Paplašinātā meklēšana
Meklējam tuvoties.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (84):
- pielikt pirkstu aizskart (vīrietim sievieti), mēģināt tuvoties, uzmākties
- piedurt nagus aizskart ar rokām, aiztikt, tuvoties, uzmākties
- pieklēžot Ar grūtībām, lēnām tuvoties.
- pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties
- atvairīties Atgaiņājoties izvairīties; neļaut tuvoties, piekļūt.
- atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp.
- kāpt Aust (par dienu); kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
- celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem); aust (par gaismu, dienu).
- kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
- iet uz galu beigties, tuvoties nobeigumam
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
- mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
- dievlīdzība Cilvēkam dotā spēja tuvoties Dievam.
- tuvošanās Darbība, process --> tuvoties.
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
- atducināt Ducinot tuvoties, atkļūt šurp.
- atdunēt Dunot tuvoties, atkļūt šurp.
- pasarādīties Ejot tuvoties kam.
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- piegrauzties Graužot pietuvoties.
- peinēties Ielaisties, tuvoties, rūpēties, uzturēt ciešu kontaktu.
- sapa Ierakumi, pa kuriem, atrodoties aizsegā, var tuvoties aplenktajam cietoksnim vai pretinieka ierakumiem (pozīciju karā).
- lencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
- ļencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
- medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda
- valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties; šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
- plaisāt Kļūt nestabilam, tuvoties bojāejai (par parādībām sabiedrībā).
- piekumuļot Lēnā gaitā, streipuļojot pietuvoties, pienākt.
- piekumuļoties Lēnā gaitā, streipuļojot pietuvoties, pienākt.
- piekūņoties Lēnā gaitā, streipuļojot pietuvoties, pienākt.
- dačāpot Lēnām, bez steigas tuvoties, pienākt.
- piesalaisties Ļaut (kādam, kam) tuvoties.
- pielaist Ļaut (kādam) pietuvoties (par dzīvniekiem).
- laist ļaut (kādam) pietuvoties, piedalīties u. tml.
- dalaist Ļaut (kādam) tuvoties, ļaut pienākt pie kā.
- uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- nepiedurt ne pirkstu neaizskart (vīrietim sievieti), pat nemēģināt pieskarties; netuvoties
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
- uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
- gaiņāties Neļaut tuvoties, vēcinot ar rokām.
- gainīties Neļaut tuvoties, vēcinot ar rokām.
- mākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
- uzmākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
- atklumzāt Neveikli atnākt, tuvoties.
- pieklakšķināt Neveikli pietuvoties.
- ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm; tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
- elektrotropisms Organismu vai šūnu reaģēšana uz elektriskiem lādiņiem tuvojoties vai attālinoties; negatīvais e., šūnu tieksme virzīties nost no elektriski uzlādēta ķermeņa; pozitīvais e., šūnas tieksme tuvoties elektriski uzlādētam ķermenim.
- grimt Pakāpeniski tuvoties stāvoklim (parasti nevēlamam), kas pilnīgi pārņem, nomāc.
- virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
- nākt (arī kāpt) augšā parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu)
- piežvūkstēt Piekūpēt, kūpot tuvoties.
- valdzināt Piesaistīt (kādu), izraisot patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties.
- pietekāt Pietecēt, pietuvoties, pieskriet (daudzkārt).
- pieplakt Pietuvoties (kā, parasti zemes) virsmai (piemēram, par dūmiem, miglu).
- pienākt pie borta pietuvoties pie malas, pie trapa
- tuvināties Refl. --> tuvināt (1); tikt tuvinātam; tuvoties (1).
- pielīkāt Salīkušam pietuvoties.
- laisties Savienojumā ar "klāt", "tuvumā": ļaut pietuvoties (par dzīvniekiem); neuzturēties, nenākt tuvu (kādam).
- piebraukt Savtīgā nolūkā tuvoties (kādam), piemēram, ar liekuļotu laipnību, uzmanību.
- ritēt Secīgi mainīties (par laiku, laikposmiem); pakāpeniski tuvoties beigu momentam (par laikposmu).
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- iemesties Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem); ieklupt.
- ieklupt Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem).
- nākt tuvāk šķietami tuvoties (par ko nekustīgu, uz kuru kāds virzās)
- nākt tuvumā (arī pa kājām) tuvoties
- iet uz putēšanu tuvoties panīkumam, pasliktināties
- klauvēt pie durvīm tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
- klaudzināt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
- klauvēt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
- būt pie durvīm tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
- būt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
- stāvēt pie durvīm tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
- stāvēt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
- būt durvju priekšā tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
- būt vārtu priekšā tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
- klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, virzīties klāt.
- piesieties Uzmācīgi tuvoties (pretējā dzimuma cilvēkam, parasti sievietei).
- milzt Veidoties, arī tuvoties (parasti par negaisu).
- kriogēnā temperatūra zema temperatūra, kurā normālos apstākļos sašķidrinās gaisa sastāvā esošās gāzes, un vēl zemāka temperatūra, kuru iegūst laboratorijas apstākļos; zemākā robeža, kurai var tuvoties, ir temperatūras absolūtā nulle –273,15 °C. Celsija skalā par kriogēno temperatūru dēvē temperatūru, kas zemāka par –120 °C.
tuvoties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV