rast
Lietojuma biežums :
rast 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā, arī tuvumā.
1.1.Pētījumu, meklējumu gaitā gūt (ko jaunu, arī vēlamu, vajadzīgu).
Saistītās nozīmesizdibināt, iegūt, ņemt.
Tulkojumilearn, hear, get word, get wind, pick up.
1.2.Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu).
2.Gūt, saņemt (no citiem, piemēram, palīdzību, izpratni).
2.1.Veidot, dibināt (kādu stāvokli, situāciju, attiecības).
Saistītās nozīmesiegūt, mantot, iemantot, izpelnīties, iegūt.
2.2.Kļūt tādam, kam izraisās (psihisks stāvoklis).
Saistītās nozīmesiegūt.
3.formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Tāds, kas ir pieradis (ko darīt).
Stabili vārdu savienojumiNerast nekur (sev) mieru (arī vietu). Rast galu (retāk nāvi). Rast kopīgu valodu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri