Paplašinātā meklēšana

Meklējam rūkt.

Atrasts vārdos (59):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (145):

aizgraust Aizrūkt, aizducināt (par pērkonu).
aizkalst Aiztrūkt - pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
attrūkt Aiztrūkt (1).
aptrūkt Aprauties (parasti par runu); pārtrūkt.
aptrūkties Aptrūkt (1).
trūcelēties Ausīties, vairākkārt trūkties.
irzāties Bargi rūkt, riet; klaigāt.
verkstēt Čīkstēt, rūkt pretī; raudāt.
aiztrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (par diegiem, šķiedrām, arī par ko piešūtu).
ietrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (piemēram, par diegiem, šķiedrām).
rūcējs Darītājs --> rūkt.
mūdēt Dobji rūkt.
grudzinēt Ducināt, rūkt.
sumināt Dūkt, rūkt, stipri sanēt.
dundurēt Dūkt, rūkt, zuzēt.
žūkt Dūkt, rūkt.
narkšēt Dusmīgi ņurdēt, rūkt.
erzāties Dusmīgi un skaļi rūkt (par suni).
grudināt Graust, rūkt (kā pērkons).
sažuvēties Iekšķīgi sarauties, satrūkties.
aizgrausties Ierūkties (par pērkonu).
sarūkties Ierūkties, parūkt.
ierūcēties Ierūkties.
ierūkties Iesākt rūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.); īsu brīdi rūkt.
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
aizrūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierūkties.
varkšēt Īgni rūkt, čīkstēt.
varkšķēt Īgni rūkt, čīkstēt.
glemst Īgni runāt, rūkt.
izrūcināties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
izrūkties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (1).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (5).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (6).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (7).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8).
pažvīkstēt Īsu brīdi rūkt, dūkt, ķērkt.
norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (parasti par dzīvniekiem).
aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā; nepietikt, pietrūkt.
apbeigties Izbeigties, sākt trūkt.
sabrīnīties Izbrīnīties, satrūkties, samulst.
milēties Izlaist, kļūdīties, iztrūkt.
izborkšēties Izrūkties (par pērkonu).
izburkšēties Izrūkties (par pērkonu).
mankēt Iztrūkt, kļūdīties, nekārtīgi izpildīt savu pienākumu, palaist garām gadījumu.
trusēt Kalst, nīkt, šķiedroties, notrūkt.
zvaukšēt Kaukt (par vēju), rībēt, rūkt.
zvaukšķēt Kaukt (par vēju), rībēt, rūkt.
ergāt Kožot rūkt (par suni).
ķurkstēt Kurkstēt, rūkt.
datrūkt Mazliet pietrūkt.
ļuļināt Murmināt, rūkt.
parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
ducēties Nemitīgi dūkt, rūkt.
dūkt Neskaidri, zemā balsī dziedāt (parasti bez vārdiem); rūkt.
sakulstīties no ilgas kulstīšanas satrūkt
nodripēt Nodrebēt, satrūkties.
nokrēsties Nodrebēt, satrūkties.
novantarēties Nodrebēt, satrūkties.
satricēt Nodrebēt, satrūkties.
satricēties Nodrebēt, satrūkties.
neiztrūcīgs Nolieguma divdabis --> iztrūkt.
norūkties Norūkt (1).
norūkties Norūkt (3).
norūcēt Norūkt.
iztrūkt Notrūkt (parasti par pogu).
attrūkt Notrūkt.
svurkšt ņurdēt, rūkt
vurkšt Ņurdēt, rūkt (par suni).
ņurķēt Ņurdēt, rūkt, dūkt.
ņurkt Ņurdēt, rūkt, dūkt.
vurkšķēt Ņurdēt, rūkt, rukšķēt.
dorrēt Ņurdēt, rūkt.
jundēt Ņurdēt, rūkt.
rūkoņoties Ņurdēt, rūkt.
urkšt Ņurdēt, rūkt.
urkstēt Ņurdēt, rūkt.
vurkt Ņurdēt, rūkt.
ierūcināt Panākt, ka iesāk rūkt (dzinējs, ierīce).
pārrūkt pārtraukt rūkt
notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
pārtrūkums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtrūkt (1).
pārtrūkums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtrūkt (2).
satrūkums Paveikta darbība, rezultāts --> satrūkt.
patrūkt Pēkšņi pārtrūkt, atsvabināties.
iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties; uztrūkties.
ducēt Pie sevis dūkt, rūkt.
dūcēt Pie sevis dūkt, rūkt.
sakurnēt pierūkt
izdunduroties Pietiekami dūkt, rūkt.
pietrūkties Pietrūkt (1).
pietrūkt pulvera pietrūkt spēka, izturības (ko paveikt)
iznākt Pietrūkt.
iztrūkt Pietrūkt.
nepietikt Pietrūkt.
ierūkt Pirmo reizi (gadā) iesākt rūkt (par pērkonu).
trākāt Plaisāt; pārtrūkt.
trēkāt Plaisāt; pārtrūkt.
dumpjot Radīt troksni, rūkt.
vērkšķēt Raudāt (klusināti), ņurdēt, rūkt.
ietrūkums Rezultāts --> ietrūkt.
verkšķināt Rukšināt, rukšķēt, rūkt, rekstēt.
norūkt Rūkt un pārstāt rūkt (piemēram, par pērkonu).
nogandināt Sabīties, iztrūkties.
satrūcināties Sabīties, satrūkties.
ietrūkties Sākt pietrūkt.
aizbīties Satrūkties, nedaudz nobīties.
sajūkstēties Satrūkties; iebļauties.
sasatrūkties Satrūkties.
rūcin Savienojumā ar "rūkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
trūcin Savienojumā ar "trūkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
trūktin Savienojumā ar "trūkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
rūkamība Spēja (materiālam) rūkt.
salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
rūkstēt šad tad īsi ierūkties
rūkstinēt šad tad īsi ierūkties
smurkšķēt Tarkšķēt, plarkšēt, rūkt.
kņerkt Tarkšķēt, rūkt.
pārdrunēt Trūdot sadalīties, pārtrūkt.
likt elpu ciet Trūkt gaisam, būt grūti elpot.
brāķēt Trūkt, pietrūkt, nepietikt.
brēķēt Trūkt, pietrūkt.
trukt Trūkt.
jūkstēties Trūkties augšā.
drūgties Trūkties.
rūcināt Vairākkārt rūkt (par dzīvniekiem).
traukāties Vairākkārt trūkties.
kinofilmas cilpa vaļīgais kinofilmas posms pirms pārtinējmehānisma, lai kinolente projektorā vai kamerā nebūtu stingri nostiepta, mazāk diltu un retāk trūktu
uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt (piemēram, par suni).
urkšēties Vienam uz otru rūkt vai ņurdēt.
uzrūciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzrūkt.
rešņi zemos toņos (rūkt, dziedāt)

rūkt citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV