cirvis
Lietojuma biežums :
cirvis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cirvis | cirvji |
| Ģen. | cirvja | cirvju |
| Dat. | cirvim | cirvjiem |
| Akuz. | cirvi | cirvjus |
| Lok. | cirvī | cirvjos |
1.Roku darba rīks — kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs gabals (parasti koku ciršanai un kokmateriālu apstrādāšanai).
PiemēriKaimiņš atnesa no darbnīcas āķi un cirvi.
Piemēri
- Kaimiņš atnesa no darbnīcas āķi un cirvi.
- Kaut spēks vēl nav nekāds lielais, bet padot cirvi vai zāģi, kas gabaliņu tālāk, jau var — roka iznāk tā kā garāka.
- Rokā viņam bija cirvis — laikam skaldījis apdegušos baļķēnus ugunskuram.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
ambīlis1 — Cirvis.
Meronīmi
zods2 — Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam.
Hiperonīmi
darbarīks1 — Rīks, ar kuru cilvēks iedarbojas uz kādu priekšmetu; rīks, kas paredzēts noteikta veida darbam.
1.1.vēsturisks Šāda veida ierocis vai darba rīks.
PiemēriTujānajas ziedi ir sarkani kā lecošās saules krāšņums, tās lapas ir asas kā karavīra cirvja zobs, tās saknes ir stipras, un šī zāle aug uz klintīm, nolūkodamās uz dienvidiem.
Piemēri
- Tujānajas ziedi ir sarkani kā lecošās saules krāšņums, tās lapas ir asas kā karavīra cirvja zobs, tās saknes ir stipras, un šī zāle aug uz klintīm, nolūkodamās uz dienvidiem.
- Bet agrāk — ar cirvjiem, helebardēm, milnām, ielenkuši no visām pusēm, kā kaut kādi barbari — kāja šeit, roka šeit, par aknām un liesu nerunājot.
- Un dzēra, sākumā viens otru ne saprazdami, ne kā, iesiluši sāka daudzmaz nojaust, par ko otrs runā, labi iedzēra, par karu sāka runāt, ka alus atšķaidīts, ka tatāru meičas nekam neder, par daudz grib, un sarunājušies sakāvās ar zobeniem un kara cirvjiem, paukojās un aizmiga kur kurais.
2.žargonisms Muļķis.
PiemēriTu paskaties uz sevi, cirvis tāds.
Piemēri
- Tu paskaties uz sevi, cirvis tāds.
- Kā jau visi neizlēmīgie cirvji, bieži mokās ar nervu slimībām, piemēram psoriāzi un gastrītu.
- Galvenais varonis ir normāls cirvis, viņa palīgs padara visu darbu, ļaundaris intelektā neatpaliek no varoņa, bet, spoiler: meiteni nedabū neviens – filmas veidotāji tik ļoti acīmredzami priecājas par savu drosmi un iespējām izdarīt tieši pretēji gaidītajam, ka brīžiem bīstami balansē uz tās robežas, aiz kuras sākas filmas ar nelaiķa Lesliju Nīlsenu un produkti no sērijas “Kautkas Movie”.
Saistītās nozīmesaitasgalva, aitaspiere, ambālis, ambals, āmurs.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
aitasgalva1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitaspiere1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
ambālis1 — Muļķis.
ambals1 — Muļķis.
āmurgalva1 — Muļķis.
dulburis1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
dulliķis1 — Muļķis.
dunduks1 — Muļķis.
ēzeļgalva1 — Muļķis.
dumiķis1 — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
duraks1 — Muļķis.
glupiķis1 — Muļķis; nejēga.
kokapauris1 — Muļķis.
muļķis1 — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
muļķadesa1 — Muļķis.
negudris1 — Muļķis.
mūjābelis1 — Muļķis.
nejēga1 — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
nejēgulis1 — Muļķis, nepratējs.
pampaks2 — Muļķis.
petuhs3 — Muļķis.
tāpiņš1 — Vientiesis, nejēga.
teļapakausis1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
teļapauris1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
tukšprātiņš1 — Muļķis.
tukšpauris1 — Tukšgalvis.
tukšgalvis1 — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
tupaks1 — Muļķis.
stulbenis1 — Stulbs (negudrs) cilvēks.
nesapraša1 — Nesaprātīgs cilvēks.
aplamis1 — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
nelga1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
tukšpakausis1 — Muļķis.
mazprātiņš1 — Muļķis, plānprātiņš.
trulprātiņš1 — Muļķis.
stulbiķis1 — Stulbenis.
stulburis1 — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
zābaks1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
Jānis no Mūjāņiem1 — Muļķis.
Antonīmi
sapraša1 — Saprātīgs cilvēks, tāds, kas ātri saprot.
Hiponīmi
zoss4 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
Saistīts ar
antiņš1 — Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
aplamnieks1 — Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
biezgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietpauris1 — Cietgalvis; stūrgalvis.
dievadots cilvēks1 — Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.
lētticis1 — Vientiesis.
naiviķis1 — Vientiesis.
naivs1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
naivulis1 — Naivs cilvēks.
nerrs1.1 pārnestā nozīmē — Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
vientiesis1 — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiKa (arī kaut) vai cirvi kar, arī cirvi var kārt. Kā ar cirvi nocirst. Kā ar cirvi pa pieri.
Stabili vārdu savienojumi
- Ka (arī kaut) vai cirvi kar, arī cirvi var kārt sarunvaloda — saka, ja telpā ir smacīgs gaiss.
- Kā ar cirvi nocirst idioma — ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- Kā ar cirvi pa pieri sarunvaloda, idioma — saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz.
Avoti: LLVV, SLG, T
Korpusa piemēri:šeit