Paplašinātā meklēšana
Meklējam spīdēt.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (222):
- sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
- apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu; apvizēt (1).
- apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
- apvizuļot Apspīdēt ar vizuļojošu gaismu.
- apmirdzināt Apspīdēt, apgaismot.
- apspodrināt Apspīdēt, apmirdzēt.
- apliesmot Apspīdēt.
- apspiguļot Apstarot, apspīdēt.
- apspīguļot Apstarot, apspīdēt.
- zibznēt Apstarot, apspīdēt.
- atstarot Atspīdēt (1).
- lāsēt Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- sažibēt Atspīdēt, iespīdēties.
- šilierēties Atspīdēt, mirgot; vizuļot.
- atviesties Atspīdēt, parādīties.
- atspīst Atspīdēt.
- atšvist Atspīdēt.
- atšvitēt Atspīdēt.
- spieģelēt Atspoguļot, atspīdēt.
- atspogoties Atspoguļoties; atspīdēt.
- lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
- lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- ņirbt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- lāsēt Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram.
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- vizolot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
- vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
- ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu); spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
- apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni).
- bālēties Bāli atspīdēt.
- balgot Bāli vai bālgani mirdzēt, spīdēt.
- blist Baltot, spīdēt.
- apblāzmot Blāzmojot apspīdēt; mazliet apgaismot.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- spīde Darbība, process --> spīdēt (1); arī spīdums (1).
- bioluminiscence Dažu organismu spēja spīdēt.
- zvīlēt Dedzināt, spīdēt.
- līpenēt Degt ar šaudīgu liesmu; mirdzēt, spīdēt.
- lāktīt Degt, spīdēt, liesmot; degt nevienmērīgi.
- spīdošs Divd. --> spīdēt.
- nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt) - par acīm.
- gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
- gaišīties Gaiši atspīdēt.
- balsnēt Gaiši, bāli spīdēt, vīdēt.
- nošvitēt Iemirdzēties, nospīdēt.
- aizdzirkstēties Iemirdzēties, sākt spīdēt.
- uzlaistīties Iemirdzēties, uzspīdēt.
- iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
- iespīdēties Iesākt spīdēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
- iedegties Iesākt spīdēt (parasti no spuldzēm), par gaismu, ugunīm.
- uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
- iespīdēties Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
- uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu); īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu; īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- uzliesmot Iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); īsu brīdi spoži spīdēt.
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- iezilgmoties Iesākt zilgani spīdēt; īsu brīdi zilgani spīdēt.
- iezilnēties Iesākt zili spīdēt; īsu brīdi zili spīdēt.
- iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma); iedegt.
- iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
- iespraukties Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
- iespīst Iespīdēt.
- iesprikstēt Iespīdēties, nomirdzēt.
- nolīpēt Iespīdēties, nomirdzēt.
- pazvirēt Iespīdēties, nomirdzēt.
- sazibēt Iespīdēties, nomirdzēt.
- norūsēt Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni).
- uzlāktīt Iespīdēties, uzliesmot.
- nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
- paspīdēt Īsu brīdi spīdēt.
- pašķīst Īsu brīdi spoži atspīdēt (parasti par zibeni).
- palaistīties Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- vīpsnēt Īsu mirkli spīdēt, zaigot.
- izspīdēt Izbeigt spīdēt.
- izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
- vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizmot, vizuļot.
- zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu); arī zaigot.
- zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu).
- pārliet Izplatot (gaismu), apspīdēt (ko); izplatīt (gaismu kur).
- apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
- paplāvāt Kādu laiku atspīdēt, paspīdēt.
- gaišoties Kļūt gaišākam; gaiši spīdēt, mirdzēt.
- atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
- šilierēt Kustoties mirgot, spīdēt.
- zvērāt Kvēlot, spīdēt.
- zviedrīt Kvēlot, spīdēt.
- lāsēt Lāsot 2 - atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
- pārliesmot Liesmojot apspīdēt (ko).
- pameļņot Melnīgsnēji atspīdēt, parādīties.
- meļņot Melnīgsnēji spīdēt.
- mēnešots Mēness apspīdēts, Mēness caurspīdēts.
- lipēt Mirdzēt, mirgot, spīdēt.
- žibu mirdzēt, spīdēt
- kvēlot Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- degt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
- kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
- kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
- gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
- ņidzēt Mirdzēt, spīdēt, zaigot.
- mergot Mirdzēt, spīdēt.
- švitēt Mirdzēt, spīdēt.
- zvaidrīt Mirdzēt, spīdēt.
- pārmirdzēt Mirdzot apspīdēt (ko).
- līpināties Mirgot, paspīdēt.
- šilerēt Mirgot, spīdēt.
- šilerēties Mirgot, spīdēt.
- aizblāvāties Nedaudz iespīdēties.
- blāvot Nespodri spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsēt Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- mirgot Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
- nozalgoties Nomirdzēt, nospīdēt.
- nomēnesēties Noskaidroties un atspīdēt mēnessgaismai.
- nobliznāties Nospīdēt.
- paspulgt Pamirdzēt, paspīdēt.
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- iespīdināt Panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu.
- izdzēst Panākt, ka pārstāj spīdēt (gaisma).
- uzgailināt Panākt, ka sāk gailēt, spīdēt.
- plankoties Parādīties vai atspīdēt plankumiem.
- apdzist Pārstāt degt; pārstāt kvēlot, spīdēt.
- gaist Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu).
- nodzist Pārstāt spīdēt, mirdzēt (par gaismu, debess spīdekļiem).
- plīksnēt Paspīdēt (par uguni), atspīdēt, blāzmot.
- krēst Paspīdēt (rūsai).
- nozibiņot Paspīdēt, pazibēt.
- nozibsnēt Paspīdēt, pazibēt.
- sazibinēt Paspīdēt, pazibēt.
- paspīst Paspīdēt.
- pazibeņot Paspīdēt.
- spīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> spīdēt (1).
- uzspīdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīdēt.
- pārgriezt Pēkšņi atspīdēt (piemēram, cauri tumsai, miglai) - par gaismu.
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu); sākt plaiksnīt.
- ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- pārplaiksnīt Plaiksnījot apspīdēt (ko).
- polārjoslas Polārās joslas - apgabali uz ziemeļiem un uz dienvidiem no attiecīgajiem polārajiem lokiem, kur saule vasarā mēdz spīdēt 24 stundas diennaktī un ziemā nav redzama.
- atspīdums Rezultāts --> atspīdēt (2).
- spīdums Rezultāts --> spīdēt (1).
- spīdums Rezultāts --> spīdēt (2).
- atspīdēt Sākt spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- aizdegties Sākt spīdēt (piemēram, par debess spīdekļiem).
- sarūsīt sākt spīdēt rūsganā krāsā (par debesu pamali).
- atspīdēt Sākt spīdēt, tiekot apgaismotam.
- ielīņoties Sākt spīdēt.
- plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
- plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
- plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
- plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu; arī plaiksnīt.
- gailēt Sārti mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- pelnu gaisma Saules neapspīdētās, pret Zemi vērstās Mēness redzamā diska daļas vāja spīdēšana Saules gaismā, ko atstarojusi Zemes virsma; vislabāk redzama laikposmā no jaunmēness līdz pirmā ceturkšņa fāzei un no pēdējā ceturkšņa līdz jaunmēness fāzei.
- saules zaķītis saules stara apspīdēts kustīgs laukumiņš; atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarota saules gaisma.
- kāpt Savienojumā "kāpt debesīs": sniegties pretī debesīm; arī atspīdēt debesīs.
- hinonablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu.
- hionablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu.
- spindēt spīdēt.
- mirdzēt Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
- zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm); būt spilgtam (par acu spīdumu).
- starot Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
- mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibeņot Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm.
- zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm; būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu).
- spilgt Spilgti spīdēt; spilgot.
- spilgot Spilgti spīdēt; spilgt.
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām).
- zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu.
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
- zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- kvēlot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
- zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
- liesmot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); būt spilgtam (parasti spoži sārtam) - par blāzmu, gaismu.
- zvērot Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- svērot spoži spīdēt, kvēlot.
- spalgot spoži spīdēt.
- zildzēt Spoži zilgani spīdēt, mirdzēt.
- zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu; būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- pārstarot Starojot apspīdēt (ko).
- iestarot Starojot iespīdēt (kur iekšā) - par gaismu, gaismas avotu.
- spaitot Starot, spīdēt.
- saulains Tāds, ko samērā ilgi, bieži apspīd saule (par vietu); tāds, kur samērā ilgi, bieži var iespīdēt saule (par telpu).
- pārspulgt uzplaiksnot pārspīdēt
- uzzvērot Uzspīdēt, iemirdzēties.
- uzspīst Uzspīdēt.
- spīgāt Vāji spīdēt, mirguļot, zibsnīt.
- pusēna Vieta, kas atrodas starp pilna apgaismojuma un pilnas ēnas laukumiem; pāreja no gaismas apspīdētiem uz apēnotiem laukumiem (dabā).
- zīrēt Vizuļot, zvīļot, spīdēt.
- zalgāt Zaigot, spīdēt.
- žulgot Zaigot, spīdēt.
- saigoties Zaigoties, vizēt, atspīdēt.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atzibēt Zibot atspīdēt; pazibēt.
- iezibēt Zibot iespīdēt (kur iekšā).
- iezibsnīt Zibsnījot iespīdēt (kur iekšā).
- zibskināt Zibsnīt, paspīdēt.
- zilēties Zilgani mirgot, spīdēt.
spīdēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV