stulbiķis
Lietojuma biežums :
stulbiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stulbiķis | stulbiķi |
| Ģen. | stulbiķa | stulbiķu |
| Dat. | stulbiķim | stulbiķiem |
| Akuz. | stulbiķi | stulbiķus |
| Lok. | stulbiķī | stulbiķos |
stulbiķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stulbiķe | stulbiķes |
| Ģen. | stulbiķes | stulbiķu |
| Dat. | stulbiķei | stulbiķēm |
| Akuz. | stulbiķi | stulbiķes |
| Lok. | stulbiķē | stulbiķēs |
Stulbenis.
Saistītās nozīmesaitasgalva, aitaspiere, ambālis, ambals.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
aitasgalva1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitaspiere1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
ambālis1 — Muļķis.
ambals1 — Muļķis.
āmurgalva1 — Muļķis.
dulliķis1 — Muļķis.
dumiķis1 — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
dulburis1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
dunduks1 — Muļķis.
ēzeļgalva1 — Muļķis.
glupiķis1 — Muļķis; nejēga.
duraks1 — Muļķis.
kokapauris1 — Muļķis.
muļķis1 — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
muļķadesa1 — Muļķis.
mūjābelis1 — Muļķis.
negudris1 — Muļķis.
nejēga1 — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
nejēgulis1 — Muļķis, nepratējs.
pampaks2 — Muļķis.
petuhs3 — Muļķis.
teļapakausis1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
teļapauris1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
tukšpauris1 — Tukšgalvis.
tukšprātiņš1 — Muļķis.
tukšgalvis1 — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
tupaks1 — Muļķis.
tāpiņš1 — Vientiesis, nejēga.
stulbenis1 — Stulbs (negudrs) cilvēks.
nesapraša1 — Nesaprātīgs cilvēks.
aplamis1 — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
nelga1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
tukšpakausis1 — Muļķis.
mazprātiņš1 — Muļķis, plānprātiņš.
stulburis1 — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
zābaks1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
Jānis no Mūjāņiem1 — Muļķis.
trulprātiņš1 — Muļķis.
Antonīmi
sapraša1 — Saprātīgs cilvēks, tāds, kas ātri saprot.
Hiponīmi
zoss4 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
Saistīts ar
antiņš1 — Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
aplamnieks1 — Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
biezgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietpauris1 — Cietgalvis; stūrgalvis.
dievadots cilvēks1 — Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.
lētticis1 — Vientiesis.
naiviķis1 — Vientiesis.
naivs1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
naivulis1 — Naivs cilvēks.
nerrs1.1 pārnestā nozīmē — Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
vientiesis1 — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Lokies, kaifo, stulbiķi, - viņa čukstēja.
- Ja nu galīgi gribas kādu nosaukt par padumju vai pavisam galīgi dumju, pamēģini lietot kaut ko no šī: negudris, aplamis, aplamnieks, dulburis, nelga, tukšgalvis, tukšpauris, tukšpakausis, biezgalvis, kokapauris, sēnalu pakausis, varapiere, kāpostgalva, āmurgalva, teļapakausis, mazprātiņš, trulprātiņš, tukšprātiņš, plānprātiņš, dumiķis, dulliķis, stulbiķis, stulburis, zābaks, muļķadesa, mūjābelis, ēzeļgalva, aitaspiere; glupiķis; ģeķis.
- – , kad tā pajautā, es uzreiz it kā atduros pret sienu manī pašā, manā negribēšanā kaut ko paskaidrot, stostīgā angļu valodā putrojoties, vāvuļot, ka " grūti" nav gluži īstais vārds, tas nepavisam neatbilst tam, ko mēs šo triju nedēļu laikā piedzīvojām, " grūti" bija drīzāk pēc tam, kad viss beidzās – kad sākās enerģētiskais bēgums un bija jāizklīst pa mājām, atkal jau ir neviens/nevienam, un uz ielas tu vari, cik uziet, klakstināt salauztas šķiltavas, veltīgi cenzdamies aizpīpēt, no visām pusēm pie tevis vairs pakalpīgi nepastiepsies vismaz desmits roku ar uguntiņām gatavībā ( atceros, cik apjucis biju, kad pirmoreiz tā nenotika: tajās trijās nedēļās jau biju paspējis aizmirst, kā ir būt vientuļam pūlī, un nu bija pagājušas tikai dažas dienas, Hreščatiks bija tas pats, un cilvēki tie paši, tikai tagad viņi tāpat vien steidzās, kur nu kurais, pirmsjaungada rūpju pārņemti, un nevienam nebija daļas gar to, ka nez kādam stulbiķim nepiešķiļas uguns, – un tad uz mirkli kā akls no šī pēkšņi radušamies tukšuma tur, kur vēl pavisam nesen, nu tak tik tikko, verda tik blīvs, sirsnīgi ģimenisks siltums, bet nu ir tukšums, līdzīgs tam, ko tevī izgrauž mīļota cilvēka nāve, es beidzot aptvēru un noticēju, ka viss tik tiešām ir beidzies, –
- Reāli stulbiķa?