Paplašinātā meklēšana

Meklējam veļ.

Atrasts vārdos (116):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (444):

karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
Dekamerons 10 dienu stāsti, Bokačo noveļu krājums.
drēbju uts 2-4 mm gara uts, kas dzīvo cilvēku veļā; asinis sūc 2-3 reizes dienā; rada niezi un ekzēmu un izplata izsitumu tīfu.
četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
Simjūddiena 28. oktobris, kad senlatvieši veļus mieloja.
aizvelēt Aizlocīt, sitot ar veļas vāli.
aizvalstīt Aizvirzīt veļot.
Žierveļi Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Žērveļi" nosaukums vietējā izloksnē.
apakšģērbi Apakšveļa un korsešģērbi, kurus valkā zem virsdrēbēm.
apakšdrānas Apakšveļa.
apakšdrēbes Apakšveļa.
apakšveša Apakšveļa.
apuždrēbes Apakšveļa.
krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
apakšjaka Apakšveļas jaka.
inferi Apakšzemē esošs, veļu valsts.
Alova apdzīvota vieta Krievijā (_Alovo_), Mordvijas Republikas austrumos; Aloveļe
aporipse Apģērba vai gultas veļas nomešana, simptoms, ko novēro dažās psihiskās slimībās.
lupata Apģērba, veļas gabals.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml.; arī apģērbs, ko valkā virs veļas; virsdrēbes (2).
aplāpīties Aplāpīt (sev drēbes, veļu); pabeigt lāpīšanu.
apsalāpīties Aplāpīt sev, piemēram, drēbes, veļu.
sabrucināt apliet (veļu) ar verdošu ūdeni
apdūcīt Apmazgāt (1) (veļu).
apvelēt Apmazgāt (veļu).
apraut Apžāvēt, apsausēt (par veļu, sauli).
ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēveļmašīnu apstrādāt (koka virsmu); ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
uzvensties Ar mokām (rāpjoties, veļoties) sasniegt augšu.
kaļicunja Ar sieru pildīti mazi pīrādziņi, kas cepti olīveļļā, iecienīti grieķu virtuvē.
rullēt Ar veltni gludināt (parasti veļu).
izrullēt Ar veltni izgludināt (parasti veļu).
norullēt Ar veltni nogludināt (veļu).
harisa Asa mērce, ko gatavo no tomātiem, olīveļļas, pipariem un sāls.
nocelt Atdalīt (celtni, tās daļu) - piemēram, par veļu, plūdiem.
bungāt Atkārtoti sist ar vāli - bungu (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tie) kļūtu gludi, mīksti.
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai.
Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms
Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav)
bikses Attiecīgs veļas gabals.
ficelbante Auduma lente, veļas lentīte (vācu val. "das Fitzelband").
pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola.
tabulē Austrumu tautu ēdiens - ar citronu sulu un olīveļļu pārslacīti pētersīļu, piparmētru un bulgura salāti.
zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai).
pabūklis Baļķu bīdāmā, veļamā, ritināmā kārts.
būķis Baļļa drēbju, veļas mazgāšanai; katls, kurā vāra un būķē veļu.
drēbbaļļa Baļļa veļas mazgāšanai; baļļa ar mazgājamo veļu.
drēbjbaļla Baļļa veļas mazgāšanai; baļļa ar mazgājamo veļu.
dievaines Beidzamā veļu laika nakts.
lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš
heptilalkohols Bezkrāsains šķidrums, atrodams vīna sīveļļās, var iegūt reducējot heptaldehidu noteiktos nosacījumos.
mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras.
tūba Blīvējošs, skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst, veļot vilnu (vai ķīmiskas šķiedras, minerālšķiedras), kažokādu atkritumus, kā arī sablīvējot un termiski apstrādājot minerālvati; izmanto blīvju, starpliku, amortizatoru izgatavošanai, apavu ražošanai un dažādos tehnoloģiskos procesos.
laktoprīvs Brīvs no piena, piem., uzturs, ko dod zīdaiņiem urīna pH vērtības palielināšanai piūrijas gadījumā; sastāv no sojas miltiem, olīveļļas, rīsu miltiem, kalcija fosfāta un vārāmā sāls.
pākšķains Bumbuļains, kreveļains.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
uzgriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu.
valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams).
uzdabūt Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
žausteklis Cieši nostiepta aukla, kur izžaut veļu žāvēties.
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
zorkāt Cilāt (veļu) mazgājot.
žļadzināt Cilāt slapju veļu mazgājot.
vēlājs Cilvēks, kas veļ (vadmalu, tūbu).
stīmēties Cīnīties ar kaut ko smagu, to stiepjot, veļot, stumjot.
červeļaini Červeļains.
astroīda Četrstarainas zvaigznes veida līkne, kuru apraksta aploces punkts, ja tā bez slīdēšanas veļas pa citas nekustīgas aploces iekšmalu (šai otrai aplocei ir četrkārt lielāks rādiuss nekā pirmajai).
Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
mangulis Darba rīks veļas rullēšanai - pabiezs dēlītis ar rievainu apakšpusi un rokturi virspusē vai galos.
veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus.
būķēties Darboties ar veļu; nodarboties ar sieviešu darbiem vispār.
puncāt Dauzīt ar vāli (veļu).
higiēnas pakalpojums dažāda veida pakalpojumi, kas vērsti uz cilvēka ķermeņa fiziskās kopšanas procedūru saņemšanu, kā arī nodrošina veļas mazgāšanas un žāvēšanas iespējas
miesas veļa dienas apakšveļa un nakts guļamģērbi
annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem.
ozols Dižskābaržu dzimtas ģints ("Quercus"), koks ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, daivainām lapām, sīkiem ziediem un augli - zīli.
Anubiss Ēģiptiešu dievs ar šakāļa galvu, kurš aizved mirušās dvēseles veļu valstī uz Ozirisa tiesu un palīdz tiesai nosvērt veļa sirdi.
veļasmazgātava Ēka, telpa, kurā tiek mazgāta veļa.
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja.
driksna Ēveļskaidas.
varsts Ēveļsols.
nāre Ēveļu sols.
nārs Ēveļu sols.
Palpieris Ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā, platība - 7,9 ha; Palpiera ezers; Palpiers; Palpieru ezers; Rēveļu ezers.
Saviļu ezers ezers Grāveru pagastā, 156,3 m vjl., platība - 55,3 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 20 m, ezerdobe līčaina, krasta līnija - 4,7 km; Savaļu ezers; Saveļu ezers; Saveļezers; Saviņu ezers; Šauļu ezers; Šavels; Šaveļu ezers
amilalkohols Galvenā sīveļļas (fūzeļa) sastāvdaļa, kas paliek pāri tīrot spirtu; izmantoja kaučuka un laku rūpniecībā.
konfekcija Gatavo apģērbu un veļas rūpnieciska ražošana; rūpnieciski ražoti gatavie apģērbi un veļa.
pletēties Gludināšanas procesā kļūt gludam; pakļauties gludināšanai (parasti par veļu, apģērbu).
plītēt Gludinot dauzīt (veļu).
brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļlu.
krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju.
Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību.
Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala.
Aiēts Grieķu mitoloģijā - titāna Krona un titanīdas Rejas dēls, dievu valdnieka Zeva un jūras dieva Poseidona brālis - veļu valstības valdnieks, kā arī pati pazemes valstība.
Plūtons Grieķu un romiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības valdnieka - dieva Aīda vārdiem.
krostīni Grilētas, ar ķiploku ierīvētas itāļu minimaizītes, kas viegli apslacītas ar olīveļlu un pārklātas ar garšvielām, dārzeņiem u. tml.
drauza Grubuļaina, kreveļaina miza (piemēram, kartupeļiem).
lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani.
Bedismcerlebi Gruzīnu mitoloģijā - tēls, kas mīt veļu valstībā un skaita cilvēku mūža ilgumu uz zemes.
Kartonfabrika Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" bijušais nosaukums.
gaujasrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji.
gaujsrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji.
rēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Rēveļi" iedzīvotāji.
gultasveļa Gultas veļa.
palags Gultas veļas piederums - garš, plats uz guļasvietas, arī zem segas klājams plāna auduma izstrādājums.
tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām.
Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma
Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru
virsģērbi Ģērbi, kas veido sadzīves apģērba galveno kārtu, kuru valkā virs apakšveļas galvenokārt iekštelpās vai tām līdzīgos āra laikapstākļos un zem ārdrēbēm, kad tās ir nepieciešamas.
neveidība Haosa telpa, veļu valsts.
neveids Haosa telpa, veļu valsts.
apzluktēt Iemērkt sārmā (veļu).
gludināmais dēlis ierīce, uz kuras gludina (veļu, apģērbu)
uzbrāzmot Iesākt blāzmot (piemēram, par veļu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
pletēties Ilgāku laiku, daudz gludināt (parasti veļu, apģērbu); arī gludināt un veikt ar gludināšanu saistītus darbus.
filtrējošais aizsargtērps impregnētas bikses, jaka un galvassega, kā arī aizsargveļa un aizsargcepures pasega; aiztur kaitīgās vielas, gāzes un aerosolus, netraucējot ādas elpošanu
triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
ruļļistaba Istaba (muižā), kur atradās veļas veltnis.
pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni.
čabata Itāļu maize, ko cep no raudzētas mīklas, kas aizdarīta ar olīveļļu; kukulīša forma atgādina čību.
novīvelēt Izārstēt, skaitot vīveļu vārdus.
nobungāt Izdauzīt ar veļas vāli.
šmaugt Izgriezt (piemēram, veļu).
žņurīt Izgriezt (veļu).
brucināties Izģērbties, parasti līdz apakšveļai.
izvešāties Izmazgāt veļu.
pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieskalāt Izskalot (piemēram, veļu) pietiekami, daudz.
pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
iezilināt Izskalot (veļu) ūdenī, kurā izšķīdināts veļas zilums.
izzilināt Izskalot (veļu) ūdenī, kurā izšķīdināts veļas zilums.
izgnauzt Izspiest, izgriezt (kā mitru veļu).
caka Izstrādāta, robaina apmale (parasti tērpiem, veļai); robainā ārējā (mežģīņu) mala.
piežaut Izžaut (piemēram, veļu) lielākā daudzumā.
piežaut Izžaut (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
Jomikuni Japāņu mitoloģijā - pazemes valstība, veļu valsts.
Nekatasukumi japāņu mitoloģijā - valstība, kur mīt sintoisma dievība Susano ar meitu Suserihimi, tā ir tumsas valstība un atrodas zemes dzīlēs vai arī jūras dibenā, tiek uzskatīta arī par sintoisma veļu valstību
Asiharanakacukumi japāņu mitoloģijā — cilvēku un Zemes dievu apdzīvotā Zeme atšķirībā no Debesīm, kur uzturējās Debesu dievi, un atšķirībā no veļu valstības Jomikuni, kur nonāca mirušo dvēseles
Tori Ivakusubune japāņu mitoloģijā — dievība, ko radīja dievu pāris Idzanagi un Idzanami tad, kad veidoja Japānas salu valsti, tā ir personificēta kamparkoka veļu laiva ar putna attēlu, ar ko mirušo dvēseles devās pāri jūrai
Vāczeme Jebkuras tālas vietas apzīmējums, viņsaule, veļu valstība, kā arī dažādu tabu vārdu aizvietotājs.
rūpalflote Jūras zveļas kuģu flote jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
rjabčiks Jūrnieku zili balti svītrains veļas krekls.
kūleņģis Kāds, kas veļas kūleniski.
būķētājs Kāds, kurš darbojas ar veļu.
vārīt Karsējot turēt (ko, piemēram, veļu) šķidrumā ar ļoti augstu temperatūru.
smaržīgā kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum aromaticum")
bumbuļu kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum bulbosum")
lapu kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum cerefolium")
reibuma kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum temulum")
Keloveja Kelovejas stāvs - juras sistēmas augšējās nodaļas apakšējais stāvs Latvijas dienvidrietumu malā, atsegumi Ventas, Zaņas, Šķērveļa un Lētīžas krastos.
ratiski Klūpot, veļoties.
sanēt Klusu šalkt (parasti par ūdeņiem, viļņiem, arī veļu).
červelēt Kļūt červeļainam; čokuroties, rauties.
červelēties Kļūt červeļainam; sarauties, savilkties.
nokrupt Kļūt kraupainam, kreveļainam, sasprēgāt, saplaisāt, sarukt.
iekrupt Kļūt kraupainam, kreveļainam.
apkrupēt Kļūt kraupjainam, kreveļainam.
rēpēt Kļūt kreveļainam, kraupainam.
apkrupt Kļūt kreveļainam, kraupjainam, kašķainam.
kraupt Kļūt nelīdzenam, kreveļainam.
novillāties Kļūt pinkainam, saveļoties apmatojumam, apspalvojumam.
izčīčēt Kļūt plānam, caurspīdīgam (par nonēsātu veļu).
sakraupēt Kļūt raupjam, kreveļainam.
sačervelēties Kļūt, parasti viscaur, červeļainam.
sakrevēt Kļūt, parasti viscaur, kreveļainam.
ķibuļi Knaģi, ar ko stiprina veļu, sasprauž (piesprauž).
ķigulis Kniebes veļas piespraušanai pie žāvējamās auklas.
žaustēklis Koka kārts veļas izžaušanai.
velēknis Koka sols vai dēlis, uz kura ar vāli velē veļu.
velēkne Koka sols, uz kura velē veļu.
krači Koka statne veļas mazgāšanai ar 4 kājām no 2 krusteniski saliktiem dēļiem.
veleklis Koka vāle ar ko velē veļu.
veleknis Koka vāle ar ko velē veļu.
vangale Koka veltnis (veļas veltnēšanai).
smalcināta koksne koksnes dažādas formas un izmēru daļiņas, kas iegūtas mehāniskās apstrādes rezultātā: šķeldas, kapaiņi, ēveļskaidas, zāģskaidas, frēzskaidas, koksnes milti, koka putekļi
dauless Kokvilnas audums, kuru gk. izmanto gultas veļai.
kombineja Kombinē - sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma.
mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās
Jākaveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski.
Jākoveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski.
Jākoveļi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants.
Vyrveli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveļi" nosaukums latgaliski.
zilumi krāsvila veļas zilēšanai
kramains Kraupains, kreveļains.
krevains Kraupjains, kreveļains.
leķe Kreveļaina vāts.
uzkraupēt Kreveļainam kļūt.
grauzains Kreveļains, blaugznains.
šērvains Kreveļains, kašķains.
šērvots Kreveļains, kašķains.
kramots Kreveļains.
krevulains Kreveļains.
krozains Kreveļains.
ievelties Krītot, veļoties lejup, ievirzīties (kur iekšā).
kūlenis Kuļamais bluķis - paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām.
rumpauši Ķerveļi; rumpucis.
murķi Ķerveļi.
termoveļa Ķīmiski apstrādāta veļa, kas izgatavota no mūsdienīgām šķiedrām, kas neļauj ķermenim atdzist un laiž cauri mitrumu, saglabājot sausu ķermeņa ādu.
sadzīves ķīmija ķīmiskie produkti, ko lieto mājsaimniecībā, parfimērijā u. c. (piemēram, veļas pulveri, traipu tīrīšanas līdzekļi, insekticīdi)
provanseļļa Labākās kvalitātes olīveļļa.
kreveļot Lasīt kreveļus (bisītes).
fok Lieto, lai apzīmētu troksni, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu.
rulete Līkne, ko apraksta punkts uz citas līknes, kura bez slīdēšanas veļas pa kādu nekustīgu trešo līkni.
epicikloīda Līkne, ko iezīmē ar riņķi nekustīgi saistīts punkts, šim riņķim veļoties pa citu riņķi.
trohoīda Līkne, kuru apraksta punkts, kas atrodas tādas aploces ārpusē vai iekšpusē, kura neslīdot veļas pa taisni.
iedzeltīt Ļaut kļūt dzeltenīgam (par veļu, to pavirši mazgājot).
driskas Ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets.
veļoties Mainīt un mazgāt veļu.
apmazgāt Mazgājot (piemēram, veļu), aprūpēt (kādu).
velēklis Mazgāšanai samērkta veļa.
vešāties Mazgāt veļu.
plaņčkāties Mazgāties, mazgāt (veļu); plunčoties; planckāties.
planckāties Mazgāties, mazgāt (veļu); plunčoties.
apbalināties Mazliet izbalināt vai balināt apkārt (it īpaši par veļu).
zluktēt Mērkt (veļu).
bīķēt Mērkt sārmā, balināt (veļu, audeklu).
būķēt Mērkt un mazgāt veļu sārmā; balināt.
bikss Metāla kastīte pārsienamā materiāla, ķirurģiskās veļas u. c. sterilizēšanai un uzglabāšanai.
māni Mirušo gari romiešu mitoloģijā, kurus pielūdza kā dievišķus un dažkārt identificēja ar veļu valstības dieviem.
iļģi Mirušo gari, veļi.
aizsaule Mītiskos priekšstatos - veļu valsts, viņpasaule.
apsatecēties Mitra, bezvēja laikā žūstot, kļūt plankumainam, dzeltenīgam (par balto veļu).
paplonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu).
pažonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu).
atopiskais dermatīts neirodermīts - hronisks vai hroniski recidivējošs ādas iekaisums, kura gadījumā ir nieze, apsārtums, mitrošanās, zvīņošanās un kreveļu veidošanās
esharoze Nekrotisku kreveļu veidošanās.
ķervains Nelīdzens, raupains, ķerveļains.
namīns Neliela celtne vai piebūve pie citām ēkām muižā, kur vārīja lopiem ēdienu, mazgāja veļu u. tml.
šlice Neliela ēvele (ar smalku ēveļnazi) kokmateriāla gludināšanai.
brūzis Neliels namiņš vai piebūve pie citām ēkām muižā, kur vārīja lopiem ēdienu, mazgāja veļu u. tml.
parūka Neparasti, anormāli veidoti stirnu āža ragi, kas saplūduši vienā kreveļainā masā, uz pieres starp ausīm veidojot dažus garākus izciļņus.
pamedlinis netīrs ūdens pēc veļas mazgāšanas
šulnīt Neveikli mazgāt (veļu).
Ņeveļa Neveļa, pilsēta Krievijas Pleskavas apgabala dienvidos.
Honto Neveļska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Ņeveļska Neveļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā.
dagriezt Nogriezt, nospiest pilnīgi sausu (veļu).
sabrucināt nokrāsoties (par balto veļu, plaucējot to kopā ar krāsaino)
lupata Noplīsis, novalkāts apģērba, veļas gabals.
panckas noplīsuši, novalkāti apģērba, veļas u. tml. gabali
lanckari Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali.
lanckas Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali.
novangalēt Novelt ar veļas rulli.
atveļu Noveļamais, aizveļamais.
novelistika Noveļu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
heptamerons Noveļu krājums, ko uzrakstījusi Navarras Margerita (1492.-1549. g.), Francijas karaļa Fransuā I māsa, Dekamerona franču variants, kurā visai frivoli attēlotas mīlestības dēkas un avantūras.
novelists Noveļu rakstnieks.
nogriezties Novirzīties (kur sānis), neskarot (piemēram, par negaisu, veļu).
bomelje Olīveļļa.
oleāze Olīveļļas enzīms, kurš padara eļļu rūgtu un kura darbības dēļ tā zaudē krāsu.
hrizma Olīveļļas un balzama maisījums, ko lieto pareizticīgās un Romas katoļu baznīcas rituālos.
Eiropas olīvkoks olīvkoku suga ("Olea europaea"), zems, mūžzaļš koks ar pelēkzaļām lapām, dzeltenīgiem ziediem un plūmveidīgiem kauleņiem - olīvām, no kuru mīkstuma un sēklām iegūst olīveļļu, ko izmanto kulinārijā, arī ziežu un ziepju ražošanā
cietināt Padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti).
Ēveles pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski — Eveļskaja
parullēt Pagludināt (veļu) ar rulli.
nolidināt Pagrūžot panākt, ka (kāds) nogāžas, noveļas lejā.
nolingot Pagrūžot panākt, ka (kāds) nogāžas, noveļas lejā.
pabungāt Pakult (veļu ar vāli).
būka Palags, caur kuru izlaiž sārmu, balinot veļu.
pakrapmalēt Pastīvināt (piemēram, veļu).
apžulināt Pavirši apmazgāt (veļu).
izburzīt Pavirši izmazgāt (veļu).
žļudzināt Pavirši mazgāt (veļu).
cisvestisms Perversitāte, transverstisma paveids, uzmācīga tieksme nēsāt bērnu tērpu vai veļu seksualitātes palielināšanai; dažreiz apvienojas ar fetišismu.
knaģēt Piestiprināt (veļu pie auklas) ar knaģi.
pieknaģēt Piestiprināt (veļu pie auklas) ar veļturi.
Troicka Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Uveļkas ietekas Ujā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
Južnouraļska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Uveļkas kreisajā krastā, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
cikloīda Plaknes līkne, ko veido ar apli nekustīgi saistīts punkts, šim aplim bez slīdēšanas veļoties pa taisni.
šarmēze Plāns zīda muslins, ko lieto masku kostīmiem, dāmu viesību tērpiem u. tml.; arī zīda triko audums veļai u. c.
Portovelju Portuveļu, pilsēta Brazīlijā.
caurlaides tipa pirts pretepidēmiska pirts, kur notiek pilnīga sanitārā apdare (mazgāšanās, matu apgriešana, veļas un drēbju dezinfekcija)
velētava Priekštelpa pirtī, kur mazgā un velē veļu.
tapenāde Provansas virtuvei raksturīga mērce (biezenis), ko klasiski gatavo no olīvām, kaperiem, anšoviem, olīveļļas; sastāvdaļas var arī variēt.
gumains Punains, verveļains.
vaimanāt Radīt gari stieptai skaņas (par veļu, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
Gaujaslīči Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Rēveļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
pārvelties Rāpjoties, veļoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kraupains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2).
kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2).
Rebeļu ezers Rēveļu ezers Amatas pagastā.
Rēveles ezers Rēveļu ezers Amatas pagastā.
Piļveļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pilveļi" nosaukuma variants.
Piļveli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pilveļi" nosaukums latgaliski.
kantāķis rokas darbarīks kokmateriālu pagriešanai, velšanai vai celšanai; veļamais kāsis
filcēšana rokdarbu tehnika - prekšmetu veidošana no vilnas, to [veļot]{s:2257} vai durstot ar speciālām adatām
mangalēt Rullēt (izmazgātu) veļu.
savangalēt rullēt izmazgāto veļu, lasi padarītu gludāku
iemērkt Sagatavot (veļu) mazgāšanai, ievietojot šķidrumā; sagatavojot mazgāšanai, ievietot (veļu šķidrumā).
ogļu maiss saka par ļoti netīru veļu
aplāpīt Salāpīt un sakārtot, uzturēt kārtībā (kāda drēbes, veļu).
Cēzara salāti salāti, kuru sastāvā ir salātu lapas. mīksti vārītas olas, ķiploki, Vusteras mērce, citronu sula, olīveļļa, parmezāna siers, ķiploku grauzdiņi, sāls, pipari (var būt papildināti ar vistas gaļu, šķiņķi vai sēnēm)
grāveļnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Grāveļi" (senāk - "Grāveļu muiža") iedzīvotāji.
krevele Sarepējis, červeļains veidojums (piemēram, uz auga daļām).
krija Sarepējis, červeļains veidojums uz auga daļām.
vairīties Sargāties (no saslimšanas, nevēlamas, piemēram, karstuma, veļa, iedarbības).
zlukts Sārmains šķidrums, kurā mērc veļu, linu audeklu, linu dziju.
šifonjēra Savāda lāde sieviešu veļas un apģērbu uzglabāšanai.
sasanasāties Savalkāties (par veļu, apģērbu).
griezt Savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": stingri savijot (slapjas drēbes, veļu), izspiest (ūdeni).
pļikadi Savienojumā ar "pļekadi" raksturo ritmiskas sitienu skaņas, kas rodas, piemēram, velējot veļu.
pļekadi Savienojumā ar "pļikadi" raksturo ritmiskas pļakšķošas sitienu skaņas, kas rodas, piemēram, veļu velējot.
salazurkavāt Sazilināt (veļu).
apžaut Sažaujot (piemēram, veļu), aizņemt, apklāt (ko).
Sīzifs Sengrieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, vēju valdnieka Aiola dēls; par dievu noslēpumu izpaušanu un dievu apmānīšanu tika bargi sodīts: pazemes valstībā viņam mūžīgi jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, atkal noveļas lejā.
veļu kults seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību
apakšiņas Sieviešu apakšveļa.
apakškleita Sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma; kombinē.
kombinē Sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma.
modiste Sieviešu tērpu vai veļas šuvēja; arī cepurniece.
apakšsvārki Sieviešu veļas gabals - svārki, ko valkā zem tērpa.
taļļiņa Sieviešu veļas gabals krūtīm; krūšturis.
krūšturis sieviešu veļas gabals, kas apņem un satur krūtis; var būt ar vai bez bļodiņu vīlēm, ar ieliktņiem vai polsteriem vai bez tiem, ar maiņgaruma, noņemamām vai mainīga platuma lencēm vai bez lencēm
Seveli Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Seveļi" nosaukums latgaliski.
veltenis Silti tūbas apavi (ar stulmiem), ko bez šuvēm saveļ no vilnas šķiedrām, kažokādu ražošanas atkritumiem u. tml.
Grāveli Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grāveļi" nosaukums latgaliski.
kulšus Sitot; veļot, lai pastiprinātu kulšanu.
drāztele Skaidas, sakasas, ēveļskaidas.
sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu.
pļārkšēt Skaļa trokšņa apzīmējums, kāds rodas, piemēram, spainim krītot un veļoties.
Hermods Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina dēls un Baldra brālis, kurš devās uz veļu valstību, lai piedāvātu Hēlai izpirkumu par brāļa dzīvību.
Nāgelfars Skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas būvēts no miroņu nagiem, tajā no veļu valstības Hēlas atbrauks mirušie un piedalīsies kaujā ar dieviem un kritušajiem varoņiem einherijiem.
Nīflhēla Skandināvu mitoloģijā - pazemes veļu valstība, kurā valda briesmone Hēla, ļaunā dieva Lokija meita.
Hēla skandināvu mitoloģijā - veļu valstība pazemē, arī tās valdniece, viena no trim htoniskajiem briesmoņiem, ko milze Angrboda dzemdējusi Lokijam
skrūvbeņķis Skrūvsols, ēveļsols.
epitrohoīda Slēgta līkne, kuru apraksta punkts, kas atrodas ārpus vai iekšpus aploces, kura veļas bez slīdēšanas pa citas aploces ārmalu.
Sīzifa akmens smags akmens, kas, uzvelts kalnā, atkal noveļas lejā
šviciņa Smalka auduma veļa.
renforcē Smalks balināts kokvilnas audums audekla pinumā, ko lieto veļai u. tml.
nansuks Smalks kokvilnas veļas audums, apstrādāts ka audekls.
vēsma Smarža, kas izplatās kādā vidē, parasti vienlaikus ar šādu gaisa plūsmu, veļu.
saše Smaržīgām vielām pildīti spilventiņi, ko liek veļas glabātavās vai lieto kosmētikā.
sprikstināt smidzināt (vālējot veļu)
Ātraiskalns smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti
zirgs ballē sniegs salīp, saveļas zirgam zem pakaviem
veleknis Sols veļas velēšanai.
velekne Sols, uz kura velē veļu; velēšanas dēlis, velēšanas galds.
gnauzt Spiest, burzīt, griezt kā slapju veļu, pērt, žņaudzīt (rokas).
veļturis Spīles (žāvējamās veļas piestiprināšanai pie auklas); knaģis.
knaģis Spīles (žāvējamas veļas piestiprināšanai pie auklas); veļturis.
stilbbikses Staklēts apakšveļas gurnģērbs, kas aptver iegurni un - ar starām - atsevišķi abus stilbus.
griezt Stingri vīt (piemēram, slapju veļu), lai izspiestu ūdeni.
gludinātājs strādnieks (mazgātavā, tīrītavā), kas gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu
pārskriet Strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par veļu, mākoņiem u. tml.
sārms Šādas vielas šķīdums, ko izmanto, piemēram, veļas mazgāšanai.
aizšalkt Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.).
Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām.
anunnaki Šumeru-akadiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas bija cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, vēlāk viņi kļuva par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu izpildi uzveļot zemākajiem dieviem.
Anzuds Šumeru-akadiešu mitoloģijā - milzīgs dievišķas izcelsmes putns, ko sākotnēji attēloja kā ērgli ar lauvas galvu, bet vēlāk tikai kā ērgli, viņš ietvēra sevī gan labā, gan ļaunā pirmsākumu, bija starpnieks starp debesu un dievu, zemes un cilvēku, kā arī pazemes un veļu valstību.
Kura šumeru-akadiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības, pazemes nosaukumiem, kas spilgti izsaka senās Divupes iedzīvotāju priekšstatu par nāvi kā totālu galu un veļu valstību kā dzīvo valstības pretstatu un noliegumu
netīrie Tabuizēts un negatīvi iekrāsots mirušo garu jeb veļu apzīmējums, kas radīts kristietiskās ideoloģijas ietekmē.
drānots Tāds, kam ir daudz drānu vai veļas.
sīkkraupains Tāds, kam ir sīki kreveļi, kraupas, nelīdzenumi.
murmuļains Tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms; mormoļains; verveļains.
veltenisks Tāds, kas noris veļoties, kūleņojot.
ritenisks Tāds, kas ripo, veļas.
veltens Tāds, kas viegli veļas.
kreveļains Tāds, uz kura ir krevele (2) vai kreveles; sarepējis, červeļains.
zveltenis Tas, kas zvalstās, zveļas.
zveltnis Tas, kas zvalstās, zveļas.
ulči Tauta, dzīvo Krievijas Habarovskas novadā, Amūras lejteces un Ņeveļskoja šauruma krastā, valoda pieder pie tungusu-mandžūru grupas valodām (tuva manaju valodai).
velenieši Tautas dziesmās un pasakās mirušo (veļu) nosaukums.
velēnieši Tautas dziesmās un pasakās mirušo (veļu) nosaukums.
izoamilalkohols Tehniski lietotie metīl-3-butanols-1 un optiski aktīvais metīl-2-butanols-1, kas atrodami sīveļļā.
savelt Tehnoloģiskā procesā veļot vilnas šķiedras, izgatavot (filcu, tūbu, arī apavus).
telderu Telderu telderēm - veļoties, kūleņojot.
telderu Telderu telderiem - veļoties, kūleņojot.
gludinātava Telpa (piemēram, veļas mazgātavā), kur gludina drēbes.
izarullēties Tikt izrullētam (par veļu).
vārīties Tikt turētam šādā šķidrumā, parasti ūdenī, kādu vielu šķīdumā, tā, ka zūd kas nevēlams (piemēram, traipi), iet bojā mikroorganismi - parasti par veļas gabaliem.
cukurbiešu sējmašīna traktoram uzkarināma mašīna precīzai kalibrētu viendīgsta cukurbiešu sēklu iesēšanai un vienlaicīgai minerālmēslu lokālai iestrādei rindās; sējot izveido arī izolējošu augsnes kārtiņu starp sēklām un mēslojumu, augsni uzirdina un pēc sējas pieveļ; rindu apstrādei ar herbicīdiem sējmašīnai pierīko slejsmidzinātājus
pātagot Triekties (pret ķermeni, tā daļām), izraisot sāpes (piemēram, par veļu, nokrišņiem).
foksis Troksnis, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu.
veļasmazgātava Uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļas mazgātava.
veltava Uzņēmums, kur veļ audumus.
Vormsātes dzirnavezers uzstādināts uz Šķērveļa Nīkrāces pagastā, platība — 1,1 ha
sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Elateridae"), kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni, >10000 sugu (gk. tropos), Latvijā konstatēts >70 sugu.
sabungāt Vairākkārt sitot, piemēram, ar vāli, padarīt gludu, mīkstu (parasti veļu, audumu pēc mazgāšanas).
kultene Vāle (veļas velēšanai).
bungvāle Vāle, ar ko sit, dauza (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tos) padarītu gludus, mīkstus.
vangalis Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu.
vangals Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu.
izvārīt Vārīt un pabeigt vārīt (veļu).
filcēt veidot priekšmetu no vilnas, to [veļot]{s:2256} vai durstot ar speciālām adatām
izvelēt Velējot izmazgāt (veļu).
mangale Veltenisks koks drēbju uzritināšanai; robains dēlītis veļas izvelēšanai; mangalis.
mangalis Veltenisks koks drēbju uzritināšanai; robains dēlītis veļas izvelēšanai.
vangalēt Veltnēt (veļu) ar vangali; arī izrullēt mīklu u. tml.
rullēšana Veļas gludināšana ar veļas rulli.
veļasmašīna veļas mazgājamā mašīna
vešūzis veļas mazgātava
kastelāns veļas pārzine slimnīcās, kopmīnēs u. tml.
veļas kabe veļas spīlīte
veļene veļasmašīna
vešene veļasmašīna
atvelt Veļot atgādāt šurp; veļot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pievelt Veļot izveidot (ko) lielākā daudzumā, skaitā; veļot izveidot (kā lielāku daudzumu).
uzvelt Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot uzvirzīt uz kādas vietas.
uzstīvēt Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
pempurains verveļains
burbuļains Verveļains.
vervelejs Verveļains.
vervuļains Verveļains.
nostrātiskā valodu saime vēsturiskajā valodniecībā - hipotētiska pirmvalodu saime, kas, iespējams, apvienojusi indoeiropiešu, altajiešu, urāliešu, afroaziātu, dravīdu, kartveļu pirmvalodas
ritēšana Viena ķermeņa rotācija gar otru, kura kontakta punktos nav slīdes, - kontakta punkti nepārtraukti mainās, noveļoties kustīgajam aksoīdam pa nekustīgo aksoīdu; velšanās.
ratatujs viens no franču virtuves ēdieniem ("ratatouille"), dārzeņu sautējums, kuru katra saimniece gatavo pēc savas receptes un saskaņā ar ģimenes tradīcijām, bet parasti no tomātiem, sīpoliem, cukini, baklažāna un paprikas, garšai pievienojot olīveļļu, baziliku, ķiploku un majorānu
apkalpošana viesnīcas numurā viesnīcas vadības noteikta pakalpojumu sniegšanas kārtība, veids un apjoms, ko veic viesnīcas personāls vai ar viesnīcu saistītu pakalpojumu uzņēmumu darbinieki, notiek pēc klienta pieprasījuma, parasti pakalpojumus piedāvā viesnīcas dienesti (ēdienu un dzērienu pasniegšana, veļas mazgāšana, apģērbu tīrīšana un gludināšana, papildus numuru uzkopšana u. c.) vai citi pakalpojumu sniedzēji (frizieri, kosmetologi, medicīniskais personāls u. c.)
veļu valsts (arī valstība) vieta zem zemes virsmas, kur mīt veļi
veļu valstība (arī valsts) vieta zem zemes virsmas, kur mīt veļi
blieķis Vieta, kur balina audeklu un veļu.
aizpasaule Viņa saule, veļu valsts.
apakškrekls Vīriešu veļas gabals, ko valkā zem virskrekla.
krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai; arī virskrekls.
nonest Virzot, raujot sev līdzi, novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par straumi, upi, veļu u. tml.
červeļainums Vispārināta īpašība --> červeļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kreveļainums Vispārināta īpašība --> kreveļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kumpu kumpains zarains, verveļains
ķēburains Zarains, verveļains, ķeburains.
apakšzeme Zem zemes esošā veļu valsts; pazeme.
pūrīns Zīdaiņa apģērba un veļas komplekts.
āzi Ziemeļnieku mitoloģijā - kungu u. c. labiešu mirušās dvēseles (veļi); vēlāk arī Odina dievu galma locekļi.
paziepes Ziepjains ūdens, kas radies pēc tīrākas, smalkākas veļas mazgāšanas.
zilinātājs Zila krāsviela (parasti veļas zilināšanai).
lazurkavāt Zilināt veļu ar veļas zilumu.
zilums Zilu krāsvielu maisījums, ko parasti lieto veļas zilināšanai.
zilinums Zilumzāles, veļas zilums.
lipatkas Zirgu slimība, kam ir raksturīgi kreveļaini izaugumi ap nagiem.
repeļains zvēdrains, verveļains
certains Zvēdrains, verveļains.
vimbuksis Zveļas tīkls ar vidēji lielām acīm, piemērots vimbu zvejai.
pārzvalstīt Zveļot pārvietot.
dasazvelties Zveļoties pievirzīties pie kā.
uzzvelties Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
uzžaut Žaujot novietot (piemēram, veļu) virsū, (uz kā, kam, arī kur).
kārt Žaut (piemēram, veļu).
golubi Žāvēšanai izkārta veļa.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa veļ.