dzimt
Lietojuma biežums :
dzimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dzimstu | dzimstam | dzimu | dzimām | dzimšu | dzimsim |
| 2. pers. | dzimsti | dzimstat | dzimi | dzimāt | dzimsi | dzimsiet, dzimsit |
| 3. pers. | dzimst | dzima | dzims | |||
Pavēles izteiksme: dzimsti (vsk. 2. pers.), dzimstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dzimstot (tag.), dzimšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dzimtu
Vajadzības izteiksme: jādzimst
1.Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
PiemēriVarbūt šīs atmiņas bija no tā laika, kad vēl nebiju dzimusi.
Piemēri
- Varbūt šīs atmiņas bija no tā laika, kad vēl nebiju dzimusi.
- - Kurā gadā viņa dzimusi?
- Stallī dzimis kucēns neizaug par zirgu.
- Pēc kara vienas vienīgas meitenes dzima.
Saistītās nozīmesnākt pasaulē, nākt.
Saistītās nozīmes
Antonīmi
iet bojā2 — Mirt.
krist5 — Mirt, tikt nogalētam, nobeigties.
mirt1 — Bioloģiski beigt eksistēt (par cilvēkiem).
nolikt galvu1 — Zaudēt dzīvību (aizstāvot ko).
Hiponīmi
ierasties pasaulē1 — Piedzimt.
ieraudzīt dienas gaismu1 — Piedzimt.
ieraudzīt dienas gaismu (arī dienasgaismu)1 — Piedzimt.
nākt (retāk ierasties) pasaulē1 — (Pie)dzimt.
piedzimt1 — Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
pieteikt sevi2 — Piedzimt.
uzrasties4 — Piedzimt.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Būt procesā ↔ Cits: dzimte1 — Dzemde.
Būt procesā ↔ Cits: dzimta1 — Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča.
Būt procesā ↔ Cits: dzimtava1 — Dzemde.
Būt procesā ↔ Process: dzimšana1 — Brīdis, kad (cilvēks, dzīvnieks) fizioloģisku procesu rezultātā atdalās no mātes ķermeņa.
Būt procesā ↔ Cits: dzimmene1 — Dzimšanas diena, dzimšanas dienas svinības.
Būt procesā ↔ Cits: dzimene1 — Dzimšanas diena, dzimšanas dienas svinības.
Būt procesā ↔ Cits: dzimtuve1 — Dzemde.
Būt procesā ↔ Vieta (lietv): dzimtine1 — Dzimtene.
Būt procesā ↔ Vieta (lietv): dzimtuve2 — Dzimtene.
Būt procesā ↔ Vieta (lietv): dzimtene1 — Valsts, zeme, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
Būt procesā ↔ Pazīme (lietv): dzimtība1 — Dzimstība.
Būt procesā ↔ Pazīme (lietv): dzimums1 — Pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
2.pārnestā nozīmē Rasties, veidoties (par parādībām sabiedrībā, dabā).
PiemēriTas ir svaigs kā tikko dzimis rīts.
Piemēri
- Tas ir svaigs kā tikko dzimis rīts.
- Skaņas dzimst aiz vasarnīcas sienām.
- – Viss ģeniālais dzimst caur ciešanām.
Saistītās nozīmespiedzimt.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
Hiperonīmi
rasties2 parasti formā: trešā persona — Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - par parādībām dabā, sabiedrībā, cilvēka prātā.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Būt procesā ↔ Process: dzimšana1.1 — Izveidošanās, rašanās brīdis; izveidošanas brīdis (par parādībām sabiedrībā, dabā, par psihiskiem procesiem u. tml.).
2.1.pārnestā nozīmē Veidoties, rasties (par psihiskiem stāvokļiem, domām, idejām u. tml.).
PiemēriPamazām vien Voļika galvā dzima plāns.
Piemēri
- Pamazām vien Voļika galvā dzima plāns.
- Pieķeršanās, no kuras dzima vai nu draudzība, vai mīlestība, vai varbūt mīlestība un pēc tam draudzība.
Saistītās nozīmesparādīties, rasties, ierasties, uzrasties.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
iemesties sirdī1 — Izraisīties (par psihisku stāvokli).
ierasties2 novecojis; parasti formā: trešā persona — Parādīties, izveidoties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
izraisīties2 parasti formā: trešā persona — Rasties, izveidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
izveidoties1.1 — Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
mosties3.1 — Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihisku stāvokli, domām, idejām).
pamosties3 parasti formā: trešā persona — Kļūt jūtamam, aktivizēties (par psihisku stāvokli); atmosties (3).
parādīties3 parasti formā: trešā persona — Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, slimībām, psihisku stāvokli).
rasties2.1 parasti formā: trešā persona — Kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
uzrasties3 parasti formā: trešā persona — Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
uzrasties3.1 — Negaidīti rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
viesties2 — Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); arī rasties (3).
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Būt procesā ↔ Process: dzimšana1.1 — Izveidošanās, rašanās brīdis; izveidošanas brīdis (par parādībām sabiedrībā, dabā, par psihiskiem procesiem u. tml.).
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit