Paplašinātā meklēšana

Meklējam aģēt.

Atrasts vārdos (12):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (95):

izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
psihiska slimība augstākas nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt.
psihiskās slimības augstākās nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt.
metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā.
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
trauksmes zvans brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu.
varēt Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1).
amfotēriskums Dažu savienojumu spēja atkarībā no apstākļiem reaģēt gan ar skābēm, gan ar bāzēm.
kairināmība Dzīvās matērijas īpašība - spēja reaģēt uz vides iedarbību.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
masa Fizikāls lielums, ar ko raksturo ķermeņa inerci un spēju reaģēt uz gravitācijas lauku vai to radīt.
ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
skatīties caur pirkstiem izlikties ko neredzam, apzināti nereaģēt uz ko nevēlamu, neatļautu, nosodāmu.
atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt; ar savu darbību atbalstīt.
pietiekami labs vecāks jēdziens, kuru sāka izmantot 20. gs. 50. gados, to attiecinot uz vecāku spējām pietiekami veselīgi un dabiski reaģēt uz jaundzimušā vajadzībām.
iemirt Kaut kur iedziļinoties un vāji reaģēt uz apkārt notiekošo.
kraģēt Knaģēt ar knaģi.
kādu dziesmu dziedāt ko teikt, kā reaģēt uz kaut ko.
knaģēt Kraģēt.
sensomobilitāte Kustību atkarība no sensoriskiem kairinājumiem; spēja uz tiem reaģēt ar kustību.
e lieto, lai pamudinātu kādu ko teikt, reaģēt uz iepriekš teikto
ē lieto, lai pamudinātu kādu ko teikt, reaģēt uz iepriekš teikto
dresēt Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) veiktu noteiktas darbības; mācīt (dzīvniekus), lai (tie) reaģētu uz noteiktu kairinātāju.
eksplodēt Momentāni ķīmiski reaģēt, izdalot enerģiju, kas parasti rada uzliesmojumu, triecienvilni; sprāgt.
izobolisms Motorisko nervu šķiedru tieksme reaģēt ar maksimālu uzbudinājumu uz katru virssliekšņa kairinājumu.
miostēnija Muskuļa jauda; muskuļa spēja normāli reaģēt.
klusēt Nebūt kontaktā (ar kādu), nereaģēt (uz ko, piemēram, ar vēstuli).
novērotāja vai eksperimentētāja sistemātiskā nosliece (novirze) negribēta tieksme reaģēt atbilstoši saviem priekšstatiem, kas var novest pie atkāpšanās no objektivitātes.
paiet Neievērot, arī nereaģēt.
necelt ne ausu nepievērst uzmanību, nelikties ne zinis; nereaģēt.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai reaģētu uz kāda cita iepriekšējo darbību.
noskaņot Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, tās detaļu), lai (tā) radītu svārstības ar vajadzīgo frekvenci, reaģētu uz šādām svārstībām.
pretpārvietošanās Operācija, lai reaģētu uz pretinieka pārvietošanos vai apsteigtu to.
aromātiskums Organiskajā ķīmijā - ciklisku konjugētu savienojumu fizikālo īpašību, reaģētspējas un struktūras īpatnības.
bioloģiskais pulkstenis organisma spēja izjust laika ritumu un reaģēt uz to.
eksterofekcija Organisma spēja reaģēt uz apkārtējās vides iedarbību, ko īsteno centrālā nervu sistēma.
pārmīt Pārmainīt (3); reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
izaicinājums Paveikta darbība --> izaicināt (2); izturēšanās, rīcība, runa, kas apvaino, liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
hiposensitivitāte Pazemināta jutība, samazināta spēja uztvert ārējos kairinājumus un uz tiem reaģēt.
parlamentārisma krīze Latvijā politiskie, sabiedriskie un ekonomiskie procesi Latvijā 20. gs. 30. gados, kas izpaudās kā parlamentārās sistēmas nespēja kvalitatīvi realizēt valsts pārvaldi un adekvāti reaģēt uz valstī notiekošo, un tās sekas bija parlamentāras pārvaldes nepopularitāte plašās iedzīvotāju aprindās.
seksuālā uzbudināmība psihiska un fiziska spēja reaģēt uz seksuāliem kairinājumiem.
spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
raķēt Raģēt - ar raģeli virves vīt (ar kāsīšiem griezt).
stāties Reaģēt (ar vielu) - par vielām.
izturēties Reaģēt (par augiem).
atbildēt Reaģēt (uz jautājumu vai darbību) ar darbību, izturēšanos.
atsaukties Reaģēt (uz ko) ar balss skaņām (par dzīvniekiem).
atsmaidīt Reaģēt (uz ko) ar smaidu.
atsmieties Reaģēt (uz ko) ar smiekliem; atsmiet.
atsmiet Reaģēt (uz ko) ar smiekliem; atsmieties.
atsmīnēt Reaģēt (uz ko) ar smīnu.
atšņākt Reaģēt (uz ko) ar šņācienu.
sagaidīt Reaģēt ar (parasti nelabvēlīgu, naidīgu) izturēšanos, rīcību uz (kāda) ierašanos, parādīšanos.
reflektēt Reaģēt ar refleksu uz (kā) iedarbību.
sagaidīt Reaģēt ar savu izturēšanos uz (kāda) ierašanos, parādīšanos (par dzīvniekiem).
izreaģēt Reaģēt un pabeigt reaģēt (par vielu).
atsarunāties Reaģēt uz cilvēka runu ar balss skaņām (par dzīvniekiem).
rotaļāties Reaģēt uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
klausīt Reaģēt uz savu vārdu (par dzīvniekiem).
atdarboties Reaģēt, atdarīt.
dehidrobenzols Reaģētspējīga ķīmiska daļiņa, kas nav izolējama brīvā veidā; rodas kā starpprodukts daudzās benzola atvasinājumu reakcijās.
karbēni Reaģētspējīgas ķīmiskas daļiņas, kas nav izolētas brīvā veidā un satur divvalento oglekļa atomu.
atbildēt Sacīt, reaģēt, atsaucoties uz klauvējienu, zvanu u. tml.
pusdzīvs, pusmiris saka par cilvēku, kas daļēji ir zaudējis spējas darboties, reaģēt.
sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piemēram, par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
pārmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību; apmainīties (2).
apmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
mīt Savstarpēji atbildēt, reaģēt uz darbību ar atbilstošu pretdarbību.
psihe Smadzeņu spēja atspoguļot objektīvo īstenību, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un pareizi uz tiem reaģēt; cilvēka nervu darbības procesu kopums; arī dvēsele.
termoreceptors Specializēts jušanas nervu galaparāts orgānos un audos, kas spēj reaģēt uz temperatūras maiņām.
ierosināmība Spēja (šūnai) uztvert pārmaiņas ārējā vidē un reaģēt uz tām.
apziņa Spēja pareizi uztvert īstenības iespaidus un uz tiem atbilstoši reaģēt.
reaģētspēja Spēja reaģēt (parasti vielai).
sensibilitāte Spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
kalciotropisms Šūnu spēja pastiprināti reaģēt uz kalcija sāļu terapiju.
spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
gaismjutīgs Tāds, kam piemīt spēja uztvert gaismu, tāds, kam piemīt spēja reaģēt uz gaismu.
jutīgs Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
heterofils Tāds, kam tieksme neparastā veidā reaģēt uz ķīmisku vai bioloģisku vielu; krāsoties neparastā veidā; antivielas īpašība reaģēt ar nespecifisku antigēnu.
izaicinošs Tāds, kas apvaino, kaitina, izraisa nepatiku; tāds, kas liek asi reaģēt.
aktīvs Tāds, kas darbojas vai ir gatavs darboties, reaģēt.
pasīvs Tāds, kas nedarbojas vai nav gatavs darboties, reaģēt.
pasīvs Tāds, kas nespēj reaģēt; tāds, kas neiedarbojas uz ko; tāds, kurā nenotiek kāds process, reakcija.
reaģētspējīgs Tāds, kas spēj reaģēt (parasti par vielām).
pieņemt Uzklausīt vai izlasīt (kāda piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.) un ar pozitīvu atbildi vai rīcību reaģēt (uz to).
uztvert Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) - par augiem, to daļām.
notikumu apdarinātājs valodas "JavaScript" lietojumos mehānisms, kas liek skriptam reaģēt uz notikumu (piemēram, klikšķi uz hipersaites vai teksta laukuma satura maiņu), tā izpildi var izraisīt vai nu lietotājs, vai arī skripts.
ķīmiskā tieksme vielu spēja savstarpēji reaģēt.
hidrauliskā aktivitāte vielu un materiālu spēja reaģēt ar ūdeni, tā rezultātā palielinās mehāniskā stiprība.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa aģēt.