zvelt1
Lietojuma biežums :
zvelt 1. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zveļu | zveļam | zvēlu | zvēlām | zvelšu | zvelsim |
| 2. pers. | zvel | zveļat | zvēli | zvēlāt | zvelsi | zvelsiet, zvelsit |
| 3. pers. | zveļ | zvēla | zvels | |||
Pavēles izteiksme: zvel (vsk. 2. pers.), zveliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zveļot (tag.), zvelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zveltu
Vajadzības izteiksme: jāzveļ
intransitīvs Spēcīgi sist.
Saistītās nozīmesbliezt, belzt, gāzt.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
bicināt1 — Sist.
bozēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
miltīt1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šautīt1 — Šaust, sist.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
sveķēt1 — Sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
veķēt2 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zvēla, kā sizdams gongu, kas pasludina jaunu laiku sākumu.
- – Daniela iekunkstējās un zvēla ar kladi Gatim pa vaigu.
- – Ufe zveļ tik pamatīgi, ka vairs neesmu formā.
- Žemaitis zibenīgi nometa savu vairogu un izrāvis zobenu ar abām rokām zvēla Sviltim.
- Tētis atlēca atpakaļ un zvēla Hubertam tā, ka tas tūlīt notirināja kājas.