atzīt
Lietojuma biežums :
atzīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atzīstu | atzīstam | atzinu | atzinām | atzīšu | atzīsim |
2. pers. | atzīsti | atzīstat | atzini | atzināt | atzīsi | atzīsiet, atzīsit |
3. pers. | atzīst | atzina | atzīs |
Pavēles izteiksme: atzīsti (vsk. 2. pers.), atzīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atzīstot (tag.), atzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atzītu
Vajadzības izteiksme: jāatzīst
1.Pieņemt par esošu, pareizu u. tml.
PiemēriSalome bija uzvarējusi, apkārt stāvošie tiesneši vienprātīgi, kaut klusējot, atzina Salomes uzvaru, kuru visi bija pieredzējuši kā neapstrīdamu faktu.
Piemēri
- Salome bija uzvarējusi, apkārt stāvošie tiesneši vienprātīgi, kaut klusējot, atzina Salomes uzvaru, kuru visi bija pieredzējuši kā neapstrīdamu faktu.
- Bet galvenais, kāpēc Uļi nemaksāja nodokļus, — viņš vienkārši neatzina pastāvošo varu.
- Viena puse atzīst tikai Latvijas PSR likumus, otra — Latvijas Republikas likumus.
- Tajos laikos mūsu skolās kreilību neatzina un visus piespieda rakstīt ar labo roku.
- Arī otrajā tas atkārtojās, bet no trešās un izšķirošās reizes ordeņbrālis pats labprātīgi atteicās, atzīdams Eberharda pārākumu.
- Atzina šo pasaules kārtību.
Saistītās nozīmespieļaut.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
pieļaut2 — Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju).
pieņemt9 — Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu; būt mierā (ar ko).
Antonīmi
noraidīt2 — Atzīt par nepieņemamu, nepatiesu (ko), vērsties (pret ko).
Hiponīmi
akceptēt1 — Atzīt par pieņemamu, labu.
atzīt1.1 — Uzskatīt par pozitīvu, atzinības cienīgu, arī ievērojamu.
pievienoties2 — Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darīt ↔ Darbība: atzīšana1 — Kaut kā pieņemšana par esošu, pareizu u. tml.
Tulkojumiacknowledge, accept, recognize, recognise.
Tulkojumi
1.1.Uzskatīt par pozitīvu, atzinības cienīgu, arī ievērojamu.
PiemēriCitādi vecāmāte braukšanu neatzina: cilvēks staigā, lai staigātu, nevis izsviestu naudu par spaidīšanos pārpildītā braucamrīkā.
Piemēri
- Citādi vecāmāte braukšanu neatzina: cilvēks staigā, lai staigātu, nevis izsviestu naudu par spaidīšanos pārpildītā braucamrīkā.
- Es tādu dzīvi neatzīstu, tālab mans pienākums izvairīties no jebkuras filmu analīzes, pārdomu izteikšanas.
- Laikam kritiķi bijās aizskart meiteņu elku, teātra premjeru, galma atzītu mākslinieku.
- Jums varbūt tas ir izdevies par spīti rakstura īpašībām, ko nekādi nevaru pieņemt un atzīt.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
akceptēt1 — Atzīt par pieņemamu, labu.
Hiperonīmi
atzīt1 — Pieņemt par esošu, pareizu u. tml.
pieļaut2 — Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju).
pieņemt9 — Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu; būt mierā (ar ko).
Aptuvenie sinonīmi
ieskatīt1 — Atzīt; uzskatīt.
turēt9 — Uzskatīt, atzīt (par ko).
uzlūkot2 — Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
uzskatīt1 — Būt atzinumam, uzskatam (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko); arī uzlūkot (2).
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darīt ↔ Rezultāts: atzinība1 — Pozitīvs novērtējums (kas parasti ir izteikts vārdos vai apbalvojuma veidā).
Tulkojumiaccept, recognize.
Tulkojumi
accept
react favorably to; consider right and proper; "People did not accept atonal music at that time"; "We accept the idea of universal health care"
(LV plašāka nozīme) recognize, recognise
show approval or appreciation of; "My work is not recognized by anybody!"; "The best student was recognized by the Dean"
[Princeton WordNet 3.0]
2.Izteikt kādu atzinumu; nonākt līdz kādai atziņai.
PiemēriParakstu atzina par īstu, bet pasi par viltotu.
Piemēri
- Parakstu atzina par īstu, bet pasi par viltotu.
- Un to es atzinu par labu esam...
- Jo ikvienam vīram glaimoja, ja dāma viņa jokus atzina par savu smieklu vērtiem.
- Ar sievietes vērīgo aci Sandra viņu atzina par glītu, taču nekoptu un pelēku peli.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
Hiperonīmi
ieskatīt1 — Atzīt; uzskatīt.
turēt9 — Uzskatīt, atzīt (par ko).
uzlūkot2 — Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
uzskatīt1 — Būt atzinumam, uzskatam (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko); arī uzlūkot (2).
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darīt ↔ Rezultāts: atzīšana3 — Atziņa.
Darīt ↔ Rezultāts: atziņa1 — Secinājums, uzskats (kas radies pētījumu, novērojumu vai pieredzes rezultātā); atzinums.
Darīt ↔ Rezultāts: atzinums1 — Spriedums, vērtējums (kas radies novērojumu, pētījumu rezultātā).
3.Apzināties (ko); apliecināt.
PiemēriTaisnības labad jāatzīst, ka ne visi mani raksti un komentāri ir ieraudzījuši dienasgaismu avīžu slejās.
Piemēri
- Taisnības labad jāatzīst, ka ne visi mani raksti un komentāri ir ieraudzījuši dienasgaismu avīžu slejās.
- Ja golferis kādu noteikumu pārkāpj, viņam ir pienākums šo pārkāpumu atzīt un pievienot sev attiecīgo soda sitienu skaitu.
- Jā, nu viņam nācās izbrīnītam atzīt, ka jūtas pārsteigts un vienlaikus arī slikti.
- — Paldies, vismaz tu atzīsti, ka es Maldi mīlēju.
Saistītās nozīmesapliecināt, pierādīt.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
atzīties1.1 — Oficiāli paziņot, ka ir vainīgs (noziegumā, pārkāpumā u. tml.).
Saistīts ar
ievērot1.2 — Atklāt, konstatēt.
izsecināt1 — Secinot izveidot (domu, spriedumu u. tml.).
konstatēt1 — Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt.
nosacīt4 — Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; noteikt (4).
noskaidrot1 — Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast.
noteikt4 — Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; nosacīt (4).
pamanīt3 — Konstatēt, atklāt.
pasacīt2 — Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pateikt (2).
pateikt2 — Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pasacīt (2).
vērot2.1 — Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
Aptuvenie sinonīmi
apstiprināt1 — Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
apzināties1 — Izprast, apzināti izjust; zināt.
redzēt2.2 — Saprast, apzināties.
zināt2 — Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko).
zināties3 — Zināt (2).
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darīt ↔ Darbība: atzīšana2 — Kaut kā apzināšanās, apliecināšana.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit