Paplašinātā meklēšana
Meklējam kult.
Atrasts vārdos (242):
- kult:1
- kults:1
- kultin:1
- apkult:1
- atkult:1
- dakult:1
- iekult:1
- izkult:1
- nokult:1
- pakult:1
- sakult:1
- uzkult:1
- okults:1
- skulte:1
- Skulte:1
- kultava:1
- kultene:1
- kultene:2
- kulteve:1
- kulties:1
- kultūra:1
- kulturs:1
- kultuve:1
- kultuve:2
- aizkult:1
- pārkult:1
- piekult:1
- Bukulti:1
- rikults:1
- skultēt:1
- skultis:1
- kultenis:1
- kultisks:1
- kultivēt:1
- kultnica:1
- kultorgs:1
- kultupis:1
- kulturis:2
- kulturis:1
- kulturis:3
- ķutkults:1
- Skultuna:1
- Veskulte:1
- kultenīca:1
- kultieris:1
- kultivārs:1
- kulturāls:1
- kultūrene:1
- akulturēt:1
- apkulties:1
- atkulties:1
- auskultēt:1
- fakultāte:1
- fakultāte:2
- iekulties:1
- izkulties:1
- izskultēt:1
- jaunkultā:1
- jaunkults:1
- nokulties:1
- noskultēt:1
- okultisms:1
- okultists:1
- pakulties:1
- sakulties:1
- skultieši:1
- Skultorpa:1
- strikults:1
- strīkults:1
- uzkulties:1
- kultakmens:1
- kultenītis:1
- kulteņmuca:1
- kultūraugs:1
- kultūrisms:1
- kultūrists:1
- kultūršoks:1
- kultūrvide:1
- aizkulties:1
- aizkulties:2
- fizkultūra:1
- iekultivēt:1
- izakulties:1
- izkultivēt:1
- neokultūra:1
- nokultivēt:1
- okultācija:1
- pārkulties:1
- pēckultūra:1
- piekulties:1
- piokultūra:1
- popkultūra:1
- rekultivēt:1
- sakultivēt:1
- subkultūra:1
- tīrkultūra:1
- ugunskults:1
- unkultanta:1
- varoņkults:1
- VEF-Skulte:1
- kultivācija:1
- kultivators:1
- kultivēšana:1
- kulturālība:1
- kulturālums:1
- kultūrarkls:1
- kultūrezers:1
- kultūrfilma:1
- kultūrforma:1
- kultūrtauta:1
- agrikultūra:1
- agrikulture:1
- aizakulties:1
- akvakultūra:1
- apsakulties:1
- atsakulties:1
- avotkultūra:1
- dasakulties:1
- dziļkultūra:1
- fakultatīvs:1
- hemokultūra:1
- iesakulties:1
- monokultūra:1
- nekultivēts:1
- nekulturāls:1
- nosakulties:1
- operkultūra:1
- pārkultivēt:1
- pasakulties:1
- pirmkultūra:1
- proletkults:1
- sauskultūra:1
- vītikultūra:1
- kultūrainava:1
- kultūraršana:1
- kultūraugsne:1
- kultūrcenoze:1
- kultūrkanons:1
- kultūrpreces:1
- kultūrslānis:1
- kultūršķirne:1
- kultūrvaloda:1
- kultūrvalsts:1
- akulturācija:1
- apakškultūra:1
- auskultācija:1
- auskultatīvs:1
- daudzkultūru:1
- hortikultūra:1
- kontrkultūra:1
- nekulturņiks:1
- okultistisks:1
- pamatkultūra:1
- pārsakulties:1
- piesakulties:1
- piscikultūra:1
- serumkultūra:1
- silvikultūra:1
- Skultesmuiža:1
- spriguļkults:1
- starpkultūra:1
- starpkultūru:1
- ūdenskultūra:1
- vecskultieši:1
- kultūratašejs:1
- kulturoloģija:1
- kultūrpārnese:1
- kultūrtehnika:1
- kultūrtrēģeri:1
- kultūrtūrisms:1
- kultūrvaronis:1
- kultūrvēsture:1
- biopiokultūra:1
- enkulturācija:1
- iekultivēšana:1
- inkulturācija:1
- kokultivācija:1
- komerckultūra:1
- kroskulturāls:1
- nekulturālība:1
- nekulturālums:1
- priekškultūra:1
- rekultivācija:1
- rijolkultūras:1
- vairākkultūru:1
- kultūrpolitika:1
- kultūrtechnika:1
- kultūrtehniķis:1
- kultūrtehnisks:1
- kultūrtrēģeris:1
- kultūrvērstuve:1
- kultūrvērtības:1
- daudzkulturāls:1
- elektrokultūra:1
- fizkultūrietis:1
- izakultivēties:1
- multikulturāls:1
- starpkulturāls:1
- kultūraizguvums:1
- kultūrattieksme:1
- kultūrdeprivēts:1
- kultūrekoloģija:1
- kultūrizglītība:1
- kultūrkonflikts:1
- kultūrpolitisks:1
- kultūrsubstrāts:1
- kultūrtechniski:1
- kultūrtechnisks:1
- kultūrtrēģerība:1
- kultūrvajadzība:1
- cekultaustkodes:1
- dziļkultivators:1
- frēzkultivators:1
- lingvokulturēma:1
- proletkultietis:1
- rušināmkultūras:1
- kultūraizstāšana:1
- kultūrinženieris:1
- kultūrtrēģerisks:1
- kultūrtrēģerisms:1
- kultūrvēsturisks:1
- agrikultūrfizika:1
- agrikultūrķīmija:1
- akulturalizācija:1
- akulturalizēties:1
- monokulturālisms:1
- transkulturācija:1
- kultūrizglītojošs:1
- kultūrmorfoloģija:1
- kultūrrelatīvisms:1
- kultūrvēsturnieks:1
- atsperkultivators:1
- hortikulturālisms:1
- multikulturālisms:1
- kultūrsaimniecisks:1
- elektrokultivators:1
- rušināmkultivators:1
- stereoauskultācija:1
- vagotājkultivators:1
- kultūrantropoloģija:1
- lingvokulturoloģisks:1
- universālkultivators:1
Atrasts vārdu savienojumos (18):
- (no)kult riju
- falla kults
- falliskais kults
- Izīdas kults
- kulstīt (arī kult) mēli
- kult izkultus salmus
- kult niekus (arī tukšu), biežāk kult tukšus (arī izkultus) salmus
- kult putas
- kult rakstā
- kult riju
- kult sviestu
- kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu)
- kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult tukšu (arī niekus)
- kult tukšus salmus
- senču kults
- suņkūlām kult
- veļu kults
- vulvas kults
Atrasts skaidrojumos (2144):
- blastomicīns "Blastomyces dermatitidis" buljona kultūras sterils filtrāts, ko lieto ādas raudzei.
- melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
- kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
- histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
- folkmetāls "Metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi, piemēram, instrumenti, u. tml.
- maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
- luetīns "Treponema pallidum" nedzīvās kultūras ekstrakts; lietots sifilisa ādas raudzei.
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā
- Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
- difuzionisms 19. un 20. gs. mijā radies virziens etnogrāfijā un arheoloģijā, saskaņā ar kuru kultūras elementi pasaulē radušies tikai dažviet vai pat vienviet un izplatījušies difūzijas ceļā.
- dimanta kāzas 75 (dažās kultūrās - 60) gadu laulības dzīves jubileja.
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
- svētābele Ābele, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
- inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu.
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
- Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
- Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
- Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns.
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
- afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu.
- jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi.
- Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
- Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas
- papuves augi agri novācami kultūraugi, kurus audzē ziemāju un vasarāju sējai paredzētajos aizņemtās papuves laukos
- agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas.
- Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte.
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
- potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības.
- izdēdināt Aizkavēt kultūraugu augšanu sausuma dēļ.
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
- estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai.
- torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu.
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
- akinomikotīns Aktinomicētu kultūras preparāts, ko lieto aktinomikozes ārstēšanai.
- tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
- aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri.
- Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls.
- Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris.
- Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks.
- trogtoditi Alu iemītnieki, pirmatnējas tautas, kas stāv uz kultūras viszemākās pakāpes.
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
- hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
- pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
- amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās.
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
- amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām.
- indessumaks Anakardiju dzimtas ģints ("Toxicodendron"), no kuras Latvijā kultivē kokveida liānas.
- anglizācija angļu kultūras un valodas dominance, kā arī ietekme uz citām pasaules kultūrām un valodām
- parastais anīss anīsu suga ("Anisum vulgare"), kas tiek kultivēta eļļu un ēterisko eļļu ieguvei
- bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- ksantomicīns Antibiotiskas vielas, kas izolētas no streptomicēšu kultūras.
- Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku.
- Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
- sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija
- autoetnogrāfija Antropoloģisks pētījums par kādu sociokulturālu sistēmu tajā pašā sabiedrībā, pie kuras pieder pētnieks.
- kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā.
- hidrofons Aparāts auskultācijai, kurā perkusijas skaņa piekļūst ausij caur ūdens stabu.
- fermentators Aparāts mikroorganismu kultivēšanai un dažādu vielu (antibiotiku, aminoskābju, fermentu) mikrobioloģiskai sintēzei.
- stetofons Aparāts, ar ko iespējams pārraidīt auskultējamās skaņas vairākiem klausītājiem.
- Miršas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Dūči Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Imšas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Lauči Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Vārzas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Viļķi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Skultes pagastā
- Aniņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Alfa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Mežvīns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Dunte 96 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Vefa Skulte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Universitāte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Ārņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Diāna Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Kaija Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Koklītes Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Kursīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Nākotne Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Saule Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Ziemeļblāzma Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Saulītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Skultes pagastā
- Skulte Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte.
- Mandegas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs.
- Skultes muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Lejasozoli Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Stiene Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Meņģeļi Apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi.
- Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
- kultūršoks Apjukuma, apmulsuma stāvoklis, kādā cilvēks nonāk, saskardamies ar svešu kultūru, svešu dzīvesveidu.
- piepilsētas zona apkārtējā teritorija, kam ir cieši saimnieciski, sadzīves un kultūras sakari ar lielu pilsētu
- kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
- aizņemtā papuve apsēta, lauksaimniecības kultūru audzēšanai izmantota papuve
- panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām).
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- kultivēt Apstrādāt (augsni, lauku u. tml.) ar kultivatoru.
- sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization").
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- jaunās reliģiskās kustības apzīmē plašu reliģisko un garīgo grupu, kultu un sektu klāstu, kas kopš 20. gs. 60. gadiem ir parādījušās Rietumu kultūrās līdzās tradicionālajām reliģijām
- puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
- patraikšīt Ar bluķi saspiest un izkult (labības nelielu daļu).
- dobes Ar celiņiem norobežoti zemes iedalījumi dārzeņu u. c. kultūraugu audzēšanai.
- formolvakcīna Ar formalīnu nonāvētu mikrobu kultūras vakcīna, ko izmanto gk. mājdzīvnieku vakcinācijai pret dažām slimībām.
- izķeburoties Ar grūtībām palīdzēt (izkulties no nepatīkamiem apstākļiem).
- augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība; izaugsme.
- kultisks Ar kultu saistīts.
- mīdeknis Ar kuļamo bluķi izkultas labības salmi.
- jēlkula Ar kuļmašīnu kulta nežāvēta labība.
- juceknis Ar kuļmašīnu kultas labības salmi.
- juči Ar kuļmašīnu kultas labības salmi.
- jukumi Ar kuļmašīnu kultas labības salmi.
- jukumsalmi Ar kuļmašīnu kultas labības salmi.
- leduslaukums Ar ledu klāts laukums (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- ciltstiesības Ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām.
- izburkšināt Ar mašīnu kult (labību).
- lauce Ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm.
- ģīgāt Ar mieturi kult, sakult (putās).
- juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi; ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
- rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
- planets Ar roku stumjams vai ar zirgu velkams darba rīks (kultivators) rindstarpu ravēšanai un uzirdināšanai.
- apbyuks ar spriguļiem nokultās labības (pēc salmu novākšanas) nolauzto vārpu, pelavu un graudu vēlreizēja pārkulšana ar spriguļiem
- madarpiens Ar sviestu un olas dzeltenumu sakults biezpiens.
- pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
- izvilstināties Ar viltu izkulties.
- vilstināt Ar viltu kulties.
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
- Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā
- Janomole arheoloģiskais piemineklis (10.-11. gs.) Salienas pagasta teritorijā; apmetne un 3 kapu uzkalniņu grupas; apbedījumi liecina par saistību ar kriviču kultūru
- Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
- laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
- Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi.
- arkla korpuss arkla darbīgo daļu (lemeša, vērstuves un sliedes) balstenis; atkarībā no vērstuves izvietojuma ir kultūrkorpusu, ātrgaitas, pusskrūves, skrūves u.c. korpusi
- pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai.
- Amanors un Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievības, kas saistītas ar auglības kultu
- Arevs Armēņu mitoloģijā - saules personifikācija, viņa kults Armēnijā bija izplatīts kopš senseniem laikiem, viņam upurēja zirgus; Aregaks.
- palmroze Aromātisks stiebraugs, kas aug un tiek kultivēts Dienvidaustrumu Āzijas zemēs; no zaļās masas iegūst ēterisku eļļu, kurai ir rožu smarža.
- koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos
- kultūraršana Aršana ar kultūrarklu.
- gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
- Ķīnas astere asteru suga ("Callistephus chinensis"), ko Latvijā plaši kultivē kā krāšņumaugu
- TexMex ASV Teksasas štata un Meksikas pierobeža, šim areālam raksturīgie ēdieni, mūzika un kultūra; tex-mex.
- Krauklis ASV un Kanādas ziemeļrietumu piekrastes inuītu mitoloģijā - nozīmīgs tēls, kultūrvaronis un krāpnieks.
- natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
- kuldināt Atkārtoti kult.
- aleipts Atlēts, kas dod priekšzīmi fiziskai kultūrai piemērotam dzīves veidam.
- provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas.
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta
- Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
- signālaugi Ātri dīgstošu kultūraugu dīgsti, kuri tālrindsējā norāda rindu atrašanos un virzienu, lai rindstarpas varētu apstrādāt pirms pamatkultūras sadīgšanas.
- Heselbijas pils atrodas 13 km uz rietumiem no Stokholmas centra, celta 17. gs. 50. gados, kopš 1963. g. Ziemeļvalstu kultūras centrs
- Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela
- Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- Krotes Brūveru avots atrodas Bunkas pagastā, izrakumos atrastas rotaslietas, kas datējamas ar 11.-13. gs., senākais droši datētais kulta avots Latvijā
- Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Aizpuru apmetne atrodas Dagdas ezera dienvidu krastā, pussalā pie Aizpuru mājām, aizņem 200 x 150 m lielu teritoriju, konstatēts līdz 0,8 m biezs kultūrslānis, kas tuvāk nav pētīts
- Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu
- Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis
- Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
- Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts
- Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
- Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
- Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts
- Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā
- Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
- Gorku pilskalns un apmetne atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pilskalns ierīkots paugurā, kura stāvā nogāze pret purvaino apvidu dienvidu un rietumu pusē ir \~20 m augsta, plakums 45 x 25 m, kultūrslāņa dziļums \~1 m
- Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta
- Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
- Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis
- Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
- Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti
- Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem
- Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m
- Piejūras dabas parks atrodas Piejūras zemienē, Rīgas līča piekrastē (12,7 km garā posmā no Vecāķiem līdz Carnikavai) starp jūru un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, dibināts 1962. g., platība - 1629 ha, gk Carnikavas novadā, 58 ha Rīgas teritorijā (vaļņveida kāpa pie Vecdaugavas)
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
- Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras
- Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu
- Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis")
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
- Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
- Jaunvietu pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, 5 km uz dienvidiem no Ugāles, ir reljefa pacēlums starp divām 5-6 m dziļām gravām, plakumam (garums 35 m, platums 12-20 m) plānā ir noapaļotas, izstieptas trapeces forma, izteikts kultūrslānis nav konstatēts
- Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi
- Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti
- āboliņš Atsevišķs šīs kultūras augs.
- dzimumu sociālās atšķirības atšķirības starp dzimumiem, kas ir nevis anatomiskas vai bioloģiskas, bet gan ar kultūras un sabiedrības ietekmēm saistītas
- dzimumu attiecības attiecības un mijiedarbība starp dzimnumiem, galvenokārt personiskajā vai sociālkultūras līmenī
- rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
- eigonisks Attiecīgs uz mikrobu bagātīgu augšanu kultūrā.
- kultūrattieksme Attieksme pret pasauli, ko nosaka piederība pie tās vai citas kultūras; vispārīgākie veidi - piemērošanās pasaulei (konfuciāniskā un daoiskā tradīcija), bēgšana no pasaules (hinduistu un budistu tradīcija) un centieni pasauli pārveidot (jūdiski kristietiskā tradīcija).
- brucelergīns Attīrīts brucellu kultūras nukleoproteīnu komplekss, kom lieto ādas raudzēm brucelozes diagnostikā.
- tripsinizācija Audu gabaliņu apstrāde ar tripsīna šķīdumu, lai iegūtu atsevišķas šūnas vienslāņa audu kultūrai.
- konvikts Audzēkņu internāts pie katoļu ģimnāzijām un teoloģiskām fakultātēm.
- kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu.
- Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m
- akmeņlauze Augi, kas agstu kalnos izveido tā saucamos spilvenaugus; kultivē klinšu dārzos un stāda uz kapiem, audzē arī istabā.
- sēklkopība augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi
- augu aizsardzība augkopības nozare, kurā pēta kultūraugiem kaitīgo organismu bioloģiju un ekoloģiju, izstrādā un realizē to ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus
- Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu.
- kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā.
- starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem; augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
- rondalēšana Augsnes apstrāde ar šķīvju kultivatoru.
- ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas
- augsnes nogurums augsnes nespēja ilgstoši saglabāt ražīgumu vienai kultūrai
- kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas.
- ecēšana Augsnes virspusējas (3-12 cm dziļas) apstrādes un kultūraugu kopšanas paņēmiens.
- universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA
- katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki.
- introdukcija Augu un dzīvnieku sugu un šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības vai kultivēšanas areāla.
- hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem.
- nuts Auna zirņi - viengadīgs pākšaugs ar ēdamām sēklām; kultūraugs.
- izklausīšana Auskultācija - viena no slimnieka izmeklēšanas pamatmetodēm, kuras būtība ir iekšējos orgānos radušos skaņu novērtēšana.
- stereoauskultācija Auskultācija ar diviem fonendoskopiem, ko pieliek pie krūtīm divās dažādās vietas, pa vienai caurulei no katra ieliek ausīs, bet pārējās divas caurules aizspiež.
- higrehēma Auskultācijā šķidruma skaņa (šļakstiena, pilēšanas skaņa).
- fonoselektoskops Auskultācijas aparāts, kas dod iespēju izdzēst zemākos (normālos) plaušu toņus, izceļot augstākos, patoloģiskos trokšņus.
- akufonija Auskultatīvā perkusija.
- klausīt Auskultēt.
- klausīties Auskultēt.
- orientālisms Austrumu zemju pētīšana; aizraušanās ar šo zemju kultūru.
- sējas auza auzu suga ("Avena sativa"), kas tiek kultivēta kā pārtikas un lopbarības augs
- jasna Avestas otrā grāmata, kurā izklāstīti zoroastrisma kulta pamati.
- kalanhoje Āzijas un Āfrikas tropisko augu biezlapju dzimtas ģints ("Kalanchoe"), lakstaugi vai puskrūmi, ap 200 sugu, dažas sugas tiek kultivētas arī kā krāšņumaugi.
- sinofobija Bailes no ķīniešiem un Ķīnas kultūras.
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem.
- serumkultūra Baktēriju kultūra serumā.
- disgonija Baktēriju kultūras augšanas novirze no normas.
- korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas.
- izolācija Baktēriju tīrkultūras izaudzēšana no infekcioza materiāla.
- uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
- neirovakcīna Baku vakcīna, ko iegūst, ilgstoši kultivējot vakcīnas vīrusu trušu smadzenēs.
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
- laringofonija Balss skaņa, auskultējot balseni.
- ehofonija Balss skaņas atbalsošanās, dzirdama, auskultējot krūtis.
- akmeņu krāvuma kapulauku kultūra Baltijas somu ciltīm raksturīga kultūra, kas bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā pastāvēja Igaunijā un Latvijas ziemeļdaļā.
- latviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi
- lietuviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi
- Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem
- svētbirze Baltu tautu kulta vieta brīvā dabā, katram novadam sava, kur iedomājās koncentrētu dzīvības un auglības spēku un dzīvojam labos garus un dievības.
- baltaška Baltuška - ūdenī iekulti milti, ko deva dzert zirgiem.
- skābumbaļļa Baļļa kulteņa uzglabāšanai.
- mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās
- paraments Baznīcas kultā lietojami priekšmeti, pat visa baznīcas iekšējā iekārta.
- belligeratīvs Belligeratīvā ainava – karadarbības rezultātā radusies kultūrainava.
- Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
- Gu Beninas fonu mitoloģijā - dievišķs kalējs un kultūrvaronis, demiurgu dvīņu Mavu un Lizas dēls.
- svētbērzs Bērzs, kas ir izmantots par reliģiska kulta vietu.
- asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana.
- pagāns Bībelē cilvēks, kas nav jūds; vēlāk pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs; šajā nozīmē sākts lietot ap 370. g.
- Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā.
- saviesīgā biedrība biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu
- Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
- lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus
- svētbirzs Birzs, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
- krāšņsarkanā bitene biteņu suga ("Geum coccineum"), kas Latvijā tiek kultivēta
- Surongs Gutings Borneo (Kalimantānas) salas ibanu kultūrvaronis, kas ļaudīm iemācīja lauksaimniecības darbus un citas zināšanas.
- Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas.
- breikdānss Breiks - dinamiska deja ar akrobātikas elementiem, radās 20. gs. 80. gadu vidū ASV afroamerikāņu vidē; hiphopa kultūras elements.
- Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no Baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā
- britpops Britu popmūzikas stils 20. gs. 90. gados, raksturīgas vienkāršas melodijas; vēršas pret amerikāņu kultūras dominanci pasaulē.
- kooperatīvā sabiedrība brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos
- skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm.
- guļbūvju kultūra bronzas laikmeta kultūra (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopkopība, zemkopība
- Mīnoja kultūra bronzas laikmeta kultūra Krētas salā, Grieķijā, ap 3000-1100 pr. Kr.; pilis, kas rotātas ar freskām, skulptūrām un keramiku, ostas, apmetnes, nekropoles
- Abaševas kultūra bronzas laikmeta kultūra, kas bijusi izplatīta 2. gt. 2. puse p. m. ē. Viduspievolgas mežu un mežastepju rajonā
- brucelīns Brucellu kultūras filtrāts, ko lieto brucelozes diagnostikā.
- pagoda Budistu kulta celtne - parasti torņveidīga ar daudzpakāpju jumtiem.
- pāli Budistu reliģijas un kulta valoda; indoāriešu valodu grupas vidusindoāriešu posma valoda, kurā runāja Ziemeļindijā Budas dzīves laikā; agrīnā budisma un theravādas rakstu valoda, tuva sanskritam.
- Bellenhof Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Neuermuehlen Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē.
- sējas burkāns burkānu suga ko audzē kultūrā ("Daucus sativus"), vairāki autori to uzskata par savvaļas burkānu pasugu ("Daucus carota subsp. sativus")
- caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā).
- norauties Būt pieķertam neatļautā rīcībā; iekulties nepatikšanās; saņemt sodu.
- revolūcija Būtisks pavērsiens dabas, sabiedrības, kultūras, izziņas un domāšanas attīstībā; krasas pārmaiņas; apvērsums.
- patulīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no dažādu sēņu kultūrām.
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
- kopālkoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Trachilobium"), aug Austrumāfrikā (vietām kultivē), izmanto kopāla ieguvei.
- Abaševa Ciems Čuvašijā (Krievijā) kur 1925. g. arheoloģiskajos izrakumos atklāti Abaševas kultūras priekšmeti.
- geloze Cietā barotne baktēriju kultivēšanai.
- spraišļaini lini cieti lini, ko nevar viegli izkult un kur spaļi paliek iekšā
- bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
- maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi.
- gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults).
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
- nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- Tivrs Ciltstēvs un kultūrvaronis Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju mītos.
- vispārcilvēciskais Cilvēci vienojošu kultūras vērtību kopums.
- veselības (nostiprināšanas) grupa cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai
- tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi
- baskājainie ārsti cilvēki ar elementāro praktiskās medicīnas izglītību, kuri nodarbojas ar slimnieku aprūpi lauku rajonos; izteiciens radās 60. gadu Ķīnā kultūras revolūcijas laikā
- pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra; arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
- darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
- kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu.
- dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā; dārzkopības speciālists.
- ģermanofils Cilvēks, kas simpatizē ģermāņu kultūrai, paražām, valodai.
- germanofils Cilvēks, kas simpatizē vāciskajam, vācu kultūrai.
- darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- kalpotājs Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
- fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts; cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
- sociālā vide cilvēku eksistences un darbības sociālo, materiālo un garīgo apstākļu kopums; izšķir: 1) makrovidi - ražotājspēki, sabiedriskās attiecības un institūti, sabiedriskā apziņa, kultūra; 2) mikrovidi - darbs, mācību kolektīvs, ģimene
- sociālās atstumtības riska grupas cilvēku grupas, kas saskaras ar augstāku sociālās, ekonomiskās, politiskās un kultūras atstumtības risku nekā pārējā sabiedrība
- etniska grupa cilvēku kopa, kuras locekļus vieno kopīga etniskā izcelsme, vēstures izpratne, izcelsmes teritorija, īpašas kultūras iezīmes (tradīcijas, valoda vai reliģija)
- etnoss Cilvēku kopums ar noteiktu, no citiem atšķirīgu kultūru, noteiktām tradīcijām; etnoloģijas galvenais pētījumu objekts.
- bernardieši Cisteriešu ordeņa atzars cīņai pret ķecerību un kultūras progresu Francijā.
- superstrāts Citas tautas valodas (iekarotāju valodas, kultūras, pārvaldes valodas) ietekmes pēdas vietējo iedzīvotāju valodā.
- vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
- apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus.
- pudurotājs Cukurbiešu sējumu kultivatora veids, kas uzkarināms traktoram.
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
- Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas
- Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
- Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala
- Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala
- tunkani dakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - zemes gari, kas saistīti ar auglības kultu un iemieso vienu no četrām stihijām
- kračis Dakšām līdzīgs koka rīks, ar ko izkultos graudus ber rijas sietā.
- ēmisks/ētisks Dalījums starp lokālajiem pasaules skaidrojuma modeļiem un novērotāja veikto sociokulturālās sistēmas aprakstu.
- kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
- pārbungāt Daļēji, arī ne visai rūpīgi kult ar vāli.
- kultivācija Darbība, process --> kultivēt (2).
- darbība Darbošanās kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē.
- līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
- līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties.
- sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā
- puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli.
- ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas.
- sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji.
- rabāt Dauzīt rudzu kūli pret kādu priekšmetu (dēli, koku u. tml.), lai pirms kulšanas ar spriguli izbirdinātu lielākos, gatavākos graudus; arī šādā veidā kult.
- mizāt Dauzīt, kult.
- pārdauzīt Dauzot izkult (parasti rudzus).
- multikulturālisms Dažādu etnisku grupu, to kultūru līdzāspastāvēšana sabiedrībā.
- daudzkultūru dažādu kultūru
- kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti.
- fusion Dažādu stilu, kultūru, ietekmju, virtuvju u. tml. sajaukums, mikslis.
- inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu.
- neokultūra Dažas īpatnas, gk. sausam klimatam pielāgotas zemes izmantošanas un lauksaimniecības kultūru kopšanas metodes.
- vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā.
- čurings Dažu austrāliešu cilšu kulta priekšmets - ornamentēts dēlītis vai plakans akmens, kam piedēvē pārdabiskas spējas.
- plakanzirnis Dedestiņas ("Lathyrus"), pākšaugu dzimtas divdīgļlapju viengadīgi vai daudzgadīgi augi, Latvijā >5 sugas, daudzās formās kultivēti.
- puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm.
- noformētājmāksla Dekoratīvās mākslas nozare, kas pievēršas ielu, laukumu, ražošanas teritoriju, skatlogu, tirdzniecības un kultūras reklāmas mākslinieciskai noformēšanai.
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids, mākslinieciski augstvērtīgu rotaslietu, sadzīves, kulta interjera priekšmetu, ieroču izgatavošana.
- ampelaugs Dekoratīvs augs ar gariem, nokareniem dzinumiem, kuru parasti kultivē pakarinātā vāzē (ampelē).
- relikvārijs Dekorēts kulta piederums (tvertne) relikviju uzglabāšanai, gk. katoļu un pareizticīgo baznīcās.
- kultenītis Dem. --> kultenis.
- arborētums Dendrārijs - āra apstākļos kultivētu koku un krūmu kolekcija.
- auditognoze Diagnozes noteikšana, lietojot auskultāciju un auskultatorisko perkusiju.
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle
- Jahves diena Dieva tiesas diena, viens no svarīgākajiem priekšstatiem Jahves kultā un jūdaismā, kad paredzama vecās pasaules bojāeja un jaunas pasaules dzimšana.
- teofilantropi Dieva un cilvēku mīlētāji jeb Dieva pielūdzēji un cilvēku draugi, reliģiska savienība Lielās franču revolūcijas laikā ar privātu kultu 1796. g. un publisku 1797.-1802. g. kādās 10 Parīzes baznīcās.
- Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus.
- Uza Dieviete pirmsislāma arābu mitoloģijā, 1. gt. p. m. ē. viņas kults bija izplatīts galvenokārt Sīnaja tuksnesī.
- Argosa Dievietes Hēras kulta centrs Senajā Grieķijā, kas atradās mūsdienu pilsētas teritorijā.
- ferbams Dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, 20% preparātu lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai, izmanto arī puķu slimību apkarošanai zemstikla kultūrās.
- sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi.
- scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei.
- kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē.
- lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu.
- melisa divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Melissa"), \~3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā kultūraugu
- sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
- kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas.
- meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē.
- lufa Divdīgļlapju klases dilīniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Luffa"), izplatīta tropos un subtropos, \~10 sugu, kultivē 2 sugas, lieli, gurķiem līdzīgi augļi, no kuriem iegūst šķiedru; sūkļķirbis.
- kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru
- nagliņkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas miršu dzimtas ģints ("Syzygium"), mūžzaļš koks vai krūms, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu, sastopams no tropiskās Āfrikas līdz Okeānijai, \~100 sugu, vairākas sugas kultivē.
- daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu.
- tehnoloģiskā sliede divi neapsēti celiņi uz lauka traktoragregāta riteņu šķērsbāzes platumā, pa kuriem pārvietojas agregāta riteņi, kopjot lauksaimniecības kultūras (piemēram, mēslojot ar virsmēslojumu, apstrādājot ar ķimikālijām)
- laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā.
- Sīļu Badakmens dižakmens, kulta akmens Jumurdas pagastā, augstums — vidēji 2,5 m, pie zemes garums — 3,15 m, platums — 2,45 m, apkārtmērs — 9,1 m, virszemes tilpums — 12 kubikmetri, ieaudzis pamestu tīrumu alkšņos
- Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu
- funduks Dižlazda - bērzu dzimtas mežrieksta suga; tā dzimtene ir Dienvideiropa; plaši kultivē daudzās zemēs, arī Aizkaukāzā un Krimā.
- andumbulu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģījā dēmoni, no kuriem cilvēki, kas sensenos laikos atnākuši uz savu tagadējo cilts dzīvesvietu, ieguva kultūras labumus un rituālu zināšanas.
- kultūrfilma Dokumentāla kinofilma par kultūras tematiem.
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
- birt Dot ražu; tikt iekultam (par labību).
- pārvadājamā drava drava, kas vienā sezonā (vienreiz vai vairākreiz) tiek pārvesta citā vietā, lai tuvinātu savvaļas nektāraugu platībām vai sekmētu kultūraugu apputeksnēšanu lielās platībās
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli.
- pusdienziede Dvdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Aizoaceae syn. Mesembryanthemaceae"), krūmi, puskrūmi un lakstaugi, gk. Dienvidāfrikā, Austrālijā, \~150 ģinšu, 1200-2500 sugu, dažas sugas kultivē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- czaofani Dzaofani - strādājošo jauniešu vienību locekļi Ķīnas "kultūras revolūcijas" laikā, pastāvēja 1966.-70. g.
- Auseklis Dzelzceļa pietura Alojas novada Brīvzemnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 109 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
- Brasa Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. ar nosaukumu "Kriegshospital", 1919.-1938. g. saucās "Brasla".
- Garciems Dzelzceļa pieturpunkts Ādažu novada Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Garupe Dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 27 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Gauja dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 32 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
- Inčupe Dzelzceļa pieturpunkts Saulkrastu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 43 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Aloja dzelzceļa stacija Limbažu novadā, pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
- Carnikava Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 30 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1933. gadā.
- Vecāķi Dzelzceļa stacija pie Rīgas-Skultes dzelzceļa līnijas, 18,3 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Aulejas apmetne dzelzs laikmeta dzīvesvieta, atrodas Kārsavas novada Aulejā pie Aulejas pamatskolas, konstatēts kultūrslānis \~200 x 300 m platībā
- kulcenis Dzēriens, gatavots no rupjiem rudzu miltiem; kultenis.
- grubers Dziļirdināšanas kultivators.
- rituālā prostitūcija dzimumsakari, kas reliģiskā kultā kalpo par saikni ar sakrālo
- natūrisms Dzīves veids un filozofija - kaila ķermeņa kulta sludināšana apvienojumā ar videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu, nūdisma paveids, kura piekritēji arī uzturā cenšas patērēt pārtikas produktus, kas ir izaudzēti un saražoti, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju.
- kontrkultūra Dzīvesveids, arī kultūras, mākslas u. tml. virzība, kas atšķiras no tradicionālajām un vairākuma pieņemtajām normām un vērtībām un var būt apzināti pret tām vērsta.
- āmulis Dzīvības, auglības simbols, saistīts ar saules kultu; ar āmuļa zaru (pēc ticējumiem) varot atrast paslēptu zeltu; aizsargs pret burvjiem, raganām, pret pērkonu un ugunsgrēku.
- animālisms Dzīvnieku kults - ieražu un ticējumu kopums, kas saistīts ar dzīvnieku reliģisku pielūgsmi.
- zoolatrija Dzīvnieku pielūgšana, reliģisks dzīvnieku kults, kas bija plaši izplatīts senos laikos, it īpaši Ēģiptē un Indijā.
- Burtnieku nams dzīvojamais nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 38, tika uzcelts 1907. g. par uzņēmēja un mecenāta A. Dombrovska līdzekļiem, lai tajā ierādītu dzīvokļus ievērojamiem latviešu kultūras un mākslas darbiniekiem
- mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
- Dainava Dzūkija - Lietuvas kultūrvēsturisks novads, tā nosaukums līdz 19. gs.
- digambara Džainistu mūks, kas pieder pie sektas, kura piekopj pilnīgi kaila ķermeņa kultu.
- budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- jūdaika Ebreju raksti, literatūra par ebreju kultūru un reliģiju.
- zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos
- kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
- olinieks Ēdiens, jauktas ceptas olas; olakne; olu kultenis.
- ļiputriņa Ēdiens, ko pagatavo no verdošā ūdenī iekultiem miltiem un tad labi pabiezi savāra; ēdot ņem klāt taukus vai pienu.
- olakne Ēdiens, olu kultenis.
- osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos.
- Mātita Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - lauva, kuras kults bija izplatīts Augšēģiptē.
- Menketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, alus darītāju aizgādne, bija saistīta ar mirušo kultu.
- Uto ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Ra Acs un faraona sargātājdieviete, kuras svētie dzīvnieki bija kobra un mangusts, kulta centrs bija Buto pilsēta (Nīlas deltā); Uadžeta
- Neperi Ēģiptiešu mitoloģijā - graudu dievs, kas sekmēja labu ražu, un arī alus dievs, bija saistīts ar aizkapa pasauli, mirušo kultu un atdzimšnu.
- Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva
- Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
- Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils
- Tefnuta ēģiptiešu mitoloģijā - valgmes dieviete, dieva Ra meita, kuras svētais dzīvnieks bija lauvu mātīte, sākotnējais kulta centrs bija Hēliopole
- Tatenens Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs, kura kulta centrs bija Memfisas pilsēta.
- sekurinēga eiforbiju dzimtas ģints ("Securinega"), krūmi vai nelieli koki, Vidusjūras apkārtnē, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, Latvijā samērā reti kā krāšņumaugu kultivē 1 sugu
- Kaleidoscope Eiropas dimensijas mākslinieku un kultūras aktivitāšu atbalsta programma.
- pirmbalti Eiropeīdā tipa cilvēki, kas ienāca Latvijas teritorijā 3. gt. beigās un 2. gt. sākumā p. m. ē., bija auklas keramikas kultūras pārstāvji un piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
- eki Ekonomiskā fakultāte.
- eki Ekonomiskās fakultātes studenti.
- aglomerācija Ekonomiski un funkcionāli savstarpēji cieši saistītu apdzīvoto vietu kopums ar lielu iedzīvotāju skaitu un ciešiem ekonomiskajiem un kultūras sakariem, kurš veidojies uz vienas vai vairāku lielu pilsētu bāzes.
- sociālā krīze ekonomisko, politisko vai kultūras pretrunu galējs saasinājums, situācija, kad sabiedrībā nozīmīgas sociālās grupas nav spējīgas dzīvot tā, lai nodrošinātu visbūtiskāko vajadzību apmierināšanu
- ekstirpaters Ekstirpators - darbarīks augsnes izirdināšanai, kultivatora paveids.
- horioalantojs Ekstraembrionāla membrāna apaugļotajās vistu olās; lieto vīrusu kultivēšanai.
- traheofonija Elpošanas troksnis, ko dzird, auskultējot traheju.
- ceļotprieks Emocionāls indivīda stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts ceļojuma procesā, apmeklējot aizvien jaunas vietas, iepazīstot dažādas kultūras, izjūtot jaunus pārdzīvojumus, viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek tūristam doties ceļojumā.
- Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība
- remedello kultūra enolīta un agrā bronzas laikmeta kultūra (3. gt. p. m. ē. beigas - 2. gt. p. m. ē. sākums) Ziemeļitālijā
- kazeāze Enzīms baktēriju kultūrās, kas sekmē piena un siera albumīna un kazeīna sagremošanu.
- tanāze Enzīms, iegūts no "Penicillium" un "Aspergillus" ģints kultūrām; katalizē tanīna pārvēršanos gallusskābē.
- vīķlapu esparsete esparsetu suga ("Onobrychis viciifolia"), senāk Latvijā kultivēta kā lopbarības augs
- iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi.
- etniskā minoritāte etniska grupa, kas ir mazāka par kādā valstī dzīvojošo pamattautu, atšķiras no tās ar savām, kultūras, valodas vai reliģiskajām īpatnībām, tai ir sava identitāte un tā ir ilgstoši vēsturiski saistīta ar mītnes valsti; mazākumtautība
- EKC Etniskās kultūras centrs.
- bukero Etrusku kultūrai raksturīga keramika, to apdedzināja neļaujot piekļūt gaisam, tādēļ trauki kļuva tumši, pārklājot ar laku, tie izskatījās kā darināti no metāla.
- Sprūšu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Sprūšu un Atmatu mājām, kas tagad ir kokiem apaudzis paugurs (augstums rietumu pusē \~20 m, garums \~60 m, platums \~40 m)
- Tuļģu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Salaspils pagastā, Doles salā, sausās Daugavas krastā, ir \~3 m augsts uzkalns (35 x 25 m), kas tagad apaudzis ar kokiem; senāk ļaudis no plašas apkārtnes šeit svinējuši Jāņus
- kovu Ezoterismā - studēt un pētīt okultās zinības, kā arī labot tās kļūdas, kas ieviesušās ieprikšējās mācībās.
- āgama Ezoterisma Svētie raksti jeb Tibetā - Tantra; vārds var tikt lietots arī, lai apzīmētu jebkuru rīcību, kas saistīta ar mistisku jeb metafizisku kultu.
- faķis Fakultāte.
- prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
- dekāns Fakultātes vadītājs augstākā mācību iestādē.
- actinomyces Fakultatīvi anaerobu aktinomicēšu ģints, kas parazitē zīdītāju epitēlijaudos.
- letistika filoloģijas nozare, kas aptver latviešu valodu, literatūru, folkloru, literatūrzinātni un folkloristiku saistībā ar tautas dzīvi, kultūru un vēsturi; latvistika
- bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus
- fizmati Fizikas un matemātikas fakultāte.
- fizmati Fizikas un matemātikas fakultātes studenti.
- fizkultūra Fiziskā kultūra.
- pobega Fizkultūra (mācību priekšmets, stunda).
- fisene Fizkultūra (mācību priekšmets).
- fizdra Fizkultūra (mācību priekšmets).
- fizene Fizkultūra (mācību priekšmets).
- fizra Fizkultūra (mācību priekšmets).
- treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
- treniņtērps Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērots tērps.
- triksteris Folkloras varoņa jeb kultūrvaroņa komiskais dubultnieks; tas nojauc tradīcijas, palīdzot atrast ceļu jaunai tradīcijai, arī noņem sociālo spriedzi.
- pagānmetāls Folkmetāls - "metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi.
- fonendoskiaskops Fonendoskops, kas kombinēts ar fluorescējošu ekrānu sirds kustību novērošanai auskultācijas laikā.
- dimetilparanitrofeniltiofosfāts Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
- metilparations Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
- vofatokss Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
- meroskopija Frakcionēta sirds auskultācija; sirds cikla fāžu atsevišķa auskultācija.
- Akadēmiskā Palmas zara ordenis Francijas ordenis kultūras un izglītības darbinieku apbalvošanai.
- frankofobs Franču kultūras ienaidnieks.
- frankomāns Franču kultūras un valodas cienītājs; frankofils.
- frankofils Frankomāns - franču kultūras un valodas cienītājs.
- lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions.
- neofreidisms Freidisma virziens, kas personības attīstībā akcentē kultūras faktoru lomu.
- rindstarpu augsnes frēze frēze dārzu un rušināmkultūru apstrādāšanai
- nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi.
- kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu).
- altāris galvenā, svarīgākā, parasti paaugstinātā daļa jeb galds baznīcās un citās reliģiskā kulta vietās
- duhobori Gara kristiešu sekta; radās Krievija 18. gs. 2. pusē, noraidīja pareizticības kultu, sakramentus, garīdzniecības un mūku kārtu; cara valdības vajāšanu dēļ daļa 19. gs. izceļoja uz Kanādu.
- garkūļi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem.
- garsalmi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem.
- latitudināri Garīdznieku grupa Anglijas Baznīcā 17. gs., kas bija gatavi piekrist, ka baznīcas pārvaldību un kulta praksi pārveido tā, lai tā būtu pieņemama disidentiem.
- garīgums Garīgā kultūra, garīgā attīstība; arī dvēseliskums.
- garīgā seja Garīgā kultūra.
- hermeneitika Garīgās kultūras pieminekļu, gk. senu tekstu, satura un jēgas zinātniska skaidrošana.
- purva garkāja garkāju suga ("Tipula paludosa"), kas barojas ar kultūraugiem jaunos dārzos mitrās vietās
- dārza garkāja garkāju suga ("Tipulidae oleracea"), kas barojas ar kultūraugiem jaunos dārzos mitrās vietās
- sociālā gerontoloģija gerontoloģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar novecošanas sociālo aspektu izpēti; tā pēta ekonomisko, politisko, kultūras un sociālo apstākļu ietekmi uz novecošanas procesu, kā arī senioru sociālās problēmas saistībā ar novecošanu, tostarp saistībā ar sociālās adaptācijas spējām apstākļu maiņas gadījumos (piemēram, aizejot pensijā, mainoties statusam, sociālajām lomām, materiālajam un ģimenes stāvoklim)
- Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību
- goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem.
- vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs.
- etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta
- hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
- pleziomonas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku baktēriju ģints; atrodamas zīdītāju un ūdensdzīvnieku gremošanas traktā, var izraisīt caureju cilvēkam.
- morganellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints, kustīgi, pleomorfiski organismi; atrod cilvēka u. c. zīdītāju izkārnījumos.
- tatumellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints; izolētas no cilvēka klīniskajiem paraugiem, gk. no respiratoriskā trakta.
- jersīnijas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida vai ovālu baktēriju ģints; ietver mikroorganismus, kas izraisa buboņu mēri, u. c. sugas, kas izraisa gastroenterītu un mezenteriālo limfadenītu.
- korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai.
- kvieši graudzāļu dzimtas ģints (_Triticum_), viengadīgi labības augi, \~20-30 sugu, Latvijā kultivē 2 sugu šķirnes, vairākas no tām Latvijā izveidotas
- teosinte Graudzāļu dzimtas ģints ("Euchlaena"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
- spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā.
- tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
- kukurūza Graudzāļu dzimtas ģints ("Zea"), tās vienīgā suga pazīstama tikai kultūrā.
- graudaugi Graudzāļu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
- labība Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
- Kora Grieķu dievietes Dēmetras meita, mītos un kultā identificēta ar Aīda sievu Persefoni.
- hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
- hellenizācija Grieķu kultūras iespiešanās apkārtējo zemju kultūrā; austrumu un rietumu kultūru saplūšana.
- Lāodike grieķu mitoloģijā - hiperboju zemes meitene, kas uz Dēlas salu atveda Apollona kulta priekšmetus un tur tika godāta kā viena no Apollona tempļa iedibinātājām
- Kinirs Grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, Apollona (variants: Sandaka) dēls, kurš Pafas pilsētā iedibināja šās dievietes kultu.
- koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem.
- Likurgs Grieķu mitoloģijā - valdnieks Trāķijā, kas vērsies pret dieva Dionīsa kulta ieviešanu, par ko tika sodīts ar vājprātu un nogalināja savu dēlu.
- Atīds grieķu mitoloģijā - zemes auglības dievs, kura kults ir saistīts ar pavasara nāves un atdzimšanas svētkiem, kas sākotnēji radušies Frīģijā
- sējas griķi griķu suga ("Fagopyrum esculentum", arī "Polygonum fagopyrum"), kas Latvijā kopš 16. gs. tiek kultivēta kā pārtikas augs un nektāraugs
- Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari
- veselības grupa grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai
- kaseni Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- kurumbi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- nunumi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- tamprusi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- sisali Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- kartlieši Gruzīni, kas dzīvo Gruzijas Kartlijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, atšķiras ar kultūras un sadzīves tradīcijām.
- imerētieši Gruzīni, kas dzīvo Rietumgruzijā, Imerētijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, senāk atšķīrās ar kultūras un sadzīves īpatnībām.
- gūrieši Gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām; gūruli.
- mohevi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevijas vēsturiskajā novadā, atšķiras ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
- hevsuri Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevsuretijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- mtiuli Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Mtiuletijas vēsturiskajā novadā, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
- pšavi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- tuši Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Tušetijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- rači Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļos, Račas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām.
- parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu
- gūruli Gūrieši - gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
- ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās
- labējība Ģenētiski un kulturāli nosacīta labās rokas izmantošanas prioritāte, veicot mērķtiecīgas darbības.
- Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens
- Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai
- Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens
- Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām
- Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m
- Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta)
- Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens
- Krāslavas Augusta akmens ģeoloģisks un kultūrvēsturisks piemineklis Krāslavā, Augusta ielā, tā garums 2,8 m, platums 2,2 m, augstums 0,7 m, sānos nolīdzinātā 130 x 55 cm virsmā iekalts kronis, līnijas un skaitlis 1729.
- Išoko Hadzapu (Tanzānija) mitoloģijā - saules dievs, demiurgs, kultūrvaronis.
- anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru.
- Lono Havajiešu (Okeānija) mitoloģijā - debesu, miera un kultūraugu dievs, kas citur Okeānijā tiek saukts par Rongo.
- fitohemaglutinīns Hemaglutinlns, kas iegūts no augiem; lieto šūnu dalīšanās ierosināšanai audu kultūrās, lai skaitītu hromosomas.
- Mukuru hereru mitoloģijā - ciltstēvs, kultūrvaronis un demiurgs, kurš ar sievu bijuši pirmie cilvēki pasaulē, kas kopā ar lopiem "izgājuši" no koka Omumborombonga, iedibinājis tabu, iniciācijas, upurēšanas u. c. rituālus un paražas
- agrometeoroloģiskā stacija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kurā regulāri izdara agrometeoroloģiskus novērojumus, seko lauksaimniecības kultūru attīstībai un sniedz prognozes
- jonilinga Hinduisma kulta statuete - dažkārt visai ievērojamu izmēru skulptūra, kas attēlo stilizētas sievišķās ģenitālijas, virs kurām attēlots eriģēts vīrieša dzimumloceklis.
- devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
- pītha Hinduistu kulta rituālu vieta - iežogots apaļš laukums ar altāri centrā.
- vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
- ekstensīvais hortikulturālisms hortikulturālisms, kas raksturīgs ar daudzgadīgu augu audzēšanu (piem., kokospalmas vai banāni)
- intensīvais hortikulturālisms hortikulturālisms, kas raksturīgs ar līdumu līšanu, kuri tiek izmantoti īsāku vai garāku laiku, pēc tam pārceļot aktivitātes uz citu vietu
- Heitsi-Eibibs hotentotu cilšu mitoloģijā - centrālais personāžs, pirmsencis, lietus dievība, kultūrvaronis, triksters; Heigeips; Heisibs; Kabips; Tsui-Goabs; Tikva
- gopņiks huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks
- urla Huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks.
- mīms ideja, uzvedība vai kāds cits kultūras elements, kas izplatās no indivīda uz indivīdu
- preromantisms Idejisks un mākslas virziens Eiropas un ASV garīgajā kultūrā 18. gs., kas noveda pie romantisma uzplaukuma.
- kosmopolītisms Ideoloģija, kas noraida nacionālu patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
- antiamerikānisms Ideoloģiska un politiska kustība, kas vērsta pret ASV un amerikāņu kultūru un dzīvesveidu.
- lūzeris Iecienīts tēls postmodernisma literatūrā, cenšas ieņemt to nišu, kas agrāk piederēja varonim, vēl agrāk kultūrvaronim.
- padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā
- iedzīvotāju dzīves līmenis iedzīvotāju materiālo un kultūras vajadzību apmierinātības pakāpe, nodrošinātība ar nepieciešamajiem labumiem un garīgajai attīstībai vajadzīgajiem prirkšmetiem, pakalpojumiem un nosacījumiem, iedzīvotāju patēriņa līmenis
- iedzīvotāju integrācija iedzīvotāju saimnieciskas un kultūras dzīves internacionalizācijas forma
- inkulturācija Iekļaušanās kādā kultūrā.
- ieplencēties Iekļūt, iekulties (nelaimē).
- savada Iekopta un apdēstīta kultūras zeme.
- iebokāt Iekult.
- iepērties Iekulties, sapiņķēties (nepatikšanās).
- iemuities Iekulties; ar grūtībām nokļūt kaut kur iekšā.
- kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne.
- hiphops Ielu subkultūra, kas radās Ņujorkā 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē pusaudžu (galvenokārt melnādaino un spāniski runājošo) vidū.
- sociālpārmantošana Iemaņu, paradumu, pieredzes un garīgās kultūras pārmantošana no paaudzes paaudzē ar signālu (valodas, rakstības, apmācīšanas, vērošanas, atdarināšanas utt.) palīdzību.
- eksistences minimums ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu
- marginalizācija iepriekšējo sociālo saišu zaudēšana un jaunās sociālās vides kultūras un ētisko vērtību nepilnīga apgūšana
- kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības
- krateklis Ierīce (kuļmašīnā) salmu atdalīšanai no izkultiem graudiem un pelavām.
- pneimatoskops Ierīce krūškurvja perkusijas skaņas auskultācijai pa muti.
- racējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes.
- agrotehniskā kopšana ierīkotu meža kultūru kopšana pirmos 2-3 gadus, lai novērstu zemsedzes nomācošo konkurenci iestādītiem vai iesētiem kociņiem
- līnija Ierinda (piemēram, fizkultūrā); ierindā nostādīto kopīga darbība.
- plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās.
- budžetiestāde Iestāde, kas pilda sociālas, sadzīves, kultūras, izglītības vai citas ar ražošanu nesaistītas funkcijas un kura tiek finansēta no valsts budžeta vai no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
- šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- iekultivēt Iestrādāt augsnē (ar kultivatoru).
- garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs.
- garīdzniecība iesvētītu reliģiskā kulta kalpotāju kopums vai sociālā kārta
- Laudurga Ietek Rīgas jūras līcī Limbažu novada Skultes pagastā pie Ārņiem.
- dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
- matungulani Ifugao (Lusonas sala, Filipīnas) mitoloģijā - 168 galveno, visās četrās pasaulēs mītošo dievību grupa, šīs tautas galvenais kulta objekts.
- streptokoks Ikviens streptokoku ģints organisms, kas grupējas ķēdītēs; fakultatīvi aerobiski, kā arī anaerobiski; ikviens streptokoku ģints mikroorganisms.
- izkulties Ilgāku laiku, daudz kult (labību).
- atsakulties Ilgāku laiku, daudz kult, parasti līdz nogurumam.
- atkult Ilgāku laiku, daudz kult.
- īstā ilīcija ilīciju suga ("Illicium verum"), ko dēvē arī par anīsa koku un kultivē, no lapām iegūst ēterisko eļļu
- karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti.
- matakomatagvaji Indiāņu cilšu grupa (mataki, matagvaji, čorogi, ašiuslaji, maki, gentusi, kočaboti), dzīvo Grančako (Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā), valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (katolicisms, protestantisms), daļa saglabājuši cilšu kultus.
- karaži Indiāņu cilšu grupa (šambioji, žavaji, kanoji), dzīvo Brazīlijā, Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- puebli Indiāņu cilšu grupa ASV dienvidrietumu pustuksnešainajā rajonā, runā jutoacteku (hopi, sunji, tano u. c.) un keresu valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
- čoni Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi (ļauno garu kults), šamanisms.
- kaingangi Indiāņu cilšu grupa, dzīvo izklaidus Brazīlijas dienvidos, valoda savrupa, izplatīts senču kults, daļa - kristīgie.
- kanoji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- šambioji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- žavaji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- sunji Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
- tano Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
- navahi Indiāņu tauta ASV DR, dzīvo rezervātos Arizonas un Ņūmeksikas štatos, valoda pieder pie indiāņu valodu nadanu saimes atapasku valodu grupas, ticīgie - kristieši, saglabājušies arī senie kulti.
- otomi Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas centrālajā daļā, valoda pieder pie otomangu saimes, antropoloģiskā ziņā vissenāko Meksikas iedzīvotāju pēcteči, kultūrā stipri pirmsspāņu laika elementi, reliģija - kristiānisms (katolicisms), daudz tradicionālo ticējumu.
- cocili Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi celtaliem, reliģija - katolicisms, stipras seno kultu paliekas.
- celtali Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi cociliem, reliģija - katolicisms, seno kultu paliekas.
- taraski Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas vidienē, valoda savrupa, saglbājuši īpatnēju kultūru, reliģija - kristiānisms (katolicisms), izplatīti senie ticējumi.
- šaktisms Indiešu augstākās dievietes Šakti kults, viena no trim galvenajām hinduisma formām.
- bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
- Padmasambhava Indiešu mistiķis un tantriķis (okultists), kurš 762. gadā pēc Tibetas valdnieka Hri Srongldeubcana aicinājuma ieviesa budismu Tibetā.
- bārijkarbonāts Indīga viela, ko mežaizsardzībā lietoja peļu iznīcināšanai stādu audzētavās un vērtīgās kultūrās.
- adire indigo batikošanas ("nosien un krāso") nosaukums Rietumāfrikā, īpaši Nigērijas un Beninas jorubu kultūrā
- klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
- prosociāla uzvedība indivīda, organizācijas vai sociālo grupu rīcība, kura ir saskaņā ar sabiedrības kopējo labumu un kultūras normām; izpausmes veidi ir, piemēram, palīdzēšana, labdarība, ziedošana, brīvprātīgais darbs, ziedošanās, mierināšana, dalīšanās
- etniskā asimilācija indivīdu un etnosu iekļaušanās citā etnosā, pārņemot tā valodu un kultūru
- agnomens Individuāla iesauka, ko varēja fakultatīvi pievienot cilvēka vārdam Senajā Romā.
- anonsēt Informēt par gaidāmiem (parasti kultūras) pasākumiem; izsludināt.
- mikrobiofotometrs Instruments baktēriju kultūru augšanas mērīšanai pēc barotnes krāsas intensitātes maiņas.
- vālēt Intensīvi (ko) darīt (piemēram, pļaut, kult).
- Olofats Iolofats - mikronēziešu (Okeānija) mitoloģijā kultūrvaronis un krāpnieks, bieži vien identificēts ar sauli.
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu
- iestāde īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas
- pārmantojamība Īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs.
- alavi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- burungi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- gorovi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- mbugi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- izirdīt Irdināt, uzkult, padarīt vaļīgāku.
- muedzins islāma kulta kalpotājs, kas aicina uz lūgšanu
- Lukmans Islāma mitoloģijā - gudrais, kurš pirmsislāma arābu kultūrā bijis pazīstams kā kultūras varonis, kas nodzīvojis ārkārtīgi ilgu mūžu.
- Idrīss Islāma mitoloģijā - pravietis, viens no nemirstīgajiem, kuram piedēvētas pārdabiskas spējas un zināšanas un kurš tāpēc kļuvis par cilvēku kultūras un civilizācijas radītāju.
- mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā.
- Carica papaya īstais meloņkoks, kas tiek kultivēts visās ne pārlieku sausās tropu zemēs meloņu jeb papajas audzēšanai
- valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā.
- areāllingvistika Itāliešu neolingvistu izveidots salīdzināmās valodniecības virziens, kas atzīst, ka valodas attīstībā liela nozīme ir ģeogrāfiskiem un kultūrvēsturiskiem faktoriem.
- mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
- pseidopanteons Izdomāts (safantazēts) kāda kulta dievu kopums.
- izrullēt Izkult (ar labības kuļamo veltni).
- izbungāt Izkult (ar vāli).
- izdampēt Izkult (labību) ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile.
- izmīdīt Izkult (labību), mīdot ar zirgiem.
- izslānīt Izkult (riju).
- apmašīnēt Izkult ar kuļmašīnu.
- piespriguļot Izkult ar spriguli pietiekoši daudz.
- sadampēt Izkult lielākā daudzumā (labību) ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile; izkult (lielāku daudzumu labības) ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile.
- aizkulties Izkult sev mazliet graudu.
- izklikšināt Izkult.
- izkridzināt Izkult.
- izkridžināt Izkult.
- kridzināt Izkult.
- pasakulties Izkult.
- kunnulāji Izkulta āboliņa stublāji; pākšaugu stublāji.
- kulsams Izkultā labība.
- kulsums Izkultā labība.
- kulsms Izkulta, nevētīta labība; izkultie salmi.
- peskas Izkultas kaņepju galviņas.
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
- apvārksne Izkultas labības kaudze piedarbā.
- nobokstas Izkultas sēnalas, čaulas.
- kūra Izkulti graudi, kas vēl nav atdalīti no pelavām.
- kulāji Izkulti īsi salmi.
- kunulāji Izkulti linu pogulāji; kaņepju galviņas.
- kulāji Izkulti linu stiebri bez linsēklām.
- mīdeklis Izkultie salmi rijā pēc klājiena nomīdīšanas ar zirgiem.
- kulsma Izkultie salmi.
- izpaļāties Izkulties (1).
- kankarēties Izkulties cauri.
- izpaurēties Izkulties no nabadzības un tikt pie mantas.
- izlobties Izkulties, izglābties.
- izkoļļāties Izkulties, izkļūt.
- mīna Izkulto graudu kārta uz klona, kas rodas zirgiem ar kājām mīdot izklāto labību.
- kunaiņi Izkultu linsēklu čaulas.
- kulmāji Izkultu linsēklu paliekas bez smalkajām pelavām.
- elite Izmeklēta sabiedrība (politiskā elite, militārā elite, kultūras elite u. c.); arī personu grupa, kas sabiedrībā realizē varu.
- reliģija izpratne par svēto, tā pielūgsme un bijība pret to; ar ticību saistītie kulta rituāli un uzvedības normas
- izelpēties Izsisties cauri, izkulties.
- Adelaides latviešu kopiena izveidojās 1947.-1949. g., kad Austrālijā ieradās latviešu bēgļi, 1990. gados \~3000-4000 latviešu, pilsētā izveidojies īpašs latviešu kvartāls, kopš 1953. g. rīko Adelaides latviešu kultūras dienas
- Indianapolisas latviešu biedrība izveidojās 1949. g., kad tur apmetās \~1200 latviešu bēgļu un arī 1990. gados latviešu skaits bija aptuveni tāds pats, starp tiem ir \~300 latgaliešu, tādēļ notiek īpaši latgaliešu kultūras pasākumi
- Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana
- evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
- ģeogrāfija izvietojums (kādai saimnieciskās vai kultūras dzīves nozarei)
- jamabusi Japāņu sinkrētisma kultā tā sauc vientuļniekus, kas dzīvo kalnos un ievēro stingru askētismu, lai sasniegtu Budas stāvokli.
- kuļčināt Jaukt, maisīt, sakult.
- MLC Jaukta limfocītu kultūra.
- bītņiki Jaunatnes kontrkultūras pārstāvji 20. gs. 50. gados, kuri noraidīja Rietumu sabiedrības vērtības un uzskatīja, ka visiem cilvēkiem ir tiesības uz personisko brīvību.
- panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls.
- stādmateriāls jauni kokaugi, kas ir paredzēti meža kultūru ierīkošanai; izmanto sējeņus, stādus, spraudeņstādus, mežeņus, kā arī pēc audu kultūru metodes iegūtu stādmateriālu (stādeņus)
- hunveibini Jauniešu vienību locekļi Ķīnas "kultūras revolūcijas" laikā (20. gs. 60. gadu otrajā pusē), kurus izmantoja cīņā pret Mao Dzeduna pretiniekiem (ķīn. "sarkanie sargi").
- panks Jaunietis, kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs; panku subkultūras pārstāvis.
- jaunkultā Jaunkultā maize - maize, kas gatavota no jaunās ražas miltiem.
- maija Jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija; māja.
- atpriekšmetiskošanās Jēdziens marksistiskajā filozofijā - praktiskas darbības produktos vai kultūras vērtībās iemiesoto darba rezultātu iekļaušanās darba procesā, lietu un garīgās kultūras vērtību satura un iekšējās loģikas transformācija cilvēka darbaspējās, prasmē, zināšanās.
- glokalizācija jēdziens, kas apzīmē globālo un lokālo procesu saikni, pievēršot uzmanību ekonomisko un kultūrsociālo globālo procesu ietekmei lokālā līmenī un otrādi
- negritīds Jēdziens, ko 20. gs. 30. gados ieviesa Francijā dzīvojošie afrikāņu rakstnieki, lai uzsvērtu apziņu un lepnumu par Āfrikas īpatnējo kultūru.
- Zātbadana Jemeniešu (vēst. Sābas valsts) mitoloģijā - saules dievietes emanācija, kuru pielūdza Sābas valstī un kulta centrs bija Hananas pilsētā Jemenas ziemeļos.
- cicits Jūdaismā kulta piederums, auklas ar pušķiem talīta stūros.
- sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
- Taikomols Juku un hučnomu (Kalifornija) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kultūrvaronis, kurš radījis zemi un cilvēkus.
- kalns kā pagāniska kulta vieta pazīstams visā Latvijā, folkloras, arheoloģiskie un toponīmiskie materiāli apliecina vairāk par 600 kulta kalnu pastāvēšanu Latvijā
- sisalkaņepes Kādas Austrumāfrikā un Javā kultivētas agaves lapu šķiedras (riepu ražošanai).
- kopvaloda Kādas kultūras tautas dažādiem slāņiem un novadu kopīgs valodas paveids, ko lieto runā un rakstos.
- etniskums Kādas tautas subjektīva izpratne par savu kultūras identitāti vai objektīva piederība pie noteiktas etniskas grupas.
- monokultūra kādas teritorijas lauksaimniecības balstīšanās tikai uz vienu kultūraugu; kultūrauga nepārtraukta audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā
- poligrafilo Kādreizējais Poligrāfiķu kultūras nams Rīgā.
- recepcija Kādu (cita laikmeta, citas zemes, tautas u. tml.) sociālu un kultūras elementu aizgūšana.
- gimnozofija Kailuma kults, nūdisms.
- tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē.
- kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
- Elku kalns kalns Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, orientēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, garums \~600 m, platums 300 m, absolūtais augstums 107,5 m vjl., relatīvais augstums 18 m, nogāzes lēzenas, apaudzis ar ozoliem un lazdām, sena kulta vieta
- Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.)
- čami Kalnu čami - tautību un cilšu grupa, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļas kalnu rajonos, arī Kambodžā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie kulti.
- damari Kalnu damari - tauta, dzīvo Namībijas vidienē, valoda pieder pie hotentotu grupas, cēlušies no hereru daļas, kas senatnē nonākuši hotentotu pakļautībā un pieņēmuši to valodu un kultūru, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie.
- moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti.
- taji Kalnu taji - tautību un cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, arī kaimiņrajonos Taizemē un Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- juani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- kaolani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- Ķīnas jeb aromātiskais kanēļkoks kanēļkoku suga ("Cinnamomum aromaticum"), kas sastopams tikai kultūrā
- izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus); kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
- skultis Kapliča, kapu kambaris; skulte.
- floksis Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, \~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi.
- duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā.
- goldlaks Kāpostu dzimtas ģints ("Cheiranthus"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziediem lakas smarža, 12 sugu, dabā ap Vidusjūru, kultivē kā krāšņumaugu.
- rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem.
- rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
- Veinemeinens Karēļu un somu mitoloģijā un eposā - demiurgs un kultūrvaronis, gudrs sirmgalvis, brīnumdaris un burvis.
- ilinoisas kārija kāriju suga ("Carya illinoensis"), ko plaši kultivē siltākos apgabalos, tās sēklkas - pekanriekstus izmanto uzturā
- sevīns Karpolīns - metilnaftilkarbamāts, efektīvs kuņģa un pieskares insekticīds, apkaro ābeļu ziedu smecernieku u. c. kaitēkļus augļu dārzos, uz tehniskajiem kultūraugiem, krāšņumaugiem, ļoti indīgs bitēm.
- sporotrihīns Karsētas sporotrihu kultūras filtrēts, ko lieto par antigēnu komplementa saistīšanas reakcijā sporotrihozes diagnostikā.
- parastā kāršroze kāršrožu suga ("Alcea rosea"), ko kultivē, paretam tā pāriet savvaļā; kokroze
- katoļu baznīca Katolicisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- ornāts Katoļu baznīcas kulta kalpotāju liturģiskais tērps.
- monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai.
- kalādys katoļu kulta maizīte ziemassvētkos
- oblata katoļu kulta maizīte ziemassvētkos
- izpigāties Kaut kā izkulties, tikt cauri.
- ķesāties Kaut kā izkulties.
- zabelēties Kaut kā izkulties.
- pigāties kaut kā kulties, tikt cauri
- juciņi Kaut kas sajaukts, piemēram, izkulti salmi.
- kultūras pils (arī nams) kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā)
- tautas nams klubs, kas veica masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā)
- aborētums Kokaudzētava; vieta, kur tiek kultivētas un ir aplūkojamas retas koku, krūmu un citu augu sugas; koku dārzs; dendroloģiskais parks.
- papaja Koks (kultūraugs) ar lieliem, melonēm līdzīgiem ēdamiem augļiem; meloņkoks.
- svētkoks Koks, kas ir izmantots par reliģiska kulta vietu.
- ciāteja kokveida paparžu augu ģints ("Cyathea"), kas sastopama Austrālijas tropu mežu apakšstāvā; suga "Cyathea cooperi" bieži tiek kultivēta
- kuļtpahods Kolektīvs gājiens (uz kultūras pasākumu, arī ekskursijā).
- kuļtpohod Kolektīvs gājiens (uz kultūras pasākumu, arī ekskursijā).
- kultūrtrēģeri Kolonizatori, kas savas darbības attaisnošanai izmanto kultūrtrēģerismu.
- Jurupari Kolumbijas barasanu mitoloģijā - kultūrvaronis, kas nozaga uguni un atnesa to cilvēkiem.
- metrehoskopija Kombinēta mērīšana, auskultācija un apskate.
- amofoska Kombinēti slāpekļa, fosfora, kālija minerālmēsli sakņaugu, dārzeņu u. c. intensīvu kultūru mēslošanai, kā arī siltumnīcās.
- nacionālkomunists Komunistiskās kustības pārstāvis, kas aizstāvēja nepieciešamību katras valsts vai PSRS republikas attīstībā ievērot vietējās tradīcijas, valodas, kultūras u. c. īpatnības.
- kultūrvajadzība Konkrētas vajadzības izraisīta nepieciešamība apgūt noteiktu kultūras sasniegumu.
- patērētāju biedrības kooperatīvas sabiedrības, kuru darbības mērķis ir apmierināt savu biedru vajadzības pēc precēm un pakalpojumiem, realizēt savu biedru ražojumus, veicināt sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos
- pureklis kopā sasietu bērza zaru saišķis, ko senāk izmantoja arī piedarbā nokultā klājiena atdalīšanai no rogām un pelavām
- prēriju indiāņi kopējs nosaukums Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm, kas pēc zirga ievešanas Ziemeļamerikā attīstīja īpatnēju mednieku kultūru
- sējas koriandrs koriandru suga ("Coriandrum sativum"), sens kultūraugs, savvaļā sastopams kā dārzbēglis
- Bālā Lapsa krāpnieks un kultūrvaronis Mali dogonu mitoloģijā
- pants Krāvums, novietojums, slānis (sienam, salmiem, nekultai labībai, parasti šķūnī).
- biokosmisms Krievu avangarda literārais grupējums 20. gs. 20. gados, proletkulta tipa dzejnieki; daiļrades kredo lielā mērā neoreliģisks.
- seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu.
- petimetrs Krievu literatūrā - mazkulturāls jauns muižnieks, kas verdziski seko ārzemju, lielākoties franču modei, manierēm utt.
- flogozīns Kristāliska, slāpekli nesaturoša viela, kas izolēta no piogēnu koku kultūrām; izraisa strutainu iekaisumu.
- krustakupols Kristiešu kulta ēkas kupola tips, kas sastāv no galvenā kupola un četriem mazākiem kupoliem virs ēkas atzarojumu velvēm.
- kristīšana Kristiešu sakraments, ar ko jaunkristīto uzņem draudzē, kulta darbība - rituāla šķīstīšana ar ūdeni, apslakot ar to vai iegremdējot tajā.
- dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā.
- Georgs Kristietības un islāma mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās kareivis - moceklis, Romas imperatora Diokletiāna laikabiedrs; folkloras tradīcija viņa vārdu saista ar lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu ieražām; Juris.
- Juris kristietības un islāma nostāstos — kareivis moceklis, ar kura vārdu folkloras tradīcija saistīja lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu reliktās pagāniskās ieražas, kā arī bagāto mitoloģisko tematiku, arī motīvu par cīņu ar pūķi
- baznīca Kristīgo konfesiju reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
- āmen Kristīgo kultu rituālos - nobeiguma vārds, kas nozīmē: lai notiek tā.
- ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; kāškrusts (1).
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; ugunskrusts.
- pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- dievlūdzējs Kukainis, kas figurē afrikāņu mītos kā krāpnieks un kultūrvaronis, piemēram, Āfrikas dienvidrietumos mītošo hoisanu mītā par uguns rašanos.
- burkānmušas Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas.
- kult rakstā kult (ar spriguļiem) ritmiski
- sprigulēt kult ar spriguli
- kult riju kult labību, kas iesērta rijā
- blāgžt kult labību, sitot ar labības kūļiem pret kādu priekšmetu, lai graudi izkristu
- izkult Kult un pabeigt kult (labību); nokult.
- nokult Kult un pabeigt kult; izkult (1).
- noklapēt Kult, putot un pabeigt kult, putot.
- halles tipa baznīca kulta celtne, kurai atšķirībā no bazilikas visi jomi ir vienāda augstuma
- Baznīckalns kulta vieta Babītes pagastā, kādreizējo Babītes pļavu teritorijā, neregulāras formas paugurs (diametrs \~100 m), pēc nostāstiem tur kādreiz atradusies baznīca
- Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens
- Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies
- Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus
- Jāņukalnu lielais akmens kulta vieta Gulbenes novada Tirzas pagastā, \~0,5 km no Jāņukalnu mājām, lielākais platum 5,2 m, augstums 1,6 m, senāk svētkos pie tā pulcējušies ļaudis
- Ķoniņciema elku birzs kulta vieta Kuldīgas novada Turlavas pagastā līdzās Ķoniņciemam, pie Kuldīgas-Aizputes autoceļa, mūsu dienās to iezīmē koki un krūmi, kas aug \~1 ha lielā teritorijā
- Jaungarandžu baznīcas kalns kulta vieta Limbažu novada Alojas pagastā, tas ir reljefā norobežots, \~4 m augsts zemes pacēlums (platība \~100 x 80 m) Joglas upes kreisajā krastā pie Jaungarandžu mājām, ir nostāsti, ka šeit rādījušies dažādi māņi un senatnē tur atradusies baznīca
- Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms
- Ezerskolas upurakmens kulta vieta Nīcas pagastā, Papes ezera austrumu piekrastē, bijušās Sesku muižas parkā, ir ieapaļš (garums 2,5 m, platums 2 m, augstums \~1 m), apaudzis ar sūnām
- Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m)
- Meldzeres dobumakmens kulta vieta Saldus novada Nīgrandes pagastā, Lētižas labā krasta sāngravā, akmenim ir cilindriska forma, diametrs - 1,25 m, augstums - 0,5 m, tā virsā iekalts \~12 cm dziļš dobums (diametrs - 55 cm), kura dibenā vēl izkalts aplis (diametrs - \~30 cm), domājams, ka izmantots kā kulta vieta 15.-18. gs.
- Panderu upurkalns un upurakmens kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā, \~10 m augsts, apaļš paugurs (diametrs \~50 m) ar 2-6 m platām terasēm nogāzēs visapkārt, plakuma centrā, kas ir 2-3 m augstāks par pārējo plakumu, atrodas Upurakmens (augstums - 1,2 m, garums - 1,8 m, platums - 1,6 m), datējums nav zināms
- Karogu Baznīckalniņš kulta vieta Staiceles pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Staiceles, 6-7 m augsts uzkalns (garums - \~20 m, platums - 15 m), tā rietumu pakājē atrodas avotains smilšakmens atsegums
- Ozolu svētkalns kulta vieta Talsu novada Ārlavas pagastā, Lubezera dienvidrietumu krastā, apaļš (diametrs — 30 m), \~15 m augsts paugurs ar terasi ziemeļaustrumu nogāzē, blakus ir 4 mazāki uzkalni, izmantošanas laiks nav zināms
- Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu
- Mežites elkukalns kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, \~300 m uz dienvidiem no Mežites pilskalna, \~25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas iespējams, mākslīgi izveidotas stāvākas
- Vanagkalns Kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, ir \~8 m augsts paugurs, uz dienvidiem no tā atrodas t. s. Dāvida kalniņš, kas saistīts ar senām kulta tradīcijām, netālu bijus Sapņu birzs, kurā zīlnieki senatnē skaidrojuši sapņus.
- Valgales baznīcas kalns kulta vieta uz dienvidrietumiem no Valgales pilskalna, 10-15 m augsts paugurs, tā dienvidaustrumu mala nobrukusi
- Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms
- Zebrenes elku kalns kulta vieta Zebrenes pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, ir savrups \~20 m augsts paugurs (garums - \~600 m, platums - \~250 m), ko ietver purvājs, otrpus Zebrus ezeram atrodas ezerlūķu pilskalns, izmantošanas laiks nav zināms
- Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām
- Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai
- Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā
- Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta
- Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds
- mistēriju reliģijas kulti, kuru pamatā bija senie mīti un kuri bija ļoti populāri Senajā Grieķijā un Romā; iniciētie kulta locekļi piedalījās slepenās dramatizētās ceremonijās, kurās tie identificējās ar mīta centrālo dievību un pārdzīvoja glābšanos un nemirstības izjūtu
- pārkultivēt Kultivēt (ar kultivatoru) vēlreiz, no jauna.
- nokultivēt Kultivēt un pabeigt kultivēt (augsni).
- Saccharum officinarum kultivētā cukurniedre
- sniega pika kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā
- ilggadīgie zālāji kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas
- Lielā māja kults, ko praktizē Ziemeļamerikas indiāņi - delavari, kā arī ziemeļrietumu piekrastes ieziemieši; kulta centrs ir kvadrātveida plānojuma ēka, kuras stūri atbilst četru debespušu virzieniem un kura simbolizē pasauli, tās centrā nereti ir novietots pīlārs ar divām sejām, kas simbolizē radītāju; tempļa zālē notiek ceremoniālās rudens dejas un lūgšanas, kas iezīmē jaunā gada un jaunas pasaules sākumu
- pasējas kultūra kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām)
- pirmkultūra Kultūra, ko audzē pirmo no vairākām kultūrām vienā un tai pašā laukā, vienā un tai pašā sezonā.
- Centrālamerikas kultūra kultūra, kuras pamatlicēji bija olmeki, teotivakanieši un tolteki - maiju un acteku lielo kultūru priekšteči
- kultūras un atpūtas parks kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā
- Ananas sativus kultūras ananass
- Citrullus edulis kultūras arbūzs
- akulturācija Kultūras elementu nodošana no paaudzes uz paaudzi, no sociālās grupas uz sociālo grupu vienas kultūras ietvaros.
- kultūrievirzīta neobjektivitāte kultūras ietekmēti cilvēka uzskati vai pieņēmumi par kādu citu cilvēku, grupu vai kopienu
- tradicionālā kultūra kultūras mantojuma daļa, kas saistīta ar tradīciju saglabāšanu, uzturēšanu un nodošanu no paaudzes paaudzē sabiedrībā vai kādā tās daļā; tā ietver valodu, mitoloģiju, rituālus, ieražas, svētkus, kultūras mutvārdu formas, mūziku, deju, amatniecību, ēdiena gatavošanas tradīcijas u. c.
- Abū Mīna kultūras mantojuma piemineklis Ēģiptē (_Abū Mīnā_), Aleksandrijas muhāfazā
- Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā
- mākslas dienas kultūras pasākumu komplekss mākslas popularizēšanai, ko no 1959. g. ik gadu aprīlī organizēja visā PSRS, pilsētās un laukos tika rīkotas izstādes, mākslinieku tikšanās ar skatītājiem izstāžu zālēs muzejos, mākslinieku darbnīcās un arī rūpnīcās; mākslinieku dienas (līdz 1973. g.)
- arhitektūras piemineklis kultūras piemineklis - pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi
- Bikstu muiža kultūras piemineklis Dobeles novada Bikstu pagastā, ēku komplekss, īpaši pils, celta 1865. g., dzīvojamā ēka no 1670. g., arī ainavu parks (18,2 ha)
- vēstures piemineklis kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība
- populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
- Vecā Jēvle kultūras rezervāts ar restaurētām 18. gs. ēkām
- kulturoloģija Kultūras un kultūras vēstures pētniecība; attiecīgais mācību priekšmets.
- bīdermeijera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers
- festivāls kultūras un mākslas sasniegumu svinīga skate, svētki
- kultūrpārnese kultūras vērtību nodošana un pārņemšana starp dažādām tautām un dažādiem sabiedrība slāņiem
- bumbuļaugi kultūraugi (piemēram, kartupeļi, topinambūrs), kuru galvenā produkcija (bumbuļi vai gumi) izveidojas kā atsevišķu augu pazemes daļu paresninājumi
- tehniskās kultūras kultūraugi, no kuriem iegūst izejvielas rūpniecībai
- durra kultūraugs (sorgo paveids), ko galvenokārt audzē Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un ASV kā lopbarības un labības augu (sausumizturības dēļ durru dēvē par augu kamieli, Tālajos Austrumos - par gaoļanu); durro
- pēcaudzēšana kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posmā, pēc vēlas sējas)
- augu seka kultūraugu maiņa noteiktā secībā
- kūlīšu sienamais aparāts kultūraugu, galvenokārt linu, novākšanas mašīnu sastāvdaļa stiebru savākšanai kūlīšos un to sasiešanai ar speciālu auklu; sākotnēji izmantoja arī labības pļāvējos
- sinkrētisms kultūru saskarsmes rezultātā radies atšķirīgu reliģisko tradīciju elementu savienojums
- akulturācija Kultūru savstarpējās mijiedarbības process, kurā viena tauta pilnīgi vai daļēji pārņem otras (parasti vairāk attīstītas) tautas kultūru.
- etnoloģija Kultūru vai tautu salīdzinoša un vēsturiska pētniecība; kultūrantropoloģija.
- sēkluberzne Kuļmašīnas sastāvdaļa vai atsevišķa ierīce āboliņa, timotiņa, linu u. c. kultūraugu sēklu galviņu izberšanai.
- mārpuķīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bellis"), \~7 sugas, Latvijā sastopama 1 suga, kas kā dārzbēglis ieviesusies no kultūras.
- Nehalennija Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - Nīderlandes piekrastes apgabalu jūras dieviete, kuras kults uzplauka 3. gs.
- lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai.
- arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos.
- Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
- Sui-Žeņs Ķīniešu mitoloģijā - gudrais, kultūrvaronis, uguns izgudrotājs.
- Jui ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis un teiksmains Senās Ķīnas imperators, kas esot valdījis no 2205. līdz 2197. gadam p. m. ē.; Dajui ("Lielais Jui")
- Fu-Si Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, austrumu pavēlnieks, kas cilvēkiem iemācija aust tīklus, zvejot un medīt.
- Huandi Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, galvenais no pasaules pušu valdniekiem - Centra valdnieks, kas bijis ļoti liela auguma, ar četrām sejām un četrām acīm, lai labāk varētu vērot debespuses.
- Houdzi ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, kurš tiek uzskatīts par senlaiku džou cilts pirmsenci, no viņa sākas "prosas ēdāju" džou tauta, kas 1122. g. p. m. ē. iekaroja Ķīnu.
- nefrīta imperators ķīniešu mitoloģijā — dievišķs debesu valdnieks, saukts arī par Juihuanu, kura kultā saplūduši daoisma un budisma elementi; augstākā daoistu dievība, kas izcilu stāvokli ieguva ap 10 gs., valdīja pār dzīvību un nāvi un uzraudzīja cilvēku rīcību
- zelta fonds labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa
- saplakarēt Labi izdauzīt, sakult.
- jauja Labības žāvētava, īpaša telpa vai viendaļīga vai daudzdaļīga ēka, kurā atradās krāsns, ko izmantoja nekultās labības izžāvēšanai, radniecīga rijai.
- reģente Laikmets Francijas kultūrā 18. gs. sākumā, kad Orleānas Filips bija nepilngadīgā Luija XV reģents, pārejas laiks no baroka uz rokoko.
- barbaru mākslas periods laikposms Rietumeiropā apmēram no 5. līdz 8. gs., kad sagrautās Romas kultūru nomainīja barbaru tautu kultūra un māksla izpaudās gandrīz vienīgi ornamentos, kas rotāja amatnieku darinājumus
- sezona Laikposms, kad sistemātiski notiek kultūras pasākumi (piem., koncerti, izrādes).
- veģetācijas periods laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai)
- laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti.
- Japānas laminārija lamināriju suga ("Laminaria japonica"), kas tiek kultivēta Austrumāzijas jūrās
- plūmju-niedru laputs laputu apakškārtas suga ("Hyalopterus pruni"), Latvijā bieži sastopama fakultatīvi migrējoša laputs, mātītes un kāpuri visbiežāk uz plūmēm, tēviņi mīt niedrēs
- LKBS Latgales kultūras biedrību savienība.
- LKC Latgales kultūras centrs.
- pēdakmeņi latviešu kultakmeņi ar ieveidotām cilvēka pēdas vai plaukstas zīmēm, dzīvnieku pēdu nospiedumiem, šīs zīmes ir gan mākslīgi veidotas, gan īpatnēji dabiski veidojušās, pēdu izmēri visumā atbilst to dabiskajam lielumam, tās parasti ieveidotas ne sevišķi lielos akmeņos
- veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.-60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
- Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru.
- LVKJ Latviešu valodas kultūras jautājumi (rakstu krājums).
- krievvalodīgie Latvijā - lingvistiska minoritāte, kas aptver krievu nacionālās minoritātes valodas kolektīvu un tos citu etnosu pārstāvjus, kas savstarpējā saziņā lieto galvenokārt krievu valodu un valodas ziņā identificējas ar krievu nacionālo minoritāti, bet dažādā pakāpē saglabā etnisko kultūru un etniskās piederības apziņu.
- Latvijas armēņu biedrība Latvijā dzīvojošo armēņu sabiedriska organizācija ar mērķi integrēt un apvienot šeit dzīvojošos armēņus, saglabāt un popularizēt armēņu valodu un kultūru.
- desertaugi Latvijā reti kultivējamie dārzeņi (sparģeļi, artišoki), no kuriem gatavo īpašus ēdienus.
- LEKB Latvijas ebreju kultūras biedrība.
- Dauderi Latvijas kultūras muzejs - atrodas Rīgā, Sarkandaugavas ielā 30, dibināts 1990. g., izveidots savrupmājā, kas celta 1897.-1898. g., tā ir eklektisma stila mūra ēka arskatu torni; muzeja ekspozīcija atspoguļo kultūras dzīvi Latvijā 20. gs. 20.-30. gados, kā arī iepazīstina ar latviešu kultūras norisēm ārpus Latvijas.
- LKSK Latvijas kultūras sakaru komiteja "Tēvzeme".
- Augškurzeme Latvijas kultūrvēsturiskā apvidus "Augšzeme" nosaukuma vēsturisks variants.
- Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam.
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī.
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
- Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā.
- Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
- Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums.
- mehi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mehanizācijas fakultāte.
- mežs Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežtehnikas fakultāte (tagad - Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes meža un vides zinātņu fakultāte)
- zoti Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zootehnikas fakultātes studenti.
- LNKBA Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija.
- pilsētas pašvaldība Latvijas Republikas pašvaldību sistēmas pamatlīmeņa vai vietējā līmeņa sastāvdaļa, pilsētas iedzīvotāju pašorganizēšanās formas sociālo, ekonomisko un kultūras jautājumu patstāvīgai risināšanai, cilvēktiesību un brīvību realizēšanai, ievērojot vietējās un valsts vispārējās intereses.
- LVFKI Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts.
- Rūpes urga Laučurgas kreisā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā.
- Josturga Laučurgas labā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā.
- atsēja Lauka apsēšana ar to pašu kultūru otrreiz pēc kārtas.
- sēklas lauks lauks, kurā kultūraugus audzē sēklas iegūšanai
- kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
- pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku; viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju; mistrā - nozīmīgākais augs.
- ganīšana Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšana dabiskās vai kultivētās ganībās, arī citās platībās, kur tie plūc zāli.
- priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
- darbietilpīgās kultūras lauksaimniecības kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba
- agrotehnika Lauksaimniecības kultūru audzēšanas paņēmienu kopums.
- kalibrēšana Lauksaimniecības kultūru sēklu šķirošana frakcijās pēc lieluma, augļu šķirošana pēc lieluma vai masas.
- augļkopība Lauksaimniecības nozare - augļaugu kultūru audzēšana.
- augkopība Lauksaimniecības pamatnozare - kultūraugu audzēšana.
- zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
- zemzāle Lauku un pļavu zāle (pretstatā purva zālei); kultivēto pļavu zāle.
- diversifikācija leksikas daudzveidības tekstā kā valodas kultūras rādītājs
- Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā)
- pilsēta liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības, aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi
- augštaiši Lielākā etnogrāfiskā grupa Lietuvas austrumu daļā (Augštaitijā); lietuviešu cilšu grupa, kas 13. gs. iekļāvās Lietuvas valstī; no 15. gs. tā sauc arī citus lietuviešus, kas dzīvo Augštaitijā; saglabājuši dažas īpatnības valodā un kultūrā.
- krateklis Liels grābeklis, ar ko krata ārā graudus no izkultiem salmiem.
- dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m
- svētliepa Liepa, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
- reālija Lieta, objekts, kas materiāli eksistē; arī materiālās kultūras elements.
- Pagirnis lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas saistīts ar malšanu, dzirnakmeņiem, akmeņu kultu, vīrieši viņam ziedoja cūku, reizēm arī vērsi, sievietes trīsreiz gadā gaiļus
- Šventarģis lietuviešu mitoloģijā un leģendārajā vēsturē - kultūrvaronis, valdnieks, apbedīšanas tradīciju dibinātājs
- eremūrs Liliju dzimtas bumbuļsīpolu augu ģints ("Eremurus"), izplatīta Vidusāzijas stepēs un kalnu rajonos; to dažkārt kultivē kā krāšņu dekoratīvu augu; no bumbuļsīpoliem iegūst līmvielu un emulģējošu vielu.
- sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē.
- Veskulte Limbažu novada apdzīvotās vietas "Skulte" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Skulte Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vieta Mandegas bijušais nosaukums padomju laikā.
- beļavieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Beļavas" iedzīvotāji.
- buijieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Buijas" iedzīvotāji.
- dūcenieki Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Dūči" iedzīvotāji.
- dūcnieki Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Dūči" iedzīvotāji.
- mandadzieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandagi" iedzīvotāji.
- Mandaga Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants.
- Mandagas Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants.
- Mandagi Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants.
- skultieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Skulte" iedzīvotāji.
- Skultesmuiža Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Skultes muiža" nosaukuma variants.
- stienieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Stiene" iedzīvotāji.
- vārzieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vārzas" iedzīvotāji.
- Vārza Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vārzas" nosaukuma variants.
- vecskultieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vecskulte" iedzīvotāji.
- vēverieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" iedzīvotāji.
- zvejnieklīgavieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieklīgavas" iedzīvotāji.
- Skuļtskaja Limbažu novada Skultes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Adiamuende Limbažu novada Skultes pagasta un muižas bijušais nosaukums vāciski.
- lingvokulturoloģisks Lingvokulturoloģiskā pieeja - valodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu, metodisko paņēmienu, mācību organizācijas formu izvēli un izmantošanu, lai nodrošinātu valodas kā etnosa garīgā mantojuma apguvi, iepazīšanos ar attiecīgā etnosa un citu etnosukultūras faktiem un vērtībām.
- kuli Linsēklu pelavas; izkulti linu kūlīši.
- sējas lini linu suga ("Linum usitatissimum"), ko Latvijā audzē kā kultūraugu
- felibri Literāras kustības dalībnieki D-Francijā (Provansā) 19. gs. 2. pusē; kustības mērķis bija jaunprovansiešu literatūras un valodas izveidošana, pārmantojot Provansas vēsturiskā novada pagātnes kultūru.
- letonika Literatūras, arhīvu materiālu kopums par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu (neatkarīgi no izdošanas vietas un valodas).
- abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- katakombu kultūra lopkopju, zemkopju kultūra Melnās jūras ziemeļu piekrastē agrajā bronzas laikmetā
- filfaks LU Humanitāro zinātņu fakultāte.
- Jurfaks LU Juridiskā fakultāte
- luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- maleīns Ļauno ienāšu ierosinātāja kultūras sabiezināts nitrāts; lieto ļauno ienāšu diagnostikā analoģiski tuberkulīnam.
- cuksis Ļauns vīrietis, kurš uzvedas nekulturāli.
- kuldināt Ļaut pērt vai kult.
- metafoss Ļoti indīgs insekticīds, fosfororganisks preparāts, ko lieto dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai.
- komerckultūra Ļoti izplūdis jēdziens, ar ko var apzīmēt jebkura veida kultūru, kuru "ražo" pārdošanai un peļņas gūšanai.
- templis Ļoti nozīmīga celtne, arī iestāde (parasti kultūrā).
- bioklimatoloģija Mācība par klimata ietekmi uz organismiem, sevišķi uz dzīvnieku un augu attīstību, uz lauksaimniecības kultūru attīstību, bioklimatiskajām sezonām, arī uz cilvēku veselību.
- meliorisms Mācība, ka pasaule un cilvēku sabiedrība vai kulturālā dzīve ar vispārējo attīstību un pašu cilvēku aktivitāti var kļūt vienmēr pilnīgāka.
- hermētisms Mācība, uz kuru balstās Eiropas alķīmija, okultisms, teozofija un citas "slepenās doktrīnas".
- sampi Madagaskariešu vārds, kas apzīmē sakrālu kulta objektu, kurā mīt spēks un kurš raksturo tautas īpatnību.
- asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus.
- māja Maija - jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija.
- Kukulkans Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, kura personificēja ar lietus kultu saistītos ticējumos (mākoņu pūķi).
- kolderēt Maisīt, jaukt, kult, iejaukt.
- kolčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
- koļčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
- kolčerēt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
- kulināties Maisīties, jaukties, kulties (parasti par ko šķidru).
- piekulināt Maisot pievienot, piekult.
- piekuļināt Maisot pievienot, piekult.
- sašautēt maisot sakult
- klausītiesprasme Māka uztvert informāciju ar dzirdi, to apjēgt un interpretēt atkarībā no klausīšanās mērķa, klausīšanās laikā ievērojot klausītāja kultūru.
- antropoloģiskā lingvistika makrolingvistikas nozare, kurā valodu pēta saistībā ar runātāja etnisko, sociālo, kultūras un bioloģisko identitāti
- artefakts Mākslas darba apzīmējums kulturoloģijā.
- futūrisms Mākslas un literatūras virziens 20. gs. sākumā Eiropā; noliedza pagātnes kultūru, absolutizēja dinamismu, kustības un ātruma izpausmes, poetizēja urbānismu un tehniku.
- mecenātisms Mākslas, zinātnes, arī sporta, dažādu kultūras un labdarības pasākumu finansiāla un materiāla atbalstīšana.
- substrāts mākslīga augsne, sūnu kūdra vai attiecīgās proporcijās sagatavoti kompostu, lapu trūdzemes, smilts, grants u. c. komponentu maisījumi attiecīgu siltumnīcās audzējamo kultūru audzēšanai
- segtās platības mākslīgi izveidota vide kultūraugu audzēšanai, steidzināšanai un uzziedināšanai - siltumnīcas, lecektis, īslaicīgi segumi ar stacionāru vai pārvietojamu karkasu
- kultūrcenoze Mākslīgi radīta, komplicēta kultūraugu kopdzīves forma; agrofitocenoze.
- agrofitocenoze Mākslīgi radīta, komplicēta kultūraugu kopdzīves forma.
- pintaders Māla spiedogs ar reljefu ornamentu, sastopami dažādās kultūrās no neolīta līdz viduslaikiem.
- atjūdīties Maldoties atkulties.
- lavatera Malvu dzimtas ģints ("Lavatera"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, arī puskrūmi un koki, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, ko kultivē, bet pāriet arī savvaļā.
- mandelade Mandeļelļa, sakulta ar olu dzeltenumu, cukuru, cimtu un vaniļu.
- niedru maranta marantu suga ("Maranta arundinacea"), ko tropu apgabalos kultivē un sakneņus izmanto uzturā un arorūta ieguvei
- skultieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Skulte" iedzīvotāji.
- MLKB Maskavas Latviešu kultūras biedrība.
- popkultūra Masu kultūra.
- novācējs Mašīna, agregāts kultūraugu ražas novākšanai.
- patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajam un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. c.)
- tautas patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.)
- kultūras piemineklis materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība
- matica Mātes kase, mātes fonds, slāvu kultūras organizācijas Austijā, Vācijā un Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā.
- MVF Mazā vēstures fakultāte (LU).
- priekšlemesis Mazāks lemesis, kas pierīkots priekšā arkla, kultivatora galvenajam lemesim.
- paklopēt Mazliet, neilgu laiku kult, putot.
- sporta medicīna medicīnas nozare, kas pētī fiziskās kultūras un sporta ietekmi uz cilvēka organismu un veic fizkultūriešu un sportistu veselības stāvokļa sistemātisku kontroli un viņu ārstēšanu
- mehi Mehanizācijas fakultātes studenti.
- Frams Džons melanēziešu (Okeānija) kargo kulta galvenais varonis, tiek uzskatīts par augstākās būtnes Karaperamuna iemiesojumu
- melioratīvā ainava meliorācijas darbu rezultātā radusies kultūrainava, ko raksturo meliorācijas pasākumu radītās funkcionālās pārmaiņas sākotnēji dabiski attīstošos vai cilvēka saimnieciskās darbības ietekmētos ainavu kompleksos
- nosusināšana Meliorācijas pasākumu komplekss - liekā ūdens novadīšana no saimnieciskai darbībai izmantojamām zemes platībām; nosusinātā augsnē kultūraugu ražība ir lielāka.
- krūmmellene Melleņu kultivētā, krūmveida forma.
- upene Melnā jāņoga - akmeņlauzīšu dzimtas jāņogu ģints suga ("Ribes nigrum"), savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros.
- kulišu papuve melnās papuves paveids (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju
- sabajons Mērce no olu dzeltenumiem, kas sakulti ar cukuru, vīnu un garšvielām.
- audzes papildināšana mērķa vai palīgmērķa koku sugu eksemplāru stādīšana mazas biezības nesaslēgušās kultūrās, nepabeigtās rekonstrukcijās, nepabeigtās dabiskās atjaunošanās zemēs, kā arī līdz 15 gadu vecās jaunaudzēs
- lokālais mēslojums mēslojums (minerālmēsli), kas noteiktā dziļumā lentveidā vai ligzdveidā iestrādāti augsnē noteiktā attālumā no kultūraugu sēklām
- metaļuga metālists, metāla subkultūras cienītājs
- metal Metāls - mūzikas stils; atbilstošās subkultūras tips.
- stratigrāfija metode, ar ko pētī uzslāņojumu secību seno apmetņu pilskalnu, senpilsētu kultūrslānī
- izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus.
- Ertebele Mezolīta un neolīta kultūra (5. gt. - 3. gt. sāk. p. m. ē.) Ziemeļeiropā.
- meža blakusizmantošana meža izmantošana, kas nav saistīta ar kokmateriālu ieguvi (savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu, sūnu u. c. izejvielu ieguve; dravu izvietošana mežā, lopu ganīšana vai siena pļaušana, meža izmantošana kultūras vajadzībām, zinātniskiem mērķiem, medībām, veselības nostiprināšanai u. tml.)
- mistrotā kultūra meža kultūra, kurā ieaudzēti divu vai vairāku sugu koki, izvietojot tos noteiktā kārtībā atkarībā no sugu mežsaimnieciskajām īpatnībām; tās sastāvā var iekļaut tikai galvenās sugas, galveno sugu un palīgsugu vai arī galveno sugu, palīgsugu un krūmu sugu
- līdumošana Meža zemes atbrīvošana no kokiem, krūmiem un pārvēršana kultivētā zeme; līduma līšana.
- mineralizētā josla meža zemes josla, kas pilnīgi brīva (visu veģetācijas periodu) no zemsedzes un zemsegas seguma; tiek veidota, lai novērstu mežā uguns izplatīšanos un atvieglotu dzēšanas darbus, to ierīko ar dažādiem meža augsnes apstrādāšanas līdzekļiem (arkliem, kultivatoriem, frēzēm, diskecēšām, buldozeriem; arī augsni spridzinot) atkarībā no konkrētiem meža augšanas apstākļu tipiem, meža tipiem un mežaudžu uguns bīstamības klasēm
- mežīgs Mežonīgs, nekultivēts.
- tarzāns Mežonis, nekulturāls cilvēks.
- svētmežs Mežs, kas ir izmantots par reliģiska kulta vietu.
- meža kultūrdarbi mežsaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas saistīta ar meža vai nemeža zemju apmežošanu: augsnes sagatavošana, koku sēšana, stādīšana, ierīkoto meža kultūru agrotehniskā kopšana, vajadzības gadījumā papildināšana un aizsardzība pret slimībām, kaitēkļiem un meža dzīvnieku bojājumiem
- mežs Mežtehnikas fakultātes studenti.
- atsamīdīties Mīdot ilgāku laiku, daudz kult (labību), parasti līdz nogurumam.
- nomīdīt Mīdot izkult.
- damīt Mīdot, minot (ar zirgiem), izkult.
- nogalis Miežu akoti, vāji attīstīti, akotaini miežu graudi (ašķugali); sīki graudi; izkultas linu pogaļas.
- čemurziežu–kārklu laputs migrējošas laputu sugas, kuru starpsaimnieks ir kārkli (pavasarī), bet vasarā pārceļotājas mātītes atrodamas uz dažādiem savvaļas un kultivētiem čemurziežiem
- starpkultūru komunikācija mijiedarbības process starp kultūrām, ko izmanto visās sociālā darba un sociālās pedagoģijas jomās, lai veicinātu cilvēku sociālo iekļaušanu un līdzdalību
- piokultūra Mikrobu kultūra, izolēta no strutām.
- Iolofats Mikronēziešu (Okeānija) mitoloģijā - kultūrvaronis un krāpnieks, saukts arī par Olofatu, bieži vien identificēts ar sauli.
- monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst, piemēram, laboratorijā.
- inkubācija Mikroorganismu kultūras ievietošana termostatā audzēšanas nolūkā.
- magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g.
- kainīts Minerāls - magnija sulfāta un kālija hlorāta dubultsāls; lieto lauka kultūraugu mēslošanai.
- langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai.
- guava Miršu dzimtas kultūraugs, ko kultivē gk. Centrālamerikā un Indijā; arī tā auglis ar muskata aromātu un plānu zaļi dzeltenu mizu.
- mānisms Mirušo kults, senču kults.
- koko Mirušo senču gari Ņūmeksikā dzīvojošās zunu cilts kultos; gari tiek reprezentēti ceremoniālās dejās, kurās visi dalībnieki vīrieši valkā dievu maskas.
- Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem
- dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
- demiurgs Mitoloģisks tēls, kas rada pasaules un Visuma elementus, kā arī kultūras objektus un cilvēkus, viņa darbība ir līdzīga amatnieka darbam.
- skābbarības kombains mobils agregāts skābbarības kultūraugu pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī – sastāvdaļas: griezējaparāts, masas sasmalcinātājtrumulis un izvadcaurule
- dinamoskops Modificēts stetoskops muskuļu auskultācijai.
- Matovelija Mohavu (Kalifornija) mitoloģijā - kultūrvaronis, debesu un zemes vecākais dēls, kas cilvēkus un dzīvniekus aizveda līdz Eldordo kanjonam un uzcēla tiem mītni.
- bezmaiņas sējums monokultūra, kas ir vienīgā lauksaimniecības kultūra, ko audzē saimniecībā vai arī ilgstoša (desmitiem g.) nepārtraukta vienas sugas augu audzēšana vienā un tajā pašā laukā
- dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas parasti seko attīstības augstākajam punktam, kulminācijai.
- muedins Muedzins - muhamedāņu kulta persona.
- Haruskaibe Munduruku (Brazīlijas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas palīdzējis izrāpties no pazemes cilvēkiem, kas pirms tam mitinājušies pazemē.
- Karuskaibe Munduruku (Brazīljas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas cilvēkiem iemācīja audzēt un izmantot manioku, kokvilnu u. c. kultūraugus.
- hermeneitika Mūsdienu filozofiskā mācība par to, kā ar valodas līdzekļu palīdzību vai citādā veidā izskaidrojama (izprotama) cilvēka esamība, vēsture, kultūra un līdz kādai robežai te iespējams izvairīties no subjektivitātes.
- starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu
- zirnekļcilvēks Mūsdienu kultūrvaronis.
- auksotrofs Mutanta tipa mikroorganisma vai šūnu kultūra, kā attīstībai nepieciešamas noteiktas barības vielas (aminoskābes, vitamīni u. c.).
- metāls Mūzikas stils; atbilstošās subkultūras tips.
- denacionalizācija nacionālo īpatnību (valodas, kultūras utt.) zušana
- īstais nagliņkoks nagliņkoku suga ("Syzygium aromaticum"), kura izžāvēti ziedpumpuri ir garšviela - krustnagliņas, savvaļā sastopams Moluku salās, kultivē daudzās zemēs
- puķtabaka Nakteņu dzimtas krāšņumaugs, savvaļā aug Brazīlijā, kultivē kā viengadīgu; 60-100 cm augsts augs ar baltiem vai sarkaniem stobrveida ziediem, kas dienā aizveras, vakaros atveras, ar stipru specifisku smaržu.
- kartupelis Nakteņu sugas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem.
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres
- mužiks Neaudzināts, nekulturāls cilvēks.
- kurkuļot Nedroši, neizveicīgi kulties uz priekšu.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
- pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību).
- piedravas lauks nektāraugu kultivēšanai ne tālāk kā 0,5 km no dravas ārpus saimniecības laukaugu un lopbarības augu sekām iedalīts zemes gabals, kur audzē nektāraugus
- lāva Nekultas labības daudzums, ko žāvēšanai var salikt uz trim ārdiem.
- neiekopts Nekultivēts (par augsni).
- robusts Nekulturāls, nesmalkjūtīgs (par cilvēkiem); arī pirmatnēji spēcīgs.
- kulteņmuca Neliela muca kulteņa uzglabāšanai.
- Toronto latviešu kopiena nelielā skaitā pastāvēja jau 20. gs. 20-30. gados, 50. gados bija \~5000 latviešu, 70.-80. gados - 10.-11. tk, bet 90. gados 14.-16. tk latviešu, darbojas sestdienas skola un papildskola, kā arī Toronto Latviešu ģimnāzija (no 1953. g.), 1963. g. atvērts Latviešu nams, 1979. g. - Kanādas latviešu kultūras centrs, kopienai pieder vairāki ārpilsētas īpašumi
- sakņu pangnematodes nematožu klases ģints, to kāpuri iespiežas saknēs un traucē normālu ūdens un barības vielu apriti, parazitē gan kultūraugu, gan savvaļas augu saknēs
- Amras kultūra neolīta kultūra (4. gt. sāk. p. m. ē.)
- šasē Neolīta kultūra (4.-3. gt. p. m. ē.) Francijas centrālās daļas dienvidos; raksturīgi nelieli krama rīki, slīpēti akmens cirvji, māla trauki.
- bedru kultūra neolīta laikm. arheol. kult. (3. gt. 2. p. - 2. gt. sāk. p. m. ē.), izplatīta A-Eiropas stepēs, mirušie apbedīti saliekti zemē izraktās bedrēs, virs apbedījuma izveidoti uzkalniņi, saimn. - lopk., kapļa zemk., medības
- andergraunds Neortodoksāli, valsts nefinansēti mākslas, mūzikas, kultūras virzieni, kurus oficiālās varas sistēma neatbalsta vai pat apspiež.
- trumuļa kalte nepārtrauktas darbības kalte visu šķirņu kultūraugu sēklu kaltēšanai; kaltes cilindrs nostādīts horizontāli vai ar nelielu kritumu uz izejas pusi un lēni rotē
- kā lops nepieklājīgi, nekulturāli
- kandidas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas. Parasti slimību ierosina "Candida albicans".
- gleosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Gloeosporium"), parzitē uz savvaļas augu un kultūraugu lapām, stublājiem, augļiem, Latvijā konstatētas 23 sugas.
- kontaminants Netīrības ienesējs, piem., svešs mikrobs tīrkultūrā.
- kontaminācija netīrumu, mikrobu iekļūšana tīrkultūrā; brūces infekcija; piesārņojums
- pačinčināt Neveikli uz priekšu kulties, piemēram, ar vāju zirģeli.
- difteroīds Nevirulents mikroorganisms, kas morfoloģisko un kultūras īpašību ziņā līdzīgs difterijas nūjiņai.
- ablanatanalba Nezināmas izcelsmes vārds, ko izmantoja grieķu un ēģiptiešu gnostiķu maģijā, vēlāk arī eiropiešu okultismā; tastika uzskatīts par iedarbīgu līdzekli garu izsaukšanai un maģiskai slimību ārstēšanai.
- mikrosporīns No "Microsporon" ģints sēņu kultūras iegūts ekstrakts; lieto intrakutānai raudzei, lai noteiktu jutību pret mikrosporām.
- hemokultūra No asinīm izolētu mikroorganismu kultūra.
- ķene No miežu miltiem pagatavots ēdiens; ūdenī iekulta miltu putra.
- ķenis No miežu miltiem pagatavots ēdiens; ūdenī iekulta miltu putra.
- ķenīte No miežu miltiem pagatavots ēdiens; ūdenī iekulta miltu putra.
- paratuberkulīns No paratuberkulozes mikobaktēriju kultūras darināta vakcīna.
- ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- biopiokultūra No strutām iegūta kultūra, kurās ir dzīvi leikocīti.
- Arkaima nocietināta arheoloģiskā vieta Krievijā (_Arkaim_), kas datēta ar 2150.-1650. g. p. m. ē., pieder Sintashta kultūrai, atrodas Dienvidu Urālu stepē, Čeļabinskas apgabala dienvidu daļā
- Mārupes pagasts nodibināts 1925. g. pārdēvējot Bieriņu pagastu, pēc 2. pasaules kara teritorija palielinājusies četrkārtīgi, iekļaujot daļu bijušā Babītes pagasta (Mazcenas un Skultes apkaimi), bet neliela teritorija atdota Rīgai, pagasts atjaunots 1990. g., 2009. gadā pārveidots par atsevišķu novadu, bet 2021. g. iekļauts paplašinātajā Mārupes novadā
- papult Nokļūt, iekulties (nepatikšanās, grūtā situācijā).
- nopeksīt Nokult (ar spriguli).
- nobungāt Nokult (ar vāli, spriguli).
- norullēt Nokult (labību rijā) ar labības kuļamo rulli.
- nodampēt Nokult labību ar kuļmašīnu, kuru darbina lokomobile.
- nokult riju (arī šķūni) nokult labību, kas novietota rijā (šķūnī)
- nokult šķūni (arī riju) nokult labību, kas novietota šķūni (rijā)
- nodampēties Nokult savu labību ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile; apkulties.
- nokulstīties Nokulties (2).
- nomīstīties Nokulties, nomaisīties.
- noklapēties Nokulties, nopūlēties.
- nekultivēts Nolieguma divdabis --> kultivēt.
- N. b. k. d. Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.
- uzsalināt Noplaucēt miltus karstā ūdenī un kult, lai maizes iejavam rodas saldskāba garša.
- etno- Norāda vai nu uz kultūru salīdzinājumu no antropoloģijas viedokļa vai arī uz vietējo iedzīvotāju skatpunktu.
- pilsoņu tiesības nosaka pilsoņa ekskluzīvās tiesības piedalīties savas valsts politiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, pilsoņa juridiskais statuss savdabīgi papildina viņa kā indivīda, personas cilvēktiesību loku un ietver ne tikai viņa subjektīvās tiesības un brīvības, bet arī vispārīgās saistības un tiesiskos pienākumus
- harmonika Nosaukums sistemātiskai kultūras mācībai, kam pamatā ir reliģijas ideja.
- kultūrtrēģeris Nosaukums, ko lieto ironiskā nozīmē, runājot par svešzemniekiem, kolonizatoriem, kas sagrābto zemju tautu pakļaušanu maskē ar paziņojumiem par kultūras attīstīšanu.
- civilizācija Noteiktā sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpē radītās materiālās vērtības, sadzīves apstākļi.
- mode Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā).
- difūzija Noteiktas kultūras iezīmju izplatība migrācijas vai kultūru saskares gaitā.
- celms Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra.
- apūdeņošanas lauki notekūdeņu tīrīšanas lauki, kurus ierīko pilsētu vai apdzīvotu vietu tuvumā, lai attīrītu notekūdeņus un mēslotos laukus izmantotu lauksaimniecības kultūru audzēšanai
- Latviešu etnogrāfiskā izstāde notika Rīgā 1896. g. un bija pirmais lielākais latviešu organizētais pasākums, kas iepazīstināja apmeklētājus ar latviešu tautas vēsturi un kultūru
- Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- parnasisms Novirziens franču dzejā 19. gs. 2. pusē, ko raksturo stingrs formas kults un tieksme pēc ideju skaidrības.
- genocīds Noziedzīgi nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku (cilvēku) grupu (fiziski vai bioloģiski) vai tās kultūru.
- Kvots Nueru (Sudānas dienvidi, Etiopija) mitoloģijā - pirmsencis, demiurgs, kultūrvaronis, kas radījis sauli un cilvēkus, kā arī visu citu, spēj cilvēkam parādīties sapnī, pareģojot grūtniecību vai nāvi.
- svētvieta Objekts, kulta, svētceļojuma vai apbedījumu vieta, kura noteiktā etnosā, reliģijā vai kultūrā ir izcelta starp pārējām vietām kā svēta.
- elementāļi Okultiskajā rozenkreiciešu metafizikā četru stihiju gari: salamandras (uguns), undīnes (ūdens), silfi (gaiss) un gnomi (zeme).
- okultists Okultisma piekritējs.
- genijs Okultisma reliģijās gars aizbildnis un sargātājs.
- elementārijs Okultistu un spiritistu metafizikā no miesas atbrīvojusies cilvēka dvēsele, kas veidojusies no individuālā "Es" elementiem un atrodas astrālajā plānā; parasti tās ir nesen mirušu cilvēku dvēseles, kuri nav sasnieguši pietiekamu garīgās attīstības līmeni.
- arkāna Okults sakramenta vai spēcīgas burvestības nosaukums.
- miesas templis okults un mistisks cilvēka ķermeņa apzīmējums
- kendira oleandru dzimtas suga ("Apocanum cannabinum"), daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts lakstaugs, gk. Ziemeļamerikā; arī kultivē, iegūst sirds glikozīdu un šķiedru
- riereje Olu kultenis, olu maisījums.
- olāknis Olu kultenis; gaļas gabaliņi sacepti ar olām.
- olātnis Olu kultenis; gaļas gabaliņi sacepti ar olām.
- ūlaknis Olu kultenis; gaļas gabaliņi sacepti ar olām.
- olākne Olu kultenis.
- olaknis Olu kultenis.
- oleksnes Olu kultenis.
- olukne Olu kultenis.
- oluksne Olu kultenis.
- oluksnis Olu kultenis.
- pantāgs Olu kultenis.
- pantāks Olu kultenis.
- pantogs Olu kultenis.
- penkots Olu kultenis.
- pentogs Olu kultenis.
- pontags Olu kultenis.
- rīrē Olu kultenis.
- olzoste Olu mērce; olu kultenis.
- pontāgs olu un piena kultenis, uzkarsēts ceplī, tradicionāls krustabu ēdiens
- pontuogs olu un piena kultenis, uzkarsēts ceplī, tradicionāls krustabu ēdiens
- operkultūra Opermākslas kultūra.
- biosildmateriāls Organiski substrāti (kūtsmēsli, augu atliekas, nesadalījusies kūdra, koku mizas, skaidas, mājturības atkritumi), kuru bioloģiskās noārdīšanās procesā izdalās siltums; izmanto lecektīs, siltumnīcās, retāk laukā siltumprasīgiem kultūraugiem.
- indols Organisks savienojums, bezkrāsaini kristāli ar nepatīkamu smaku; viela, kas rodas no triptofāna zarnās pūšanas procesā un dažās baktēriju kultūrās.
- Gētes institūts organizācija, kuras uzdevums ir iepazīstināt interesantus ar vācu valodu un kultūru, Vācijā darbojas 16 šās organizācijas institūtu, ārpus Vācijas 76 valstīs atvērti 125 institūti
- Klubs 21 organizācija, kuru 1991. gadā izveidoja politikā, ekonomikā un kultūrā ietekmīgas Latvijas personas, kopskaitā 21.
- phajus Orhideju ģints, tropu augi dažādas krāsas ķekaros sakopotiem ziediem, ap 20 sugu, dažas kultivētas augu mājās podos arī Latvijā.
- Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
- Hāpsalu ostas pilsēta Igaunijā (_Haapsalu_), Lēnes apriņķa administratīvais centrs, agrāk Igaunijas zviedru kultūras centrs, 10250 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1294. g.
- Abidžana ostas pilsēta Kotdivuārā (angļu _Abidjan_, galvaspilsēta līdz 1983. g.), Atlantijas okeāna krastā uz rietumiem no Gvinejas līča ziemeļu piekrastes, 3897000 iedzīvotāju (2009. g.), Rietumāfrikas kultūras centrs, universitāte (dib. 1964. g.), pasaulē pirmā spēkstacija, kurā izmanto okeāna siltuma enerģiju
- sub- Otršķirīgs, zemāks (piem., subkultūra).
- svētozols Ozols, kas ir izmantots par reliģiska kulta vietu.
- apkulties Pabeigt kulšanu; apkult visu (savu labību).
- dakult Pabeigt kult (kā) daļu.
- apkult Pabeigt kult; izkult (daudz vai visu).
- apsakulties Pabeigt kult.
- Vidrižu pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Gravās, robežojas ar Skultes un Limbažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Widrisch, krieviski — Vidrižskaja
- Liepupes pagasts pagasts Limbažu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, robežojas ar Salacgrīvas, Viļķenes, Limbažu un Skultes pagastu; bijušie nosaukumi: Pernigeles pagasts, vāciski — Pernigel, krieviski — Pernigeļskaja
- Limbažu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Limbažu pilsētā, robežojas ar Limbažu pilsētu un Viļķenes, Katvaru, Umurgas, Vidrižu un Skultes pagastu, kā arī ar Cēsu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Lemsal, krieviski – Lemzaļskaja
- denacificēt Pakļaut nacisma likvidācijai (valsti, teritoriju, arī politiskās, kultūras u. tml. nozares, iestādes).
- sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā.
- pabungāt Pakult (veļu ar vāli).
- padampēt Pakult ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile.
- areka palmu ģints (_Areca_), aug tropu zemēs - no Indijas līdz Jaungvinejai, kokiem ir plūksnotas lapas, dažas sugas kultivē oranžērijās un kā telpaugus
- eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Elaeis"), stumbrs 20-30 m garš (kultūrā 10-15 m), Centrālās Āfrikas rietumu daļā, tikai 1 suga.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, kultūrā) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- punks Panks - jaunietis, kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs; panku subkultūras pārstāvis.
- kultūraizstāšana Paņēmiens, kas tulkojot tiek lietots, lai mērķvalodas kultūrā aprakstītu nepazīstamu avotvalodas tekstā minētu objektu, parādību vai procesu: tulkotājs izmanto kādu no funkcionāli līdzīgu mērķvalodas reāliju nosaukumiem, aprakstiem u. tml.
- scolopendrium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, ar vairāk nekā 10 sugām, Latvijā nav konstatēts, bet vairākās monstrozās formās to kultivē.
- uzkult Papildus kult (labības atlikumus).
- papiruss Papirusniedre - grīšļu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir tropiskā Āfrika; kādreiz speciāli kultivēts, lai iegūtu materiālu, uz kura rakstīt.
- Sida Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido, Sosoms un Souvs.
- tīrā papuve papuve, kurā neaudzē lauksaimniecības kultūras
- akulturācija Par asimilāciju mērenāks citas kultūras pārņemšanas veids, kad etnoss pārņemot cita etnosa kultūru, pārveido to atbilstoši saviem uzskatiem.
- metapsihika Parapsiholoģija un okultisms, zināšanas par savdabīgām psihiskām un fiziskām parādībām, kas izpaužas dažu cilvēku spējā gan iegūt nenormālā veidā dažādas ziņas, gan likt priekšmetiem kustēties bez pieskaršanās un panākt citus neparastus fiziskus efektus.
- jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts.
- sakņu biete parastās bietes ("Beta vulgaris") varietāte ("convar. crassa syn subsp. esculenta"), kuras dažādas varietātes un šķirnes Latvijā plaši kultivē
- pareizticīgo baznīca Pareizticības reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- kultūras šoks pārejošs neskaidrību, depresijas un nemiera stāvoklis, kas veidojas, indivīdam pievienojoties citai kultūrai vai subkultūrai, nezinot tās likumus un normas
- putnnadži Paretam pļavās kultivēts tauriņziežu augs, putnu nagus atgādinošām pākstīm.
- rogāt Pārkulstīt izkulto salmu rogas.
- apbokāt Pārkult (miežus), lai atdalītu sēnalas un akotus.
- apbūkāt Pārkult (miežus), lai atdalītu sēnalas un akotus.
- uzbokāt Pārkult (no jauna).
- būkāt Pārkult labību, lai noberztu akotus.
- noskraustīt Pārkult pēc kulšanas atlikušās vārpas.
- skraustīt Pārkult pēc kulšanas atlikušās vārpas.
- atbūkāt Pārkult vārpas vai akotus.
- bukāt Pārkult, lai atdalītu sēnalas un akotus.
- izbokāt Pārkult.
- akulturalizēties Pārņemt citas tautas kultūras elementus.
- akulturēt Pārņemt kultūras elementus.
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības).
- polonizācija Pārpoļošana, poļu politiskās, saimnieciskās un kultūras kundzības nodrošināšana Polijas valstij piederošajās zemēs, kuras apdzīvo citu tautību pārstāvji.
- panešana Pārtikas produktu apstrādes veids. Viens no p-as paņēmieniem, sagatavojot produktus cepšanai, ir produktu apviļāšana miltos vai rīvmaizē un sakultā olā.
- putra Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
- kultūrizglītība pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus
- darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē; darbība (3).
- WABBA Pasaules Amatieru bodibildinga (kultūrisma) asociācija (angļu "World Amateur Body-Building Association").
- reliģiskā pārliecība pasaules izjūta un pasaules uzskats, tam atbilstošās darbības (kults), kas saistās ar svētuma pārdzīvojumu, ticību pārdabiskajam, vienam vai vairākiem dieviem un kas veido cilvēka uzvedības normas
- Austras koks pasaules koks - zemkopju kultūrām raksturīgs trīsdaļīgs pasaules simbols, kura saknes simbolizē pazemi, stumbrs - virszemi, galotne - debesis
- WAHEC Pasaules Veselības, vides un kultūras asociācija (angļu "World Association of Health, Environment and Culture").
- pasējas kultūraugs pasējas kultūra
- apakšaugs Pasējas kultūra - lauksaimniecības kultūra (piem., āboliņš, lucerna, stiebrzāles, seradella, viengadīgā airene), ko audzē vienā platībā ar virsaugu (parasti labību) un kas veģetācijas perioda sākumā aug un attīstās lēnāk nekā virsaugs un sējas gadā ražu parasti nedod; sēj reizē ar virsaugu vai vēlāk.
- pasta paka pasta sūtījums, kurā pārsūta rūpniecības, sadzīves un kultūras preces, pārtikas produktus un citus priekšmetus
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Stienes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Skultes, neliela daļa — Limbažu pagastā
- Duntes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Liepupes pagastā un Limbažu novada Skultes pagastā
- Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts
- hiperfonēze Pastiprināta perkusijas skaņa vai pastiprināta balss skaņa auskultējot.
- padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- pūkainā paulovnija paulovniju suga ("Paulownia tomentosa"), ko Latvijā reizēm kultivē, bet bieži apsalst
- mousse Pavāru mākslā saldēts sakults krējums vai putās sakulta augļu un liķiera želeja.
- kultūra Paveids, suga (kultūraugiem); šī paveida, sugas augi.
- izkūlums Paveikta darbība, rezultāts --> izkult (1).
- kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums.
- kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (2).
- nokūlums Paveikta darbība, rezultāts --> nokult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums; kūlums (1).
- pasējums Paveikta darbība, rezultāts --> pasēt 1; arī pasējas kultūra.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, kultūrvēsturisku materiālu) kopums; šādu materiālu izkārtojums.
- izmats Pelavas ar sīkiem graudiem un neizkultām vārpām.
- Penicillium chrysogenum penicīliju suga, ko kultivē barotnēs penicilīna ieguvei
- Penicillium notatum penicīliju suga, ko kultivē barotnēs penicilīna ieguvei, Latvijā atrasta lopbarībā
- sidra Pentateiha gabals, kas paredzēts nolasīšanai sinagogā sabatā; visa pentateiha izlasīšana notiek gada laikā, tādēļ tas ebreju kulta praksē iedalīts 54 šādos gabalos.
- hipofonēze Perkusijas vai auskultācijas skaņas pavājināšanās.
- mulla Persiešu valodas vārds, kas atbilst arābu valodas vārdam "skolotājs" vai "mācīts vīrs"; islāma kulta kalpotājs un likumu skaidrotājs.
- kultūrvaronis Personāžs, kas iegūst vai rada cilvēkiem dažādus kulta priekšmetus (uguni, kultūraugus, darbarīkus), māca tiem amatus, medību paņēmienus u. c.
- skutelēt Pērt, kult.
- pesah Pesah svētki - vieni no vecākajiem ebreju svētkiem, sākumā kulta deja; svētku laiku noteica pēc Mēness - pavasara pilnmēness naktī pēc saules rieta.
- institūts Pētniecības vai kultūras iestāde.
- teātra muzejs pētnieciska un izglītojoša kultūras iestāde,kas vāc, glabā, pētī un eksponē teātra vēstures materiālus
- tamili Pie dravīdu rases piederoša tauta, kas gk. dzīvo Indijas dienvidos un Šrilankā; runā tamilu valodā, ticīgie - gk. hinduisti (gk. Šivas kults), nedaudz musulmaņu.
- bulani Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- futengi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- kmu Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- lameti Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- puoki Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- kāvi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults.
- tehnoloģiju determinisms pieeja socioloģijā, saskaņā ar ko tehnoloģijas izraisa pielāgošanos un pārmaiņas sociālajā, politiskajā un kultūras vidē
- godīgs Pieklājīgs, kulturāls.
- piesakulties Piekult (pietiekami, daudz).
- dasist Piekult ēdienam (olu).
- pieļipīt Piekulties, pienākt.
- enkulturācija Pielāgošanās kultūrai.
- sakopt Pienācīgi apstrādājot (zemi, lauku), radīt kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- uzkopt Pienācīgi apstrādājot, apkopjot (lauku, pļavu), radīt kultivējamiem augiem nepieciešamos apstākļus.
- dieldrīns Pieskares inde, insekticīds, lieto lauka kultūru apmiglošanai.
- iekulties Pietiekošu daudzumu izkult.
- izkopt Pilnveidot, bagātināt, niansēt (garīgās vai fiziskās īpašības); izveidot tādu, kas atbilst augstākām prasībām, augstākam kultūras līmenim.
- Herāta Pilsēta Afganistānā ("Herat"), vilajeta administratīvais centrs, 349000 iedzīvotāju (2006. g.), kādreiz bijis kultūras centrs ar skaistu apbūvi, ko padomju karaspēks iznīcinājis.
- Vārānasī Pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Gangas krastos, 1200000 iedzīvotāju (2011. g.), hinduisma vissvētākā pilsēta, dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku; Benaresa.
- Šaļčininki pilsēta Lietuvā ("Šalčininkai"), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, netālu no Baltkrievijas robežas, 6700 iedzīvotāju (2015. g.), Lietuvas poļu kultūras centrs, apmēram 70% no pilsētas iedzīvotājiem ir poļi, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Ani Pilsēta un cietoksnis viduslaiku Armēnijā, Ahurjanas labajā krastā (tagadējās Turcijas ziemeļaustrumos), dibināts V gs., viens no lielākajiem ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras centriem Armēnijā X-XIV gs.
- Aizputes pilskalns pilskalns Aizputē, Tebras labjā krastā, 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakumam (~100 x 60 m) noapaļotas trapeces forma, konstatēts 0,5 m biezs, uz kuršu pils eksistences laiku attiecināms kultūrslānis
- Nāzupu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 70 m, kultūrslānis nav konstatēts un izmantošanas laiks nav zināms
- Berzīnes pilskalns pilskalns Balvu nopvada Bērzpils pagastā, 15 m augsts, garens paugurs, kas abos galos norobežots ar grāvi un valni, plakums - 25 x 65 m, kultūrslānis izpostīts 19. gs. ierīkojot pilskalnā kapsētu un kapliču
- Baltkāju pilskalns pilskalns Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, savrups, 12 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, konstatēts apmetnes kultūrslānis, kas datējams ar 1. gt. 1. pusi vai nedaudz vēlāku laiku
- Baltcepuru pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, 200 m uz rietumiem no Baltcepuru mājām un \~0,5 km uz rietumiem Aizputes pilsētas robežas, tas ir savrups, 8-10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm purvainu pļavu (tagad dīķu) vidū, plakums (~40 x 70 m) izlīdzināts, noapaļota četrstūra formas, dienvidu pusē atdalīts ar grāvi (tā platums 10 m, dziļums 4-5 m), kultūrslānis neizteiksmīgs
- Dunalkas elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, uz dienvidiem no Grantiņu mājām, savrups, lēzens paugurs ar plakumu \~60 m diametrā, kas no 3 vpusēm norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, pēc izveidojuma vairāk atgādina kulta vietu
- Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu
- Ezerlūķu pilskalns pilskalns Dobeles novada Bikstu pagastā, Zebrus ezera ziemeļu krastā, savrups, \~30 m augsts, ainavisks paugurs, plakums - \~40 x 25 m, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms
- Gaviezes elkukalns pilskalns Gaviezes pagastā pie Elkukalnu mājām, savrups paugurs plašāka reljefa pacēluma augstākajā daļā, 4-6 m augstās nogāzes ir mākslīgi izveidotas stāvas, plakumam noapaļota trīsstūra forma (garums 50 m, lielākais platums 40 m), nostāsti vedina domāt, ka tas varētu būt bijis sena kulta vieta, datējums nav zināms
- Babrānu pilskalns pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Babrānu mājām, norobežots, austrumu-rietumu virzienā orientēts, 6-7 m augsts paugurs, plakums — iegareni apaļš (diametrs — \~50 m), kultūrslānī atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens darba cirvju fragmenti norāda uz apdzīvotību 1. gt. p. m. ē. un, iespējams 1. gt. 1. pusē
- Bantenišķu gaisa kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, savrups paaugstinājums Ildzīša ezera ziemeļrietumu krastā, kas daļēji zaudējis sākotnējo formu, plakumā (80 x 100 m) konstatēts kultūrslānis, atrastas 1. gt. 2. puses keramikas lauskas
- Bogdānu pilskalns pilskalns Krāslavas novada Konstantinovas pagasta Bogdānos, bijis savrups pacēlums (garums \~50 m, platums \~20 m, augstums \~4 m) zemā, līdzenā vietā, noarts jau agrākos laikos, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms
- Babrauščinas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Svariņu pagastā starp Spogevu un Babrauščinu, savrups 10-12 m augsts, purvainu pļavu ieskauts paugurs, plakums - 30 x 25 m, kultūrslānī atrastās keramikas lauskas un dzelzs šķēpa uzgalis attiecināmi uz dzelzs laikmetu
- Melnā ieža pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Braslas HES aizsprosta, aizņem garena paugura ziemeļaustrumu galu, kas norobežots no pārējās paugura daļas ar 10 m platu un 2 m dziļu grāvi un 1,3 m augstu valni, plakums (~80 x 50 m) ir nolaidens, ar 6-7 m kritumu Braslas virzienā, kultūrslānis nav konstatēts
- Stārasta pilskalns pilskalns Limbažu novada Skultes pagastā, Aģes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo Aģes krauja, grava un bijis \~50 m garš grāvis, plakums - \~50 x 12 m, precīzs datējums nav zināms, izteikta hipotēze, ka te atradusies 13. gs. vēstures avotos minētā Metsepoles pils, bet pēc citiem uzskatiem, te bijis Indriķa hronikā minēto Aģes lībiešu nocietinājums
- Muldenieku pilskalns pilskalns Neretas pagastā, \~300 m uz dienvidaustrumiem no Dumpju (bij. Muldenieku) mājām, reljefa pacēlums (augstums - 7-8 m, garums - 60 m, platums - \~30 m), ko ietver purvājs, kultūrslānis nav konstatēts, varbūtēja kulta vieta; Upurkalns
- Dzirkaļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Dubuļiem, plakums — \~45 x 25 m, kultūrslānis neizteiksmīgs un datējums nav zināms
- Skudru pilskalns pilskalns Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, nogāze pret upi ir stāva, \~25 m augsta, pārējās lēzenākas, rietumu nogāzē 3 terases, plakums — apaļš \~40 m diametrā, izlīdzināts, domājams, ka izmantots kā kulta vieta
- Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām
- Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus
- Veckuipju pilskalns pilskalns Tukuma novada Viesatu pagastā, ir savrups, 28 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums izlīdzināts - 15-20 m plats, ziemeļaustrumu malā nocietināts ar \~4 m augstu valni, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms
- Dupurkalns Pilskalns Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils-Vandzenes ceļa labajā pusē, \~250 m uz rietumiem no Sasmakas ezera, savrups 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, plakums - \~30 x 50 m, kultūrslānis nav konstatēts, varbūt būtu atzīstams par pileni (patvēruma vietu) vai kulta vietu.
- Vijciema Celītkalns pilskalns Valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium")
- Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns
- Vaidavas pilskalns pilskalns Valmieras novada Vaidavas pagastā, ir reljefa pacēlums Vaidavas ezera ziemeļaustrumu krastā, tā rietumu nogāze ir stāva, 22 m augsta ezera krasta krauja, ziemeļu nogāzes augstums — 10-15 m, pārējā daļa nostiprināta ar 3 vaļņu un grāvju sistēmu, plakums — četrstūrains 60 x 60 m, konstatēts tikai neliels kultūrslānis un datējums nav zināms
- Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts
- Vieķu pilskalns pilskalns Zosēnu pagastā, ir paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 193 m vjl., relatīvais augstums — 17 m, plakums — \~20 x 15 m, tā kultūrslānis postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, datējums nav zināms
- Liedes kalni pilskalns, apmetne un kulta vieta Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, nelielu pauguru virkne (garums — \~20 km, augstums — 115-160 m vjl., relatīvais augstums — 4-11 m) gar Liedes labo, vietām arī kreiso krastu, starp tiem pilskalns (~10-12 m augsts) un kulta vieta (Māras kalns), kā arī apmetnes vieta starp Māras kalnu un Liedes upi, kas bijusi apdzīvota līdz \~10 gs.
- Ložmetējkalns Pirmā pasaules kara cīņu vieta, kultūrvēsturisks liegums, atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā, 2-2,5 km uz dienvidiem no Babītes ezera.
- sporta pils plaša celtne, kas paredzēta sporta sacensībām, masu pasākumiem fiziskajā kultūrā
- nekropole Plašas (parasti mākslinieciski izveidotas) kapenes (seno kultūras centru tuvumā).
- tehnizēt Plaši ieviest tehniku (tautas saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, darba procesā u. tml.).
- plegafonija Plaušu auskultācija, izklausot trokšņus, kas rodas no balsenes perkusijas.
- iepļāpāties Pļāpājot iekulties.
- klenkāt Pļāpāt, "kult tukšus salmus".
- reakcionārs Politiskās reakcijas piekritējs vai līdzdalībnieks; konsekvents (politiskā, ideoloģijas, kultūras, tehnikas) progresa ienaidnieks.
- haktīvisms Politiskas, ekonomiskas, reliģiskas un kultūru cīņas internetā, uzlaužot mājaslapas u. tml. (angļu "hacktivism").
- klerikālisms Politisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
- mazuri Poļu etnogrāfiska grupa, Polijas ziemeļaustrumu rajonu iedzīvotāji, saglabājuši dažas dialekta īpatnības, tradicionālās kultūras iezīmes (tautas tērpi, kokgriezumi u. c.), ticīgie - gk. protestanti.
- Jaunais laikmets populāra reliģiska kustība, kas sākās 20. gs. 80. gados Kalifornijā, to raksturo holistiska orientācija, garīgā līdzsvara meklējumi sevī un apkārtējā pasaulē, dabas pielūgsme, pievēršanās Austrumu kultūrai un reliģijām, aizraušanās ar okultismu un parapsiholoģiju
- ankhs Populārs, okults, maģisks dzīvības simbols (krusts ar cilpu).
- transkulturācija Posms akulturācijas gaitā norisošā pārejā no vienas kultūras uz citu.
- narācija Postkulturālistu terminoloģijā - divu vai vairāku naratoru dialogs.
- narators Postkulturālistu terminoloģijā - gan stāstītājs, gan klausītājs; gan tas, kas literārajā darbā stāsta, pavēsta kaut ko, vēršoties pie kāda iedomāta vai esoša adresāta, gan šis adresāts.
- transavangards Postmodernisma tēlotājas mākslas novirziens, kura pārstāvji noliedz konceptuālo mākslu, par galveno glezniecībā un tēlniecībā izvirzot emocionālo faktoru un spēles elementu sasaistot metaforisku figurālismu, glezniecisku apjomu, spilgtu koloristisku risinājumu, uzsvērtu ekspresivitāti ar kultūrvēsturiskām asociācijām.
- kopulēt Potēt, saaudzējot mežeņa dzinumu ar kultivējamā auga potzaru.
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
- svētpriede Priede, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
- muzeja priekšmets priekšmets, kas pēc izpētes un apstrādes ir atzīts par priekšmetu ar kultūrvēsturisku nozīmi un atrodas muzeja krājumā
- muzejisks priekšmets priekšmets, kas pēc savas kultūrvēsturiskās nozīmes atbilst muzeja priekšmeta prasībām, bet nav iekļauts muzeja krājumā
- veimutpriede Priežu suga ("Pinus strobus"), Eiropā ievesta no Ziemeļamerikas, Latvijā kultivē kā krāšņuma koku.
- separācija Process, kura gaitā noteikta sociālā grupa vai indivīds, kas sabiedrībā pārstāv citu kultūru un valodu, pilnībā noliedz valdošo kultūru un valodu, izolējas no tās.
- kultūras asimilācija process, kurā mazākuma grupa pārņem vairākuma grupas vai dominējošās kultūras vērtības un uzvedības modeli; pretstats multikulturālismam, kas akcentē kultūru dažādību un to atšķirību vērtību
- raža produkcija, ko kādā laikposmā iegūst no kultūraugiem
- gids Profesionāls tūristu pavadonis, kas iepazīstina ar kultūras pieminekļiem, ievērojamām vietām, mākslas darbiem u. tml.
- renesanse Progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta pirmajai pusei), kas ir saistīts ar kapitālistisko attiecību un humānistiskā pasaules uzskata veidošanos.
- proletkultietis Proletkulta piekritējs.
- Videvuts Prūšu mitoloģijā - kultūrvaronis, kas prūšiem izveidoja sociālo organizāciju, nodibināja laicīgo varu un tika ievēlēts par valdnieku.
- Tanita Pūniešu dieviete, saistīta ar Baala Hammuna kultu, Kartāgas aizgādne.
- swamps Purvaini, ar dabisku veģetāciju apauguši, vēl nekultivēti zemi līdzenumi ASV dienvidaustrumu daļā.
- taksodija Purvciprešu dzimtas skuju koks, tā dzimtene - Amerika; dažviet dienvidu rajonos to kultivē kā dekoratīvu koku ar nosaukumu purva ciprese.
- vanagi Pusmilitāra latviešu jaunatnes biedrība nacionālās kultūras un valsts drošības sargāšanai 1922.-1934. g.
- leišsviests Pussakults sviests, kurā palicis ķērnes piens.
- Jukatanas pussala Pussala Centrālajā Amerikā, starp Karību jūru un Meksikas līci, ziemeļu daļa pieder Meksikai, dienvidu daļa — Belizai un Gvatemalai, platība — \~180000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1122 m, daudzu maiju kultūras pilsētu drupas.
- ieklopēt Putojot iemaisīt, iekult.
- sist Putot, kult; putojot, kuļot gatavot (ko).
- praktiskā radiobioloģija radiobioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izmantojamību kultūraugu ražas palielināšanā un kvalitatīvā uzlabošanā, selekcijā, pārtikas produktu aukstajā sterilizācijā
- bandana Raibs galvas lakats, bieži ar iekodinātu rakstu (parasti uz melna pamata), ko mēdz sasiet pakausī; reperu, hiphopa un citu jaunatnes subkultūru atribūts.
- klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks, kura darbi laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- klasika rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu
- ukrainisks Raksturīgs ukraiņiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- kulties Refl. --> kult(1); tikt kultam.
- nokulties Refl. --> nokult (1); tikt nokultam.
- sakulties Refl. --> sakult (1); tikt sakultam.
- sakulties Refl. --> sakult (2); tikt sakultam.
- mūža stipendija regulārs naudas pabalsts, ko piešķir Valsts kultūrkapitāla izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā
- šamanisms Reliģija (Āfrikā, Austrālijā, Āzijā), kas pamatojas uz kulta kalpotāju saikni ar gariem rituāla laikā.
- politeisms Reliģija, kuras pamatā ir daudzu dievu kults; daudzdievība.
- daudzdievība Reliģija;, kuras pamatā ir daudzu dievu kults.
- rituālisms Reliģijas virziens, kurš pievērš pārspīlēti lielu nozīmi kulta ārējām izpausmēm (rituāliem).
- svētnīca Reliģiska kulta celtne, telpa, arī vieta; arī templis, baznīca, dievnams.
- svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
- kargo kulti reliģiskas kustības Melanēzijā un Jaungvinejā, kuru piekritēji atdarina eiropiešu rituālus cerībā šādi sasniegt eiropiešu materiālās labklājības līmeni - "kargo"; kultu locekļi gaida mesijas atnākšanu, kurš novērsīs slimības un tautai izdalīs dažādus labumus
- orģija Reliģiskas svinības (senajā Romā, Grieķijā, Austrumu zemēs), kas saistītas ar dievu kultu.
- seluni Relikta aborigēno cilšu grupa, dzīvo Birmas dienvidu piekrastē un Mjei arhipelāgā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi vai budisti.
- iekūlums Rezultāts --> iekult (1).
- Kusars va Husass rietumsemītu mitoloģijā - dievs - kultūrvaronis, amatnieks, galvenokārt kalējs un ieroču meistars, minēts tekstos jau 3. gt. p. m. ē.
- Melkarts Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs.
- Asirata Rietumsemītu mitoloģijā - dievu un cilvēku māte, dieva Ela sieva, auglības dieviete, bija saistīta arī ar ūdens stihiju, viņas kults bija saistīts ar sakrālo prostitūciju.
- Bukultu līgums Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas līgums, noslēgts 1546. g. 24. oktobrī Bukultos, Rīga atzina arhibīskapu par pilsētas senioru kopīgi ar Livonijas ordeņa mestru un arhibīskaps atzina Rīgas iedzīvotāju tiesības uz ticības brīvību.
- RKAP Rīgas kultūras un atpūtas parks.
- Vecāķi Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas līča piekrastē starp Vecdaugavas attekas ziemeļrietumu galu un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, Rīgas pilsētā iekļauta 1949. g., kopš 1999. g. ietilpst Piejūras dabas parka teritorijā.
- Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde Rīgas pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmums, kura uzdevums ir organizēt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu ansambļa aprūpi, restaurāciju un izpēti, nodrošināt kārtību Brāļu kapos un Brīvības pieminekļa apkārtnē, kontrolēt Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu kultūrvēsturiskās simbolikas izmantošanu.
- Ganības Rīgas pilsētas rajons starp Bukultu, Eksporta, Hanzas, Vesetas un Duntes ielām.
- rogulis Rijā izkulta vārpa, kurā vēl ir kādi graudi.
- kušņas Rijā labību mētājuot saslaucītas neizkultas pusvārpītes un rodziņas, ko paber cūkām.
- kuļamais Rīks, ar kura palīdzību tiek sakulti olu dzeltenumi vai baltumi.
- Teze riungu (Indonēzija, Floresas sala) mitoloģijā - ciltsmāte, kultūrvarone, kas radīja pati sevi uz klints okeānā
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlisma kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas
- Baltezers Ropažu novada Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bukulti" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- centifolija Rozes kultūrsuga, no tās cēlusies liela daļa dārza šķirņu.
- ābele Rožu dzimtas augļu koks (ģints "Malus") ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem, 54 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga (mežābele), 16 sugas introducētas, no tām 2 pāriet savvaļā, pasaulē kultuvē \~10 tk šķirņu, Latvijā dārzos un kolekcijās \~500 šķirņu.
- persiks Rožu dzimtas ģints ("Persica"), augļu koks ar samtainiem, sulīgiem, dzeltenīgi sārtiem augļiem, savvaļā sastopams Ķīnā, 5 sugas, tiek kultivēts jau 2000 gadu.
- bumbiere Rožu dzimtas ģints ("Pyrus), augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem; \~50 sugu, kultivē \~5000 šķirņu.
- ērkšķu plūme rožu dzimtas suga ("Prunus spinosa"), ērkšķains krūms (1-4 m augsts) ar baltiem ziediem, zili kauleņi, kuru garša kļūst maigāka pēc salnām, tos izmanto sulu, liķieru izgatavošanai; Latvijā ļoti reti kultivē kā krāšņumaugu
- ipekakuāna rubiju dzimtas augs ("Cephaëlis ipecacuanha"), 15-60 cm augsts puskrūms ar sīkiem, baltiem ziediem, aug Dienvidamerikā (kultivē Indijā, Indonēzijā, Tanzānijā), kura saknes preparātus medicīnā lieto par vemšanas un atkrēpošanas līdzekli
- hinīnkoks Rubiju dzimtas ģints ("Cinchona") mūžzaļš koks, kuru kultivē mizas ieguvei Andu kalnos Dienvidamerikā; miza satur \~30 alkaloīdu, t. sk. hinīnu, ko lieto medicīnā.
- sējas rudzi rudzu suga ("Secale cerealea"), ko ziemeļu puslodē kultivē kā viengadīgu labības augu
- aticisms Runas izsmalcinātība un intelektuāla tēlainība, kas bija raksturīga Atikas iedzīvotājiem, galvenokārt atēniešiem viņu kultūras uzplaukuma laikā.
- izčakstināt Rūpīgi izkult.
- barbarisms Rupjība, nežēlīgums, arī nekulturālība.
- barbarisks Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls (par cilvēku).
- barbars Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls cilvēks.
- pukciniastra Rūsas sēņu rindas dzimta ("Pucciniastraceae"), kas parazitē uz dažādiem savvaļas augiem un kultūraugiem un ierosina to slimības, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu.
- pudurošana Rušināmaugu mehāniskā retināšana (galvenokārt tālrindu sējumos) ar kultivatoru vai cukurbiešu retinātāju, atstājot rindā vienādos atstatumos vairāku augu pudurus.
- civilizācija Sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpe, ko sasniegusi attiecīgā sabiedriski ekonomiskā formācija ; sabiedrība noteiktā (parasti augstā) attīstības pakāpē.
- fiziskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu; cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem
- juridiskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas cieši saistīta ar visas sabiedrības kultūras izaugsmi, tā ir sabiedrības idejiski tiesiskais stāvoklis - attīstības līmenis noteiktā tās attīstības posmā, raksturo tiesību un tiesiskās apziņas attīstības līmeni, pilsoņu tiesību un brīvību plašumu un garantētību, likumdošanas pilnīgumu un efektivitāti, likumības un tiesiskās kārtības stabilitāti u. c.
- izglītības biedrības sabiedriskas organizācijas, kas tika dibinātas, lai veicinātu izglītību un kultūru; pirmās Latvijā radās 19. gs. 80. gados, aktīvi darbojās līdz 1. pasaules karam, pēc tā bija viena no Latvijas Universitātes dibināšanas iniciatorēm, pastāvēja arī vēl 20. gs. 20. un 30. gados, taču savu agrāko nozīmi tās bija zaudējušas
- Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim
- SPF Sabiedrisko profesiju fakultāte.
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- koalīcija Sadarbība kopīgu kultūras mērķu sasniegšanai.
- piemineklis Saglabājams objekts, kam ir liela nozīme kādā kultūras jomā.
- dabas resursi saimniecībā un kultūrā izmantojamie dabas objekti un procesi: zeme, tās dzīles, ūdeņi, meži, flora un fauna, atmosfēra, gaiss, Saules un vēja enerģija, Zemes iekšējais siltums, paisums un bēgums
- orientāls Saistīts ar Austrumu zemēm, tautām, valodām, kultūru, tām raksturīgs.
- kultūrpolitisks Saistīts ar kultūras politiku, tai raksturīgs.
- kultūrvēsturisks Saistīts ar kultūras vēsturi, tai raksturīgs.
- kultūrtehnisks Saistīts ar kultūrtehniku, tai raksturīgs.
- kultūrtrēģerisks Saistīts ar kultūrtrēģerismu, tam raksturīgs.
- kulturāls Saistīts ar kultūru (1), tai raksturīgs.
- muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs; tāds, kam ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtība.
- tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
- okultistisks Saistīts ar okultismu, tam raksturīgs.
- pop- Saistīts ar popārtu, popkultūru, popmūziku.
- sakrāls Saistīts ar reliģisko kultu, tam raksturīgs.
- kultūrsaimniecisks Saistīts ar sociālekonomisko attīstību un kultūru.
- etnogrāfisks Saistīts ar tautas materiālo un garīgo kultūru.
- sviests saiet lielajā saka, ja neatdalās paniņas, kad tiek kults sviests
- siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
- ziemeļu sakņu pangnematode sakņu pangnematožu suga ("Meloidogyne hapla"), kas parazitē gan kultūraugu (burkānu, gurķu, salātu), gan savvaļas augu saknēs
- olmeku kultūra sakrālo celtņu paliekas, monumentāli kulta alu zīmējumi, milzīgas no bazalta veidotas cilvēku galvas, cilvēku un dievību statujiņas, akmens maskas
- zakristija Sakristeja - katoļu un luterāņu baznīcas telpa, kur tiek glabāti liturģiskie trauki u. c. kulta piederumi un kur garīdznieks gatavojas dievkalpojumam.
- aizkult Sākt kult.
- sapērt sakult
- samašīnēt sakult (1)
- sanīt Sakult (sviestu).
- savālēt sakult ar vāli; izdauzīt, izkult ar vāli
- saķērnāt Sakult krējumu sviestā.
- uzkult Sakult nelielu daļu.
- putināt sakult putas; putot ziepes
- izķērnēt Sakult sviestā (krējumu).
- saklopēt Sakult, saputot.
- sakuldināt Sakult, saputot.
- sabuņķēt sakult, sasist
- sakuļāt Sakult, saskalināt.
- sakuļināt Sakult, saskalināt.
- sakulderēties Sakulties (1).
- sanīties Sakulties sviestā (par krējumu).
- iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no piena, mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
- sociālantropoloģija Salīdzinoša kultūru un radniecības sistēmu pētniecība.
- etnopsihiatrija Salīdzinoši pētījumi par garīgo slimību definīcijām, klasifikāciju un ārstēšanu atšķirīgās kultūrās.
- nams Samērā liela celtne, arī celtnes daļa, kurai ir, parasti administratīvas, sabiedriskas, kultūras, tirdzniecības, funkcijas; arī attiecīgā iestāde, uzņēmums.
- subkultūra Samērā patstāvīga garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
- purānas Sanskrita literatūras pieminekļi, hinduisma svētās grāmatas, kas katra veltīta kāda dieva kultam un stāsta par visu radību izcelsmi, dieviem, gudrajiem, valdniekiem.
- saklapēt Saputot, sakult.
- sarracenia Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae"), ilggadīgi lakstaugi, kam šļūtenes veida rozetes lapas ar vāciņu, ar lielu lapas veida zieda drīksnu, kas ziedu gandrīz pavisam aizsedz un noslēdz, 7 sugas atlantiskās Ziemeļamerikas kūdras purvos, no tām 1 kultivē arī augu mājās kūdras sūnās.
- javanicīns Sarkana antibiotiska viela, iegūta no "Fusarium javanicum" kultūrām; darbīga pret daudzām baktērijām, daļēji arī pret mikroskopiskajām sēnēm; vienlaicīgi ar to iegūst arī oksijavanicīnu.
- loganoga Sarkano aveņu un lāča kazeņu hibrīds, Ziemeļamerikā audzē kā ogu kultūru; 20. gs. vidū mēģināts audzēt arī Latvijā, bet bez panākumiem.
- sējas sāre sāru suga ("Panicum miliaceum") jeb prosa (1), kas ir viens no senākajiem kultūraugiem
- stagnācija Sastingums, apsīkums kādā sabiedriskās dzīves, garīgās kultūras nozarē, cilvēka garīgā izaugsmē u. tml.
- transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē
- obelisks Saules dievības kulta simbols Senajā Ēģiptē, šāds četrskaldņu stabs.
- kultin Savienojumā ar "kult" lieto darbības pastiprinājuma raksturošanai.
- māja Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs ir kultūraugs.
- etnogrāfiskā grupa savrupa tautības vai nācijas daļa, kas saglabā dažas kultūras, valodas, dzīvesveida īpatnības
- augsekas shēma secība, kādā kultūras nomaina cita citu un iziet visus augsekas laukus (periodu, kurā tas notiek, sauc par rotāciju)
- lecektis Segtas zemē padziļinātas vai virszemes būves agrīno dārzeņu, puķu u. c. dekoratīvo kultūraugu, kā arī to sēklu un dēstu audzēšanai.
- Pastinaca sativa ssp. sativa sējas pastinaka pasuga, kas tiek plaši kultivēta arī Latvijā
- cukurzirnīši Sējas zirņu kultivēta forma ar ēdamām pākstīm.
- sala izcilāšana sējeņu un stādu sakņu apraušana, atkārtoti sasalstot un izplešoties smagu minerālaugšņu vai kūdrainu augšņu virskārtai (visbiežāk kokaudzētavās un jauniestādītās meža kultūrās)
- meženis Sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašība.
- sublimēšana Seksuālās enerģijas pārveide kultūras sasniegumos.
- abramīti Sekta Antiohijā, kas noliedza Kristus dievišķo dabu, baznīcas kultu un dogmatus; atzina tikai desmit baušļus un Tēvreizi.
- bategi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- džahaji Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- lanohi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- mheri Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- sabubi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- senebreju valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas bija sarunvaloda Palestīnā 2.-1. gt. p. m. ē., vēlāk - reliģijas un kultūras valoda; lietots senebreju raksts (fonogrāfiski konsonantisks raksts, viens no feniķiešu raksta atzariem), no 2. gs. p. m. ē. - kvadrāta raksts
- sīriešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas izveidojusies uz aramiešu valodas dialekta bāzes un kļuva par visu kristīgo aramiešu literāro valodu; mūsu dienās ir dažu Austrumu baznīcu kulta valoda, lieto vairākus aramiešu raksta paveidus
- ēģiptiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes valoda, lietota Senajā Ēģiptē 3. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.; viena no senākajām pasaules kultūras valodām, ap 2.-3. gs. m. ē. no tās attīstījusies koptu valoda
- sabeisms Sena (pirmsislāma) reliģija Ziemeļmezopotāmijā, Arābijā, Sīrijā un Mazāzijā; tai raksturīgs debess spīdekļu kults; nosaukums cēlies no Arābijas sabiešu cilts, kurā meklējami šā kulta pirmsākumi.
- Aroniešu apmetne sena dzīvesvieta (1. gt.-2. gt. 1. puse) Madonas novada Aronas pagastā pie Aroniešu mājām, upes stāvkrastā, palienas malā, platība \~1 ha, intensīvs kultūrslānis, atrastas vairākas senlietas (aproce, sakta u. c.)
- Ruņģu apmetne sena dzīvesvieta Dobeles novada Penkules pagastā, 150-200 m no Ālaves kreisā krasta, aizņem 35 x 45 m lielu teritoriju, konstatēts 35 cm biezs, melns kultūrslānis, kurā ir apdeguši akmeņi, bijusi apdzīvota dzelzs laikmetā
- Speldžu apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Vīķu ezera ziemeļrietumu krastā, aizņem \~200 x 250 m lielu platību, kas postīta zemes meliorācijas darbos, kultūrslānī atrastas dažādas senlietas un bezripas keramikas trauku lauskas
- Melnzemes kalns sena dzīvesvieta Svitenes pagastā, Virsītes labajā krastā, teritorija \~100 x 30 m, postīta apstrādājot zemi un veicot meliorācijas darbus, konstatēts kultūrslānis, kurā ir deguši akmeņi, atrastas apmestās keramikas lauskas, datējums nav zināms
- Bānūžu svētavots sena kulta vieta Cēsu novda Taurenes pagastā pie Bānūžu ezera, šī avota ūdens senāk uzskatīts par dziedinošu
- Aizvīķu pilskalns sena kulta vieta Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, \~100 m uz rietumiem no Pilenieku mājām, Gramzdas-Aizvīķu ceļa kreisajā pusē, lēzens paugurs ar 32 m diametra plakumu
- Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām
- Milzkalnes baznīcas kalns sena kulta vieta Smārdes pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Šlokenbekas pils, \~8 m augsts iegarens paugurs (~150 x 100 m), viena mala norakta
- Līdaciņu Jāņa kalns ar akmeni sena kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā pie Līdaciņu mājām, Jāņa kalns ir uzkalns (garums 50 m, platums 20 m), kura centrālajā daļā atrodas Upurakmens (augstums 1,15 m, apkārtmērs pie zemes 7 m), nostāstos minēta pāļu būve, kas atradusies blakusesošajā purvā
- Mazsalacas Velnala sena kulta vieta un arheoloģiskais piemineklis Neļķu klintīs, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1967. g., alas garums - 16 m, platums - 7 m, grīdas laukums - 68 kvadrātmetri, augstums ieejas daļā - 1,2-2 m
- Harapas kultūra sena kultūra Indostānas ziemeļrietumu daļā, līdzenumā ap Indas upi, ap 2500.-1500. g. p. m. ē.; izrakumos atsegtas Harapas, Mohendžodaro un Lotalas drupas; piktogrāfiskais raksts nav atšifrēts
- Knosa Sena pilsēta Krētas salas ziemeļu daļā (Grieķija), viens no Egejas kultūras centriem, 22.-16. gs. p. m. ē. tā bija liela pilsēta, Krētas valsts galvaspilsēta; izpostīja zemestrīce (ap 1470. g. p. m. ē.) un ugunsgrēks (ap 1380. g. p. m. ē.).
- Antiohija Sena pilsēta, dibināta 300. g. p. m. ē. kā seleikīdu galvaspilsēta, 63. g. p. m. ē. nonāca romiešu pārvaldībā, kā tranzītceļš uz austrumiem un grieķu kultūras centrs tā kļuva par vienu no Vidusjūras valstu lielākajām pilsētām (šeit tika nodibināta pirmā kristīgā draudze ārpus Palestīnas), tās vietā tagad atrodas Turcijas pilsēta Antakja.
- lectisternium Senā Romā kulta akts dievu labvēlības iegūšanai.
- lektisternijs Senā Romā kulta akts dievu labvēlības iegūšanai.
- suplikacija Senā Romā kulta veids, lūgums, lūgšana, nometoties ceļos.
- kolēģija Senajā Romā - personu apvienība, kas pārzināja noteiktu amatu vai reliģisko kultu.
- arhaika Senākais posms mākslas vai kultūras attīstībā; visbiežāk - sengrieķu mākslā 7.-6. gadsimtā p. m. ē.
- mitraisms Senās Irānas, Indijas un citu zemju reliģijās - Mitras kults; m. ē. pirmajos gadsimtos tas plaši izplatījās Romas impērijā un bija kristiānisma sāncensis; no mitraisma kristīgie aizguva svēto vakarēdienu, krusta simbolu, ziemsvētkus u. c.
- hiērodūli Senatnē vergi, kas kalpoja svētnīcās un skaitījās par dievu īpašumu; dažos austrumu kultos un Korintā sievietes šajās statusā kalpoja sakrālai prostitūcijai.
- Amons Senēģiptiešu mitoloģijā - Saules dievs, laika gaitā tas saplūda ar Hēliopoles dievu Ra un tā kults izplatījās visā Ēģiptē.
- hiporhema Sengrieķu kulta ceremoniālā himna, ko dziedāja svinīgā gājienā.
- fiale Sengrieķu trauks: plakans metāla (retāk māla) trauks ar ieliektām malām, rotāts ar ciļņiem vai apgleznots; lietots sadzīves vai kulta vajadzībām.
- grēcists Sengrieķu valodas vai sengrieķu kultūras pētnieks.
- hellēnists Sengrieķu valodas, literatūras un kultūras speciālists, pētnieks.
- antīka Senie laiki; senās Grieķijas un Romas kultūras periods.
- pani senindiešu mitoloģijā - dēmonu grupa vai dēmoniska cilts, Indras ienaidnieki, kas attēloti kā melīgi radījumi, kam nav ne ticības, ne kulta; nav izslēgts arī, ka šīs cilts raksturojums atspoguļo mitoloģizētus priekšstatus par kādu reālu cilti, kas bija naidīga āriešiem
- linga Senindiešu mitoloģijā - dievišķā radīšanas spēka simbols, vīrieša dzimumlocekļa apzīmējums, falliskā kulta izpausme.
- Soma senindiešu mitoloģijā - trešais visvairāk pieminētais dievs no visiem dieviem (aiz Indras un Agni), viņa mitoloģiskais tēls; arī somas auga un dzēriena kults
- makumba Seno āfrikāņu dievu sinkrētisks kults Brazīlijā, kas ļoti līdzinās vudū.
- kamilla Seno romiešu apzīmējums meitenēm, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterienes.
- kamills Seno romiešu apzīmējums zēniem, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterus.
- Abīda Senpilsēta Ēģiptē, viena no vecākajām pilsētām un reliģiskais centrs (Ozīrisa kults) Augšēģiptē, vairāku senu (XIV-XII gs. p. m. ē.) tempļu u. c. celtņu drupas.
- Mikēnas Senpilsēta Grieķijā, Peloponesā, viens no senās Krētas-Mikēnu kultūras (III gt. vidus - II gt. p. m. ē.) galvenajiem centriem, nopostīta 470. g. p. m. ē.
- Mohendžodara Senpilsēta Indas ielejas dienvidos ("Mohenjo-Daro"), Pakistānā, viens no senās Harapas kultūras (2500.-1500. g. p. m. ē.) lielākajiem centriem, arheoloģiskos izrakumos atklāti 7 dažādu periodu slāņi, aizsargmūri ar torņiem, ielu tīkls taisnstūra plānojumā, 2-3 stāvu dzīvojamās mājas u. c. celtnes.
- Sūzas Senpilsēta Irānas rietumos, tagadējās Šūšas vietā (Hūzestānā), apdzīvota no IV gt. sāk. p. m. ē., senās Elamas galvaspilsēta un kultūras centrs, vēlāk - Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad 4 drupu pakalni.
- Milēta Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (gr. val. "Mīlētos"), tagadējā Turcijas teritorijā, dibināta XI vai X gs. p. m. ē. senākas pilsētas vietā, liels tirdzniecības centrs, VII-V gs., p. m. ē. - Jonijas lielākā pilsēta, ievērojams sengrieķu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs, nopostīta 494. un 334. g. p. m. ē., vēlāk zaudējusi nozīmi.
- Mitla Senpilsēta Meksikā ("Mitla"), Oahakas pavalstī, Dienvidu Sjerramadres kalnos 1650 m vjl., dibināta - VIII gs. p. m. ē., X-XIV gs. - sapoteku kultūras centrs, XV gs. to iekaroja mišteki, XVI gs. - sapoteki un spāņi.
- Montealbana Senpilsēta Meksikā ("Monte Alban"), Oahakas pavalstī, sapoteku, pēc tam mišteku politikas un kultūras centrs (IV gs. p. m. ē. - XVI gs. m. ē.), arhitektūras pieminekļi: piļu, piramīdu, amfiteātra, akmens kāpņu (platums - 40 m), kapeņu drupas.
- Teotivakana Senpilsēta Meksikā ("Teotihuacan"), Mehiko pavalstī, kultūras centrs no II gs. p. m. ē. līdz m. ē. IX gs., saglabājušās Saules piramīdas ar tempļu drupām, skulptūras, ciļņi, freskas, izrakumi kopš XIX gs. sākuma.
- Palenkes senpilsēta senpilsēta Meksikā (“Palenque”), Čjapasas štatā, maiju politiskais un kultūras centrs III-VIII gs., saglabājušās pils, Saules, Krusta, Uzrakstu tempļa drupas ar cilņiem, kapenes ar zemciļņiem, sarkofāgu
- Kiša Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), uz dienvidiem no Babilonas, liels senās Šumeras kultūras centrs, tagad drupu pakalns (Oheimira), atrastas valdnieku pils (XXVIII-XXV gs. p. m. ē.) u. c. celtņu drupas.
- Taksila Senpilsēta Pakistānā ("Taksila"), Pendžābas provinces ziemeļos, liels ekonomiskais un kultūras centrs VI gs. p. m. ē. - V gs. m. ē., arheoloģiskos izrakumos atklātas dažādu periodu drupas, apkārtnē daudz budistu celtņu (klosteri, stūpas) un statuju.
- tefs sens graudzāļu dzimtas kultūraugs, ātraudzīgs, sausumizturīgs, mazprasīgs; graudi sīki; kultivē kā labību Indijā, Etiopijā, Somālijā, Kenijā, Dienvidāfrikā, ASV, Gviānā, Austrālijā; izmanto uzturā, kā arī lopbarībai; Abesīnijas tefs
- megarons Sens mājokļa tips, kas plaši lietots Egejas kultūrā (3.-2. gt. p. m. ē.): taisnstūra telpa ar pavardu centrā un ieejas portiku.
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- verterisms Sentimentālisma un romantisma literatūrā un laikmetā populārs uzvedības modelis, kas izveidojās J. V. Gētes romāna "Jaunā Vertera ciešanas" (1774) ietekmē un saistās ar pasaules skumju, paššaustīšanas, melanholijas, pašnāvības domu kultu.
- koksnes sēņu identifikācija sēņu noteikšana pēc sugai raksturīgām makroskopiskām un mikroskopiskām pazīmēm; laboratorijās izmanto optisko un elektronu mikroskopu, sēņu tīrkultūras izdalīšanu, bioķīmiskās un ģenētiskās metodes
- serums Sers - neizkultā, kulšanai paredzētā labība.
- setuki Seti - krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa.
- superelite Sevišķi augstas kvalitātes (kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku) grupa.
- askohitas Sferopsīdu dzimtas ģints ("Ascochyta"), viena no lielākajām nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģintīm, parazītiskas un fakultatīvi saprofītiskas sēnes, parazitē gk. uz augu lapām, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 135 sugas.
- Soido Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Sosoms un Souvs.
- Souvs Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Sosoms.
- Sosoms Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Souvs.
- Sido Sida, Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Soido, Sosoms un Souvs.
- zilganais sieramoliņš sieramoliņu suga ("Trigonella caerulea"), senāk Latvijā kultivēts, dārzbēglis
- labības kratāmais režģis siets izkultas labības sijāšanai
- ķists Siets izkulto salmu izkratīšanai.
- sieviešu kustība sieviešu cīņa par līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē
- dieviete Sieviešu kārtas dievība (vairāku dievu kultā).
- japāņu sedliņš siltumnīcās kultivēts augs
- īpašuma zīmes simboli priekšmetu, lietu piederības apzīmēšanai, kas pēc ārējā veidola ir līdzīgas amatnieku, maģiskajām un kulta zīmēm, Baltijā izplatītās bieži atgādina rūnu rakstus
- sinologs Sinoloģijas speciālists; zinātnieks, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu.
- kagura Sintoistu kulta rituālā deja, demonstrējot krūtis un ģenitālijas.
- kardiometrija Sirds lieluma noteikšana ar auskultāciju un perkusiju.
- sierpi zubrēt sirpi uzasināt, izkult
- sviept Sist ar pātagu; pērt; kult.
- velēt Sist, dauzīt; kult.
- šautēt Sist, kult.
- etnocīds Sistemātiska noteiktas tautas kultūras iznīcināšana.
- profesionālās ievirzes izglītība sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā
- pablākšt Sitot (parasti rudzu vārpas pret īpašu ierīci), izkult, panākt, ka izbirst (graudi).
- pasist Sitot (parasti rudzu vārpas pret īpašu ierīci), pakult.
- Iktomi Siu un dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienvidakota, Nebraska) mitoloģijā - ķildu izraisītājs, zirneklis - triksters un kultūrvaronis, cilvēku valodas izgdrotājs.
- kefīrs Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
- rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
- laktobacilīns Skābpiena produkts, kas izgatavots ar šīs kultūras ieraugu.
- kultenis Skābs raudzēts dzēriens no karstā ūdenī iekultiem rudzu miltiem.
- kultūrmorfoloģija Skatījums uz kultūru kā ar dvēseli apveltītu veselumu, kas iziet noteiktu attīstības ciklu no dzimšanas līdz nāvei.
- gaismas pils skola; kultūras un izglītības iestāde
- SKN Skolēnu kultūras nams.
- Adiamuende Skulte.
- VEF-Dunte Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Dunte 96" bijušais nosaukums.
- straumieši Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Straumes" iedzīvotāji.
- VEF-Skulte Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vefa Skulte" nosaukuma variants.
- Maui Slavenākais krāpnieks un kultūrvaronis polinēziešu mitoloģijā.
- Mokoša Slāvu mitoloģijā - auglības, pārticības un valgmes dieviete, ko austrumslāvu tautas pielūdza auglības kultā, viņa bija arī sieviešu darba un jaunavu sargātāja.
- koļada Slāvu nosaukums ziemsvētkiem, ziemsvētku dziesmai, dāvanai vai apkārtgājienam, ko izdara no ziemsvētkiem līdz zvaigznes dienai, izpildot dažādus, pa daļai no pagānu kulta cēlušos rītus un rotaļas.
- čizelis Smags kultivators augsnes dziļirdināšanai.
- īsumi Smalkie jeb īsie salmi, ko atšķir ar režģi, kad piedarba klājiens jau nokults.
- etnogrāfiskā intervija sociālā darba metode, ar kuras palīdzību sociālais darbinieks izprot klientu kultūras atšķirības un novērtē to nozīmi un viņu problēmu, attiecību un palīdzības meklēšanas procesu norisē
- etniski jūtīga prakse sociālā darba prakse, kurā tiek ņemtas vērā dažādu etnisko grupu kultūras tradīcijas; tās pamatā ir dialogs, kurā sociālais darbinieks noskaidro klienta priekšstatus par to, ko viņam nozīmē viņa kultūras tradīcijas un kāda ir to loma viņa dzīvē, un tiek kopīgi lemts, kā tās būtu jāņem vērā klienta un sociālā darbinieka sadarbībā
- konsumerisms Sociāla parādība, kas patērēšanu sludina par augstāko vērtību, par īstu mūsdienu reliģiju un pilsoņu galveno pienākumu; patērēšanas kults.
- neglekcija Sociāla un kulturāla atpalicība.
- iedzīvotāju tradīcijas sociālā un kultūras mantojuma daļa, kas vēsturiski ir izveidojusies noteiktas cilvēku kopas ietvaros, tiek pārņemta no iepriekšējām paaudzēm un nodota nākamajām
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- sociālās pārmaiņas sociālās mijiedarbības procesā veidojošās izmaiņas, kuras pārveido kultūras un sociālos institūtus; izpaužas kultūras simbolu, cilvēku uzvedības noteikumu, sociālās organizācijas un vērtību sistēmas maiņā
- STEEP Sociāli demogrāfiskie faktori (sociālie, kultūras un demogrāfiskie), tehnoloģiskie faktori (produkti, procesi, informācijas tehnoloģija, komunikācijas, transports), ekonomiskie faktori (fiskālā un monetārā politika, ienākumi, dzīves standarti, valūtas maiņas kursi utt. ), ekoloģiskie faktori (atkritumu pārstrāde, piesārņojums, enerģētisko resursu patēriņš utt. ), politiskie faktori (valsts tiesiskā un regulējošā ietekme, valsts politika dažādās ar tūrismu saistītās jomās).
- kultūras deprivācija socializācijas pieredzes, kultūras apguves nepietiekamība, kas kavē indivīdam rīkoties kultūras normām un vērtībām atbilstošā veidā
- svētbilžu ķildas sociālpolitiska un reliģiska kustība v-laikos, kas bija vērsta pret svētbilžu kultu un kristīgo baznīcu; visplašāk izvērsās Bizantijā 8. gs. - 9. gs. 1. pusē
- svekomani Somijā apzīmējums zviedru kultūras piekritējiem un apvienībām, kas sekmē zviedru kultūru, valodu un tautību.
- Ilmarinens Somu un karēļu mitoloģijā - kultūrvaronis, kalējs; demiurgs, kurš izkaldināja debesjumu, debesu spīdekļus, arklu, zobenu u. c.
- mocarabi Spāniešu kristieši, kas islāma uzvaras gaitā palika arābu virskundzībā un saglabāja tur savas kulta, varbūt arī dogmu īpatnības, kas sakņojas Spānijas vestgotu baznīcā.
- kaparoties Spārdīties, censties izkulties.
- kapuroties Spārdīties, censties izkulties.
- tematiskās takas speciāli iekārtoti celiņi - dabas, ainavu, kultūras, vēstures, mācību, pasaku takas, kas pilsētās un citās apdzīvotās vietās tiek iekārtotas kā apskates takas, kas dod iespēju iepazīties ar nozīmīgākajiem objektiem bez gidu pavadības, vadoties pēc takas bukleta, marķējuma, uzrakstiem; apmeklētāji takas var izstaigāt arī organizēti, gida pavadībā
- Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija specializēta ANO iestāde, kuras uzdevums ir attīstīt starptautisko sadarbību izglītības, zinātnes un kultūras jomā (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO)
- baltāt Spēcīgi maisīt, kult, putot.
- dīgtspēja Spēja dīgt, ko raksturo ar sēklu skaitu (procentos), kuras sadīgst katram kultūraugam noteiktā laikā dīgšanai piemērotos apstākļos.
- kultūras kompetence spēja ētiski un efektīvi mijiedarboties starpkultūru saskarsmē personiskā un/vai profesionālā līmenī
- atlētisms Spēka vingrojumu sporta veids, kurā ar vingrojumu palīdzību tiek veicināta muskuļota auguma un labas stājas izveidošanās; kultūrisms; bodibildings.
- aktīva atpūta spēku, enerģijas atjaunošana no ikdienas darba atšķirīgās nodarbībās (piemēram, piedaloties sporta vai kultūras dzīves pasākumos)
- dārza spināts spinātu suga ("Spinacia oleracea"), tikai kultūrā, Latvijā audzē kā lapu dārzeni
- bodibildings Sporta veids - spēka vingrojumi, kas veicina muskuļota, glīta auguma un labas stājas izveidošanos, kultūrisms.
- kultūrists Sportists, kas specializējies kultūrismā.
- puķu sprigane sprigaņu suga ("Impatiens glandulifera syn. Impatiens roylei"), kas plaši kultivēta Eiropā un it visur pārgājusi savvaļā, arī Latvijā
- starpkultūra Starpaugi - augi, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras vai reizē ar to.
- starpkulturāls starpkultūru
- starpkultūru mācīšanās starpkultūru komunikācijā nepieciešamo zināšanu un prasmju apguves process, savas un citu kultūru izpratne, priekšstats par kultūru mijiedarbības principiem
- ICE Starptautiskā kultūras apmaiņas organizācija (angļu "International Cultural Exchange").
- ķists Statnis uz 4 kājām, uz kura pēdējo reizi tiek izbērti izkultie salmi.
- tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu; naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- pārmantotība Stāvoklis, kad kas (piemēram, kultūras vērtības, profesija) ir pārmantots no priekštečiem.
- fonomioklonija Stāvoklis, kad, auskultējot muskuli, dzirdama skaņa, kas norāda uz neredzamām fibrilārām kontrakcijām.
- izkoptība Stāvoklis, kam raksturīga atbilstība augstām, parasti kultūras, prasībām.
- strukturālais eidžisms stereotipi, aizspriedumi un diskriminācija pēc vecuma pazīmes, un tas izpaužas institucionālā līmenī likumos, politikas dokumentos, organizāciju praksē un kultūras īpatnībās; institucionālais eidžisms
- ausināt Stingri bārt; pārmācīt, pērt, kult.
- dzaofani Strādājošo jauniešu vienību locekļi Ķīnā "kultūras revolūcijas" (1966.-1970. g.) laikā.
- darboties Strādāt, būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- atplaukt Strauji attīstīties (par zinātni, kultūru pēc atpalicības, sastinguma).
- ieklapēt Strauji maisot, pievienot (kādam šķidrumam); iekult.
- gotiskā subkultūra subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
- emo kultūra subkultūra, kura 21. gs. sākumā atzarojās no gotu kultūras, slavina "atklātu emociju izpausmi"
- sunkūlām Sunkūlām kult - sist kā suni.
- sunkuļiem Sunkuļiem kult - sist kā suni.
- valsts iekšējās lietas suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu, sociālo un kultūras sistēmu un tiesisko kārtību
- jaunkults Svaigi izkults.
- skarabejs Svētā skarabeja skulpturāls attēls - kulta priekšmets, arī amulets, rotas lieta Senajā Ēģiptē.
- iekuļas Sviesta gabaliņš vai maizes garoza, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- iedaris Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- iekula Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- iekulis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- padēklis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- pasāķis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- iedars Sviesta pika, ko likt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- koļčēt Sviestu gatavot; maisīt, jaukt, kult.
- dankarēt Sviestu kult.
- strīpe Svītraina josla (dažām lauksaimniecības kultūru šķirnēm).
- šamanis Šamanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs.
- peronospora Šīs dzimtas ģints ("Peronospora"), savvaļas un kultūraugu parazīti, \~260 sugu, Latvijā konstatētas \~85 sugas.
- irbene Šīs dzimtas ģints ("Viburnum"), krūmi, retāk koki, 225 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, kultivē \~10 sugu.
- smaržīgais muskats šīs dzimtas suga ("Myristica fragrans"), kas aug Moluku salās, tiek kultivēta tropos
- dižā pērlene šīs dzimtas suga ("Pinctada margaritifera"), ko audzē arī akvakultūrā
- kokospalma Šīs ģints suga ("Cocos nucifera"), līdz 30 m augsts koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols, izplatīts tropos, gk. kultūrā.
- taro Šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos.
- Leuconostoc cremoris šīs ģints suga, kuras tīrkultūru izmanto piena produktu raudzēšanā
- pasiflora Šīs rindas ģints ("Passiflora"), ko kultivē ēdamo augļu dēļ un kā krāšņumaugus (arī telpās).
- Manilas kaņepes šķiedra, ko iegūst no Filipīnu salās kultivētas banānu sugas
- katartika Šķīstīšanās, viena no galvenām prasībām reliģiskā kultā un maģijā.
- raugs Šo sēņu kultūra, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos.
- hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi).
- Ninhirsu Šumeru mitoloģijā - dievs, kura kults atradās senajā Lahašas pilsētā, Enlila dēls.
- Oanness Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pirmais cilvēks, pa pusei zivs, pa pusei cilvēks, kultūrvaronis.
- apgaismības dialektika T. Adorno un M. Horkheimera grāmata (1947. g.), kurā autori dziļi izanalizēja apgaismības būtību un visu Rietumu kultūru.
- Rietumi Tā apzīmē Eiropu un tās valstu kultūru, kas izplatījusies Eiropā un Amerikā.
- starptehnoloģija Tāda mehānikas, elektrotehnikas un citu tehnikas nozaru izmantošana, kas balstīta uz augstas zinātniskās kultūras apstākļos tapušiem izgudrojumiem un konstrukcijām, bet iztiek ar zemāka tehnoloģiskā līmeņa reģionos (tā sauktajā Trešajā pasaulē) pieejamiem materiāliem, mezgliem un apkopes paņēmieniem.
- vasarējs Tāds (kultūraugs), kas attīstās un nogatavojas vienā veģetācijas periodā.
- dārzs Tāds (kultūraugs), kas audzējams dārzā; tāds (dzīvnieks), kas parasti sastopams dārzos, parkos.
- sasierojies Tāds piens, kas sildot ātri sarecē un krējumu ir grūti sakult sviestā.
- tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- kulturāls Tāds, kam ir raksturīga augsti attīstīta kultūra (piemēram, par zemi, tautu).
- pusmežonīgs Tāds, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe un primitīva kultūra (piemēram, par zemi, tautu).
- pusmežonīgs Tāds, kam ir samērā zema uzvedības kultūra; arī samērā neapvaldīts, rupjš.
- nekulturāls Tāds, kam ir zems kultūras līmenis (par tautu, zemi).
- tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; arī tumsonīgs.
- vērtīgs tāds, kam piemīt pozitīvo īpašību kopums, kas ir saistīts ar garīgo, kultūru, morāli u. tml., kas ir noderīgs, izmantojams
- vērtīgs tāds, kam piemīt pozitīvo īpašību kopums, kas ir saistīts ar garīgo, kultūru, morāli u. tml., kas ir noderīgs, izmantojams (par cilvēku)
- multikulturāls Tāds, kas attiecas uz dažādām etniskajām grupām, to kultūru un vēsturi.
- kroskulturāls Tāds, kas attiecas uz dažādām kultūrām; divas vai vairākas atšķirīgas kultūras salīdzinošs.
- okcidentāls Tāds, kas attiecas uz Rietumiem, to zemēm un kultūrām; rietumu-, rietumniecisks.
- antīks Tāds, kas attiecas uz seno grieķu vai romiešu kultūru, ir tai raksturīgs.
- spriguļkults Tāds, kas ir kults ar spriguli (par salmiem).
- obligāts tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs
- putaiņš Tāds, kas ir sakults, saputots.
- klasisks tāds, kas laika gaitā saglabājis savu vērtību un kļuvis par kultūras vai zinātnes neatņemamu sastāvdaļu
- sprasts Tāds, kas nav īpaši kultivēts, selekcionēts.
- prosts Tāds, kas nav kultivēts, selekcionēts.
- nemateriāls Tāds, kas nav vielisks, priekšmetisks, ķermenisks, bet saistīts ar cilvēka psihi, garīgo kultūru.
- primitīvs Tāds, kas neatbilst augstām kultūras, arī labas gaumes prasībām.
- rusofobs Tāds, kas neieredz krievu dzīvi, valodu, kultūru, baidās no tās.
- starpkultūru Tāds, kas pastāv, noris starp dažādu tautu kultūrām.
- romāņu Tāds, kas pēctecīgi saistīts ar romiešu kultūru.
- segetāls Tāds, kas piemērojies augšanai kopā ar kultūraugiem (par lauku nezālēm).
- vernakulārs Tāds, kas raksturīgs noteiktai kultūrai.
- sakr- Tāds, kas saistīts ar svētumu, reliģisku kultu, rituālu.
- sakra- Tāds, kas saistīts ar svētumu, reliģisku kultu, rituālu.
- sakri- Tāds, kas saistīts ar svētumu, reliģisku kultu, rituālu.
- humanitārs Tāds, kas saistīts ar zinātnēm, kas pētī sabiedrību un cilvēku kā sabiedrisku būtni (t. sk. kultūru, valodu, vēsturi, ekonomiku), šīm zinātnēm raksturīgs.
- civilizēts Tāds, kas sasniedzis augstu garīgās un materiālās kultūras līmeni.
- sēja Tāds, ko pavairo ar sēklām (par kultūraugiem).
- vairākkultūru Tāds, kur ir vairākas kultūras; tāds, kas paredzēts vairāku kultūru audzēšanai (par lauku).
- daudzkulturāls Tāds, kurš pārzina dažādas kultūras.
- izkratas Tas, kas izkrīt caur sietu, kratot izkultu labību (graudus un pelavas).
- krātuve Tas, kur koncentrējas (piemēram, kultūras vērtības); kā koncentrēta kopums.
- ovimbundi Tauta Angolas rietumu daļā, valoda (umbundu) pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, saglabājušies ģints reliģiskie kulti, daļa - katoļi.
- kultūras tauta tauta ar augsti attīstītu kultūru
- kultūrtauta Tauta ar augsti attīstītu kultūru; kultūras tauta.
- lobi Tauta Burkinfaso dienvidu daļā, arī Kotdivuārā un Ganā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, saglabājušās stipras ģints kopienas paliekas, animistiski ticējumi, senču kults, daļa - musulmaņi vai kristīgie.
- gbaji Tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, dabas spēku un senču kults, neliela daļa - kristīgie.
- zulusi Tauta Dienvidāfrikas Republikā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie (baptisti).
- dongotoni Tauta Dienvidsudānā, radniecīga lotukiem, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- logiri Tauta Dienvidsudānā, radniecīga lotukiem, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- lokoji Tauta Dienvidsudānā, radniecīga lotukiem, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- loruani Tauta Dienvidsudānā, radniecīga lotukiem, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- pangasinani Tauta Filipīnās, dzīvo Lusonas salas dienvidrietumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, pēc kultūras un dzīves veida tuvi tagaliem, ticīgie - gk. katoļi.
- sidami Tauta grupa (kafiči, sidami, ometi, gimirri, mao, šinaši u. c.), dzīvo Etiopijas dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- tuli Tauta Indijā, dzīvo gk. Karnatakas štata dienvidrietumos, Rietumgatu apvidū, valoda pieder pie dravīdu saimes valodām (tuvu radniecīga kannaru valodai), stipras matriarhāta paliekas, ticīgie - hinduisti, saglabājušies senie ticējumi (dēmonu pielūgšana, senču kults).
- niasi Tauta Indonēzijā, dzīvo Niasā u. c. nelielās salās Sumatras rietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipras ģints iekārtas paliekas, seni animistiskie ticējumi un kulti.
- palembangi Tauta Indonēzijā, dzīvo Sumatras dienvidaustrumos, valoda - malajiešu, pēc izcelsmes un kultūras tuvi kaimiņiem džambiem un riaviem, arī Kalimantānas malajiešiem un džakartiešiem (Java), reliģija - islāms (sunnisms).
- kulangi Tauta Kotdivuāras ziemeļaustrumos, pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- duni Tauta Ķīnā, dzīvo Guidžou provincē, Hunaņas provincē un Guansji-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, senču kults.
- nupi Tauta Nigērijā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši animistiskos ticējumus un kultus.
- nueri Tauta Nīlas tautu grupā, dzīvo Dienvidsudānā un kaimiņrajonos Etiopijā, valoda pieder pie nilotu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušās patriarhāli feodālās attiecības, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- anuaki Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- bori Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- buruni Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- lvo Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- mabani Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- šilluki Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- turi Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- pašaji Tauta, dzīvo Afganistānas austrumos, Kabulas labā krasta pieteku ielejās, valoda pieder indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), stipra senindiešu kultūras un budisma, vēlāk tadžiku ietekme.
- valučazi Tauta, dzīvo Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos, valoda (lučazi) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- miengi Tauta, dzīvo Annamas kalnu priekškalnē, Vjetnamas ziemeļu un centrālajā daļā, tuvu radniecīgi vjetnamiešiem, īpatnējas materiālās kultūras iezīmes (bambusa mājas uz pāļiem u. c.), senču kults, ticība dažādiem gariem; miongi.
- bamileki Tauta, dzīvo augstienē Kamerūnas rietumos, arī Piekrastes reģionā, valoda pieder pie austrumbantoīdu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājusi vietējos tradicionālos kultus.
- barbi Tauta, dzīvo Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumu malā, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- sombi Tauta, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- bečuāni Tauta, dzīvo Bostvānas austrumos, Dienvidāfrikas Republikas ziemeļu daļā, arī Zimbabves dienvidrietumos, valoda (secvana) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, daļēji saglabājies cilšu dalījums, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults, totēmisma paliekas), daļa - kristīgie; cvani; čuani.
- sani Tauta, dzīvo Burkinafaso ziemeļrietumos un Mali dienvidos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi.
- grusi Tauta, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- zagavi Tauta, dzīvo Čadas un Sudānas robežrajonā, Hovaras augšteces apvidū, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi.
- bari Tauta, dzīvo Dienvidsudānā, arī kaimiņrajonos Ugandā un Zairā, valoda pieder pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults).
- lotuki Tauta, dzīvo Dienvidsudānā, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- kunami Tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumos, valoda pieder pie Austrumsudānas tautu valodām, vienano senākajām Etiopijas tautām, reliģija - islams (sunnisms), daļa - kristīgie, saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults u. c.).
- mpongvi Tauta, dzīvo Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, iedalās vairākās ciltīs (mpongvi, orungi, galoji, adžumbi, nkombi), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- fanti Tauta, dzīvo Ganas rietumos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- dioli Tauta, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas (iedalās ciltīs - felupi, bajoti, filhami, dīvati), reliģija - islāms (sunnisms), daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- šerpi Tauta, dzīvo Himalajos, uz dienvidiem no Džomolungmas, Nepālas ziemeļaustrumos, arī kaimiņrajonos Indijā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuva tibetiešu valodai, senču kults; labi pazīst kalnus, tāpēc bieži pavada ekspedīcijas Himalajos.
- ladaki Tauta, dzīvo Indijā, Džammu un Kašmiras ziemeļaustrumos (Ladakā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, pēc materiālās kultūras - tuvi tibetiešiem, saglabājušās patriarhāli feodālas attiecības, brāļu poliandrija, reliģija - gk. budisms (lamaisms).
- garo Tauta, dzīvo Indijā, Meghālajas štata rietumu daļā, kalnos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibertmiešu grupas, ietilpst barabodu grupā, stipras ģints iekārtas (sevišķi matriarhāta) paliekas, vietējie tradicionālie cilšu ticējumi, svēto akmeņu kults.
- mikiri Tauta, dzīvo Indijas austrumos, Asamas štata vidienē, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, pēc saimnieciecības, kultūras, un sabiedriskajām attiecībām tuvi nagiem 2(2), stipras ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi.
- vaņiki Tauta, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija – islāms (sunnisms), daļa saglabājuši ģints kultus.
- baluhji Tauta, dzīvo Kenijas rietumos un Ungadas dienvidaustrumos, valoda (luhja) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliels skaits kristīgo.
- turkani Tauta, dzīvo Kenijas ziemeļos starp Turkanas ezeru un Ugandas robežu, arī kaimiņrajonos Dienvidsudānā, valoda pieder pie nilotu saimes dienvidaustrumu grupas, tuvu radniecīgi teso, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bakubi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kasajas vidusteces apvidū, valoda (kikuba) pieder pie bantu saimes kongo grupas, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku kults; kubi.
- balubi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidos, valoda (kiluba vai čiluba) pieder pie bantu saimes centrālās grupas, latīņu alfabēts, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku un senču kults; lubi.
- bakondži Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Ugandas dienvidrietumos, valoda (olukondžo jeb lukondžo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - katoļi; banandi; bairi.
- ngbandi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļrietumos, Ubangi kreisajā krastā un Veles lejteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, tuvu radniecīgi bandiem un gbajiem, saglabājušies ģints iekārtas kulti.
- mano Tauta, dzīvo Kotdivuārā un Libērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- senufi Tauta, dzīvo Kotdivuāras ziemeļaustrumos, Mali dienvidaustrumos un Burkinafaso rietumos, valoda pieder pie Nigeras-Kongo valodu guru grupas, iedalās ciltīs (folo, gimini, karabori, kofoli), vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- li Tauta, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, iedalās ciltīs (ha, he, lai, meifu), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
- lisi Tauta, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, pēc kultūras tuvi kačiniem, animistiski ticējumi, daļa kristīgie.
- nasi Tauta, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (lamaisms), saglabājušies tradicionālie ticējumi (koku kults), šamanisms.
- šuji Tauta, dzīvo Ķīnas Guidžou provinces dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, tuvu radniecīgi duniem, animistiski ticējumi, senču kults.
- basuto Tauta, dzīvo Lesoto un Dienvidāfrikas Republikas vidienē, valoda (sesuto) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas (rakstība latīņu alfabētā), ticīgie gk. katoļi un protestanti, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- kpelli Tauta, dzīvo Libērijas vidienē un Gvinejas Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu valodu mandefu grupas, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- lomi Tauta, dzīvo Libērijas ziemeļos, Gvinejas dienvidaustrumos, arī Kotdivuāras rietumu daļā, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - musulmaņi.
- kačini Tauta, dzīvo Mjanmas (Birmas) ziemeļos, arī Ķīnas dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība kopš XIX gs. beigām (latīņu alfabēts), animistiski ticējumi, senču kults, neliela daļa - kristīgie vai budisti.
- kaji Tauta, dzīvo Mjanmas Savienībā (Birma), gk. Kajas pavalstī, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - dienvidmongoloīdi, reliģija - budisms (hinajana), kristiānisms arī animistiskie kulti.
- ovambi Tauta, dzīvo Namībijas ziemeļos un Angolas dienvidrietumos, valoda (očiambo) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies ģints reliģiskie kulti, daļa - luterāņi.
- dogoni Tauta, dzīvo Nigēras upes baseinā Rietumāfrikā, Mali Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie guru grupas, reliģija - islams, senie tradicionālie kulti.
- džukuni Tauta, dzīvo Nigērijā, Benues augšteces apvidū, valoda pieder pie austrumbantīdu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- biromi Tauta, dzīvo Nigērijas vidienē, valoda pieder pie austrumbantoīdu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), daļa saglabājuši tradicionālos kultus.
- vadžagi Tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, Kilimandžāro masīva nogāzēs, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- vahehi Tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda (kihehe) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus (senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- vazarami Tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, stipra svahilu un arābu kultūras ietekme, reliģija - islāms (sunnisms).
- vakingi Tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā, valoda (ukinga) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- sandavi Tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, Bubu un Mpondes upstarpā, valoda pieder pie nilotu saimes hotentotu grupas, daļa runā bantu saimes vaņaturu valodā, vietējie tradicionālie ticējumi un kulti, daļa - kristīgie.
- vaņaturi Tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija – islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus (dabas spēku un senču kults), ir arī kristīgie.
- irakvi Tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas (veido tās apakšgrupu), vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- vašambali Tauta, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā, valoda (kišambala) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, liela svahilu kultūras ietekme, reliģijas - islāms, kristiānisms, daļa saglabājuši dabas spēku un senču kultu.
- temi Tauta, dzīvo Togo vidienē, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, senie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- baņori Tauta, dzīvo Ugandā, pie Alberta ezera, valoda (luņoro jeb uruņoro) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi un kulti, daļa - katoļi vai protestanti.
- basogi Tauta, dzīvo Ugandā, starp Kjogas un Viktorijas ezeru, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- teso Tauta, dzīvo Ugandā, uz ziemeļaustrumiem no Kjogas ezera un Kenijas pierobežā, tuvu radniecīgi karamodži (Ugandā) un turkani (Kenijā), valoda pieder pie nilotu saimes dienvidaustrumu grupas, reliģija - kristiānisms (gk. katolicisms), daļa saglabājuši senču un dabas spēku kultu.
- baroci Tauta, dzīvo Zambijas rietumos, valoda (sikololo) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie; balozi; lozi.
- bavendi Tauta, dzīvo Zimbabvē un Dienvidāfrikas Republikā, abos Limpopo vidusteces krastos, valoda (čivenda) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - kristīgie.
- matebeli Tauta, dzīvo Zimbabvē un Zambijā, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - kristīgie.
- čavini Tauta, kas no 9.-2. gs. p. m. ē. dzīvoja Dienvidamerikā un bija viena no Andu kultūras nesējām ar reliģisko centru Čavinā.
- tatogi Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos un Tanzānijā, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- kamasiji Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- suki Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- dorobi Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- endo Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- kejo Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- kipsigisi Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- marakveti Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- samoāņi Tauta, Samoa salu pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, antropoloģiskā ziņā un pēc kultūras īpatnībām - polinēzieši, saglabājušies ģints iekārtas elementi, reliģija - kristiānisms (protestantisms, arī katolicisms).
- berbi Tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- bilapili Tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- natembi Tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- sorubi Tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- TKU Tautas kultūras universitāte.
- tautas celtniecība tautas materiālās kultūras sastāvdaļa, celtniecība, kurā tiek radīti tikai attiecīgajam etnosam raksturīgi būvmākslas paraugi vai to elementi
- tautas gars tautas nacionālo (psihisko, kultūras u. tml.) īpatnību kopums
- dunsjani Tautība, dzīvo Ķīnā, Gaņsu provinces dienvidrietumos, valoda pieder pie mongoļu grupas (spēcīga ķīniešu un arābu valodas ietekme), dzīvo starp dunganiem, ar kuriem kopējas kultūras iezīmes, reliģija - islāms.
- haņi Tautība, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidos, arī kaimiņrajonos Birmā, Taizemē, Vjetnamā, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), iedalās vairākās etniskās grupās (eni, bijuji, haoni, geco, asilumi, doni, emi, lavi, soni, lomeji, aini, aki), izplatīti gk. cilšu kulti, arī daoisms un kristiānisms.
- džaraji Tautība, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļas kalnos, arī Kambodžas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie kulti.
- Filipīnu kalnieši tautības un ciltis, dzīvo lielāko Filipīnu salu kalnu rajonos, pavisam 60 tautību un cilšu, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults, totēmisms, maģija), saglabājušās ģints iekārtas paliekas
- lobi Tautību un cilšu grupa (dafli, miri, apatani, aki, abori, mišmi), dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- himalajieši Tautību un cilšu grupa, dzīvo gk. Nepālā, nedaudz arī Butānā un Indijas ziemeļu daļā, Himalajos 2000-3000 m vjl., valodas veido sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupu, reliģijas - hinduisms un budisms, izplatīti arī vietējie tradicionālie kulti.
- čāraimaki Tautu grupa (džemšidi, firuzkuhi, hazareji, dehizeinati, taimeni, teimuri), dzīvo Afganistānas vidienē un ziemeļrietumos, Irānas ziemeļaustrumos, valodas pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas (ar tjurku un mongoļu vārdu piejaukumu), jauktas (mongoļu, tjurku, irāņu, varbūt arī arābu) izcelsmes tautas, kas savstarpēji tuvas pēc kultūras un sadzīves tradīcijām, reliģija - gk. islāms (sunnisms; teimuri - šiīti); aimaki.
- ziemeļluo Tautu grupa Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos (šilluki, anuaki, buruni, mabani, lvo, turi, bori), valodas pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- adigi Tautu grupa Ziemeļkaukāzā (adigejieši, čerkesi, kabardieši), savā starpā tuvu radniecīgi, saglabājuši daudz kopēju iezīmju kultūrā.
- nandi Tautu grupa, dzīvo Kenijas rietumos (nandi, kipsigisi, kamasiji, kejo, suki, endo, marakveti, tatogi, dorobi u. c.), Ugandas austrumos (sapini, sabaoti), valodas pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- Pentejs Tēbu valdnieks, kas pretojās Dionīsa kulta ieviešanai, par ko viņa paša māte un citas bakhantes to saplosīja gabalos.
- tehnizācija Tehnikas plaša ieviešana (tautas saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, darba procesā u. tml.).
- runas žanrs teksta tips, kas veidots pēc noteiktiem nacionālajā kultūrā nostiprinātiem kanoniem un ko nosaka runas situācija un saziņas mērķis
- tektopsihisks Tektopsihiskā vide - mākslīgi radītais cilvēka darbības un dzīves lauks jeb t. s. kultūras ainava; ielas dārzi, ēkas, ciemi, pilsētas utt.
- sakristeja Telpa (baznīcā), kur tiek glabāti kulta piederumi un kur garīdznieki sagatavojas dievkalpojumam.
- genica Telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti; genisa.
- genisa Telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti.
- Khadžuraho Tempļu komplekss Indijā, Madhjapradešas štatā, kulta erotikas arhitektūras piemineklis, celts ap 1000 gadu, saglabājušies 20 (no 80) paraboliski tempļi, kuru sienas rotā skulpturālas joslas ar vīriešu un sieviešu attēliem visdažādākajās dzimumakta pozās un kombinācijās.
- etnocentrisms Tendence vērtēt svešas kultūras un visas sabiedriskās parādības un procesus no savas etniskās kultūras vērtību viedokļa.
- diasfaze Teoloģisks jēdziens, kas izteic kristīgas ticības atstatumu, distanci no nekristīgiem pretī t. s. sintēzei (ticības un kultūras kopībai).
- kultūrtrēģerisms Teorija, kas kolonizēto zemju pakļaušanu attaisno kā palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
- proletkults Teorija, pēc kuras proletariātam jārada sevišķa proletāriskā kultūra, noraidot agrākos kultūras sasniegumus.
- aizzona Teritorija kontinenta iekšzemē jūras piekrastē, ostas vai lielas pilsētas apkārtnē, kuras ekonomiskās, transporta, kultūras un citas funkcijas saistītas ar galveno centru vai ostu; hinterlande.
- agroklimatiskā rajonēšana teritorijas rajonēšana atkarībā no agroklimatisko apstākļu izmantojamības lauksaimniecībā, kas nosaka lauksaimniecības kultūru un mājdzīvnieku racionālu izvietojumu dažādās klimatiskajās zonās
- vēstures pieminekļi teritorijas, vietas, ēkas, būves vai priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēstures notikumiem un personām un kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska un izglītojoša nozīme
- tautastērps Tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība; tautas tērps.
- tautas tērps tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība; tautastērps
- Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi.
- ibn Tēvvārds (apzīmējums, ko tautas, kas ir arābu valodas un kultūras ietekmē, liek tēvvārda priekšā).
- sociālā audzināšana tiek skaidrota kā mērķtiecīga audzinošā darbība, kas nodrošina indivīda un grupas sociālo adaptāciju vidē, saskarsmes un sadarbības kultūru, sociālo normu izpratni, sava sociālā “es” apzināšanos sabiedrībā, kā arī sociālo un kultūras vērtību sistēmas apguvi
- priežu stādu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda hieroglyphica"), kas sētajās un stādītajās kultūrās apgrauž jauno dzinumu skujas
- izbirt Tikt iekultam.
- izakulties Tikt izkultam.
- izakultivēties Tikt izkultivētam.
- izdoties Tikt labi izaudzētam (par dzīvniekiem, augiem); labi izaugt (parasti par kultūraugiem).
- saiet Tikt sakultam (par sviestu).
- sasasisties Tikt sakultam (par sviestu).
- kultūrpreces Tirdzniecībā vai rūpniecībā - preces, kas paredzētas cilvēku kultūras vajadzību apmierināšanai.
- kviešu tīrumpūcīte tīrumpūcīšu suga ("Euxoa tritici"), tauriņu spārnu plētums - 30-35 mm, kāpuri sastopami uz graudzāļu (arī kultūraugu) saknēm
- saldie kartupeļi tīteņu dzimtas kultūraugs ar saldiem bumbuļiem
- saldais kartupelis tīteņu dzimtas kultūraugs ar saldiem bumbuļiem
- Bobo-Dehkons Tjurku tautu mitoloģijā - kultūrvaronis, zemkopības aizgādnis, esot izgudrojis arklu un pirmais izdomājis ierīkot apūdeņošanas kanālus.
- Jēls Tlinkitu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - kultūrvaronis, triksters, kurš saules dievam nozaga uguni, ko atdeva cilvēkiem, kā arī sagādāja cilvēkiem ūdeni un medījumu.
- Ašelas kultūra to iedzīvotāju arheoloģiskā kultūra, kuri dzīvoja agrajā akmens laikmeta periodā ārpus Āfrikas - Rietumeiropā, Austrumeiropas vidusjoslā un dienvidos (Krimā un Kaukāzā); nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Sentašelā - Amjenas priekšpilsētā (Francijā)
- togojieši Togojiešu ciltis - cilšu grupa (avatimi, ņangbo, tafi, logbi, likpi, lefani, ahlo, bovili, akfi, santrokofi, adeli, akposi un akebi), dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupās valodās, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- stafiloleikocidīns Toksīns stafilokoku kultūrās, kurš noārda leikocītus.
- ēdamais tomāts tomātu suga ("Lycopersicon lycopersicum syn. Lycopersicon esculentum, Solanum lycopersicum"), ko kultivē visā pasaulē, \~2000 šķirņu un formu
- Latviešu folkloras krātuve tradicionālās kultūras dokumentēšanas, arhivēšanas un izpētes centrs Latvijā
- vienkāršs traktoragregāts traktoragregāts, kas veic tikai vienu operāciju, piemēram, kultivēšanu
- kombinēts traktoragregāts traktoragregāts, kas veic vairākas secīgas operācijas, piemēram, kultivēšanu un sēšanu
- kačāties Trenēties svarcelšanā vai kultūrismā.
- Leviticus Trešā Mozus grāmata, tajā aprakstīti norādījumi par kultisko kalpošanu.
- trihofitīns Trihofītu kultūras ekstrakts, ko lieto par antigēnu ādas raudzē, lai konstatētu pastāvošu vai pārciestu trihofītu infekciju.
- Māras kambari trīs šauras, plaisveidīgas alas Abavas labā krastā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, dabas parka “Abavas senleja” teritorijā, ir arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1983. g., sena kulta vieta, divu lielāko alu platums pie ieejas — 1,5 m, alu garums ir 4 m, 4,1 m un 6 m
- alttuberkulīns Tuberkulozes mikobaktēriju kultūra buljonā, sterilizēta karstumā, filtrējot atbrīvota no mikrobu ķermeņiem un koncentrēta ietvaicējot; lieto tuberkulozes diagnostikā.
- tuberkulīns Tuberkulozes mikobaktēriju kultūras ekstrakts, ko lieto tuberkulozes diagnostikā.
- Durbes pils muzejs Tukuma muzeja struktūrvienība, atrodas Tukumā, Parka ielā 7, izvietots Durbes muižas pilī, ekspozīcija atspoguļo lauku muižas kultūrvides vērtības.
- avotkultūra tulkojamā literārā darba izcelsmes valodas un vides kultūra
- lingvistiskā pieeja tulkošanā - pieeja tulkošanas procesam un tulkojumam kā šī procesa rezultātam, kad tulkojums tiek vienkāršoti uztverts kā avotteksta lingvistisko vienību aizstāšana ar atbilstošām mērķteksta vienībām, neievērojot ekstralingvistiskos un starpkultūru saziņai raksturīgos faktorus
- atklātais tulkojums tulkošanas metode, kas cieši saistīta ar avotvalodas sabiedrību un kultūru, apzināti saglabājot avotvalodas kultūras elementus un neizmantojot lokalizāciju; atšķirībā no slēptā tulkojuma atklātā tulkojuma lasītājam ir skaidrs, ka tas ir tulkots teksts
- domestikācija tulkošanas stratēģija, kas pieskaņojas tulkojuma mērķvalodas valodas kultūrai, un var ietvert sākotnējā teksta informācijas zudumu
- tumsonis Tumsonīgs cilvēks - tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu.
- troglodīts Tumsonis, nekulturāls cilvēks.
- paramēcijas Tupelītes, infuzoriju ģints, kuras dažādas sugas lieto par eksperimenta dzīvniekiem, jo tie ir diezgan lieli un viegli kultivējami.
- tūrisma infrastruktūra tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, veselības aizsardzības u.tml.) pakalpojumu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares darbību
- lauku tūrisms tūrisma veids - dzīvošana lauku saimniecībā ar vietējās kultūras un tradīciju ievērošanu
- kultūras tūrisms tūrisma veids, kura galvenais mērķis ir iepazīšanās ar kultūrvēsturisko mantojumu un ievērojamām vietām
- kultūrtūrisms tūrisms, kura mērķis ir kultūras iepazīšana
- izklaidniecība Tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana, kas vēsturiski veidojusies XX gadsimta piecdesmitajos gados Vidusjūras atpūtas klubos, kuru galvenais mērķis bija piedāvāt brīvdienu viesiem sporta, kultūras, mākslas, skaistumkopšanas, izklaides, piedzīvojumu u. c. programmas; animācija.
- civilizēt Tuvināt (piemēram, tautu) augstāk attīstītu tautu kultūras līmenim.
- U-šen U-šen Laomu - galvenā ķīniešu budisma dieviete (Cienījamā Māte), kuru godā arī daoisti un sinkrētiskajos tautas kultos.
- baltuška Ūdenī iekulti milti, ko deva dzert zirgiem.
- Laučurga Ūdenstece Limbažu novada Skultes pagastā, ietek Rīgas jūras līcī, izvaidojas satekot Josturgai un Rūpes urgai, garums - \~1,2 km
- ugunspielūdzējs Uguns kulta piekritējs, dalībnieks.
- gromadas Ukraiņu inteliģences kultūrizglītības organizācijas 19. gs. 2. pusē un 20. gs. sākumā.
- daudzdarbis Universāls kultivators.
- universālkultivators Universāls kultivators.
- Aģe upe Vidzemes rietumu daļā, iztek no Aģes ezera Siguldas novada Lēdurgas pagastā, šķērso Limbažu novada Vidrižu un Skultes pagastu un ietek Rīgas līcī Saulkrastu novadā netālu no Skultes, garums - 39 km; Indriķa hronikā 13. gs. pieminēta ar nosaukumu "Adya"; Skultes upe.
- tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar pamatos vienotu valodu, psihisko struktūru, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
- Klīvlendas Latviešu kultūras centrs uzcelts 1971. g., tur bieži rīkotas latviešu trimdas organizāciju sanāksmes, kultūras un sporta pasākumi
- labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne
- uzpļauties Uzkulties, uzskriet (kam virsū, parasti tumsā).
- celties Uzlaboties (par parādībām sabiedrības dzīvē, ekonomikā, kultūrā, mākslā).
- romanizēt Uzspiest Senās Romas valodu un kultūru (citām tautām).
- ārizēšana Vācu fašistu piekoptā ebreju diskriminācija, kas viņu terminoloģijā saucās "atbrīvošana no žīdu ietekmes valsts saimnieciskā un kulturālā dzīvē".
- VKCL Vācu kultūras centrs Latvijā.
- prosaugi Vairākas graudzāļu dzimtas ģintis; viengadīgi kultūraugi; audzē Āzijā, Amerikā, Āfrikā pārtikai un lopbarībai.
- gurali Vairākas poļu etnogrāfiskās grupas, dzīvo kalnu apvidū Polijas dienvidos, saglabājuši dažas dialekta iezīmes, tradicionālās kultūras īpatnības (tautas tērpi un dejas, savdabīgas celtnes).
- atklausties Vairākkārt taujājot ceļu, atkulties.
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).
- Budjankas apmetne vairāku apmetņu komplekss Budjankas pussalā ar dažādu laiku kultūrslāni
- Karančo vairāku Dienvidamerikas indiāņu cilšu mitoloģijā - vanags, kultūrvaronis, kas iznīcina briesmoņus, iegūst uguni, daudzos mītos darbojas kopā ar lapsu triksteru, kristietības ietekmē kļuvis par augstāko dievību
- dievs Vairāku dievu kultā - viena no šīm būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā).
- neomicīns Vairāku līdzīgu antibiotiku maisījums, iegūts no "Streptomyces fradiae" kultūrām; aktīvs pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
- aizbetņu apmetne un senkapi vairāku senvietu komplekss Jumurdas pagastā pie Aizbetņu mājām, ietver Zviedru kapus Mājas kalnā un t. s. Krievu kapus 300 m uz austrumiem, starp abiem senkapu kalniem konstatēts apmetnes kultūrslānis, netālu esošā ezera salā tuvāk nenoskaidrotu laiku senkapi
- bronhofonija Vāji dzirdama, no bronhiem izejoša balss skaņa, ko dzird, auskultējot plaušas.
- trivakcīna Vakcīna, kurā ir trīs dažādas nedzīvu patogēnu baktēriju (piem., vēdertīfa un A un B paratīfa) ierosinātāju kultūras.
- VRKN Valmieras rajona kultūras nams.
- lingvistiskais dzīvīgums valodas dzīvotspēja, patstāvīgums, ko sekmē augsti attīstīta nacionālā kultūra un kas uztur valodu arī svešu ietekmju apstākļos, stiprinot nacionālo pašapziņu
- lingvokulturēma Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts), kurā ietverta verbāla un kultūras informācija, kas ļauj uztvert un izprast tautas vērtību sistēmu, tautas domāšanas, psiholoģijas, pasaules izzināšanas pieredzi.
- ģeolingvistika Valodniecības apakšnozare, kurā pēta dialektu parādības saistībā ar to ģeogrāfisko izplatību pasaulē un dialektu politisko, ekonomisko un kultūras statusu.
- valodas kultūra Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodu kā kultūrvērtību, valodas lietojumu noteiktā valodas attīstības posmā, izzina valodas sistēmas attīstības likumības un tendences un uz to pamata izstrādā ieteikumus (paraugus) valodas optimālam lietojumam, sekmējot izteiksmes skaidrību un bagātināšanos un valodas ilgtspējīgu attīstību.
- lingvistiskā paleontoloģija valodniecības nozare un vēstures palīgnozare, kas izmanto valodnieciskus faktus, lai pētītu tautu u. c. etnisko kopību materiālo un garīgo kultūru pirmsrakstības periodā, tautu izvietojumu un kontaktus, etnoģenēzi
- etnolingvistika Valodniecības virziens, kas pētī attieksmes starp tautas valodu un kultūru un etnisko faktoru mijiedarbību valodas funkcionēšanā un attīstībā.
- kultūrvalsts Valsts ar augsti attīstītu kultūru.
- nacionālā minoritāte valsts iedzīvotāji, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no pamatnācijas, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši šajā valstī un uzskata sevi par piederīgiem valstij un sabiedrībai; mazākumtautība
- integrācija valsts iedzīvotāju konsolidēšanās, minoritāšu iekļaušanās sabiedrībā, pieņemot tās normas, vērtības, uzskatus, pārliecību un apgūstot valsts valodu, vienlaikus saglabājot savu valodu un kultūru
- Lībiešu krasts valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija 1991.-2004. g. ("Līvõd rānda"), izveidota, lai aizsargātu lībiešu kultūras mantojumu un tradicionālo dzīvesveidu, kā arī radītu apstākļus lībiešu kā etnosa saglabāšanai un attīstībai
- VKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
- Tautas komisariāts valsts pārvaldes centrālā institūcija atsevišķās saimniecības, kultūras un militārās nozarēs (Padomju Savienībā no 1917. gada līdz 1946. gadam)
- Kultūras ministrija valsts pārvaldes institūcija, kas veido un koordinē valsts kultūrpolitiku un kultūrizglītības politiku
- administratīvi teritoriālā vienība valsts teritorijas daļa, kam ir sava pārvalde, kura risina šīs teritorijas ekonomiskos, sociālos, ekoloģijas, kultūras u. c. jautājumus
- nacionāla valsts valsts, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pieder vienai nacionalitātei, t. i., tiem ir kopēja kultūra un tie runā vienā valodā
- Apvienoto Nāciju Organizācija valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā
- Benaresa Vārānasī – Hinduisma vissvetākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
- Baznīckalns Varbūtēja kulta vieta Ogres novada Ķeipenes pagastā, ovāls uzkalns, augstums - 3 m, garums - 20 m un platums - 17 m, atrodas 60 m uz ziemeļrietumiem no Šķērstēnu pilskalna.
- jubilācija Vārda pēdējās zilbes ilgstoša, gavilējoša izdziedāšana kristiānisma kulta mūzikā.
- etnogrāfisms Vārds, kas nosauc nacionālās reālijas - ar kādas tautas vai etniskas grupas savdabīgajām ieražām, paradumiem, materiālo vai garīgo kultūru saistītus priekšmetus un parādības.
- Ninurta vasaras saules dievs babiloniešu reliģijā, vasaras saules dievs, dieva Enlila dēls, kura kulta vieta atrodas Nipuras pilsētā
- ašera Vecajā Derībā - zaraini vai nodarināti kulta stabi tempļos.
- mustjē Vecākā akmens laikmeta kultūra.
- agnihora Vēdiskā kulta ikdienas rituāls - govs piena upuris ugunij saulei lecot un norietot.
- vādžapeja Vēdiskā kulta svarīgs upurēšanas rituāls bez stingri noteiktas formas, ko dažādās vietās sasista ar vietējām tautas tradīcijām.
- āpas vēdiskajā mitoloģijā - personificēti pirmatnējie kosmiskie ūdeņi, sieviešu kārtas dievības, mātes, kas pārstāv senu ūdensdievību kultu; tās šķīsta no dubļiem un grēkiem, atsvabina no meliem un lāsta, stiprina veselību, dāvājot to slimajiem un palīdzot saglabāt veselajiem
- pradakšinā Vēdu rituālā apiešana vai apbraukšana ap kulta priekšmetu saules jeb pulksteņa rādītāju kustības virzienā.
- švīkātās keramikas kultūra vēlā bronzas laikmeta un agrā dzelzs laikmeta baltu arheoloģiskā kultūra, bija izplatīta 1. gt. 1. pusē p. m. ē. - 1. gt. vidum m. ē. tagadējā Latvijas, Lietuvas un Ziemeļbaltkrievijas teritorijā, tās pārstāvji dzīvoja gk. nocietinātās apmetnēs un pilskalnos, saimniecības pamats bija lopkopība un zemkopība, palīgnozares - medniecība un zvejniecība
- svidru kultūra vēlā paleolīta beigu un mezolīta sākuma kultūra, kas 10.-9. gt. p. m. ē. bija izplatīta tagadējās Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā, raksturīgas sezonālas ziemeļbriežu mednieku apmetnes upju un ezeru krastos, saistīta ar pirmo cilvēku ienākšanu Latvijas teritorijā 8500.-7600. g. p. m. ē.
- Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas
- vēlaudžu Vēlīns (par lauksaimniecības kultūrām).
- Vella Vella ala - Lielā Ellīte, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta Priekuļu novada Liepas pagastā.
- izčančēt Vēlreiz izkratīt jau izkultu labību, lai atdalītu atlikušos graudus.
- kultūrvērstuve Vērstuve kultivētu augšņu aršanai.
- kokultivācija Veselu, neinficētu šūnu kultivācija kopā ar tāda paša veida inficētām šūnām.
- vestāliene Vestas (mājas pavarda dievietes) kulta priesteriene (senajā Romā).
- kultūratašejs Vēstniecības darbinieks, kas nodarbojas ar kultūras un informācijas jautājumiem.
- jaunākais atašejs vēstnieka padomnieks speciālos jautājumos - militārais atašejs, kultūras atašejs u. tml.
- sfragistika vēstures palīgdisciplīna, kas pētī zīmogu veidus, formu un saturu, kā arī to tiesisko, vēsturisko un kultūrvēsturusko nozīmi; sigillogrāfija
- Pagana Vēsturiska pilsēta Birmā ("Bagan"), Iravadi vidusteces kreisajā krastā, kas IX-XIII gs. bija Paganas karalistes galvaspilsēta, saglabājušās daudzas tā laika budisma kulta celtnes (pagodas, tempļi).
- Aplokciems Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera krastā, apkaimes "Mīlgrāvis" austrumu daļa, starp Mežaparku un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, tā ziemeļu daļā atrodas Latvijā lielākais golfa klubs "Ozo Golf Club".
- tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
- etniskā kopība vēsturiski izveidojies stabils iedzīvotāju kopums ar kopīgu valodu, kultūru un etnisko pašapziņu; etnoss
- nācija vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, ekonomiskā dzīve, kultūras un psiholoģijas īpatnības, tendence veidot nacionālu valsti
- Mazā Lietuva vēsturisks etnogrāfiskais Prūsijas, vēlāk Austrumprūsijas, reģions, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši, šīs provinces ziemeļu daļa un savu nosaukumu ieguva no pamatiedzīvotāju valodas, tās teritorija mūsdienās veido atsevišķu etnogrāfisko novadu, kas ļoti atšķiras no pārējās Lietuvas, citāda ir ne tikai šī novada vēsture, bet arī arhitektūras, saimnieciskās un garīgās kultūras attīstība
- Ambuhimanga vēsturisks kultūras piemineklis Madagaskarā (_Ambohimanga_), kalns un tradicionāla nocietināta karaliskā apmetne, kas atrodas aptuveni 24 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas Antananarivo
- Meshetija Vēsturisks novads Gruzijas dienvidrietumos, Kūras augšteces apvidū, kas IX gs. bija Taoklardžetas valsts centrs (daudzi vēsturnieki to uzskata par Gruzijas nacionālās kultūras šūpuli), XVI gs to iekaroja turki, 1829. g. iekļāva Krievijā.
- Mezopotāmija vēsturisks novads Rietumāzijā, Tigras un Eifratas vidueteces un lejteces baseinā; viens no senākajiem civilizācijas centriem ar attīstītu apūdeņojuma zemkopību un augstu kultūru: Divupe
- Atika Vēsturisks novads Vidusgrieķijā (_Attikē_), 6. gs. p. m. ē. par tā ekonomisko un kultūras centru kļuva Atēnas.
- veti Veterinārā fakultāte.
- veti Veterinārās fakultātes studenti.
- Lielā Žitna Vidusdonavas līdzenuma ziemeļrietumu daļa Donavas un tās attekas Mazās Donavas upstarpā ("Velký Žitný Ostrov"), no Bratislavas līdz Vāhas ietekai, platība — 1880 kvadrātkilometru, sanešu veidota, iekultivēta stepe.
- levantieši Vidusjūras austrumu daļas zemju iedzīvotāju (parasti sieviešu) un eiropiešu jaukto laulību pēcnācēji, kas bija eiropiešu kultūras un katoļu ticības galvenie priekšstāvji.
- ninnezangs Viduslaiku lirika, kas bija svarīga 12. un 13. gs. bruņinieku un galma kultūras sastāvdaļa.
- Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga
- meščerjaki Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Baškorostānas Republikā, runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem; mūsdienās saplūduši ar mišariem.
- mišari Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Volgas vidusteces labajā un kreisajā krastā, gk. Tatarstānas Republikā un Baškorostānas Republikā (šeit agrāk saukti par meščerjakiem), runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem.
- tīklecēšas Vieglas ecēšas rušināmo kultūru sējumu un stādījumu kopšanai.
- Čavinas kultūra viena no Andu kultūrām Dienvidamerikā, kuras reliģiskais centrs bija Čavina, iespējams, ka šī kultūra bija olmeku kultūras atzarojums
- maki Viena no bantu ciltīm, kas ietilpst tāda paša nosaukuma cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- bakveli Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- kaki Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- ndžemi Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- ngumbi Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- poli Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- so Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- adžumbi Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- galoji Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- nkombi Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- orungi Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- sefārdi Viena no divām (otra - aškenazi) ebreju pamatgrupām, kuru saknes meklējamas viduslaiku Spānijas ebreju kultūrā, veido austrumzemju ebreju vairākumu un sastāda 50% no Izraēlas ebreju skaita, runā ladino (sefardu) valodā, kas tuva spāņu valodai.
- aškenazi Viena no divām (otra - sefardi) ebreju pamatgrupām, kuras kultūra sakņojas viduslaiku Vakareiropā, tradicionālā valoda jidišs, veido ebreju vairākumu Amerikā un Eiropā, sastāda 40% no Izraēlas ebreju skaita.
- Krētas kultūra viena no Egejas kultūras izcilākajām sastāvdaļām, pastāvēja no 27. līdz 15. gs. p. m. ē.
- ha Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
- he Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
- lai Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
- meifu Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
- bambari Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
- diuli Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
- angami Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- ao Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- loti Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- rengmi Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- semi Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra viena no plašākajām vēlā neolīta un eneolīta (3. gt. 2. puse - 2. gt. vidus p. m. ē.), arheoloģiskajām kultūrām Eiropā, tās pārstāvji bija indoeiropieši, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, kā arī ar primitīvo zemkopību, šīs kultūras ietvaros tiek nodalītas vairākas lokālās grupas: laivascirvju, Fatjanovas, Žucevas (Piemares), Vidusdņepras un savrupkapu kultūra
- folo Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- gimini Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- karabori Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- kofoli Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- gimirri Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- kafiči Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- mao Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- ometi Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- šinaši Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- adeli Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- ahlo Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- akebi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- akfi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- akposi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- avatimi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- bovili Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- lefani Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- likpi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- logbi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- ņangbo Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- santrokofi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- tafi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
- avestas valoda viena no vecākajām irāņu valodu grupas valodām, mūsu dienās lieto zoroastrieši Indijā par kulta valodu
- baznīca Vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un kultu.
- tīteņgriķis Viengadīga nezāle ar apakšā zarotiem, tītenīgiem stublājiem, vijoties ap kultūraugu stublājiem, tos apēno un veicina veldri.
- reibumzāle Viengadīga sēklu nezāle "Lolium temulentum L.", radniecīga kultūraugam - raizālei, sēklas indīgas, satur alkaloīdu temulinu.
- lalemancija Viengadīgs lūpziežu dzimtas eļļas augs, kas Eiropā ievests no Irānas un tiek kultivēts siltākos apgabalos eļļas ieguvei.
- Augu aizsardzības centrs vienīgā specializētā augu aizsardzības pētniecības iestāde Baltijā, dibināta 1913. g. kā Baltijas kultūraugu kaitēkļu stacija, 1914.-1918. g. Baltijas bioentomoloģiskā stacija, 1918.-1923. g. Bioentomoloģiskā stacija, 1923.-1930. g. Augu aizsardzības institūts, 1930.-1948. g. Latvijas Augu aizsardzības institūts, 1948.-1964. g. Baltijas augu aizsardzības stacija, 1964.-1991. g. Vissavienības Augu aizsardzības institūta Baltijas filiāle, tagadējais nosaukums kopš 1991. g.
- vides taisnīgums vienlīdzīgas pieejas īstenošana vides resursu izmantošanā, vides aizsardzībā, kā arī tādu vides noteikumu izstrādāšanā un īstenošanā, kas nodrošina vienlīdzīgu pieeju neatkarīgi no cilvēku rases, kultūras, ienākumu līmeņa, izglītības un citām sociālajām atšķirībām
- Dzūkija Viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju.
- Serapīds Viens no galvenajiem helēnistiskās Ēģiptes dieviem, kura kults radās 4. gs. pr. m. ē., saplūstot kopā ēģiptiešu un grieķu reliģiskajiem priekšstatiem; Serapīda kults bija plaši izplatīts ārpus Ēģiptes.
- A9 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Skulte - Liepāja.
- Māras kalns viens no Liedes kalniem Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kulta vieta Liedes labajā krastā, \~10-12 m augsts paugurs, izmantots līdz \~10 gs.
- Ārona zizlis viens no maģiskā zižļa nosaukumiem eiropiešu okultismā, kas uzsver tā daudzās funkcijas un jēgu
- kopulēšana Viens no potēšanas paņēmieniem lauksaimniecībā - mežeņa dzinuma saaudzēšana ar kultivējamās šķirnes potzaru (dzinuma daļu).
- senvieta Vieta (piemēram, kapenes, pilskalns, apmetne), kur atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu, kultūru.
- Bērzes muiža vietējas nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novada Bērzes ciemā, ēku komplekss, sākotnēji piederējusi Livonijas ordenim, pēc 1795. g. — valsts muiža, ko pārvaldījis pārvaldnieks, lielākā daļa ēku celtas 19. gs. un daļēji saglabājušās līdz mūsdienām
- atraitnītes Vijolīšu ģints ("Viola") kultūras taksonu grupa.
- stringoties Vingrot, nodarboties ar fizkultūras vai sporta vingrinājumiem.
- falla kults vīrieša dzimumlocekļa kā dzīvības un auglības simbola dievināšana; šā kulta pirmsākumi meklējami pirmsģints sabiedrībā
- kundi Vīriešu un sieviešu dzimumorgānu vai to attēlu kopīgs nosaukums senindiešu tantrisma kultā.
- tvīns Virsmaktīva viela, ko lieto par stabilizatoru, kultivējot baktērijas suspensijā.
- plaks Vīrusa bojātu šūnu plankums vienslāņa audu kultūrā.
- panbabilonisms Virziens historiogrāfijā, kas par pasaules kultūras pamatu uzskatīja Babiloniju; 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā to iedibināja vācu orientālisti.
- imažinisms Virziens krievu dzejā no 1918. līdz 1924. g. (daļēji tajā iekļāvās arī S. Jeseņins), kam raksturīgs brīvu uzskatu kults; par galveno uzskatīja vārdiska tēla (metaforas) savdabību, ignorējot satura un loģiska kompozicionāla sakarīguma nozīmi.
- nūdisms Virziens, kas sludina kaila ķermeņa kultu.
- valcēt Virzoties pa apli, kult ar rulli.
- dārzaugi Visi dārzā audzējamie kultūraugi.
- monurons Vispārējas iedarbības herbicīds ar ko iznīcina nezāles platībās, kur neaudzē kultūraugus, sīpolu sējumos, kartupeļu stādījumos un augļu dārzos.
- kultūrarkls Vispārīgas nozīmes arkls ar vērstuvēm un priekšlobītāju kultivētu augšņu aršanai.
- indie Vispārīgs apzīmējums daudziem un dažādiem elektroniskās mūzikas stiliem jeb noteiktai mūzikas kultūrai (indie pop, indie-rock, indietronics, dream pop, noise pop, lo-fi, math rock, post rock, space rock, sadcore, emo u. c.), kurus vieno vairākas kopīgas iezīmes, piemēram, individualitātes, sava ceļa meklējumi, sadarbība ar nelielām, neatkarīgām ierakstu studijām u. c. (angļu "individual", arī "independent" - "neatkarīgs").
- kulturālums Vispārināta īpašība --> kulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālība (1).
- kulturālība Vispārināta īpašība --> kulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālums (1).
- kulturālums Vispārināta īpašība --> kulturāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kultūrālība (2).
- kulturālība Vispārināta īpašība --> kulturāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālums (2).
- nekulturālums Vispārināta īpašība --> nekulturāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālība (1).
- nekulturālība Vispārināta īpašība --> nekulturāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālums (1).
- nekulturālums Vispārināta īpašība --> nekulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālība (2).
- nekulturālība Vispārināta īpašība --> nekulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālums (2).
- VBAFSB Vissavienības brīvprātīgā arodbiedrību fizkultūras un sporta biedrība.
- eolīts Vissenākais laika posms cilvēces kultūrā.
- panteons Visu kāda kulta dievu kopums.
- triksters Visu tautu kultūrās atrodams personāžs - viltnieks, blēdis, kuram piemīt atjautība un viltība.
- Jaštas Visvecākā Avestas grāmata, kurā snigti zoroastrisma galvenie reliģiskie uzskati, kā arī aprakstītas kulta ceremonijas, aizsardzība pret ļauniem gariem, lāstu formulas, grēku nožēlošanas veidi utt.
- Bosals Vudū kultā - tā sauktais "dieva mežonis", kura gars iemitinās cilvēkā plosot un mokot to.
- loa Vudū kultā - vīrišķs vai sievišķs gars.
- umro Vudū kulta svētnīca, kas parasti ir būdiņa meža biezoknī ar laukumu upurēšanai, kurš pārsegts ar jumtiņu.
- viridans Zaļgans, piem., streptokoks, kura kultūrai raksturīga zaļgana krāsa.
- zelta karūsa zeltainā karūsa un tās kultūršķirnes, arī, piemēram, zeltaini sarkanas, baltas vai melnas krāsas karūsa
- Lukstiņu pļavas zemais purvs Valmieras novadā, Burtnieka ezera austrumu malā, platība - 672 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,2 m, purvs iekultivēts, izveidots ceļu tīkls
- diakons Zemākais kristiešu kulta kalpotājs; katoļu un pareizticīgo mācītāja palīgs.
- bohara Zemes apūdeņojama zemes īpašuma robežās, galvenokārt Vidusāzijā, kurās audzē lauksaimniecības kultūras bez papildu laistīšanas.
- dārzs Zemes gabals, kur audzē kultūraugus (augļu kokus, krūmus, ziedus, dārzeņus).
- tīrums Zemes gabals, lauks lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
- pacila Zemes pacēlums (mikropaaugstinājums - atgāzta velēna, rabate, kupica u. tml.), kas izveidots, apstrādājot augsni, lai radītu labākus sākotnējās augšanas apstākļus stādiem mitrākās meža kultūru platībās.
- lauks zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu vai vairāku augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi
- federēšana Zemes strādāšana ar atsperīgiem darba rīkiem - atsperu ecēšu un atsperu kultivatoru, kas zemi irdina un jauc, bet neapvērš; atsperēšana.
- atsperēšana Zemes strādāšana ar atsperīgiem darba rīkiem - atsperu ecēšu un atsperu kultivatoru, kas zemi irdina un jauc, bet neapvērš.
- morācejas Zīdkoku dzimta ("Moraceae"), koki, krūmi, retāk lakstaugi ar viendzimuma četrskaitļa ziediem, gk. siltāku zemju augi, daudz tropu Amerikā; Latvijas florā apiņi, bet kultūraugos kaņepes.
- līčija Ziepjkoku dzimtas ģints ("Litchi") un tās vienīgā suga ("Litchi chinensis", senāk "Nephelium litchi"), Ķīnas izcelsmes augļukoks, izplatīts Dienvidaustrumāzijā, tiek kultivēts arī citviet.
- Zimmentāle Zimmes ieleja Šveicas Priekšalpos, uz dienvidrietumiem, no Tūnas ezera, sākas Bernes Alpu ziemeļu piekājē, garums - \~50 km, terases iekultivētas, piena lopkopība un sierniecība.
- kultūras kapitāls zināšanas un prasmes, ko veido formālā un neformālā izglītība, kā arī kultūras artefakti (piemēram, īpašumā esoši mākslas priekšmeti)
- konstrukcionisms zināšanu teorija un arī pētījumu paradigma sociālajās zinātnēs, kas veidojusies 20. gs. otrajā pusē; pamatatziņa: cilvēki savstarpējā mijiedarbībā aktīvi konstruē izpratni un zināšanas par sociālo realitāti; atzīst, ka realitātes izziņā objektivitāte nav sasniedzama; sociālo zinātņu uzdevums ir pētīt cilvēku konstruēto pasauli – sociālos institūtus, valodu, kultūru, uzskatu sistēmas un nozīmes, ko cilvēki piešķir savai pieredzei; konstruktīvisms
- augļkopība Zinātne par augļaugu kultivēšanu.
- baltu filoloģija zinātne par baltu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar baltu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
- ģermāņu filoloģija zinātne par ģermāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar ģermāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
- indoeiropiešu filoloģija zinātne par indoeiropiešu saimes valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar indoeiropiešu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
- krievu filoloģija zinātne par krievu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar krievu dzīvi, kultūru un vēsturi
- agrikultūrķīmija Zinātne par ķīniskām parādībām lauksaimniecībā kultivējamo augu mājkustoņu dzīvē.
- augkopība Zinātne par lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu.
- romāņu filoloģija zinātne par romāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar romāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
- slāvu filoloģija zinātne par slāvu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar slāvu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
- ergoloģija Zinātne par tautu materiālo kultūru; etnoloģija.
- tjurkoloģija Zinātne par tjurku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
- indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Indostānas tautu vēsturi, kultūru un valodas, jaunākajos laikos arī Indijas ekonomiskās, sociālās un politiskās problēmas.
- sinoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu.
- etnogrāfija zinātne, kas pētī tautu, etnisko grupu izcelšanos, izvietojumu, kultūru un kultūrvēsturiskās saites starp tautām
- agiogrāfija Zinātne, kura kompleksi aplūko un apraksta svēto dzīves un to atspoguļojumu reliģijas, mākslas un kultūras pieminekļos.
- scientisms Zinātnes (galvenokārt dabaszinātnes) absolutizācija kultūras sistēmā.
- arābistika Zinātnes nozare, kas pētī arābu kultūru, vēsturi, valodu.
- rusistika Zinātnes nozare, kas pētī krievu valodu, literatūru, kultūru.
- mākslas zinātne zinātnes nozare, kas pētī plastiskās mākslas veidus, mūzikas, teātra un kino attīstību, nozīmi un izveides likumsakarības, kā arī mākslas un kultūras teoriju un vēsturi
- semitoloģija Zinātnes nozare, kas pētī semītu valodas un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
- slāvistika Zinātnes nozare, kas pētī slāvu valodas, literatūru, kultūru un vēsturi.
- apgaismība Zinātnes un kultūras izplatīšana, tautas izglītošana.
- apgaismotājs Zinātnes un kultūras izplatītājs.
- kultūrvēsturnieks Zinātnieks, kas pētī kultūras vēsturi.
- muzejs Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.).
- amerikānistika Zinātņu komplekss, kas pētī ASV kultūru, literatūru, valodas.
- balkānistika Zinātņu komplekss, kas pētī Balkānu pussalas tautu valodas, literatūru, vēsturi, ekonomiku, kultūru.
- irānistika Zinātņu komplekss, kas pētī irāņu valodu grupas tautu valodas, literatūru, vēsturi, ekonomiku un kultūru.
- japānistika Zinātņu komplekss, kas pētī Japānas vēsturi, filozofiju, ekonomiku, politiku, japāņu valodu, literatūru, kultūru.
- kanadianistika Zinātņu komplekss, kas pētī Kanādas kultūru, literatūru, valodas u. tml.
- eģiptoloģija Zinātņu komplekss, kas pētī Senās Ēģiptes valodu, rakstību, vēsturi, kultūru un arheoloģiskos pieminekļus; orientālistikas nozare, izveidota 1822. g., kad tika atšifrēti ēģiptiešu hieroglifi.
- hetoloģija Zinātņu komplekss, kas pētī seno hetu-luviešu valodu grupas tautu valodas, vēsturi un kultūru, atšifrē ķīļu rakstus.
- amerikānistika Zinātņu komplekss, kas pētī Ziemeļamerikas indiāņu kultūru, valodas.
- bizantistika Zinātņu komplekss, kuras pētī Bizantijas vēsturi, tiesības, valodas un kultūras mantojumu.
- orientoloģija Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas; orientālistika.
- orientālistika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas; orientoloģija.
- letonistika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Latviju, latviešus, to kultūru, vēsturi, valodu; letonika (1).
- letonika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Latviju, latviešus, to kultūru, vēsturi, valodu.
- FAR Zivsaimniecības un akvakultūras pētniecības programma ("fisheries and aquaculture research programme").
- Unkulunkulu Zulusu (Dienvidāfrika) mitoloģijā - pirmsencis, kultūrvaronis, kurš radīja pirmos cilvēkus.
- ZKP Zvejnieku kultūras pils.
kult citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV