Paplašinātā meklēšana

Meklējam či.

Atrasts vārdos (1000):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1577):

ačini [ači]{s:899}, tauta Indonēzijā, Sumatras ziemeļrietumos
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
šoks 60 gabalu (5 duči).
Abasieši Abasa pēcteči, Bagdādes kalifu dinastija (762.-1258. g.).
Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija.
Ači Ači Kastello - pilsēta Itālijā.
Ači Ači Katena - pilsēta Itālijā.
Ači Ači Santantonio - pilsēta Itālijā.
ačinskieši Ačinskas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie.
ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji.
mauči Adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa.
Anīkšču rajons administratīvi teritoriāla vienība Lietuvā (_Anykščių rajonas_), Utenas apriņķī.
Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums.
Halštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis.
valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms.
aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu).
aizčivināt Aizlidot čivinot.
aizčirkstināt Aiztaisīt, izraisot čirkstēšanu, švīkstēšanu, gurkstēšanu.
akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja.
Anthus petrosus akmeņu čipste.
ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga.
Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā.
tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem.
algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes.
ķēcēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķēči" iedzīvotāji.
Daņiļeviči Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants.
mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
stankeviči Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji.
piksi Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - elfi, par kuriem stāstīja, ka tie esot to druīdu pēcteči, kuri nebija pārgājuši kristietībā.
snuotine apakšbrunči.
apušbrunči Apakšbrunči.
apbruņot līdz zobiem apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē.
Podskočeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā: Padskoči.
Cekule Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, mazciema "Bunči" daļa.
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
Jērcēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. - Valkas rajonā) 36 km no Valkas un 7 km no Strenčiem, pagasta centrs.
Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs.
Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Mičiganas štatā.
Algoma apdzīvota vieta ASV (_Algoma_), Viskonsinas štata austrumos, Mičigana ezera rietumu krastā.
Alegana apdzīvota vieta ASV (_Allegan_), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā.
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Mičiganas štatā.
Heistingsa apdzīvota vieta ASV (_Hastings_), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Aironmauntina apdzīvota vieta ASV (_Iron Mountain_), Mičiganas štata rietumu pierobežā.
Aironrivera apdzīvota vieta ASV (_Iron River_), Mičiganas štata ziemeļaustrumu daļā.
Aironvuda apdzīvota vieta ASV (_Ironwood_), Mičiganas štata ziemeļrietumos.
Ņūberi apdzīvota vieta ASV (_Newberry_), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šarlota Apdzīvota vieta ASV ("Charlotte"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Frankforta Apdzīvota vieta ASV ("Frankfort"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Herisona Apdzīvota vieta ASV ("Harrison"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Itaka Apdzīvota vieta ASV ("Ithaca"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meisona Apdzīvota vieta ASV ("Mason"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ripablika Apdzīvota vieta ASV ("Republic"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ričmonda Apdzīvota vieta ASV ("Richmond"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentluisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Louis"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sandaski Apdzīvota vieta ASV ("Sandusky"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šelbi Apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Veiverli Apdzīvota vieta ASV ("Waverly"), Mičiganas štatā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.).
Vaithola Apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Alendeila apdzīvota vieta ASV (“Allendale”), Mičiganas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā; Akremaiči.
Akuļiči I apdzīvota vieta Krievijā (_Akuliči 1-e_), Brjanskas apgabalā.
Aļohovščina apdzīvota vieta Krievijā (_Alëhovščina_), Ļeņingradas apgabalā.
Anučina apdzīvota vieta Krievijā (_Anučino_), Piejūras novadā.
Aščibutaka apdzīvota vieta Krievijā (_Aščibutak_), Orenburgas apgabala austrumu daļā, pie Kamsakas ietekas Orā.
Čornomorske apdzīvota vieta Krimā, Tarhankutas pussalas ziemeļu piekrastē; Akmenčita.
Apašča apdzīvota vieta Lietuvā (_Apaščia_), Panevēžas apriņķa Roķišķu rajona rietumu daļā.
Auksuči apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksučiai_), Šauļu apriņķa Šauļu rajona ziemeļu daļā.
sabruņot Apgādāt ar ieročiem, (pilnībā) apbruņot.
sodīties apgalvot (kā ebreji un čigāni tirgojoties).
klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem.
Pēteris Apustulis, sākotnēji saukts Sīmanis, ko katoļu baznīca uzskata par Romas pirmo bīskapu un pāvestus par viņa pēctečiem.
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
stotēt Apvīlēt, apšūt brunčiem apmalu.
akatains Ar akačiem bagāts.
patagonieši Argentīnas dienvidu daļas (Patagonija, Pampa) pirmiedzīvotāji, indiāņu ciltis (tehvelči, puelči u. c.), kas pieder pie 3 valodu saimēm (čonu, puelču, hetu).
ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu.
vlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā.
vlehi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā.
cincari Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči.
kucovlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči.
pašgājējartilērija Artilērija, kuras apbruņojumā ir artilērijas ieroči un iekārtas uz pašgājējas mašīnas bāzes.
smagā artilērija artilērijas ieroči, kuru kalibrs ir lielāks par 150 milimetriem.
vieglā artilērija artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem.
Osipoviči Asipoviči, pilsēta Baltkrievijā.
Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā.
Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
Indiāna ASV štats ("Indiana"), administratīvais centrs - Indianapolisa, platība - 94322 kvadrātkilometri, 6423000 iedzīvotāju, robežojas ar Mičiganu, Ohaijo, Kentuki un Ilinoisu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
Ohaio ASV štats ("Ohio"), administratīvais centrs - Kolumbusa, platība - 116096 km^2^, 11594200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Pensilvāniju, Rietumvirdžīniju, Kentuki, Indiānu un Mičiganu, ziemeļos apskalo Ēri ezers.
atčiepstēt Atbildēt čiepstošā balsī.
izdandalāties Atdarināt čigānus runā un kustībās.
uzčivināt Atdarinot putnu balss skaņas, uzsaukt "čiv!" (piemēram, aicinot putnus).
lielgabarīta atkritumi atkritumi, kurus to izmēru dēļ nevar un nedrīkst ievietot atkritumu tvertnēs (mēbeles, matrači u.c.)
načo Ātrās uzkodas, kukurūzas [čipsi]{s:2336}, kurus parasti pasniedz ar mērci vai garnē ar sieru, papriku, salātiem u. tml.
Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
Volīnijas augstiene atrodas Bugas un Korčikas upstarpā, Ukrainas rietumu daļā, garums - >200 km, platums - >80 km, lielākais augstums - 342 m vjl.
Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m.
Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni.
Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m.
Aleksandrovas senkapi atrodas Piedrujas pagastā plašā teritorijā Daugavas krastā, pēc nostāstiem tur apbedīti franču un zviedru karavīri ar visiem ieročiem.
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas.
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
atčiepstēt Atsaukties čiepstot.
sunīši Atsevišķu augu nosaukums tautā: sūriči; suņmēles; ancīši.
aizčirkstēt Attālināties čirkstot, švīkstot, gurkstot.
aizčivināt Attālināties čivinot, čiepstot.
aizdūdot Attālināties raudot, činkstot.
aizčirkstināt Attālināties, čirkstot, švīkstot, gurkstot.
ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
šodijs Audums no vilnas plučiem.
čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs.
Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra.
Kapidžiks Augstākā virsotne Džavahetijas-Armēnijas kalnienē uz Armēnijas un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas robežas, augstums - 3904 m.
pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas.
Daņileviči Augšaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants.
baltacieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltači" iedzīvotāji.
Dileviči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dileviči" nosaukuma variants.
Vecā Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukuma variants.
Vacuo Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukums latgaliski.
Deiki-Brenči Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Deiķi-Brenči" nosaukuma variants.
Breņči Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski.
sapņu laiks Austrālijas pirmatnējās reliģijās mītisks periods, kurā pēc aborigēnu tradīcijas senči staigāja pa zemes virsmu, piešķirot tai fizisko formu.
Anthus godlewskii Austrumāzijas čipste.
šakšuka Austrumu tautu ēdiens - no tomātiem, čili, sīpoliem un olām gatavots sautējums.
trencieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Trenči" iedzīvotāji.
bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči.
gallofobija Bailes no frančiem, naids pret visu francisko.
veukšēt Balsī raudāt, činkstēt.
ļēkšēt Balsī raudāt; činkstēt.
Baltija Baltijas ezers - Baļščina, ezers Kaplavas pagastā.
Aukštaitijas augstiene Baltijas grēdas austrumu daļa (_Aukštaičiit aukštuma_), starp Neri dienvidrietumos un Daugavu ziemeļaustrumos, augstums — līdz 246 m.
Zelči Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļči" nosaukuma variants.
Ančupova Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ančipova" nosaukuma variants.
akmeņrūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņrūči" iedzīvotāji.
akminarūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akminarūcis" ("Akmeņrūči") iedzīvotāji.
Akmeņryuči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ameņrūči" nosaukums latgaliski.
balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā.
Baltu ezers Baļščina, ezers Kaplavas pagastā.
Balticas ezers Baļščina, ezers Kaplavas pagastā.
Breņči Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski.
griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
līcieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
kodolbrīvs Bez kodolieročiem.
čiebulis Bieži čiepstošs cālis vai bērns.
Pelzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelči.
ABC ieroči bioloģiskie, ķīmiskie un kodolieroči (no angļu val. - "atomic, biological, chemical").
Kreici Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Kreiči" nosaukuma variants.
Škinči Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Skiņči" bijušais nosaukums.
obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā).
dicele Braucamie divriči.
ducele Braucamie divriči.
ducelis Braucamie divriči.
breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali.
kolodkas Bremžu kluči.
velvičija brīnumainā velvičija - šīs ģints suga ("Welwitschia mirabilis").
pločenieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Ploči" iedzīvotāji.
ļitars Brunči (sieviešu).
bantaiņi Brunči ar platām svītrām.
pogaiņi brunči ar pogām un īpašā rakstā austi.
kaputs Brunči kopā ar jaku; kapata.
mautave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja; pamave (1).
pamave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
pamuja Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
pamuve Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču.
apaļgriezuma brunči brunči, kuru piegriezumslejām ir riņķa sektora gredzena apveids vai citāds apaļgriezums, piemēram, saules jeb pilnapļa brunči, pussaules jeb pusapļa brunči, vēdekļplisējuma brunči, arī volānjoslu brunči.
koniskie slīpgriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām ir trapeces apveids, piemēram, slīpsleju svārki jeb gabalsvārki, plandsleju svārki (ar kopgrieztiem godē).
apmuči Brunči, lindraki.
pamuļi Brunči, lindraki.
rinduks Brunči, sieviešu svārki.
brančuki Brunči, svārki.
jupkas Brunči.
rindaki Brunči.
kremle Brunču apakšējā mala; lieks piešuvums pie sieviešu brunčiem.
kremele Brunču apakšējā mala; piešuvums pie sieviešu brunčiem.
testudines Bruņurupuči - rāpuļu klases kārta.
chelonia Bruņurupuči.
testudinata Bruņurupuči.
mačoisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačisms.
ručenieki Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Ruči" iedzīvotāji.
vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru un gludiem, rievotiem vai režģotiem valčiem.
jakucieši Ciblas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Jakuči" iedzīvotāji.
grečānieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Greči" iedzīvotāji.
cietokšņa artilērija cietokšņa garnizona artilērijas ieroči, ko izmantoja ienaidnieka apšaudei, uzbrukuma atvairīšanai, cietokšņa pieeju piesegšanai ar flangu uguni un izbrukumu no cietokšņa atbalstīšanai.
dziedātājcikādes Cikāžu suga ("Cicadidae"), kuru tēviņi spēj radīt čirkstošas skaņas.
bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs).
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
Riccia sorocarpa cilu ričija.
priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem; pēcnācējs.
pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
čīksts Cilvēks, kas bieži činkst, gaužas, žēlojas.
čanksts Cilvēks, kas mēdz činkstēt, gausties, žēloties.
velorikša Cilvēks, kas pārvadā pasažierus ar vieglajiem divričiem.
angloīrs Cilvēks, kura viens no vecākiem ir angļu tautības, bet otrs - īru tautības, vai to tālāki pēcteči; etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā).
skotoīrs Cilvēks, kura viens no vecākiem ir skotu tautības, bet otrs - īru tautības, vai to tālāki pēcteči; etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā).
pusčigāns cilvēks, kuram viens no vecākiem ir čigāns.
poligēnisms Cilvēku izcelšanās teorija, kura uzskata, ka katra cilvēku rase ir cēlusies no citiem bioloģiskajiem senčiem, citā vietā un neatkarīgi no pārējām rasēm.
kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
paukoties Cīnīties ar cērtamiem vai duramiem ieročiem.
šauties Cīnīties divkaujā ar šaujamieročiem.
kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
ģerkstēt Cirkstēt, čirkstēt.
Rozites caperata cirtainā čigānene.
čačus Čačis 1(2).
cākars Čačis 1(2).
ķankstēt Čankstēt, činkstēt; arī gausties, žēloties.
čenčere Čemurs, egles čiekurs.
kvadrumani Četrroči, kustoņi ar 4 rokām, pērtiķi.
Čibrafruime Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kara dievs, karotāju kārtas aizgādnis, dieva Bočikas palīgs.
Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas.
ciekurzains Čiekurains, nokaisīts ar čiekuriem.
ciekuržains Čiekurains, nokaisīts ar čiekuriem.
peļastes čiekurene čiekureņu ģints suga ("Baeospora myosura").
kukurži čiekuri.
kukuži čiekuri.
egļu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus esculentus").
pūšļainā čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus stephanocystis").
priežu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus tenacellus").
čilkstēt Čiepstēt, čivināt.
čigānu sēne čigānene.
cirtainā čigānene čigāneņu ģints sēņu suga ("Cortinarius caperatus", syn. "Rozites caperata").
romi Čigāni; čigānu valodā "rom" - "cilvēks".
sigainis čigāns.
čigānēns Čigānu bērns; jauns čigāns.
sinti čigānu jeb romu tautības atzars, ieceļojuši Centrālajā Eiropā sākot ar 16. gs.
čipariki čipsi.
stepes čipste čipstu suga ("Anthus campestris").
sarkanrīkles čipste čipstu suga ("Anthus cervinus").
Austrumāzijas čipste čipstu suga ("Anthus godlewskii").
Sibīrijas čipste čipstu suga ("Anthus gustavi").
zaļganā čipste čipstu suga ("Anthus hodgsoni").
lielā čipste čipstu suga ("Anthus novaeseelandiae").
piešainā čipste čipstu suga ("Anthus novaeseelandiae").
akmeņu čipste čipstu suga ("Anthus petrosus").
pļavas čipste čipstu suga ("Anthus pratensis"), dziedātājputns apmēram zvirbuļa lielumā, Latvijā sastopams bieži, gājputns.
ūdens čipste čipstu suga ("Anthus spinoletta").
koku čipste čipstu suga ("Anthus trivialis").
šmidzināt Čirkstēt, čirkstināt; sanēt, žužināt.
šņirkāt Čirkstēt, čirkstināt.
Coregonus nasus čirs.
čiukšēt Čiukstēt, čiepstēt.
svidzināt čivināt (ka bezdelīga).
čūča Čūčele, sivēns; čūčis.
Phylloscopus collybita čunčiņš.
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna.
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni.
ancestrāls Dabaszinātnēs - saistīts ar priekštečiem, senčiem.
poļeščinieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poļeščina" iedzīvotāji.
sladraks Darba svārki, brunči.
krama rīki darbarīki un ieroči no krama, kas bija izplatīti akmens laikmetā, senākie no tiem bija čoperi, rupji apskaldīti dūrescirvji un dažādi cērtamie rīki.
Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs.
būkšināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt.
būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt.
neapoliešu skola daudzi komponisti 17. gs. beigās Neapolē kompozīcijā novērsās no florenciešu pasāktā "reprezentatīvā stila", pievēršot vairāk vērības noapaļotām ārijām un atstājot novārtā rečitatīvu izstrādāšanu starp ārijām.
svečinieki Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svenči" iedzīvotāji.
stratēģiskais bruņojums dažāda veida ieroči (gk. raķešu ieroči) un kara tehnika, kā arī vadības un apgādes līdzekļi, kas nepieciešami stratēģisku uzdevumu veikšanai.
kočiņa Degvīna mērs, ko izgreba no vienkoča; kočiņš.
dakarēt Dejot kā čigānam.
bruncīši Dem. --> brunči.
čiekuriņš Dem. --> čiekurs.
čipstīte Dem. --> čipste.
čočiņa Dem. --> čočis 2.
čūčuks Dem. --> čūčis.
kučeriņš Dem. --> kučieris (1).
kučierītis Dem. --> kučieris (1).
plucīši Dem. --> pluči.
večiņš Dem. --> večis.
Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā.
flamenko Dienvidspānijas dziesmu, deju un ģitāras spēles veids, kas 18. gs. beigās izveidojās Andalūzijas čigānu mākslā.
diggeri Dimanta raktuvju strādnieki vai individuāli dimanta meklētāji; zeltrači.
tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs.
Riccia bifurca divdakšu ričija.
dvīriči Divriči, nospriegota priekšass baļķu vilkšanai.
divriteņi Divriči.
duceles Divriči.
duiriči Divriči.
dvirači Divriči.
dviriči Divriči.
riči Divriči.
Hensoma kebs divriteņu ekipāža (kabriolets) ar durvīm priekšpusē; kučiera vieta atrodas ārpusē aiz kabīnes.
bimani Divroči, zīdītāju kārta, ietverot cilvēkus.
Runci Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums.
Runči Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums.
grenčenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji.
greņčenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Greņči" iedzīvotāji.
Dobroczin Dobročinas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
Lēbe Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - cilvēku pirmsencis uz zemes, kuram bija divi dēli, kuru pēcteči ir vairākas dogonu ciltis.
Drogičina Drahičina - pilsēta Baltkrievijā.
kodoldraudi Draudēšana ar kodolieročiem.
Tuļči Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Tulči" nosaukuma variants.
Sveņči Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svenči" nosaukuma variants.
dricele Ducele, braucamie divriči.
dujriteņu Dujriteņu rati - divriči (1).
grieze Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Crex crex"), neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
būkšēt Dunēt (par artilērijas ieročiem).
būkšķēt Dunēt (par artilērijas ieročiem).
Jēči Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Ječi" nosaukuma variants.
senči Durbes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Senči" iedzīvotāji.
senčenieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Senči" iedzīvotāji.
akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs); savus dzejoļus (improvizācijas rečitatīva formā) skandēja dombras pavadījumā.
deklamācija Dziedājums, kura melodijā ir runas intonācijas iezīmes; arī rečitatīvs.
vīčerēt Dziedāt, čivināt.
vīčerot Dziedāt, čivināt.
mačniņš Dziedātāja strazda vai sila strazda nosaukums; mačiņš.
čūrināt Dziedoši čivināt.
arioso Dziedoši; melodiska vieta rečitatīvā vai tā beigās.
Enohs ebreju mitoloģijā - viens no Ādama pēctečiem, Kaina vecākais dēls, kura vārdā Kains nosauca jaunuzcelto pilsētu.
Mogera etigo Ečigo mogera.
bemberis Egles čiekurs.
čokars Egles čiekurs.
čoksteris Egles čiekurs.
čokurs Egles čiekurs.
mūmas Egļu čiekuri.
Laspeyresia strobilella egļu čiekuru tinējs.
Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru.
atomieroči Eksplozīvas darbības ieroči, kuros izmantota kodolu iekšējā enerģija, kas atbrīvojas ķēdes reakcijas vai kodolu termiskās reakcijas laikā, kodolieroči.
Kito Ekvadoras galvaspilsēta (sp. val. "Quito"), atrodas Andos, Pičinčas vulkāna dienvidu nogāzē 2818 m vjl., Pičinčas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Eremurus aitchisonii Etčisona eremūrs.
Sorbaria aitchisonii Etčisona sorbārija.
Cisticola bodessa Etiopijas čiepstējķauķis
frankošveicieši Etniska grupa, Šveices rietumu daļas pamatiedzīvotāji, pēc izcelsmes radniecīgi frančiem, runā dienvidfranču (provansiešu) dialektos, literārā valoda - franču, ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi.
neuri Etniskā ziņā sīkāk nenoskaidrota cilts, kas ap 5. gs. p. m. ē. pēc Hērodota ziņām dzīvojusi uz ziemeļiem no skitu zemes, citu antīko autoru darbos minēti līdz mūsu ēras 5. gs.; pēc kādas hipotēzes tie varētu būt seno baltu priekšteči.
bacbi Etnogrāfiska grupa Gruzijas ziemeļaustrumu daļā, XIX gs. ieceļojušo ingušu un čečenu pēcteči; covatušīni.
kamčadali Etnogrāfiska grupa Kamčatkā, Čukču pussalā un Ohotskas jūras piekrastē (Krievijā), ar krievu ieceļotājiem saplūdušo itelmeņu, korjaku un čuvanu pēcteči, runā krievu valodā.
čuvani Etnogrāfiska grupa Krievijas galējos ziemeļaustrumos, Anadiras baseinā, parasti tiek pieskaitīti pie čukčiem.
truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm.
Aksaičinkels ezers Aksaičinā, Ķīnas un Indijas strīdus teritorijā.
Peļušinas ezers ezers Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība — 4,8 ha; Pelečinas ezers; Pelečina ezers.
Lukašu ezers ezers Balvu novada Susāju pagastā, platība - 6,5 ha, garums - \~500 m; Lubaša ezers; Lukači ezers; Lukaža ezers.
Dalainors Ezers Bargas plakankalnē, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Hulun Nur"), platība - mainīga, vidēji \~1100 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6-9 m; Huluņči.
Ņemčiks ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 7,7 ha; Ņemčika ezers.
Lubāniņš Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,9 ha; Lubančika ezers; Lubančiks.
Saučenku ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 5 ha; Saučinkas ezers; Savčenko ezers.
Lubāns Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 5,2 ha; Lubančiku ezers; Lubāniņš; Lubānu ezers.
Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci.
Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers.
Aglonkas ezers ezers Ludzas novada Istras pagasta austrumu malā, platība - 28 ha; Pricenovas ezers, Pricimovas ezers, Pričimovas ezers.
Lielais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, kopējā platība - 14 ha; Kumpoči ezers; Kumpoču ezers; Kumpotu ezers; Kumpota ezers; Kumpoči I ezers.
Mazais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, platība - 3,7 ha; Kampoči II ezers, Kumpoči ezers; Kumpoči II ezers.
Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
Stūršens Ezers Zviedrijas vidienē, Jemtlandē 292 m vjl., platība - 456 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 87 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, krauji krasti, šauri līči, salas.
kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis.
merveilleuse Francijā 18. gs. beigās nosaukums sievietei, kas dūrās acīs ar pārspīlētu modi: grieķu tunikas atdarinājumu vai kupliem brunčiem.
galli Franči.
varžēdāji Franči.
gallofils Frančiem draudzīgs, franču draugs.
Vacbieči Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbeči" nosaukuma variants.
Vecbieči Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbeči" nosaukuma variants.
čingalis Gaļas gabals ar kaulu; čingulis.
kurcumi Gan laiks senajā latviešu gada ciklā (nedēļa pirms gavēņa), gan ļaudis, kas maskējušies par lāčiem, kazām, āžiem, vilkiem u. c. gājuši, pēc tautas nostāstiem, taujādami: "Kur ciemi, kur ciemi?".
špala Garena taisnstūrveida uzšuve uz uzplečiem, zīmotnēm.
piri-piri Garšviela: nelieli, ļoti asi čili pipari.
jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle.
gleditsia Gledīčijas.
Kaspijas gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia caspica"), kas Latvijā introducēta 20. gs. 60. gados, bet audzēta tiek ļoti reti.
trīsērkšķu gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia triacanthos"), kas Latvijā introducēta 19. gs. beigās.
skripšķēties Grabēt, čirkstēt, svirkstēt.
skripšķināties Grabināties, čirkstēt.
skreboņa graboņa, čirkstoņa vai līdzīga skaņa.
skraboņa Graboņa, čirkstoņa.
liktuve Grāmatu spiestuvēs no pārējām telpām atdalīta telpa, kurā nodarbināti burtliči.
Grabovčizna Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" nosaukuma variants.
Grabovščizna Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" nosaukuma variants.
Grendsen Grenči.
hērakleidi grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras pēcteči, kurus pēc Hērakla bojāejas un Dējaneiras pašnāvības sāka vajāt Mikēnu valdnieks Eiristejs.
hekatonheiri Grieķu mitoloģijā - simtroči, trīs milži ar simts rokām un piecdesmit galvām (Kots, Briarejs un Gijs), kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
zobus graizīt griezt zobus - beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
mazais gross gross jeb 12 duči.
aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos.
gurdzēt Gurkstēt, čirkstēt.
krepitēt Gurkstēt, čirkstēt.
krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piemēram, plaušās, kaulu locītavās).
maksi Gurnģērba vai plecģērba garums - līdz potītēm, piem., maksikleita, maksibrunči.
nestaklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas nesazarojoties pilnīgi vai daļēji aptver vai piesedz iegurni un abas kājas kopā (piem., brunči, īskorsete, klēpjauts).
Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos.
farēri Ģermāņu tauta, Farēru (Fēru) salu pamatiedzīvotāji; valoda pieder pie ģermāņu valodām; 9-10 gs. ieceļojušo norvēģu pēcteči, ticīgie - luterieši.
serinus Ģirliči.
nīčeānisms Haosu slavinošais un ārdošais, pārcilvēka visatļautība un imorālisms; nīčisms.
Riccia huebenerana Hībnera ričija.
čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem.
Maja hindu mitoloģijā - asura celtnieks, viens no daitjām, Vipračiti un Diti dēls, kuru bija pametusi sieva.
Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas.
Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām.
kauravi Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - Kuru pēcteči, valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, dēmonu asuru iemiesojums, pāndavu brālēni un pretinieki.
radioloģiskie ieroči hipotētiski masveida iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto radioaktīvo vielu starojuma enerģiju.
hondurasieši Hondurasas pamatiedzīvotāji, gk. metisi - spāņu ieceļotāju (16.-18. gs.) un vietējo indiāņu pēcteči, ar kuriem asimilējas arī nēģeri (imigranti no Jamaikas un Vestindijas salām); runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi.
Masauu Hopu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - viens no svarīgākajiem gariem - kačiniem, pazemes valstības sargs.
dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi.
ustaši Horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības.
Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs.
aizčakstēties Iečaukstēties, pavisam īsu mirkli čaukstēt, čirkstēt.
ieciepties Iečiepstēties, iepīkstēties.
iecīkstēties Iečiepstēties, iepīkstēties.
iečiebties Iečiepstēties.
iečiepties Iečiepstēties.
iečīkstēties Iečinkstēties (par bērnu).
aizčikstēties Iečirkstēties (par sienas pulksteni pirms sišanas).
aizčirkstēt Iečirkstēties, iešvīkstēties, iegurkstēties.
iezemieši Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotāji.
pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
iedzimtais Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs; iezemietis.
Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera.
mantot Iegūt iedzimtības ceļā; iegūt no priekštečiem.
pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpašības).
bagāžas skeneris iekārta, kas ar rentgenstarojumu pārbauda, vai bagāžā nav ieroči un citi bīstami priekšmeti.
aizčiept Iepīkstēties, iečirkstēties.
aizčīpstēties Iepīkstēties; iečiepstēties, aizčiepstēties.
uguns šaujamieroči ieroči, kuros šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju; šaujamieroči.
lāzerieroči Ieroči, kuros tiek izmantota lāzerstarojuma termiskā iedarbība.
prettanku ieroči ieroči, kuru galvenais uzdevums ir cīnīties pret tankiem u. c. bruņotām kaujas mašīnām.
reči Ieroči.
aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās.
aizčiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečiepstēties.
iečiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust.
aizčinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečinkstēties.
iečinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust.
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem).
aizčirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečirkstēties.
iečivināties Iesākt čivināt un tūlīt apklust (par putniem).
ievarkšķēties Iesākt kurkstēt, brēkt, ķērkt, činkstēt.
ierēkties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
ierunāties Iesākt šaut (par šaujamieročiem).
čaladriki Iesauka čigāniem.
aizčirkstēt Iesisināties, iečirkstēties, iepīkstēties.
izčiepstēties Ilgāku laiku, daudz čiepstēt.
izčivināties Ilgāku laiku, daudz čivināt.
izņaukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
izņēkšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
izņeukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
izgrauties Ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem).
čivināties Ilgstoši, intensīvi čivināt.
čiepstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čiepstēt.
čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2).
čirpstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt; čirkstoņa (2).
čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1).
Iļjičevska Iļjičivska, pilsēta Ukrainā.
Iļjičovska Iļjičivska, pilsēta Ukrainā.
gaujaslīcieši Inčukalna novada Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji.
gaujslīcieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji.
samuki Indiāņu cilšu grupa (čamakoki, gvaraņoki, moro, čirakvi, potureri u. c.), klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
muskogi Indiāņu cilšu grupa (krīki, čoktavi, čikasi, seminoli, mobili, načezi, apalači, timukvi), dzīvo gk. ASV Oklahomas štatā, valodas pieder pie hokosiu saimes (dažkārt tās uzskata par īpašu muskognačezu saimi), līdz XIX gs. dzīvoja Ziemeļamerikas dienvidaustrumos.
šošoni Indiāņu cilšu grupa (šošoni, komanči, juti, hopi u. c.), dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
otomi Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas centrālajā daļā, valoda pieder pie otomangu saimes, antropoloģiskā ziņā vissenāko Meksikas iedzīvotāju pēcteči, kultūrā stipri pirmsspāņu laika elementi, reliģija - kristiānisms (katolicisms), daudz tradicionālo ticējumu.
čibči Indiāņu tautu grupa Kolumbijā, Ekvadorā, runā čibču valodā, ticīgie - katoļi.
sambo Indiāņu un nēģeru jaukto laulību pēcteči Latīņamerikā (Jamaikā - nēģeru un mulatiešu pēcteči).
čigānu valoda indoāriešu valodu grupas valoda, radniecīga dažu Indijas ziemeļrietumu tautību valodām, no kurām tā atdalījās, visticamāk 5. gs., kad čigāni izceļoja.
Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja.
Pakaritampu Inku (vēst. Dienvidamerika) mitoloģijā - "Rašanās vieta", kurā inku pirmsenči iznākuši ārā no zemes.
epoletes Īpaša veida uzpleči ar noapaļojumu, kas izrotāti ar bārkstīm.
karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; kara bāze.
kara bāze īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; karabāze.
mantošana Īpašību, pazīmju iegūšana no priekštečiem iedzimtības ceļā.
Amhairgirs īru mitoloģijā - Mila dēlu - miliešu vadonis, arī dzejnieks un burvis, kura vadībā tika sakauta daniešu tauta; miliešus uzskata par tagadējo Īrijas iedzīvotāju senčiem.
čiepstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čiepstēt.
čiviens Īslaicīga, vienreizēja skaņa, kas rodas čivinot.
nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pabeigt čirkstināt (piemēram, priekšmetu).
nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pārstāt čirkstināt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
uzčirkstināt Īsu brīdi čirkstināt.
nočivināt Īsu brīdi čivināt un pārstāt čivināt (par putniem).
nočiepstēt Īsu brīdi, vienu reizi čiepstēt.
nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (piemēram, par priekšmetiem).
ķibēt Izčibēt, iet zudumā.
izšķibēt Izčibēt.
izčiebt Izčiept.
izčīkstēt Izčinkstēt.
izčīkstēties Izčinkstēties (1).
izčīkstēties Izčinkstēties (2).
izņurkšēties Izčinkstēties, izraudāties (paklusā, ņurdošā balsī).
izmangot Izdiedelēt (par čigāniem).
hansom Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras; hensems.
hensems Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras.
izpukstēt Izjukt, izčibēt, izgaist.
propliopiteki Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, kas dzīvoja oligocēna sākumā; tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem cilvēkpērtiķu un cilvēku senčiem.
egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči.
labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu.
zobputni Izmirusi putnu klases virskārta ("Odontornithes"), uz žokļiem bijuši daudzi sīki zobi, dzīvojuši krīta periodā, nav bijuši tieši mūsdienu putnu senči.
kordaīti Izmirusi skuju koku klases apakšklase ("Cordaitidae"), līdz 30 m augsti koki, mūsdienu skuju koku priekšteči, kas eksistēja no devona beigām līdz triasam; arī no šādu mežu atliekām veidojušies akmeņogļu slāņi.
skrunduļi Iztecinātu tauku atlikumi; skrumči.
izdandalāties Iztrakoties, izbļaustīties (kā čigāni).
Odzins Japānas valdnieks (miris ap 394. g.), vēlāk dievišķots kā kara dievs Hačimans.
Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja.
Kusinadahime Japāņu mitoloģijā - vētras dieva Susano sieva ("nelobīto rīsu princese"), bija jaunākā no astoņām māsām, no kurām septiņas aprija astoņgalvu pūķis Jamato Oroči.
Asinadzuči japāņu mitoloģijā - viena no lauku darbu, lauku apstrādes dievībām, parasti minēta kopā ar Tenadzuči.
augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači.
Homusubi Japāņu uguns dieva Kagucuči otrs vārds.
poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
lācieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji.
francogalli Jaunlatīņu nosaukums frančiem.
gaujaslīcieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji.
žepčuks Jauns čigānēns.
kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam.
Plataču kalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants.
Platačkalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants.
grenčenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji.
Ajosserja Jeni Bogaziči, pilsēta Ziemeļkiprā, tās nosaukums grieķu valodā.
jērzaglis Jēru zaglis, vilka un čigāna epitets.
rostiņa jostiņa, pie kuras piešūti brunči.
juču Juču juči - nekārtība, sajukums.
hasīdi Jūdu askēti, kas bija farizeju priekšteči.
lubas Jumta skaida - no apses, egles vai priedes klučiem ēvelējot iegūts jumta seguma materiāls.
Avačas līcis jūras līcis Krievijā (_Avačinskij zaliv_), Kamčatkas pussalas dienvidaustrumu piekrastē
Abanas šaurums jūras šaurums Indonēzijā, Natunas jūras Riau arhipelāgā (_'Abang, Selat_), starp Abankečillas un Penelapas salu.
jūrrupuči Jūrbruņurupuči.
Kabarda-Balkārija Kabardas-Balkārijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Naļčika, platība - 12500 kvadrātkilometru, 892400 iedzīvotāju (2009.).
Vaišuns Kačinu (Mjanma) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurā ir demiurga iezīmes, viņu godā kā zemes dievību un apvidus sargātāju.
autochons Kādas zemes iedzimtais, kura senči arī turpat dzīvojuši.
paeglis Kadiķis - ziemzaļš krūms, retāk koks ("Juniperus") ar adatveida vai zvīņveida lapām un melnām vai sarkanām čiekurogām.
pačinčināt Kādu brīdi činčināt.
patikšināt Kādu brīdi čirkstēt.
patikšķināt Kādu brīdi čirkstēt.
pačirkšināt Kādu brīdi čirkstināt.
uzčinkstēt Kādu laiku činkstēt, raudāt.
sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi.
apvalksēkļi Kailsēkļu klase (efedru, velvičiju un gnetu dzimtas), koki, krūmi, liānas.
neogēns kainozoja otrais periods (pirms 21-1,7 miljoniem gadu), kam raksturīgas krasas sauszemes faunas izmaiņas (parādījās ziloņu, cūku, aitu, zirgu priekšteči, cilvēkpērtiķi); neogēna periods.
digeri Kalnrači, sevišķi Dimanta raktuvju strādnieki Amerikā un Āfrikā.
Arvons kalns ASV (_Arvon, Mount_), Mičiganas štatā, Augšezera dienvidu piekrastē, augstums - 603 m.
Aboma grēda kalnu grēda (_Abawn Bum_) Mjanmas (Birmas) ziemeļos, Kačinas provincē, augstākā virsotne 3617 m.
Zangezuras grēda kalnu grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, no Terteras un Arpas augšteces līdz Araksai, Armēnijā un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā, garums — 130 km, augstums — līdz 3904 m (Kapidžiks).
Barisana grēda kalnu grēda Sumatras salas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Barisan"), Indonēzijā, garums - 650 km, platums - 60-100 km, lielākais augstums - 3805 m (vulkāns Kerinči).
moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti.
Kapčinīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kapčinieki" nosaukuma variants.
Goļama Kamčija Kamčijas satekupe.
Luda Kamčija Kamčijas satekupe.
Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.).
Kampoči Kampoči I ezers - Lielais Kumpotis Medumu pagastā.
Kampoči Kampoči II ezers - Mazais Kumpotis Medumu pagastā.
prēriju provinces Kanādas provinces: Alberta, Manitoba un Seskečivena.
Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
nicrophorus Kaprači.
Karači Karāči, lielākā Pakistānas pilsēta.
karamateriāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi); kara materiāli.
kara materiāli karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi); karamateriāli.
raķešu karaspēks karaspēks, kura bruņojumā ir raķešu ieroči.
seržants Karavīru kategorija (dažu valstu armijās), kurā ietilpst jaunākie seržanti, seržanti, vecākie seržanti, virsseržanti, staršinas un praporsčiki.
praporščiks Karavīru kategorija, kurā ietilpst praporščiki un vecākie praporščiki.
pagones Kareivja uniformas uzpleči.
Jieči Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jēči" nosaukuma variants.
Pusluoči Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Pusloči" nosaukums latgaliski.
Kostjukoviči Kascjukoviči, pilsēta Baltkrievijā.
Gleditsia caspica Kaspijas gledīčija.
skrablis Kaut kas grabošs, klabošs, čirkstošs, pļāpa.
krjašeni Kazaņas tatāru etnogrāfiska grupa, XVI-XVIII gs. piespiedu kārtā pareizticībai pievērsto tatāru pēcteči, dzīvo gk. Krievijas Tatarstānas Republikā.
kampučieši Khmeri - Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji.
tabors Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis; šādā nometnē dzīvojošie čigāni.
noviciāts Klostermāja, kur noviči (novices) pavada pārbaudes laiku.
klukstes Klukuči.
klunkučot Klunkurot, klunkuču klunkučiem iet.
Kļimoviči Kļimaviči - pilsēta Baltkrievijā.
apčirkstēt Kļūt tādam, ka braucot vai ejot rodas čirkstoša skaņa (zemei, dubļiem sasalstot).
Kočergina Kočerginas ezers Augšdaugavas novada Demenes pagastā, platība 9,4 ha, dziļums līdz 3,8 m; Kačerginas ezers; Kačirginas ezers; Kočergiņu ezers; Petrinišku ezers.
Kočina Koči - pilsēta Indijas dienvidos.
Ernakulama Koči pilsētas rajons Indijā, Keralas štatā, kas agrāk bija patstāvīga pilsēta.
laide Koka daļa, spals (dažiem šaujamieročiem).
laidnis Koka daļa, spals (dažiem šaujamieročiem).
čiekuraugi Koki vai krūmi ar mūžzaļām vai vasarzaļām skujām un ar čiekuriem vai čiekurogām.
Anthus trivialis koku čipste.
kočiņš Kortelītis, kočiņa.
kračas Krači - siena un salmu maisījums.
sažņirgties Krampjaini un čirkstot saspiesties kopā.
Aņči Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Anči" nosaukums latgaliski.
Butkoni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Butkeviči" nosaukuma variants.
Čapļinščina Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Čaplinščina" nosaukuma variants.
jaunračinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Račina" iedzīvotāji.
Jaunā Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Račini" nosaukuma variants.
Luočusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants latgaliski.
Ločusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants.
Luoceiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Loči" nosaukuma variants.
Sturmaki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sturmoviči" nosaukuma variants.
Jaunuo Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Račini” nosaukums latgaliski.
Lelī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Loči” nosaukums latgaliski.
Mozī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Loči” nosaukums latgaliski.
Dvorišče Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Dvorišči" bijušais nosaukums.
Borovoje Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" bijušais nosaukums padomju laikā.
varnavicieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" iedzīvotāji.
blaževicieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Blaževiči" iedzīvotāji.
Plyuči Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pliuči" nosaukums latgaliski.
Dynaborceņa Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Dinaborčiki" nosaukuma variants latgaliski.
Dynaburceņa Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Dinaborčiki" nosaukuma variants latgaliski.
Pareči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Poreči" bijušais nosaukums.
Klagači Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Glagači" nosaukuma variants.
dobročinieši Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Dobročina" iedzīvotāji.
Poliščina Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poleščina" nosaukuma variants.
Paličuoni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poleščina" nosaukums latgaliski.
barkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" (senāk - "Barkeviči") iedzīvotāji.
barkevicieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" (senāk - "Barkeviči") iedzīvotāji.
bartkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" iedzīvotāji.
bartkevicieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" iedzīvotāji.
Barkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" nosaukuma variants.
rakucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji.
rakutieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji.
Stiģeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stigeviči" nosaukums latgaliski.
lupstagi Krekla uzpleči, plecu uzšuves.
lastaugi Krekla uzpleči.
stibenes Kreklu aproči.
stibeņi Kreklu aproči.
stibiņi Kreklu aproči.
Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni.
kridžināt Kričināt.
Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu.
lācieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji.
micieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Miči" iedzīvotāji.
kopti Kristīgie senās Ēģiptes iedzīvotāji, viņu pēcteči.
chamaea Krūmčivuļi.
buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
buks Kučiera sēdeklis karietes, ratu vai kamanu priekšā.
kučērs Kučieris (1).
orētājs Kučieris, ormanis, važonis.
kučars Kučieris; kučērs.
kučuris Kučieris; kučērs.
kučurs Kučieris; kučērs.
dzenis Kučieris.
kučārs Kučieris.
kučiers Kučieris.
kuķeris Kučieris.
kuķērs Kučieris.
zirgudzenis Kučieris.
Kučinga Kučina, pilsēta Malaizijā.
jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem.
cikāde Kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes.
krāčenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji.
krāčnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji.
pelčenieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Pelči" iedzīvotāji.
Centrālamerikas kultūra kultūra, kuras pamatlicēji bija olmeki, teotivakanieši un tolteki - maiju un acteku lielo kultūru priekšteči.
bruncis Kupli sieviešu svārki; brunči.
kuršu ķoniņi kuršu dižciltīgo pēcteči, kas bija kļuvuši par Livonijas ordeņa vasaļiem, senākās liecības ir atrodamas 1320. g. lēņa dokumentos.
palingeneze Kustoņiem no senčiem mantotas īpašības ķermeņa uzbūvē.
Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja.
Jenču pļavas Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Jenči" bijušais nosaukums.
Jeņči Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Jenči" nosaukuma variants.
Mācītājkalns Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums.
Mācītājmuiža Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums.
valdlaucieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" iedzīvotāji.
Brans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - varonis, sāgas "Brana ceļojums" tēls, tika uzskatīts par vienu no karaļa Artura senčiem.
danieši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - galvenā dievu grupa, dievietes mātes Danu pēcteči, kas ieradās Īrijā no noslēpumainām salām ziemeļos, un pēdējā no dievišķajām ciltīm, kas dzīvojusi Īrijā.
lerkša Ķērkšana, činkstēšana, raudāšana.
vūkšēt Ķērkt, čirkstēt.
vūšķēt Ķērkt, čirkstēt.
ģendumi Ķidas, iekšas, plunči.
speciālie līdzekļi ķīmiskās vielas, priekšmeti vai mehānismi, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči.
binārie ieroči ķīmiskie ieroči, kuros kaitīgā viela veidojas, sajaucoties diviem vairāk vai mazāk nekaitīgiem komponentiem.
čirgailis Ķirzaka; čirgata.
čirgālis Ķirzaka; čirgata.
čirgats Ķirzaka; čirgata.
ursus Lāči.
pulmonaria Lakači.
zeinoles Lakači.
Grandrepidsas latviešu kolonija latviešu kopiena ASV, Mičiganas štatā, Grandrepidsas pilsētā, izveidojās 20. gs. 50. gados, kad tur ieceļoja latviešu bēgļi no Vācijas, \~1700 cilvēku, 90. gados - \~1300 latviešu, kopš 1963. g. pieder ārpilsētas īpašums "Mežvidi".
LAŠOR Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (krievu "Latvijskaja associacija škol obučajuščih na russkom jazike").
LNČB Latvijas Nacionālā čigānu biedrība.
Kļotčiški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Kļotčišķi" nosaukuma variants.
Ročiški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ročišķi" nosaukuma variants.
Rodčiški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ročišķi" nosaukuma variants.
Čivčiši Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Čiučiši" kļūdains nosaukuma variants.
Lemmenjoki Lemmenjoki nacionālais parks ("Lemmenjoki"), atrodas Somijas ziemeļu daļā, Lapzemē, platība - 385 kvadrātkilometri, dibināts 1956. g., nogāzēs meži, augstāk - virsāji, mīt brūnie lāči, vilki, ziemeļbrieži, ligzdo ziemeļu gulbji, bikšainie klijāni.
līči Līči loči - līkumaini, līkloču.
atspārnošana Lidspārnu atdalīšana no priedes, egles un lapegles sēklām (jo tie traucē sēklu sēšanu un apgrūtina glabāšanu); dabā spārns nokrīt, kad samitrinās; čiekurkaltēs izmanto mehāniskus atspārnotājus.
Škinči Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Škiņči" nosaukuma variants.
sencisks līdzīgi kā senčiem, senču stilā.
lieču Liečis - papildu, virs mēra.
Anthus novaeseelandiae lielā čipste.
kvauķene Liela pīpe (īpaši par čigānu pīpēm).
pužis lielgabala vai bises stobra aizbāznis (seniem, caur stobru lādējamiem ieročiem).
aplenkuma artilērija lielkalibra artilērijas ieroči pretinieka nocietinājumu graušanai, tajos izvietotās kara tehnikas un dzīvā spēka iznīcināšanai.
Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā.
senči Lielvārdes novada Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Senči" iedzīvotāji.
sencieši Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Senči" iedzīvotāji.
čirka Lieto atkārtojumā (arī "čirks, čirku"), lai atdarinātu govs slaukšanas skaņas.
ķirks Lieto čirkstošas skaņas atdarināšanai.
čipa Lieto savienojumā "čipa, čapa", lai atdarinātu dobju, ritmisku, apspiestu troksni.
čira Lieto savienojumā "čira čiri", lai atdarinātu atsevišķu putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas.
čira Lieto savienojumā "čira čura", lai atdarinātu slīpēšanas, pulēšanas, strīķēšanas skaņas.
čipt Lieto savienojumā "ne čipu, ne čapu", lai pateiktu, ka nekas nav dzirdēts.
čalu Lieto savienojumā ar "čilu", lai aprakstītu juceklīgas pļāpāšanas troksni.
cī Lieto, lai atdarinātu cāļu čiepstēšanu.
čiri lieto, parasti savienojumā "čira, čiri", lai atdarinātu, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas.
čiepstināt Likt čiepstēt.
brancieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Branči" iedzīvotāji.
spricieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Spriči" iedzīvotāji.
dūcenieki Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Dūči" iedzīvotāji.
dūcnieki Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Dūči" iedzīvotāji.
langacieši Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Langači" iedzīvotāji.
znātene Linā svārki; netīri, nonēsāti brunči.
pluņģi Lopu iekšas; plunči.
Čači Losu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā.
Luosi Lošu Čači - Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
Kolna Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kolnagreči" nosaukuma variants.
kreičānieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kreiči" iedzīvotāji.
kreicieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kreiči" iedzīvotāji.
Pylda Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukuma variants latgaliski.
Pilda Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukuma variants.
Pyldagreči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukums latgaliski.
ričikāni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Ričiki" iedzīvotāji.
rancieši Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ranči" iedzīvotāji.
Kabylovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants latgaliski.
Kabilovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants.
Kabylovči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukums latgaliski.
Dzergači Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Dergači" nosaukuma variants.
Reči Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Rieči" nosaukuma variants.
Baldači Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldači" nosaukuma variants.
platacieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Platači" iedzīvotāji.
stankevičāni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji.
jaunzelcieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzelči" iedzīvotāji.
Ļahoviči Ļahaviči, pilsēta Baltkrievijā.
jalapeno Ļoti asi zaļie čili pipari (spāņu jalapeno, izrunā: halapenjo).
halapenjo Ļoti asi zaļie čili pipari (spāņu val. "jalapeno", izrunā: halapenjo).
Mačalipatanama Mačilīpatanama, pilsēta Indijā.
maciņš Mačiņš.
ķekatas Mājas gari, kas ir mirušo senči.
Mangišlaka Mangišlakas līcis - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, starp Tibkaragānas un Buzači pussalu, garums - \~100 km, platums pie ieejas - \~70 km, dziļums - 10-12 m.
Marzingshof Mārciņas jeb Mārčiņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kastrānes pagastā.
maucis Mauči.
muflons mazākā savvaļas kalnu aitu pasuga; dzīvo Aizkaukāza un Vidusāzijas kalnos u. c. (uzskatīta par vienu no mājas aitu priekštečiem); šīs pasugas aita.
skrotis Mazas svina lodītes (lieto šaušanai ar medību ieročiem, piem., bisi).
pizuki Mazi, īsi svārki vai brunči.
Kaulači Mazie Kaulači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
paciepties Mazliet čiepstēt.
paviķināt Mazliet čivināt.
Aizvēja salas Mazo Antiļu salu dienvidu daļa Karību jūrā, platība - 1200 km^2^, ietver Arubu, Kirasao, Bonairi un Margaritas salu, Latortugu, Avesu, Losrokesas, Orčilu, Blankiļu, Losermanosu salas.
drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem.
sportings medību sporta veids, šaušana ar medību gludstobra ieročiem pa kustīgiem mērķiem.
viducieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Viduči" iedzīvotāji.
Vyduči Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Viduči" nosaukums latgaliski.
Pachyphloeus melanoxanthus melnraibais zemesčiekurs.
lākšas Mēslu pikuči uz liellopu ādas.
kokmateriāli Meža izstrādē iegūtā produkcija (piemēram, baļķi, kluči).
civilā aizsardzība miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
sarkanie khmeri militārais grupējums, kas 1975. -1979. g. bija pārņēmis varu Kampučijā un iznīcināja aptuveni 3 miljonus savas valsts civiliedzīvotāju.
junkuru skola militārās apmācības skolu veids Krievijā, kuru izveidoja 1864. g., un to uzdevums bija sagatavot militārpersonas virsnieka karjerai, absolventi ieguva praporščika vai podporučika pakāpi; 1880. g. Krievijā bija 16 šādas skolas, mācību ilgums bija 2, vēlāk 3 gadi, tajās uzņēma arī zemāko kārtu jauniešus, mācības bija bez maksas.
konvencionālie ieroči militārie ieroči, kas nav kodolieroči, ķīmiskie vai bioloģiskie ieroči.
testudo Milžbruņurupuči.
mizošana Mizas atdalīšana no koku stumbriem un sortimentiem (zaļbaļkiem, finierklučiem, stabiem, papīrmalkas u. c.).
Ai-Apeks Močiku (Peru ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dievība, zemkopības aizgādnis, kas zemi atbrīvoja no briesmoņiem un cīnījās ar jūras dievībām.
pseudogāmija Monolēpses veids, kad pēc apaugļošanās, resp. apputināšanās rodas mātes īpatnim līdzīgi pēcteči.
muižas ļaudis (arī saime) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā.
muižas saime (arī ļaudis) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoju muižā.
skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
lakvjeti Mūsdienu vjetnamiešu senči, kas dzīvoja Centrālajā Vjetnamā un Z-Vjetnamā 3. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē.
makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs.
amerikāņi Nācija, Amerikas Savienoto Valstu pamatiedzīvotāji; izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
argentīnieši Nācija, Argentīnas pamatiedzīvotāji, kuru pamatkodolu veidojuši gk. spāņu ieceļotāju pēcteči ar nelielu vietējo indiāņu piejaukumu.
afrikandi Nācija, Dienvidāfrikas Republikas iedzīvotāji, ieceļotāju no Eiropas pēcteči, ticīgie - protestanti (reformāti); būri.
khmeri Nācija, Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Vjetnamā, Taizemē, runā khmeru val., ticīgie - budisti, daļa kalnu khmeru saglabājuši tradicionālos ticējumus.
Ašidzuri Uvakai nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Ashizuri-Uwakai National Park_), Koči prefektūrā, Šikoku salas dienvidu daļā.
Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas.
Nahičevāna Nahčivana - Republika un pilsēta Azerbaidžānā.
Nahčivanas Autonomā Republika Nahčivana, autonomās republikas pilnais nosaukums ("Naxçivan Muxtar Respublikasi").
Nahčivana Nahčivanas Autonomā Republika - Azerbaidžānas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 5363 kvadrātkilometri, 398000 iedzīvotāju (2009. g.), teritoriāli nodalīta no Azerbaidžānas Republikas, robežojas ar Armēniju un Irānu.
Kekļauka Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dileviči" otrs nosaukums.
Loči Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušā nosaukuma "Lāči" variants.
Nečesa Nečisa, upe ASV.
afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
nodžirkstēt Neilgu laiku nepārtraukti čirkstēt.
pačiepstēt Neilgu laiku, mazliet čiepstēt.
pačirkstēt Neilgu laiku, mazliet čirkstēt.
pačirkstināt Neilgu laiku, mazliet čirkstināt.
pačivināt Neilgu laiku, mazliet čivināt.
čičunča Nekrāsots, blīvs, izturīgs dabiskā zīda audums dzeltenīgā krāsā; čičunčā.
klučķesele Neliels (kaklā, uz pleca uzkarams) maiss, kurā ievietota pārtika - klimpas ("kluči").
perieki Nepilntiesīgie pilsoņi Spartā, seno ahaju pēcteči, kurus iekarotāji bija atspieduši valsts nomalēs.
junk food nepilnvērtīga barība (čipsi, gāzētie dzērieni, saldumi, uzpūstā kukurūza u. tml.); ātri pagatavojama barība.
čačalas Nicīgs apzīmējums čigāniem.
nitzschiaceae Ničiju dzimta.
hantzschia Ničiju dzimtas ģints.
nitzschia Ničiju dzimtas ģints.
pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu; individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
nīčists Nīčisma piekritējs.
nīcšeānisms Nīčisms.
mākslīgās šūnas no bišu vaska ar šūnu valčiem izgatavotas vaska plāksnes ar iespiestām darbabišu šūniņu pamatnēm.
namiņš No kokiem stāvas telts veidā sasliets mājoklis, kādā senatnē piemituši mūsu senči un kas reizē bijis dzīvoklis un virtuve.
doss Nocietināta ugunspozīcija artilērijas vai strēlnieku grupu šaujamieročiem; dots.
aizmakšķerēt Nočiept.
aizmedīt Nočiept.
nočiebt Nočiept.
nočopīt Nočiept.
nočopt Nočiept.
nočubt Nočiept.
nočupt Nočiept.
nodābt Nočiept.
nočīkstēt Nočinkstēt (1).
nočīkstēt Nočinkstēt (2).
nobruņoties Nodrošināt sevi ar ieročiem, aizsardzības līdzekļiem u. tml.
bruņoties Nodrošināties (ar ieročiem).
čieba Noklīdis vai slims cālis, kas daudz čiepst.
sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačibēt.
epifizeo- Norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri.
epifizio- Norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
finieru izejmateriāls noteiktas koku sugas un izmēru mežmateriāli (garkluči vai kluči) finiera lentes vai finierskaidas ražošanai lobot vai drāžot.
aizčiept Nozagt un aiznest; nočiept.
Ņemčika ezers Ņemčiks, ezers Andrupenes pagastā.
O'Higinsa O'Higinsa ezers - atrodas Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 285 m vjl., Čīlē un Argentīnā (kur saucas - Sanmartina ezers), platība - 1010 km^2^, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
Očamčira Očamčire, Abhāzijas pilsētas Očhamčheras nosaukums gruzīnu valodā.
čiekuroga Ogai līdzīga sēklu kopa ar saaugušām čiekura zvīņām (piemēram, paeglim).
mārcenieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Mārčiņi" iedzīvotāji.
trucēnieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Truči" iedzīvotāji.
juglaslīcieši Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Juglaslīči" iedzīvotāji.
jugllīcieši Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Juglaslīči" iedzīvotāji.
līčenieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
čavināt Omulīgi pļāpāt, čivināt, riet.
čāvināt Omulīgi pļāpāt, čivināt, riet.
pārmantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem; mantojamība.
pēctecība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem; mantojamība.
mantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
aučenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Auči" iedzīvotāji.
narrante Pa pusei runājot, rečitējot.
pačīkstēt Pačinkstēt (1).
pačīkstēt Pačinkstēt (2).
pabruķis Pagaidu pamatu veids (būves stūros salikti koka kluči, kurus novāc, kad liek īstos pamatus).
ņaukšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
ņekšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
ņeukšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
ņīkšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
bērnieki Palama čigāniem.
Dulus dominicus palmčivulis.
dulus Palmčivuļi.
dulidae Palmčivuļu dzimta.
cirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čirkst (1); čirkstināt.
čirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čirkst (1).
čiebināt Panākt, ka čiepst.
ņerkšināt Panākt, ka raud, činkst, ņerkst, rukšķ, ņaud.
ņerkšķināt Panākt, ka raud, činkst, ņerkst, rukšķ, ņaud.
ņerkstināt Panākt, ka raud, činkst, ņerkst, rukšķ, ņaud.
Ngobes-Bugles komarka Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Ngobe-Bugle" / "Comarca Ngobe-Bugle"), administratīvais centrs - Čičika, platība - 6968 kvadrātkilometri, 154350 iedzīvotāju (2010. g.).
kaukt Par šaujamieročiem; par lodēm, šāviņiem lidojumā.
mendelēšana Parādība, kad jauktu vecāku pēcteči sadalās noteiktās īpašību grupās un noteiktās īpatņu skaitliskās attiecībās.
lencēnieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Lenči" iedzīvotāji.
lencieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Lenči" iedzīvotāji.
apkrepečoties Pārklāties ar krepečiem.
pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības).
mantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju).
pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju).
pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, rakstura, personības īpašības).
džindžala Pātaga ar vairākiem mezgliem (čigāniem).
džindžauska Pātaga ar vairākiem mezgliem (čigāniem).
bembele Pātaga, īpaši čigānu pātaga.
saturnidae Pāvači.
Kačina Pavalsts Mjanmas Savienības (Birmas) ziemeļos ("Kachin"), Iravadi augšteces rajonā, administratīvais centrs - Mjičina, platība - 89041 kvadrātkilometrs, 1364000 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Mjičina.
pēcaudži Pēcteči; pēcaudze.
pēcaudze Pēcteči.
Riccia fluitans peldošā ričija.
Ricciocarpus natans peldošā ričijvācelīte.
Pelecz Pelēču muiža, kuras teritorijā tagadējā Preiļu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelēči.
punčing-bumba Penčingbols - piepūšama, bumbierveidīga ādas bumba, kuru ar šauro galu piekar pie platformas; noder bokseriem par treniņa rīku.
penčingballe Penčingbols.
penšinbumba Penčingbols.
pičiņās Pičiņās iet - mazgāties, pērties iet (bērnu valodā).
ad arma pie ieročiem.
spunda Pie tačiem lietojams ķīlis no šķelta mieta.
kaps Pieci duči jeb 60 gabali.
Lielie ezersi piecu lielu ezeru sistēma Ziemeļamerikā (angļu val. "Great Lakes"), Sentlorensas baseinā, ASV un Kanādā (Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri ezers un Ontārio), kopējā platība - 246500 kvadrātkilometru.
aizčivināt Piečivināt, piečiepstēt.
lerkšināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka nepārtraukti činkst, gaužas.
aizčiept Piepīkstēt, piečiepstēt.
čiepšāt Pīkstēt, čiepstēt (kā cālis).
čāpt Pīkstēt, čiepstēt.
ģirgāt Pīkstēt, čīkstēt, čirkstēt.
čiečināt Pīkstēt, činkstēt, smilkstēt.
čipstēt Pīkstēt, vāji čiepstēt.
piukšēt Pīkstēt; čiepstēt; arī pēkstēt.
Birmingema pilsēta ASV (_Birmingham_), Mičiganas štatā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
Eidriana Pilsēta ASV ("Adrian"), Mičiganas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Alpīna Pilsēta ASV ("Alpena"), Mičiganas štatā, 10250 iedzīvotāju (2014. g.).
Enārbora Pilsēta ASV ("Ann Arbor"), Mičiganas štatā, 117000 iedzīvotāju (2013. g.).
Beisitija Pilsēta ASV ("Bay City"), Mičiganas štatā, Hūrona ezera krastā, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
Betlkrīka Pilsēta ASV ("Battle Creek"), Mičiganas štatā, Kalamazū krastā, 51800 iedzīvotāju (2014. g.).
Boumonta Pilsēta ASV ("Beaumont"), Mičiganas štatā, 117600 iedzīvotāju (2014. g.).
Bentonhārbora Pilsēta ASV ("Benton Harbor"), Mičiganas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Beverlihilsa Pilsēta ASV ("Beverly Hills"), Mičiganas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
Bigrepidsa Pilsēta ASV ("Big Rapids"), Mičiganas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Bērtona Pilsēta ASV ("Burton"), Mičiganas štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kadilaka Pilsēta ASV ("Cadillac"), Mičiganas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Čikāga Pilsēta ASV ("Chicago"), Ilinoisas štatā, Mičigana ezera dienvidrietumu krastā, 2722000 iedzīvotāju (2014. g.), trešā lielākā ASV pilsēta.
Koldvotera Pilsēta ASV ("Coldwater"), Mičiganas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Dīborna Pilsēta ASV ("Dearborn"), Mičiganas štatā, 95500 iedzīvotāju (2014. g.).
Dīrborna Pilsēta ASV ("Dearborrn"), Mičiganas štatā, Detroitas piepilsēta, 95500 iedzīvotāju (2014. g.).
Eskanaba Pilsēta ASV ("Escanaba"), Mičiganas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
Fārmingtonhilsa Pilsēta ASV ("Farmington Hills"), Mičiganas štatā, 81400 iedzīvotāju (2014. g.).
Fārmingtona Pilsēta ASV ("Farmington"), Mičiganas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Flinta Pilsēta ASV ("Flint"), Mičiganas štatā, 99000 iedzīvotāju (2014. g.).
Gārdensitija Pilsēta ASV ("Garden City"), Mičiganas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
Grandheivena Pilsēta ASV ("Grand Haven"), Mičiganas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Grandrepidsa Pilsēta ASV ("Grand Rapids"), Mičiganas štatā, 193800 iedzīvotāju (2014. g.).
Holenda Pilsēta ASV ("Holland"), Mičiganas štatā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.).
Aionija Pilsēta ASV ("Ionia"), Mičiganas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Džeksona Pilsēta ASV ("Jackson"), Mičiganas štatā, 33200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalamazū Pilsēta ASV ("Kalamazoo"), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā, 75900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētā atrodas Rietummičiganas universitāte, kurā kopš 1967. g. tiek lasīts latviešu valodas, literatūras un etnogrāfijas kurss.
Lansinga Pilsēta ASV ("Lansing"), Mičiganas štata administratīvais centrs, 114600 iedzīvotāju (2014. g.).
Livonija Pilsēta ASV ("Livonia"), Mičiganas štatā, Detroitas piepilsēta, 95000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mārketa Pilsēta ASV ("Marquette"), Mičiganas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Midlenda Pilsēta ASV ("Midland"), Mičiganas štatā, 41900 iedzīvotāju (2014. g.).
Milvoki Pilsēta ASV ("Milwaukee"), Viskonsinas štatā, osta Mičiganas ezera krastā, 599600 iedzīvotāju (2014. g.).
Monro Pilsēta ASV ("Monroe"), Mičigānas štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
Mauntplezanta Pilsēta ASV ("Mount Pleasant"), Mičiganas štatā, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
Maskīgona Pilsēta ASV ("Muskegon"), Mičiganas štatā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
Nailsa Pilsēta ASV ("Niles"), Mičiganas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Okpārka Pilsēta ASV ("Oak Park"), Mičigānas štatā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ovoso Pilsēta ASV ("Owosso"), Mičiganas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
Pontiaka Pilsēta ASV ("Pontiac"), Mičiganas štatā, 59800 iedzīvotāju (2014. g.).
Porthūrona Pilsēta ASV ("Port Huron"), Mičiganas štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
Portidža Pilsēta ASV ("Portage"), Mičiganas štatā, 47800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ročestera Pilsēta ASV ("Rochester"), Mičiganas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sagino Pilsēta ASV ("Saginaw"), Mičiganas štatā, 49800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sūseintmarī Pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
Stērlinghaitsa Pilsēta ASV ("Sterling Heights"), Mičiganas štatā, 131700 iedzīvotāju (2014. g.).
Stērdžisa Pilsēta ASV ("Sturgis"), Mičiganas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Teilora Pilsēta ASV ("Taylor"), Mičiganas štatā, 61600 iedzīvotāju (2014. g.).
Travērssitija Pilsēta ASV ("Traverse City"), Mičiganas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
Trentona Pilsēta ASV ("Trenton"), Mičiganas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
Troja Pilsēta ASV ("Troy"), Mičiganas štatā, 83100 iedzīvotāju (2014. g.).
Veina Pilsēta ASV ("Wayne"), Mičiganas štatā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
Volkera Pilsēta ASV ("Walker"), Mičiganas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
Vorena Pilsēta ASV ("Warren"), Mičiganas štatā, 135100 iedzīvotāju (2014. g.).
Vestlenda Pilsēta ASV ("Westland"), Mičiganas štatā, 82300 iedzīvotāju (2014. g.).
Vaiominga Pilsēta ASV ("Wyoming"), Mičiganas štatā, 74800 iedzīvotāju (2014. g.).
Detroita Pilsēta ASV Mičiganas štatā, pie Detroitas upes iztekas no Sentklēras ezera, 680200 iedzīvotāju (2014. g.).
Džulfa Pilsēta Azerbaidžānā, Nahčivanas Autonomajā Republikā, Araksas kreisajā krastā, pie Irānas robežas, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
Nahčivana Pilsēta Azerbaidžānā, Nahčivanas Autonomās Republikas galvaspilsēta, 70400 iedzīvotāju (2007. g.).
Ordubada Pilsēta Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas dienvidos ("Ordubad"), Zangezuras grēdas priekškalnē, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2008. g.).
Miliči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Miliči"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
Balčika Pilsēta Bulgārijā ("Balčik"), Dobričas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
Belogradčika Pilsēta Bulgārijā ("Belogradčik"), Vidinas apgabalā, 5450 iedzīvotāju (2014. g.).
Dolni Čiflika pilsēta Bulgārijā ("Dolni čiflik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kričima Pilsēta Bulgārijā ("Kričim"), Plovdivas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
Momčilgrada Pilsēta Bulgārijā ("Momčilgrad"), Kardžali apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ugarčina Pilsēta Bulgārijā ("Ugarčin"), Lovečas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2014. g.).
Valčidola Pilsēta Bulgārijā ("Valči dol"), Varnas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
Jihlava Pilsēta Čehijā ("Jihlava"), Visočinas apgabalā, 50600 iedzīvotāju (2012. g.).
Velke Meziržīči pilsēta Čehijā ("Velké Meziřiči"), Visočinas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2012. g.).
Červena Ržečice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2012. g.).
Nove Mesto Morāvijā pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.).
Humpoleca Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2012. g.).
Habri Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1330 iedzīvotāju (2012. g.).
Svratka Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1400 iedzīvotāju (2012. g.).
Pelhržimova Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 16300 iedzīvotāju (2012. g.).
Hrotovice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2012. g.).
Horni Cerekeva pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1790 iedzīvotāju (2012. g.).
Černovice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1830 iedzīvotāju (2012. g.).
Ždjara pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2012. g.).
Havličkūvbroda Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 23500 iedzīvotāju (2012. g.).
Počatki Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.).
Golčūva Jenīkova pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2660 iedzīvotāju (2012. g.).
Žirovnice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2012. g.).
Ždireca pie Doubravas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.).
Brtnice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3720 iedzīvotāju (2012. g.).
Tršebīča Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2012. g.).
Pršibislava Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.).
Jaromeržice pie Rokitnas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.).
Jemnice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.).
Pacova Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
Nāmešta pie Oslavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Velka Biteša pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Polna Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5140 iedzīvotāju (2012. g.).
Ledeča pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.).
Telča Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
Tršešta Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2012. g.).
Svetla pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.).
Moravske Budejovice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 7580 iedzīvotāju (2012. g.).
Bistršice pie Pernštenjas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 8480 iedzīvotāju (2012. g.).
Džidžiga Pilsēta Etiopejā ("Jigjiga"), Somāli kilila administratīvais centrs, 102000 iedzīvotāju (2007. g.); Čigčiga.
Tkibuli Pilsēta Gruzijā ("Tkibuli"), Imeretijas mhares ziemeļos, Račinas grēdas dienvidrietumu nogāzē, 31100 iedzīvotāju (2002. g.).
Aki pilsēta Japānā (_Aki_), Koči prefektūrā, Tosas līča krastā.
Andžjo pilsēta Japānā (_Anjō_), Aiči departamentā.
Ašibecu pilsēta Japānā (_Ashibetsu_), Hokaido salā, Sorači prefektūrā.
Ašio pilsēta Japānā (_Ashio_), Honsju salā, Točigi prefektūrā.
Asuke pilsēta Japānā (_Asuke_), Aiči prefektūrā.
Ato pilsēta Japānā (_Atō_), Honsju salas dienvidrietumu daļā, Jamaguči prefektūrā.
Kasugai Pilsēta Japānā ("Kasugai"), Honsju salas dienvidrietumos, Aiči prefektūrā, Nagojas tuvumā, 308800 iedzīvotāju (2015. g.).
Okadzaki Pilsēta Japānā ("Okazaki"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, Jahangi kreisajā krastā, 381000 iedzīvotāju (2015. g.).
Šunana Pilsēta Japānā ("Shunan"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 144800 iedzīvotāju (2015. g.).
Tojohaši Pilsēta Japānā ("Toyohashi"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, 374800 iedzīvotāju (2015. g.).
Tokujama Pilsēta Japānā ("Tokuyama"), Jamaguči prefektūrā, kā patstāvīga pilsēta pastāvēja līdz 2003. g. 21. aprīlim, kad apvienojoties vairākām kaimiņpilsētām izveidojās Šunana.
Ube Pilsēta Japānā ("Ube"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 169400 iedzīvotāju (2015. g.).
Ucunomija Pilsēta Japānā ("Utsunomiya"), Honsju salā, Točigi prefektūrā, 518600 iedzīvotāju (2015. g.).
Nagoja Pilsēta Japānā (angļu val. "Nagoya"), Honsju salas austrumos, osta Ises līča krastā, Aiči prefektūras centrs, 2,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Kaļiņingrada Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči.
Kuņmina Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (angļu val. "Kunming"), Juņnaņas kalnienē, Djanči ezera ziemeļu krastā 1800 m vjl., Juņnaņas provinces administratīvais centrs, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Anīkšči pilsēta Lietuvā (_Anykščiai_), Utenas apriņķī, Šventojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 10220 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Baltoji Voķe pilsēta Lietuvā (_Baltoji Vokė_), Viļņas apriņķa Šaļčininku rajonā, 1070 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
Eišišķes pilsēta Lietuvā (_Eišiškės_), Viļņas apriņķa Šaļčininku rajonā, 3340 iedzīvotāju (2013. g.).
Nemenčine pilsēta Lietuvā (_Nemenčinė_), Viļņas apriņķī un rajona pašvaldībā, Neres krastos, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
Švenčonēļi pilsēta Lietuvā (_Švenčionėliai_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā, Žeimenas upes kreisajā krastā, 5470 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Švenčoņi pilsēta Lietuvā (_Švenčionys_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4930 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1800. g.
Subačus pilsēta Lietuvā ("Subačius"), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona pašvaldībā, 1010 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
Šaļčininki pilsēta Lietuvā ("Šalčininkai"), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, netālu no Baltkrievijas robežas, 6700 iedzīvotāju (2015. g.), Lietuvas poļu kultūras centrs, apmēram 70% no pilsētas iedzīvotājiem ir poļi, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Mjičina Pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Kačinas pavalsts administratīvais centrs, osta Iravadi labajā krastā, 146500 iedzīvotāju (2005. g.).
Azare pilsēta Nigērijā (_Azare_), Bauči štata ziemeļu daļā.
Alkaleri pilsēta Nigērijā, Bauči štata dienvidaustrumu daļā.
Beočina Pilsēta Serbijā ("Beočin"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
Bujanovaca Pilsēta Serbijā ("Bujanovac"), Centrālās Pčiņas Toplicas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.).
Kovačica Pilsēta Serbijā ("Kovačica"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
Paračina Pilsēta Serbijā ("Paračin"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
Preševa Pilsēta Serbijā ("Preshevo"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.).
Surdulica Pilsēta Serbijā ("Surdulica"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.).
Vladičinhana Pilsēta Serbijā ("Vladičin Han"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
Vraņe Pilsēta Serbijā ("Vranje"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 55100 iedzīvotāju (2011. g.).
Vraņska Baņa pilsēta Serbijā ("Vranjska Banja"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
Bosilegrada Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
Bela Poļe pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 500 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajdovščina pilsēta Slovēnijā (_Ajdovščina_), Goriškas reģionā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
Gazalkenta Pilsēta Uzbekistānā ("G'azalkent"), Taškentas vilajetā, Tjanšana atzarā, Čirčikas kreisajā krastā, 27200 iedzīvotāju (2010. g.).
Bektemira Pilsēta Uzbekistānā, Taškentas piepilsēta, tās dienvidaustrumos, Čirčikas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Sankristobala Pilsēta Venecuēlā, Tačiras štata administratīvais centrs, 307000 iedzīvotāju (2000. g.).
Babrauščinas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Svariņu pagastā starp Spogevu un Babrauščinu, savrups 10-12 m augsts, purvainu pļavu ieskauts paugurs, plakums - 30 x 25 m, kultūrslānī atrastās keramikas lauskas un dzelzs šķēpa uzgalis attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
Poliščinas pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Poleščinas (Poliščinas) ciemā, pie Latvijas un Krievijas robežas, ir \~10 m augsts, savrups paugurs, postīts noarot nogāzes, plakums — 35 x 20 m, datējums nav zināms.
Vecračinas pilskalns pilskalns Vecračinas ciemā, reljefa veidojums starp \~40 m augstu Daugavas labā krasta krauju un 18-27 m dziļu strauta gravu, ziemeļu pusē bijis norobežots ar 3 grāvjiem un vaļņiem, plakums — trīsstūrveidīgs, lielākie izmēri \~70 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
piniolas Pīnijas čiekuru ēdamās sēklas (riekstiņi).
pirmsenči Pirmatnējie, sākotnējie (parasti dzīvnieku) senči.
kromaņonieši Pirmie homo sapiens pārstāvji, cilvēki, kuru skeletus pirmoreiz atrada 1868. g. Kromaņonā, Francijā un kurus uzskata par eiropiešu senčiem; Kromaņonas cilvēki.
kreoli Pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) ģenētiskie pēcteči Latīņamerikā.
akusmatiķi Pitagoriešu kopienu biedri, kas vēl nav pilnīgi iepazinušies un iesvētīti pitagorisma noslēpumos, tādi paši kā klosteru noviči.
čipkarte Plastikāta karte, kurā ir iestrādāta mikroshēma jeb čips; viedkarte.
intelektkarte Plastmasas karte ar iebūvētu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto lietotāju identificēšanai un dažādu elektronisku darījumu veikšanai; čipkarte.
baltzivis Plauži, pliči, raudas.
bīčvolejbolists Pludmales volejbolists; bīčists.
čipstiņš Pļavas čipste ("Anthus pratensis").
čipsts Pļavas čipste ("Anthus pratensis").
pļavu čipste pļavas čipste.
lācēnieši Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji.
lācieši Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji.
Anthus pratensis pļavu čipste.
petraševskieši Politisks raznočincu jaunatnes pulciņš, izveidojās Pēterburgā 1844. g., arestēti 1849, amnestēti 1856 (izņemot vadītāju M. Petraševski).
kašūbi Poļiem radniecīga slāvu tauta, seno rietumslāvu pomoriešu cilšu pēcteči, mīt rietumos no Vislas pie Baltijas jūras.
Pontjaka Pontiaka - pilsēta ASV, Mičiganas štatā.
prapors Praporščiks.
Riņči Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rinči" nosaukums latgaliski.
Pelēcis Preiļu novada apdzīvotās vietas "Pelēči" nosaukuma variants.
Pelēcs Preiļu novada apdzīvotās vietas "Pelēči" nosaukuma variants.
Peliecs Preiļu novada apdzīvotās vietas "Pelēči" nosaukuma variants.
ļeščinskajieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ļeščinskaja" iedzīvotāji.
ļeščinskieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ļeščinskaja" iedzīvotāji.
Bieči Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbeči" nosaukuma variants.
pelēcieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Pelēči" iedzīvotāji.
Bieči Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Beči" nosaukuma variants.
leicieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
līcieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
Lelī Leiči Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Leiči" nosaukums latgaliski.
Mozī Leiči Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Leiči" nosaukums latgaliski.
určānieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Urči" iedzīvotāji.
určieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Urči" iedzīvotāji.
Bieči Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Beči" nosaukuma variants.
Blaževiči Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Blazeviči" nosaukuma variants.
Lelī Urči Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Urči" nosaukums latgaliski.
Ruņči Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Runči" nosaukums latgaliski.
zenītartilērija Pretgaisa aizsardzības karaspēka ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir ieroči gaisa mērķu iznīcināšanai.
tuvkauja Pretinieku karaspēku tieša sadursme, kurā tiek izmantoti visu veidu ieroči.
cinkuris Priedes čiekurs.
ciedrupriede Priedes, kam skujas ir pa 5 un čiekuri ienākas 3. gadā, sēklas (ciedrurieksti) ēdamas, 4 sugas.
vectēvs Priekšteči; senči.
aitiņa Priežu čiekurs.
aitīna Priežu čiekurs.
egle Priežu dzimtas ģints ("Picea"), mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem, 45 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~20 sugas.
proševi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuva Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuve Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuvi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
Sinda Province Pakistānā ("Sindh"), atrodas tās teritorijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Karāči, platība - 140914 kvadrātkilometri, 51377000 iedzīvotāju (2009. g.).
psalmodija Psalmu rečitēšana, dziedāšana.
klopčs Puišelis; klopčiks.
Cisticola juncidis purvaiņu čiepstējķauķis
emydidae Purvbruņurupuči - bruņurupuču kārtas dzimta.
staigatnis Purvs ar akačiem, kur pāri nevar iet.
bagņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā.
bolotņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā.
Skāgi pussala Islandes ziemeļu daļā, starp Grenlandes jūras līčiem Hūnabloui un Skāgafjordu.
Tredlas pussala pussala Islandes ziemeļu daļā, starp Grenlandes jūras līčiem Skāgafjordu un Eijafjordu.
Varangera Pussala Norvēģijas ziemeļos, Barenca jūras piekrastē, Varangerfjords to atdala no Ribačijas pussalas (Krievijā), rietumos – Tanafjords, līčaina, līdz 637 m augsta.
Škinči Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķiņči" nosaukuma variants.
trenčkots Putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē.
račīns Rači - gruzīnu etnogrāfiska grupa.
nodžirkstināt Radīt čirkstoņu.
klirkšēt Radīt čirkstošas skaņas (par vistām).
nočiukstēt Radīt čirkstošu, čaukstošu, čivinošu skaņu.
cirkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim; čirkstēt (1).
griezt Radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (parasti par griezi).
rēkt Radīt šāviena troksni (par, parasti vairākiem, artilērijas ieročiem).
riet Radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem).
čigānisks Raksturīgs čigāniem; raksturīgs čigānu valodai, saistīts ar to.
francisks Raksturīgs franču valodai, saistīts ar to; raksturīgs frančiem.
reptiļi rāpuļi - mugurkaulnieku klases dzīvnieki; 4 kārtas: ķīļzobjveidīgie, bruņurupuči, zvīņrāpuļi un krokodili; \~6000 sugu.
hiperborejieši Rase, kas apdzīvo Rītāzijas un Vakaramerikas ziemeļus: jukagiri, jaki, čukči u. c.
krāsli ratu plāči.
īdēt Raudāt (par bērniem); činkstēt (1).
zimbāt Raudāt (par bērnu); čimpāt.
burgzt Raudāt, činkstēt, pinkšķēt.
džīga Raudulīgs, činkstīgs bērns.
pīkstulis Raudulīgs, činkstīgs bērns.
ļargans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns.
ļergans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns.
rečitatīvveidīgs Rečitatīvveida.
kursenieku valoda reģionāls latviešu valodas paveids, ko runāja latviešu izceļotāju pēcteči Kuršu kāpās (tagadējā Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā).
parsi Reliģiskas indiešu kopienas locekļi, zoroastrisma piekritēji, kuru priekšteči 8. gs. Indijā ieceļoja no Persijas.
stankeviči Rendēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji.
kaulacieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kaulači" iedzīvotāji.
Mozī Kaulači Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kaulači" nosaukums latgaliski.
račikieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Račiki" iedzīvotāji.
tučenieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" iedzīvotāji.
Kalnatūči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" literarizēts nosaukuma variants.
Kolna Tūči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants.
garancieši Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji.
Luoči Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Loči" nosaukums latgaliski.
skraucieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Skrauči" iedzīvotāji.
tučenieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" iedzīvotāji.
Tūči Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants.
garancieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji.
Luoči Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Loči" nosaukums latgaliski.
čacieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Čači" iedzīvotāji.
staroščikieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Staroščiki" iedzīvotāji.
tūčenieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tūči" iedzīvotāji.
Lejas Tuči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants.
Lejas Tūči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants.
Lejis Tūči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukums latgaliski.
Skiņči Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Skinči" nosaukuma variants.
Rubčinski Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rubčinska" nosaukuma variants.
Giņeviči Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Gineviči" nosaukuma variants.
garancieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" ("Lielie Garanči" un "Mazie Garanči") iedzīvotāji.
Gaišais ceļš Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" daļa.
Lelī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" nosaukums latgaliski.
Mozī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Garanči" nosaukums latgaliski.
platacieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Platači" iedzīvotāji.
kukucieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kukuči" iedzīvotāji.
garancieši Rēzeknes novada Sakstgala pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji.
Luošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
Luosu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
Lošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants.
tūčenieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tūči" iedzīvotāji.
Tūči Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants.
Lošu Čači Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Losu Čači” nosaukuma variants latgaliski.
doroškevicieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Doroškeviči" iedzīvotāji.
Bieči Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Beči" nosaukuma variants.
Puoči Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" nosaukuma variants.
Mordvijas rezervāts rezervāts Krievijas Mordvijas Republikā, Mokšas un Satisas upstarpā, platība — 323 kvadrātkilometri, dibināts — 1936. g., priežu meži, dienvidos — jauktie meži, dzīvo brūnie lāči, vihuholi, aļņi, baltie zaķi un daudzas citas dzīvnieku un putnu sugas.
Lazo rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Tačina grēdas austrumos, platība - 1165 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1380 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu skujkoku un platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, Ķīnas goralus.
Rositene Ribačija - apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
riccia Ričijas.
ricciaceae Ričiju dzimta.
divdakšu ričija ričiju suga ("Riccia bifurca"), Latvijā aizsargājama.
tīklotā ričija ričiju suga ("Riccia cavernosa"), Latvijā aizsargājama.
skropstainā ričija ričiju suga ("Riccia ciliata"), Latvijā aizsargājama.
peldošā ričija ričiju suga ("Riccia fluitans").
zilganā ričija ričiju suga ("Riccia glauca").
Hībenera ričija ričiju suga ("Riccia huebenerana"), Latvijā aizsargājama.
cilu ričija ričiju suga ("Riccia sorocarpa"), Latvijā aizsargājama.
peldošā ričijvācelīte ričijvācelīšu suga ("Ricciocarpos natans").
ricciocarpus Ričijvācelītes.
čacieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čači" iedzīvotāji.
karpents Romiešu divjūgu divriči, sānos slēgti, ar spraišļotu aizsargjumtu.
kvadriga Romiešu divriči ar atvērtu aizmuguri, kurus velk četri zirgi.
Automedonts Romiešu laikā viņa vārds kļuva par sugas vārdu, ar ko apzīmēja izveicīgu kučieri.
Rončilione Rončigljone, pilsēta Itālijā.
Rušinska ezers Rubčinska ezers Lūznavas pagastā.
Rubčinu strauts Rubčinskas strauts Lūznavas pagastā.
lāčpurni Rumpuči ("Helvella").
helvella Rumpuči.
bizons Runga, nūja, čigānu pātaga.
rūtaiņi Rūtaini svārki; tautiskie rūtainie brunči.
Sagina Sagino, pilsēta ASV Mičiganas štatā.
lāzer- Saistīts ar lāzeriem, tāds, kam pamatā ir lāzers (piem., lāzerķirurģija, lāzerieroči).
nīčistisks Saistīts ar nīčismu, tam raksturīgs.
rečitatīvs Saistīts ar rečitatīvu 1, tam raksturīgs.
(griež) kā grieze saka, ja kāds ilgstoši rada čirkstošu troksni (piemēram, ar vērpjamo ratiņu).
čīkst kā veci vāģi saka, ja kas griezīgi čīkst vai apnicīgi činkst.
aizčiept Sākt čiept.
Detroitas latviešu kopiena sākusi veidoties 20. gs. sākumā, 1949. g. Mičiganas štatā ieceļoja vēl \~700 latviešu bēgļu, 70. gados bija \~800 latviešu (~150 no tiem dzīvoja Detroitas piepilsētā Livonijā, ko 1835. g. dibinājuši ieceļotāji no Vidzemes, domājams vācbaltieši), izveidots latviešu ārpilsētas īpašums "Garezers", darbojas vairākas latviešu organizācijas.
Ailrojala sala Augšezerā (_Royale, Isle_), ASV Mičiganas štatā.
Birjučas sala sala Azovas jūrā, Birjučijostrivas strēles platākās (dienvidu) daļas nosaukums (līdz 1929. g. salu no strēles šķīra šaurums), garums — 24 km, platums — 5 km.
bunčenieki Salaspils novada Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Bunči" iedzīvotāji.
buncieši Salaspils novada Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Bunči" iedzīvotāji.
līčenieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
Lašupes mežniecība Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas “Līči” bijušais nosaukums.
klenčenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Klenči" iedzīvotāji.
frančenieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Franči" iedzīvotāji.
prančenieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Pranči" iedzīvotāji.
Tengizs Sāļezers Kazahstānā, Kazahstānas sīksopkaines nomalē 304 m vjl., platība mainās atkarībā no ūdens pieplūdes, vidēji 1600 kvadrātkilometri, garums - 74,4 km, platums - 32,2 km, lielākais dziļums - 8 m, ezerdobe plašā tektoniskā ieplakā, austrumu piekrastē salas, līči, ietek Nura, nav noteku, līmenis mainīgs.
plucekņi Saplucinātas lupatas vai adījumi; pluči.
Homo sapiens saprātīgais cilvēks, arī apzīmējums primātu kārtas sugai, pie kuras pieder gan mūsdienu cilvēks, gan tā pirms apm. 500 tūkst. - 200 tūkst, gadiem dzīvojušie priekšteči.
radu raksti saraksts, arī grafisks attēlojums, kurā vairākās paaudzēs parādīta saradošanās un kopējie senči.
raduraksti Saraksts, arī grafisks attēlojums, kurā vairākās paaudzēs parādīta saradošanos un kopējie senči; radu raksti.
Anthus cervinus sarkanrīkles čipste.
savveči Savi vecāki; sevveči.
či Savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas.
čī Savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas.
čiga Savienojumā "čiga, čigu!" lieto lai atdarinātu čerkstošu troksni.
čigu Savienojumā "čiga, čigu!" lieto lai atdarinātu čerkstošu troksni.
papatači Savienojumā "papatači drudzis" - akūta infekcijas slimība, ko izraisa ar kādu vīrusu inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs.
loči Savienojumā ar "līči, līču, līki" lieto darbības pastiprinājuma raksturošanai.
ločis Savienojumā ar "līči, līču, līki" lieto darbības pastiprinājuma raksturošanai.
risšo-koseikai Sekta, kas izplata Ņičirena budisma mācības ārpus Japānas robežām, tajā ir ap 1 miljons locekļu.
kerketi Sena ZR Kaukāza cilts, adigu senči, līdz 3.-4. gs. dzīvojuši Melnās jūras piekrastē.
hirakoteriji Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; eohipi.
eohipi Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; hirakoteriji.
tēvs Senči (cilvēkiem).
tēvtēvi Senči (parasti vairākās paaudzēs); tēvu tēvi.
tēvutēvi Senči (parasti vairākās paaudzēs); tēvu tēvi.
tēvu tēvi senči (parasti vairākās paaudzēs).
ascendenti Senči, priekšteči, augšupējie radinieki.
kreveles Sēnes, kas sauktas arī par ķēvpupiem vai rumpučiem ("Verpa bohemica"; "Verpa conica").
kreveļi Sēnes, kas sauktas arī par ķēvpupiem vai rumpučiem ("Verpa bohemica"; "Verpa conica").
senči Seni priekšteči (piemēram, pēc izcelšanās, etniskās piederības).
vecvectēvs Seni priekšteči.
Rāhu senindiešu mitoloģijā - dēmons (asura), daitju valdnieka Vikpračiti un Dakšas meitas Simhikas dēls, ko uzskatīja arī par planētu, kas rada saules un mēness aptumsumus.
rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs.
pitari Senindiešu mitoloģijā - dievišķotie mirušie priekšteči, kuri mīt trešajās debesīs.
atharvani senindiešu mitoloģijā - pirmā priestera Atharvana sekotāji un viņa iedibinātā ugunsupurēšanas tradīciju turpinātāji, kas uzskatīti par Atharvana pēctečiem.
Atharvans senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, sacerējis Atharvavēdu, kurā izklāstījis šo rituālu un mācījis to saviem sekotājiem, kas, saukdamies viņa vārdā par atharvaniem, turpinājuši viņa iedibinātās ugunsupurēšanas tradīciju un uzskatīti par viņa pēctečiem.
pomori Senkrievu ieceļotāju (gk. no Novgorodas zemes) pēcteči, kuru senči XII-XVIII gs. sākumā apmetās Baltās jūras dienvidrietumu un dienvidaustrumu piekrastē, saglabājuši dažas etnogrāfiskas īpatnības; plašā nozīmē - Baltās un Barenca jūras piekrastes krievu iedzīvotāji, kas nodarbojas ar jūras dzīvnieku medībām, zvejniecību, jūrniecību.
čevongi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
džahuti Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
semaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
semelaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
timiari Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
besisi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā – vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
strikāļi Sētas zedeņi; strikalči.
sibsi Sibi - viena vecāku pāra pēcteči, kas cēlušies no dažādām zigotām dažādā laikā (brāļi un māsas).
Anthus gustavi Sibīrijas čipste.
kapata Sieviešu brunči, sašūti kopā ar jaku.
lesinis Sieviešu brunči.
brunkas Sieviešu svārki, brunči, lindraki.
svārkapuža Sieviešu svārku, brunču apakšējā daļa; vieta zem svārkiem, brunčiem.
desmit guru sikhismā guru Nānaks un viņa deviņi pēcteči, kuriem piemita tās pašas spējas saskatīt Dieva būtību.
čulčināt Sīkiem solīšiem lēnām rikšot, čunčināt.
kuļķenēt Sīkiem solīšiem lēnām rikšot, čunčināt.
čunčiņos Sīkos rikšos; čunčiņus.
Siņdzjana Siņdzjanas (Šindžanas) Uiguru autonomais reģions - administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, administratīvais centrs - Urumči, platība - 1660000 kvadrātkilometru, 20950000 iedzīvotāju (2007. g.).
circināt Sisināt (par circeni); čirkstināt.
sirināt Sisināt, čirkstēt (par sienāžiem).
Tenadzuči sk.: Asinadzuči un Tenadzuči.
grose Skaita mērvienība - 12 duči jeb 144 gabali.
dāraukslis Skalu malka (kluči, reti kad garāki par 60-80 cm).
normaņi skandināvu un franku pēcteči, kas dzīvoja Normandijā un 1066. g. iekaroja Angliju.
žvārkstēt Skanēt, grabēt, čirkstēt, šķindēt.
Riccia ciliata skropstainā ričija.
renkulis Skrots (medību ieročiem), kuras diametrs ir lielāks par 5,5 milimetriem.
myrmecophagidae Skudrlāči.
araukārija Skujkoku klases dzimta ("Araucariaceae"), mūžzaļi, lieli koki ar pārsvarā lielām, cietām lapām, čiekuri lodveidīgi, izplatīti dienvidu puslodē.
priežaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi skujkoki (vasarzaļas ir tikai lapegles), retāk krūmi, čiekuri pārkoksnējušies, 10-11 ģinšu, \~250 sugu.
araukārijaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi, lieli koki ar pārsvarā lielām, cietām lapām, čiekuri lodveidīgi, izplatīti D puslodē.
strobils Skujkoku sporas veidojoša vārpiņa; šādu vārpiņu sastats izveido čiekuru.
strobilus Skuju koku čiekurs (1).
skupština Skupščina.
heavy metal smagais metāls - rokmūzikas stils, kas radās 20. gadsimta 70.-80. gados, attīstoties hārdrokam, to raksturo vēl lielāks skaļums, agresivitāte, teatralitāte un mačisms.
siept smalki čiepstēt.
Smoļeviči Smaļaviči - pilsēta Baltkrievijā.
Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām.
soka Soka gakkai - "vērtības radoša sabiedrība", kurā ietilpst Japānas budistu Ņičirena sektas locekļi.
polo Spāniešu čigānu dejas dziesma 3/8 taktī.
tartana Spānijā divriči ar audekla jumtu.
gitano Spānijas čigānu nosaukums.
čiekurkalte Speciāli iekārtotas celtnes sēklu izkulšanai no čiekuriem - sausā, siltā gaisa plūsmā (18-36 stundu laikā čiekuri atveras, un no tiem izkrata sēklas).
paukošana Sporta veids - cīņa ar aukstajiem sporta ieročiem, kuras mērķis ir skart ar ieroci pretinieku un aizsargāt sevi.
pugači Sprāgstoši korķi rotaļu ieročiem.
banda Stabila, ar ieročiem bruņota grupa, kuras sastāvā ir vairāk nekā divas personas, no kurām vismaz viena ir bruņota, un par to ir zināms pārējiem noziedzīgās grupas dalībniekiem.
MOPR Starptautiskā organizācija palīdzības sniegšanai revolucionāriem (1922.-1947. g.; krievu "Meždunarodnaja orgaņizacija pomošči borcam revoļucii"), saukta arī "Starptautiskā sarkanā palīdzība".
pārmantotība Stāvoklis, kad (organisma īpašības) ir pārņemtas no priekštečiem.
pārmantotība Stāvoklis, kad kas (piemēram, kultūras vērtības, profesija) ir pārmantots no priekštečiem.
Anthus campestris stepes čipste.
kalibrs Stobra kanāla diametrs (šaujamieročiem).
Škinči Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Škiņči" bijušais nosaukums.
līcenieki Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
līcieši Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
Strenču krāces straujš Gaujas posms, kas sākas lejpus Strenčiem un beidzas iepretī Krāčupes ietekai, garums — 4 km, kritums — 4 m, krasti — 8-9 m augsti, gultne smilšaina, krācēs akmeņi, 3 lielākas un vairākas mazākas zemūdens kāples.
strencēnieši Strenču novada apdzīvotās vietas "Strenči" iedzīvotāji.
strencieši Strenču novada apdzīvotās vietas "Strenči" iedzīvotāji.
dakalēties Strīdēties, runāt čigāniski.
sunnīts Sunnisma piekritējs; musulmaņu grupa, kas atzina par valdniekiem arī tos kalifus, kuri nebija pravieša Muhameda pēcteči.
burči Suņa burči - augs, zirga (arī suņa) kumelītes.
barbets Suņu šķirne, īsto pūdeļu priekšteči, dzimtene - Francija.
čigijs Suņu šķirņu sajaukums - čivavas un korgija krustojums.
čorgijs Suņu šķirņu sajaukums - čivavas un korgija krustojums.
pulicaria Sūriči.
Dabračina Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Dobročina" nosaukuma variants.
strīpaiņi Svītraina auduma brunči.
hameja Svītrainā hameja - svītrainais krūmčivulis ("Chamaea fasciata").
Chamaea fasciata svītrainais krūmčivulis jeb svītrainā hameja.
Šalčininki Šaļčininki - pilsēta Lietuvā.
zenītieroči Šaujamieroči un raķešu ieroči, kas paredzēti gaisa mērķu iznīcināšanai.
fjerdi Šauri un gari, bieži vien upjveidīgi jūras līči Jitlandes un Zviedrijas austrumu krastos; fērdi.
fērdi Šauri un gari, bieži vien upjveidīgi jūras līči Jitlandes un Zviedrijas austrumu krastos.
klaiduguns Šaušana ar mākslīgo izkliedi noteiktās robežās vai izkliedes laukumā vai ar uzdoto izvērses leņķi, ko izmanto, šaujot ar ložmetējiem uz platiem un dziļiem mērķiem vai telpas sektoru (zenītieročiem).
sānuguns Šaušana ar strēlnieku ieročiem un lielgabaliem leņķī, kas ir tuvu 45 grādiem attiecībā pret mērķa fronti.
savrupšaušana Šaušana atsevišķiem (savrupiem) šāvieniem ar šaujamieročiem.
pļaut Šaut intensīvi (par šaujamieročiem); būt intensīvam (par apšaudi).
džuni Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
lani Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
leji Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
priede Šīs dzimtas ģints ("Pinus"), mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem, Latvijā savvaļā 1 suga.
kultūras ananass šīs ģints suga ("Ananas sativus"), tropu augs ar lieliem, sulīgiem, aromātiskiem čiekurveida augļiem.
mačieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Mači" iedzīvotāji.
Narkauski Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Marhileviči" bijušais nosaukums.
Marhiļeviči Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Marhileviči" nosaukuma variants.
staškevicieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Satskeviči" jeb "Staškeviči" iedzīvotāji.
staskevicieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Staskeviči" jeb "Staškeviči" iedzīvotāji.
Staskeviči Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Stašķeviči" nosaukuma variants.
rantaiņi šķērsām svītroti brunči.
Lejastacs Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lejastači" nosaukuma variants.
Zelči Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeļči" bijušais nosaukums.
kabareči Šķiltarači.
Akadēmijas glečers šļūdonis Antarktīdā (_Academy Glacier_), pie Patuksentas grēdas un Tolčina kalna.
vedi Šrilankas pirmiedzīvotāju pēcteči, runā singāļu valodā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa), daļa - tamilu valodā (dravidu saime), dzīvo gk. grūti pieejamos mežu rajonos salas austrumos nelielās grupās, piedere pie australoīdās rases vedoīdā tipa, saglabājušās matriarhāta paliekas, tradicionālajos ticējumos budisma un hinduisma elementi, šamanisms.
Saravaka Štats Malaizijā ("Sarawak"), Kalimantānas salas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Kučina, platība - 124450 kvadrātkilometru, 2500000 iedzīvotāju (2007. g.).
zvankstēt Švīkstēt, čirkstēt, žvadzēt.
stridulācija Švirkstēšana, čirkstēšana u. tml. skaņu radīšana.
Musa Tā arābi dēvē Mozu, kurš Korānā ir atzīts par vienu no Muhameda priekštečiem.
recesīvā pazīme tā no vecākiem pārmantotā pazīme, kura neattīstās pirmās paaudzes pēctečiem, ir nomākta, pretstatā attīstītai, spēcīgākai jeb dominantai (dominējošajai) pazīmei; recesīvā pazīme daļai indivīdu parādās sākot ar otro paaudzi.
līkločus Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties) ; līkločiem; līkloču.
līkloču Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkločiem; līkločus.
līkločiem Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkloču; līkločus.
līkloku Tā, ka veidojas līkumi, līkloči (virzīties, būt novietotam, atrasties).
termofobi organismi tādi organismi, kas spēj normāli dzīvot un vairoties tikai relatīvi zemā temperatūrā (parasti zemākā par -10 ⁰C), piemēram, leduslāči, pingvīni.
uzplečains Tāds (apģērbs), kam ir uzpleči.
uzplečains Tāds (cilvēks), kura apģērbam ir uzpleči (2).
bezatomu Tāds (reģions, teritorija u. tml.), kur nav izvietoti kodolieroči; kodolbrīvs.
līkločains Tāds, kam ir līkloči (1).
rečitatīvveida Tāds, kam ir rečitatīva 1 forma, veids.
tievstobra Tāds, kam ir samērā tievs stobrs (par šaujamieročiem).
čivulītis Tāds, kam ir smalka balss, kas runājot it kā čivina.
poļetains Tāds, kam ir uzpleči, militāras zīmotnes.
čirpstīgs Tāds, kas čirpst, čirpstina.
čiukstīgs Tāds, kas čiukst.
mantots Tāds, kas ir pārņemts no priekštečiem.
čiva Tāds, kas mīl kā putns čivināt.
čiekurveida Tāds, kas pēc uzbūves vai formas līdzīgs čiekuram.
čiekurains Tāds, kur ir daudz čiekuru.
tīrasinīgs Tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas.
tīrasiņu Tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas.
tīrs Tāds, starp kura, parasti tuvākajiem, priekštečiem nav citu tautu, cilšu, sociālu grupu u. tml. pārstāvju.
atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju parādīšanās, kādas bijušas raksturīgas tāliem priekštečiem.
neradnieciskā pārošana tādu dzīvnieku pārošana, kuru abiem priekštečiem ciltsrakstos līdz ceturtajai paaudzei nav kopēju senču; autbrīdings.
Tai-Dzi Taiči - ķīniešu vingrinājumu sistēma.
čoki Taisnstūraini koka kluči vai stutes, uz kuriem krastā balstās jahtas ķīlis.
stratēģiskie ieroči tālās distances un starpkontinentālās raķetes, kas parasti apgādātas ar kodolieročiem.
sentēvi Tāli priekšteči, senči.
līčenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
tamagoči Tamaguči.
tarandži Taranči.
tālšāvējs Tas (tāds), kas šauj samērā lielā attālumā (parasti par artilērijas ieročiem).
čiepstulis Tas, kas čiepst; cālis.
skraboņa Tas, kas grab, čirkst.
mantojums Tas, kas iegūts no priekštečiem, iedzimtas īpašības.
sidami Tauta grupa (kafiči, sidami, ometi, gimirri, mao, šinaši u. c.), dzīvo Etiopijas dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
aini Tauta Hokaido salā Japānā; Japānas seniedzīvotāju pēcteči, asimilējas ar japāņiem.
ači Tauta Indonēzijā, Sumatras ziemeļrietumu daļā, ticīgie - musulmaņi, \~2 mlj cilvēku; ačini.
maori Tauta Jaunzēlandē, kuras senči ir šās zemes pirmiedzīvotāji, runā maoru valodā, ticīgie - musulmaņi.
bežti Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); kapuči.
nivhi Tauta Krievijas Habarovskas novadā, arī Sahalīnas ziemeļos, valoda savrupa paleoaziātu valodu grupā, Amūras baseina paleolīta iedzīvotāju tiešie pēcteči.
tongi Tauta Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, valoda (čitonga) pieder pie bantu saimes centrālās grupas valodām, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
kačari Tauta, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, ietilpst barabodu grupā, iedalās kalnu kačaros (dimasi) un līdzenumu kačaros (bari, barameči), reliģija - hinduisms, saglabājušies arī animistiskie ticējumi.
savari Tauta, dzīvo Indijā, Orisas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie mundu saimes, Centrālās Indijas kalnienes seniedzīvotāju pēcteči, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - hinduisms, izplatīta garu pielūgšana.
balubi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidos, valoda (kiluba vai čiluba) pieder pie bantu saimes centrālās grupas, latīņu alfabēts, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku un senču kults; lubi.
balundi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, arī Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos, valoda (kilunda jeb čilunda) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie.
keti Tauta, dzīvo Krievijā Jeņisejas vidusteces un lejteces apgabalos, valoda savrupa, seno taigas mednieku un zvejnieku cilšu pēcteči.
lisi Tauta, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, pēc kultūras tuvi kačiniem, animistiski ticējumi, daļa kristīgie.
še Tauta, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, iedalās 3 cilšu grupās (lani, leji, džuni), dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
palauni Tauta, dzīvo Mjanmas ziemeļaustumos valoda pieder pie monu-khmeru saimes, Indoķīnas seniedzīvotāju pēcteči, pieder pie kalnu moniem, reliģija - budisms, stipras animisma paliekas.
ovambi Tauta, dzīvo Namībijas ziemeļos un Angolas dienvidrietumos, valoda (očiambo) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies ģints reliģiskie kulti, daļa - luterāņi.
palestīnieši Tauta, dzīvo Palestīnā un kopš XX gs. vidus arī kaimiņzemēs, ir Palestīnas seno iedzīvotāju arabizētie pēcteči, runā arābu valodas dialektā, lielākā daļa - musulmaņi (sunnīti).
lubi Tauta, dzīvo Zairas dienvidu daļā, valoda (kiluba jeb čiluba) pieder pie Nigēras-Kordofanas valodu saimes, ticīgie - kristieši, saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi; balubi.
bavendi Tauta, dzīvo Zimbabvē un Dienvidāfrikas Republikā, abos Limpopo vidusteces krastos, valoda (čivenda) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - kristīgie.
kostarikāņi Tauta, Kostarikas pamatiedzīvotāji, runā spāņu valodā, pēc izcelsmes spāņu ieceļotāju pēcteči ar nelielu indiāņu un nēģeru piejaukumu, ticīgie - gk. katoļi.
dzerkste Tautas nosaukums čirkstošam cīpslu makstu iekaisumam (saaukstēšanās, sastrādāšanās sekas).
kukičini Tautību un cilšu grupa (manipuri, čini, lušeļi, tado, kuki, lakeri, peti, maringi, sokti, mari u. c.), dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, animiskiskie ticējumi, daļa - hinduisti vai kristīgie.
Kordofanas tautas tautību un cilšu grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato austrumos un dienvidos, runā t. s. Kordofanas valodās, pēc izcelsmes Sudānas seniedzīvotāju pēcteči, ko XI-XIV gs. arābu ciltis atspiedušas kalnos.
sijans Tautiski brunči.
romāņi Tautu grupa Eiropā (piemēram, franči, itālieši, moldāvi, portugāļi, provansieši, retoromāņi, rumāņi, spāņi).
tavveči Tavi vecāki; tevveči.
būris Telts; čigānu būda.
raugs Tēmēšanas grauds šaujamieročiem.
policentrisms Teorija, ka katrai cilvēku rasei ir savi pirmatnējie senči.
tibouchina Tibūčinas.
Urvila tibūčina tibūčinu suga ("Tibouchina urvilleana").
pagalmtiesa Tiesa Maskavā un Sanktpēterburgā, kas ar pārtraukumiem darbojās 1719.-1866. g. un iztiesāja citu pilsētu pilsoņu un raznočinu (inteliģentu, kas nepiederēja pie muižniecības), kuriem nebija nekustama īpašuma Maskavas vai Sanktpēterburgas guberņās, krimināllietas un civillietas.
maigle Tieva, taisna kārts, ko vertikāli iesprauž zemē aptuveni 30 m attālumā no ugunspozīcijas (parasti šaušanas virzienā) un izmanto tēmēšanai, šaujot ar mīnmetējiem un citiem artilērijas ieročiem no aizklātām ugunspozīcijām.
iemats Tiklab metamais kā laižamais tīkls bez liekačiem.
Riccia crystallina tīklotā ričija.
mudžtīkls Tīkls ar liekačiem (un dažāda lieluma tīkla acīm).
normandieši To ziemeļnieku pēcteči, kas 9. gs. siroja Eiropas piekrastē, 878 iekaroja Demlo Anglijā, 911 - Normandiju; normaņi.
klājeniska trajektorija trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem), trajektorija, kura nepaceļas, virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem).
velorikša Transporta līdzeklis - vieglie divriči, pasažieru pārvadāšanai.
trencis Trenčkots - militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar uzplečiem, jostu (angļu "trenchcoat").
melnraibais zemesčiekurs trifeļu dzimtas zemesčiekuru suga ("Pachyphloeus melanoxanthus").
Gleditsia triacanthos trīsērkšķu gledīčija.
būkšis Troksnis, ko rada artilērijas ieroči.
būkšķis Troksnis, ko rada artilērijas ieroči.
Čači Trūpu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
slebi Tuksneša klejotāju cilts Ziemeļarābijas un Sīrijas tuksnesī, varbūt no Indijas ieklejojušu čigānu pēcteči vai kādas pirmtautas atliekas.
paseknis Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.); arī pamats; pasekne (2); paseksnis (2).
pasekne Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.); arī pamats; paseknis (2); paseksnis (2).
tankšķēt Tukšu runāt, pļāpāt, čivināt.
grenčenieki Tukuma novada Zemītes pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji.
tenākuls Turētava, rociņa, kurā burtliči ieliek rokrakstu.
klefti Turku kundzības laikā Grieķijā - grieķi, kas bija aizbēguši kalnos un ar ieročiem cīnījās pret iekarotājiem; aktīvi piedalījās cīņā par Grieķijas atbrīvošanu no turku jūga 19. gs. 20. gados.
seīds Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs - to muhamedāņu tituls, kuri uzskata sevi par Muhameda pēctečiem.
Ilinoisas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Mičigana ezeru ar Misisipi ("Illinois waterway"), ASV, garums 520 km, sākas Čikāgā, tālāk izmantota Despleinsas un Ilinoisas upe, izbūvēts 1900.-1933. g.
Araksas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Araksas upē (_Araz su anbari / Sadd-e Aras, Daryāche-ye_), uz Azerbaidžānas (Nahčivanas Autonomās Republikas) un Irānas (Rietumazerbaidžānas ostāna) robežas.
Rubčinskas strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, ietek Zosnas ezerā; Rubčinu strauts.
Anthus spinoletta ūdeņu čipste.
olči Ulči - tauta Krievijas Habarovskas novadā.
mangusti Ulči, tauta Krievijas Habarovskas novadā.
Riodulse Upe Argentīnas ziemeļrietumos ("Rio Dulce"), garums - \~650 km, sākas Andos, Akonkihas grēdā, sausajā Grančako līdzenumā veido attekas, ietek Marčikitas ezerā, vasarā uzplūdieni.
Saskvehana Upe ASV ("Susquehanna River"), garums - \~990 km, tek pa Apalačiem, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, krāčaina.
Apalačikola upe ASV dienvidaustrumu daļā (_Apalachicola River_), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojama līdz Kolumbusai.
Čatahūčī Upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Chattahoochee River"), Apalačikolas labā satekupe, garums 660 km.
Flinta Upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Flint River"), Džordžijas štatā, Apalačikolas kreisā satekupe, sākas Apalaču dienvidos.
Kamčija Upe Bulgārijas austrumos, garums - 244 km (kopā ar Goļama Kamčiju), sākas Staraplaninā, lejtece (40 km) pārplūstošajā Longoza zemienē (sanešiem aizpildīts limāns), ietek Melnajā jūrā.
Tone Upe Japānā ("Tone gawa"), Honsju salas vidienē, garums - 322 km, sākas Ečigo grēdā, tek pa Kanto līdzenumu, ietek Klusajā okeānā.
Šu Upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 1186 km, satekupes Džuanarika un Kočkora sākas no Iekšējā Tjanšana ledājiem, ūdeņus plaši izmanto apūdeņošanā un upe izsīkst Aščikola ieplakā, nesasniedzot Sirdarju.
Čatkala Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas kreisā satekupe, garums - 240 km.
Alaša upe Krievijā (_Alaš_), Tivas Republikas rietumu daļā, Hemčikas kreisā krasta pieteka.
Amediči upe Krievijā (_Amediči_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas augšteces kreisā krasta pieteka.
Augšjeņiseja upe Krievijā (_Verhnij Enisej_), Tivas Republikā, izveidojas satekot Lielajai Jeņisejai un Mazajai Jeņisejai, satekot ar Hemčiku izveido Jeņiseju.
Djoma Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas kreisā krasta pieteka, garums 535 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumu nogāzē.
Boļšojkineļa Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Samaras labā krasta pieteka, garums - 437 km, sākas Obščijsirta rietumu nogāzē.
Moma Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas labā krasta pieteka, garums - 406 km, sākas Ulahančistaja grēdā.
Čapajevka Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums 320 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumos, augštecē vasarā vietām izžūst.
Jeruslana Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Obščijsirta dienvidrietumu malā.
Boļšojuzeņa Upe Krievijas Saratovas apgabalā un Kazahstānā, garums - 650 km, sākas Obščijsirta augstienes dienvidrietumos, ietek Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst.
Apašča upe Lietuvā (_Apaščia_), Mēmeles kreisā krasta pieteka, garums - 88 km.
Ūla upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka, izveidojas pie Dubičiem satekot Katrai un Peļasai no Baltkrievijas.
Aksuga upe Rietumsajānos (_Ak-Sug_), Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka.
Pčiņa Upe Serbijā un Ziemeļmaķedonijā ("Pčinja"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 122 km.
Piskoma Upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas labā satekupe, garums - \~150 km.
Luangva Upe Zambijā ("Luangwa"), lejtecē Zambijas un Mozambikas robežupe, Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~770 km, tek gar Mučingas kalnu austrumu nogāzi.
Dihua Urumči - pilsēta Ķīnā, tās nosaukums līdz 1953. g.
Tibouchina urvilleana Urvila tibūčina.
Taškenta Uzbekistānas Republikas galvaspilsēta, vilojata centrs, atrodas Uzbekistānas ziemeļaustrumu daļā, Taškentas oāzē, Čirčikas ielejā 440-480 m virs jūras līmeņa, 3,2 miljoni iedzīvotāju.
ķīmiskais uzbrukums uzbrukums ar ķīmiskajiem ieročiem.
bekas uz pleciem uzpleči.
pagonas Uzpleči.
pagoni Uzpleči.
plečinieki Uzpleči.
tulpši Uzroči, manšetes.
uzvīties Uzvirzīties augšā lokveidā, līkločiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem, uguni).
čiebāt Vairākkārtīgi čiepstēt.
pogone Valahu laukuma mērs = 144 parščinas = 49,895 āri = 1,344 pūrvietas.
vaļci Valči (dzirnavās).
sodekspedīcija Valdības vai okupācijas varas norīkotas karaspēka daļas iekšējo nemieru apspiešanai ar ieročiem vai citiem terora līdzekļiem (kāršanu, pēršanu, deportēšanu, dedzināšanu).
dominējošs Valdošs, piem., kreisā smadzeņu puslode, kas kontrolē labās rokas kustības labročiem un motorisko runas centru; dominantais gēns alēļu pārī.
Burtnieku vidusskola Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Penči" paralēls nosaukums.
indoeiropiešu valodu saime valodu saime, kas izplatīta Eiropā, Āzijā kā arī citās pasaules daļās un ko veido indiešu, irāņu, slāvu, baltu, ģermāņu, romāņu, ķeltu, čigānu valodu grupas, grieķu, albāņu un armēņu valoda, kā arī vairākas mirušu valodu - hetu, tohāru - grupas.
austroaziātu valodas valodu saime, kurā ietilpst monu-kmeru valodas, vjetu valodas, palaunu-va valodas, nikobariešu valoda, mundu valodas nahali valoda, dažkārt pieskaita arī mjao-jao valodas; izplatības teritorija - Birma, Indija, Kampučija, Ķīna, Laosa, Taizeme, Vjetnama
Azerbaidžānas Republika valsts Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā, Kaspijas jūras piekrastē (azerbaidžāņu valodā "Azarbaycan"), galvaspilsēta — Baku, administratīvais iedalījums — 59 rajoni, 11 pilsētas un 1 autonoma republika (neskaitot Kalnu Karabahu, kas ir pasludinājusi neatkarību, bet nav starptautiski atzīta), robežojas ar Irānu, Kalnu Karabahu, Armēniju, Gruziju un Krieviju; Nahčivanas Autonomā Republika ir teritoriāli atdalīta un atrodas starp Armēniju un Irānu.
kodolvalsts Valsts, kuras rīcībā ir kodolieroči.
kancēnieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Kanči" iedzīvotāji.
garancieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji.
počānieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" iedzīvotāji.
pocieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" iedzīvotāji.
Puoči Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" nosaukums latgaliski.
Israēls Vārds, ko Dievs deva patriarham Jēkabam un viņa pēctečiem "Israēla tauta".
prošava Vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
krīcēnieši Vecumnieku novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Krīči" iedzīvotāji.
slīpacieši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Slīpači" iedzīvotāji.
Sleipači Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Slīpači" nosaukums latgaliski.
večivecenes Veči un vecenes.
veķi Veči.
palikari Vēlāk Grieķijas neregulārs karaspēks ar albāņu apģērbu un ieročiem.
Welwitschia mirabilis velvičija jeb brīnumainā velvičija.
welwitschia Velvičijas.
welwitschiaceae Velvičiju dzimta.
welwitschiales Velvičiju rinda.
lečenieki Venstspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Leči" iedzīvotāji.
lecetnieki Venstspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Leči" iedzīvotāji.
Zvirbuļupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā un pilsētā, lejtecē arī pilsētas robežupe, ietek Vecventas lejteces atzarā, garums - 8 km; Bensonupe; Pūčiņupe; Piltenes upe.
brančenieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Branči" iedzīvotāji.
brančnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Branči" iedzīvotāji.
grenčnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji.
Andrejsala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā; senāk bija neliela sala Daugavā, tagad - pussala (platība - 35 ha) starp 2 līčiem - Eksportostu (ziemeļos) un Andrejostu (dienvidos).
atvētījums Vētījot atdalītais; atbiras; poraņči.
cefalokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Cephalocarida"), sīki (līdz 3,2 mm), primitīvi vēži, līdzīgi hipotētiskajiem vēžveidīgo senčiem, ķermenis tievs, izstiepts, aiz lielās galvas 20 gandrīz vienādi posmi, pieder pie t. s. dzīvajiem izrakteņiem.
Vičitofolsa Vičitafolsa - pilsēta ASV.
laucieši Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Lauči" iedzīvotāji.
arba Vidusāzijā - augsti divriči.
luli Vidusāzijas čigānu grupa, dzīvo Uzbekistānā un Tadžikistānā, runā uzbeku un tadžiku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem par pienākumu ar savu zirgu un ieročiem doties ordeņa rīkotajos karagājienos, veidojot vieglo kavalēriju; par pirmo lēņa saņēmēju no ordeņa 1207. gadā kļuva Mālpils apvidus pilskungs Maneģints.
Čufutkale Viduslaiku alu pilsēta Krimā, Bahčisarajas vēstures un arheoloģijas muzeja rezervāts, sāka veidoties X-XI gs., saglabājušās klintīs izcirstas alas, mošejas un nocietinājumu drupas, ielas, tatāru mauzolejs (XV gs.) u. c. būves.
cenzinieks Viduslaiku zemnieks, kas deva graudā vai maksāja naudā gruntsnomu (cenzs 2, činšs), činšinieks.
tilberi Viegli vienjūga divriči.
gvaimi Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
kofani Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
kuni Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
muisaki Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
paesi Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
pasto Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
terrabi Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
dani Viena no Izraēla ciltīm, pēc Vecās Derības Jēkaba dēla - Dana pēcteči.
akiti Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
batini Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
benuji Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
lubi Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
mamaki Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
ukiti Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
utani Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
kuki Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
lakeri Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
lušeļi Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
mari Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
maringi Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
peti Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
sokti Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
manipuri Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība bengāļu alfabētā, reliģija - hinduisms, arī kristiānisms, islāms, animistiski ticējumi.
tado Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos, Manipuras štatā, un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
kājnieks Viena no pamata ieroču šķirām, bruņoto spēku pamatdaļa, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi; strēlnieki.
iškašimi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidos, Pjandžas augšteces ielejā, kā arī iepretī - Afganistānas ziemeļaustrumos, kur iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - sangliči un zebaki.
sibi Viena vecāku pāra pēcteči, kas veidojušies no dažādām zigotām dažādā laikā (brāļi un māsas).
paaudze vienas pakāpes radinieku (bērnu, mazbērnu, mazmazbērnu) kopums attiecībā pret kopēju senci vai kopējiem senčiem.
arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu.
Dzūkija Viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju.
ramapiteks Viens no cilvēka priekštečiem ("Ramapithecus"), izmirusi cilvēku dzimtas suga no vēlā miocēna laikiem (pirms 15-10 mij gadu).
dzanni Viens no personāžiem itāliešu masku teātrī - kalps, kalpone (Arlekīns, Brigella, Pulčinella utt.).
Vidusbenči viensēta Priekuļu pagastā, starp Benčiem un Kalna Benčiem.
Lejas Benči viensēta Priekuļu pagastā, uz rietumiem no Benčiem.
Kalna Benči viensēta Priekuļu pagastā, uz ziemeļiem no Benčiem.
pozīcija Vieta, kur novietots karaspēks, arī atsevišķs karavīrs cīņai ar pretinieku; vieta, kur novietoti ieroči (parasti artilērija, ložmetēji) pretinieka apšaudei.
racieši Viļakas novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rači" iedzīvotāji.
počānieši Viļānu novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" iedzīvotāji.
pocieši Viļānu novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" iedzīvotāji.
Lielie Tūči Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Tuči" nosaukuma variants.
Lelī Tūči Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Tuči" nosaukums latgaliski.
Meža Tūči Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Meža Tuči" nosaukuma variants.
eksercicijs Vingrināšanās ieročiem.
Audruve Vircavas kreisā pieteka Jelgavas novadā, garums - 52 km (Latvijā 20 km), kritums - 59 m, sākas Lietuvā pie Noraičiem, 7 km uz ziemeļiem no Jonišķiem; Audruvis.
Alberta Mārkama kalns virsotne Antarktīdā (_Albert Markham, Mountain_), austrumos no Rosa šelfa ledāja, Transantarktīdas kalnu Čērčila kalnos, augstums - 3207 m.
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem); virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
atomomnicīds visas cilvēces iznīcināšana ar atomieročiem.
ģenealoģiskā līnija visi pēcteči, kas cēlušies no līnijas dibinātāja.
čāča Vista, kas čāčina.
Koroļevščina Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Korolevščina" nosaukuma variants.
koroļevščinieši Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Koroļevščina" iedzīvotāji.
Volničas strauts Volčica, Sarjankas pieteka.
Sarija Volčica, Sarjankas pieteka.
Sarja Volčica, Sarjankas pieteka.
Volčīca Volčica, Sarjankas pieteka.
Samara Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, garums - 594 km, sākas Obščijsirta augstienē.
Boļšojirgiza Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, garums - 675 km, sākas Obščijsirtā.
Čivčiši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Čiučiši" nosaukuma variants.
Kastricina Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Kastričina" neprecīzs nosaukuma variants.
Anthus hodgsoni zaļganā čipste.
chrysops Zeltači, dunduru dzimtas ģints.
bacillaria Zemāko aļģu kramaļģu nodalījuma ničiju dzimtas ģints.
pachyphloeus Zemesčiekuri.
Aleksandra rags zemesrags Antarktīdā (_Alexander, Cape_), Antarktīdas pussalas austrumos, Čērčila pussalas dienvidaustrumos, aptver Larsena šelfa ledājs.
Ašidzuri rags zemesrags Japānā (_Ashizuri-misaki_), Koči prefektūrā, Šikoku salas dienvidos.
menomini Ziemeļamerikas indiāņu algonkinu cilšu grupas centrālās teritoriālās grupas cilts, dzīvo ASV, uz rietumiem no Mičigana ezera, kopš 1852. g. iekļauti rezervātā, reliģija - katolicisms.
irokēzu valoda Ziemeļamerikas indiāņu valodu grupa; ietver čiroki un huronu, kā arī "piecu tautu" valodas.
Riccia glauca zilganā ričija.
čivčieši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Čivčieši" iedzīvotāji.
čivčiši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Čivčiši" iedzīvotāji.
ņockas Zivju un dzīvnieku iekšas, ķidas un plunči; jēli netīrumi.
aizšņakstēties Zobi izdot čirkstošu skaņu (kožot kaut ko cietu).
gaujslīcieši Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji.
batviņas Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
bočiņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
borciņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
bučiņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
losis Zvejas rīks - garš tīkls ar liekačiem.
teriodonti Zvērzobji, fosilu rāpuļu grupa, pie kuras piederējuši arī zīdītāju priekšteči.
svirpsts Zvirbuļa čiepstiens.
laucieši Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lauči" iedzīvotāji.
cikste Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts.
čikstiens Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts.
ciksts Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts.

či citās vārdnīcās:

MEV

či