Paplašinātā meklēšana
Meklējam mācīt.
Atrasts vārdos (52):
- mācīt:1
- mācīts:1
- apmācīt:1
- atmācīt:1
- damācīt:1
- iemācīt:1
- izmācīt:1
- nomācīt:1
- pamācīt:1
- samācīt:1
- uzmācīt:1
- mācītāja:1
- mācītājs:1
- mācītava:1
- mācītība:1
- mācīties:1
- mācītiņš:1
- pārmācīt:1
- piemācīt:1
- nemācīts:1
- pusmācīts:1
- mācītājene:1
- apmācīties:1
- iemācīties:1
- izmācīties:1
- nomācīties:2
- nomācīties:1
- pamācīties:1
- samācīties:1
- uzmācīties:1
- mācītājiene:1
- mācītājisks:1
- mācītājmāja:1
- mācītprasme:1
- aizmācīties:1
- izamācīties:1
- kramācīties:1
- pārmācīties:1
- piemācīties:1
- pusmācītājs:1
- mācītājmuiža:1
- iesamācīties:1
- nosamācīties:1
- pasamācīties:1
- sasamācīties:1
- viesmācītājs:1
- virsmācītājs:1
- mācītājļaudis:1
- palīgmācītājs:1
- pārsamācīties:1
- piesamācīties:1
- mācītājcienīgtēvs:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (509):
- pastor _burtiski_ "gans"; mācītājs (kura pārziņā ir draudze vai baznīca).
- iebāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- sabāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- (sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
- skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
- ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
- pielikt pirkstu aiztikt, pārmācīt, sist.
- rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību.
- viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji.
- Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- iesajemties Apgūt, iemācīties ko darīt, veikt.
- piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt; piesavināties (2).
- piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt.
- davuikt Apgūt, iemācīties.
- iesakopties Apgūt, iemācīties.
- izvuikt Apgūt, iemācīties.
- internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
- ieņemties Apgūt; iemācīties.
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
- iebraukt Apmācīt braukšanai, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
- iejādināt Apmācīt jāšanai (zirgu).
- iejāt Apmācīt jāšanai (zirgu).
- gudrināt Apmācīt, darīt gudru.
- iejādelēt Apmācīt, pieradināt jāšanai (zirgu).
- izmācīt Apmācīt.
- kontrollidojums Apmācīta lidotāja lidojums ar dubultu vadību aprīkotā lidmašīnā (helikopterā) kopā ar instruktoru, lai pārbaudītu lidotāja pilotēšanas tehniku, pirms viņiem dod atļauju patstāvīgiem lidojumiem.
- dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
- pilnmatrozis Apmācīts un ar labu savas profesijas pieredzi bagāts jūrnieks, kas var ieņemt bocmaņa vietu un veikt visus tā pienākumus.
- mākots Apmācīts; tāds, kas prot (ko darīt).
- klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
- iecīnīt Ar grūtībām iemācīties.
- ulksnēt Ar lielām grūtībām iemācīties lasīt un rakstīt.
- iedrenēt Ar lielām pūlēm kaut ko iemācīties, iegaumēt.
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas).
- izdīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību izmācīt.
- izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
- ielauzīt Ar pūlēm iemācīt.
- iebulderēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
- iebuldurēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
- ielauzīties Ar pūlēm iemācīties.
- ierūdīt Ar pūlēm iemācīties.
- ielumdīt Ar pūlēm, grūtībām iemācīt, ievingrināt (parasti zirgu).
- iesalauzīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
- iesalumdīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
- lauzīties grāmatā ar pūlēm, grūtībām mācīties lasīt.
- izkoderēt Ar roku spēku vai ar vārdiem pārmācīt, izbārt.
- iedresēt Ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko).
- ieurdīt Ar stingrību, noteiktību iemācīt (kādu ko darīt).
- arhīvists arhīvzinātnē apmācīta persona.
- et ab hoste doceri arī no ienaidnieka var mācīties.
- iearties Arot iemācīties labi art; art, kamēr aršana sāk veikties.
- atskaitīt Atbildēt no galvas (iemācīto); noskaitīt.
- atsacīt Atbildēt no galvas (iemācīto).
- atkārtot Atjaunot atmiņā (agrāk apgūto, iemācīto).
- iespārdināt Atkārtoti izraisīt speršanu, iemācīt spert (par zirgu).
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
- Burtnieku mācītājmuiža atrodas Burtnieku pagastā blakus Burtnieku luterāņu baznīcai, tagadējā apbūvē ietilpst stallis (celts 1793. g.), klēts (1810. g.), mācītāja māja (1820. g.), mācību jeb konfirmantu māja (1863. g.) un rentnieka māja (1864. g.).
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
- Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves.
- Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi.
- Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav).
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
- fokāra Augšēģiptē, senāk, mācīts vīrs, kas prot lasīt Korānu un rakstīt rakstus.
- Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē.
- pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
- nodot Bargi nosodīt, pārmācīt (piemēram, noperot, izrājot).
- sadot pa cepuri (kādam) bārt, kritizēt, pārmācīt.
- ņemt uz liesta bārt, pērt, pārmācīt.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
- bīstamās iekārtas apkalpojošais personāls bīstamās iekārtas valdītāja norīkotas apmācītas personas, kuru rīcība ietekmē bīstamās iekārtas darbību vai tehnoloģiskā procesa norisi.
- rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām.
- brīdēt Brīdināt, draudēt, rāt; mācīt bērnu sitot.
- izbuknīt Buknījot izgrūstīt; buknījot pārmācīt, sodīt.
- izbukņīt Buknījot izgrūstīt; buknījot pārmācīt, sodīt.
- atmīnētājs Cilvēks, kas apmācīts atmīnēšanai.
- tikumnieks Cilvēks, kas mēdz klaji, arī uzmācīgi paust tikumiskus uzskatus un pamācīt.
- sprediķotājs Cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
- zaurēt Cītīgi mācīties.
- zaurēties Cītīgi mācīties.
- pusmācīts Daļēji, nepilnīgi apmācīts; tāds, kas ir ieguvis daļējas, nepilnīgas zināšanas.
- instruktāža darba vietā darba devējs nodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un apmācību un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu.
- samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
- iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties.
- iedrillēt Daudzreiz atkārtojot, iemācīt, iemācīties (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties; iekalt (5).
- stručīt Dažādi pamācīt (gan uz labu, gan uz ļaunu).
- desantkaraspēks Desanta operācijām apmācīts un apbruņots karaspēks.
- dramzēt Dīdīt, mācīt, vingrināt.
- Bintu Dievišķa antilope Rietumsahāras iedzīvotāju mitoloģijā, no kuras galvaskausa pirmais kalējs debesīs pagatvoja kapli un nokāpa uz zemes, lai iemācītu cilvēkiem apstrādāt zemi.
- mācīts Divd. --> mācīt.
- pamācošs Divd. --> pamācīt.
- frontisti Domātāji, pētnieki; prātelētāji, māņu gudrības mācītāji.
- samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- mācīt Dot padomu, norādījumu, pamācīt.
- iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
- apžāžināt Draudēt ar vārdiem, pamācīt, aizrādīt, norāt.
- sobara Draudzes locekļu saziedotā samaksa mācītājam.
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- apdīdīt Dresējot kaut cik (daļēji) iemācīt.
- lumdīt Dresēt, apmācīt (parasti zirgu).
- karaīmi Ebreju sekta, kas neatzīst mutisko mācību un vēlākos rakstu mācītāju priekšrakstus; radusies 8. gs. vidū Bābelē.
- retencija Emocionāla aizture, atmiņas spēja saglabāt iemācīto un pārdzīvoto; iegūti pēcefekti.
- sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam.
- sadot pa kūkumu kādam fiziski ietekmēt, pārmācīt.
- sadot pa sprandu fiziski pārmācīt, sist, sakaut bruņotā cīņā; izteikt nopēlumu, nosodījumu.
- sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt; sasist; piekaut.
- sadot pa galvu, arī sadot (arī salikt) pa rīkli arī sadot pa sprandu (arī pa zobiem) fiziski pārmācīt; sist; piekaut.
- dot (arī sadot) pa kaklu Fiziski pārmācīt; sist; piekaut.
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- pātarot Gari, apnicīgi runāt; apnicīgi pamācīt.
- clerc Garīdznieka kārtai piederīgs; viduslaikos lasīt un rakstīt pratējs, mācīts cilvēks.
- anagnosts Grieķijā un Romā mācīts vergs, kas lasīja priekšā; lektors.
- speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties.
- tikt Gūt iespēju piedalīties, strādāt, mācīties, ko izmantot vai ar ko darboties.
- mācīties Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u.tml.
- Helms Helms J. - Rostokas mācītājs 17. gs., sarakstījis hroniku, par autoru ziņu maz.
- iešķuidīt Iedīdīt, iemācīt.
- iepaurēt Iegaumēt, iemācīties.
- vērsināt Iekalt, mācīties no galvas.
- izmācīt Iemācīt (ko darīt).
- davuicīt Iemācīt (ko nevēlamu).
- damācīt Iemācīt (ko) veikt, darīt, rīkoties u. tml.
- ierādīt Iemācīt (strādāt), parādīt (kā darīt).
- iedzirdināt Iemācīt dzert (atradinot no zīšanas).
- iedzirdīt Iemācīt dzert (atradinot no zīšanas).
- iestomīt Iemācīt lasīšanas pamatprasmes.
- piemācīt Iemācīt ļoti daudz.
- piemācīt Iemācīt papildus.
- iezīdīt Iemācīt zīst.
- iedot pūrā līdzi iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
- dot pūrā līdz(i) iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
- mācināt Iemācīt, iedīdīt, dresēt.
- ieskolot Iemācīt, iedīdīt.
- iekandavāt Iemācīt, iedresēt.
- iekandavot Iemācīt, iedresēt.
- ieliet kā ar karoti mutē iemācīt, ieskaidrot kaut ko tā, ka visu izprast var bez kādām pūlēm.
- iepratināt Iemācīt, ievingrināt.
- ieūdelēt Iemācīt; iedresēt.
- iestuidīt Iemācīt.
- ievuicīt Iemācīt.
- kriptestēzija Iemācīta uztveres izsmalcināšana.
- ekvizīcija Iemācīta uzvedības pielāgošana.
- dasavuicīties Iemācīties (ko) no kāda cita.
- sabāzt (arī iebāzt) galvā iemācīties (parasti ko nevajadzīgu); iemācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- sabuldurēt Iemācīties iekaļot (galvā).
- iesaadīties Iemācīties labi adīt.
- iesaarties Iemācīties labi art.
- iesaausties Iemācīties labi aust.
- iesaskaitīties Iemācīties labi lasīt.
- piemācīties Iemācīties papildus.
- apgūt Iemācīties ražot, arī iemācīties izmantot (piemēram, materiālus, ierīces).
- nablatikatsja Iemācīties runāt argo.
- apgūt iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.), mācoties, vingrinoties iegūt (prasmi, iemaņas)
- dasajemties Iemācīties uztvert runas saturu; ievingrināties kādā darbā, apgūt darba prasmi.
- ieprasties Iemācīties, ievingrināties.
- sagatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
- piešauties iemācīties, kā kaut ko darīt
- iejemties Iemācīties.
- iemākt Iemācīties.
- iepaukāt Iemācīties.
- iesamācīties Iemācīties.
- iesavuicīties Iemācīties.
- izamācīties Iemācīties.
- izmācīties Iemācīties.
- izmākt Iemācīties.
- ieamzēt Ieradināt, iemācīt niķus, untumus (piemēram, zirgam).
- iemostīt Ieradināt, iemācīt.
- iemustīt Ieradināt, iemācīt.
- instituēt Ierīkot, iekārtot, nodibināt; mācīt.
- ieskolot Iesākt mācīt.
- garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs.
- deldēt skolas solu iet skolā, mācīties.
- audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi; pamācīt.
- rādīt ceļu (kādam) ievadīt, ievirzīt dzīvē, darbā; mācīt, dot padomu.
- prezbiteris Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs).
- iezināt Ievērot, iegaumēt; iemācīties.
- saurbināt Ilgāku laiku nepārtraukti mācīties.
- nomācīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam).
- nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
- saskoloties Ilgi un ne īpaši sekmīgi mācīties skolā.
- Rāmakrišnas misija indiešu reliģiska organizācija, ko nodibināja 1897. gadā ar mērķui mācīt vedāntu, rūpēties par slimajiem un trūcīgajiem.
- interiorizēt Internalizēt - apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
- kolārs Īpaša balta apkaklīte mācītāja amata kreklam.
- prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs.
- snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, šaujot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
- likt bankas (kādam) īpatnējā veidā sagādāt fiziskas ciešanas, smagi pārmācīt.
- iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt.
- tresēt Izdot rīkojumus, kommandēt, pamācīt.
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- skoloties Izglītoties, mācīties, parasti mācību iestādē.
- izskoloties Izglītoties; arī izmācīties (1).
- starpnieks izlīguma procesa veikšanai īpaši apmācīta persona.
- izskolot Izmācīt (1).
- iztaisīt no kāda lietas koku izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
- iztaisīt no kāda lietaskoku izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
- izūdelēt Izmācīt, izdresēt.
- nomācīt Izmācīt, pieradināt darīt citādi nekā ierasts.
- izgudrināt Izmācīt.
- izvuicīt Izmācīt.
- izzubrīt Izmācīties (visu, parasti daudzreiz atkārtojot).
- izamācīties Izmācīties par ko.
- izavuicīties Izmācīties par ko.
- izmākt Izmācīties par ko.
- izvuicīties Izmācīties, iemācīties.
- izpeisēt Izpostīt; pārmācīt.
- izštudierēt Izstudēt; izmācīties.
- katehizēt Iztaujāt; mācīt jautājumos un atbildēs.
- Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam.
- rabbi Jūdaisma mācītājs, Svēto Rakstu zinātājs, garīgais vadītājs; rabīns.
- sofers Jūdaistu ticības skolotājs, rakstu mācītājs.
- pātarnieks kāds, kas kopā ar līgavu iet pie mācītāja pātaros.
- pirslis Kāds, kas pavada jauno pāri pie mācītāja.
- peslis Kāds, kurš jauno pāri pie mācītāja ved.
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos).
- Gambijas kāmjžurka kāmjžurku suga ("Cricetomys gambianus"), kurai ir asa oža, tāpēc Āfrikā tām iemācīts meklēt kājnieku mīnas.
- atbēres Kapusvētku sastāvdaļa, kurā mācītājs piemin attiecīgajā gadā mirušos.
- grenadieris Kareivis, kas apmācīts rokas granātu mešanā.
- katēchizēt Katehizēt - iztaujāt, mācīt njautājumos un atbildēs.
- vikārs Katoļu baznīcā - bīskapa vai draudzes mācītāja palīgs.
- primicija Katoļu baznīcā pirmais dievkalpojums, ko jauniesvētīts mācītājs tur patstāvīgi pēc sava ordinācijas dievkalpojuma.
- plebānija Katoļu draudzes mācītājmāja.
- plebāns Katoļu draudzes mācītājs (svētnieks), gk. laukos.
- kirē Katoļu draudzes mācītājs Francijā, Beļģijā un citās zemēs.
- responsorijs Katoļu garīgais dziedājums dialoga veidā starp mācītāju (solistu) un kori.
- klibons Katoļu mācītājs.
- iepaurēties Kaut ko iemācīties, apgūt.
- uzmācīt Kaut ko vairāk, jaunu iemācīt.
- moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus; klaji, arī uzmācīgi pamācīt.
- drillēt Komandēt, pamācīt; dīdīt; dresēt; apmācīt.
- Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai.
- Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni.
- sadrūkstīt Krietni izbārt, pārmācīt.
- kristadelfiāņi Kristiešu sekta, kuru ASV nodibināja Džons Tomass (1805.-1871. g.), noliedz mācību par Trīsvienību, Kristus piedzimšanu cilvēka veidā, uzskata Bībeli par nemaldīgu, nav mācītāju.
- pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija).
- molokāņi Kristīgās reliģijas novirziena "garīgā kristietība" pārstāvji, radās Krievijā 18. gs. 60. gadu beigās, atsakās no mācītāju un baznīcas starpniecības dieva un cilvēku attiecībās.
- Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
- iekalt Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot); arī iemācīt.
- (ie)kalt galvā labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot); arī (ie)mācīt.
- kalt (arī iekalt) galvā labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot); arī mācīt, iemācīt.
- atlasīt Lasīt priekšā (uzdoto, iemācīto).
- ielasīties Lasot iemācīties labi lasīt.
- Mācītāju partija Latvijas Pirmā partija, kuras organizatoru un piekritēju vidū bija vairāki mācītāji, arī pati partija pēc savas ievirzes ir kristīgi demokrātiska.
- Pernigel-Pastorat Liepupes mācītāja muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā.
- dīdīt Likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko.
- sūtīt Likt (kādam), lai mācās (mācību iestādē), dot, nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur, parasti kursos).
- atprasīt Likt (parasti skolēniem), lai pastāsta (iemācīto).
- dziedināt Likt dziedāt; mācīt dziedāt.
- atlasināt Likt lasīt iemācīto (tekstu).
- piesēdināt pie grāmatas likt mācīties lasīt; likt mācīties no grāmatas.
- parādīt velnu likt piedzīvot ko nepatīkamu; pārmācīt kādu; atriebties, atmaksāt (kādam).
- salutatio Liturģisks sveiciens; mācītājs saka: "Tas Kungs lai ir ar jums" - un draudze atbild: "Un ar tavu garu".
- laist Ļaut, arī likt (kādam) doties mācīties (kur), apgādājot (to), rūpējoties (par to).
- (ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
- ieliet galvā, arī ieliet (arī ielikt) mutē, arī ieliet (kā) ar karoti ļoti rūpīgi ieskaidrot, iemācīt.
- liet galvā (arī mutē), arī liet (kā) ar karoti (mutē) ļoti rūpīgi skaidrot, mācīt.
- rādīt ar pirkstu (kādam kaut ko) ļoti tieši norādīt; mācīt.
- bakstīt ar pirkstu acī ļoti tieši, nekautrīgi atgādināt, pārmest, pamācīt.
- iesvētes mācība mācības, kurās mācītājs iesvētāmos iepazīstina ar baznīcas dogmām.
- dresēt Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) veiktu noteiktas darbības; mācīt (dzīvniekus), lai (tie) reaģētu uz noteiktu kairinātāju.
- mācīt (kādu) amatā mācīt (kādam) amatu.
- mācīt (kādu) darbā mācīt (kādam) darbu.
- gatavot Mācīt (kādu, piemēram, profesijas iegūšanai); mācīt, trenēt (kādu, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai).
- pasniegt mācīt (mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
- kalt Mācīt (parasti, daudzreiz atkārtojot); neatlaidīgi mācīt.
- pasniegt stundas mācīt kādam privāti (ko).
- mācīt ābeci mācīt lasīt.
- pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
- rēdēt mācīt, padomu dot.
- dūzenēt Mācīt, pārmācīt, kandavāt.
- vuiceit mācīt.
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā; mācītāja dzīvojamā māja.
- klopčeits mācītāja piepalīgs (zēns) katoļu dievkalpojumā.
- draudzes gans mācītājs.
- riedīties mācīties (darbu).
- ņemt stundas mācīties (ko) pie privātskolotāja.
- nomācīties Mācīties (visu laikposmu) un pabeigt mācīties.
- mācīties amatā mācīties amatu.
- mācīties ābeci mācīties lasīt.
- mācīties ābecē mācīties lasīt.
- nosamācīties Mācīties un pabeigt mācīties.
- sēdēt pie grāmatām mācīties, cītīgi lasīt.
- uzmācīt Mācot samācīt uz kaut ko.
- piedurt nagus mazliet iesist, pārmācīt.
- transcendentālā meditācija meditācijas tehnika, ko mācīja mahariši Mahešs Jogi un kas pēc 1960. gada kļuva populāra Rietumos; tās praktizētājiem nav nepieciešams būt kādas reliģijas piekritējiem, viņiem tiek mācīts meditēt 15-20 minūtes divreiz dienā, tas noņem stresu un palīdz relaksēties.
- pazubrīt Mehāniski pamācīties (ko).
- pazubrīties Mehāniski pamācīties.
- reverenda Melns mētelis, ko lieto luterāņu mācītāji.
- ielingoties Metot iepraktizēties un iemācīties.
- tanaīts Mišnā minēts vai mišnas laikmetam piederīgs jūdaistu bauslības mācītājs.
- cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- sietiņi Naturālās nodevas luteriešu draudzes mācītājam no 16. gs. līdz 20. gs. sākumam; dažkārt maksāja arī draudzes skolotājam un ķesterim.
- iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā); ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko).
- urbt Neatlaidīgi mācīties.
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
- pamācīt Neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- padīdīt Neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības.
- pamācīties Neilgu laiku, mazliet mācīties.
- illiterāti nemācīti, neizglītoti cilvēki.
- mucā audzis, pa spundi barots nemācīts, neaudzināts, ar ļoti šauru redzesloku; neattapīgs.
- nepiedurt ne pirkstu nepārmācīt, nesodīt, pat nemēģināt to darīt.
- dīrāt ādu kādam nežēlīgi pārmācīt.
- uzticības persona nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā.
- goba Nodeva, ko maksāja kungam un mācītājam, biežāk labības veidā, bet varēja būt arī mājlopu veidā.
- mācītāja sieciņi nodevas graudā, kuras feodālismā un kapitālismā maksāja mācītājam pie baznīcas draudzes piederošie zemnieki.
- mācītāja tiesa nodevas, ko mācītājs saņēma no savas draudzes locekļiem kā kārtēju ienākumu (līdz 20. gadsimtam).
- nemācīts Nolieguma divdabis --> mācīt.
- noiet Nomācīties (visu laikposmu), ierodoties (kur), parasti regulāri.
- pārcelt Oficiāli atļaut mācīties nākamajā klase, kursā (pēc attiecīgas mācību vielas apguves).
- mācītāja pagasts pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
- kurāts Palīgmācītājs katoļu draudzē.
- dot mācību Pamācīt (parasti netieši), panākt (netieši), ka nonāk pie kādas atziņas.
- paskolot Pamācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- drūkstināt Pamācīt (zirgu); rāt (bērnu).
- tresēt Pamācīt, bārt.
- sprediķot Pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
- žāžināt Pamācīt, rāties.
- adhortēt Pamācīt.
- pamācināt Pamācīt.
- pavuicīt Pamācīt.
- paskoloties Pamācīties (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- pasamācīties Pamācīties.
- (ie)dzīt (arī sadzīt) galvā pamatīgi (ie)mācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, (ie)mācīt.
- iedzīt (arī sadzīt) galvā pamatīgi iemācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, iemācīt.
- sadzīt (arī iedzīt) galvā pamatīgi iemācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, iemācīt.
- sist un mērcēt pamatīgi, nežēlīgi pārmācīt.
- iebuldurēt Pamazām iemācīties (parasti lasīt).
- iebuldurēt Pamazām, ar pūlēm iemācīt (parasti lasīt).
- pamācīt Panākt, ka (kāds) izjūt, pārdzīvo (ko nepatīkamu); arī pārmācīt.
- riedīt parādīt, iemācīt (darbu otram).
- pārskoloties pārāk daudz mācīties (skolā).
- pārmācīt Pārāk daudz mācot, nogurdināt, pārpūlēt; iemācīt ko pārāk lielā apjomā.
- bereiters Pareizas jāšanas un zirgu iejādes apmācītājs.
- aplauzt degunu pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- nolauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- sadot par ragiem pārmācīt kādu, izteikt nosodījumu, kritizēt.
- sadot pa ragiem pārmācīt kādu, izteikt nosodījumu, kritizēt.
- rādīt Pārmācīt kādu; likt kādam (ko) saprast, izjust.
- aplauzt ragus kādam pārmācīt, apvaldīt kādu, mazināt kāda iedomību.
- sadot pa mizu pārmācīt, bārt, kritizēt, sakaut.
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, pērt, iznīcināt, nogalināt.
- sadot piparus pārmācīt, pērt, izbārt, kritizēt.
- sadot pa biksēm pārmācīt, pērt, rāt, sodīt.
- ieskaustīt Pārmācīt, pērt.
- koderēt Pārmācīt, pērt.
- sadot pa mici pārmācīt, piekaut, uzbrukt; bargi rāt.
- ielikt sprūdzeni astē pārmācīt, savaldīt.
- mācīt Pārmācīt, sodīt.
- dot mācību Pārmācīt, sodīt.
- kastiģēt Pārmācīt, šaust, mērdēt (miesu).
- ņemt uz liestas pārmācīt.
- sadot (kādam) pa ragiem pārmācīt.
- sadot pa seksti pārmācīt.
- izpeizāt Pārmācīt.
- izpeizēt Pārmācīt.
- skaitīt pātarus kādam pārmest kādam, gari, apnicīgi kādu pamācīt.
- aizgūt Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
- atstāt Pārtraukt mācīties, strādāt.
- Abavnieku pagasts pastāvēja Tukuma apriņķī līdz \~1920. g., izveidots apvienojot bijušo Abavnieku, Jaunsātu un Sātu mācītājmuižas pagasta teritorijas; mūsu dienās teritorija ietilpst Jaunsātu un Irlavas pagastā.
- sacīt pavēlēt, pamudināt, arī pamācīt, brīdināt.
- teikt Pavēlēt, pamudināt; arī pamācīt, brīdināt.
- apgrābstīt Pavirši paveikt (kādu darbu); pavirši iemācīties.
- uzsaukt Paziņot par saderināšanos (baznīcā no kanceles) - par mācītāju.
- belcebuls pēc kristietības priekšstatiem — dēmoniska būtne; evaņģēlijos stāstīts, ka farizeji un rakstu mācītāji tā saukuši Jēzu Kristu vai apgalvojuši, ka viņš ar tā palīdzību izdzen ļaunos garus.
- rezidents Pēcdiploma apmācībā esošs ārsts, kas specializējas savā profesijā kādā no apmācīt tiesīgām ārstniecības iestādēm.
- iedresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā iemācīt (cilvēku).
- izdresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā izmācīt (cilvēku).
- dresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā mācīt (cilvēku).
- ieknuzāt Perot izraisīt, radīt; apmācīt ar pēršanu.
- mulla Persiešu valodas vārds, kas atbilst arābu valodas vārdam "skolotājs" vai "mācīts vīrs"; islāma kulta kalpotājs un likumu skaidrotājs.
- mācībspēks Persona, kam tiesība audzināt un mācīt skolās u. c. izglītības iestādēs.
- emeritus Persona, kas sasniegusi pensijas vecumu (parasti par profesoriem un mācītājiem).
- derenieks Persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu.
- derībnieks Persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu.
- derinieks Persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu.
- dernieks Persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu.
- plainīt Pērt, pārmācīt.
- redzēt velnu piedzīvot ko ļoti nepatīkamu, izjust lielas grūtības, tikt pārmācītam.
- sadot pa zobiem piekaut, pārmācīt kādu.
- saliekt āža ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt, pieveikt.
- saliekt gredzenā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt.
- pātaroties Pieteikties mācītājam uzsaukšanai (baznīcā).
- izlauzt zobus pieveikt, padarīt nekaitīgu; bargi pārmācīt.
- izlaist Pilnīgi pabeigt sagatavot, mācīt (kādu mācību iestādē).
- pokojas Pils vai mācītājmuižas iekštelpas, istabas.
- iet mācībā pirms iesvētīšanas noteiktu laiku doties pie mācītāja iepazīties ar baznīcas dogmām.
- mācītprasme Prasme mācīt (1).
- moderators Prezbiteriāņu baznīcas mācītājs, kura uzdevums ir veidot un pārraudzīt vienu no baznīcas dzīves jomām.
- apmācība Process --> apmācīt; mācīšana.
- apmācīšana Process, darbība --> apmācīt.
- vikārs Protestantismā - mācītāja vietas izpildītājs, arī draudzes mācītāja palīgs.
- kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību, kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju; šīs sektas locekļi.
- mostīt Radināt, mācīt.
- parādīt Rādot darīt zināmu, saprotamu (ko), rādot pamācīt (ko).
- sopherim Rakstu mācītājs, kas pārrakstīja un interpretēja Toru.
- pārmācīties Refl. --> pārmācīt (2); mācoties iegūt citu arodu, specialitāti.
- vāmačara Reliģiska ceremonija senāk austrumos, kurā izmantoja "vīnu, sievietes un dziesmas", lai iemācītu reliģijas sekotāju atbrīvoties no kaislībām.
- buhmanisms Reliģiski ētiska un politiska kustība, kas izvirza cilvēces glābšanas mācību, kuras centrā ir indivīda morālā pārtapšana, aizsācis 1938. g. amerikāņu luteriešu mācītājs F. Buhmanis.
- ņemties Rīkoties, darboties (ar kādu, ap kādu), apkopjot, aprūpējot (to); mācīt (kādu), parasti ilgstoši, ar grūtībām.
- ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu); mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
- kambartēvs Sacītājs, brāļu draudzes (hernhūtiešu) mācītājs.
- izmācīt Sagādāt (kādam) iespēju izmācīties, iegūt izglītību.
- izvuicīt Sagādāt (kādam) iespēju izmācīties, iegūt izglītību.
- lauzt kaklu kādam sagādāt kādam kaut ko ļaunu, nepatīkamu, pārmācīt, pieveikt.
- mācītājisks Saistīts ar mācītāju, tam raksturīgs.
- nospiest kā blakti saka gadījumos, kad grib kādu pārmācīt.
- kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
- krama galva saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt, izprast.
- ciets pauris saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt.
- cālis grib vistu mācīt saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka.
- nevar ieliet ar karoti saka, ja ko nevar iemācīt bez piepūles, izpratnes u.tml.
- līst galvā Saka, ja ko var viegli, ātri iemācīties.
- gora visu ko māca saka, ja rūpes, nepieciešamība liek daudz ko iemācīties.
- nezināt, cik vecs ir saka, piedraudot pārmācīt kādu.
- piesēsties pie grāmatas sākt mācīties no grāmatas; sākt lasīt.
- piemācīt Samācīt, pamācīt.
- nomācīt Samācīt; nobrīdināt.
- savuicīt Samācīt.
- piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
- piedzīt (arī piebāzt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
- samākt Samācīties.
- sasamācīties Samācīties.
- dabūt pa degunu saņemt bārienu, kritiku, tikt nosodītam, pārmācītam.
- saštuidīt Saskubināt, samācīt.
- izburties Savienojumā ar "cauri": ar pūlēm izskatīt, izlasīt (piemēram, grāmatu), arī izmācīties (daudz vai visu).
- nizams Selima III. nodibināta kārtēja turku armija, kas mācīta pēc eiropiešu parauga.
- gladiators Senajā Romā - īpašām izrādēm apmācīts cīnītājs (parasti vergs vai karagūsteknis).
- rumulēšana Senāk grāmatrūpniecības strādnieku paraža izmācīto zelli ar varu nosēdināt uz ūdenī samērcēta sūkļa, pēc kam viņu atzīst par pilntiesīgu amatnieku un izsniedz gaučdiplomu ar visa spiestuves personāla parakstiem, kam seko iedzeršana uz rumulēto zeļļu rēķina.
- pārklausīšana Senāk mājas mācībā lietots kārtējs mājas bērnu zināšanu pārbaudes veids, ko 1634. g. Vidzemē ieviesa zviedru valdība un kas palika spēkā arī krievu laikos; pārbaudes veica pērminderi un/vai mācītāji.
- sadot pa nagiem sist, pārmācīt, sodīt.
- ģērēt ādu (kādam) sist, pērt, pārmācīt; bārt, kritizēt.
- dot pa kaklu (kādam) sist, piekaut, fiziski pārmācīt; draudēt kādu sist, piekaut, fiziski pārmācīt.
- draudzes skola skola, kas bija pakļauta mācītāja pārraudzībai.
- iegrābstīties Slikti iemācīties.
- piesodīt Sodīt, pārmācīt.
- glābšanas komanda speciāli apmācīta un vissliktākajos laikapstākļos darboties spējīga cilvēku grupa glābšanas darbiem.
- lopkopības pārraugs speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); kontrolasistents.
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs.
- ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un to profilaksi.
- kinologs Speciālists, kas veic noziedznieku meklēšanu ar īpaši apmācīta suņa palīdzību.
- mācāmība Spēja un gatavība mācīties, kas raksturo dotības un iespējas mācīties ar citu cilvēku palīdzību.
- ausināt Stingri bārt; pārmācīt, pērt, kult.
- lasīt lekciju stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
- lasīt notācijas stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
- lasīt sprediķi stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
- sprediķot morāli stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
- nodricelēt Stingri pieteikt, pamācīt (kādu).
- izstudēt Studējot augstskolā, izmācīties (par ko).
- pārstudēt Studēt, mācīties vēlreiz, no jauna (piemēram, apgūstot citu specialitāti).
- ganu suns suns, kas apmācīts ganīšanai.
- asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt un kost cilvēkam.
- pēdu dzinējs suns, kas ir apmācīts pēdu dzīšanai; pēddzinis (1)
- pēddzinis Suns, kas ir apmācīts pēdu dzīšanai.
- izsūtīt Sūtīt (mācīties, skolā), līdz pabeidz (mācīšanos, skolu).
- nodot amatā sūtīt mācīties amatu.
- izvadīt Sūtot (mācīties), apgādāt ar visu nepieciešamo.
- vadīt Sūtot (mācīties), apgādāt ar visu nepieciešamo.
- puscepts Tāds (cilvēks), kas ir iesācis (ko) mācīties, bet nav pabeidzis.
- gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir augsti attīstīta smadzeņu darbība; tāds (dzīvnieks), kas ir apmācīts un labi kalpo cilvēkam.
- skolots Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, kuras parasti iegūtas mācību iestādē; arī mācīts (2).
- pārstūrs Tāds, kam ir pārmērīgi grūti mācīties, par maz apdāvināts.
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to daļām, vienībām).
- melnsvārcis Tāds, kam melni svārki vai melna spalva, piem., strazds; mācītājs.
- niekus Tāds, kas nav apmācīts, strādā nekvalitatīvi.
- pirmsskolas Tāds, kas pastāv, noris pirms bērns sāk mācīties vispārizglītojošā skolā.
- pamācošs Tāds, kurā ir ietverta pamācība; tāds, no kura izriet pamācība; tāds, kurā izpaužas tieksme pamācīt (1).
- amorieši Talmūda rakstu mācītāji, kas dzīvoja laikā pēc Mišnas uzrakstīšanas.
- iesācējs Tas (tāds), kas tikko sāk vai ir sācis (piemēram, mācīties, strādāt) un kam vēl nav pietiekamu zināšanu, iemaņu.
- adaptācija teksta (piemēram, daiļdarba) pielāgošana (atvieglošana) bērniem, kā arī tiem, kas sāk mācīties svešvalodu.
- dabūt pa cepuri tikt bārtam, kritizētam, pārmācītam.
- dabūt pa spārniem tikt ievainotam, piekautam, pārmācītam, dabūt ciest par kaut ko.
- dabūt pa seksti tikt pārmācītam, bargi norātam.
- dabūt pa mici tikt pārmācītam, piekautam, sakautam; dabūt pērienu
- dabūt pa nagiem tikt pārmācītam, sodītam.
- dabūt mācību tikt pārmācītam, tikt sodītam.
- rabi Tituls cienījamu jūdu rakstu mācītāju uzrunāšanai.
- trenēt Treniņos apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
- obskūrs Tumšs, neskaidrs; nesaprotams, nepazīstams; nemācīts.
- Demmen-Pastorat Turgales mācītājmuiža muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- darba aizsardzības speciālists uzņēmuma darbinieks vai dienesta attiecībās esoša persona, kuras pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
- iedejoties Vairākkārt dejojot, iemācīties labi dejot; dejot, kamēr dejošana sāk labi veikties.
- iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt; dziedot ievingrināt balsi (piemēram, pirms uzstāšanās).
- iepļauties Vairākkārt pļaujot, iemācīties labi pļaut; pļaut, kamēr pļaušana sāk labi veikties.
- ierakstīties Vairākkārt rakstot, iemācīties labi rakstīt; rakstīt, kamēr rakstīšana sāk labi veikties.
- linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā.
- midrāšs Vecās Derības tekstu interpretācija pēc jūdu rakstu mācītāju likumiem; vecākais no tiem sarakstīts ap 250. gadu.
- atmācīt Vēlreiz mācīt iemācīto, atkārtot.
- licenciāts Viduslaikos - zinātnisks grāds līdz ar tiesībām mācīt universitātēs; persona, kam ir šāds grāds.
- iebukņāt Viegli iesitot vai pagrūžot, pārmācīt, ietekmēt.
- iebuknīt Viegli iesitot vai pagrūžot, pārmācīt, ietekmēt.
- iebukņīt Viegli iesitot vai pagrūžot, pārmācīt, ietekmēt.
- Latviešu rokasgrāmata viena no pirmajām grāmatām latviešu valodā, kuras izveidošanu topošās evaņģēliski luteriskās baznīcas vajadzībām 16. gs. 20. gados aizsāka vairāki Rīgas latviešu draudzes mācītāji; sākumā tika izmantoti rokraksti.
- intelektuālās attīstības traucējumi viens no trim nervu sistēmas attīstības traucējumu veidiem (autiska spektra traucējumi, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms); pastāvīgs stāvoklis, kam raksturīgas pazeminātas intelektuālās spējas (pazemināta spēja kognitīvi funkcionēt, spriest, plānot, veidot loģiskas asociācijas, ikdienā izmantot iemācīto vai pieredzēto).
- hospitēšana Viesošanās mācību stundās, ar nolūku mācīties no skolotāja stundu pasniegšanu, vai spriest par tā spējām, arī piedalīšanās skolotāju sapulcēs novērotāja lomā.
- pastor loci vietējās draudzes mācītājs.
- abelardizēt Vīrišķību laupīt (kā notika viduslaikos franču mācītam vīram Abelaram).
- gaučdiploms Visa spiestuves personāla parakstīts diploms par apmācītā zeļļa atzīšanu par pilntiesīgu grāmatrūpniecības amatnieku.
- mācītība Vispārināta īpašība --> mācīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- internātskola Vispārizglītojoša skola (vidusskola vai astoņgadīgā skola), kur audzēkņi dzīvo, tiek audzināti un mācīti.
- diakons Zemākais kristiešu kulta kalpotājs; katoļu un pareizticīgo mācītāja palīgs.
- pēlmelderis Zemnieku pārstāvis, kas veic mācītāja palīga pienākumus baznīcas draudzes pārvaldē; pērminderis.
mācīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV