Paplašinātā meklēšana

Meklējam šļu.

Atrasts vārdos (211):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (378):

kāpšļu siksna ādas siksna kāpšļu piestiprināšanai pie segliem
aizsarggaisma Aeronavigācijas bāka aeronavigācijā bīstamu šķēršļu apzīmēšanai.
kauja Aktīva darbošanās, pārvarot grūtības, šķēršļus; cīņa (7).
hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus.
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
atkuzāties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus atnākt.
grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
atara Atarums - citā virzienā uzarta lauka mala, kas grāvju, žogu vai citu šķēršļu dēļ palikusi nearta, iepriekšējā virzienā arot.
svips Atkārtojumā raksturo šļupstošu runu ar svilpojošu pieskaņu.
triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
triekties Ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
Sīnāja kalns atrodas Sīnāja pussalas dienvidos, kur pēc tradīcijas Dievs sevi atklāja Mozum un deva viņam desmit baušļus
grīslis Atsevišķas dekoratīvo grīšļu sugas, kas arī Latvijā tiek izplatītas komerciāli.
autotriāls Autosporta veids ar speciāli sagatavotu auto šķēršļu joslu pārvarēšanai, visbiežāk 4x4 džipiem, kravas automobiļiem vai speciāli būvētiem auto, svarīgākais šeit ir vispār sasniegt finišu.
spieķis Baltais spieķis - neredzīga cilvēka pazīšanas zīme, palīglīdzeklis šķēršļu konstatēšanai un pārvarēšanai.
manevrēšana Bieža kustības virziena maiņa (piem., šķēršļu dēļ).
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido skrimšļu šūnas un šūnstarpu viela.
blysmus Blizmes - grīšļu dzmtas ģints.
izbrist Brienot pārvarēt (kādas grūtības, šķēršļus).
ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ.
bumbiere Bumbieru makrocistis - lamināriju rindas brūnaļģe dienvidu jūrās, līdz 60 m gara, peld pa ūdens virsu ar pūšļu palīdzību lapveidīgajos zaros.
izcirst (arī cirst, (iz)lauzt) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus)
(iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus)
(iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
barmicva Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
barmicvahs Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
jukums Cilvēks, kas staigā izjukušā un nošļukušā apģērbā.
šļupstētājs Cilvēks, kas šļupst.
šļupsts Cilvēks, kas šļupst.
anksteri Cirmeņi, ķirmuļi jeb kāpuri, cēlušies no divspārņu kukaiņu, kā odu, mušu, knišļu, dažādu spāru un dunduru oliņām.
soricidae Ciršļu dzimta.
neomys Ciršļu dzimtas ģints.
sorex Ciršļu dzimtas ģints.
suncus Ciršļu dzimtas ģints.
lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams
lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis
meža cirslis ciršļu suga ("Sorex araneus"), kas dzīvo gk. laukos un dārzos
mazais cirslis ciršļu suga ("Sorex minutus"), kas mīt sausākās vietās un māju tuvumā
pusšļupstiski Daļēji, pa pusei šļupstot.
pašļupsts Daļējs šļupsts.
šļupstēšana Darbība --> šļupstēt.
svikšķināt Dauzīt sevi ar asti (par zirgu, kas gaiņā knišļus).
parkūrs dažādu fizisku aktivitāšu veids un mākslas žanrs, kurā izpildītājs veic dažādu šķēršļu pārvarēšanu urbānā vai citā šķēršļotā vidē
bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties.
grīslis Dažādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Heterostachyae"), kuriem ziedkopa sastāv no viendzimuma vārpiņām (ir arī daži izņēmumi), Latvijā konstatēts \~40 sugu.
Carex hachyoensis dekoratīva grīšļu suga
šļupiņa Dem. --> šļupe.
šļupīte Dem. --> šļupe.
bēgt Doties prom (piemēram, no ieslodzījuma) bīstamos apstākļos, pārvarot šķēršļus, grūtības.
šļutka Dzelzs arkls (augsnes uzaršanai); šļucka.
burtaines Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
dzērvpēda Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
grīsla Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
grīšzāle Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
mauklējs Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
viga Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga.
grīva dzelzszāle (“Carex nigra”), grīšļu suga
Carex nigra dzelzszāle, grīšļu suga
viksa Dzelzszāle, grīšļu suga ("Carex nigra").
vikse Dzelzszāle, grīšļu suga ("Carex nigra").
iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu.
Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers
Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers
Vērtēzis ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 19,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,4 km; Vaišļu salas ezers; Varteša ezers; Verteža ezers; Vērtēža ezers
sociālās barjeras fizisko un psiholoģisko šķēšļu kopums, kas traucē cilvēkiem iekļauties sabiedrībā un veicina sociālo izslēgtību un izolētību
ortodoksija Galvenais un senākais jebkuras reliģiskās mistiskās mācības virziens, ko raksturo konservatīvisms, pārdomāta un vēsturiski izveidojusies baušļu un rituālu sistēma un liela ietekme tautā.
dīnsts Gotikas pīlāru stiebrveidīgs izlaidums; atkarībā no tā, vai izlaidums sagatavo pāreju uz spriešļu ribu, jeb tas vairāk dekoratīvas nekā funkcionālas dabas, izšķir galvenos un palīga izlaidumus.
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem.
sūnīties gribēt kur iet, skriet, lēkt vai sniegties, bet škēršļu dēļ nevarēt
grīslājs Grīšļu audze; vieta, kur aug grīslis.
cyperaceae Grīšļu dzimta.
dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gumumeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Bolboschoenus"), ko agrāk iekļāva meldru ģintī, 7-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
dižmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Cyperus"), parasti ūdensaugs, kuru izmanto dekoratīvos nolūkos, >600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pameldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Eleocharis"), augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
spilve Grīšļu dzimtas ģints ("Eriophorum"), purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
melncere Grīšļu dzimtas ģints ("Schoenus"), nelieli, ciešos ceros augoši daudzgadīgi lakstaugi, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
meldri Grīšļu dzimtas ģints ("Scirpus"), daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās, >250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
mazmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Trichophorum syn. Baeothryon"), daudzgadīgi lakstaugi ar trīsšķautņainiem vai cilindriskiem stublājiem, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
vienādvārpu grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas
vienvārpas grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Monastachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam stublāja galotnē 1 ziedu vārpiņa
Acrocephalus paludicola grīšļu kāpelētājķauķis
grīšļu ķauķis grīšļu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus paludicola")
grīšļu purvuķauķis grīšļu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus paludicola")
grīšļu pūslītis grīšļu orgāns, kas izveidojies no sedzējplēksnes, tās malām saaugot, un aptver auglenīcu
cyperales Grīšļu rinda.
slaidais grīslis grīšļu suga ("Carex acuta", senāk "Carex gracilis")
krastmalas grīslis grīšļu suga ("Carex acutiformis")
satuvinātais grīslis grīšļu suga ("Carex appropinquata")
ūdeņu grīslis grīšļu suga ("Carex aquatilis"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
smilts grīslis grīšļu suga ("Carex arenaria")
akotainais grīslis grīšļu suga ("Carex atherodes syn. Carex siegertiana"), Latvijā aizsargājama
vizuļu grīslis grīšļu suga ("Carex brizoides"), Latvijā aizsargājama
brūnganais grīslis grīšļu suga ("Carex brunnescens")
Bjūkenena grīslis grīšļu suga ("Carex buchananii")
Buksbauma grīslis grīšļu suga ("Carex buxbaumii")
ciņu grīslis grīšļu suga ("Carex caespitosa")
matveida grīslis grīšļu suga ("Carex capillaris")
pavasara grīslis grīšļu suga ("Carex caryophyllea")
tievsakņu grīslis grīšļu suga ("Carex chordorrhiza")
iesirmais grīslis grīšļu suga ("Carex cinerea")
vārpainais grīslis grīšļu suga ("Carex contigua")
Devela grīslis grīšļu suga ("Carex davalliana"), Latvijā aizsargājama
divputekšņlapu grīslis grīšļu suga ("Carex diandra")
pirkstainais grīslis grīšļu suga ("Carex digitata")
divmāju grīslis grīšļu suga ("Carex dioica")
divsēklu grīslis grīšļu suga ("Carex disperma"), Latvijā aizsargājama
attālinātais grīslis grīšļu suga ("Carex distans"), Latvijā sastopams ļoti reti Ainažu apkaimē, aizsargājams
divrindu grīslis grīšļu suga ("Carex disticha")
aslapu grīslis grīšļu suga ("Carex echinata")
augstais grīslis grīšļu suga ("Carex elata")
pagarinātais grīslis grīšļu suga ("Carex elongata")
virsāja grīslis grīšļu suga ("Carex ericetorum")
zilganais grīslis grīšļu suga ("Carex flacca")
dzeltenais grīslis grīšļu suga ("Carex flava")
apaļvārpu grīslis grīšļu suga ("Carex globularis")
Greja grīslis grīšļu suga ("Carex grayi")
Hartmaņa grīslis grīšļu suga ("Carex hartmanii")
kūdrāja grīslis grīšļu suga ("Carex heleonastes"), Latvijā aizsargājama
pūkainais grīslis grīšļu suga ("Carex hirta")
Hosta grīslis grīšļu suga ("Carex hostilna")
palu grīslis grīšļu suga ("Carex irrigua syn. Carex paupercula")
pūkaugļu grīslis grīšļu suga ("Carex lasiocarpa")
zvīņaugļu grīslis grīšļu suga ("Carex lepidocarpa")
zaķu grīslis grīšļu suga ("Carex leporina"), lakstaugs ar šaurām lapām un sīkiem ziediem vārpiņās
Ligērijas grīslis grīšļu suga ("Carex ligerica"), Latvijā aizsargājama
dūkstu grīslis grīšļu suga ("Carex limosa")
aireņu grīslis grīšļu suga ("Carex loliacea")
Makenzija grīslis grīšļu suga ("Carex mackenziei"), Latvijā aizsargājama
kalnu grīslis grīšļu suga ("Carex montana")
Morova grīslis grīšļu suga ("Carex morrowii")
vara grīslis grīšļu suga ("Carex muricata")
palmu grīslis grīšļu suga ("Carex muskenguensis")
dzelzszāle Grīšļu suga ("Carex nigra"), pelēkzaļš grīslis, kas aug pļavās un purvos.
pleznveida grīslis grīšļu suga ("Carex ornithopoda")
putnkāju grīslis grīšļu suga ("Carex ornithopoda")
Otrubas grīslis grīšļu suga ("Carex otrubae"), Latvijā aizsargājama
bālganais grīslis grīšļu suga ("Carex pallescens")
sāres grīslis grīšļu suga ("Carex panicea")
skarainais grīslis grīšļu suga ("Carex paniculata")
mazziedu grīslis grīšļu suga ("Carex pauciflora")
nokarenais grīslis grīšļu suga ("Carex pendula")
matainais grīslis grīšļu suga ("Carex pilosa"), Latvijā aizsargājama
lodvārpu grīslis grīšļu suga ("Carex pilulifera")
ceļteku grīslis grīšļu suga ("Carex plantaginea")
agrais grīslis grīšļu suga ("Carex praecox")
dižmeldru grīslis grīšļu suga ("Carex pseudocyperus")
blusu grīslis grīšļu suga ("Carex pulicaris")
Reihenbaha grīslis grīšļu suga ("Carex reichenbachii"), Latvijā aizsargājama
attālvārpu grīslis grīšļu suga ("Carex remota")
knābja grīslis grīšļu suga ("Carex rhynchophysa"), Latvijā aizsargājama
pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama
krasta grīslis grīšļu suga ("Carex riparia")
uzpūstais grīslis grīšļu suga ("Carex rostrata")
Skandināvijas grīslis grīšļu suga ("Carex scandinavica syn. Carex pulchella"), Latvijā aizsargājama
vēlais grīslis grīšļu suga ("Carex serotina")
meža grīslis grīšļu suga ("Carex sylvatica")
zemais grīslis grīšļu suga ("Carex supina"), Latvijā satopama ļoti reti, aizsargājama
trīsdaivu grīslis grīšļu suga ("Carex trifida")
makstainais grīslis grīšļu suga ("Carex vaginata")
pūslīšu grīslis grīšļu suga ("Carex vesicaria")
lapsu grīslis grīšļu suga ("Carex vulpina")
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
iesvepstēt Iečukstēt šļupstošā balsī.
iešļupstēties Iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt.
kuļinēties Iet vai braukt pārvarot šķēršļus.
saspraišļot Ievietot spraišļus 1(1).
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
šļupstināt Ilgi un klusi šļupstēt, čāpstināt.
šļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļurkstēt.
bullozais impetigo impetigo, kurā pustulas saplūst, veidojot pūšļus
šļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļurkstēt.
dabūt cauri īstenot (parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus)
šļupšņāt Īsu brīdi šļupstēt, čukstēt.
izašļūkalēties Izslīdēt, izšļukt (par vezuma saturu).
izkļūt Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
izkļūt Izvirzīties, cauri (kam), caur (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes
konkūrs Jāšanas sporta disciplīna, kas saistīta ar šķēršļu pārvarēšanu.
pemfigoīds Jebkura slimība, kuras izpausme ir pūšļu veidošanās zem epidermas.
selahiji Jūras skrimšļu zivis, pie kurām pieder arī haizivis.
šlukūzis Kāds, kas ir nošļukušā apgērbā.
šļukbiksis Kāds, kas staigā ar nošļukušām biksēm.
šļepstis Kāds, kas šļupst, skaidri neizrunā visas skaņas.
šļutenieks Kāds, kurš strādā ar šļuti.
columbarium Kapu telpa ar mazām nišām sienās pīšļu urnu novietošanai.
atšķēršļošana Kaujaslaukā vai kustības maršrutā sastopamo šķēršļu un kavēkļu novākšana vai pārveidošana par pārejamiem (pārbraucamiem).
hondroepifizīts Kaula epifīzes un tās skrimšļu iekaisums; augšanas centru osteohondroze.
osteoartroze Kaulu galu un locītavu skrimšļu deģenerācija.
vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai.
nošvurkt Kļūt bēdīgam, sašļukušam.
simuliidae Knišļu dzimta.
schonbaueria Knišļu dzimtas ģints.
simulium Knišļu dzimtas ģints.
kodolmīna Kodolmunīcija, kas paredzēta, lai ierīkotu kodollādiņu šķēršļus gruntī un zem ūdens.
mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās
grīšļaugi Lakstaugu grupa, kurā ietilpst grīšļu dzimta un doņu dzimta.
plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
inženierbruņojums Līdzekļi sprāgstošu šķēršļu un eju ierīkošanai mīnulaukos ar spridzināšanu, kā arī objektu sagraušanai.
atturēt Liekot šķēršļus, neļaut virzīties uz priekšu, neļaut piekļūt kam.
aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību; būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
glutīns Līme, ko iegūst, vārot dzīvnieku skrimšļus un cīpslas.
kollagens Līmes radītāji audi, saistaudu kā arī kaulu un skrimšļu pamatvielas galvenā sastāvdaļa.
piešļupstēt Mazliet šļupstēt.
antrakoīdeja Melnplauku sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints ("Anthracoidea"), sori ar sporām veidojas gk. grīšļu ģints augu sēklotnē vai citā ziedkopas daļā; >30 sugu, Latvijā konstatēts >10 sugu.
stikla griesti metafora, ar ko apzīmē neredzamus šķēršļus, kas kavē sieviešu, noteiktu rasu un etnisko grupu cilvēku iespējas nokļūt vadošajos amatos valdībā, organizācijā vai industrijā, lai gan viņu kompetences līmenis ir līdzvērtīgs vai pat augstāks nekā tiem, kuri ieņem vadošos amatus
mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām
platlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 3,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; tas izveidojas pēc dumbrāja vai zemā purva nosusināšanas, augsne bagāta, vāji skāba, zemsega (detrīts) labi sadalījusies, veidojusies no lapkoku un grīšļu atliekām
grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam
spondiloartroze mugurkaulāja deģeneratīvs process ar skriemeļu locītavu, galvenokārt locītavu skrimšļu pārmaiņām
nostāties pret ko (arī pretī, pretim kam) neatbalstīt; radīt šķēršļus (kam)
izkarot Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli); neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu).
bokšterēt Neskaidi, saraustīti runāt; šļupstēt.
piesist mēli neskaidri izrunāt (kādas skaņas); arī šļupstēt
mokstīties Neskaidri runāt, šļupstēt.
bokšķerēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
boksturēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
boksturot Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
švipstiski Neskaidri, šļupstot.
diagonālribas No dabiska akmens vai ķieģeļa darinātas krusteniskas spriešļu joslas, raksturīgas gotikai.
pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, tiek virzīts (parasti, nepārvarot šķēršļus).
caur Norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts (parasti, pārvarot šķēršļus) (kam) cauri.
hondrodistrofija Normālās skrimšļu pārkaulošanās traucējums.
apslīdēt Noslīdēt visapkārt, apšļukt.
ļauks Nošļucis uz leju, nolaists.
pļuga Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks.
pļugavs Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks.
pusmastā Nošļucis.
apšļukt Nošļukt, nobrukt.
nošļerpēt Nošļupstēt.
nošļorkstēt Nošļurkstēt.
līdzināt ceļu novērst šķēršļus, kavēkļus (kādai darbībai, pasākumam)
nolīdzināt ceļu novērst šķēršļus, kavēkļus (kādai darbībai, pasākumam)
atraisīt rokas novēršot šķēršļus, radīt iespēju brīvi rīkoties
marķieris Objekts, kas uzstādīts virs zemes virsmas šķēršļu vai robežu apzīmēšanai; visbiežāk izmanto speciālas gaismas vai krāsojumus un radiobākas.
aizpaļāt Paļājot likt kādam ceļā šķēršļus, nomelnot, nopaļāt, atrunāt, īpaši tas attiecas uz precībām.
šļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļurkst.
papiruss Papirusniedre - grīšļu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir tropiskā Āfrika; kādreiz speciāli kultivēts, lai iegūtu materiālu, uz kura rakstīt.
hiperhondroplāzija Pārmērīga skrimšļu attīstība.
atļurkāt Pārnākt ar izmirkušām pastalām vai nošļukušām biksēm.
veikt Pārvarēt (piemēram, grūtības, šķēršļus).
pievarēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
pievārēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
izapērties Pārvarēt šķēršļus, grūtības, lai ko iegūtu.
lauzt ceļu (kaut kam) pārvarot grūtības, šķēršļus, aizsākt ko jaunu, sekmēt vēlamā realizēšanos
iekļūt Pārvarot grūtības, šķēršļus, sasniegt vēlamo.
atkulinēt Pārvarot šķēršļus ierasties.
atkulinēties Pārvarot šķēršļus ierasties.
izlauzties Pārvarot šķēršļus, izplūst (par ūdeņiem).
lauzties Pārvarot šķēršļus, plūst (piemēram, par ūdeņiem).
salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
apšļukt Pašļukt zem kā.
pakļūt Pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
pakļūt Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
hemorāģisks pemfigs pemfigs ar asiņainu pūšļu saturu
modernā pieccīņa pieccīņa, kurā ietilpst jāšana, pārvarot šķēršļus, paukošana ar špagu, šaušana ar pistoli, peldēšana un skriešana krosā
torakolīze Piecu augšējo ribu skrimšļu daļu izoperēšana.
kājgrieži Piekrastes iedzīvotāji, kas kuģu ceļā izliek šķēršļus, lai izraisītu avārijas un varētu aplaupīt kuģus.
piekļūt Pievirzīties, nonākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
batmicva Pilngadīgas ebreju meitenes statuss (baušļu meita) ortodoksālo ebreju ģimenē, kas automātiski iestājas 12 gadu vecumā.
izdabūt cauri pilnīgi īstenot (parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus)
šlute Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šluta; šļuta; šļute.
šluta Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šlute; šļuta; šļute.
šļuta Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šļute.
pemfigs Pūšļēde, smaga dermatoze, kam raksturīga pūšļu veidošanās uz ādas un gļotādām.
pūšļaļģe Pūšļu fuks - brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases fuku ģints suga ("Fucus vesiculosus"), kas veido plašas audzes jūrā 2-8 m dziļumā uz akmeņaina pamata.
Fucus vesiculosus pūšļu fuks jeb pūšļaļģe
Cotoneaster bullata pūšļu klintene jeb lodveida klintene
likt spieķi riteņos radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību, arī kādu darbību)
pašaut (arī aizlikt) kāju priekšā radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību)
(aiz)likt kāju priekšā radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību)
šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
aizlikt kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo
likt kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo
aizšaut kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo
šķēršļot radīt šķēšļus, aizsprostot (ceļu)
Cimziņa Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 12 km; Cimza; Cimzas strauts; Cimze; Cimzes strauts; augštecē arī Grīsle, Grīšļu strauts, Raunīte.
logopātija Runas traucējums (piemēram, stostīšanās, šļupstēšana).
runāt toliski runāt šļupstot
adžiliti Sacensības, kurās suņi rāda savu prasmi un izveicību dažādu šķēršļu pārvarēšanā.
mēle sitas saka, ja cilvēks šļupst
atraisās rokas saka, kad pēc šķēršļu novēršanas rodas iespēja brīvi rīkoties
aizķibelēt Samudžināt, sarežģīt, likt ceļā šķēršļus.
paugurainā hondropātija sāpīgi ribu skrimšļu sabiezējumi pie pārejas kaulaudos; bieži vairāku ribu sinhondroze
smaillogs Sarežģīts loga spraišļu veidojums gotikas arhitektūrā ar smailloka arku.
Mozus saskaņā ar Bībeli - izraēļu pirmais vadonis, kas aizveda izraēļus no Ēģiptes gūsta un vadīja tos 40 gadu ilgajos klejojumos pa tuksnesi ceļā uz apsolīto zemi Kanaānu un Sinaja kalnā saņēma no Jahves likuma plāksnes (desmit Dieva baušļus)
nošļurgt sašļukt (4), dusmās kļūt nomāktam
sažļukt sašļukt (par ogām)
saglausties sašļukt un sarauties sevī
saslābt sašļukt, sakristies
sašvurkt Sašļukt.
šļucin Savienojumā ar "šļukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
abramīti Sekta Antiohijā, kas noliedza Kristus dievišķo dabu, baznīcas kultu un dogmatus; atzina tikai desmit baušļus un Tēvreizi.
brūnzobītis Sīkais brūnzobītis - zīdītāju klases kukaiņādāju kārtas ciršļu dzimtas suga ("Sorex munitissimus").
silors Silora periods - paleozoja trešais periods; šajā periodā attīstījās jūras bezmugurkaulnieki (trilobīti, graptolīti u. c); pirmoreiz parādījās mugurkaulnieki (bruņu un skrimšļu zivis), kā arī pirmie virszemes augi (papardes, staipekņi).
baušļot Skaitīt baušļus, katehismu.
stiepties Skriet (parasti, pārvarot šķēršļus); stiept (5).
stiept Skriet (parasti, pārvarot šķēršļus).
kulnīt Skriet pārvarot šķēršļus.
hondrogrāfija Skrimšļu anatomisks apraksts.
bronhomalācija Skrimšļu nepietiekamība bronha sienā, bieži kombinējas ar dažādas pakāpes traheomalāciju, var attīstīties atelektāze vai obstruktīva emfizēma; var būt pārmantota vai iegūta.
hondroplāzija Skrimšļu veidošanās no speciālām šūnām (hondrocītiem).
noskumīgs Skumjš, bēdīgs, nospiests, sašļucis.
slupšķi Slupšķi runāt - šļupstēt.
ciršļsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Caenolestidae"), nelieli zīdītāji, pēc izskata atgādina ciršļus vai peles, gk. Andu kalnos.
barjerskriešana Sporta veids, pārvietošanās skrienot un vienlaicīgi pārvarot šķēršļus, barjeras (2).
elvēt Spraišļot (taisīt spraišļus).
Lantana camara spraišļu lantāna
spraislīt spraišļus sliet (piemēram, pirts krāsnij, tiltam, no plakaniem akmeņiem)
arka Spriešļu loks, divu balstu starpas lokveida pārsegums.
discīts Starpskriemeļu skrimšļu iekaisums.
diskopātija Starpskriemeļu skrimšļu slimība.
interhordāls Starpskrimšļu.
apraustam Stostīties (vai šļupstēt).
kāķelēt Stostīties, neskaidri runāt, šļupstēt; pļurkstēt.
rauties Strauji virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ebreju Vasarsvētki svētki, ko svin 50. dienā pēc Lieldienām, atceroties, kā Sīnāja kalnā ražas novākšanas laikā Mozus saņēma Desmit baušļus
tralis Šādam zvejas rīkam līdzīga ierīce ūdenstilpes reljefa, floras un faunas pētīšanai, kā arī zemūdens šķēršļu atklāšanai un izcelšanai ūdens virspusē.
šlupški Šlupski runāt - šļupstēt.
šlupsta Šlupsta mēle - šļupstoša izruna.
šļupški runāt šļupstēt
šklupstēt šļupstēt; čukstēt
škļuts šļute jeb platcirvis; slīpernieku cirvis
slīpernieku cirvis šļute, speciāls cirvis ar platu, mazliet pret kātu ieslīpu asmeni, piemērots tēšanai
endoplazmatiskais tīkls šūnas organoīds, ko veido ar membrānu norobežotu kanālu, pūšļu un cisternu sistēma; citoplazmatiskais tīkls
plātnīškomplekss Šūnas organoīds, ko veido ar membrānu norobežotu vakuolu, pūšļu un cisternu sistēma; Goldži komplekss.
šūšļu Šūšļu kociņš - koks, kura miza ir piemērota vīžu pīšanai.
Mozus likumi tā apzīmē daļēji 10 Dieva baušļus, daļēji - visus Vecajā Derībā ietvertos likumus
šļupstus tā, ka šļupst (par izteikšanās veidu)
bezspēcīgs Tāds, kam trūkst gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu (lai pārvarētu grūtības, šķēršļus).
grīšļains Tāds, kas satur daudz grīšļu; tāds, kur aug daudz grīšļu.
pledekls Tāds, kas staigā izjukušā u nošļukušā apģērbā.
pledeksnis Tāds, kas staigā izjukušā u nošļukušā apģērbā.
šļupstīgs Tāds, kas šļupst; tāds, kurā izpaužas šļupstēšana (2).
neatlaidīgs Tāds, kas, nevairoties no grūtībām, pārvarot šķēršļus, stingri, nelokāmi cenšas sasniegt mērķi, realizēt savas ieceres, nodomus.
skrimšļains Tāds, kurā ir (daudz) skrimšļu, skrimšļaudu.
šļutēt Tēst ar šļuti jeb platcirvi.
cīņa Tiekšanās (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
cīnīties Tiekties (uz kādu mērķi), censties (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
traheomalācija Trahejas skrimšļu atmiekšķēšanās, bieži piedzimta patoloģija jaundzimušajiem, var rasties arī pēc ilgstošas intubācijas; parasti komplicējas ar mokošu klepu un ekspiratorisku gārgšanu; blakusorgāni, piem., barības vads vai aorta, var saspiest elpvadu un radīt elpas trūkumu.
kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
sedzējuguns Uguns, ko jūras desanta operācijā atklāj pirms desanta izsēdināšanas, lai nosegtu sagatavošanās operācijas, tādas kā zemūdens šķēršļu iznīcināšana vai atmīnēšanas darbi.
pumburis uzpampums, kas izveidojies dunduru vai knišļu koduma vietā
polihondrīts Vairāku skrimšļu iekaisums.
Polkas ezers Vaišļu ezers Kaunatas pagastā.
Baišaliņu ezers Vaišļu ezers Kaunatas pagastā.
Vaišlinskas ezers Vaišļu ezers Kaunatas pagastā.
šļupsts Vārds, izteikums, kas ir izrunāts šļupstot.
lavierēt Veikli izvairīties no sadursmēm, konfliktiem, prasmīgi, arī viltīgi, apiet šķēršļus un grūtības.
grīslis Vienādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas.
carex Viendīgļlapju klases grīšļu dzimtas grīšļu ģints.
skleroproteīni Vienkāršas dzīvnieku organismu olbaltumvielas, kas nešķīst ūdenī un sālu šķīdumos un kas ietilpst, piemēram, kaulu, skrimšļu, apmatojuma sastāvā.
šļupstiens Vienreizēja paveikta darbība --> šļupstēt; arī šļupsts.
grīslis Vienvārpas grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Monastachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam stublāja galotnē 1 ziedu vārpiņa, Latvijā konstatētas 4 sugas.
manevrēt Virzīt (transportlīdzekli), bieži mainot (tā) virzienu (piemēram, šķēršļu dēļ).
līst Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; arī spraukties.
manevrēt Virzoties bieži mainīt virzienu (piemēram, šķēršļu dēļ) - par transportlīdzekļiem.
Wischeln Višļu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
čufa Zemes mandele - daudzgadīgs eļļas bumbuļaugs no grīšļu dzimtas; dienvidu augs.
ļurka Zēns ar nošļukušām biksēm.
kukaiņēdājs Zīdītāju klases kārta ("Insectivora"), kuras pārstāvjiem raksturīgs smails purns, sīki un asi zobi (piemēram, kurmji, eži, ciršļi); šīs kārtas dzīvnieki, 7-10 dzimtu, 72 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 dzimtas (4 ģintis, 5 sugas) - ežu, kurmju un ciršļu dzimta.
pundurcirslītis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas ciršļu dzimtas suga ("Suncus etruscus").
elasmobranchii Zivis ar iekšēju skrimšļu skeletu, galvas kausu bez ārējās ādainās pārklāja plātnes.
ihtiokolla Zivju līme, ko iegūst no sterletu, storu u. c. pūšļu iztīrītas un izžāvētas iekšējās plēves.

šļu citās vārdnīcās:

MEV

šļu