Paplašinātā meklēšana

Meklējam Vī.

Atrasts vārdos (87):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1126):

VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem.
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā.
Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
veisikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", tagad "Vīsikums" iedzīvotāji.
veisukumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", vēlāk "Vīsikums" iedzīvotāji.
vīsikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīsikums" iedzīvotāji.
UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā.
Feimaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs.
Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
Ezerķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Jaundruvas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Kūrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Landzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Meža Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Ploši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Bisenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Vīpes pagastā.
Leišupi apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
Daugavas Ķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
Rēķi apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
Rudzāti apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
Stikānturki apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
Straumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
Trepe apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
Strauti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
Makšinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā; Makšinova; Makšinovka.
Jūdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Makšinava Strauti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Aizezere Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Annasbirzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Apšukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Ašusils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Augstābirzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Berezņaks Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Čāgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Dampadruva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Derdziņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Dubudeksnis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Egļukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Georgijeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kačupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kuprava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Lauzas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Mežārija Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Miezāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Pakalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Pokuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Smiltene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Sprogas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Ukraina Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Valentinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Ezermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Podvinka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vīksnas pagastā.
Irģēni apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
Kučenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
Slīpie apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
Stūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
Urbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
Poļakas apdzīvota vieta (vidējciems) Vīpes pagastā.
Ķevele apdzīvota vieta (vidējciems) Vītiņu pagastā.
Kvanasunda apdzīvota vieta Fēru salās, Vījojas salas dienvidrietumu daļā.
Abja-Vanameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Abja-Vanamõisa_), Vīlandes apriņķī.
Vīmsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas dienvidrietumos.
Hābnēme apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas rietumu piekrastē.
Pīnsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas ziemeļrietumos.
Abjaku apdzīvota vieta Igaunijā, Vīlandes apriņķī.
panharmonikons Ar taustiem spēlējams instruments, kas sevī savieno vai veselu orķestri, Vīnē 1800. g. izgudrots.
prāters Atklāta pastaigu vieta, birze, dārzs, it īpaši Vīnē.
Derdziņu ezers atrodas Balvu novada Vīksnas pagastā, platība — 3,5 ha.
bundzenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Bungas" iedzīvotāji.
jurģenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji.
putrenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Putras" iedzīvotāji.
teselnieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Teseles" iedzīvotāji.
vaicēnieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vaicēni" iedzīvotāji.
vītenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitiņi" iedzīvotāji.
Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni.
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti.
vīkulieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Vīkuļi" iedzīvotāji.
Veituli Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" nosaukuma variants.
aizezerieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizezere" iedzīvotāji.
annasbirzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirze" ("Annasbirzs") iedzīvotāji.
Annasbirze Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirzs" nosaukuma variants.
Ašusyls Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ašusils" nosaukums latgaliski.
Dampadrova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampadruva" nosaukuma variants.
dampjadruvieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampjadruva" iedzīvotāji.
derdzinieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" iedzīvotāji.
Derdzini Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" nosaukuma variants.
Dubudegsnis Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dubudeksnis" nosaukuma variants.
Perdinava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" bijušais nosaukums.
egļkalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji.
egļukalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji.
Egļukolns Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" nosaukuma variants.
kupravieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji.
Vackuprava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants.
Vackuprova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants.
Lauzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants.
Louzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants.
Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants.
Makšinova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava" nosaukuma variants.
makšinavieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji.
makšinovieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji.
Mežareja Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants.
Mežarija Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants.
Mīzaji Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Miezāji" nosaukuma variants.
Pakalnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukuma variants.
Pakaļnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukums latgaliski.
Pokuļova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļeva" nosaukuma variants.
Smiltine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukuma variants.
Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski.
sprodzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" iedzīvotāji.
Sprūgas Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" nosaukuma variants.
vīksnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" iedzīvotāji.
Viksna Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" nosaukuma variants.
Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants.
Hofburga Bijusī ķeizaru rezidence Vīnes centrā ("Hofburg"), Austrijā, celta baroka stilā.
Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km.
Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts.
Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe.
Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe.
Makšinava Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā.
evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu.
Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
Pūķupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Vīķu ezera, garums - 3 km.
Bakūze Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vībiņi" daļa.
Gala muiža Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" bijušais nosaukums.
galātnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" iedzīvotāji.
kokmuižnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokmuiža" iedzīvotāji.
Augšdonava Donavas posms no iztekas līdz Vīnei, garums - \~920 km.
Vidusdonava Donavas vidusposms no Vīnes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~970 km.
vīdalnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Vīdale" iedzīvotāji.
Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
Vītiņu dzirnavezers dzirnavezers Vītiņu pagastā, platība - 2,5 ha.
Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas.
Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos.
vībiņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vībiņi" iedzīvotāji.
vīgantieši Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Vīganti" iedzīvotāji.
Sprogu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Balvu novada Vīksnas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 55,9 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,8 m, lielākais dziļums — 7,4 m, sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — 5 %; Sproģu ezers.
Lielais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, platība 3,9 ha.
Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers.
Vīķu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļaustrumu malā, Sēlpils pagastā, 76,8 m vjl., platība — 85,4 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,7 m; Vīķezers.
Vipēdis Ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis.
Lielauces ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, 100,8 m vjl., platība — 372 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs ezers, aizaugums — 40%, iztek Auce, ezers ietilpst dabas liegumā “Vīķu purvs”.
Lielais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 102,2 m vjl. platība — 21,3 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums — līdz 1,1 m; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers.
Mazais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 103 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - 0,2 km, Mežaja ezers; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers.
Veirūgnas ezers ezers Dubnas pagastā un Pelēču pagastā (ziemeļu gals), 100,5 m vjl., platība - 128 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,1 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Veirogna ezers; Veirognas ezers; Viragnas ezers; Vīragnas ezers.
Kugrainis Ezers Engures novada Lapmežciema un Smārdes pagastā, platība - 8 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Kūdraines ezers; Kugraines ezers; Vīķaloma ezers.
Houpa ezers ezers Islandes Ziemeļu Zemes rietumos, ietek Vīdidalsau, noteka uz Grenlandes jūras Hūnabloui līci.
Pāķu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, augstākais no Silavas ezeriem, 88,4 m vjl., platība - 15 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~250 m, lielākais dziļums - 4 m; Darvas ezers.
Plošu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, platība — 3,8 ha; Kikaukas azars; Plašu ezers; Ploši.
Baltais ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 7,7 ha; Bisītis; Kapu ezers; Vīsītis.
Vīkslas ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 2,6 ha; Vīksalas ezers; Vīkseles ezers; Vīksnes ezers.
Vīķvēnu ezers ezers Vīķvēnu purvā Kocēnu pagastā, platība — 9,3 ha, garums — \~450 m, lielākais platums — \~250 m, eitrofs; Brenguļu Lielezers; Lielezers; Viķvena ezers; Viķvēnu ezers.
Gruženieku ezers ezers Vīpes pagastā, 88,3 m vjl., platība - 24,7 ha, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,9 m; Ilzes ezers
Pokuļevas ezeri ezeru pāris Balvu novada Vīksnas pagastā, 6 km uz dienvidrietumiem no Kupravas.
Hesene federālā zeme Vācijā ("Hessen"), platība - 21114 kvadrātkilometri, 6098000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vīsbādene, lielākā pilsēta - Frankfurte pie Mainas; Hesenes zeme.
Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega.
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte.
Mīta grāfiste Īrijas austrumu daļā, robežojas ar Monahanas, Lautas, Dublinas, Kildēras, Vestmītas un Kevanas grāfisti; Vī.
vītiņnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Vītiņi" iedzīvotāji.
Ilzes ezers Gruženieku ezers Vīpes pagastā.
Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens.
Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā.
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju.
Kubulu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Balvu pagasta teritorijas un pirmskara Vīksnas pagasta ziemeļu daļu.
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
LVK J. Vītola Latvijas Valsts konservatorija.
gortekss Jaunas paaudzes materiāls, kas pārklāts ar alumīniju; radīts Bila un Vīves Goru ("Gore, Bill and Vieve") izveidotajā tekstilrūpniecības uzņēmumā; "gore-tex".
Daukstes Jēkabpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Podvinka" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
vītoliņenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
vītoliņnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
vītolnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
Vīnes mežs kalnu masīvs Austrijā ("Wiener Wald"), Austrumalpu ziemeļaustrumu atzars uz rietumiem no Vīnes, garums — \~50 km, augstums — līdz 890 m, smilšakmeņi un māla slānekļi.
Kikaukas Kikaukas azars - Plošu ezers Vīpes pagastā.
vigulieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīguļi" iedzīvotāji.
rasieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežarasas" iedzīvotāji.
poļacieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Poļakas" iedzīvotāji.
trepieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Trepe" iedzīvotāji.
vīpieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Vīpe" iedzīvotāji.
vītolnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" iedzīvotāji.
Karaļa avoti Ķeveles avoti Vītiņu pagastā.
Septiņi avoti Ķeveles avoti Vītiņu pagastā.
Veiksnenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants.
Veiksninīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants.
Miezāju ezers Lielais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā.
Zvejnieku ala lielākās Vīksnu alas senāks nosaukums, Salacas labajā krastā, Staiceles pagastā.
Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja.
vīksninieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Vīksniņas" iedzīvotāji.
jaunmarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi; neomarksisms.
neomarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi.
vibrocieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vibroka" jeb "Vībroka" iedzīvotāji.
vībrocieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vibroka" jeb "Vībroka" iedzīvotāji.
Mežaja ezers Mazais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā.
Miezāju ezers Mazais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā.
Viksnīne Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnīne" nosaukuma variants.
Melnupīte Melnupe, Avīknes pieteka Vītiņu pagastā.
Albertīna Muzejs Vīnē ("Albertina; Graphische Sammlung Albertina") ar vienu no pasaulē lielākajiem zīmējumu, akvareļu un grafikas krājumiem, dibināts 1768. g.
Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē).
Sokaža Neretas labā krasta pieteka Vīpes pagastā.
Vīpe Neretas pietekas Odzes lejteces paralēls nosaukums Mežāres un Vīpes pagastā.
belveders Nosaukums dažiem arhitektūras ansambļiem (Vatikānā, Vīnē, Prāgā, Varšavā).
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu.
Aknupe Oknupe - Bolupes pieteka Vīksnas pagastā.
Podwinok Padvinkas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vīpes pagastā.
Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu.
Kubulu pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Kurnā, robežojas ar Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu un Rugāju pagastu un Balvu pilsētu, kā arī ar Gulbenes un Alūksnes novadu.
Žīguru pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vecumu, Susāju un Vīksnas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Viļakas pagasta ziemeļu daļa un bijušā Liepnas pagasta dienvidaustrumu daļa.
Kupravas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vīksnas un Susāju pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā.
Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta.
Bērzkalnes pagasts pagasts Balvu novadā, teritorija līdz 1945. g. bija Balvu pagasta daļa, robežojas ar Balvu, Kubuļu, Vīksnas, Susāju, Lazdulejas, Vectilžas un Rugāju pagastu.
Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja.
Vecauces pagasts pagasts Dobeles novadā, no trīs pusēm aptver Auces pilsētu, robežojas ar Lielauces, Īles, Bēnes un Vītiņu pagastu, līdz 2009. g. Auces pilsētas lauku teritorija; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Autz, krieviski — Aļt-Aucskaja.
Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja.
Ukru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Vītiņu, Bēnes un Bukaišu pagastu, kā arī ar Lietuvu.
Lielauces pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Zebrenes, Īles, Vecauces un Vītiņu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Autzsche, krieviski — Gros-Aucskaja.
Kūku pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru "Zīlānos", robežojas ar Krustpils, Variešu, Mežāres, Vīpes un Ābeļu pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krustpils pagasta austrumu daļā.
Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju.
Zvārdes pagasta teritorija pagastu atjaunoja 1993. g., bet neliela tā bijušās teritorijas daļa iekļauta tagadējā Vītiņu pagastā (Kokmuižas apkaime) un Blīdenes pagastā (Zauru apkaime).
Darvas ezers Pāķu ezers Vīpes pagastā.
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju.
Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā.
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju.
Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu.
Krustpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas labajā krastā ar administratīvo centru Jēkabpilī, ietvēra Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus; iekļauts Jēkabpils novadā.
Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu.
Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vīpes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Balvu pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, liela daļa no tās iekļauta tagadējā Bērzkalnes un Kubuļu pagastā, neliela dala - tagadējā Lazdulejas un Vectilžas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar Vīksnas pagastu.
Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers.
Bādene Pilsēta Austrijā ("Baden"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 26 km uz dienvidiem no Vīnes, Vīnes Meža priekškalnēs, 25200 iedzīvotāju (2013. g.).
Klosterneiburga Pilsēta Austrijā ("Klosterneuburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, Vīnes ziemeļrietumu piepilsēta, 25900 iedzīvotāju (2013. g.).
Viljandi Pilsēta Igaunijā, tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 17470 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.; Vīlande.
Ņūkāsla pie Tainas pilsēta Lielbritānijā (_Newcastle upon Tyne_), Anglijas ziemeļaustrumos, osta pie Tainas grīvlīča, Tainas un Vīras grāfistes administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vīka pilsēta Vācijā (_Wyk auf Föhr_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Fēras salā Ziemeļjūras piekrastē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.); Vīka Fērā.
Meža kalns pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 100 m uz ziemeļrietumiem no Incēnu pilskalna, Avīknes labajā krastā, aizņem daļu no 2 km garas paugurgrēdas — Dobes kalniem, un no pārējās grēdas norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem (augstums — 4 m un 10 m), plakums — \~60 x 70 m, ir izteiktas domas, ka šajā pilskalnā atradusies 1258.-1259. g. celtā krustnešu Dobes (“Doben”) pils, kas minēta Vecākajā atskaņu hronikā.
Kauguru kalns pilskalns Balvu novada Vīksnas pagastā, 1 km uz dienvidrietumiem no Makšinovas ciema, aizņem \~11 m augsta paugura ziemeļaustrumu daļu, plakums garš, šaurs (20 x 100 m), nogāzes stāvas, norobežo arī ar 20 m garu un 2 m augstu izplūdušu valni un 2 m dziļu un 6 m platu pārrakumu.
Incēnu pilskalns pilskalns Dobeles novada Vītiņu pagastā pie bijušajām Incēnu mājām, Avīknes kreisajā krastā, paugurs ar stāvām 20-30 m augstām nogāzēm, plakums — četrstūrains 30 x30 m, datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
Lehaveres pilskalns pilskalns Igaunijā, 25 km uz ziemeļiem no Vīlandes, bija nozīmīgs igauņu atbalsta punkts cīņā pret krustnešiem, tajā atradusies Leoles pils, ko krustneši nodedzināja 1224. g.
Vīnakalns pilskalns Klintaines pagastā pie Vīnkalna mājām, ir \~15 m augsts paugurs, ko vienā pusē norobežo Daugavas senkrasta krauja, plakums ovāls \~60 x 20 m, postīts 19. gs. ar muižas kapenēm, bijis apdzīvots \~3.-4. gs.
Plašu ezers Plošu ezers Vīpes pagastā.
Pokuļeva Pokuļevas ezeri - ezeru pāris Balvu novada Vīksnas pagastā, 6 km uz dienvidrietumiem no Kupravas.
Pokuļovas ezeri Pokuļevas ezeri Balvu novada Vīksnas pagastā.
Pokulavas ezeri Pokuļevas ezeri Vīksnas pagastā.
Zušvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā, augštece Talsu novada Lubes pagastā; Dižmežgrāvis; Vīgriežu grāvis; Zušu valks.
Svuinoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, dienvidos no Fuglojas un Vījojas salas.
Boroja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Vījojas un Svuinojas salas.
vīgantieši Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Vīgante" iedzīvotāji.
Speldžu apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Vīķu ezera ziemeļrietumu krastā, aizņem \~200 x 250 m lielu platību, kas postīta zemes meliorācijas darbos, kultūrslānī atrastas dažādas senlietas un bezripas keramikas trauku lauskas.
Vīzentāls Simons Vīzentāls - Austrijas ebrejs, pret ebrejiem vērsto kara noziegumu pētnieks ("Wiesenthal", 1908.-2005. g.).
Dvorupe Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km.
Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla.
Sproģu ezers Sprogu ezers Vīksnas pagastā.
Vīķu muiža Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Vīķi" bijušais nosaukums.
vīķieši Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Vīķi" iedzīvotāji.
vīgriežnieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Vīgriezes" iedzīvotāji.
vīcežnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Vīceži" iedzīvotāji.
Kačupīte Ūdenstece Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, iztek no Lielā Jūdiņu ezera, ietek Sprogu ezerā.
Vitrupe ūdenstece Vidzemes piekrastē, Limbažu novadā, garums - 33 km, kritums - 38 m, iztek no Riebezera, ietek Rīgas jūras līcī; Vītrupe.
Līču dzirnavezers uzpludināts uz Neretas upes Vīpes pagastā, platība — \~1 ha.
Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju.
nācarieši vācu un austriešu gleznotāju romantiķu grupējums "Svētā Lūkas savienība", kas 19. gs. sākumā izveidojās Vīnē, bet darbojās Romā.
Līgotne Vadakstes kreisā satekupe Vītiņu pagastā, garums - 10 km.
Avīkne Vadakstes labā satekupe Dobeles novada Vītiņu pagastā, garums - 30 km, kritums - 38 m, sākas 3 km uz dienvidaustrumiem no Ķerkliņu ezera pie Sidrabes pilskalna, Austrumkursas augstienes dienvidu malā; Aviekne; Avīkna.
Salu grāvis Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, iztek no Vītuma ezera.
Pētera akmens Vaiķu akmens Vīpes pagastā.
Napoleona akmens Vaiķu akmens Vīpes pagastā.
vīciemieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vīciems" iedzīvotāji.
Vība Vības grāvis - Platūnes kreisā krasta pieteka pieteka Straupes pagastā.
mailītis Vībiņa, sētas kārts.
Vībiņi Vībiņu dīķis - atrodas Embūtes pagastā, platība - 1,5 ha.
Wibingen Vībiņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
veibuknīši Vībokņi.
bībotes Vībotne.
biboti Vībotne.
vībotene Vībotne.
artemisia Vībotnes - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
artemīsija Vībotnes - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
vējība Vībotnes.
vidiekši Vībotnes.
vīraksnes Vībotnes.
vīrēksnes Vībotnes.
dievkociņš Vībotņu ģints suga ("Artemisia abrothanum"), daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām sīki plūksnainām pelēki zaļganām lapām un raksturīgu smaržu.
Sudden Vībrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
Wizeden Vīcežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
sveibināt Vīcināt.
šveibināt Vīcināt.
vīkt Vīcināt.
atvīcināt Vīcinot atsaukties.
vidrīkstes Vīdriekši.
Vj Vīdžejs.
Rozes Krusta ordenis viena no masonu (brīvmūrnieku) organizācijām, dibināta 14. gs. Vīnē.
Stabben Vīgantes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
Wiegandshof Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
vīdzirkne Vīgrieze.
vīgrīsts Vīgrieze.
vīrakšķi Vīgrieze.
vīrākšķi Vīgrieze.
vīraksne Vīgrieze.
vīraksts Vīgrieze.
vīrāksts Vīgrieze.
vīreklīte Vīgrieze.
vīreklītis Vīgrieze.
filipendula Vīgriezes.
vīgriši Vīgriezes.
vidarsnīte Vīgriezis.
ulmariaceae Vīgriežu dzimta, ko dažkārt nodala no rožu dzimtas.
vijoga Vīģes koka auglis, vīģe.
vīkals Vīkallapu kopa.
vīkala Vīkals.
weekend Vīkends.
Wiexeln Vīkseles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā.
Vīksalas ezers Vīkslas ezers Tumes pagastā.
Vīksnes ezers Vīkslas ezers Tumes pagastā.
vīksne Vīksna.
vīksniens Vīksnājs.
Apšukolns Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Apšukalns" nosaukuma variants.
Zalmežnīki Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants.
Zaļmežnīki Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants.
balziens Vīksnas vai ievas vica, ar ko sasēja ragavām pretējās slieču mietnes.
Baliņa Vīksniņa, Misas pieteka.
vīksnājs Vīksnu audze; vīksnām apaugusi vieta.
karkass Vīksnu dzimtas sausu kalnu apgabalu koks ar ļoti cietu un smagu koksni.
vīkstulis Vīksteknis.
vīkšīt Vīkstīt (1).
vīkšķīt Vīkstīt (1).
vīkšīties Vīkstīties (1).
vīkšķīties Vīkstīties (1).
vīkšīties Vīkstīties (2).
vīkšķīties Vīkstīties (2).
savīkstīt Vīkstot iesaiņot, arī satīt (ko, piemēram, drānā, papīrā).
Wixtrauten Vīkstrautes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
višķis Vīkšķis (1).
berzeklis Vīkšķis (salmu, meldru utt.) trauku beršanai.
vīkšis Vīkšķis, murskulis.
bukšķis Vīkšķis.
lēkšķe Vīkšķis.
lēkšķis Vīkšķis.
šķumšķis Vīkšķis.
vīkšņis Vīkšķis.
vīkšs Vīkšķis.
šļugurēt Vīkšķīties, darboties gar bērnu.
vīkst Vīkšt - gatavot, taisīt, post.
vīķājs Vīķa stiebrs ar lapām.
viķe Vīķe ("Alburnus alburnus", senāk "Alburnus lucidus").
pigliņš Vīķe (arī cita sīka zivtiņa).
vicia Vīķi.
zirņiks Vīķi.
viķi Vīķis.
viks Vīķis.
Vīķezers Vīķu ezers Sēlpils pagastā.
vīķājs Vīķu lauks; arī novākts vīķu lauks.
vīķaita Vīķu lauks.
Zarnau Vīķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā.
Lielauces ezera purvs Vīķu purvs.
vanagvīķis Vīķu suga, vanagu vīķis.
peluškas Vīķu suga.
žogvīķi Vīķu suga.
Lielezers Vīķvēnu ezers Kocēnu pagastā.
Viķvena ezers Vīķvēnu ezers Kocēnu pagastā.
Viķvēnu ezers Vīķvēnu ezers Kocēnu pagastā.
Brenguļu Lielezers Vīķvēnu ezers Kocēnu pagastā.
Lielais Mujānu purvs Vīķvēnu purvs Dikļu un Kocēnu pagastā.
vīla Vīle 1.
vīlis Vīle 1.
strīme Vīle 2, svītra.
viļa Vīle 2(1).
skrāpjvīle Vīle ar asiem, rupjiem zobveida paaugstinājumiem.
skrāpvīle Vīle ar asiem, rupjiem zobveida paaugstinājumiem.
plakanvīle Vīle ar plakanu virsmu.
nažvīle Vīle ar plānu, asu šķautni.
rupjvīle Vīle ar platām rievām.
smalkvīle Vīle ar šaurām, seklām rievām.
raspele Vīle koku u. c. mīkstu materiālu vīlēšanai.
rasvīle Vīle koku u. c. mīkstu materiālu vīlēšanai.
iemeti Vīle kreklam, kleitai.
iemaši Vīle kreklam, svārkiem.
iemati Vīle kreklam, svārkiem.
sānvīle Vīle, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
minerālvīle Vīle, kas pagatavota sakausējot smirģeli ar kādu saistvielu (šellaku un tml.); smirgļa vīle.
falšvīle Vīle, ko iešuj burā, lai palielinātu tās stiprību un ierobežotu izstiepšanos.
šnelle Vīle, šuve, valnītis.
skote Vīle, šuve.
šuja Vīle, šuve.
šūtne Vīle, šuve.
skripka Vīle.
ievīlēt Vīlējot (ar vīli), ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
izvīlēt Vīlējot (ar vīli), uzasināt (piemēram, zāģi).
uzvīlēt Vīlējot (ar vīli), uzasināt (piemēram, zāģi).
pievīlēt Vīlējot (atsevišķās vietās), panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
apvīlēt Vīlējot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt.
novīlēt Vīlējot atdalīt nost.
izvīlēt Vīlējot izgatavot, izveidot (ko).
pievīlēt Vīlējot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
izvīlēt Vīlējot izveidot (kur, piemēram, robu, rievu).
uzvīlēt Vīlējot izveidot.
novīlēt Vīlējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
pārvīlēt Vīlējot pārdalīt.
līmātūra Vīlējumu skaidiņas.
pārvīlēt Vīlēt 1 vēlreiz, no jauna.
vīlāt Vīlēt 2.
žulnīt Vīļāt, bezmērķīgi spaidīt, mīcīt.
overloks Vīļu apstrādes šujmašīna.
burgundietis Vīna (gk. sarkanvīna) šķirne, šās šķirnes vīns.
vīnūzis Vīna darītava.
vīnūžnieks Vīna dzertuves īpašnieks.
vīndarināšana Vīna gatavošanas process sākot no augļu šķirošanas, sulas izspiešanas un raudzēšanas līdz iepildīšanai pudelēs.
bodega Vīna pagrabs; dzertuve.
bukets Vīna smarža.
sārtvīni Vīna šķirnes, ko gatavo tāpat kā sarkanvīnus, tikai vīnogu mizas atdala no sulas agrākā raudzēšanas stadijā.
oinomanija Vīna trakums, vīna dzērāja ārprāts.
bajans Vīna vai degvīna litrs.
oino- Vīna.
Egļukalns Vīnakalns - pilskalns Tīnūžu pagastā.
tartarus Vīnakmens.
vīndedzis Vīndaris.
vīnalauks Vīndārzs.
vīndedze Vīndedzis.
vindedzis Vīndedzis.
vīndeģis Vīndedzis.
krēsls Nr. 14 Vīnes mēbeļu meistara M. Toneta radītais krēsls, ko pirmo sāka ražot rūpnieciski (1859. g.).
gigerls Vīnes žargonā modes āksts, švīts.
helicidae Vīngliemežu dzimta.
cepaea Vīngliemežu dzimtas ģints.
euomphalia Vīngliemežu dzimtas ģints.
helicigona Vīngliemežu dzimtas ģints.
helix Vīngliemežu dzimtas ģints.
perforatella Vīngliemežu dzimtas ģints.
trichis Vīngliemežu dzimtas ģints.
bukloki Vīnkalnu sīpols ("Allium vineale").
vīnloki Vīnkalnu sīpols ("Allium vineale").
vīnoga Vīnkoka auglis.
vīnstīgas Vīnkoka zari.
vitaceae Vīnkokaugi.
līja Vīnkokaugu dzimtas ģints ("Leea").
vitis Vīnkoki.
vīnājs Vīnkoks (1).
vīnoga Vīnkoks (1).
vīnogulājs Vīnkoks (1).
vīns Vīnkoks (1).
efejvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Cissus"), kāpelētājaugs, \~350 sugu, vairākas sugas ar skaistām lapām tiek audzētas kā košumaugi; Latvijā 2 sugas.
mežvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Parthenocissus"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs, 15 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma.
vīnadārzs Vīnkoku stādījumi; vieta, kur ir šādi stādījumi.
vīndārzs Vīnkoku stādījumi; vieta, kur ir šādi stādījumi.
vīnogulājs Vīnkoku stādījumi; vieta, kur ir šādi stādījumi.
vīnakalns Vīnkoku stādījumi: vieta, parasti kalna nogāzē, kur ir šādi stādījumi.
vīnaudzētājs Vīnkopis.
vīnulājs Vīnogājs.
vīnkopība Vīnogu audzēšana iedzīvotāju patēriņam un vīnrūpniecībai; attiecīgā dārzkopības nozare.
vītikultūra Vīnogu audzēšana, vīnkopība.
madeira Vīnogu deserta vīna šķirne; šīs šķirnes vīns.
ampeloterapija Vīnogu izmantošana ārstniecībā.
lēnaji Vīnogu spiešanas svētki Atēnās par godu Dionīsam (aptuveni janvāra beigās).
vīnsula Vīnogu sula.
muskatels Vīnogu šķirne; šīs šķirnes vīnoga.
muskats Vīnogu šķirne; šīs šķirnes vīnoga.
rīslings Vīnogu šķirne; šīs šķirnes vīnoga.
kišmišs Vīnogu šķirņu grupa, kurām raksturīgas sīkas ogas bez kauliņiem.
reinvīns Vīnogu vīna šķirne (Reinas vidustecē); šīs šķirnes vīnogu vīns.
vīnogājs Vīnogulājs (2).
vīnstīgājs Vīnogulājs (2).
vīnakrūms Vīnogulājs.
vīnaugs Vīnogulājs.
vīnkrūms Vīnogulājs.
vīnoglājs Vīnogulājs.
mildew Vīnogulāju sēnīšu slimība, neīstā miltrasa.
medvīns Vīns, kas izgatavots ar medus piedevu.
ledusvīns Vīns, kas pagatavots no sasalušu vīnogu sulas; ledus vīns.
muskatels Vīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
muskats Vīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
retsina Vīns, ko tradicionāli darina Grieķijā un Kiprā, specifisku garšu tam piešķir pievienotie priežu sveķi.
upurvīns Vīns, ko upurē (1).
jaunvīns Vīns, kura vecums nepārsniedz gadu. Dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml).
viņķelis Vīns; lēts vīns.
saldaisšņabis Vīns.
šamurla Vīns.
vinārs Vīns.
vinčiks Vīns.
viņčiks Vīns.
vincuks Vīns.
vinčuks Vīns.
tartrāts Vīnskābes sāls.
Weinschenken Vīnšeņķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
someljē Vīnzinis.
Vilciņu ezers Vīņaudu ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā.
landzānieši Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Landzāni" iedzīvotāji.
Mežarasas Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Meža Rasas" bijušais nosaukums.
mežmuizieši Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
mežmuižnieki Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
vīpsns Vīpsna (1).
vīpsns Vīpsna (2).
vīpsāt Vīpsnāt (1).
pavīpsnot Vīpsnāt (īsu brīdi, mazliet).
vīknēt Vīpsnāt, nievājoši smīnēt.
ņergāties Vīpsnāt.
vīpnot Vīpsnāt.
vīpsnēt Vīpsnāt.
dieveris Vīra (sievas) brālis; svainis.
vīrabrālis Vīra brālis; svainis.
dieverēns Vīra brāļa dēls.
ietalēns Vīra brāļa dēls.
dieverene Vīra brāļa meita.
ietalene Vīra brāļa meita.
jentere Vīra brāļa sieva.
vīrība Vīra gadi.
māsacīte Vīra māsa, svaine; māsaciņa.
māsaciņa Vīra māsa, svaine.
māsnica Vīra māsa, svaine.
māsnīca Vīra māsa, svaine.
vīramāsa Vīra māsa; svaine.
ķeluvaine Vīra māsa.
māsenīca Vīra māsa.
māsitiņa Vīra māsa.
mātnīca Vīra māte.
vīramāte Vīra māte.
vīrmāte Vīra māte.
vira Vīra nauda - naudas sods par cilvēka nogalināšanu, ko vainīgais maksāja cietušā radiniekiem.
svoķis Vīra tēvs.
vīratēvs Vīra tēvs.
vīrtēvs Vīra tēvs.
osa Vīra vai sievas māsa.
osiene Vīra vai sievas māte.
svainieši Vīra vai sievas tuvākie radinieki.
vīratne Vīra vecums, vīra gadi.
Vīragnas strauts Vīragne, Jāšas pieteka.
incensatio Vīraka kvēpināšana dievkalpojuma laikā.
boswellia Vīrakkrūmi.
vīrāks Vīraks.
tēvainīte Vīramāte.
vīrene Vīramāte.
tēvucis Vīratēvs.
linārija Vīrcele ("Linaria").
vīrceles Vīrcele ("Linaria").
miroņzāle Vīrcele.
linaria Vīrceles.
kalceolārija Vīrceļu dzimtas ģints ("Calceolaria"), savvaļā sastopama Amerikā, Latvijā paretam audzē kā dekoratīvus augus siltumnīcās un istabā.
mazvīrcele Vīrceļu dzimtas ģints ("Chaenorhinum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, parasti ar dziedzermatiņiem, 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
vīreklis Vīrelis.
vīruks Vīrelis.
vīrulis Vīrelis.
vīrinieks Vīrenieks.
bibis Vīrieša dzimumloceklis; lamuvārds, apsauka.
bimbulē Vīrieša dzimumloceklis.
horjoks Vīrieša dzimumloceklis.
horjs Vīrieša dzimumloceklis.
krāniņš Vīrieša dzimumloceklis.
ķubele Vīrieša dzimumloceklis.
luņķis Vīrieša dzimumloceklis.
naiceklis Vīrieša dzimumloceklis.
penis Vīrieša dzimumloceklis.
pimpis Vīrieša dzimumloceklis.
pincis Vīrieša dzimumloceklis.
pincītis Vīrieša dzimumloceklis.
pinčuks Vīrieša dzimumloceklis.
pipele Vīrieša dzimumloceklis.
pipis Vīrieša dzimumloceklis.
pipiska Vīrieša dzimumloceklis.
irumācija Vīrieša dzimumlocekļa kairināšana ar lūpām, mēli un zobiem, minets, felācija.
felācija Vīrieša dzimumlocekļa kairināšana ar muti, lūpām, mēli.
pribors Vīrieša dzimumorgāni.
bībis Vīrieša dzimumorgāns.
čoka Vīrieša dzimumorgāns.
poliorhisms Vīrieša dzimumorgānu anomālija, kad ir vairāk nekā divi sēklinieki.
devirilizācija Vīrieša dzimumpazīmju zaudēšana.
emaskulācija Vīrieša kastrācija; sēklinieku vai sēklinieku un dzimumlocekļa izgriešana.
pezere Vīrieša loceklis.
strūpene Vīrieša loceklis.
vangala Vīrieša loceklis.
vangale Vīrieša loceklis.
vangalis Vīrieša loceklis.
vibis Vīrieša loceklis.
vibulis Vīrieša loceklis.
zveņģele Vīrieša loceklis.
priekšdziedzeris Vīrieša nepāra dzimumorgāns, kas aptver urīnizvadkanāla sākumdaļu; prostata.
dzimumnespēja Vīrieša nespēja veikt dzimumaktu; impotence.
demaskulinizācija Vīrieša normālā rakstura zaudēšana.
ficuks Vīrieša orgāns.
menga Vīrieša orgāns.
androgēns Vīrieša pazīmes izraisošs; kas rada vīrieša dzimuma pēcnācējus.
vīrgalva Vīrieša prāts, gudrība (kādā darbā, rīcībā).
jaicas Vīrieša sēklinieki.
jaiči Vīrieša sēklinieki.
kakale Vīrieša sēklinieki.
kule Vīrieša sēklinieki.
ola Vīrieša sēklinieks.
testis Vīrieša sēklinieks.
varikocēle Vīrieša sēklsaites vēnu paplašinājums.
ginandromorfisms Vīrieša un sievietes dzimumpazīmju apvienojums šķirtdzimuma sugas indivīdā, pie tam atsevišķām ķermeņa daļām ir vai nu tikai vīrišķs, vai tikai sievišķs raksturs.
konkubināts Vīrieša un sievietes kopdzīve bez oficiālas laulības.
ārlaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nenodibinot oficiālas laulības attiecības.
civillaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nereģistrējot laulību.
pauts Vīrieša vai dzīvnieku tēviņa pāra dzimumorgāns (sēklinieks), kurā veidojas spermatozoīdi.
muņņi Vīrieša vai dzīvnieku tēviņa sēklinieki.
pseidoandronīms Vīrieša vārds, ko kā pseidonīmu izmanto sieviete.
Ancis Vīrieša vārds.
Jēkabs Vīrieša vārds.
Labrencis Vīrieša vārds.
Miķelis Vīrieša vārds.
Sīmanis Vīrieša vārds.
Svens Vīrieša vārds.
Tenis Vīrieša vārds.
metams Vīrieša, arī dzīvnieka dzimumloceklis.
hastleri Vīrieši prostitūtas, kas praktizē minetu un citus seksa deviāciju veidus.
MSM Vīrieši, kam ir seksuālas attiecības ar vīriešiem (angļu "men who have sex with men").
vīriešgājums Vīrieši.
urināls Vīriešiem domāta ietaise urinēšanai.
salāmliks Vīriešiem paredzēta daļa dzīvojamās ēkās Ēģiptē, Sīrijā, Irākā un Turcijā; salamliks.
vīriška Vīriešu (kārta).
kamzolis Vīriešu (parasti gara) veste, ko valkā zem virsdrēbēm.
erekcija Vīriešu (vai vīrišķo īpatņu) dzimumlocekļa muskulatūras un asinsvadu sprieguma stāvoklis, lai veiktu dzimumaktu.
ausaine Vīriešu (ziemas) cepure ar sānu atlokiem; ausaina cepure.
pišķevicenes Vīriešu apakšbikses, kas sniedzas gandrīz līdz ceļgaliem.
boļenes Vīriešu apakšbikses.
maika Vīriešu apakškrekls bez piedurknēm.
subincizija Vīriešu apgraizīšanas paņēmiens, kas izpaužas urīnkanāla (uretra) apakšējās daļas uzgriešanā, gk. sastopama Ziemeļrietumu un Centrālā Austrālijā.
krūtaža Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
krūteža Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
maniška Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
priekšiņa Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
prieška Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
virskrekls Vīriešu apģērba gabals, ko valkā virs apakškrekla.
garnašs Vīriešu apģērba virssvārki 14. gs. pirmajā pusē, ar pusgarām, iegrieztām, platām piedurknēm.
bešmets Vīriešu apmetņveida apģērba gabals (tjurkiem, mongoļiem, kaukāziešiem), kas sniedzas līdz ceļiem; to valkā virs krekla zem virsdrēbēm, apjož ar jostu, retāk aizpogā.
varoņtenors Vīriešu balss - tenors ar baritonveidīgu pilnu tembru, spēcīgiem visiem reģistriem; dramatiskais tenors.
sarzenes Vīriešu bikses no linu vai pakulu auduma.
virsbikses Vīriešu bikses, ko valkā (parasti) virs apakšbiksēm.
omulis Vīriešu bikšu priekšas aizpogājamā daļa.
ķūlis Vīriešu bikšu priekšas iegriezums.
maskulīns Vīriešu dzimte.
v. Vīriešu dzimte.
zēns Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis.
dēls Vīriešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
zēnība Vīriešu dzimuma cilvēka dzīves posms (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudža gadi.
intris Vīriešu dzimuma dzīvnieks ar sēklinieku.
pārvīrietis Vīriešu dzimuma pārcilvēks.
tēvis Vīriešu dzimuma putns.
agnāti Vīriešu dzimuma senča abu dzimumu pēcnācēji pa vīriešu līniju.
borsalino Vīriešu filca platmale ar platām malām.
bārddzinis Vīriešu frizieris.
šeitelis Vīriešu frizūra - celiņš malā, uz pieres apļveida matu vilnis.
ezītis Vīriešu frizūra - īsi apgriezti mati.
cilenderis Vīriešu galvassega - cilindrs.
pleņķens Vīriešu josta.
spenceris Vīriešu kamzolis.
ķēvenīce Vīriešu kāra meita.
il Vīriešu kārtas artikuls.
gulbins Vīriešu kārtas gulbis.
apačs Vīriešu krekla piegriezums ar plašu vaļēju apkakli.
tūtainis Vīriešu krekls ar gludām piedurknēm (bez uzšuvēm).
čemberlens Vīriešu lietussarga paveids.
peipulītis Vīriešu loceklis; peipulīte.
kākara Vīriešu loceklis.
peipulīte Vīriešu loceklis.
kolbe Vīriešu matu sakārtojums 16. gs. 2. ceturksnī, ar vienmērīgi uz visām pusēm nosukātiem, pār pieres vidu, ausīm un pakausī līmeniski apgrieztiem matiem, pie tam parasti ar īsu, zem zoda līmeniski apgrieztu pilnbārdu.
česterfīlds Vīriešu mētelis ar samta apkakli.
andropauze Vīriešu pārejas vecums, klimakss.
Aleksandrs Vīriešu personvārds.
šubraka Vīriešu puskažoks; pavirši glabāts apģērbs.
maskulinizācija Vīriešu sekundāro dzimumpazīmju (piemēram, ūsu, bārdas, zemas balss) veidošanās sievietēm.
gumba Vīriešu slimība, ko dēvē par "žagariņiem"; sacietējums zem ribām.
iči Vīriešu sperma.
jieķis Vīriešu sperma.
krumpaiņi Vīriešu svārki ar ielocēm.
zetersvārki Vīriešu svārki ar pagarinātu apakšējo malu.
sako Vīriešu svārki, kas sniedzas mazliet pāri jostas vietai, līdzeni pieguļ augumam un ir ar 2 pogu rindām.
kuļka Vīriešu svārki.
praks Vīriešu svārki.
muciņa Vīriešu svārku piegriezuma veids taisniem līdz kaklam sapogātiem svārkiem.
muciņš Vīriešu svārku piegriezuma veids taisniem līdz kaklam sapogātiem svārkiem.
uzvalks Vīriešu tērps, kas sastāv no žaketes ar oderi un garajām biksēm, arī vestes.
kundi Vīriešu un sieviešu dzimumorgānu vai to attēlu kopīgs nosaukums senindiešu tantrisma kultā.
palto Vīriešu un sieviešu virsdrēbes, mētelis.
kastrācijbaisma Vīriešu un zēnu bažas, ko rada briesmas viņu dzimumorgāniem - parasti iztēlotas.
svārki Vīriešu uzvalka augšējā daļa; vīriešu žakete, arī jaka, mētelis.
koscjums Vīriešu uzvalks.
milinis Vīriešu vadmalas bikses.
Balduins Vīriešu vārds.
apakškrekls Vīriešu veļas gabals, ko valkā zem virskrekla.
vizītsvārki Vīriešu vienrindas žakete ar pagarinātu, parasti ar ieloci veidotu, ieapaļu muguras daļu.
puspaļte Vīriešu ziemas pusmētelis ar vatētu vai kažokādas oderi.
virssvārki Vīriešu žakete, ko nēsā virs krekla, džempera; vīriešu svārki.
praka Vīriešu žakete.
maskulinitāte Vīrietība, maskulīnisms.
maskulīnisms Vīrietība, maskulinitāte.
andromorfs Vīrietim līdzīgs.
dēls Vīrietis - tautas, kolektīva u. tml. loceklis.
iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju mantinieci vai īpašnieci un parasti kļūst par saimniekotāju šais mājās.
krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis) attiecībā pret cilvēku, kas viņu ievada kādā arodā, profesijā.
krekls Vīrietis (parasti kādai grupai piederīgs).
vīrelis Vīrietis (parasti neliela auguma).
bizmanis Vīrietis ar bizi - simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco, atpalikušo.
zveņģis Vīrietis ar lielu vēderu vai šāds teļš.
šlaumasts Vīrietis ar maz attīstītu muskulatūru.
onkols Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; tēvocis (2).
onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; tēvocis (2).
tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
anafrodīts Vīrietis bez dzimumtieksmes.
baķa Vīrietis gados - vienības priekšnieks, arī kriminālgrupas līderis.
līgavainis Vīrietis savu kāzu dienā.
pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūmas (2).
krustbērns Vīrietis vai sieviete (parasti jaunietis vai jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas ievada viņu savā arodā, profesijā.
partneris Vīrietis vai sieviete, ar kuru ir laulības attiecības, arī intīma tuvība.
partija Vīrietis vai sieviete, ar kuru izdevīgi apprecēties.
homofils Vīrietis vai sieviete, kas nododas homofilijai.
jaunietis Vīrietis vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
čūla Vīrietis, arī bērns, kurš allaž raud.
kundziņš Vīrietis, arī zēns (parasti ar kādu nevēlamu īpašību).
pabrūgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
pabrūtgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
pusbrūgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) saietas (parasti bez nolūka apprecēties).
pusbrūtgans Vīrietis, jaunietis, ar kuru (kāda) saietas (parasti bez nolūka apprecēties).
padraugs Vīrietis, jaunietis, ar kuru saista ne visai dziļa draudzība; paziņa.
tētis Vīrietis, kam ir bērns vai bērni; tēvs (1).
tēvs Vīrietis, kam ir bērns vai bērni.
līgavainis Vīrietis, kam ir līgava un kas gatavojas stāties laulībā.
zirgvīrs Vīrietis, kam ir zirgs; zirga īpašnieks.
kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
einuhs Vīrietis, kam izoperēti dzimumdziedzeri vai traucēta to darbība.
babņiks Vīrietis, kam patīk uzsākt daudz mīlas dēku, parasti ar precētām sievietēm; uzdzīvotājs, kas mīl saieties ar sievietēm; donžuāns; sieviešu pavedējs.
prečtēvs Vīrietis, kas cenšas (kādus) saprecināt; precinātājs.
pīpnieks Vīrietis, kas daudz smēķē.
kazaks Vīrietis, kas dzimis kādā no šādiem bijušajiem apgabaliem.
civilvīrs Vīrietis, kas dzīvo civillaulībā (2).
konkubinārs Vīrietis, kas dzīvo konkubinātā.
krusttēvs Vīrietis, kas ievada kādu (parasti jaunieti) savā arodā, profesijā.
krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
alfonss Vīrietis, kas ir mīļākās apgādībā.
džentlmenis Vīrietis, kas korekti izpilda un ievēro uzvedības un sadzīves normas.
meitbāliņš Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
meitģēģeris Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
meitkuilis Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
vīrs Vīrietis, kas nodarbojas ar ko.
prostitūts Vīrietis, kas nodarbojas ar prostitūciju.
suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem.
tirliņš Vīrietis, kas pamazām kļūst līdzīgs sievietei, nēsā sieviešu rokassomiņas u. tml.
mačo Vīrietis, kas pārāk demonstratīvi uzsver savu vīrišķību un nevērību pret sievietēm (termins cēlies Latīņamerikā).
krusttēvs Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2).
kūms Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2).
audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
bābietis Vīrietis, kas saietas (vai cenšas saieties) ar vairākām sievietēm.
idiogamists Vīrietis, kas seksuāli potents tikai pret vienu vai nedaudzām sievietēm, bet impotents pret visām pārējām.
perminieks Vīrietis, kas strādā fermā.
namatēvs Vīrietis, kas uzņem viesus (parasti savā mājā); mājastēvs.
mājastēvs Vīrietis, kas uzņem viesus (parasti savā mājā); namatēvs.
sētinieks Vīrietis, kas uzrauga māju citu prombūtnes laikā.
precinieks Vīrietis, kas vēlas precēties.
precētājs Vīrietis, kas vēlas, gatavojas precēt (kādu).
tips Vīrietis, kura izskats, izturēšanās izraisa aizdomas, negatīvu attieksmi.
ūdensvīrs Vīrietis, kura nodarbošanās ir saistīta ar jūrniecību, ūdenstilpēm.
dzimtstēvs Vīrietis, kura pēcnācēji veido dzimtu.
vecpuisis Vīrietis, kura vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kurš nav apprecējies.
babaņiks Vīrietis, kuram ir (bijis) daudz draudzeņu, un tās ātri mainās.
mizogins Vīrietis, kuram nepatīk sievietes un kurš nespēj ar viņām kontaktēties.
tartafons Vīrietis, kurš iekāro sievieti.
favorīts Vīrietis, kuru aizstāv, atbalsta ietekmīga, augsta persona.
ciltstēvs Vīrietis, no kura cēlusies kāda radinieku kopa, cilts.
vedējtēvs Vīrietis, parasti precējies, kas kopā ar vedējmāti vada kāzu ceremoniju.
zēns Vīrietis, pret kuru kāds pauž labvēlīgu, draudzīgu attieksmi.
vecis Vīrietis, puisis, zēns.
kūma Vīrietis, sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
vīrs Vīrietis; cilvēks (runājot par vīrieti).
runcis Vīrietis; donžuāns; mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
džeks Vīrietis; puisis.
bikšainis Vīrietis.
kungs Vīrietis.
mužiks Vīrietis.
puisietis Vīrietis.
puisiskis Vīrietis.
puisisks Vīrietis.
tēviņš Vīrietis.
vecītis Vīrietis.
vīriešcilvēks Vīrietis.
vīrišķis Vīrietis.
vīrietīgs Vīrietisks.
ielaspuisis Vīrišķā dzimuma prostitūta, kas savus pakalpojumus piedāvā uz ielas, gk. homoseksuāliem vīriešiem.
spermatozoīds Vīrišķā dzimumšūna (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
spermatozoīds Vīrišķā dzimumšūna (sūnaugiem, paparžaugiem, dažiem kailsēkļiem).
mikrogameta Vīrišķā dzimumšūna.
pauta Vīrišķā īpatņa sēklinieks.
sausna Vīrišķā kaņepe - sausnis.
sausnis Vīrišķā kaņepe.
jirce Vīrišķā sēkla.
hermafrodītisms Vīrišķā un sievišķā dzimuma pazīmju apvienojums vienā organismā.
gamofāgija Vīrišķā un sievišķā elementa izzušana vienšūnas organismu savienošanās aktā.
čurkstuls Vīrišķais dzimumloceklis.
čuruls Vīrišķais dzimumloceklis.
mimule Vīrišķais dzimumloceklis.
mimulis Vīrišķais dzimumloceklis.
pimpulis Vīrišķais dzimumloceklis.
diņķis Vīrišķais dzimumorgāns.
vaislinieks Vīrišķais dzimumorgāns.
sausnējs Vīrišķais kaņepju augs.
dzimumloceklis Vīrišķais kopulācijas orgāns.
bimba Vīrišķais loceklis.
kakale Vīrišķais loceklis.
mīzeklis Vīrišķais loceklis.
pimpa Vīrišķais loceklis.
pimpala Vīrišķais loceklis.
pimpele Vīrišķais loceklis.
pimpilis Vīrišķais loceklis.
snaicis Vīrišķais loceklis.
stebene Vīrišķais loceklis.
stute Vīrišķais loceklis.
vedere Vīrišķais loceklis.
vempele Vīrišķais loceklis.
vempelis Vīrišķais loceklis.
mikrostrobils Vīrišķais strobils.
sēklinieks Vīrišķais, parasti pāra, dzimumorgāns (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kurā veidojas spermatozoīdi.
mikrogametas Vīrišķās dzimumšūnas.
šlīme Vīrišķās sēklas šķidrums.
apaugļošanās Vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas (gametas) saplūšana, tā rezultātā veidojas kvalitatīvi jauna šūna - zigota, no kuras attīstās jauns organisms.
mikrogāmija Vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas saplūšana.
vīrešķība Vīrišķība.
vīrestība Vīrišķība.
virilitāte Vīrišķība.
anandrija Vīrišķības trūkums, mazdūšība.
abelardizēt Vīrišķību laupīt (kā notika viduslaikos franču mācītam vīram Abelaram).
čaukstes Vīrišķie (sausie) kaņepju augi.
mīzeknis Vīrišķie dzimumorgāni (ērzeļiem, buļļiem, auniem).
puskaņepes Vīrišķie kaņepju augi, sausnes.
paskaiņi Vīrišķie kaņepju augi.
sausne Vīrišķie kaņepju augi.
saušņi Vīrišķie kaņepju augi.
puišelnīca Vīrišķīga izskata meitene; puišala.
puišala Vīrišķīga izskata meitene.
virils Vīrišķīgs, vīrišķs.
vīrestīgs Vīrišķīgs.
kriptohidisms Vīrišķo dzīvnieku iedzimta anomālija, kad viens vai abi sēklinieki nav ieslīdējuši sēklinieku maisiņā, bet aizturējušies vēdera dobumā vai cirkšņa kanālos.
virilescence Vīrišķo īpašību pazīmes vecākām sievietēm.
homogāmija Vīrišķo un sievišķo orgānu vienlaicīga nobriešana uz viena un tā paša divmāju auga.
inkubs Vīrišķs dēmons Eiropas viduslaiku mitoloģijā, kurš pieguļ aizmigušas sievietes, kas pēc tam dzemdē raganas un dēmonus.
vīrišķis Vīrs (1).
vecis Vīrs (dzīvesbiedrs).
vīrenītis Vīrs (mīlināmais vārds).
maikats Vīrs (vai sieva), kas viesībās mājas tēva (mātes) vietā rūpējas par viesu mielošanu.
mājkats Vīrs (vai sieva), kas viesībās mājas tēva (mātes) vietā rūpējas par viesu mielošanu.
boznieks Vīrs ar bozi; naktssargs.
zeltnesis Vīrs ar gaišiem matiem.
pāra Vīrs un sieva; līgava un līgavainis; arī vīrietis un sieviete.
laulāts Vīrs vai sieva (laulības attiecībās).
ragnesis Vīrs, kuram ir neuzticīga sieva.
cienīgs Vīrs, sieva.
cienīts Vīrs, sieva.
cienītais Vīrs; sieva.
mika Vīrs; vīrietis.
banders Vīrs.
laulenis Vīrs.
vecvells Vīrs.
veirs Vīrs.
vīrdzeguzene Vīru dzegužpuķe ("Orchis mascula").
nukleokapsīds Vīrusa apvalks, kurā līdz ar olbaltumvielām ietilpst arī nukleīnskābes.
plaks Vīrusa bojātu šūnu plankums vienslāņa audu kultūrā.
virions Vīrusa daļiņa, vīrusa ārpusšūnas eksistences forma.
viropekse Vīrusa fiksācija.
kapsīds Vīrusa olbaltumvielu apvalks.
serumhepatīts Vīrushepatīts - vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
ultravīrusi Vīrusi - bezšūnas dzīvas dzīvās būtnes, šūnu parazīti.
virēmija Vīrusi asinīs.
miksovīrusi Vīrusi, kas ierosina cilvēka un dzīvnieku elpošanas ceļu slimības, trakumsērgu, masalas u. c.
poksvīrusi Vīrusi, kas ierosina dermatotropiskas slimības (bakas).
arbovīrusi Vīrusi, ko pārnēsā asinssūcēji posmkāji.
retrovīrusi Vīrusi, kuriem ģenētiskais materiāls ir ribonukleīnskābe (RNS), nevis daudz parastākā dezoksiribonukleīnskābe (DNS).
vira Vīrusi.
VLP Vīrusiem līdzīgas daļiņas (angļu "Virus like particles") - vīrusu apvalki, kas nesatur ģenētisko materiālu.
mikofāgs Vīruss, kas iznicina sēnes.
aktinofāgs Vīruss, kas izšķīdina inficētas aktinomicētes.
bakteriofāgs Vīruss, kurš vairojas baktērijas šūnā un sagrauj tās dzīvības procesus.
virus Vīruss.
orbivīrusi Vīrusu ģints, iedalāma vismaz 14 antigēniski atšķirīgās grupās; inficē mugurkaulniekus, arī cilvēku; pārnēsātāji ir odi, moskīti un ērces.
kalicivīrusi Vīrusu ģints, kas ietver arī cilvēka kalicivīrusu grupas vīrusus un E hepatīta vīrusu.
mastadenovīrusi Vīrusu ģints, kas inficē zīdītājus, izraisot elpceļu un gremošanas trakta, konjunktīvas, centrālās nervu sistēmas un urīnizvadorgānu slimības; infekcija var būt asimptomātiska.
papilomavīrusi Vīrusu ģints, kuri cilvēka un dzīvnieku organismā ierosina papilomu veidošanos; piemīt augsts sugspecifiskums, tropisms pret zvīņepitēliju, daži var izraisīt malignizēšanos.
parvovirusi Vīrusu ģints, kuri var izraisīt infekciju zīdītājiem un putniem; vairojas šūnu kodolos; cilvēkam izraisa aplastisko krīzi, akūtu artrītu, infekciozo eritēmu, spontānu abortu un augļa bojāeju.
parvovīrusi Vīrusu ģints, kuri var izraisīt infekciju zīdītājiem un putniem; vairojas šūnu kodolos; cilvēkam izraisa aplastisko krīzi, akūtu artrītu, infekciozo eritēmu, spontānu abortu un augļa bojāeju.
vīrushepatīts Vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
parainfluence Vīrusu ierosināta infekcijas slimība, kas atgādina gripu.
raibziedainība Vīrusu izraisīta augu slimība, kam raksturīgi raibi plankumi, parasti uz ziediem.
pūslīšēde Vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīga nieze, apsārtums, sīku pūslīšu veidošanās.
bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura rada rētas ādā (parasti sejas ādā).
parastais herpess Vīrusu slimība, ko ierosina parastais herpesvīruss; pūslīšu lokalizācija visbiežāk uz lūpām, dzimumorgāniem, uz radzenes.
vīrusinfekcija Vīrusu slimība.
citotropisms Vīrusu, baktēriju, medikamentu īpašība ietekmēt noteiktas organisma šūnas.
Wisikum Vīsikuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
lēpt Vīst.
veist Vīst.
vīt Vīst.
vīstekls Vīsteklis (5).
vīstekls Vīsteklis (6).
mūkāt Vīstīt rokas kreklam vai citam apģerba gabalam.
atvīstīt Vīstīt vaļā.
pārvīstīt Vīstīt vēlreiz, no jauna.
požņāt Vīstīt, biezi saģērbt.
tutināt Vīstīt, ietīt.
tauņāt Vīstīt, taustīt.
žūkstīt Vīstīt, tīstīt, saiņot.
vīķelēt Vīstīt, tīstīt.
toncīt Vīstīt.
vīkstīt Vīstīt.
vīkstīties Vīstīties (1).
vīkstīties Vīstīties (2).
pubulēties Vīstīties, silti ģērbties.
vīstolis Vīstoklis (1).
vīstols Vīstoklis (1).
vīstuls Vīstoklis (1).
čuba Vīstoklis, pušķis.
vīsteklis Vīstoklis, sainis.
vickulis Vīstoklis, tīstoklis; kušķis.
stūķis Vīstoklis; satīts bērns, biezi saģērbies cilvēks.
klumšķis Vīstoklis.
puža Vīstoklis.
tūstoklis Vīstoklis.
vaņķis Vīstoklis.
viceklis Vīstoklis.
vīkstoklis Vīstoklis.
vīkstolis Vīstoklis.
vīkstols Vīstoklis.
vīstenis Vīstoklis.
žmulis Vīstoklis.
žmuls Vīstoklis.
apvīstīt Vīstot (ap ko, kam apkārt), aptīt.
novīstīt Vīstot (ko) apkārt, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
atvīstīt Vīstot (ko) vaļā, atklāt, atsegt (ko).
novīst Vīstot aiziet bojā.
apvīstīt Vīstot aptīt (ar ko).
atvīst Vīstot atdalīties.
savīst Vīstot iegūt vēlamās īpašības.
savīstīt Vīstot iesaiņot, arī satīt (ko, piemēram, drānā, papīrā).
ievīstīt Vīstot ietīt (kur iekšā).
nolaisties Vīstot noliekties (par augiem, to dalām).
pavīstīt Vīstot palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pievīstīt Vīstot piebāzt, piepildīt.
savīst Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
savīstīt Vīstot satīt.
atvīstīt Vīstot vaļā, noņemt (to, kurā kas ir ietīts).
palpiens Vīšanai sagatavotas linu un kaņepāju šķipsniņas pavedienu resnumā.
škumšķis Vīšķis, kušķis (1), vīkšķis.
būkšķis Vīšķis; kušķis.
tūšķis Vīšķis.
vikšis Vīšķis.
Lukna Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Vīganti" bijušais nosaukums.
vīgantieši Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Vīganti" iedzīvotāji.
nevīšu Vīšu nevīšu - nesakarīgi un bez iemesla.
vīšu Vīšu nevīšu runāt - haotiski, nesakarīgi blēņas runāt.
vīties Vīt sev (ko).
uzvīt Vīt un pabeigt vīt.
atvīt Vīt vaļā.
pārvīt Vīt vēlreiz, no jauna.
virpināt Vīt, griezt (ko) lokā, aplī.
vijināt Vīt, pīt (virvi).
kamīt Vīt, pīt.
pīdināt Vīt, pīt.
pinakls Vīta aukla, valgs (zirga kāju sapīšanai); pineklis.
maģistrāle Vītais pāris, koaksiālais vai optiskais kabelis, kas lokālajos tīklos savieno datorus un citas iekārtas; kopne.
vīteņot Vītarot.
vija Vīte 1(1).
vītne Vīte 1(1).
marasmius Vītenes.
vīteniskis Vīteniski.
vītiniski Vīteniski.
staipukšņi Vīteņaugi.
stīgotne Vīteņaugi.
tītiņaugi Vīteņaugi.
vīņas Vīteņaugi.
vītņi Vīteņaugi.
stīdzenājs Vīteņaugs.
vīga Vīteņaugs.
vijaugs Vīteņaugs.
vītenis Vīteņaugs.
vītņājs Vīteņaugs.
vītņaugs Vīteņaugs.
vītra Vīteņaugs.
stīgotājroze Vīteņroze.
kāpelētājrozes Vīteņrožu šķirņu grupa, parasti ar maziem, vienkāršiem ziediem, tās parasti stāda vienmuļu koku izrotāšanai vai dārza nojumes nosegšanai.
aizvīterot Vīterojot attālināties (par putniem).
pievīterot Vīterojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
vītarot Vīterot.
viterēt Vīterot.
ļurpt Vītēt.
vīdēt Vītēt.
vītņoties Vīties (1).
tīties Vīties (par vīteņaugiem, to daļām).
rāpties Vīties (parasti virzienā uz augšu) - par augiem.
maigstīties Vīties ap maigstīm.
cirtoties Vīties cirtās (par matiem).
pīties Vīties, augot apvīt (ko) - piemēram, par augiem, to daļām.
kreņģelēt Vīties, skriet pa apli (kā zirgam).
vīdināt Vītināt.
vītēt Vītināt.
labardāns Vītināta mencas fileja.
prošuto Vītināts šķiņķis itāļu gaumē.
savītināt Vītinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības.
Weitenfeld Vītiņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
Avīknes ūdenskrātuve Vītiņu dzirnavezers.
ķevelnieki Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķevele" iedzīvotāji.
laurenieki Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lauri" iedzīvotāji.
sirmelnieki Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sirmele" iedzīvotāji.
Vītiņu muiža Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas “Vītiņi” bijušais nosaukums.
vītiņš Vītītis - mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
vīte Vītne (1).
staipeknis Vītne (lapas pārveidne), arī vijīgs, kāpelējošs stumbrs.
rupjvītne Vītne ar samērā lielu šķērsgriezumu.
smalkvītne Vītne ar samērā mazu šķērsgriezumu.
priekšķīlis Vītne galvas smadzeņu paura daivas mediālajā virsmā, pakauša daivas ķīļa priekšpusē.
grīzeklis Vītne no salmiem, siena vai koku zariem.
tītne Vītne.
veitne Vītne.
vinta Vītne.
vītnis Vītne.
vindes Vītnes.
vintes Vītnes.
klupe Vītņgriezis - rokas instruments vītņu iegriešanai; to veido rāmis, kurā iestiprināts griezējinstruments - vītņgriezis.
uzgrieznis Vītņota savienojuma vai skrūves pārvada elements ar iekšējo vītni.
antilope Vītņragu antilope - dobradžu kārtas ģints ("Tragelaphus"), vidēji lieli atgremotāji ar gariem (līdz 1 m), skrūvveidīgi sagrieztiem ragiem, Āfrikā, 8 sugas.
tragelaphus Vītņragu antilopes.
skrūvkaza Vītņragu kaza ("Capra falconeri").
skreja Vītņstobru šaujamieroču stobra kanāla daļa starp patrontelpu un vītņotās daļas sākumu.
skrejsāka Vītņstobru šaujamieroču stobra kanāla daļa starp patrontelpu un vītņotās daļas sākumu.
locenes Vītņu kāpnes.
vītņveidīgs Vītņveida.
vītoliens Vītolājs.
salix Vītoli.
vītolājs Vītoliem apaugusi vieta; vītolu audze.
plūkškoks Vītollapju dzimtai piederīgas ģints koki - plūksnoti saliktām lapām, riebīgu mizas un lapu smaku.
cibukoks Vītollapu spireja ("Spiraea salicifolia").
kārkls Vītols ("Salix") - krūms ar lokaniem zariem, veselām īskātainām lapām un viendzimuma ziediem spurdzēs.
vītals Vītols ("Salix").
vītoli Vītols ("Salix").
vītolis Vītols ("Salix").
vītuls Vītols ("Salix").
pūpolkoks Vītols, kārkls.
salicaceae Vītolu dzimta.
pūpola Vītolu dzimtas augu spurdze; arī pūpolu zars.
verba Vītolu dzimtas augu spurdze; arī pūpolu zars.
čozēnija Vītolu dzimtas ģints ("Chosenia"), liels, ātraudzīgs, vītoliem līdzīgs koks, Austrumāzijā, 1 suga.
papele Vītolu dzimtas ģints ("Populus"), liels, ātraudzīgs koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
apse Vītolu dzimtas lapu koks ar garkātainām lapām ("Populus").
melnapse Vītolu dzimtas lapu koks ar pelēku mizu, kas, kokam izaugot, melnē.
skrīpšļi Vītolu krūmu suga ar sīkiem zariem un mazām spilgtām lapām.
killikilliks Vītolu lūku cigārs, smēķē indiāņi un ļoti ciena Londonas klubos.
miķēlnīca Vītolu miķelīte ("Asyter salignus").
precene Vītolu miķelīte ("Aster salignus", senāk "Aster salicifolius").
kārkliņi Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
miķele Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
miķelene Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
miķēlene Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
miķelītis Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
miķeļnica Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
miķeļnīces Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
miķeļpuķe Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
rudinspuķe Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
vītoloņi Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
baltrozīte Vītolu pelašķis ("Achillea salicifolia").
salicales Vītolu rinda.
pūpolvītols Vītolu suga ("Salix caprea"); blīgzna.
šķetra Vītolu suga ("Salix pentandra"), krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs.
vijenes Vītolu vējmietiņš ("Lythrum salicaria").
zēle Vīts vads no vairākiem tievākiem vadiņiem.
vīts Vītums.
vīvuļa Vīvaļa - dziju tinamais kociņš; tītelītis.
vīvulis Vīvaļa - dziju tinamais kociņš; tītelītis.
vīvaliņa Vīvaļa 1.
vīvoļa Vīvaļa 1.
vīvuliņš Vīvaļa 1.
vīvuls Vīvaļa 1.
vīvuļš Vīvaļa 1.
vāvulis Vīvaļa.
veroklis Vīvaļa.
vīvuļi Vīvele 2.
strāles Vīveles, pēkšņas vēdergraizes.
tranzītvīza Vīza braukšanai caur vīzas devējas valsts teritoriju.
švirka Vīzdegune; aušīga sieviete.
vīzdegnote Vīzdegune.
vīzdegunīgums Vīzdegunība.
šņaiba Vīzdegunīga meitene.
šnīpa Vīzdegunīga sieviete.
maderēt Vīzdegunīgi iet uz darbu darīt kaut ko, kas nav pa spēkam.
vīzdegunis Vīzdegunīgs cilvēks.
knapāts Vīzdegunīgs puisis, mazāks bērns.
knapats Vīzdegunīgs puisis.
vēss Vīzdegunīgs, bezkaunīgs.
ķircīgs Vīzdegunīgs, nicīgs.
paskabrīgs Vīzdegunīgs, nicīgs.
gudrdegunis Vīzdegunīgs, pārgudrs cilvēks.
visdegunīgs Vīzdegunīgs.
būkšķis Vīzdegunis, okšķeris, nederīgs subjekts.
šņipstelis Vīzdegunis.
virsdeguns Vīzdegunis.
visdegunis Vīzdegunis.
vizdegunis Vīzdegunis.
vīzdeguns Vīzdegunis.
lapča Vīze (apavs).
vīzene Vīze 2.
kavarne Vīze, lūku kurpe.
koverzne Vīze.
vīzesveidīgs Vīzei līdzīgs.
pavārškas Vīzes jeb pastalas malu vidus, kur kājā aunot krusteniski iever auklas.
paāde Vīzes zāle.
sumpurnes Vīzes, kurām lūka gals purnā ieliekts uz iekšu u iestiprināts pinumā.
taražas Vīzes.
vīza Vīzes.
fantasma Vīzija vai ilūzija, kas radusies neiropsihiskas slimības ietekmē.
vīzēt Vīžāt.
mīžāt Vīžot.
uražas Vīžu auklas.
vīžinieks Vīžu izgatavotājs.
Wigantshof Wiegandshof - Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
fogašs Zandarta nosaukums Vīnē.
Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Vī.