Paplašinātā meklēšana
Meklējam ēde.
Atrasts vārdos (305):
- ēde:1
- Hēde:1
- ķēde:1
- Nēde:1
- rēde:1
- rēde:2
- Rēde:1
- sēde:2
- sēde:1
- vēde:1
- Vēde:1
- ēdene:1
- apēde:1
- slēde:1
- smēde:1
- stēde:1
- Stēde:1
- šķēde:1
- Šķēde:1
- ķēdes:1
- rēdes:1
- ēdelēt:1
- ēdelis:1
- ēdesis:1
- dūņēde:1
- ierēde:1
- kokēde:1
- Mosēde:1
- nosēde:1
- pamēde:1
- rezēde:1
- Upsēde:1
- uzsēde:1
- Mēdeja:1
- Rēdene:1
- rēdens:1
- rēdeņs:1
- rēders:1
- sēdecs:1
- sēdele:1
- sēdels:1
- sēdene:1
- sēders:1
- slēdes:1
- Šēdere:1
- šlēdes:1
- Tēdejs:1
- Vēdele:1
- vēders:1
- zēdele:1
- ēdelība:1
- ēdelīgs:1
- Blekēde:1
- divpēde:1
- Kapsēde:1
- kopsēde:1
- mājsēde:1
- mērķēde:1
- pienēde:1
- pūšļēde:1
- trūdēde:1
- vilkēde:1
- zvīņēde:1
- atpēdes:1
- bēdelis:1
- blēdene:1
- dēderēt:1
- flēders:1
- Frēdene:1
- pēdelis:1
- pēdelis:2
- plēders:1
- Prēdeļi:1
- rēdekls:1
- Rēdekro:1
- rēdenis:1
- rēderis:1
- sēdekla:1
- sēdekle:1
- sēdelis:1
- sēdenis:1
- spēdele:1
- trēdele:1
- vēdenis:1
- Vēderis:1
- vēderot:1
- zēdelis:1
- ēdelišks:1
- ēdenieki:1
- blokķēde:1
- Gūderēde:1
- Halimēde:1
- susprēde:1
- žākļsēde:1
- asvēdere:1
- atsēdens:1
- Cēdenika:1
- dēdeklis:1
- flēderes:1
- Hēdebija:1
- Hēdemūra:1
- katēdere:1
- knēdelis:1
- mēdeklis:1
- pavēdere:1
- pavēders:1
- pēdelējs:1
- pēdevējs:1
- plēderis:2
- plēderis:1
- plēderis:3
- rēdereja:1
- sēdeklis:1
- Sēderala:1
- spēdelis:1
- sprēdele:1
- šlēderēt:1
- trēdelēt:1
- vēdeklis:1
- vēderīgs:1
- vēderiņš:1
- zēderkls:1
- ēdelīgums:1
- ēdelmaiss:1
- ēdelveiss:1
- ciparķēde:1
- cirpējēde:1
- enkurķēde:1
- kāpurķēde:1
- pūslīšēde:1
- aizvēdere:1
- arhimēdes:1
- augšpēdeņ:1
- bēdelītis:1
- brēdeliņš:1
- cūkēdesis:1
- Garvēderi:1
- Hēdemēste:1
- izvēderot:1
- katēderis:1
- lēdenieki:1
- pavēderis:1
- plēderiņi:1
- plēderiņš:1
- Prēdeļupe:1
- pusvēders:1
- rēdenieks:1
- Rēdentāle:1
- sadēderēt:1
- Sēderfoša:1
- skrēderāt:1
- skrēderēt:1
- snēdedzis:1
- spēdeliņa:1
- spēdeliņš:1
- spēdelīte:1
- sprēdekle:1
- sprēdenis:1
- šēderieši:1
- špēdelīna:1
- vēdenieki:1
- vēdenieši:1
- Vēdenieši:1
- vēderains:1
- vēderaiņš:1
- vēderdaļa:1
- vēderdeja:1
- vēderelis:1
- vēdergals:1
- vēderguļa:1
- vēderiski:1
- vēderišks:1
- vēderkāja:1
- vēderkāji:1
- vēderliga:1
- vēdermēle:1
- vēdernīca:1
- vēderpuse:1
- vēdertīfs:1
- vēderzāle:1
- zaļvēdere:1
- zemvēders:1
- zilvēders:1
- komandķēde:1
- mezgliņēde:1
- plakanķēde:1
- plenārsēde:1
- Tānumshēde:1
- baltvēdere:1
- blēdenieks:1
- blicmēdele:1
- bregvēders:1
- Burgvēdele:1
- Caurvēderi:1
- delkrēdere:1
- divsēdekļu:1
- dižvēderis:1
- dzelvēdere:1
- dzervēdere:1
- frītrēders:1
- garvēderis:1
- gļotpēdene:1
- govsvēders:1
- Hēdenstede:1
- kaķapēdeņš:1
- līdzrēders:1
- Lielšķēdes:1
- Mēdemciems:1
- pasēdeklis:1
- prātvēders:1
- pumpvēders:1
- radioķēdes:1
- Rēdermarka:1
- rekrēdence:1
- resnvēders:1
- Sēderhamna:1
- Sēdertelje:1
- spēdelītis:1
- šķēdenieki:1
- špēdelītis:1
- taukvēders:1
- vēdeklītis:1
- vēdekļaste:1
- vēderainis:1
- vēderapuža:1
- vēderīgums:1
- vēderjosta:1
- vēderlīžņa:1
- vēderplēve:1
- vēderprese:1
- vēdersāpes:1
- vēderzāles:1
- Zalcvēdele:1
- zilvēderis:1
- izvedumķēde:1
- ziedlapķēde:1
- baltvēderes:1
- baltvēderis:1
- bleipēderis:1
- kailvēderis:1
- koprēdereja:1
- kvazirēders:1
- lielvēderis:1
- plikvēderis:1
- prātavēders:1
- puntvēderis:1
- raibvēderis:1
- resnvēderis:1
- smailvēdere:1
- šķelvēderis:1
- šķērssēdecs:1
- taukvēderis:1
- vēdekļpalma:1
- vēdekļveida:1
- vēderainība:1
- vēderapukša:1
- vēderdobums:1
- vēdergabals:1
- vēdergraize:1
- vēderlīdējs:1
- vēdersiksna:1
- pulksteņķēde:1
- baltpavēdere:1
- baltvēderene:1
- baltvēderiņi:1
- baltvēderīte:1
- brukasvēders:1
- daudzēdelība:1
- lielvēderīgs:1
- nepieēdelīgs:1
- plakanvēdera:1
- putrasvēders:1
- resnvēderīgs:1
- sarkanvēdera:1
- Sēderšēpinga:1
- Tvēdestranna:1
- vēdekļpriede:1
- vēdekļspārņi:1
- vēdergraizes:1
- vēderiņnieki:1
- baltvēderains:1
- baltvēderenes:1
- dzeltenpēdene:1
- dzeltenvēdere:1
- frītrēderisms:1
- Garule-Vēdere:1
- kailvēderītis:1
- lielvēderains:1
- pakaļsēdeklis:1
- resnvēderains:1
- Sēdermanlande:1
- vēdekļveidīgs:1
- vēderaizsargs:1
- vēderdejotājs:1
- vēderrunāšana:1
- vēderrunātājs:1
- zeltvēderains:1
- augstpapēdenes:1
- svēdenborgieši:1
- lielsvēdernieki:1
- vēdekļgliemenes:1
- vēderkājgliemji:1
- tievvēderlapsene:1
- vēderskropstaiņi:1
- Hēdehusene-Flenga:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (1496):
- ventre a terre _burtiski_ "ar vēderu pie zemes"; pilnā ātrumā.
- ese "S" veidīgs ķēdes posms.
- iešņavas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē).
- īsnaujas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē).
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā.
- Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā.
- Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas.
- sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- merkuriālijas Agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām.
- kamerlengo Agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā.
- galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem.
- sušķa vilna aitas vilna no pavēderes un kājām.
- nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- āizaturēties Aizcietēt (par vēderu, zarnām).
- aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ).
- pakaļsēdeklis Aizmugurējais sēdeklis.
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas".
- pludzis Aizslēgs govs ķēdes galā.
- pluģis Aizslēgs govs ķēdes galā.
- retroperitonīts Aizvēderplēves audu iekaisums.
- griežamā aka aka no kuras ūdens spaini izvelk, griežot veltni, ap kuru tinas ķēde vai tauva.
- bluķis Akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās.
- akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna.
- hepatoperitonīts Aknas sedzošās vēderplēves iekaisums.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- Leontopodium alpinum Alpu ēdelveiss.
- Prīdeļi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Prēdeļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot.
- nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru.
- karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
- retroperitoneālā telpa anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu, stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim.
- asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus.
- čeins Angļu garuma mērs, vienāds ar 20,1 m (1 ķēde = 100 locekļi = 22 jardi).
- ķēde Angļu garuma mērvienība = 4 kārtis = 100 ķēdes posmi = 792 collas = 20,12 m.
- links Angļu un amerikāņu garuma mērs 20,116 cm (ķēdes loceklis).
- eksedra Antīkajā arhitektūrā dziļa puslokveidīga vai daudzstūraina niša ar sēdekļiem gar sienām.
- bakteriālais aortīts aortīts, kura cēlonis ir inficēti emboli; bakteriālā endokardīta, tuberkulozes, akūta reimatisma vai vēdertīfa komplikācija.
- ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
- bunce Apaļa, vēderaina pudele.
- naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
- vaņķis Apaļš un mīksts vēders.
- vēders kā bumba apaļš vēders.
- rumenogrāfs Aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem.
- Velliņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
- Ķinguti Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
- Vidzeri Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
- Gorbunovka apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā.
- Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā.
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā.
- Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā.
- Sārcene Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
- Grendze apdzīvota vieta (skrajciems) Šēderes pagastā.
- Šteinburga apdzīvota vieta (skrajciems) Šēderes pagastā.
- Laime apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Šēderes pagastā.
- Svente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Šēderes pagastā.
- Juneļi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
- Bērziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Mehanizators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Skujiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Celtnieks Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Pašuliene Apdzīvota vieta (vidējciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
- Rauda Apdzīvota vieta (vidējciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
- Gnesta apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
- Marjefreda apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
- Trūsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
- Vingokera apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
- Tūšhella apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnes ziemeļu daļā.
- ringutot Apgādāt ar sedlu (pavēderes) jostu (zirgu).
- kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB).
- reaktīvā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes reaktīvajai pretestībai
- imbrikācija Aponeirozes vai citu audu kārtu uzlikšana uz audu defektiem (vēdera ķirurģijā).
- saita Aptuveni 150 cm gara, paresna virve, arī ķēde dzīvnieka piesiešanai; valgs.
- cirkšļi Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- cirslis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- mezentērijs apzarnis, vēderplēves kroka zarnu piestiprinājumam.
- motorzāģis Ar iekšdedzes dzinēju vai elektrodzinēju darbināma pārvietojama zāģēšanas iekārta, kurā par griezējinstrumentu izmanto ķēdes zāģi.
- grieztuve Ar roku darbināmas tītavas, ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
- atslēga Ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai.
- atrauties Ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.).
- tormentilla Ārstniecības augs, lieto pret vēdera sāpēm; deviņvīru spēks.
- gastroacefālis Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir bezgalvains parazīts, kas saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
- gastroamorfs Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir parazīts, kura daļa atrodas autozīta vēdera dobumā.
- hemoperitonejs Asins izplūdums vēderplēves dobumā.
- hematocēlija Asins uzkrāšanās vēdera dobumā.
- autoinfūzija Asiņu pārvietošana sirds virzienā, ko panāk, paceļot kājas, tās notinot vai saspiežot vēdera aortu.
- kapītis Asvēdere, reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu.
- atķēdēt Atbrīvot no ķēdes; atāķēt.
- atķērdēt Atbrīvot no ķēdes.
- lukta Atklāts augsts sēdeklis ar trepēm, kuru izmanto gaides medībās.
- īsumi Atliekas no izkārstas vilnas; īsā kāju un pavēderes vilna.
- dzemdes antefiksācija atpakaļ izliektas dzemdes piešūšana pie vēdera priekšējās sienas.
- atsarauties Atrauties (no saites, ķēdes u. tml.).
- Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte.
- Šarlotes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, 135,8 m vjl., platība - 39,2 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
- Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas.
- sievišķo dzīvnieku dzimumaparāts atrodas bļodas un vēdera dobumā, tajā ietilpst divas olnīcas, divi olvadi, maksts, priekšiņa un kaunums.
- Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde.
- Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
- Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību.
- apakšējais daņ-tjaņ atrodas vēdera dobuma lejasdaļā.
- ježuka Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni; ježika (2).
- ježika Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
- gastroparietāls Attiecīgs uz kuņģi un vēdera sienu.
- sinorhisms Attīstības anomālija, daļēja vai pilnīga sēklinieku saplūšana vēdera dobumā vai sēklinieku maisiņā.
- kriptorhisms attīstības traucējums, kurā sēklinieki nenoslīd sēklinieku maisiņā, bet paliek vēdera dobumā vai cirkšņu kanālā.
- pilorostomija Atveres izveidošana vārtnieka cauri vēdera sienai.
- pteridofiti Augi ar vēdekļveida lapām; paparžaugi.
- eviscerācija Augļa krūšu un vēdera dobuma orgānu izņemšana embriotomijā.
- mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu.
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas.
- Šedere Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Šēdere" nosaukuma variants.
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs.
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- sliežu ķēde automātiskās bloķēšanas, lokomotīvju signalizācijas un pārmiju un signālu centralizācijas elektriskās sistēmas pamatelements, kas funkcionē kā elektriskā ķēde, ar kuru kontrolē sliežu ceļu aizņemtību un lietojamību.
- aspalasoms Autositisks kroplis ar vēdera apakšējo orgānu laterālu vai mediālu eventrāciju u. c. deformācijām.
- Rhipidura leucophrys baltlāsumainā vēdekļaste.
- Corvus albus baltvēdera krauklis jeb raibā vārna.
- spiukšis Baltvēdera pīle ("Anas penelope").
- spiukšķis Baltvēdera pīle ("Anas penelope").
- žvūkšķis Baltvēdera pīle.
- Anas penelope baltvēderis.
- Phylloscopus bonelli baltvēderu lapuķauķis.
- trofiskā ķēde barošanās ķēde, organismu virkne, kuras dažādie locekļi cits no cita pārtiek.
- pienaka Bedrīte govs pavēderē piena vēnā.
- buza Bērna vēders.
- sporta ratiņi bērnu ratiņi ar sēdekli.
- Berkauzija Bērzezers Šēderes pagastā.
- Berkinze Bērzezers Šēderes pagastā.
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
- taburets Bezatzveltnes un bezrokturu sēdeklis.
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
- Bizehden Bicēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
- tenezmi Bieža, stipra un mokoša dzīšanās sakarā ar kairinājumiem tūplī, taisnajā zarnā, loka zarnā, dzemdē un makstī, urīnpūslī un urīnkanālā, vēdera plēvē.
- Stelle bijušās apdzīvotās vietas nosaukums Šēderes pagastā.
- Kapsehden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Medzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kapsēde.
- tūskas slimība bīstama sivēnu slimība, kam raksturīga ausu, deguna un pavēderes ādas tūska; saslimst laba barojuma sivēni, visbiežāk pēc atšķiršanas.
- skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
- blēdene Blēde.
- blēdnīca Blēde.
- hidroboracīts Bora minerāls, pēc uzbūves ķēdes borāts, blīvi sīkgraudaini agregāti, adataini kristāli, bezkrāsains, balts.
- karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta.
- apaļgriezuma brunči brunči, kuru piegriezumslejām ir riņķa sektora gredzena apveids vai citāds apaļgriezums, piemēram, saules jeb pilnapļa brunči, pussaules jeb pusapļa brunči, vēdekļplisējuma brunči, arī volānjoslu brunči.
- Atrichornis clamosus brūnvēdera krūmputns.
- priekšējā līķa liekums buras priekšējās malas izliekums, kas ir tik liels, cik lielu vēlas buras "vēderu".
- aizturēties Būt aizcietējumam (par vēderu).
- prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.).
- laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā.
- splanhnocēls Celoma daļa, no kuras attīstās perikarda, pleiras un vēdera dobums.
- hipomērs Celoma mezoteliālā slāņa ventrālā daļa; no tās veidojas pleira, perikards un vēderplēve.
- bloks Celšanas ierīces daļa - rats ar rievu trosei, virvei, ķēdei; trīsis.
- tītava celšanas mašīna, kas sastāv no veltņa (spoles) un virves, troses vai ķēdes, kura tinas uz tā; vinča.
- Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu.
- riobiksītes Cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas.
- balzīt Cieši sabāzt segu starp gultas malu un maisu, starp kamanu sāniem un sēdekli u. tml.
- muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
- pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem.
- bezdelis Cilvēks, kas bieži nolaiž vēdera gāzes.
- vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
- dzirksnis Cirksnis - apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- marsupializācija Cistas malu piešūšana pie vēdera sienas brūces malām, ja cistas izņemšana ir tehniski neiespējama.
- blauza Cūka ar lielu vēderu.
- kontrforss čuguna spraislis lielkalibra enkurķēdes katrā loceklī deformācijas novēršanai.
- Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā.
- Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši.
- Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis.
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
- dabūt bankas dabūt sitienus (pa vēderu).
- dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās.
- Sventes pagasta teritorija daļa no bijušās pirmskara Sventes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Šēderes pagastam, savukārt atjaunotajā (1990. g.) Sventes pagastā iekļauta daļa no bijušā Pilskalnes pagasta.
- datu ķēde datu kanāls, kas nodrošina divvirzienu datu apmaiņu un sastāv no datu ķēdes galaiekārtas un datu pārraides līnijas.
- DCE datu ķēdes galiekārta (angļu "Data Circuit-terminating Equipment").
- datu (pārraides) tīkls datu ķēdes galiekārtu un pārraides vides apvienojums, kas nodrošina datu pārraidi starp datu stacijām.
- datu tīkls datu ķēdes galiekārtu un pārraides vides apvienojums, kas nodrošina datu pārraidi starp datu stacijām.
- zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
- trohotrons Daudzelektrodu elektronstaru lampa ar savstarpēji izolētiem kontaktelektrodiem, kurā ar elektronstara palīdzību komutē elektriskās ķēdes.
- klijveida ēde daudzkrāsainā ēde.
- takelāža dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs.
- dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta.
- epanortoze Dažādu atkārtojuma figūru (anaforas, epiforas, divkāršojuma, ķēdes, pakares) kopnosaukums - viena vai vairāku vārdu, vienas vai vairāku rindu atkārtojums dzejolī.
- anaspis Dažās klasifikācijās vaboļu kārtas smailvēderu dzimtas ģints, kas citkārt tiek uzskatīta par atsevišķu karuļvaboļu dzimtu.
- timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa.
- deciduālais periapendicīts deciduālās šūnas vēderplēvē, kuras klāj tārpveida piedēkli; konstatētas ārpusdzemdes grūtniecības gadījumos, ja ir olvadu salipums ar tārpveida piedēkli.
- bēdelītis Dem. --> bēdelis.
- kailvēderītis Dem. --> kailvēderis.
- ķēdīte Dem. --> ķēde.
- vēdeklītis Dem. --> vēdeklis.
- vēderelis Dem. --> vēders.
- vēderiņš Dem. --> vēders.
- peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas.
- knēvele Detaļa, ar kuru piestiprina ķēdes beigu posmu.
- gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
- ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ventrovezikofiksācija Distopiskas dzemdes un urīnpūšļa piestiprināšana pie vēdera sienas.
- estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm.
- mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas; pretstats: vēderpuse.
- ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu.
- elektriskās ķēdes īsslēgums divu dažādu potenciālu ķēdes punktu savienojums; ķēdē plūst ļoti liela strāva, kas var izraisīt ķēdes elementu un vadu bojājumus.
- aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes.
- heteroduplekss DNS molekula, kurai vienā vai vairākos iecirkņos slāpekļa bāzu secība vienā polinukloīdu ķēdē nav pilnīgi komplementāra otras ķēdes slāpekļa bāzu secībai.
- lielsvēdernieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvēderi" iedzīvotāji.
- protokols dokuments, kurā ietverts (piemēram, sanāksmes, sēdes) gaitas secīgs pieraksts.
- kuldocentēze Dūriens taisnas zarnas un dzemdes iedobumā, lai atsūktu šķidrumu no vēderplēves dobuma (eksudātu, asinis u. c.).
- sopļja Durvju ķēde.
- visjačka Durvju ķēde.
- visjaks Durvju ķēde.
- engastrijs Dvīņauglis, kam parazīts pilnīgi vai daļēji atrodas autozīta vēdera dobumā.
- gastrodidīms Dvīņi ar kopīgu vēdera dobumu.
- gastroacefāls Dvīņu kroplība, kurā bezgalvains parazīts saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
- celiadelfs Dvīņu kroplība, kurā dvīņi savienoti ar vēderiem.
- heteropāgs Dvīņu kroplība, kurā nevienāda lieluma dvīņi saauguši savā starpā ar vēdera priekšējo sienu.
- iliotorakopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši ar ribeņa un vēdera sānu apvidiem.
- heterodīms Dvīņu kroplības veids, kurā parazītam izveidota tikai galva, kakls un ribenis, kas piestiprināti autozīta vēdera sienai.
- heteradelfija Dvīņu kroplības veids, kurā rudimentārs parazīts piestiprināts pie autozīta vēdera.
- Elpupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā.
- Dandaru upe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā.
- Odre Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās augštecē.
- Žurnika Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Žurnikupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
- chroogomphus Dzeltenpēdenes.
- Pycnonotus xanthorrhous dzeltenvēdera bubuls.
- Phylloscopus nitidus dzeltenvēdera lapuķauķis.
- Oreocharis arfaki dzeltenvēdera māņzīlīte.
- Todirostrum cinereum dzeltenvēdera toditirāns.
- Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
- sneidedzis Dzelzs caurumu izsišanai; snēdedzis.
- desmopeksija Dzemdes apaļo saišu piestiprināšana pie vēdera vai pie maksts sienas.
- ventrohisteropeksija Dzemdes fiksācija pie vēdera priekšējās sienas.
- abdominālā histerotomija dzemdes pārgriešana pēc vēdera dobuma atvēršanas.
- metroperitonīts Dzemdes un vēderplēves iekaisums.
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš.
- Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
- Kovaļevska ezers Dziļais ezers Šēderes pagastā.
- kāpurķēžu dzineklis dzineklis, kas virza transportlīdzekli, pārvietojoties kāpurķēdei.
- baltvēdere Dzīvnieks ar baltu vai gaišu pavēderes, vēdera apspalvojumu, apmatojumu.
- baltvēderis Dzīvnieks ar baltu vai gaišu pavēderes, vēdera apspalvojumu, apmatojumu.
- Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas.
- rauška ēdelīgs, nesātīgs zirgs.
- lauvas ķepiņa ēdelveiss.
- Alpu ēdelveiss ēdelveisu suga ("Leontopodium alpinum").
- bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti.
- barošanās ķēde ekoloģiskā sistēmā savstarpēji atkarīgas sugas, ko saista vielu un enerģijas pārveidošanās (barošanās attiecības); trofiskā ķēde, arī barības ķēde.
- ekoloģiskā efektivitāte ekosistēmas enerģijas plūsmas kvantitatīvais mērs; ekosistēmas vai atsevišķas barošanās ķēdes produkcija un tajā ietvertā enerģija ar katru nākamo posmu samazinās, jo noteikta tās daļa ir nepieciešama esošā posma dzīvības procesu uzturēšanai; uz nākamo ķēdes posmu pāriet ne vairāk kā 20% iepriekšējā posma produkcijas, bet vairākumā gadījumu — \~10%.
- ekoloģiskā piramīda ekosistēmas trofisko līmeņu kvantitatīvo attiecību grafisks attēlojums, kur katru trofisko līmeni, sākot ar producentiem un beidzot ar destruktoriem, attēlo četrstūris, kura laukums ir proporcionāls attiecīgā līmeņa pārstāvētībai ekosistēmā; barošanās ķēdes posmu secībā četrstūrus attēlo citu virs cita, un tādējādi veidojas zīmējums, kas vairākumā sauszemes ekosistēmu atgādina piramīdu.
- parabioze Eksperimentāla divu dzīvnieku saaudzēšana (kopīga asinsrite, vēdera dobuma orgāni u. c.).
- atomieroči Eksplozīvas darbības ieroči, kuros izmantota kodolu iekšējā enerģija, kas atbrīvojas ķēdes reakcijas vai kodolu termiskās reakcijas laikā, kodolieroči.
- šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
- elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
- invertors Elektriskā ķēde signāla sprieguma vai strāvas apvēršanai par 180 grādiem.
- daudzpols Elektriskā ķēde vai tās daļa, kam citu ķēdi var pieslēgt tikai noteiktos punktos (polos).
- galvaniskā ķēde elektriskā ķēde, kurā bez metāliskiem vadītājiem ietilpst arī elektrolīta šķīdums caur kuru plūst strāva.
- lineāra elektriskā ķēde elektriskā ķēde, kurā nav neviena nelineāra elementa.
- svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskās svārstības.
- elektriskā ķēde ar koncentrētiem parametriem elektriskā ķēde, kuras aprēķinos var neievērot tās elementu patiesos izmērus un pieņemt, ka elektriskie un magnētiskie lauki pastāv tikai atsevišķos ķēdes elementos, kam piemīt kapacitāte un induktivitāte, bet enerģijas pārveidošana notiek elementos, kam piemīt aktīvā pretestība.
- elektriskā ķēde ar izkliedētiem parametriem (garā līnija) elektriska ķēde, kuras ģeometriskie izmēri ir lieli vai arī strāvas frekvence ir augsta un aprēķinos jāievēro pretestības, kapacitātes, induktivitātes un noplūdes vadītspējas izkliede pa visu ķēdi.
- papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām.
- pārejas process elektriskās ķēdes (ja tajā ir enerģijas uzkrājēji – induktīvas spoles vai kondensatori) pāreja no viena stacionāra režīma otrā; pārejas procesu cēlonis parasti ir komutācija.
- elektriskās ķēdes zars elektriskās ķēdes (shēmas) posms, kurā plūst viena un tā pati elektriskā strāva un no kura nenozarojas neviena cita strāva.
- mezgls elektriskās ķēdes (vai tās aizvietošanas shēmas) punkts, kurā savienoti vismaz trīs vadi (zari); mezgla punkts.
- mezgla punkts elektriskās ķēdes (vai tās aizvietošanas shēmas) punkts, kurā savienoti vismaz trīs vadi (zari).
- divpols Elektriskās ķēdes daļa (vai visa ķēde) vai ierīce ar divām pieslēgspailēm.
- četrpols Elektriskās ķēdes daļa vai ierīce ar četrām pieslēgspailēm.
- termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
- nelineārs elements elektriskās ķēdes elements, kam pretestība, induktivitāte vai kapacitāte atkarīga no pieliktā sprieguma vērtības vai strāvas tajā.
- rezistors Elektriskās ķēdes elements, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai un rada iespēju regulēt strāvas spriegumu vai tās vērtību.
- tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
- pretestību magazīna elektriskās ķēdes elementu komplekts, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
- punkts elektriskās ķēdes elementu savienojumu vieta; mezgls.
- grafa zars elektriskās ķēdes grafa apakšgrafs (nogrieznis, kas atbilst elektriskās ķēdes zaram).
- elektriskā shēma elektriskās ķēdes grafisks attēls.
- komutācija Elektriskās ķēdes ieslēgšana, atslēgšana, pārslēgšana (ar ierīču, aparātu palīdzību).
- īssavienojums Elektriskās ķēdes noslēgšana, savienošana ar mazu pretestību; atsevišķa elektriskās ķēdes elementa noslēgšana.
- īsslēgums elektriskās ķēdes posma pretestības samazināšanās līdz nullei tuvai vērtībai.
- elektrovadītspēja elektriskās ķēdes raksturlielums – strāvas stipruma (pasīvās elektriskās ķēdes ieejā) attiecība pret spriegumu apskatāmajā ķēdes posmā.
- rezistīvais elements elektriskās ķēdes reālā objekta idealizēts aizvietotājs aizvietošanas shēmā, kas raksturo elektriskās enerģijas neatgriezenisku pārvēršanos siltumā šai objektā.
- kapacitatīvais elements elektriskās ķēdes reālā objekta idealizēts aizvietotājs aizvietošanas shēmā, lai ņemtu vērā objekta elektriskā lauka iespaidu.
- induktīvais elements elektriskās ķēdes reālā objekta idealizēts aizvietotājs aizvietošanas shēmā, lai ņemtu vērā objekta magnētiskā lauka iespaidu.
- kontaktvirsma Elektriskās ķēdes strāvu vadošo daļu saskares virsma.
- galvenais zars elektriskās ķēdes zars ar mērinstrumentu (ampērmetru, galvanometru), kam paralēli slēdz šuntu.
- pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
- superpozīcijas princips elektrisko ķēžu aprēķinu princips, ko lieto, aprēķinot lineāras elektriskas ķēdes ar vairākiem avotiem (analizē katra avota darbību atsevišķi, lai pēc tam rezultātus summētu).
- elektriskais spriegums elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
- spriegums elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
- pārsprieguma novadītājs elektrisks aparāts, kurā elektriskās izlādes rezultātā noslēdzas ķēde starp elektriskā tīkla punktu ar paaugstinātu potenciālu un zemi; lieto elektroiekārtu aizsardzībai pret pārspriegumu.
- kontaktors Elektromagnētisks slēdzis darba strāvas ķēdes ieslēgšanai un atslēgšanai no atstatuma.
- kriptonauda Elektronisks maiņas vai maksāšanas līdzeklis, kas izmanto kriptogrāfiju, lai aizsargātu darījumus un kontrolētu jaunu vienību emisiju, darījumi tiek fiksēti publiskā žurnālā izmantojot blokķēdes tehnoloģiju.
- embrija skaņa embrija sirdspuksti, kas sākot ar 5.-6. grūtn. mēnesi, ir saklausāmi caur mātes vēdera dobuma sienu.
- bulīmija Emocionāli traucējumi, kur slimīgām ēdelības lēkmēm seko depresija, pašizraisīta vemšana, badošanās.
- endotelioangīts Endotēlija sistēmas slimība, līdzīga sarkanajai vilkēdei, ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
- Dzedrupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, garums - 9 km, izveidojas, satekot Šķēdei un Jādekšai, tek pa Piejūras zemienes Engures līdzenumu.
- enkurķēdes aizturis enkurķēdes stopors.
- klinča Enkurķēdes un enkura savienojums.
- enkurs pie visīsākā enkurķēdes garuma enkurķēdes vai enkurtroses minimālais garums, kad tā maksimāli nostiepta un vertikāli iet uz leju tieši zem peldlīdzekļa, bet enkurs nav "uzlauzts".
- enkurlietas Enkurs, enkurķēde vai enkurtrose (enkurgals) un enkurvinča.
- ķēdes skritulis enkurvinčas rats (skriemelis) ar profilētu aploci, pa kuru tek enkurķēde.
- Dziļais ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, platība - 11,4 ha; Kovaļevska ezers.
- Bērzezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, platība – 6,5 ha; Berkauzija; Berkinze.
- Galiņu ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, uz Lietuvas robežas, kopējā platība — 53,2 ha (Latvijā ziemeļaustrumu daļa, \~20 ha), vidējais dziļums — 3,9 m, lielākais dziļums — 10,2 m; Galine; Galinis; Gaļinka.
- Skujenes ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Šēderes pagastā, 148 m vjl., platība — 10,1 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — \~30%; Skujiņas ezers.
- Vipēdis Ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis.
- Ombergas ezers ezers Ilūkstes novada Šēderes pagastā, platība - 16,5 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, maksimālais dziļums - 8,1 m; Karalaišķu ezers; Karilišku ezers; Kariļišķu ezers; Ombergu ezers; Omberģis.
- Mičūnu ezers ezers Šēderes pagastā, platība - 1,6 ha; Mičuna ezers.
- Staškeviča ezers ezers Šēderes pagastā, platība - 3,6 ha; Staskeviča ezers.
- Marijas ezers ezers Šēderes pagastā, platība — 19,3 ha.
- Vēderis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 63,2 m vjl., platība - 50,8 ha, garums - 1,05 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 3,7 m; Vēdera ezers; Vederu ezers.
- Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis.
- Bovens ezers Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
- pauksis Ezeru augs ar ļoti garu stiebru, ko, ēnā izkaltētu, lieto krēslu sēdekļa pīšanai.
- saite Fizikāla ķēde starp diviem sakaru tīkla mezgliem.
- datu pārraides līnija fizikāla vide, kas kalpo signālu pārsūtīšanai un tiek izmantota, lai savienotu datu ķēdes galiekārtas, datu komutatorus, kā arī citas ierīces, kas veic datu pārraidi.
- elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai; elektriskās ķēdes elements vai aparāts, kas realizē šo pretdarbību.
- datu posma piekļuves procedūra formātu un procedūru kopums, kas reglamentē datu apmaiņu starp datu ķēdes galiekārtu un datu galiekārtu.
- robežfrekvence Frekvence, pie kuras elektrisko signālu pārvades ķēdes izejas sprieguma (strāvas) attiecība pret ieejas spriegumu (strāvu) samazinās noteiktu skaitu reižu.
- veloergometrija Funkcionāla asinsrites sistēmas izmeklēšanas metode, kur, lai noteiktu fiziskās darbaspējas, kā arī slodzes radītās funkcionālās pārmaiņas organismā, izmanto veloergometru - velosipēdam līdzīgu ierīci (ar sēdekli un griežamiem pedāļiem).
- kladzināties Gāgāt, dēderēt.
- pneimoperitonejs Gaisa ievadīšana vēderplēves dobumā diagnostikas vai terapijas nolūkā.
- sarkanais (arī tiesas) galds galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā; arī tiesa.
- tiesas (arī sarkanais) galds galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā; arī tiesa.
- Galine Galiņu ezers Šēderes pagastā.
- Galinis Galiņu ezers Šēderes pagastā.
- Gaļinka Galiņu ezers Šēderes pagastā.
- skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
- pindzele Garāki sari meža kuilim vai apmatojums stirnu āzim pavēderē dzimumorgānu rajonā.
- šķērssēdecs Garenvirzienā iesiets sēdeca formāts.
- garvēdars Garvēderis.
- pneimoperitonejs Gāze vai gaiss vēderplēves dobumā.
- impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu).
- glasīt Glasīt vēderu - slinkot.
- vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ii ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki; šīs dzimtas gliemenes.
- gastropoda Gliemeži jeb vēderkāji.
- vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums; gastropodi.
- slaune Govs (melna) ar baltu vēderu.
- tasla Govs ar lielu vēderu, kas daudz dzer; lamuvārds.
- slaune Govs ar raibu vēderu un raibiem sāniem.
- Gruzdupe Grauzdupe, Šķēdes pieteka.
- Jāsons grieķu mitoloģijā - argonautu vadonis, kurš kopā ar 50 argonautiem ar burves Mēdejas palīdzību atveda no Kolhīdas zelta aunādu.
- Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu.
- Kreonts Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas piešķīra patvērumu Jāsonam un Mēdejai, kad tos izraidīja no Iolkas.
- Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs.
- graizes Griezīgas sāpes (vēderā).
- vēdergraizes Griezīgas sāpes vēderā.
- šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
- torakolaparotomija Griezums caur krūškurvi un vēdera sienu, lai piekļūtu subdiafragmālajai telpai un blakusapvidiem.
- gruvešu konusi gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes.
- pārkariski Gulēt balstoties tikai uz vēdera.
- apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.).
- pārkarišķi Guļot uz vēdera (pār kaut ko), ar rokām un kājām skarot zemi.
- plaudus Guļus uz vēdera.
- plīteniski Guļus uz vēdera.
- vēderiski Guļus uz vēdera.
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni.
- harikiri Harakiri - pašnāvības veids (Japānā) - vēdera uzšķēršana ar dunci.
- zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts.
- senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
- pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm.
- hiloperitonejs Hila vai limfas izplūdums vēdera dobumā.
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
- kentija hoveja - vēdekļpalmu ģints.
- pahipelveoperitonīts Hronisks norobežots mazā iegurņa vēderplēves iekaisums ar tās sabiezējumu un fibrozes veidošanos.
- shistosomija Iedzimta kroplība, kam raksturīga vēdera sienas šķeltne un rudimentāras kājas.
- agenosomija Iedzimta kroplība: Dzimumorgānu trūkums vai nepilnīga attīstība un vēdera sienas apakšējās daļas trūkums.
- acefalogastrija Iedzimta kroplība: galvas, ribeņa un vēdera augšdaļas trūkums.
- acēlija Iedzimta kroplība: vēdera dobuma trūkums; akoilija.
- abdominoshīze Iedzimta sprauga vēdera priekšējā sienā.
- hologastroshīze Iedzimta šķeltne visā vēdera garumā.
- shistocēlija Iedzimta vēdera dobuma šķeltne.
- torakoceloshīze Iedzimta viduma šķeltne, kas skar krūšu un vēdera dobumu.
- cillosoma Iedzimtas kroplības veids ar laterālu, galvenokārt vēdera apakšējās daļas eventrāciju; eventrācijas pusē trūkst apakšējās ekstremitātes vai tā nepilnīgi attīstīta.
- cistidolaparotomija Iegriešana urīnpūslī cauri vēdera sienai.
- iešķērst Iegriezt (vēderu) nokautam dzīvniekam.
- vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
- reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; kodolreaktors.
- kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.
- iekšas Iekšējie, parasti vēdera dobuma, orgāni (cilvēkam).
- splanhniks Iekšu nervs, simpatiskās ķēdes jeb robežu staba krūšu daļā divi nervu zari: lielais un mazais iekšu nervs, kas izceļās 6.-11. krūšu ganglijās un aiziet uz saules pinumu.
- izmēru ķēdes kompensējošais loceklis iepriekš izvēlēts izmēru ķēdes loceklis, ar kura izmaiņu panāk vajadzīgo slēdzošā locekļa precizitāti.
- nestuves Ierīce (ar sēdekli) cilvēku pārvietošanai nešus.
- deinis Ierīce bišu kāpšanai ar āķi un trijžuburī iekārtu sēdekli.
- slēdzis ierīce elektriskās ķēdes vai tās posma komutācijai (savienošanai un pārtraukšanai).
- ručka Ierīce, kas atvieno govju ķēdes fermā.
- dzineklis Ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos.
- veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
- komutēt Ieslēgt, atslēgt vai pārslēgt elektriskas ķēdes daļas.
- inkarcerācija Iesprūdums, piem., trūces iesprūdums, kad trūces saturs iesprūdis trūces maisā un to nav iespējams reponēt vēdera dobumā.
- iepirst Ievadīt (kur) vēdera gāzes.
- ievilkt (arī ieraut) vēderu ievirzīt vēdera sienu uz iekšu.
- Rauda Ilūkstes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Šēderes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 11 km, no tiem Latvijā 7,8 km, stipri līkumaina, vidēji aizaugusi.
- grendzieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Grendze" iedzīvotāji.
- Laima Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Laime" nosaukuma variants.
- marinovieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Marinova" iedzīvotāji.
- pašulēnieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" iedzīvotāji.
- pašulinieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" iedzīvotāji.
- Pašuline Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" nosaukuma variants.
- raudenieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Rauda" iedzīvotāji.
- endoabdomināls Intraabdomināls - tāds, kas atrodas vēdera dobumā.
- zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kura sēdekļa augstums ir zemāks par parasto krēsla krēsla sēdekļu augstumu un kurā var novietoties arī pusguļus.
- tauku ķermenis īpašs orgāns kukaiņu vēdera dobumā, kas pilda barības rezerves vielu uzkrāšanas funkciju un daļēji arī izvadfunkciju (uzkrājot vielmaiņas galaproduktus).
- koprēdereja Īpatnējs sabiedrības tips Latvijas (1918.-1940.) jūras tiesībās, kur bija apvienoti visās Baltijas jūras valstīs, Norvēģijā un Lielbritānijā pazīstamo partu rēdereju un anonīmo sabiedrību elementi.
- strupumi Īsa, mazvērtīga vilna, kas nocirpta aitai no kājām, pavēderes.
- žvākgals Īss ķēdes posms, ar kuru enkurķēdi piestiprina pie peldlīdzekļa.
- springulis īss, taisns dzelzs gabals ķēdes galā.
- līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā.
- bezdēt Izdalīt smakojošas vēdera gāzes.
- izvēzt Izgāzt (vēderu).
- hansom Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras; hensems.
- hensems Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras.
- katapultēšanās Izkļūšana no lidaparāta, izmantojot sēdekli un kapsulu ar autonomu dzinējierīci; lidaparāta ekipāžas lidaparāta atstāšanas paņēmiens un process avārijas situācijā, izmantojot speciālas ierīces.
- apbezdēties Izlaist paklusām vēdera gāzes.
- izbezdēt Izlaist smakojošas vēdera gāzes.
- tehnoloģiskā izmēru ķēde izmēru ķēde, ar kuru risina precizitātes nodrošināšanas uzdevumu izgatavošanas procesā.
- konstruktīvā izmēru ķēde izmēru ķēde, ar kuru risina precizitātes nodrošināšanas uzdevumu konstruēšanas procesā.
- mērīšanas izmēru ķēde izmēru ķēde, kas nodrošina vajadzīgo dažādo detaļu mērījumu precizitāti.
- salikšanas izmēru ķēde izmēru ķēde, kas nosaka vairāku detaļu savstarpējo stāvokli salikšanas vienībā vai mehānismā.
- detaļas izmēru ķēde izmēru ķēde, kas nosaka vienas detaļas virsmu savstarpējo novietojumu.
- telpiskā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā atsevišķi locekļi novietoti neparalēlās plaknēs.
- leņķiskā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā izmēri ir leņķiski lielumi.
- lineārā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā izmēri ir lineāri lielumi.
- plakniskā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā visi locekļi atrodas vienā plaknē vai vairākās paralēlās plaknēs.
- izmēru ķēdes shēma izmēru ķēdes grafiskais attēls.
- izmēru ķēdes sastādošais loceklis izmēru ķēdes loceklis, kura izmaiņa izraisa slēdzošā locekļa izmaiņu.
- izmēru ķēdes slēdzošais loceklis izmēru ķēdes loceklis, kura lielums un precizitāte ir atkarīgi no visiem pārējiem locekļiem.
- kombinētās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir kopīgi locekļi un bāzes.
- secīgi saistītās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir viena kopīga bāze.
- paralēli saistītās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir vismaz viens kopīgs loceklis.
- petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts.
- bellerofoni Izmirusi vēderkāju gliemju ģints, dzīvoja no augšējā silūra līdz permam, beidzamie priekšstāvji apakšējā alpīnā triasā.
- pycnosteus Izmirusi zivju ģints ar ļoti augstu vēdera vairogu, devona nogulumos, arī Latvijā.
- psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas.
- perdēt Izvadīt gāzes no vēdera.
- Šķēdes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver daļu no bijušā Vārmes pagasta (Šķēdes apkaime), daļu no bijušā Kabiles pagasta (Ķingutu un Zutenes apkaime) un daļu no bijušā Vānes pagasta (Sārcenes apkaime).
- vīrišķo dzīvnieku dzimumaparāts izvietots vēdera un bļodas dobumā, kā arī pavēderē starp pakaļkājām, tajā ietilpst sēklinieku maisiņš ar diviem sēkliniekiem, 2 sēklinieku piedēkļi, 2 sēklvadi, papildu dzimumdziedzeri, dzimumloceklis un prepūcijs jeb dzimumlocekļa maksts.
- izgāzt Izvirzīt uz priekšu, izliekt (krūtis, vēderu).
- izgāzt vēderu izvirzīt vēdera sienu uz priekšu.
- loka dzēšana ja elektriskajai ķēdei pieslēgtais spriegums pārsniedz 15 V, bet ķēde plūstošā strāva pārsniedz 0,5 A, atslēdzot ķēdi, starp kontaktiem sākas lokizlāde; elektriskais loks aizkavē ķēdes pārtraukšanu un izraisa kontaktu priekšlaicīgu nolietošanos; ātrākai loka pārtraukšanai elektriskajos aparātos iebūvē speciālus mezglus loka dzēšanai.
- Sciadopitys verticillata Japānas širmegle, saukta arī par mieturu vēdekļpriedi.
- kago Japāņu nestuves vai nesamais krēsls, sastāv no bambuka sēdekļa, ko uz kārts nesa divi vīri.
- krāģēties Jāteniski vai ar vēderu kādam likies virsū.
- penderis Jauns liellops ar lielu vēderu.
- vai var nokaut uti uz vēdera jautā bērnam, vēloties zināt, vai viņš ir labi (pilnu vēderu) paēdis.
- ostomija Jebkura operācija, kurā veido mākslīgu atveri starp diviem dobiem orgāniem, kā arī starp vienu vai vairākiem iekšējiem orgāniem un vēdera dobuma sienu, lai izvadītu zarnu saturu vai urīnu.
- shēmas elements jebkurš no elektriskās ķēdes objektiem.
- tumšā reparācija jonizējošās radiācijas u. c. mutagēno faktoru izraisīto DNS molekulu vienas ķēdes bojājumu reparācija bez redzamās gaismas klātbūtnes.
- bandāža Jostas veida apsējs vēdera sienas vai vēdera dobuma orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
- pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
- henticales Jūras tirdzniecības tiesību avotos 13. un 14. gs. lietots termins, kas apzīmē jūrnieku īpatnējo, līdzuzņēmējiem līdzīgo stāvokli attiecībā pret galveno rēderu.
- kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
- znērba Kāda kaite, slimība, ēde; znārba.
- vīvuļa Kāda slimība, kas ceļas no pārēšanās; vēdergraizes.
- celiektomija Kāda vēdera orgāna izoperēšana; klejotājnerva vēdera zaru izoperēšana kā hipertonijas slimības ārstēšanas metode.
- baltpavēdere Kāda, kam ir balta vēdera apakšējā daļa.
- zilvēderis Kāds ar zilu vēderu.
- vidstropis Kāds, kam ir liels vēders.
- vidstrops Kāds, kam ir liels vēders.
- izdildirsis Kāds, kas bieži skaļi izdala vēdera gāzes.
- čušs Kāds, kas izdala smakojošas vēdera gāzes; bezdals.
- bezdals Kāds, kas izdala smakojošas vēdera gāzes.
- kulainis Kāds, kuram ir vēdera (pautu) plēves plīsums.
- perža Kāds, kurš bieži mēdz skaļi izvadīt vēdera gāzes.
- kaklenīdze Kakla saite, virve vai ķēde lopu piesiešanai.
- kaklenieks Kakla saite, virve vai ķēde lopu piesiešanai.
- plene Kaltons - slapja galvas ādas ēde.
- kaltuva Kaltuve, smēde.
- kalva Kalve, smēde.
- Kalvetnieku Kalvetnieku upe - Šķēde, Dzedrupes satekupe.
- kazleņš Kamanu priekšējais sēdeklis.
- komutējama ķēde kanāls vai sakaru ķēde, kuru komutē tīkla stacija vai arī tās komutāciju veic ar ārēju līdzekļu palīdzību.
- vēderiņnieki Kandavas novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Vēderiņi" iedzīvotāji.
- ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži.
- Rudais akmens Kapsēdes Rudais akmens Medzes pagastā.
- karakuri Karakuri sēdekļi - ļoti ātri un ērti nolokāmi automašīnas aizmugurējie sēdekļi, iegūstot pilnīgi līdzenu grīdu, ko izmanto dažas japāņu automašīnu markas.
- breloks Kareklis (pulksteņa ķēdes vai rokassprādzes rotāšanai).
- L-karnitīns Karnitīns - aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
- Kārpene Karpene, Šķēdes pieteka.
- Ausupe Kārpene, Šķēdes pieteka.
- ālants Karpu dzimtas suga ("Leuciscus idus"), zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām.
- baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
- kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs).
- mailīte Karpu dzimtas suga ("Phoxinus phoxinus"), neliela saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem.
- rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
- proktofantasmists Kas aiz tūpļa un vēdera sāpēm redz spokus un murgo (Gētes Faustā).
- hitonīts Katra apvalka, piem., vēderplēves, iekaisums.
- stagarzivis Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), sīkas zivis (garums - 3,5-20 cm), kam uz muguras un vēdera ir noliecami dzeloņi, \~5 ģintis, >10 sugu., Latvijā 3 sugas.
- dzeltenkakla klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus flavicollis"), sarkanbrūna \~30 cm garumā (ieskaitot asti) ar gaišākiem sāniem un vēderu, sastopama lielākajā Eiropas daļā.
- meža klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus sylvaticus"), pelēkbrūna ar gaišāku vēderpusi \~20 cm garumā, Eiropā un Āzijā.
- splenopeksija Klaiņliesas nostiprināšanas operācija, piešujot to pie vēdera sienas.
- akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā.
- bezdels Klusa smakojošu vēdera gāzu noplūde.
- piepūsties Kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem).
- skarpijmuša Knābjaino tīklspārņu kārtas ģints (5 sugas), kukaiņu vīrišķiem īpatņiem pagarināts, uz augšu saliecams vēderu (atgādina skorpiju), pārtiek no trūdvielām, kā arī no beigtiem vai dzīviem sīkiem dzīvniekiem.
- ķēdes reakcija kodolreakcija, kurā reakcijas produkti ir elementārdaļiņas, kas uztur šo reakciju; praksē zināma urāna un plutonija kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kurā atbrīvotie neitroni izraisa jaunu dalīšanos.
- aktīvā zona kodolreaktora galvenā sastāvdaļa, kurā atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā atbrīvojas kodolenerģija.
- atomreaktors Kodolreaktors - iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; Latvijā 1961.-1998. g. darbojās Salaspils kodolreaktors.
- zāģēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna dažādu koksnes materiālu sadalīšanai ar zāģēšanu; tas var būt gateris, lentzāģmašīna vai ripzāģmašīna; specifisku darbu veikšanai izmanto arī mašinas, kas izveidotas ķēdes zāģu bāzes.
- topogrāfiskā diagramma komplekso skaitļu plaknes punktu kopums, kas attēlo sinusoidālas maiņstrāvas ķēdes atbilstošo punktu potenciālus.
- mizerikordija Konsoles veida izcilnis kora krēslu paceļamā sēdekļa apakšpusē, uz kā garīdznieks rituālā noteiktā stāvēšanas laikā varēja atbalstīties.
- enkurķēde Konstrukcija, kas sastāv no speciāli kaltiem ķēdes locekļiem, ir sadalīta posmos pa 25-27 m; atkarībā no kuģa lieluma posmu skaits ir 4-12.
- dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
- benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- dibukaīns Kosmētikas sastāvdaļa, vietējās anestēzijas līdzeklis, izmanto vaska depilācijas līdzekļos, ļoti toksisks žurkām, ja injicē vēderā.
- hetoceras Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Chaetoceraceae"), šūnas īsi cilindriskas, šūnu vāciņi elipsoidāli, retāk apaļi, ķēdesveida kolonijās, gk. jūrās.
- sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- skābeņu krāšņblakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Coreus marginatus"), kas bieži sastopama skābeņu ziedkopās uz gatavām sēklām, tā ir \~13 mm gara, rūsganbrūna, ar gaišiem plankumiem uz vēdera un sāniem.
- raibspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Ischnura"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ķermenis 21-29 mm garš, vēdera posmi raibi, spārni divkrāsaini, melni un balti.
- papildkrēsls Krēsls, ko novieto skatītāju zālē papildus parastajiem sēdekļiem.
- meksēt Krietni saēsties, piebāzt vēderu.
- meksīt Krietni saēsties, piebāzt vēderu.
- mekšķēt Krietni saēsties, piebāzt vēderu.
- buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
- buks Kučiera sēdeklis karietes, ratu vai kamanu priekšā.
- šēķele Kuģa enkuru ķēžu savienojamais loceklis, kuram vienā galā ir šķērsām iestiprināta bulta vai tapa, kas ļauj ķēdes posmus atvienot vienu no otra, kā arī aizstāt ar to bojātu ķēdes locekli.
- šēpsporcija Kuģa īpašuma daļa, gadījumā ja kuģis pieder vairākiem koprēderiem.
- pakotija Kuģa kalpotāja apņemšanās pārdot savās personīgās mantās apslēptās preces ārzemju ostā savā vārdā, bet uz sveša (parasti rēdera) rēķina.
- klīze Kuģa priekšgala borta atvere enkura novietošanai un enkurķēdes vai tauvas izlaišanai.
- flagkuģis Kuģis, ko komandē kuģniecības sabiedrības, rēderejas vecākais kapteinis.
- mugurpelde Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- zirnekļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas.
- cikāžmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas.
- dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša.
- strautene Kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu.
- skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni.
- iežmauglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Apocryta"), ļoti sīki līdz ļoti lieli (ķermeņa garums - 0,13-40 mm) plēvspārņi, kam pirmais vēdera posms ir ar iežmaugu.
- auglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
- betīds Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Baetidae"), kukaiņu spārni šauri, ar labi saskatāmām šķērsdzīslām un brīvām starpdzīslām spārnu malās, vēdera galā 2 cerkas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- lēcējzvīņene Kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai.
- cerkas Kukaiņu tēviņu un mātīšu vēdera pēdējā posma piedēkļi.
- šķēdenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji.
- gastroptoze Kuņģa noslīdējums, kam parasti seko arī citu vēdera dobuma orgānu noslīdējums.
- gastroperitonīts Kuņģa un vēderplēves iekaisums.
- penderis Kuņģis, arī vēders, sevišķi, ja tas izgāzies.
- pendēris Kuņģis; vēders; pūslis.
- kupē Kupeja - vieglā automobiļa virsbūves tips (divas durvis un divi sēdekļi).
- pilnība Kuplums; vēderainība (burām).
- bungāt Kurkstēt (par vēderu).
- bungāt Kurkstēt (par vēderu).
- gulkstēt Kurkstēt (par vēderu).
- važas Kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1); važa.
- slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis, kas (parasti uz ritentiņiem) slīd uz priekšu un atpakaļ airēšanas laikā un dod iespēju labāk izmantot airētāja kāju spēku un palielināt airu vēzienu.
- iedzeltenais dziedātājķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi.
- ķete Ķēde (parasti kabatas pulkstenim).
- aperiodisks kontūrs ķēde ar aperiodiskām svārstībām.
- šatelēne Ķēde ar brelokiem.
- bojtrose Ķēde vai trose, kas savieno enkuru ar boju.
- bridels Ķēde, kuras viens gals piestiprināts pie stacionāra enkura, otrs pie kuģu tauvošanās mucas.
- vazīši Ķēde, ķēdīte.
- ķekte Ķēde, važas.
- karškas Ķēde.
- karšķi Ķēde.
- ķēdes Ķēde.
- ķērde Ķēde.
- šķēde Ķēde.
- pašinduktivitāte Ķēdes elementam piemītošā induktivitāte.
- klinča ar sprūdu ķēdes gredzena vidū iekalts balsts - stega jeb kontrforss, ko sauc arī par sprūdu.
- klinča Ķēdes loceklis (parasti enkurķēdei), ovāls gredzens ar sprūdu (balstu) vidū.
- zobrats Ķēdes pārvada rats.
- stūres ķēde ķēdes pārvads no stūres rata uz stūres asi.
- apmesli Ķēdes, važas.
- gaņilka Ķemmlēde ar galiem 1(2).
- mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam.
- krūts Ķermeņa daļa no galvas līdz vēderam (posmkājiem).
- paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij).
- vēderdaļa Ķermeņa daļa, kur atrodas vēders.
- cēle Ķermeņa dobums; vēdera dobums.
- sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēžamvieta; sēde 2(2).
- pikniskais tips ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs plats, korpulents augums, īss kakls un liels vēders.
- vidums Ķermeņa vidusdaļa, kuru diafragma sadala krūšu un vēdera dobumā; rumpis.
- ķēžu Ķēžu kaste - speciāla kaste, kurā glabājas enkurķēde.
- ķēdes reakcija ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā ģenerējas jauni reakcijas aktīvie centri (brīvie radikāļi vai joni), kas izraisa nākamo reakcijas aktu; reakcija apstājas tikai tad, kad visas ķēdes ir pārtrūkušas – sistēmā esošie aktīvie centri ir izzuduši savstarpējās rekombinācijas reakcijās.
- hua-njao Ķīnas tradicionālās glezniecības žanrs, kuru izmanto tīstokļu, vēdekļu, albuma lapu un aizslietņu apgleznošanai.
- laparotomija Ķirurģiska operācija - vēdera dobuma atvēršana, pārgriežot tā priekšējo sienu.
- akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi.
- gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos.
- kūrija Laicīgās varas vai baznīcas varas sēdeklis.
- sedisvakancija Laiks un apstākļi, kad atbrīvojies pāvesta vai bīskapa sēdeklis (amats, vieta).
- bembelis Lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem.
- sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
- Vēdera māte latviešu mitoloģijā cilvēka vēderu un iekšējos orgānus iemiesojošs gars, piesaukta buramvārdos.
- Zūdes māte latviešu mitoloģijā slimības (visticamāk - ēdes jeb ekzēmas) iemiesotājs gars.
- Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu.
- katapultēšana Lidotāja sēdekļa izmešana no lidaparāta vai atdalāmas kabīnes avārijas gadījumā.
- dermolipektomija Liekās ādas un taukaudu izgriešana, parasti vēdera apvidū.
- genua Liela, plata, nedaudz "vēderaina" priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta, ko parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā.
- drifterbura Liela, vēderaina papildbura, ko vieglā vējā var pacelt kopā ar spinakeru.
- balonbura Liela, vēderaina priekšbura, ko lieto nelielā sānu vējā.
- omentopeksija Lielās taukplēves piešūšana pie citiem audiem, lai uzlabotu kolaterālo asinsriti, piem., pie vēdera sienas, lai mazinātu venozo stāži portālajā sistēmā aknu cirozes gadījumā.
- neorganiskie polimēri lielmolekulāri savienojumi, kuru makromolekulu galvenās ķēdes ir neorganiskas un nesatur organiskas sāngrupas.
- panka Liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina.
- kullaža Liels vēders, pilna guza.
- mārsnis Liels vēders.
- nezlis Liels vēders.
- noza Liels vēders.
- nozis Liels vēders.
- puza Liels vēders.
- speņģis Liels vēders.
- jaks Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām.
- zivju ērglis liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivjērglis.
- Lielšķēdes Lielšķēdes ezers - atrodas Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība - <1 ha.
- reaktīvā jauda lielums, kas raksturo enerģijas apmaiņu starp ķēdes reaktīvajiem elementiem un enerģijas avotu; apzīmējums Q; mērvienība reaktīvais voltampērs (VA); sinusoidālai maiņstrāvai Q=Uisinφ.
- magnētiskā pretestība lielums, ko lieto magnētisko ķēžu aprēķinos, lai raksturotu magnētiskās ķēdes posma pretdarbību magnētiskajai plūsmai.
- šķilva Lielvēderis, rīma.
- šķilvs Lielvēderis, rīma.
- eksosplenopeksija Liesas piešūšana pie vēdera sienas brūces malām vai ķermeņa ārpusē.
- kā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam.
- kā lielā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam.
- rinogramma Līkne, ko iegūst rinogrāfijas procesā, raksturo bronhu un bronhiolu muskulatūras tonusu, kā arī diafragmas un vēdera muskulatūras aktivitāti.
- perdināt Likt, ļaut skaļi izdalīt vēdera gāzes.
- lipīgā zeltkāte lipīgā dzeltenpēdene ("Chroogomphus rutilus").
- Chroogomphus rutilus lipīgā dzeltenpēdene.
- zeltkāte Lipīgā zeltkāte - lipīgā dzeltenpēdene ("Chroogomphus rutilus").
- ripši Līstes, pret kurām balstās sēdekļi laivā.
- suprapubiskā litotomija litotomija ar griezienu virs simfīzes, kur vēderplēve nesedz pūsli.
- posms loģiska ķēde starp diviem datoru tīkla lietotājiem, kas ļauj tiem apmainīties ar datiem neatkarīgi no šīs ķēdes fizikālās realizācijas.
- ķēdes pārvads lokanas ķēdes saites pārvads, kas savieno divus vai vairākus ķēžratus un pārvada kustību starp tiem; ķēdes pārvados izmanto rullīšu, plākšņu, buksīšu ķēdes, zobķēdes un metinātās ķēdes; ķēdes pārvadus lieto lauksaimniecības mašīnās, ceļu būvmašīnās, transportlīdzekļos.
- kolopeksija Lokzarnas piestiprināšana pie vēdera sienas (latīņu "colopexia").
- Lūkača Lūkačupe, Šķēdes pieteka.
- Krieviņu upe Lūkačupe, Šķēdes pieteka.
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
- mezotelioma Ļaundabīgs audzējs plaušu vai vēdera dobuma apvalkā.
- izgudzināt Ļaut pietiekoši dēderēt, gāgināt.
- Crepidotus variabilis mainīgā sēdene.
- impedance Maiņstrāvas elektriskās ķēdes kopējā (pilnā) pretestība, kas sastāv no strāvas pretestības un ķēdē ieslēgto kondensatoru un indukcijas spoļu pretestības.
- skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu.
- peremička mākslīgs elektriskās ķēdes savienojums, kas izveidots, lai īslaicīgi apietu kādu mezglu vai slēdzi.
- kolpopeksija Maksts piestiprināšana pie vēdera sienas, lai izlabotu tās atslābumu vai noslīdēšana.
- starppilsētu autobuss maršruta autobuss satiksmei starp pilsētām, ar mīkstiem sēdekļiem un bagāžas nodalījumu.
- kaunuma paugurs matiņiem apaugusi tauku kārtas velve sievietes vēdera lejasdaļā virs ārējiem dzimumorgāniem.
- kalnlanksēdnieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnlanksēde" iedzīvotāji.
- kalnlanksēžnieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnlanksēde" iedzīvotāji.
- bemburis Maza auguma resnvēderis.
- pelveoperitonīts Mazā iegurņa vēderplēves iekaisums.
- pelvioperitonīts Mazā iegurņa vēderplēves iekaisums.
- speners Mazs dzīvnieks ar lielu vēderu.
- staņģe Mazs kustonis ar lielu vēderu.
- staņģis Mazs kustonis ar lielu vēderu.
- staņķis Mazs kustonis ar lielu vēderu.
- appundurējis Mazs un ar resnu vēderu.
- kulksnis Mazs zēns ar izgāztu vēderu.
- soliņš Mēbeļu izstrādājums sēdēšanai vienam vai dažiem cilvēkiem, bez atzveltnes, ar apvilktu sēdekli.
- mēdulis Mēdeklis.
- Kapsēda Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Kapsēde" bijušais nosaukums.
- kapsēdnieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Kapsēde" iedzīvotāji.
- starppārveidotājs mēraparāta ķēdes pārveidotājs pēc primārā mērpārveidotāja.
- primārais mērpārveidotājs mēraparāta ķēdes pirmais pārveidotājs, kas uzņem mērāmā lieluma izmaiņu.
- Krasta Kordiljeras meridionāla kalnu grēdu ķēde Andos (sp. val. "Cordillera de la Costa"), stiepjas gar Klusā okeāna piekrasti (Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīlē), augstākā virsotne - 3200 m.
- mērķēde Mērnieku ķēde (parasti 20 metrus gara) ar riņķiem abos galos.
- parametriskie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, uz kuriem iedarbojoties, mērāmais neelektriskais lielums maina elektriskās vai magnētiskās ķēdes parametrus R, C, L, M.
- šatelēne Metāla josta, pie kuras 16. gs. sievietes piekāra atslēgas, lūgšanu grāmatu, vēdekli u. c.
- Mičuna ezers Mičūnu ezers Šēderes pagastā.
- virspusējā mikoze mikoze, kas skar epidermas raga slāni un matu folikulus, piem., klijveida ēde.
- Crepidotus mollis mīkstā sēdene.
- necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu.
- rapānas Molusku dzimtas jūras vēderkāji, kas sastopami gk. Japāņu jūrā (ievesti arī Melnajā jūrā), iznīcina austeres.
- tronis Monarha varas simbols - grezns, bagāti rotāts sēdeklis, parasti krēsls, kurš atrodas uz paaugstinājuma un uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
- mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei.
- raja Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Raja"), zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti.
- Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci.
- zeltastis Mūķeņu dzimtas naktstauriņš baltā krāsā ar zīda spīdīgumu un zeltainu vēderiņa galu.
- splenoze Multipli liesas audu perēkļi vēdera dobumā.
- divvēderiņu muskulis muskulis ar diviem vēderiņiem un fibrozu savienojumu starp tiem.
- diafragma Muskuļu starpsiena, kas šķir krūšu un vēdera dobumus.
- bamba Naba, arī vēders.
- pritanejs Nams, kur grieķu padomes locekļi pritani noturēja savas sēdes.
- tukšs Neaizņemts, brīvs (piemēram, par sēdekli, guļvietu).
- pseidometeorisms Neirogēna, pārejoša vēdera palielināšanās: dažu minūšu vai stundu laikā palielinās vēders un izveidojas perkutorisks timpanīts; citu subjektīvu vai objektīvu simptomu parasti nav; vēdera palielināšanās ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem; miegā, narkozē, pēc vemšanas, pēc simpātisko gangliju blokādes, kā arī pēc morfīna ievadīšanas vēders saplok.
- angiopātiskā neiropātija neiropātija, ko izraisa to asinsvadu bojājums, kuri nodrošina nervu asinsapgādi; parasti sistēmiska dažādu slimību, piem., sarkanās vilkēdes, reimatoīdā artrīta, sklerodermijas u. c. komplikācija.
- krauči Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautes Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautiņi Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautiņš Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- dizainviesnīca Neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni.
- ķēdiņš Neliela ķēde, ķēdīte.
- piropatrona Neliela plānsienu caurulīte, kas pildīta ar pulveri; tiklīdz piropatrona ar elektrības palīdzību eksplodē, iedarbojas dažas ierīces lidaparātos u. c, piem., katapultējamie sēdekļi.
- smēdule Neliela smēde.
- puskamana Nelielas ragavas ar sēdekli, kam ir atzveltne.
- Bardinska ezers neliels ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagasta austrumu daļā, platība \~1 ha.
- parazītlapsene Neliels plēvspārņu apakškārtas kukainis, kura vēdera pirmais posms ir ar iežmaugu.
- daudzkausu ekskavators nepārtrauktas darbības būvmašīna, kuras kausi nostiprināti uz riteņa vai kustīgas ķēdes vienādā attālumā cits no cita.
- norija Nepārtrauktas darbības transportlīdzeklis vai ceļamierīce - pie ķēdes piestiprinātu kausu kopums.
- kvorums Nepieciešamais (piemēram, sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
- telomerizācija Nepiesātinātu organisko savienojumu (monomēru) ķēdes reakcija ar kādu ķēdes pārnesēju (telogēnu) iniciatoru klātbūtnē.
- orhidocelioplastika Nepilnīgi noslīdējuša sēklinieka repozīcijas operācija vēdera dobumā.
- saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
- šķēdenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji.
- paraperitoneālā nefrektomija nieres izņemšana caur vēdera sienas griezumu, neatverot vēderplēves dobumu.
- leikīns No leikocītiem iegūta termostabila viela, kas darbojas lītiski pret dažiem mikrobiem, piem., vēdertīfa un liesas sērgas nūjiņām un mikrokokiem.
- Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu.
- Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- strapontens Nolaižams soliņš ekipāžās pretim sēdeklim.
- ventrifleksija Noliekšanās uz vēdera pusi; antefleksija.
- krēslis Noņemams ratu sēdeklis ar atzveltni.
- cel- Norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu.
- celi- Norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu.
- celio- Norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu.
- celo- Norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu.
- ventri- Norāda uz vēderu, vēdera priekšējo sienu.
- ventro- Norāda uz vēderu, vēdera priekšējo sienu.
- laparo- Norāda uz vēderu; uz operāciju, kas veikta, pārgriežot vēdera sienu.
- aizcietēt Normāli neiztukšoties (par vēderu, zarnām).
- kontūrstrāva nosacīti pieņemta elektriskā strāva, kas noslēdzas elektriskās ķēdes kontūrā; lieto elektrisko ķēžu aprēķinos.
- kontūrs Noslēgta elektriskā ķēde.
- gastropeksija Noslīdējuša kuņģa piestiprināšana normālā stāvoklī, parasti piešujot to pie vēdera sienas.
- eksohisteropeksija Noslīdējušas dzemdes dibena piestiprināšana vēdera sienai ārpus vēderplēves, zem fascijas.
- gastroftīze Novājēšana, kas saistīta ar vēdera dobuma slimību.
- adneksopeksija Olnīcas vai olvada piestiprināšana pie priekšējās vēdera sienas.
- salpingoperitonīts Olvada un vēderplēves iekaisums.
- Karalaišķu ezers Ombergas ezers Šēderes pagastā.
- Karaļišku ezers Ombergas ezers Šēderes pagastā.
- Karilišku ezers Ombergas ezers Šēderes pagastā.
- Kariļišķu ezers Ombergas ezers Šēderes pagastā.
- Ombergu ezers Ombergas ezers Šēderes pagastā.
- Omberģis Ombergas ezers Šēderes pagastā.
- ķeizargrieziens Operācija - augļa izņemšana no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu.
- ektokolostomija Operācija atveres izveidošanai lokzarnā caur vēdera sienu.
- ektocelostomija Operācija trūces maisa drenešanai caur vēdera sienu.
- enteropeksija Operācija zarnas fiksācijai pie vēdera sienas.
- ovariopeksija Operācija, kurā olnīca tiek pacelta un fiksēta pie vēdera dobuma sienas.
- cekokolopeksija Operācija, kuras laikā aklo zarnu un augšupejošo resno zarnu piešuj pie vēdera sienas.
- laparoskops Optisks aparāts, ar kuru izdara vēdera dobuma un tā orgānu diagnostisku apskati caur vēdera sienu.
- Icterus galbula oranžvēdera austrumvālodze.
- ventridukcija Orgāna vai ķermeņa daļas pievirzīšana vēderam.
- salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu.
- eventrācija Orgānu izspiešanās no vēdera dobuma pēc vēdera sienas griezuma vai ievainojuma.
- ošu pūcīte ošu pūcīte (Catocala fraxini), kam spārnu plētums līdz 110 mm, vairākums sugu lido naktī, kāpuri kaili vai ar retiem matiņiem, tiem 3 pāri krūškāju un 3—5 pāri vēderkāju, kūniņa bez kokona, iekūņojas augsnē vai zemsegā.
- imperiāls Otrais stāvs ar sēdekļiem pasažieriem diližansos, omnibusos utt.
- katedris Paaugstināts sēdeklis, kādus parasti novieto mācības iestādēs mācības spēku vajadzībām; pārnestā nozīmē profesora vieta augstskolā.
- bugelis Pacēlājs, slīdoša trose slēpotāju pacelšanai kalnā; pie troses ir piestiprināti āķi vai tureklīši (sēdeklīši).
- iztaucēt Padarīt tauku, uzaudzēt tauku (vēderu).
- izvēderot Padarīt vēderainu.
- Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja.
- Eglaines pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Subates pilsētu, Prodes, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lašu pagasts, vāciski — Lassen, krieviski — Lassenskaja.
- Medumu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Šēderes, Sventes, Kalkūnes, Laucesas un Demenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Kurcuma pagasts, vāciski — Kurzum, krieviski — Kurcumskaja.
- Pilskalnes pagasts pagasts Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes pilsētu un Šēderes, Eglaines, Bebrenes un Dvietes pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlossberg, krieviski — Šlosbergskaja.
- Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja.
- Gaiķu pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Satiķos, robežojas ar Šķēdes, Jaunlutriņu, Lutriņu, Brocēnu un Remtes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gaiken, krieviski — Gaikenskaja.
- Jaunlutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, nodibināts 1820. g., pastāvēja līdz 1890. g., kad to pievienoja Lutriņu pagastam, atjaunots 1990. g., robežojas ar Šķēdes, Lutriņu un Zirņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Brocēnu novadu.
- virtuālais izsaukums pakešu komutācijas tīklos virtuālās ķēdes izveidošana starp diviem termināļiem, lai sagatavotu lietotāju datu nosūtīšanu.
- sabezdēties Palaist smakojošas vēdera gāzes.
- sasmakoties Palaist smakojošas vēdera gāzes.
- cilpenis Palīgierīce treilēšanā kokmateriālu piekabināšanai traktora kāsim, vilcējsijai vai vinčas trosei; izgatavo no troses vai ķēdes nogriežņa, kam abos galos ir stiprināšanas elementi (kāši, gredzeni u. c.).
- vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām.
- dumpalmas Palmu dzimtas ģints, 12-15 m augsti stumbri, lapas vēdekļveidīgas stumbra un zaru galotnēs, divmāju augi, ziedi līdz 1,2 m garā skarā, tropos Āfrikā un Indijā.
- hoveja palmu dzimtas vēdekļpalmu ģints ("Howeia"), sastopama Austrālijā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās; labi aug istabas apstākļos; kentija.
- livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā.
- sabal Palmu ģints, krūmi vai koki lielām pelēki zilām vēdekļa lapām, sīkiem ziediem un augli melnzilu ogu, 7 sugas Amerikā no Venecuēlas līdz ASV dienvidaustrumu štatiem, arī Antiļu salās.
- palmete Palmu lapas, arī vēdekļa forma augļu koka vainagam.
- angioopteris Palmu paparde Indijā un Okeānijā, resnu stumbru un vairāk nekā 5 m gariem vēdekļiem.
- punka Panka - liels, pie griestiem piekārts istabas vēdeklis Indijā.
- ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
- Umāra Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 17 km, kritums - 80 m; Umara; Papardze; Prēdeļupe.
- nephrodium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās podos kā lapu augus.
- cekopeksija Pārāk kustīgas aklās zarnas fiksācija, piešujot to pie vēdera sienas.
- riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju.
- eksēmija Pārejoša lielāka asins daudzuma izslēgšana no vispārējās asinsrites, piem., šoka gadījumā (vēdera dobumā) vai uzliekot žņaugu loceklim.
- kā pīle pārmērīgi ēdelīgs, vienmēr izsalcis.
- rijīgs kā pīlēns pārmērīgi ēdelīgs, vienmēr izsalcis.
- muskusbriedis Pārnadžu kārtas suga ("Moschus moschiferus"), bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un pavēderē dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
- saulrieta dzeltenais FCF pārtikas piedeva E110 (azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (oranža vai dzeltena), var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, vēdergraizes, hiperaktivitāti, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
- kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu.
- karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
- taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos.
- E420 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, vēdera uzpūšanās, katarakta, caureja, zarnu krampji, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- E627 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E626 Pārtikas uzlabotājs - guanilskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E623 Pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E466 Pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts.
- E425 Pārtikas uzlabotājs - konjacs, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - caureja, vēdergraizes, uzturvielu sagraušana.
- E625 Pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E624 Pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E622 Pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- gonopodijs Pārveidots dzīvnieka loceklis, kas, nepiederēdams pie dzimumšūnu izvadorgāniem, kalpo tomēr dzimuma satiksmei, piem., vēdera spuras haizivīm un rajām, hektokotils astoņkājiem un desmitkājiem, žokļu antenas zirnekļiem u. c.
- vietējās satiksmes un piepilsētas vagons pasažieru vagons, kurā sēdekļi izvietoti kopējā salonā.
- lēne Paslēpenes; vēdera plēve.
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Raudas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stelles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
- Stelles pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Raudas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Šēderes pagastā.
- Lašu pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Eglaines, Šēderes un Pilskalnes pagastā.
- Viestura ciems pastāvēja padomju laikā tagadējā Šķēdes pagastā.
- harakiri Pašnāvības veids (Japānā) - vēdera uzšķēršana ar dunci.
- pakurkstēt Paurkšķēt (par vēderu).
- pakuņģis Pavēdere.
- pavēderis Pavēdere.
- pavēders Pavēdere.
- Apostoliskais krēsls pāvesta sēdeklis Romā.
- upsēžnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Upsēde" iedzīvotāji.
- pakaļkrūtis Pēdējais krūšu posms (posmkājiem), kas robežojas ar vēderu.
- pedelis Pēdelis.
- pedulis Pēdelis.
- pēdulis Pēdelis.
- pamaša Pēkšņa saslimšana ar asām, durošām sāpēm (galvassāpēm un vēdergraizēm, sliktu dūšu).
- vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
- skrituļklīze Peldlīdzekļa sānu (borta) klīze, kuras galos ir nevis atdures, bet divi perimetrāli rievoti skrituļi, kas samazina troses vai enkurķēdes dilšanu.
- ūdensvelosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens); ūdens velosipēds.
- ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pēdāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens); ūdensvelosipēds.
- Rhipidura fuliginosa pelēkā vēdekļaste.
- cekulainā zīlīte pelēkbrūns neliels zīlīšu ģints dziedātājputns ("Parus cristatus"), pelēkbalta vēderpuse, melna kakla priekšpuse un melnbalts cekuliņš, Latvijā sastopama bieži.
- peritonisms Peritonīta simptomi bez peritonīta, kuri rodas no vēderplēves kairinājuma (asinsizplūdums u. c.).
- pneimoperitonits Peritonīts, kas izraisa gaisa vai gāzes uzkrāšanos vēderplēves dobumā.
- pneimoperitonīts Peritonīts, kas izraisa gaisa vai gāzes uzkrāšanos vēderplēves dobumā.
- sinceloms Periviscerālie ķermeņa dobumi kā vienota struktūra; pie tiem pieder pleiras, perikarda un vēderplēves dobums, kā arī sēklinieka makstapvalka dobums.
- timpānisks Perkusijas skaņa, ko novēro, perkutējot vēderu, ja zarnas pildītas ar gāzēm vai gaisu.
- armatieris Persona, kas nomā kuģi tā tālākai ekspluatēšanai, iestādamās rēdera un kapteiņa jūras dienesta līguma attieksmē.
- astēniska persona persona, kurai raksturīgs ātrs nogurums, baiļu sajūtas, galvas sāpes, muguras un vēdera sāpes, reizēm kopā ar depresiju.
- prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai; vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
- drošības josta pie transportlīdzekļa sēdekļa piestiprināta josta, kas pasargā transportlīdzekļa vadītāju vai pasažieri no pārvietošanās transportlīdzekļa straujas palēnināšanās gadījumā.
- vilcējietaise Piedziņas ķēdes galējā ietaise virzes izpildelementa pārvietošanai.
- pieleknēties Pieēsties, pārēsties, piebāzt vēderu.
- piezaņķēties Pieēsties, piebāzt vēderu.
- bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna.
- pienādere Piena vēna (govs pavēderē).
- piena sēnīte pienēde.
- galaktoflīze Pienēde.
- sūklītis Pienēde.
- piebezdēt Piepildīt ar smakojošām vēdera gāzēm.
- piepirst Piepildīt ar vēdera gāzēm.
- parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
- izpļerkšķēties Pietiekoši gāgāt, dēderēt (par zosīm), pēkšķēt (par pīlēm).
- guta Pilieni pret vēdersāpēm, ko narkomāni injicē vēnā.
- izpirsties Pilnībā skaļi izvadīt vēdera gāzes.
- doņņa Pilns vēders (bērnu runā).
- Hērningsholma Pils Merkē ziemeļu daļā ("Hoerningsholm"), Sēdermanlandē, Zviedrijā, 16. gs. celto pili 1719. g. nodedzināja krievi, pēc Horlemana zīmējumiem tā 1748.-1752. g. tika atjaunota.
- Kuopio Pilsēta Somijas vidienē pie Kallavesi ezera, Ziemeļsavo reģiona administratīvais centrs, 106500 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, pareizticīgo arhibīskapa sēdeklis.
- Flēna pilsēta Zviedrijā (_Flen_), Sēdermanlandes lēnē, 6200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ukselesunda Pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 10900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Strengnēsa Pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 12800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Katrineholma Pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 22000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mariefrēda Pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 3700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Trusa Pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 5000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Toršhella Pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 7600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nīšēpinga pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnes administratīvais centrs, osta Baltijas jūras krastā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Eskilstūna Pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā ("Eskilstuna"), Sēdermanlandes lēnē, starp Jelmarena un Mēlarena ezeru, 64700 iedzīvotāju (2010. g.).
- prīkšķe Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas querquedula"), maza peldpīle ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem.
- krīklis Pīļu dzimtas suga ("Anas crecca"), vismazākais putns šajā dzimtā, pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi.
- baltvēderis pīļu dzimtas suga ("Anas penelope") ar īsu knābi un baltu vēderu, vidēji liela peldpīle, ķermeņa garums \~46 cm, masa 0,5—1 kg, Latvijā sastopama reti, ligzdo \~100 pāru.
- švukšķis pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ("Anas penelope") ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem; baltvēdera pīle; baltvēderis.
- rēkstēt Pirst - skaļi izdalīt vēdera gāzes.
- iepītne Pīts krēsla sēdeklis.
- plakanķēde Plakana ķēde.
- Crepidotus applanatus plakanā sēdene.
- mezotēlijs Plakans vienslāņa epitēlijs, kas klāj zīdītājdzīvnieku un cilvēka serozos dobumus (piem., pleiru un vēderplēvi).
- Libellula depressa plakanvēdera spāre.
- kāpurķēde Plata, rievota vienlaidu ķēde, ko izmanto (transportlīdzekļu, piemēram, tanku, traktoru) ritošo daļu izveidē.
- parastā platgalve platgalvju suga ("Cottus gobio"), līdz 10 centimetriem gara zivs ar platu, gludu galvu un vienkrāsainām vēdera spurām; buļļzivs.
- ļaundabīgā mezotelioma pleiras, vēderplēves vai perikarda audzējs, no dažāda veida šūnām sastāvošas plašas plēves; dažās vietās satur sarkomai līdzīgas, citur adenomatozas šūnas.
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
- skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- slaidbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Halictidae"), sīki līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 4-15 mm), tumši, pārsvarā stipri apmatoti plēvspārņi ar raksturīgu slaidu vēderu, ligzdo augsnē alās, bieži dzīvo lielās kolonijās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
- tifopneimonija Pneimonija vienlaikus ar vēdertīfu.
- PCR Polimerāzes ķēdes reakcija (angļu "polymerase chain reaction").
- radikāļpolimerizācija Polimerizācija, kurā aktīvie centri, kas nodrošina polimēra ķēdes augšanu, ir brīvie radikāļi.
- Posmale Pormale, Šķēdes pieteka.
- zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
- plakandēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Glossiphonidae"), dēle, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 7 sugas.
- prātavēders Prātvēders.
- prātvēdars Prātvēders.
- Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā").
- kontaktpretestība Pretestība, kas rodas elektriskās ķēdes kontakta (2) vietā.
- Prickers Prickeru ģimene - mecenāti un "Hyatt" viesnīcu ķēdes īpašnieki.
- infantila miksedēma primāra hipofizārā nanisma un sekundāras infantilās miksedēmas simptomi: punduraugums, apaļi, sārti vaigi, liels vēders, pārmērīgi attīstīta tauku kārta, dzimumorgānu hipoplāzija, vāji attīstīti zobi un mati; vēlīna epifīžu osifikācija.
- nepārtrauktība Princips tiesvedībā - katra tiesas sēde notiek nepārtraukti, izņemot atpūtai nepieciešamo laiku.
- atklātuma princips princips, ka tiesas sēdes notiek atklāti; princips, ka tiesas spriedums vienmēr ir publisks
- suprapubiskā transvezikālā prostatektomija prostatas izņemšana caur suprapubisku vēdersienas un urīnpūšļa griezienu.
- konvents Provinces pārvaldnieka periodiskas tiesu sēdes iecirkņu pilsētās Senajā Romā.
- pulksteņvaža pulksteņa ķēde.
- pulksteņķēde Pulksteņa ķēde.
- pulkstīnķete Pulksteņa ķēde.
- pūslīšu ēde pūslīšēde.
- pusvēdars Pusvēders.
- pemfigs Pūšļēde, smaga dermatoze, kam raksturīga pūšļu veidošanās uz ādas un gļotādām.
- kuza Putna guza; plašāk - kuņģis, vēders.
- niedrīte Putna spalvai kāta daļa bez vēdekļa.
- pupuķveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni ar sārti rūsganbrūnu apspalvojumu, melnraibiem spārniem un asti, ar vēdekļveida cekulu; šīs kārtas putni.
- sniedze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Plectrophenax nivalis"), dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu, Latvijā bieža caurceļotāja, retāk ziemotāja; sniegastērste.
- radioaktīvā ķēde radioaktīvo nuklīdu rinda, kuras katrs nākamais nuklīds veidojas iepriekšējā nuklīda alfa vai beta sabrukšanā, bet pēdējais ķēdes nuklīds ir stabils; zināmas četras šādas ķēdes: urāna (^238^U --> ^208^Pb), torija (^232^Th --> ^208^Pb), aktīnija (^235^U --> ^207^Pb) un neptūnija (^237^Np --> ^209^Bi, iegūta mākslīgi) ķēde.
- sapirsties Radīt (skaļu) troksni, izdalot vēdera gāzes.
- punkšināt radīt vēdera gāzu atbrīvošanas skaņas.
- pazvaļa Ragavu sēdekļa atzveltne.
- pazvalas Ragavu sēdekļa atzveltne.
- protokolls Raksts par kādas sēdes gaitu, piem., sapulcēs, zinātniskās saeimās, tiesā.
- māņkrabis Rāpotājvēžu infrakārta ("Anomura"), pēc ķermeņa formas bieži atgādina krabjus (īss vēders), ejkāju pirmais posms ar lielām spīlēm, zoofāgi, dzīvo jūrās, >1000 sugu.
- trizulis Rats ar profilētu perimetrālu rievu lokanās saites (troses, ķēdes) kustības virziena maiņai, to lieto celšanas un vilkšanas iekārtās, kā arī trošu ceļos.
- trīsis Rats ar profilētu rievu lokanas saites (virves, stieples, troses, ķēdes) kustības virziena maiņai.
- regžaiņi ratu veids, ar pītu sēdekļu atzveltni.
- Redena Rēdene, pilsēta Nīderlandē.
- rēderis Rēderejas īpašnieks.
- rēders Rēderis.
- halteri reducēti spārni kukaiņiem: aizmugurējie spārni divspārņiem vai vidējie spārni vēdekļspārņiem.
- rups Reimatoīdā artrīta un sistēmiskās sarkanās vilkēdes savienojuma klīniskā aina.
- kvazistacionāra strāva relatīvi lēni mainīga strāva, kuras stiprums visos nesazarotas elektriskās ķēdes šķērsgriezumos katrā laika momentā ir vienāds.
- diverģence Reljefa formu garenasu izkliede, tām vēdekļveidīgi paplašinoties reljefa veidojošās vides pārvietošanās virzienā.
- pankreatogrāfija Rentgenoloģiska metode aizkuņģa dziedzera izpētei ķirurģiskas operācijas laikā; kamēr atvērts vēdera dobums, ūdenī šķīstoša kontrastviela tiek ievadīta aizkuņģa dziedzera izvadkanāla un iegūts attēls.
- asvēdere Reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu.
- spendere Resns vēders.
- taukbroķīgs Resns, nobarots (parasti par vēderu).
- bregvēdars Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu; arī rīma; bregvēders.
- bregvēders Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu; arī rīma.
- drabiņbaļļa Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu.
- resnvēderīgs Resnvēderains (1).
- resnvēderīgs Resnvēderains (2).
- pumpvēders resnvēderis.
- bundža Resnvēderis.
- puntūzis Resnvēderis.
- sauts Resnvēderis.
- spundecis Resnvēderis.
- justicbirģermeistars Rēvelē (Tallinā) 1687.-1710. g., tas birģermeistars, kas pastāvīgi vadīja rātes sēdes, kad tā darbojās kā pilsētas tiesa.
- strāvu rezonanse režīms maiņstrāvas ķēdē ar paralēliem zariem, ja ķēdes reaktīvā vadītspēja ir nulle; šai režīmā ķēde patērē vismazāk strāvas.
- gludaste Rietumu gludaste - brūnvēdera krūmputns ("Atrichornis clamosus").
- pragarīgs Rijīgs, ēdelīgs.
- baģīgs Rijīgs, nesātīgs, ēdelīgs.
- ķesīgs Rijīgs, nesātīgs, ēdelīgs.
- rīslis rīma; ļoti ēdelīgs dzīvnieks.
- rīlis Rīma; ļoti ēdelīgs dzīvnieks.
- velomobilis Riteņtransporta līdzeklis, ko cilvēks darbina ar savu muskuļu spēku; tam ir vairāk nekā divi riteņi, un tie nav novietoti vienā līnijā; sēdeklis apgādāts ar balstu mugurai, bieži vien ir arī virsbūve un nojume.
- krusta zirneklis riteņzinekļu dzimtas suga ("Araneus diadematus"), zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses.
- vinda Rokām darbināma ūdens smelšanas ierīce no dziļām akām, kas sastāv no troses (virves, ķēdes u. tml.), ko tin ap 15-25 cm resnu, apaļu cieta koka veltni, kura galā (vai abos) ir kloķis griešanai.
- karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (izpriecu vietās), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem.
- griezulis Rotējošs (ķēdes) posms virvē.
- rūcenīca Rūcēja; tā, kam rūc vēders.
- rūcenieks Rūcējs; tas, kam rūc vēders.
- Atrichornis rufescens rudvēdera krūmputns.
- apenta Rūgts minerālūdens pret cietu vēderu.
- terebintīnisms Saindēšanās ar terpentīnu; simptomi: vēdersāpes, caureja, hematūrija.
- siet Saistīt ar virvi, saiti u. tml. (pie kā); saistīt (pie virves, saites, ķēdes u. tml.).
- abdomināls Saistīts ar abdomenu, vēderu, vēderiņu (piemēram, abdominālā elpošana).
- piepūties kā bumba saka par apaļu vēderu.
- taukvēders Saka par cilvēku ar resnu vēderu.
- vēders iet pa priekšu saka, ja cilvēkam ir liels vēders.
- vēders kā bungas saka, ja kādam ir ļoti liels vēders.
- vēders kā bungas saka, ja kādam ir uzpūsts vēders.
- kā bunga saka, ja kādam no ēšanas ir ļoti pilns vēders
- sunskāsis klāt saka, ja kāds ir ļoti ēdelīgs, ja kādam piemīt liela ēdelība.
- ievietoties Sakāpt (parasti satiksmes līdzeklī); iesēsties (kur, piemēram, sēdeklī, krēslā).
- paugas Sakas; zirglietas (sakas, rēdes, sedulka kopā)
- ķingutnieki Saldus novada Šķēdes pagasta apdzīvotās vietas "Ķinguti" iedzīvotāji.
- Jaunais ciemats Saldus novada Šķēdes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" daļa.
- šķēdenieki Saldus novada Šķēdes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji.
- viesturnieki Saldus novada Šķēdes pagasta bijušās apdzīvotās vietas "Viestura ciems" iedzīvotāji.
- atvāžamais sēdeklis saliekams sēdeklis, kas saliktā stāvoklī atrodas pie salona sienas vai speciālā nišā.
- kņūpt Saliekušam gulēt (uz vēdera), čokurā.
- abdomino- Saliktos vārdos norāda uz vēderu.
- Salmonella typhi salmonellu suga, kas ierosina vēdertīfu.
- ekstrastrāva Samērā stipra elektriskā strāva, kas rodas elektriskās ķēdes izslēgšanas momentā.
- hipogastralģija Sāpes vēdera apakšdaļā.
- miocelialģija Sāpes vēdera muskuļos.
- celialģija Sāpes vēderā.
- vēdersāpes Sāpes vēderā.
- peritonealģija Sāpes vēderplēvē.
- kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums.
- sakurcēt Sarauties (par vēderu).
- Bombina bombina sarkanvēdera ugunskrupis.
- urorozeīns Sārts pigments, kas atrodas urīnā dažos patoloģiskos stāvokļos, piem., diabēta, vēdertīfa u. c. gadījumos.
- kontakts Saskaršanās (starp elektriskās ķēdes vadiem); savienojums šādas saskares vietā.
- lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā.
- zvaigznīte Savienojumā "alpu zvaigznīte": ēdelveiss.
- punta savienojumā "puntā palikt" raksturo uzpūšanos, (vēdera) pietūkumu.
- izeja Savienojumā "vēdera izeja": izkārnījumu izvadīšana no organisma; defekācija.
- līst Savienojumā ar "iekšā", arī "vēderā": būt tādam, ko var ieēst, apēst.
- kopsēde Sēde, kura piedalās vairāku vai daudzu, piemēram, iestāžu, organizāciju, pārstāvji.
- plenārsēde Sēde, kurā piedalās visi (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļi, dalībnieki.
- apspriede sēde, sanāksme, kurā ko apspriež, pārrunā.
- sēdējums Sēde.
- sēsts Sēdeklis (īpaši aužamos stāvos un laivā); sēsta.
- sēsta Sēdeklis (īpaši aužamos stāvos un laivā).
- segli Sēdeklis (velosipēdam, motociklam).
- tilandes Sēdeklis laivā.
- tilandi Sēdeklis laivā.
- tilaudas Sēdeklis laivā.
- tilaudi Sēdeklis laivā.
- tillandi Sēdeklis laivā.
- tillaudas Sēdeklis laivā.
- tilodas Sēdeklis laivā.
- dēņi Sēdeklis lavā; dene.
- regulējamais sēdeklis sēdeklis, kam var regulēt sēdvietas augstumu, stāvokli garenvirzienā un atzveltnes slīpumu.
- ķebeze Sēdeklis, ko uzliek uz ragavām ērtākai braukšanai.
- dos-a-dos sēdeklis, kurā cilvēki sēž ar muguru pret muguru; arī šāds sēdvietu izkārtojums (piemēram, transportlīdzeklī).
- sēstuve Sēdeklis; sēstava.
- sēdelis Sēdeklis; sēžamais ar atzveltni.
- padirsenis sēdeklis.
- sēstava sēdeklis.
- padirslis Sēdeklis.
- padirsnis Sēdeklis.
- pasāsts Sēdeklis.
- pasēdeklis Sēdeklis.
- sēdekla Sēdeklis.
- sēdekle Sēdeklis.
- sēdele Sēdeklis.
- sēdels Sēdeklis.
- sēžamais Sēdeklis.
- tillandas Sēdekļi laivā.
- crepidotus Sēdenes.
- crepidotaceae Sēdeņu dzimta.
- plakanā sēdene sēdeņu suga ("Crepidotus applanatus").
- mīkstā sēdene sēdeņu suga ("Crepidotus mollis").
- mainīgā sēdene sēdeņu suga ("Crepidotus variabilis").
- sēdvadis Sēdes vadītājs.
- krēsls sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās parasti uz vairākām kājām.
- lagēma Senajā Grieķijā - vienosaina māla pudele vīnam, ar šauru kaklu un dažāda veida vēderu; bija pazīstama arī romiešiem.
- senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
- fliāki Seno grieķu jokdari ar popētu vēderu, dibenu un fallu.
- nāves grēki septiņi grēki, ko kristietība uzskata par vissmagākajiem (lepnība jeb augstprātība; alkatība jeb skopulība; miesaskārība jeb neapvaldītas seksuālas tieksmes; skaudība; ēdelība, kas parasti saistīta ar žūpošanu; dusmas; slinkums).
- vēderplēve Serozs apvalks, kas klāj vēdera dobuma sienas un iekšējos orgānus.
- parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
- sesija Sēžu kopums (piemēram, valsts varas institūcijām), kuras periodiski notiek ievēlēto personu pilnvaru laikā (sasaukumā); arī sēde, konference (piemēram, biedrībām, iestādēm).
- topoloģija Shēmas topoloģija - elektriskās ķēdes (shēmas) attēls bez elektriskās ķēdes elementiem (pretestībām, enerģijas avotiem), kurā attēloti visi shēmas mezgli un tos savienojošie zari.
- asins shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka vēdera dobuma vēnu sistēmā, īpaši urīnpūšļa un nieru vēnās; infestācija notiek pa gremošanas traktu vai cerkārijām ieurbjoties cilvēka ādā peldēšanās laikā; sastopama Āfrikā.
- uretropeksija Sievietes urīnizvadkanāla ķirurģiska fiksēšana pie kaunuma kaula simfīzes un vēdera taisnā muskuļa fascijas, lai novērstu urīna nesaturēšanu.
- sigmoidopeksija Sigmveida zarnas nostiprināšana, piešujot to pie vēdera sienas.
- martengals Siksna, kas iet no iemauktiem lejup uz pavēderes siksnu.
- Myxacium mucosum sila tīmeklenes jeb sila gļotpēdenes "Cortinarius mucosus" nosaukuma sinonīms.
- sorīts Siloģismu ķēde, kurā izlaistas dažas sarežģīta slēdziena starppremisas.
- palede Siļķu dzimtas suga ("Alosa fallax"), caurceļotājzivs ar saplacinātu ķermeni un labi izteiktu vēdera ķīli, Baltijas jūrā reti; lapreņģe.
- brētliņa siļķu dzimtas suga ("Sprattus sprattus"), neliela zivs ar zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vēderpusi; Baltijas jūrā sastopama Baltijas pasuga ("Sprattus sprattus balticus") ir 10-14 cm gara zivs, kas dzīvo baros un uzturas stipri sāļos ūdeņos.
- kardiocēle Sirds trūce, sirds iespiešanās vēdera dobumā caur diafragmas spraugu vai caur ievainojumu.
- abdominālā ektokardija sirds vēdera dobumā.
- SLE Sistēmiskā sarkanā vilkēde (angļu "systemic lupus erythematosus").
- kaskādskaitītājs Skaitītājs, kas sastāv no trigeru ķēdes.
- svārstību kontūra labums skaitlis, kas rāda, cik reižu spriegums uz reaktīvajiem elementiem rezistora, induktivitātes spoles un kondensatora (RLC) virknes slēgumā rezonanses režīmā pārsniedz spriegumu ķēdes ieejā; jo lielāks šis skaitlis, jo mazāki ir relatīvie enerģijas zudumi kontūrā.
- perdas Skaļa vēdera gāzu izdalīšana.
- pukšs skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
- purkšis skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
- pirdiens Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
- purkšķis Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
- rudzubise Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
- atpirsties Skaļi izdalīt pilnībā visas vēdera gāzes.
- nopirsties Skaļi izdalīt vēdera gāzes.
- pirst Skaļi izdalīt vēdera gāzes.
- appirsties Skaļi izlaist vēdera gāzes.
- izpirst Skaļi izvadīt vēdera gāzes.
- plēst parķi skaļi laist vēdera gāzes.
- sols Skolas mēbele - sēdeklis kopā ar galdu (parasti diviem skolēniem).
- hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts.
- Skujiņas ezers Skujenes ezers Šēderes pagastā.
- kaltūnis Slapja ēde apmatojuma vietās.
- makracis Slapjā ēde pie zirga naga.
- kaltons Slapja galvas ādas ēde.
- trepīte Slapju, skābu, purvainu augšņu nezāle ar spēcīgu zarainu sakni un gariem ložņājošiem stublājiem; baltvēdere; platkājiņi.
- slēgpulkstenis Slēdzis ar pulksteņa mehānismu elektriskās ķēdes ieslēgšanai un atslēgšanai noteiktā laikā.
- masas slēdzis slēdzis barošanas avota atslēgšanai no masas (virsbūves metāla daļām, kas ir elektriskās ķēdes otrs vads).
- konklāve Slēgta sēde.
- ģeneralizētā platispondilija slimība parasti manifestējas bērniem pirmo staigāšanas mēģinājumu laikā; sāpes un vājums muguras muskuļos, pāragra, izteikta torakālā kifoze un lumbālā lordoze, īss kakls, īss mugurkauls ar relatīvi garām ekstremitātēm, muskulatūra ļengana un hipoplastiska, liels vēders.
- sumkāsis Slimīga ēdelība.
- koprostazofobija Slimīgas bailes no vēdera aizcietējuma.
- vēderot Slimot ar vēdera sāpēm.
- pemperēties Slinkot, vēderu laitīt, valstīties.
- enkurklīze Slīps cauruļveidīgs caurums kuģa sānos, caur ko no ārpuses enkurķēde iet uz enkurspilvi.
- pemfiguss Smaga ādas slimība, kam raksturīgi pūšļi uz ādas un gļotādas; pūšļainā ēde.
- mordellidae Smailvēderu dzimta.
- mordella Smailvēderu dzimtas ģints.
- mordellistena Smailvēderu dzimtas ģints.
- bezdakli Smakojoša vēdera gāze.
- bezdeklis Smakojoša vēdera gāze.
- bezde Smakojošu vēdera gāzu noplūde.
- bezdis Smakojošu vēdera gāzu noplūde.
- plūksnas Smalkās putnu spalvas, dūnas; putnu spalvas vēdekļa atsevišķie zari abpus kātam.
- žurksomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs, žurkai līdzīgs dzīvnieks, kam ir gara aste, somai līdzīgs veidojums uz vēdera un kas dzīvo Austrālijas mežos.
- korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku.
- enkurķēdes stopors speciāli izlieta detaļa ar vītņu mehānismu, ko lieto enkurķēdes locekļa noturēšanai un ķēdes noslogojuma pārnešanai uz kuģa konstrukciju.
- spēdelīte Spēdele; četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē.
- sprēģelis spēdele.
- spēdeliņa Spēdele.
- spēdeliņš Spēdele.
- spēdelis Spēdele.
- spēdzele Spēdele.
- sperute Spēdele.
- pūšanās spiedoša sajūta un diskomforts vēderā, ko rada palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās
- pagalvis Spilvenveida atbalsts galvai (automobiļu, lidaparātu) sēdekļa atzveltnes augšdaļa.
- platispondilija Spontāna aseptiska skriemeļu epifizeonekroze (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): parasti slimo 2-15 g. v. zēni; slimība sākas pakāpeniski, bieži pēc traumas; sāpes mugurā, kuras izstaro uz vēderu, muskuļu vājums, nestabila gaita; pēc dažiem gadiem rodas kifoze.
- sporofills Sporu lapa, paparžaugiem tā lapa (vēdeklis), kas attīsta sporas, bet augstākiem augiem augļlapa vai putekšlapa.
- kodolsprādziens Sprādziens, ko izraisa smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcija.
- strāvas kritums sprieguma starpība starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
- jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets.
- komutējamā virtuālā ķēde standarta _X.25_ prasībām atbilstoša virtuālā ķēde, kas nepieciešamības gadījumā tiek veidota dinamiski.
- tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti.
- V.24 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas izstrādāta standarta saskarne, kas nosaka datu galiekārtu un datu ķēdes galiekārtu sadarbību.
- Staskeviča ezers Staškeviča ezers Šēderes pagastā.
- kolikas Stipras graizes vēdera dobuma orgānos.
- stomatoloģiskais krēsls stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli.
- Akmenes svīta stratigrāfiska vienība augšdevona Famēnas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-16 m, atsegumi Imulas, Amulas, Šķēdes, Akmenes krastos.
- Amulas svīta stratigrāfiska vienība, augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-22 m, slāņkopas virsa pazeminās no 32 m virs jūras līmeņa pie Irlavas līdz 189 m zem jūras līmeņa pie Nīgrandes; atsegumi Abavas, Alokstes, Amulas, Ēdas, Imulas, Lielupes, Šķēdes, Tebras, Ventas krastos.
- konkatenācija struktūru savirknējums ķēdes veidā, piemēram, palielinātu limfmezglu virkne.
- piopneimoperitonejs Strutas un gāze vēdera dobumā.
- piocēlija Strutas vēdera dobumā.
- pioperitonejs Strutas vēderplēves dobumā.
- sudrabkrūms Sudraba sālskrūms - tauriņziežu dzimtas sālskrūmu ģints skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem.
- Viedenīši Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Vēdenieši" nosaukuma variants.
- svēdenborgieši Svēdenborga (1688.-1772.) reliģisko uzskatu piekritēji, gk. ASV un Lielbritānijā; pirmā draudze izveidojās 1787. g. Londonā.
- svirslēdzis Sviras veida slēdzis ar rokturi elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un izslēgšanai.
- perdelēt Šad tad skaļi izdalīt vēdera gāzi.
- spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto par sēdekļa sastāvdaļu.
- spieķis Šāds stienis ar atvāžamu sēdekli.
- Kārkliņu ezers Šarlotes ezers Šēderes pagastā.
- Šeļdere Šēdere, Ilūkstes pieteka.
- Šederes dzirnavezers Šēderes dzirnavezers Šēderes pagastā.
- Schoedern Šēderes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Jaungrīnvalde Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" otrs nosaukums.
- Grīnvalde Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" bijušais nosaukums.
- šarlatieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" iedzīvotāji.
- šarlotieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" iedzīvotāji.
- šēderieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Šēdere" iedzīvotāji.
- šteinburdzieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Štemburga" iedzīvotāji.
- šteinburgieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Štemburga" iedzīvotāji.
- sāns Šī vidukļa daļa (dzīvniekiem); labā vai kreisā ķermeņa puse atšķirībā no mugurpuses, vēderpuses (dzīvniekiem).
- tīmeklene Šīs dzimtas ģints ("Cortinarius"), kurā apvienotas senāk atsevišķi nodalītās ģintis - gļotgalves ("Phlegmacium"), gļotpēdenes ("Myxacium"), jostenes ("Telamonia"), biezkātes ("Inoloma") u. c., >600 sugu, to augļķermeņi ļoti dažādi, Latvijā konstatētas 66 sugas, no tām 24 sugas izmantojamas uzturā, bet 12 ir indīgas.
- ginks Šis dzimtas ģints ("Ginkgo"), Austrumāzijas izcelsmes vasarzaļš koks ar vēdekļveida lapām un dzelteniem ziediem.
- čakste Šīs dzimtas ģints ("Lanius"), 23 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, neliels putns ar spēcīgu, līku knābi, sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu mugurpusi un bālganu vēderu.
- garastīte šīs dzimtas suga ("Aegithalas caudatus"), viens no mazākajiem Latvijas putniem (ķerm. gar. \~14 cm, masa 8—9 g) ar ļoti garu asti (~9,5 cm), mugurpuse tumša, vēderpuse iesārti balta, aste melna ar baltiem plankumiem sānos, galva pilnīgi balta, acis, knābis un kājas melni; Eirāzijas garastīte; parastā garastīte.
- zutis Šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis.
- sīga Šīs dzimtas suga ("Coregonus lavaretus"), zivs ar pelēku vai zilgani zaļu muguru un sudrabaini baltiem sāniem un vēderu.
- līdaka Šīs dzimtas suga ("Esox lucius"), plēsīga zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
- jūrasžagata Šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus"), aizsargājams bridējputns, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 400-700 g, mugurpuse, galva un krūtis melnas, vēderpuse balta, garais knābis un kājas sarkanas, Latvijā ligzdo reti; žagattārtiņš.
- sermulis Šīs dzimtas suga ("Mustela erminea", senāk "Foetorius erminea"), neliels dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu.
- zivjērglis Šīs dzimtas suga ("Pandion haliaetus"), liels, plēsīgs putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis.
- asaris Šīs dzimtas suga ("Perca fluviatilis"), zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru.
- ugunsspārīte Šīs ģints suga ("Pyrrhosoma nymphula"), spāres ķermenis 25-29 mm garš, vēders sarkans, kājas melnas, uzturas pie tekošiem un stāvošiem ūdeņiem ar kūdrainu grunti.
- pupuķis Šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze.
- Gartiltupe Šķēde, Dzedrupes satekupe Talsu novadā.
- Līčupe Šķēde, Dzedrupes satekupe.
- Vandzenes upe Šķēde, Dzedrupes satekupe.
- Nastupīte Šķēde, Dzedrupes satekupe.
- Līču upe Šķēde, Ēdas satekupe.
- Karpene Šķēdes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 10 km; Kārpene; Ausupe.
- Pormale Šķēdes kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunlutriņu un Šķēdes pagastā, garums - 8 km; Posmale.
- Alkšņvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā.
- Ziemeļvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Lūkačupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, garums - 7 km; Lūkača; Krieviņu upe.
- Grauzdupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, vidustece Kuldīgas novada Kabiles pagastā, garums - 8 km; Gruzdupe.
- Polīšupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā.
- Ūdrupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 10 km; Ūdre.
- Okte Šķēdes labā krasta pieteka Talsu novada Laucienes pagastā, garums - 14 km, kritums - 45 m.
- Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips.
- hipogastroshīze Šķeltne vēdera sienas apakšdaļā.
- hialinā nekroze šķērssvītroto muskuļu koagulācijas nekroze, īpaši taisnajā vēdera muskulī, gk. vēdertīfa gadījumos.
- askīts Šķidruma sakrāšanās vēdera dobumā.
- hidrepigastrijs Šķidruma uzkrāšanās starp vēdera muskuļiem un vēderplēvi.
- ascīts Šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā.
- karuseļšūpoles Šūpoles, arī sēdekļi, kas iekārti rotējošā iekārtā.
- šūpoles Šūpošanās (parasti rotaļu) ierīce - virvēs, stieņos u. tml. iekārta plāksne, sēdeklis.
- vikalīns Tabletes, kas satur bismuta bāzisko nitrātu, magnija karbonātu, nātrija hidrokarbonātu u. c. ārstnieciskas vielas, darbojas savelkoši, neitralizē skābi un atvieglo vēdera izeju.
- baltvēderains Tāds (dzīvnieks), kam ir balta vai gaiša pavēdere.
- sarkanvēdera Tāds (dzīvnieks), kam vēders it sarkans, ar sarkaniem laukumiem.
- divsēdekļu Tāds (laiva, rati), kurā ir divi sēdekļi.
- divsēžu Tāds (laiva, rati), kurā ir divi sēdekļi.
- puntvēderis tāds (zēns) kam ir liels vēders.
- spriegumu rezonanse tāds režīms maiņstrāvas ķēdē ar virknes slēgumu, ka ķēdes reaktīvā pretestība ir nulle; spriegumu rezonansi var iegūt, mainot induktīvo vai kapacitīvo pretestību vai frekvenci; šai režīmā ķēdē ir vislielākā strāva.
- vēdarains Tāds, kam ir (samērā) liels vēders.
- vēdaraiņš Tāds, kam ir (samērā) liels vēders.
- vēderaiņš Tāds, kam ir (samērā) liels vēders.
- digastrisks Tāds, kam ir divi vēderiņi, piem., muskulis.
- garvēderis Tāds, kam ir garš vēders.
- ķēdveida Tāds, kam ir ķēdes (1) forma veids.
- lielvēderains Tāds, kam ir liels vēders (parasti par dzīvniekiem).
- pusmīksts Tāds, kam ir mīksts sēdeklis, bet cieta atzveltnes daļa (parasti par krēsliem).
- plakanvēdera Tāds, kam ir plakans vēders.
- resnvēderains Tāds, kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vēderišks Tāds, kam ir samērā liels vēders.
- vēdekļveida Tāds, kam ir vēdekļa (1) forma, veids.
- zeltvēderains Tāds, kam ķermeņa vēdera daļa ir zeltainā krāsā.
- reaktīvs Tāds, kam piemīt elektriskā indukcija vai elektriskā kapacitāte; tāds, kas ir saistīts ar maiņstrāvas ķēdes darbību.
- zemvēders Tāds, kam zems vēders.
- retroperitoneāls tāds, kas atrodas aiz vēderplēves.
- ekstraabdomināls Tāds, kas atrodas ārpus vēdera dobuma.
- ekstraperitoneāls Tāds, kas atrodas ārpus vēderplēves.
- intraabdomināls Tāds, kas atrodas vēdera dobumā.
- intraperitoneāls Tāds, kas atrodas vēderplēves audos vai tās dobumā.
- preperitoneāls Tāds, kas atrodas vēderplēves priekšpusē.
- paraperitoneāls Tāds, kas atrodas vēderplēves tuvumā.
- sakroperineals Tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un vēderplēvi.
- sakroperineāls Tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un vēderplēvi.
- nefroabdomināls Tāds, kas attiecas uz nieri un vēdera sienu.
- tuboabdomināls Tāds, kas attiecas uz olvadu un vēdera dobumu.
- tuboperitoneāls Tāds, kas attiecas uz olvadu un vēderplēvi.
- vezikoperineāls Tāds, kas attiecas uz urīnpūsli un vēderplēvi.
- ventroingvināls Tāds, kas attiecas uz vēdera un cirkšņa apvidu.
- transperitoneāls Tāds, kas iet cauri vēderplēvei.
- čuša Tāds, kas klusu izlaiž smakojošas vēdera gāzes.
- psoriaziformisks Tāds, kas līdzīgs zvīņēdei.
- iekārt Tāds, kura galvenie nesošie elementi (troses, ķēdes u. tml.) pakļauti tikai stiepei.
- kāpurķēde Tāds, kura ritošo daļu veido šāda ķēde.
- šēkelis Takelāžas piederums - no laba tērauda izgatavota iekabe divu gredzenveida priekšmetu sastiprināšanai; zināma garuma ķēdes gabals.
- šķēdenieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji.
- šķēdenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji.
- kaplakas Tantjema, ko saņem kapteinis no kravdevēja, krāvēja, kravas saņēmēja vai arī no rēdera.
- apendikostomija Tārpveida piedēkļa iešūšana vēdera sienas griezumā un tā galotnes atvēršana resnās zarnas skalošanai, piem., ulcerozā kolīta gadījumā.
- akmeņtārtiņš Tārtiņveidīgo putnu kārtas sloku dzimtas suga ("Arenaria interpres"), Latvijā pareti jūrmalas joslā sastopams putns, caurceļotājs, ap 23 cm garumā, melnbrūnu mugurpusi, baltu vēderu un rīkli; barību meklējot apgroza akmentiņus un gliemežvākus.
- lielvēderis Tas (tāds), kam ir liels vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- raibvēderis Tas (tāds), kam ir raibs vēdera apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
- resnvēderis Tas (tāds), kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- perizoma Tas pats, kas diafragma, muskuļu plate, kas atšķir vēdera dobumu no krūšu dobuma.
- sēdams Tas, ko lieto sēdēšanai; sēdeklis.
- sēžams Tas, ko lieto sēdēšanai; sēdeklis.
- liparocēle Taukaudu trūce; taukaudu izspiedums, visbiežāk vēdera priekšējās sienas viduslīnijā preperitoneālas lipomas veidā.
- ļemenis Taukvēderis, biezvēderis.
- taukvēdars Taukvēders.
- plakankode Tauriņu kārtas dzimta ("Oecophoridae"), kode, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā saplacināts ķermenis, Latvijā konstatēts 80 sugu.
- ritošā iekārta tehniska iekārta, kas mijiedarbībā ar ceļu pārveido dzenošo riteņu rotācijas kustību transportlīdzekļa virzes kustībā; galvenās sastāvdaļas ir dzineklis (riteņi, kāpurķēdes, puskāpurķēdes, kam var būt pievienoti balstiekārtas un piedziņas mehānismi) un rāmis; gaitas iekārta.
- Vidmanšteta struktūra tērauda struktūra, kas veidojas, ja tēraudu strauji atdzesē no augstas temperatūras (1200 °C) (ferītam veidojas vēdekļveida graudi); šāda struktūra vērojama dzelzs meteorītos.
- gasteruptidae Tievvēderlapseņu dzimta.
- sila tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius mucosus", syn. "Myxacium mucosum"), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sila gļotpēdene.
- karnaubvasks Tipiski augu vaski, ko iegūst, izvārot ar ūdeni Brazīlijas vēdekļpalmas ("Copernica cerifera") daļas; pārtikas piedeva E903, glazētājviela, struktūras veidotājs, reti, bet var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, kuņģa kairinājumu.
- sniega motocikls transporta līdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa sniegu; priekšpusē divas vadslieces, aizmugurē - viena (dažkārt 2) kāpurķēde.
- tranzistora nogriešanas režīms tranzistora darbība, kad tranzistors ir aizvērts un kolektora strāva ir tuva nullei; šo režīmu iegūst, pievadot bāzes – emitera ķēdei sprostspriegumu.
- parazitārā sikoze trihofītija (kailā ēde) - cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
- trijstūra slēgums trīs elektriskās ķēdes elementu ciklisks savienojums.
- zvaigznes slēgums trīs vai vairāku elektriskās ķēdes elementu savienojums, kurā tiem visiem ir viens kopējs punkts.
- denes Trīsstūra vai cita veida sēdeklis laivā (parasti tās pakaļgalā).
- blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē.
- dene Trīsstūrveida sēdeklis laivas priekšdaļā un pakaļdaļā.
- denis Trīsstūrveida sēdeklis laivas priekšgalā un pakaļgalā.
- punkšis troksnis, kas rodas atbrīvojot vēdera gāzes.
- nefrolēpe Tropisku paparžu ģints ("Nephrolepis") ar vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās un dzīvokļos.
- lupoma Tuberkulozes vilkēdes mezgliņš.
- Drosophila melanogaster Tumšvēdera drozofila.
- dirsināt Turēt, sēdināt uz podiņa (bērnu), veicinot vēdera izejas procesu.
- guļamautobuss Tūristu vai regulāra maršruta autobuss, kura konstrukcija atļauj sēdekļu transformēšanu horizontālās guļvietās, paaugstinot pasažieru komfortu nakts pārbraucienos.
- Ūdre Ūdrupe, Šķēdes pieteka.
- sarkanvēdera ugunskrupis ugunskrupju suga ("Bombina bombina"), neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem.
- Neriņa Upe Mārupes novadā, ietek Babītes ezerā, garums - 18 km, kritums - 10 m, sākumu veido novadgrāvji starp Bieriņu un Mēdema purvu; Neriņš.
- cistopeksija Urīnpūšļa piestiprināšana pie vēdera sienas kā pūšļa trūces ārstēšanas paņēmiens.
- vezikofiksācija Urīnpūšļa piešūšana pie vēdera sienas.
- kurkstēt Urkšķēt (par vēderu).
- punte Uz āru izspiedies dzīvnieka vai cilvēka vēders.
- kreslis Uz ragavām uzliekams un noņemams atzveltnes sēdeklis.
- plaudeniski Uz vēdera (gulēt, nogulties u. tml.); arī garšļaukus.
- kņopšu Uz vēdera (gulēt).
- vēdariski Uz vēdera.
- ektoperitoneāls Uz vēderplēves ārējo jeb abdominālo virsmu attiecīgs.
- uzbalzīt Uzlocīt (parasti, nokārušos segu) un sabāzt to starp gultas malu un maisu, starp kamanu sāniem un sēdekli u. tml.
- Spīķu ūdenskrātuve uzpludināta Šķēdes upē uz Kuldīgas un Saldus novadu robežas Vārmes un Šķēdes pagastā, platība - 16,5 ha; Elektrostacijas ūdenskrātuve.
- Šēderes dzirnavezers uzpludināts uz Ilūkstes upes Šēderes pagastā, platība — 3,5 ha; Šederes dzirnavezers.
- piespundēt Uzpūst (vēderu).
- uzspundēt Uzpūst (vēderu).
- izapūsties Uzpūsties (par vēderu).
- piespuga Uzpūšanās (vēdera).
- Šķēdes dzirnavezers uzstādināts Šķēdes labā krasta pietekā Grauzdupē, Saldus novada Šķēdes pagastā, platība — 2,6 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
- Šķēdes dzirnavezers uzstādināts uz Šķēdes upes Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība — 3,7 ha.
- sēklgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Bruchidae"), >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu.
- mīkstspārņi vaboļu kārtas dzimta ("Cantharidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi; šīs dzimtas vaboles, >3400 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- putekšņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Kateretidae"), 1,5-2,8 mm garas vaboles, segspārni īsi, nenosedz vēdera galu, taustekļi ar divposmainu vai trīsposmainu vālīti, sastopamas uz augu ziediem, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem.
- smailvēdere Vaboļu kārtas dzimta ("Mordellidae"), \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, šaurs, iegarens, izliekts, klāts ar smalkiem matiņiem, gk. melns, segspārni pakaļpusē sašaurināti, nenosedz smailo, dzelkšņveidīgi izstiepto vēdera galu, sastopamas gk. uz ziediem.
- karuļvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scraptiidae syn. Anaspidae"), \~200 sugu, dažkārt iekļauj smailvēderu dzimtā kā ģinti "Anaspis", Latvijā konstatēta 1 suga.
- sulasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeritidae"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, ķermenis 4,5-5,5 mm garš, ovāls, izliekts, zaļganmelns, spīdīgs, segspārni nenosedz vēdera galu.
- bezdelēt Vairākkārtīgi palaist smakojošu vēdera gāzi.
- trivakcīna Vakcīna, kurā ir trīs dažādas nedzīvu patogēnu baktēriju (piem., vēdertīfa un A un B paratīfa) ierosinātāju kultūras.
- divakcīnas Vakcīnas, kuru sastāvā ir divu slimību ierosinātāji, piem., vēdera tīfa un dizentērijas ierosinātāji.
- sarabans Vaļēja ekipāža ar šķērsām iekārtotiem sēdekļiem vairākās rindās.
- šarabans vaļēji atsperrati ar šķērsām iekārtotiem sēdekļiem.
- delfīns Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Delphinidae"), zīdītājs ar tumšu mugurpusi un gaišu vēderpusi, 40 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 8 sugas, no kurām 2 sugas - afalīna un cūkdelfīns - ieklīst arī Latvijas piekrastes ūdeņos.
- bišķērājs Vārnu dzimtas putns, brūna mugura, zili zaļš vēders un dzeltens kakls, ķer kukaiņus lidojumā, sastopams Vidusjūras zemēs.
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis.
- vēceklis Vēdeklis.
- vējoklis Vēdeklis.
- Rhodotus palmatus vēdekļa sārtaine.
- Crataegus flabellata vēdekļa vilkābele.
- Aquilegia flabellata vēdekļainā ozolīte.
- rhipidura Vēdekļastes.
- pachycephalinae Vēdekļastu apakšdzimta.
- rhipidurinae Vēdekļastu apakšdzimta.
- pectinidae Vēdekļgliemeņu dzimta.
- Crataegus rhipidophylla vēdekļlapu vilkābele.
- Crataegus curvisepala vēdekļlapu vilkābeles "Crataegus rhipidophilla" nosaukuma sinonīms.
- palmira Vēdekļpalma tropu Āzija; satur cukurainu sulu; lapu pumpuri ir ēdami; izturīgo uri ārkārtīgi cieto koksni lieto kā būvmateriālu, kā arī sīkizstrādājumu izgatavošanai.
- trahikarpa Vēdekļpalmu ģints, aug subtropu Austrumāzijas rajonos; trīs aukstumizturīgas šās ģints sugas zem klajas debess audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē un Krimas dienvidos.
- strepsiptera Vēdekļspārņi.
- stylopidae Vēdekļspārņu dzimta.
- Viburnum pilcatum vēdekļveida irbene.
- vēdekļveidīgs Vēdekļveida.
- virgācija Vēdekļveidīga kroku vai kalnu grēdu zarošanās.
- opilācija Vēdera aizcietējums.
- adiareja Vēdera aizdambēšanās.
- aortoptoze Vēdera aortas noslīdējums.
- vēdarapuža Vēdera apakšējā daļa (dzīvniekiem).
- vēderapukša Vēdera apakšējā daļa (dzīvniekiem).
- vēderapuža Vēdera apakšējā daļa (dzīvniekiem).
- pavēdere Vēdera apakšējā daļa; vieta zem vēdera.
- vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim).
- epigastrija vēdera augšējais stāvs, anatomiska vienība.
- durhgangs Vēdera caureja.
- duršlāgs Vēdera caureja.
- skrejamais Vēdera caureja.
- panabe Vēdera daļa, kas atrodas tieši zem nabas.
- laparohemorāģija Vēdera dobuma asiņošana.
- relaparotomija Vēdera dobuma atkārtota atvēršana.
- celiokolpotomija Vēdera dobuma atvēršana caur maksti.
- kolpolaparotomija Vēdera dobuma atvēršana caur maksti.
- celioma Vēdera dobuma audzējs.
- mezenteriskais limfadenīts vēdera dobuma limfmezglu iekaisums: lēkmjveida vēdersāpes ar vemšanu, kas ilgst vairākas dienas un recidivē; izteikts palpatorisks sāpīgums labajā ileocekālajā apvidū, epigastrijā, retāk - kreisajā ileālajā apvidū.
- celiektāzija Vēdera dobuma nenormāla paplašināšanās.
- encelīts Vēdera dobuma orgānu iekaisums.
- eventrācija Vēdera dobuma orgānu izņemšana.
- tēne Vēdera dobuma plēve, kurā nogulsnējas tauki.
- kolpoceliocentēze Vēdera dobuma punkcija caur maksti, parasti caur mugurējo velvi.
- abdominocentēze Vēdera dobuma punkcija, vēdera sienas pārduršana.
- laparoklīze Vēdera dobuma skalošana.
- laparoskopija Vēdera dobuma un tā orgānu diagnostiska apskate ar laparoskopu.
- vēderdobums Vēdera dobums.
- vēderkāja Vēdera ekstremitāte (posmkājiem).
- pukemons Vēdera gāzu izdale.
- bezda Vēdera gāzu noplūde.
- dzīšanās Vēdera muskulatūras, diafragmas un kāda iekšēja orgāna vienlaicīga savilkšanās.
- vēderprese Vēdera muskuļi - muskuļi, kas veido vēdera priekšējo sienu.
- miocelīts Vēdera muskuļu iekaisums.
- vēdera prese vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties palielinās spiediens vēdera dobumā.
- celiomialģija Vēdera muskuļu sāpes.
- ventrofiksācija Vēdera nostiprināšana; distopiska orgāna, piem., dzemdes, piestiprināšana pie vēdera sienas.
- celiīts Vēdera orgānu iekaisums.
- eventrācija Vēdera orgānu izspiešanās uz āru starp taisnajiem vēdera muskuļiem.
- peritonejs Vēdera plēve.
- lielie pauti vēdera plēves plīsums, kas rada zarnu izspiedumu vēdera apakšējā daļā.
- ķila Vēdera plēves plīsums.
- ķīla Vēdera plēves plīsums.
- ventrilokvists Vēdera runātājs.
- perodinija Vēdera sāpes.
- vēdera angīna vēdera sāpju lēkmes, ko izraisa asinsvadu spazma vai skleroze.
- celiorāfija Vēdera sienas brūces sašūšana.
- celiomiozīts Vēdera sienas muskuļu iekaisums.
- paromfalocēle Vēdera sienas trūce nabas tuvumā.
- salpingoooforocēle Vēdera sienas trūce, kuras maisā ir olnīca un olvads.
- salpingocēle Vēdera sienas truce, kuras maisā ir olvads.
- laparorāfija Vēdera šuve, vēdera sienas šuve.
- tifoīds Vēdera tīfa viegla forma.
- celiocēle Vēdera trūce.
- flatulence Vēdera uzpūšanās ar biežu zarnu gāzu izplūdi.
- abdominoskopija Vēdera vai vēdera dobuma apskate.
- vēdargals Vēdera vidusdaļa.
- vēdergals Vēdera vidusdaļa.
- ventrāls Vēdera, tāds, kas attiecas uz organisma vēderpusi.
- Macrogastra ventricosa vēderainais vārpstiņgliemezis.
- fiole Vēderains trauks ar garu, tievu kaklu.
- apdobens Vēderains, ar lielu vēderu, ar lielu izliekumu.
- vēderīgs Vēderains.
- ilia Vēderasānu (gurnu) daļas.
- vēderdejotājs Vēderdeju dejotājs.
- drumis Vēdergraizes, caureja.
- vīvele Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam, arī aitai, cūkai.
- vīvaļas Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam.
- vīvules Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam.
- vēdergraize Vēdergraizes.
- buncis Vēderīgs koka trauciņš.
- abdomens Vēderiņš, ķermeņa pakaļējais nodalījums posmkājiem.
- pencuks vēderiņš.
- poniņš Vēderiņš.
- Vēdera ezers Vēderis, ezers Zvārtavas pagastā.
- Vederu ezers Vēderis, ezers Zvārtavas pagastā.
- gastropodi Vēderkāji, gliemeži - čaulgliemju klases dzīvnieki (ap 20 tūkst, sugu), kas pārvietojas ar lielas, muskuļotas kājas palīdzību.
- spurkāji Vēderkāju molusku (gliemežu) šķira ar spurveidīgu kāju, jūras dzīvnieki, 1-3 cm garumā.
- pteropoda Vēderkāju rinda ar kailu vai vākos ieslēgtu ķermeni, brīvi peldoši pelaģiski dzīvnieki, kas uzturas 1000-3000 m dziļumā.
- perigastrijs Vēderplēve, kas klāj kuņģi.
- perimetrijs Vēderplēve, kas no ārpuses klāj dzemdi.
- perisalpings Vēderplēve, kas sedz olvadu.
- peritons Vēderplēve.
- apzarnis Vēderplēves daļa, kas aptver zarnas.
- oleoperitoneogrāfija Vēderplēves dobuma rentgenogrāfija pēc jodētas eļļas ievadīšanas.
- perijejunīts Vēderplēves iekaisums ap tukšo zarnu.
- pahiperitonīts Vēderplēves iekaisums un sabiezējums.
- peritonīts Vēderplēves iekaisums.
- mezocista Vēderplēves kroka, kas piestiprina žultspūsli pie aknām.
- peritoneotomija Vēderplēves pārgriešana.
- peritoneogrāfija Vēderplēves rentgenogrāfija.
- peritoneoplastika Vēderplēves segatu izlietošana vēdera dobuma orgānu segšanai.
- peritoneotoms Vēderplēves segments, kas apgādāts ar viena muguras smadzeņu nerva sensoriskām šķiedrām.
- peritoneopātija Vēderplēves slimība.
- ventroloģija Vēderrunāšana.
- ventrologs Vēderrunātājs.
- bumbuls Vēders (bērnu valodā).
- urcele Vēders (pa jokam).
- puncis Vēders (parasti bērnam).
- punculis Vēders (parasti bērnam).
- vēderiņš Vēders (posmkājiem).
- vēderainība Vēders burai.
- ādas maiss vēders, kuņģis.
- bīdele Vēders, kuņģis.
- abdomens Vēders, vēdera dobums.
- būčiņš Vēders; būča.
- spenis Vēders; kāds ar lielu vēderu.
- penders Vēders; kuņģis.
- topka Vēders; kuņģis.
- punis Vēders; liels vēders.
- pilvis vēders.
- bambulis Vēders.
- bambuls Vēders.
- būča Vēders.
- būčelis Vēders.
- bumba Vēders.
- citrons Vēders.
- čumadāns Vēders.
- kāposts Vēders.
- kreslis Vēders.
- mamons Vēders.
- nesule Vēders.
- pempis Vēders.
- pencis Vēders.
- peņģis Vēders.
- pos Vēders.
- pusa Vēders.
- pūtenis Vēders.
- sunka Vēders.
- svempis Vēders.
- trops Vēders.
- vādars Vēders.
- vebis Vēders.
- vēdars Vēders.
- vēdernīca Vēdersāpes, caureja.
- splanhnodīnija Vēdersāpes, vēdergraizes, kolikas.
- vēdarsāpes Vēdersāpes.
- gastrotricha Vēderskropstaiņi.
- ileotīfs Vēdertīfs ar galveno lokalizāciju līkumainajā zarnā.
- meningotīfs Vēdertīfs ar izteiktām meningeālām parādībām.
- kolotīfs Vēdertīfs ar lokalizāciju gk. lokzarnā.
- vēdera tīfs vēdertīfs.
- vēderzāle Vēderzāles.
- Weeden Vēdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā.
- lidojošās zivis vējzivjveidīgo kārtas dažādu dzimšu un dažādu sugu dienvidjūru zivis ar pagarinātām krūšu un vēdera spurām.
- vektoru diagramma vektoru kopums, kas attēlo sinusoidālas maiņstrāvas ķēdes strāvas un spriegumus.
- augstrats Velosipēda priekštecis, divritenis ar lielu priekšējo riteni, kura asij tieši pievienoti pedāļi, un augstu izvietotu sēdekli.
- vēderskropstaiņi Veltņtārpu tipa klase ("Gastrotricha"), kuras pārstāvjiem vēderpusē ir skropstiņepitēlijs; šīs klases dzīvnieki, \~200 sugu, Latvijā konstatēti planktona paraugos, kas ievākti starp ūdensaugiem, sugu sastāvs Latvijā nav noskaidrots.
- Ēda Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, Pieventas līdzenumā, lejtecē ir Rumbas un Vārmes pagasta robežupe, garums - 6 km, kritums - 13,1 m, izveidojas, satekot Šķēdei un Vārmei; Eda; Ede; Ēde; Edus upe.
- vēseklis Ventilators, arī vēdeklis.
- ventrosuspensija Ventrofiksācijas veids, kurā orgānu vai audus piestiprina pie vēdera sienas vēdera dobuma augšdaļā ("piekarina" pie vēdera sienas).
- vēdenieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Vēde" iedzīvotāji.
- vēdnieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Vēde" iedzīvotāji.
- slaunis Vērsis (arī govs) ar baltiem raibumiem, baltu pavēderi, pakakli.
- žaunkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Branchiopoda"), primitīvākie vēži, kuru ķermenim ir 3 nodalījumi: galva, krūtis un vēders, iedalās 2 kārtās.
- žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži.
- plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas.
- sāns Vidukļa daļa starp muguru un vēderu no pleca līdz gurnam ķermeņa labajā vai kreisajā pusē (cilvēkam); šīs vidukļa daļas labā vai kreisā puse, arī josla.
- vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse.
- asīze Viduslaikos Rietumeiropā - kādas padomes vai tiesas svinīga sēde, kā arī tajā pieņemtie lēmumi.
- limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un, parasti caurspīdīgu, šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
- kaleša Viegli četrriteņu rati ar nolaižamu jumtu un atsevišķu sēdekli pajūga vadītājam.
- kodolsprāgstviela Viela, kas atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijas vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijas rezultātā izdala lielu enerģijas daudzumu.
- kodoldegviela Viela, kurā noteiktos apstākļos pati no sevis var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos.
- skaldāmie materiāli vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
- plejāde viena veida mehānismu, aparātu kopums (piemēram, kosmosa kuģu plejēde).
- ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu.
- kopernīcija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas vasku palmu (viena no divām) ģints ("Copernicia"), kuras vēdekļveida lapas klātas ar gandrīz 5 mm biezu vaska kārtu, no viena koka gadā iegūst 0,5-2 kg vaska.
- sudraba sālskrūms vienīgā Latvijā sastopamā sālskrūmu suga, skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem.
- smēdpakaļa Vieta aiz smēdes.
- smēdpriekša Vieta smēdes priekšā.
- lupuss Vilkēde, saistaudu sistēmas saslimšana.
- vēdenieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Vēdenieši" iedzīvotāji.
- iegurņa vingrinājumi vingrinājumi, kas nostiprina vēdera lejasdaļas muskuļus ap tūpli, urīna izvadkanālu un maksti, tādējādi novēršot urīna nesaturēšanu, dzemdes un maksts izkrišanu.
- zveņģis Vīrietis ar lielu vēderu vai šāds teļš.
- kriptohidisms Vīrišķo dzīvnieku iedzimta anomālija, kad viens vai abi sēklinieki nav ieslīdējuši sēklinieku maisiņā, bet aizturējušies vēdera dobumā vai cirkšņa kanālos.
- kancele Virs zemes kokos vai citādi iekārtots sēdeklis ar trepēm, kuru lieto gaides vai izlases medībās u. tml.
- lando Virsbūve slēgta tipa vieglajam automobilim, kura virsa atsedzama tikai virs aizmugures sēdekļiem.
- katenoīds Virsma, ko veido ķēdes līnija, rotējot ap asi, kura perpendikulāra tās simetrijas asij.
- panikulektomija Virspusējā tauku slāņa izoperēšana vēdera priekšējā sienā tukliem cilvēkiem.
- pastāvīgā virtuālā ķēde virtuālā ķēde, ko parasti izmanto datu apmaiņai atbilstoši standarta _X.25_ prasībām vai kadru retranslēšanai.
- komutējamā virtuālā ķēde virtuālā ķēde, kuras izveidošana tiek pieprasīta ar virtuāla izsaukuma starpniecību, un tiek likvidēta pēc tās izmantošanas.
- dorsiventrāls Virzienā no muguras uz vēderu.
- kritiskā masa vismazākā skaldāmo materiālu masa, kurā iespējama kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
- ēdelība Vispārināta īpašība --> ēdelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēderīgums Vispārināta īpašība --> vēderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strāles Vīveles, pēkšņas vēdergraizes.
- baltais zaķis zaķu dzimtas suga ("Lepus timidus"), vidēji liels zīdītājs, ķermeņa garums 45-65 cm, masa 3-4 kg, apmatojums garš, mīksts, vasarā mugurpuse un sāni rūsganbrūni, pavēdere gaiša, ziemā viss apmatnojums balts, ausis 8-10 cm garas, ar melniem galiem.
- vēdarzāles Zāles, medikamenti, ko lieto pret vēdersāpēm.
- vēderzāles Zāles, medikamenti, ko lieto pret vēdersāpēm.
- enterostomija Zarnas atveres radīšana vēdera.
- celioenterotomija Zarnu incīzija caur vēdera sienu.
- enteroptoze Zarnu un citu vēdera dobuma orgānu noslīdējums.
- zēdarkls Zēderkls.
- lipīgā dzeltenpēdene zeltkāšu dzimtas dzeltenpēdeņu ģints sēņu suga ("Chroogomphus rutilus").
- Pachycephala pectoralis zeltvēdera resngalvis.
- skeletons Zemas, smagas sporta kamaniņas, kurām nav stūres un bremzes un kurās braucējs guļ uz vēdera.
- buncis Zēns ar lielu punci (vēderu).
- plēsoņdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Orcinus orca"), kura sastopama visos okeānos, var sasniegt 9 m garumu, apaļš, strups purns, melna mugura ar baltiem plankumiem, balts vēders, dzīvo baros, ēd zivis, roņus, pingvīnus, delfīnus un pat citus vaļus.
- iekabe Zināma garuma ķēdes gabals.
- norēdēt Zirglietas, rēdes aprīkot ar sprādzēm.
- rati Zirgu (arī vēršu, mūļu u. tml. darba dzīvnieku) vilkmes transportlīdzeklis - kravas kaste, platforma vai sēdeklis uz diviem vai četriem riteņiem.
- alfortioze Zirgu nematodes, helmintozes paveids, ko ierosina "Alfortia edentatus" kāpuri, kas lokalizējas gk. zem vēdera plēves serozā apvalka.
- īveles Zirgu slimība, vēdergraizes zirgiem.
- tanis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), galvkrūtis saaugušas kopā ar vēderu, ķermeņa garums - 1-22 mm, 8 kājas, kas 3-5 reizes, dažreiz pat 40 reižu garākas par ķermeni, \~3000 sugu; māņzirnekļi.
- māņzirneklis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam galvkrūts un vēders ir saplūduši, bet vēl atšķirami; šīs kārtas dzīvnieki, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- rīklspuraines zivis, kuru vēdera spuras atrodas krūšu spuru priekšā pie rīkles ("Jugulares").
- jūrasgrundulis Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Gobiidae"), neliela zivs ar kailu vai zvīņām klātu slaidu ķermeni, saaugušām vēdera spurām, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijā Baltijas jūras piekrastē konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
- pelede Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus peled"), saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu, 1954.-1986. gados ielaista vairākās Latvijas ūdenskrātuvēs un 1993. g. viens eksemplārs noķerts Daugavas lejtecē, bet iedzīvošanās mūsdienās nav zināma.
- psoriāze Zvīņēde - hroniska ādas slimība.
- čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Saxicola"), neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi.
- dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži.
- dzeltenā stērste zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Emberiza citrinella"), putns ar dzeltenu vēderu (tēviņam arī dzeltena galva), gareniski raibiem spārniem un brūni melnu muguru, Latvijā sastopama bieži.
- holeperitonejs Žults vēderplēves dobumā žultsvadu plīsuma gadījumos.
- holecistostomija Žultspūšļa pārgriešana un iešūšana vēdera sienā, radot fistulu.
- holecistopeksija Žultspūšļa piešūšana, piem., pie vēdera sienas.
ēde citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV