Paplašinātā meklēšana
Meklējam sprauga.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (133):
- lagoftalms "Zaķa acs", nepilnīga acs spraugas slēgšanās.
- izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- biomikroskopija acs apskate spraugas lampā
- blefarostenoze Acs spraugas nenormāls sašaurinājums.
- blefarorāfija Acs spraugas pilnīga vai daļēja aizšūšana.
- kantorāfija Acs spraugas saīsināšana, sašujot tās kaktiņu.
- pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā.
- kaķa durvis agrāk durvīs ierīkota sprauga, pa kuru kaķim ietikt telpā.
- ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums.
- aizcementēt Aizpildīt ar cementu (piemēram, plaisas, spraugas).
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
- aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus).
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- stomions Antropometrisks punkts -centrālais mutes spraugas punkts, ja lūpas aizvērtas.
- izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas.
- drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas.
- pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu; pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
- sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu; piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
- drīvēt šuves ar augu šķiedru pakulām aizpildīt (aizbakstīt) apšuves planku starpas (spraugas).
- urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
- branhiogēns Attīstījies no žaunu loka vai spraugas.
- logs Atvere, sprauga (augu audzē).
- iedriksne Atvere, sprauga.
- hiatāls atverei, spraugai līdzīgs.
- čoža Atvērums, sprauga virs rijas krāsns kurtuves; vieta, telpa starp šīs krāsns virsu un velvjveida segumu; spelte.
- fontanella Avotiņš, maziem bērniem sprauga starp galvas kausa kauliem, kura pārvilkta tikai saišķaudiem.
- tece Caurums, sprauga, pa kuru plūst šķidrums.
- aila Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
- aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
- sapakulot Cieši aizbāzt, piepildīt (piemēram, nelielas spraugas) ar pakulām.
- drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
- akantolīze Deģeneratīvs process epidermas dzeloņainā slāņa šūnās un starpšūnu tiltiņos, kur tonofibrillu izšķīšanas dēļ šūnas savā starpā zaudē sakaru; pamatslānī veidojas spraugas un dobumi, kas klīniski parādās kā bullas un vezikulas.
- brīvkustība detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu.
- sadrīvēt Drīvējot piepildīt (piemēram, spraugas).
- spraugas angioma dzimumzīme embrionālās spraugas apvidū, piem., uz sejas vai uz kakla.
- kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
- spraugslēdzis Fotoaparātā iebūvēts slēdža mehānisms, kurā ekspozīcijas laiku regulē ar spraugas platumu gaismnecaurlaidīgā aizslietnī, kas atrodas tieši fotomateriāla priekšā.
- fontanela Galvas kausa sprauga, kādas jaunpiedzimušiem atrodas starp atsevišķiem tā kauliem.
- blefaroblenoreja Gļotu un strutu atdalīšanās no acs spraugas.
- sters grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas); krāvummetrs.
- hipospādija Iedzimta dzimuma locekļa kroplība, kad urīna kanāls līdzinās uz leju atvērtai spraugai un atrodas dzimuma locekļa pakaļējā pusē.
- abdominoshīze Iedzimta sprauga vēdera priekšējā sienā.
- traheloshīze Iedzimta šķeltne kaklā, persistējošas žaunu spraugas apvidū.
- brahmarandra Indiešu metafizikā sprauga galvvidū, pa kuru cilvēka organisms saņem kosmisko enerģiju, bet pēc cilvēka nāves dvēsele pa šo spraugu atstāj ķermeni.
- pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
- šķēlums Īpaši veidota atvere, sprauga (apģērba gabalam).
- izštapēt Izlietot (ko) sabāžot (kur, piem., aizpildot spraugas).
- pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums.
- spraugmērs Kalibrēta plāksne atstarpes (spraugas, spēles) noteikšanai starpiekārtu, ierīču u. tml. detaļām.
- zeoliti Kalnu iežu sugas, kas aizpilda vulkāniskos iežos tukšumus un spraugas.
- pažobele Katra šaura sprauga, kaut kam apakšā.
- džundža Kaunuma sprauga, lamuvārds sievietēm.
- epiziostenoze Kaunuma spraugas sašaurinājums vai kontraktūra.
- slīpā klīze klīze, kuras sprauga (attiecībā pret garenvirzienu) orientēta slīpā leņķī, parasti atrodas jahtas priekšgalā abos sānos.
- kraujmērs Kokmateriālu krautnes kopējais aizņemtais tilpums, ko nosaka pēc ārējiem izmēriem, ieskaitot ar gaisu un piejaukumiem aizpildītās spraugas.
- balistrārijs Krustveidīga šaujamā spraugasenlaiku nocietinājumu mūros.
- spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
- mākoņsprauga Mākoņu sprauga.
- drīve Materiāls, ar ko aizpilda nelielas spraugas.
- durvju sprauga (arī šķirba, maliņa) mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- nanoftalmija Mikroftalmijas tips, nenormāli mazs acābols, orbīta un acs sprauga.
- rahicēle Mugurkaula kanāla satura trūcei līdzīga izspiešanās cauri iedzimtai spraugai mugurkaulā.
- piesprauka Nelaime, neveiksme, nabadzība, grūtības darbā; piesprauga.
- krope Neliels padziļinājums, sprauga.
- makrostomija Nenormāli liela mute; iedzimts mutes spraugas paplašinājums vaigā, kas ekstrēmos gadījumos sniedzas līdz ausīm.
- blefarodiastāze Nenormāli plata acs sprauga; nespēja pilnīgi aizvērt plakstiņus.
- magnētiskā ķēde no feromagnētiskiem materiāliem veidota elektrotehniskas ierīces daļa magnētiskās plūsmas radīšanai, koncentrēšanai un virzīšanai noteiktā virzienā; ķēdē var būt arī nelielas gaisa spraugas, kurās dažkārt ievieto objektu, uz kuru jāiedarbojas magnētiskajam laukam; tām ir nelineārs raksturs.
- hiatopeksija Operācija dzimumspraugas koriģēšanai.
- blīvēt Padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas).
- pieblīvēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, piespiežot, aizdarot spraugas).
- sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.).
- spraugot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas sprauga vai spraugas.
- piepildīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks, telpa, bedre, sprauga) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.)
- diastēma Paplašināta sprauga starp priekšzobiem.
- kriptoftalms Pārmantotas kombinētas anomālijas: pilnīgi vai daļēji trūkst acu spraugas, uzacu un skropstu aplāzija.
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņem (piemēram, priekšmetu), piepilda (piemēram, spraugas, plaisas).
- atplaiksnījums Pēkšņs, parasti neilgs, spožs atspīdums, uzliesmojums; gaiša sprauga (parasti starp mākoņiem).
- piesūcināt Piepildīt (kā) spraugas, poras u. tml. (par vielu).
- aizpildīt Piepildīt (spraugas, dobumus u. tml.) - par priekšmetiem, vielām.
- piepakulot Piepildīt, piebāzt ar pakulām (piemēram, spraugas).
- pakulot Pildīt ar pakulām (spraugas, plaisas) - parasti, būvējot ēku.
- aiztaisīt Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.).
- saskala Plaisa vai sprauga laivas korpusā.
- šāva Plaisa, rēta; sprauga.
- sprega plaisa, sprauga.
- šķirtne Plaisa, sprauga.
- trēka Plaisa, sprauga.
- aizāt Plaisāt; iegūt plaisas, spraugas (ledū).
- skenogrāfija Rentgendiagnostikas metode: zem rentgenlampas ir sprauga, pa ko iziet tikai šaurs staru kūlis; rentgenlampa kustas virs objekta tā, ka visi centrālā kūļa stari šķērso attēlojamo objekta daļu tādā pašā leņķī.
- acābola mugurējā kamera riņķveida sprauga starp varavīksneni un lēcu.
- pašķirties Sadalīties, kļūt mazāk blīvam, parasti radot spraugas (par mākoņiem, miglu).
- bāšķis Salmu vīšķis vai lupatas, ar kurām aizbāž logu spraugas.
- starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels attālums (starp diviem objektiem); arī sprauga.
- aizstīpāt Savilkt ciešāk izkaltuša trauka stīpas, tā aiztaisot (novēršot) spraugas.
- aizstīpot Savilkt ciešāk izkaltuša trauka stīpas, tā aiztaisot (novēršot) spraugas.
- šmauga Sažmauga, istms; šaura vieta, sprauga.
- šķeltna Sievietes kaunuma sprauga.
- pora Sīks caurums, dobums, sīka sprauga (vielā, masā, materiālā u. tml.).
- retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce.
- skripta Skramba, robs, plaisa, šķirba; sprauga; neliela atstarpe.
- pterīgijs Spārnveida plēve, trīsstūraina konjunktīvas kroka acs spraugas apvidū, biežāk mediāli, saaugusi ar radzenes virsmu.
- moduļgrieznis speciāls zobu apstrādes instruments ar starpzobu spraugas profilam atbilstošu griezējasmens konfigurāciju; izmanto zobu apstrādei ar kopēšanas metodi.
- radiālsprauga sprauga rotācijas asij perpendikulārā (radiālā) virzienā, piemēram, sprauga starp vārpstas rēdzi un slīdgultni vai radiāla sprauga zobratu pārvadā.
- aksiālsprauga sprauga rotācijas ass virzienā, piemēram, sprauga starp vārpstas galu un atduri.
- maksts priekštelpa sprauga starp mazajām kaunuma lūpām.
- šķirbe sprauga; arī plaisa.
- blefaropioreja Strutu un gļotu izdalīšanās no acs spraugas.
- ambrazūra Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņu mašīnās); šaujamlūka.
- šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņumašīnās); ambrazūra.
- hiāts Šķēlums, plaisa; sprauga.
- koronāls Tāds (līdzskanis), kas veidojas, gaisa strāvai plūstot cauri spraugai, kuru veido cietās aukslējas un mēles muguras priekšējā daļa.
- caurs Tāds, kam ir lieli bojājumi, spraugas (par ēkām, parasti vecām).
- spraugveida Tāds, kam ir spraugas forma, veids.
- starpains Tāds, kam ir spraugas, plaisas, caurumi.
- spraugains Tāds, kam ir spraugas.
- bezspraugas Tāds, kam nav spraugas.
- intersticiāls Tāds, kas aizpilda orgāna starptelpas vai spraugas.
- šķirbaiņš Tāds, kur ir spraugas, plaisas.
- rets Tāds, kurā ir spraugas, kurš nav blīvs (piemēram, par audumu, tīklu).
- šūnstarpas Telpa, sprauga starp šūnām.
- caurums Tukša vieta, sprauga (kādā priekšmetā).
- maksimālā ūdenskapacitāte ūdens daudzums, kādu augsne satur, ja visas spraugas aizņemtas ar ūdeni.
- šņūka Vērpjamā ratiņa pavedienu padeves sprauga.
- vidssprauga Vidus sprauga.
- velme Viena no divām vai vairākām (ierīces, iekārtas u. tml.) veltņveidīgām detaļām, starp kurām ir spraugas (kā) spiedapstrādei.
- zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem (parasti zobrata) zobiem (3).
- zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem zobiem (1).
- rierpakaļa Vieta, sprauga starp krāsni (kur atrodas dūmu ejas) un celtnes mūra sienu.
- piepļikstināt Virspusēji apmest vai aizkrāsot (spraugas ar kaļķi vai mālu).
- vērt Virzīt (ko tievu, plakanu, piemēram, pavedienu) cauri (kā spraugai, caurumam).
- pieziest Ziežot piepildīt (piemēram, spraugas).
- kopēšanas metode zobratu zobu veidošanas metode ar speciālu, starpzobu spraugas profilam atbilstošas formas griezējinstrumentu - modulgriezni vai modulfrēzi; izmanto rupjai vai pusgludai zobu apstrādei.
sprauga citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV