Paplašinātā meklēšana
Meklējam inc.
Atrasts vārdos (248):
- inc:1
- inch:1
- incis:1
- cinca:1
- Cinci:1
- Linca:1
- pinca:3
- pinca:1
- pinca:2
- pince:2
- pince:1
- tinca:1
- vinca:1
- zince:1
- inciņi:1
- cincis:1
- dvinci:1
- kincis:1
- klince:1
- klince:2
- Klincs:1
- Kļinci:1
- ķincas:1
- ķincis:1
- lincēt:1
- lincēt:2
- lincis:1
- Mainca:1
- mincis:1
- pincis:1
- pincka:1
- pincot:1
- prince:1
- sinces:1
- sincis:1
- stince:1
- šinces:1
- incanti:1
- incapax:1
- incasso:1
- incenss:1
- incests:1
- incipit:1
- incītis:1
- incuhte:1
- incuhts:1
- cincari:1
- cinclus:1
- čincano:1
- dincene:1
- Dudince:1
- dvincka:1
- Iļļinci:1
- Jedinci:1
- Kazinci:1
- klincis:1
- klincis:2
- klincis:3
- klincīt:1
- ķinckas:1
- Lērinci:1
- linceļš:1
- linctus:1
- mincene:1
- pincene:1
- pincete:1
- pinceti:1
- pinciņa:1
- pinckot:1
- Pincolo:1
- plinces:1
- plincis:1
- plincka:1
- princis:1
- sprince:1
- vincuks:1
- Zinciga:1
- incisivi:1
- incīzija:1
- appincot:1
- bazninca:1
- cinchona:1
- gascinca:1
- gascinci:1
- gastinci:1
- heinceļi:1
- Kincinga:1
- klincīgs:1
- klinciņa:1
- Kuzminci:1
- Ķarincho:1
- ķincināt:1
- ķincītis:1
- mincītis:1
- minculis:1
- nopincot:1
- Odincova:1
- pincekls:1
- pincenis:1
- pincītis:1
- pinctada:1
- princene:1
- princeps:1
- princese:1
- princips:2
- princips:1
- princūze:1
- province:1
- quincunx:1
- sprincis:1
- Svarinci:1
- tincināt:1
- Zverinci:1
- incenieki:1
- incidence:1
- incidents:1
- incisores:1
- inclusive:1
- incognito:1
- rāpalainc:1
- cinclidae:1
- dinceklis:1
- Gincburga:1
- klincains:1
- klinciski:1
- koincidēt:1
- Kopičinci:1
- lincēšana:1
- nopinckot:1
- pinceklis:1
- pincēšana:1
- pinckains:1
- pinckulis:1
- principes:1
- rhincodon:1
- Serlincho:1
- sinceloms:1
- sincītijs:1
- slincināt:1
- sprincene:1
- sprincese:1
- Sprincupe:1
- svincināt:1
- Trincstok:1
- tvincināt:1
- incalzando:1
- incensatio:1
- inciemieši:1
- incīšnieki:1
- incroyable:1
- incurvaria:1
- Bellincago:1
- Bellincona:1
- chinchilla:1
- cincēnieši:1
- cincinnāts:1
- cinclidium:1
- cominciare:1
- fefermince:1
- Hincenberg:1
- iztincināt:1
- kamincieši:1
- Kincelsava:1
- kincingīti:1
- linceļmala:1
- lincielava:1
- notincināt:1
- patincināt:1
- pepermince:1
- pincenieks:1
- pincinārēt:1
- pinckāties:1
- pipermince:1
- princesine:1
- principāls:1
- principāts:1
- procinctus:1
- raznočinci:1
- satincināt:1
- spincoties:1
- Vincenaima:1
- Vlasotince:1
- incapacitas:1
- incarvillea:1
- incenzācija:1
- bezprincipu:1
- cinclidotus:1
- koincidence:1
- kroņprincis:1
- lepocinclis:1
- Mincenberga:1
- pārtincināt:1
- principiāls:1
- provinciāls:1
- provincroze:1
- Sentlērinca:1
- sincefālija:1
- sincenobijs:1
- slovincieši:1
- sprincelīte:1
- subincizija:1
- svarincieši:1
- šķincevieši:1
- tincinājums:1
- tincināties:1
- troņprincis:1
- uztvincināt:1
- incistēšanās:1
- incuhtlīnija:1
- chinchilidae:1
- ekstrincisks:1
- kroņprincese:1
- provinciālis:1
- provincietis:1
- sapinckājies:1
- sapinckāties:1
- savelincieši:1
- sinchronisks:1
- sinchronisms:1
- sinchronizēt:1
- sisyrinchium:1
- solomincieši:1
- vincetoxicum:1
- incestofilija:1
- incikloforija:1
- incirkulācija:1
- incurvariidae:1
- iztincināties:1
- Kazincbarcika:1
- koincidencija:1
- pamatprincips:1
- perisphinctes:1
- inciklotropija:1
- bezprincipiāls:1
- cincendorfieši:1
- Ferbinci-Tirga:1
- kodolincidents:1
- principatteice:1
- provinciālisms:1
- robežincidents:1
- sincitiolizīns:1
- sprinckalnieši:1
- Hincenbergskaja:1
- principialitāte:1
- provincialitāte:1
- mikroincinerācija:1
- bezprincipialitāte:1
- sincitiotrofoblasts:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (5951):
- divide et impera "skaldi un valdi" (seno romiešu un citu iekarotāju politikas princips).
- kontrapunktiķi 14.-18. gs. komponisti, kas savās kompozīcijās attīstīja daudzbalsības principu (sk. kontrapunkts).
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
- evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- Nava Aba - pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā.
- inkarnāta āboliņš āboliņa suga ("Trifolium incarnatum")
- dzemdes kakla discisija abpusēja incīzija stenozes novēršanai
- Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- cistitomija Acs lēcas kapsulas incīzija; kapsulotomija.
- Abas Tibetiešu un Cjanu autonomā prefektūra administratīvi teritoriāla vienība Sičuaņas provincē Ķīnā
- Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju.
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa.
- ainavu fizika ainavzinātnes nozare, kas izmanto fizikas principus un metodes ainavapvalka izpētē
- dzeltenmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus circumcinctus")
- Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos
- šautris Aizraujošs incidents.
- murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
- Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Araba Alava - province Spānijā, Basku Zemes rietumos.
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
- Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu.
- Inc. Amerikāņu apzīmējums akciju sabiedrībai (angļu "incorporated").
- Amērsforta Amersforta - pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā.
- konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi.
- Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru.
- Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Cintractia subinclusa antrakoīdeju sugas "Anthracoidea subinclusa" nosaukuma sinonīms
- Anhoja Aņhui, province Ķīnā.
- Fenčena Aņsji - pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē.
- Atarfe aodzīvota vieta Spānijā (_Atarfe_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
- LES Apakšējais barības vada sfinkters (angļu "lower esophageal sphincter").
- Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
- Svariņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 65 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Svarinci.
- Altoriosengera apdzīvota vieta Argentīnā (_Alto Río Senguer_), Čubutas provinces rietumu daļā
- Alumine apdzīvota vieta Argentīnā (_Aluminé_), Neukenas provinces rietumos
- Linkolna apdzīvota vieta ASV (_Lincoln_), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Linkolna apdzīvota vieta ASV (_Lincoln_), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vinčestera apdzīvota vieta ASV (_Winchester_), Konnektikutas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vinčestera apdzīvota vieta ASV (_Winchester_), Nevadas štatā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Linkolntona Apdzīvota vieta ASV ("Lincolnton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Poinsiana Apdzīvota vieta ASV ("Poinciana"), Floridas štatā, 53200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Floridas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvinsi Apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kvinsi Apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kvinsi Apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Audenārde apdzīvota vieta Beļģijā (_Oudenaarde_), Fladrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
- Merelbeke apdzīvota vieta Beļģijā, Fladrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
- Veterena apdzīvota vieta Beļģijā, Fladrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
- Bērse apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Brashāta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Brehta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Heistopdenberga apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Herentalsa apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Shotena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Vesterlo apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Balena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provinces austrumos
- Kalmthauta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provinces ziemeļu daļā
- Beverena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
- Maldegema apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
- Temse apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
- Villebruka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
- Dilbēka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, Briseles rietumu piepilsēta
- Landena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provinces dienvidaustrumos
- Beringena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē
- Hauthalena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē
- Lanakena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos
- Māsmehelena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos
- Nērpelta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces ziemeļu daļā
- Vērne apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē
- Vevelgema apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē
- Knoke apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
- Kokseide apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
- Midelkerke apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
- Zēbrige apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
- Flerī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
- Framrī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
- Kursela apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
- Lesīna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
- Lēza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
- Pērivelza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
- Šatlē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
- Sengislēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
- Tiēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
- Amē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
- Esnē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
- Evaja apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
- Flēmale apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
- Iī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
- Sanktfita apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
- Vēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē; Veismesa
- Eipene apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Velkenrāta apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Varemma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļrietumu daļā
- Ansa apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļu daļā
- Erstāla apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļu daļā
- Abēļanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Bertrī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Floranvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Larošanardēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Libēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Libramonševiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Obanža apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Otona apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Sentibēra apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Ufalīza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Vjēsalma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces austrumu daļā
- Abēlanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces dienvidu daļā
- Velēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumos
- Bravo apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces ziemeļos
- Andena apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
- Andēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
- Anē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
- Avlanža apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
- Borēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
- Filipvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
- Ivuāra apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
- Kuvēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
- Sambrvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
- Žedina apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
- Žēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
- Brēnlalē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
- Nivela apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
- Otiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
- Aleksandrija apdzīvota vieta Dienvidāfrikā (_Alexandria_), Austrumkāpas provinces dienvidos
- Bedforda Apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā ("Bedford"), Austrumkāpas provincē, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aberdīna apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces rietumu daļā
- Ārlingtona apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Mofucaņanes distrikta rietumu daļā
- Alaminosa apdzīvota vieta Filipīnās (_Alaminos_), Lusonas salas rietumos, Pangasinanas provincē
- Balabaka apdzīvota vieta Filipīnās, Palavanas provincē, Balabakas salas austrumu piekrastē
- Bakumba apdzīvota vieta Gabonā, Augšogoves provinces dienvidrietumu daļā
- Agasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Agats_), Jaungvinejas salā, Papua provincē
- Alabana apdzīvota vieta Indonēzijā (_Alaban_), Ačehas provinces dienvidos, Tuanku salas ziemeļu daļā
- Arandai apdzīvota vieta Indonēzijā (_Aranda de Duero_), Rietumpapua provincē, Jaungvinejas salas Doberai pussalas dienvidu daļā
- Asori apdzīvota vieta Indonēzijā (_Asori_), Papua provincē, Jaungvinejas salas Čenderavasihas līča austrumu krastā
- Bade apdzīvota vieta Indonēzijā (_Bade_), Papua provincē, Jaungvinejas salas dienvidrietumu daļā
- Baharota apdzīvota vieta Indonēzijā, Ačehas provincē, Sumatras salas ziemeļu daļā
- Sankapura apdzīvota vieta Indonēzijā, Austrumjavas provinces ziemeļos, Baveanas salas dienvidu daļā
- Murabinuaneuna apdzīvota vieta Indonēzijā, Bantenas provincē, Javas salas rietumu daļas dienvidos, Indijas okeāna piekrastē
- Anjone apdzīvota vieta Itālijā (_Agnone_), Molizes reģiona Izernijas provincē
- Conjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Dalmine apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Gandīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Alcāno Lombardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Kolonjo al Sērio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Kastelli Kalepjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Kosta Volpīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Sanpellegrīno Terme apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Pjaca Brembāna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Stecāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Lovēre apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Izo ezera ziemeļu gala rietumu piekrastē
- Ardezio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Sērio augšteces kreisajā krastā
- Skilpārio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provinces ziemeļaustrumos
- Kastione della Prezolāna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provinces ziemeļaustrumu daļā
- Bagolīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Breno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Čedegolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Garnjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Gavardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Malonno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Kapo di Ponte apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Gardone Vala Trompija apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Toskolāno Maderno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Nave apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Ospitaleto apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Pjaca apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Pjaco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Pjamborno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Sansebastjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Sareco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Vestone apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Vobarno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Pizonje apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, Izeo ezera ziemeļaustrumu krastā, pie Oljo upes ietekas
- Palacolo sull'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces rietumos
- Ponte di Lenjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Edolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
- Veca d'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
- Lecēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Komo provincē, Komo ezera dienvidu daļas rietumu atzara dienvidu krastā
- Belladžo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Komo provincē, Komo ezera dienvidu daļas sazarojumā
- Ballabio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē
- Odžono apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē
- Bellano apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
- Dervio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
- Mandello del Lārio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
- Koliko Pjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
- Paderno Dunjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Milānas provincē
- Aprika apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Delebio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Dubīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Novate Mecola apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Berbenno di Valtellīna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Talamona apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Villa apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Grozoto apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumos
- Grozio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumu daļā
- Sondalo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumu daļā
- Bormio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
- Čepīna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
- Izolačija apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
- Santantonio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
- Kampodolčīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļrietumos
- Kastiljone Olona apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē
- Lavēna Ponte Treza apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, pie Šveices robežas
- Gavirate apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, Varēzes ezera ziemeļrietumu krastā
- Lavēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumos, Lago Madžores ezera austrumu krastā
- Bezoco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumu daļā
- Kosato apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
- Valle Moso apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
- Andorno Kačorna apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
- Viljāno Bjellēze apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
- Trivēro apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
- Bellincago apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Novāras provincē
- Gocāno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Novāras provincē
- Kastelleto sopra Tičīno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Novāras provincē
- Antronapjāna apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Cornasko apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Krodo apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Pjeve Vergonte apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Grāvellona Toče apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Santamarija Madžore apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Gravellona Toče apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Stafa apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Varco apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
- Bavēno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
- Kannobio apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
- Streza apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
- Bačēno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provinces ziemeļu daļā
- Ponte apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provinces ziemeļu daļā
- Kvarona apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verčelli provincē
- Alanja Valhezija apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verčelli provincē
- Alarija Valsezija apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verčelli provincē
- Varallo apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verčelli provincē
- Kondīno apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
- Tjone di Trento apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
- Ronkone apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
- Storo apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
- Kaprīno Veronēze apdzīvota vieta Itālijā, Venēcijas reģiona Veronas provincē
- Bardolīno apdzīvota vieta Itālijā, Venēcijas reģiona Veronas provincē, Gardas ezera austrumu krastā
- Magunjāno apdzīvota vieta Itālijā, Venēcijas reģiona Veronas provincē, Gardas ezera austrumu krastā
- Malčezīne apdzīvota vieta Itālijā, Venēcijas reģiona Veronas provincē, Gardas ezera austrumu krastā
- Lačesa apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
- Lasa apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
- Mallesa Venosta apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
- Prato allo Stelvio apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
- Silandro apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
- Rezija apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provinces ziemeļos
- Dimāro apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
- Fravjāno apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
- Pincolo apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
- Spjaco apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
- Sumura apdzīvota vieta Javas salas rietumos, Zunda šauruma piekrastē, Bantenas provinces rietumu daļā
- Almonte apdzīvota vieta Kanādā (_Almonte_), Ontārio provinces austrumu daļā
- Altona apdzīvota vieta Kanādā (_Altona_), Manitobas provinces dienvidos
- Ankī apdzīvota vieta Kanādā (_Amqui_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
- Angljēra apdzīvota vieta Kanādā (_Angliers_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
- Angusa-Bordena apdzīvota vieta Kanādā (_Angus-Borden_), Ontārio provinces dienvidu daļā
- Antigoniša apdzīvota vieta Kanādā (_Antigonish_), Jaunskotijas provincē
- Ārmstronga apdzīvota vieta Kanādā (_Armstrong_), Britu Kolumbijas provincē
- Ārmstronga apdzīvota vieta Kanādā (_Armstrong_), Ontārio provincē
- Asbestosa apdzīvota vieta Kanādā (_Asbestos_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
- Asiniboija apdzīvota vieta Kanādā (_Assiniboia_), Saskačevanas provinces dienvidu daļā
- Atabaska apdzīvota vieta Kanādā (_Athabasca_), Albertas provincē
- Atavapiskata apdzīvota vieta Kanādā (_Attawapiskat_), Ontārio provincē, Džeimsa līča rietumu piekrastē
- Aupaluka apdzīvota vieta Kanādā (_Aupaluk_), Kvebekas provincē, Ungavas pussalas austrumos, pie Ungavas līča
- Aironbridža apdzīvota vieta Kanādā (_Iron Bridge_), Ontārio provincē
- Morisa apdzīvota vieta Kanādā (_Morris_), Manitobas provinces dienvidos
- Kilarni apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
- Kristalsitija apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
- Manitu apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
- Mordena apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
- Pailotmaunda apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
- Plamkūli apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
- Rozorivera apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
- Vinklera apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
- Emersona apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas
- Gretna apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas
- Delorēna apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumos
- Melita apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumos
- Boiseveina apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumU daļā
- Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē
- Bakere apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces ziemeļrietumu daļā
- Bafvaboli apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwaboli_), Kongo labā krasta pietekas Čopo krastā
- Utuncjao Apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons.
- Tangulašaņa apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā
- Veņcjuaņa āpdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā
- Urtmuruna apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provinces rietumu daļā, Narinas upes krastos
- Budoncjuaņa apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provincē
- Čhumarlepa apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provincē
- Darlaka apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provincē
- Dzate apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provincē
- Mato apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provincē
- Ulāna apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provincē
- Nančhena apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidos
- Jiuduņdzi apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provinces ziemeļrietumos
- Baima apdzīvota vieta Ķīnā, Guandunas provincē
- Aijana apdzīvota vieta Ķīnā, Liaoninas provinces austrumos
- Ģezura apdzīvota vieta Ķīnā, Sičuaņas provincē
- Luhuo apdzīvota vieta Ķīnā, Sičuaņas provincē
- Dečhena apdzīvota vieta Ķīnā, Sičuaņas provinces rietumos
- Derge apdzīvota vieta Ķīnā, Sičuaņas provinces rietumos
- Lithana apdzīvota vieta Ķīnā, Sičuaņas provinces rietumu daļā
- Seršuala apdzīvota vieta Ķīnā, Sičuaņas provinces ziemeļrietumos
- Antindža apdzīvota vieta Madagaskarā (_Antindra_), Ancirananas provincē
- Andžuka apdzīvota vieta Madagaskaras dienvidrietumos (_Anju_), Tuliaras provincē
- Algeirauna apdzīvota vieta Mozambikā (_Algueirāo_), Manikas provincē
- Nāldveika apdzīvota vieta Nīderlandē, Dienvidholandes provincē
- Beilena apdzīvota vieta Nīderlandē, Drentes provincē
- Bergema apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provincē
- Hierrenfiena apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provincē
- Ostvlīlande apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provincē, Vlīlandes salas ziemeļaustrumos
- Ostervolde apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces austrumu daļā
- Harlingena apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces rietumu daļā
- Varkema apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces rietumu daļā
- Frjencjera apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces ziemeļrietumuu daļā
- Dokima apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces ziemeļu daļā
- Ninspēta apdzīvota vieta Nīderlandē, Gelderlandes provincē
- Tvelo apdzīvota vieta Nīderlandē, Gelderlandes provincē
- Veihena apdzīvota vieta Nīderlandē, Gelderlandes provincē
- Audepekela apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provincē
- Hogezanda-Sapemēra apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provincē
- Vinshotena apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provincē
- Terapela apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provinces dienvidaustrumos
- Lēka apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provinces rietumu daļā
- Delfzella apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provinces ziemeļaustrumu daļā, Emsas līča rietumu piekrastē
- Horsta apdzīvota vieta Nīderlandē, Limburgas provincē
- Rēvera apdzīvota vieta Nīderlandē, Limburgas provincē
- Dedemsvārta apdzīvota vieta Nīderlandē, Overeiselas provincē
- Genemeidena apdzīvota vieta Nīderlandē, Overeiselas provincē
- Nesa apdzīvota vieta Nīderlandē, Rietumfrīzu salās, Frīzlandes provincē, Amelandes salā
- Zīrikzē apdzīvota vieta Nīderlandē, Zēlandes provincē, Shauvenas-Deivelandes salas dzienvidaustrumu daļā
- Tolena apdzīvota vieta Nīderlandē, Zēlandes provinces austrumu daļā
- Keika apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē
- Dērne apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provinces austrumos
- Kastrikima apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē
- Shagena apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē
- Vīfingerverfa apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē
- Anna-Paulovna apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, Vlīlandes salas ziemeļaustrumos
- Enkheizena apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provinces austrumos, Eiselmēra rietumu krastā
- Jilianadorpa apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provinces ziemeļu daļā
- Amuri apdzīvota vieta Pakistānā (_Amuri_), Beludžistānas provincē
- Athārānhazāri apdzīvota vieta Pakistānā (_Athārān Hazāri_), Pendžābas provincē
- Almirante apdzīvota vieta Panamā (_Almirante_), Bokasa del Toro provincē
- Ačiote apdzīvota vieta Panamā, Kolonas provincē
- Aitape apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Aitape_), Sandaunas provincē, Bismarka jūras piekrastē
- Ama apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Ama_), Austrumsepikas provinces rietumu daļā
- Angorama apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Angoram_), Austrumsepikas provinces ziemeļu daļā
- Agreda apdzīvota vieta Spānijā (_Ágreda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces ziemeļaustrumos
- Alagona apdzīvota vieta Spānijā (_Alagón_), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē
- Alvoksa apdzīvota vieta Spānijā (_Albox_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē
- Alvurkerke apdzīvota vieta Spānijā (_Alburquerque_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces ziemeļrietumu daļā
- Alama de Granada apdzīvota vieta Spānijā (_Alhama de Granada_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
- Alaurina el Grande apdzīvota vieta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
- Almadena apdzīvota vieta Spānijā (_Almadén_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidrietumos
- Almagro apdzīvota vieta Spānijā (_Almagro_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē
- Almodovara del Kampo apdzīvota vieta Spānijā (_Almodóvar del Campo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē
- Almudevara apdzīvota vieta Spānijā (_Almudévar_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces rietumu daļā
- Arkabeļa apdzīvota vieta Spānijā (_Arcabell_), Katalonijas autonomā apgabala Ļeidas provinces ziemeļos, pie Andoras dienvidu robežas
- Arčidona apdzīvota vieta Spānijā (_Archidona_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
- Balasote apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Alvasetes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Shīrmonikoga apdzīvota vieta tāda paša nosaukuma salas rietumu daļā, Nīderlandes Frīzlandes provincē
- Vesterselinga apdzīvota vieta Tershelingas salā, Nīderlandes Frīzlandes provincē
- Asanvari apdzīvota vieta Vanuatu (_Asanvari_), Penamas provincē, Klusā okeāna Jaunhebridu salu Maevo salas dienvidos
- Anelgovata apdzīvota vieta Vanuatu Republikā (_Anelghowhat_), Tafea provincē, Aneitjumas salas dienvidu piekrastē
- Aola apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Aola_), Gvadalkanalas provincē, Gvadalkanalas saās ziemeļaustrumu piekrastē
- Apio apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Apio_), Malaitas provincē, Malaitas salas dienvidos
- Araiki apdzīvota vieta Zālamana Salu Šuazelas provincē (_Araiki_), Vaginas salā
- Bangala apdzīvota vieta Zimbabvē, Masvingo provincē, Mutirikvi upes krastos
- neroli Apelsīnkoka ziedu eļļa, plaši izmantota parfimērijā; nosaukums pēc franču izcelsmes itāļu princeses Neroli vārda, kura 17. gadsimtā esot šo smaržvielu atklājusi.
- satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras)
- nāibs Apgabala vai provinces vietvaldis musulmaņu valstīs viduslaikos.
- Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province.
- satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps.
- superpozīcijas aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam tos summē saskaņā ar superpozīcijas principu
- superpozīcijas aprēķinu metode aprēķinu metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam to summē saskaņā ar superpozīcijas principu
- gallikānisms Apzīmējums katoļu baznīcas stāvoklim un principiem Francijā pirms 1789. g., kas atdalīja valsti un valdnieku no pāvesta varas.
- savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
- Argentīnas Antarktīda Argentīnas pretenzija Antarktikā Tjerra del Fuego provinces sastāvā, daļēji pārklājas ar Čīles un Lielbritānijas pretenzijām, platība -1231064 km^2^, ietver Vedela jūru un Antarktīdas pussalu, 19 pētniecības staciju ar personālu līdz 300 cilvēku vasarā.
- Buenosairesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Buenos Aires" / "Provincia de Buenos Aires"), administratīvais centrs — Laplata, platība — 307571 kvadrātkilometri, 15315800 (2010. g.).
- Čubutas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chubut" / "Provincia del Chubut"), administratīvais centrs — Rosona, platība — 224686 kvadrātkilometri, 470700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Entreriosas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Entre Rios" / "Provincia de Entre Rios"), administratīvais centrs — Parana, platība — 78781 kvadrātkilometrs, 1282000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Huhujas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Jujuy" / "Provincia de Jujuy"), atrodas valsts ziemeļrietumos, platība — 53219 kvadrātkilometru, 698500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Misjonesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Misiones" / "Provincia de Misiones"), administratīvais centrs - Posadasa, platība - 29801 kvadrātkilometrs, 1111400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanhuanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Sanhuana" / "Provincia de Sanhuana"), platība — 89651 kvadrātkilometrs, 715100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Santafē Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Fe" / "Provincia de Santa Fe"), platība - 133007 kvadrātkilometru, 3285200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tukumanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Tucuman" / "Provincia de Tucuman"), platība — 22524 kvadrātkilometri, 1511500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Katamarkas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Catamarca” / “Provincia de Catamarca”), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība — 102602 kvadrātkilometri, 404240 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kordovas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Cordoba” / “Provincia de Cordoba”), platība — 165321 kvadrātkilometrs, 3396700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Neukenas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Neuquen” / “Provincia de Neuquen”), platība — 94078 kvadrātkilometri, 565200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanluisa Argentīnas Republikas province ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība - 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Santjago del Estero Argentīnas Republikas province ("Santiago del Estero" / "Provincia de Santiago del Estero"), platība — 1363511 kvadrātkilometrs, 883600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Santafē province Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Santa Fe").
- Bānčhīana arheoloģisko izrakumu vieta Taizemē, Udonthānī provinces austrumu pierobežā
- Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju.
- ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem
- Cincetoxicum officinale ārstniecības indaines "Vincetoxicum hirundinaria" nosaukuma sinonīms
- asepticisms Aseptikas principu ievērošana ķirurģijā.
- asinssajaukšana Asinsgrēks, incests.
- indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kokcigotomija Astes kaula incīzija un atbrīvošana no saaugumiem.
- korespondences princips atbilstības princips
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- mācībmaksa Atlīdzība, ko māceklis maksā principālam par tirdzniecisko vai arodniecisko izglītību.
- mācībnauda Atlīdzība, ko māceklis maksā principālam par tirdzniecisko vai arodniecisko izglītību.
- fizisko personu datu apstrāde atļauta, ievērojot likumā noteiktos datu apstrādes principus fizisko personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, un kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai
- pilnvara Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību.
- Benfas nacionālais parks atrodas Albertas provincē, Kanādā, izveidošana uzsākta 1885. g. nelielā teritorijā, kas tagad paplašināta aptuveni 250 reizes, platība - 6641 km^2^
- Vudsu ezers atrodas ASV Minesotas štatā un Kanādas Manitobas un Ontārio provincē, platība - 3846 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 26 m, glaciālas izcelsmes, līčains, >1000 salu, iztek Vinipega
- Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu
- Džandzadzje (Zhangjiajie) nacionālais mežu parks atrodas Ķīnas Hunaņas provincē, izveidots 1982. g., platība - 48 km^2^
- Dzjudžaigou ielejas nacionālais parks atrodas Ķīnas Sičuaņas provincē, izveidots 1984. g., platība - 720 km^2^
- Žehes kalni atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas un Dzjiliņas provincē, platība - \~120000 kvadrātkilometru, augstums 500-1300 m ziemeļrietumos, 1000-1600 m dienvidaustrumos (Ulunšana kalns - 2050 m), nogāzes kraujas, akmeņainas
- Fonņa–Kebana nacionālais parks atrodas Vjetnamas vidienes provincē Kuanbiņa un robežojas ar Laosu, izveidots 2001. g., platība - 857 km^2^
- balsvedība Atsevišķu balsu kustība, attīstība daudzbalsu skaņdarbā, kas balstās uz harmoniskas saskaņas noteiktiem principiem.
- lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
- pārdot savu dvēseli velnam atteikties no morāles principiem
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība)
- Atvelas kanjons Atvelas upes ieleja ar ļoti stāvām nogāzēm Argentīnā (_Atuel, Cañon del_), Mendosas provincē.
- Cjiliaņšaņs Augstākā virsotne šajā grēdā, Gaņsu provincē, Ķīnā, augstums - 5547 m
- Trespikoss Augstākā virsotne Ventanas grēdā ("Cerro Tres Picos"), Argentīnā, Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstums - 1243 m
- summum bonum augstākais labums (piemēram, kā pamatprincips vai mērķis ētisko uzskatu sistēmā)
- prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
- Algonkinu augstiene augstiene Kanādā (_Algonquin Upland_), Ontārio provinces dienvidaustrumos, augstums līdz 587 m
- Algomas augstiene augstienne Kanādas dienvidu daļā, Ontārio provincē, uz austrumiem no Augšezera un uz ziemeļiem no Hūrona, augstākā virsotne - 665 m (Ogidaki)
- Augšaustrija Austrijas federālā zeme (_Oberösterreich_), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju.
- Princeses Elizabetes Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 73. un 88. austrumu garuma grādu (angļu val. "Princess Elizabeth Land"), ledāja virsmas augstums centrālajā daļā - 2000-2500 m, ledus biezums - 1000-1500 m
- prikoličs Austrumslāvu mitoloģijā - vilkatis, par kādiem kļuva ārlaulībā dzimušie bērni vai incestā dzimušie bērni, kā arī dažos citos gadījumos.
- Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra
- Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju
- Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni.
- Valle d'Aosta autonoms reģions Itālijas ziemeļrietumos (_Regione Autonoma Valle d'Aosta_), platība — 3263 kvadrātkilometri, 128100 iedzīvotāju (2008. g.), vienīgais no Itālijas reģioniem, kas nav iedalīts provincēs
- kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu
- Jāča Baiša - pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē.
- laringocentēze Balsenes punkcija vai incīzija.
- baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- baltmeža alksnis baltalksnis ("Alnus incana")
- baltmežs Baltalksnis ("Alnus incana").
- zuli Bantu tauta, dzīvo Natālas provincē, D-Āfrikas A daļā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- Džidaņa Baoaņa - pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē.
- Basāno del Grapa Basāno del Grapa - pilsēta Itālijā ("Bassano del Grappa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 43100 iedzīvotāju (2014. g.).
- bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē
- baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums; konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
- bezprincipu Bezprincipiāls.
- konjunktūras cilvēks bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem
- konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem; konjunktūras cilvēks.
- politikānis bezprincipu politiķis, politisks spekulants, intrigants
- hameleonisks Bieži mainīgs (domās, uzskatos), neprincipiāls (par cilvēku).
- neobiheiviorisms Biheiviorisma attīstības virziens, kas revidēja tā pamatprincipus.
- Hesene-Nasava Bijusī Prūsijas province ("Hessen-Nassau"), kopš 1946. g. ietilpst Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
- sirmā briežzvēre briežzvēru suga ("Hirschfeldia incana")
- krāsu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis tinctoria")
- deviņjoslu bruņnesis bruņnešu suga ("Dasypus novemcinctus")
- Gautama Budas ģimenes vārds; leģenda Budu attēlo kā cildenu princi, kurš dzimis karaliskā ģimenē.
- Vadžrasatva Budisma mitoloģijā - buda, kas pārstāv attīurīšanās principu.
- bhavačakra budisma reliģiski filozofiskajā doktrīnā un mitoloģijā - mūžīgās esamības, sansāras eksistences forma, universāls princips, pēc kura visa radība lemta arvien no jauna atgriezties pasaulē
- Buenosairesa Buenosairesas province.
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
- apcirknīšu iedalījums burtenē apcirknīši tiek izveidoti pēc lietderības principa, biežāk lietotiem burtiem ir lielāki apcirknīši, citiem mazāki
- konstitutīvs būtisks elements, elementi tiesību sistēmā valstī - tas, kas nosaka, iedibina tiesību sistēmā, valsts dzīvē būtiskus principus, tiesību institūtus un valsts institūcijas
- oksolīnskābe C~13~H~11~NO~5~, sintētisks hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto urinceļu infekciju ārstēšanā.
- ranimicīns C12H18O6, antibakteriāls līdzeklis, iegūts no "Streptomyces lincolnensis".
- kvercitrīns C12H20O12 2H2O, Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" mizas glikozīds.
- kontrolpalāta Cariskajā Krievijā valsts kontroles provinces (guberņas) orgāns.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- loinangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas austrumu daļā un Pelenas salā, Centrālajā Sulavesi provincē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
- introjekcija Cilvēcisku īpašību, it sevišķi apziņas, piedēvēšana ārpasaules parādībām; pasaules nodalīšana ārpasaulē un no tā principiāli atšķirīgā iekšējā pasaulē.
- ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli iebildumi, aizspriedumi pret ko.
- kalps cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda principa vai idejas labā
- askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma (1) principiem.
- doktrinārs Cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību.
- konformists Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.
- vividifūzija Cirkulējošu asiņu pakļaušana dialīzei ārpus organisma un atgriešana organismā bez pakļaušanas gaisa vai kaitīgai ietekmei; šo principu izmanto dialīzē ar mākslīgo nieri.
- smiltāju tuksnešcīrulis cīruļu suga ("Ammomanes cincturus")
- sincitiolizīns Citolizīns, kas noārda placentas sincītiju; rodas, injicējot dzīvniekam placentas audu emulsiju.
- dispozitivitāte Civilprocesa princips, saskaņā ar ko civillietas puses brīvi var rīkoties ar savām tiesībām un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem.
- Ciļanšans Cjiliaņšaņs - augstākā virsotne Gaņsu provincē, Ķīnā.
- Cinhaja Cjinhai - province Ķīnā.
- Cjuandžova Cjuaņdžou - pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē.
- inča Colla (angļu "inch").
- Čako Čako province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chaco" / "Provincia del Chaco"), administratīvais centrs - Resistensija, platība - 99633 kvadrātkilometri, 1071100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Amerikas ceļotājbalodis čeļotājbaložu suga ("Ectopistes migratorius"), 19. gs. Amerikā izplatīts baložu dzimtas putns, ko medīja gaļai, tipisks bara dzīvnieks, kas iznīka mežu izciršanas un prēriju uzaršanas rezultātā; pēdējais īpatnis nobeidzās 1914. gadā Cincinati zooloģiskajā dārzā
- Ado ziloņu nacionālais parks dabas parks Dienvidāfrikas Republikā (_Addo Elephant National Park_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā
- Atikiki provinces parks dabas parks Kanādā (_Atikaki Wilderness Provincial Park_), Manitobas provinces dienvidu daļā, austrumos no Vinipega ezera
- Atlina provinces parks dabas parks Kanādā (_Atlin Provincial Park_), aizņem Atlinas ezera dienvidu trešdaļu un teritoriju ap to, platība - 301140 hektāru
- identitātes princips daļiņu neatšķiramības princips - viens no kvantu mehānikas svarīgākajiem pieņēmumiem, pēc kura vienādas (identiskas) elementārdaļiņas nav iespējams eksperimentāli atšķirt
- pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’
- atgadījums civilajā aviācijā darbības pārtraukums, defekts, nepilnība vai kādi citi ārkārtas apstākļi, kas ir ietekmējuši vai var ietekmēt lidojumu drošību, bet ne tādā veidā, ka to dēļ noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents
- modus operandi darbības plāns vai principi; ierīces, mašīnas utt. darbības princips
- taktika Darbības principu, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.
- agens Darbīgais, aktīvais princips.
- Kerinči Darbīgs vulkāns (indon. val. "Kerinci"), Barisana grēdas augstākā virsotne (3805 m vjl.) Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā.
- Čačani Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā, Peru, Arekipas provincē, augstums - 6075 m
- darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas
- metadati Dati par datiem, t. i., piemēram, datu avots, datu izveidošanas laiks, vieta, datu krāšanas principi un lietotie klasifikatori, datu pārklājums, kāds ir datu kopai, datu identifikācija, atsauces, atribūtu nozīme un precizitāte, datu izplatīšana.
- platforma Datora aparatūras uzbūves pamatprincipi, kas nosaka izmantojamās sistēmas programmatūras veidu, vai arī sistēmas programmatūra, kas nosaka datora lietojumprogrammatūru.
- tīkla arhitektūra datoru tīkla uzbūves koncepcija un tā darbības principi
- intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties
- datorinženierija Datorzinātnes nozare, kas ietver datoru aparatūras pamatprincipu izstrādi un projektēšanu.
- datortehnika Datorzinātnes nozare, kurā ietilpst datoru aparatūras pamatprincipu izstrāde un projektēšana.
- dermabrāzija Dažādas intensitātes procedūras ar vienu principu - noslīpēt ādas virskārtu, lai tās vietā rastos jauna āda, bez grumbām un citiem kosmētiskiem defektiem; dermaabrāzija.
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
- terminologs dažādu speciālo nozaru speciālists, kurš izstrādā savas nozaresterminoloģiju atbilstoši teorētiskajā terminzinātnē izvirzītajiem principiem; terminoloģijas speciālists
- gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem
- inčiņš Dem. --> incis.
- mincītis Dem. --> mincis.
- demokrātisms Demokrātijas principu atzīšana un realizēšana.
- atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai)
- valsts varas dalīšana demokrātisks princips varas intitūcializācijā, kas paredz likumdošanas, izpildu un tiesas varas izveidošanu un to funkcionēšanas neatkarību tādā veidā, lai tās viena otru ierobežotu un līdzsvarotu
- espinela Desmitrindes veids, kas dalās divās piecrindēs, atskaņu kārtība: ABBAACCDDC; nosaukts 16. gs. spāņu dzejnieka Vincenta Espinelas vārdā.
- jaungramatiķi Diahroniskās valodniecības virziena pārstāvji 19. gs. 2. p. - 20. gs. sākumā, kuru galvenie principi - vēsturiskums un psiholoģisms; virziens aizsākās Leipcigas universitātē.
- Pretorija Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) galvaspilsēta (angļu val. "Pretoria"), atrodas DĀR ziemeļaustrumu daļā, Hautenas provincē 1738 m vjl., 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Amatole Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provinces pašvaldība jeb distrikts (_Amatole_), administratīvais centrs - Īstlondona.
- Oranjes brīvvalsts Dienvidāfrikas Republikas provinces Frīsteitas senāks nosaukums.
- Korejas Republika Dienvidkoreja, valsts Korejas pussalas dienvidu daļā, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas.
- krapstāds Dienvidu augs "Rubia tinctorum", no kura saknēm ieguva sarkanu krāsvielu.
- Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus.
- Alfrēda Nzo distrikts distrikts Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provincē (_Alfred Nzo_)
- Amadžuba distrikts Dienvidāfrikas Republikas Kvazulu-Natālas provincē (_Amajuba_), administratīvais centrs - Ņūkāsla
- divvērtīgums Divvērtīguma princips loģikā - ikviens spriedums ir vai nu patiess, vai nepatiess.
- piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste)
- finanšu grāmatvedības standarts dokuments, kas nosaka finansu pārskatu sagatavošanas pamatprincipus, apsvērumus, struktūru un satura minimālās prasības
- rokasgrāmata dokuments, kurā aprakstīta noteikta tipa aparatūras vai programmatūras struktūra, darbības principi un izmantošanas noteikumi
- idealizēt Domāšanas aktā veidot abstraktus objektus, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
- idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
- Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti.
- pelēkā drojene drojeņu suga ("Draba incana")
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
- stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts
- govmīzīte Dzeltenā govmīzīte - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- būkmātara Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- govmīžas Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- grietiņa Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- kliņģerene Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- kliņģerīte Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- kliņģerpuķītes Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- kramppuķe Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- kumelīte Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- margarite Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- pīķene Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- piķenes Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- pīķenes Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- piķiena Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- piķienas Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- pīpene Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- pīpenes Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- popi Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- pūdējumpuķes Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- tīrumkliņģerītes Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- zeltene Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- zeltene Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- židava Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- zirgkumelīte Dzeltenā zirgkumelīte - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- zirgkumelītes Dzeltenās zirgkumelītes - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- Ditiscus circumcinctus dzeltenmalu airvabole "Dytiscus circumcinctus"
- stomatotomija Dzemdes mutes incīzija.
- incestofilija Dzimumtieksme uz asinsradiniekiem, nosliece uz incestu.
- biodizains Dzīvās dabas formu un to veidošanās principu izmantošana dizainā.
- Baiša Dzjaņde - pilsēta Ķīnā, Džedzjanas provincē.
- Dzilina Dzjiliņa - province Ķīnā.
- Girina Dzjiliņa - province Ķīnā.
- Juici Dzjiņdžuna - pilsēta Ķīnā, Šaņsji provincē.
- Džaspers Džaspera nacionālais parks ("Jasper"), atrodas Kanādā, Albertas provincē, Klinšu kalnu austrumu nogāzē, platība - 10878 kvadrātkilometri, augstkalnu reljefs (augstākā virsotne - 3747 m) ar dziļām kanjonveida aizām, ūdenskritumiem, ezeriem, plašas teritorijas klāj mūžīgais sniegs un šļūdoņi (233 kvadrātkilometri).
- mudirs Ēģiptē provinces (mudīrijas) gubernators.
- lepocinklas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Lepocinclis"), mikroskopiskas, brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- gruntskundzība Eiropas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves uzbūves princips viduslaikos 8.-12. gs., kad zeme gk. atdota zemniekiem ar dažādām lietiskām tiesībām.
- subsidiaritāte Eiropas Savienības īstenots kompetences sadales princips, kura mērķis ir nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa saikni ar iedzīvotājiem tuvāku varas institūciju.
- Kito Ekvadoras galvaspilsēta (sp. val. "Quito"), atrodas Andos, Pičinčas vulkāna dienvidu nogāzē 2818 m vjl., Pičinčas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns.
- Riomuni Ekvatoriālās Gvinejas kontinentālā daļa (un province), Centrālajā Āfrikā, Gvinejas līča piekrastē, province ietver arī sīkās piekrastes salas.
- Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
- ekvipartīcijas likums ekvipartīcijas princips
- superpozīcijas princips elektrisko ķēžu aprēķinu princips, ko lieto, aprēķinot lineāras elektriskas ķēdes ar vairākiem avotiem (analizē katra avota darbību atsevišķi, lai pēc tam rezultātus summētu)
- kriptofons Elektrisks instruments aizsardzībai pret kuģu sadursmēm naktīs un miglā, telpu apsargāšanai attālumā u. tml., kas uztver pēc mikrofona principa jebkuru satricinājumu (kuģa skrūves troksni, kustību telpā utt.) un pārraida uz novērošanas vietu.
- elektroenerģijas tirgus dalībnieki elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji un galalietotāji, kas darbojas elektroenerģijas tirgū saskaņā ar brīvprātīgas līdzdalības principu
- relatīvistiskā elektrodinamika elektromagnētiskā lauka teorijas četrdimensiju formulējums, ievērojot speciālās relativitātes teorijas principus
- ferodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības princips ir tāds pats kā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem, bet nekustīgā spole nostiprināta uz feromagnētiska materiāla serdes; mērījumus maz ietekmē ārējie magnētiskie lauki, bet precizitāte ir mazāka nekā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem
- lubrikators Eļļošanas ierīce, eļļotājs (ar dažādu uzbūvi un darbības principiem).
- empiriomonisms Empiriokriticisma paveids, pārspīlēja zināšanu relatīvo raksturu, izvirzīja sab. esamības un sab. apziņas identitātes principu.
- konfidencialitāte ētikas princips, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks vai cits profesionālis nedrīkst atklāt informāciju par klientu (klienta identitāti, sarunu saturu, profesionālo viedokli par klientu, ierakstu materiālus utt.) bez paša klienta piekrišanas
- sniedze Ezera salaka ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus").
- stinte Ezera salaka ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus").
- Bračāno ezers ezers Itālijā ("Lago di Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, platība — 57,5 kvadrātkilometri, izveidojies sena vulkāna kalderā 164 m vjl., dziļums — līdz 160 m
- Idro ezers ezers Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Varēzes ezers ezers Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē
- Ortas ezers ezers Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas un Novāras provincē
- Bamendžingas ezers ezers Kamerūnā, Rietumu provinces centrālajā daļā
- Aberdīnas ezers ezers Kanādā (_Aberdeen Lake_), Nunavutas provincē, garums \~140 km, noteka caur Šulca un Beikera ezeru uz Hudzona līča ziemeļrietumu daļu
- Abitibi ezers ezers Kanādā (_Abitibi, Lake_), uz Ontārio un Kvebekas provinces robežas, 265 m vjl., vidējais dziļums 3,5 m, iztek Abitibi upe
- Ašuanipi ezers ezers Kanādā (_Ashuanipi Lake_), Ņūfaulendas un Labradoras provinces rietumos
- Atikonaka ezers ezers Kanādā (_Atikonak Lake_), Ņūfaundlendas un Labradoras provinces dienvidrietumu daļā
- Atlina ezers ezers Kanādā (_Atlin Lake_), Britu Kolumbijas provinces ziemeļrietumos, ziemeļu gals iesniedzas Jukonas teritorijā, garums - 137 km, platums - 6,44 km
- Ailenda ezers ezers Kanādā (_Island Lake_), Manitobas provinces austrumu daļā
- Reindīra ezers ezers Kanādā (angļu val. "Reindeer Lake"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Lorensa augstienē 350 m vjl., platība - 6650 kvadrātkilometru, garums - 245 km, platums - 56 km, dziļums - līdz 60 m
- Manitobas ezers ezers Kanādā (angļu val. “Lake Manitoba”), Manitobas provinces dienvidu daļā, 248 m vjl., platība — 4700 kvadrātkilometru, garums — 193 km, platums — līdz 40 km, lielākais dziļums — 20 m
- Upembas ezers ezers Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani provincē, Upembas nacionālā parka teritorijā
- Arenala ezers ezers Kostarikā (_Arenal, Laguna de_), Gvanakastes provinces dienvidaustrumos
- Angulinūrs ezers Ķīnā (_Anguli Nur_; _Angu Linao_; 安固里淖), Džandzjakou provinces ziemeļrietumu daļā
- Hohšila ezers ezers Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, caurtek Čhuma
- Ķarincho ezers Ķīnā, Cjinhai provincē
- Ulānūls ezers Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā
- Hohsaihu ezers Ķīnā, Cjinhai provinces rietumu daļā
- Gaskels ezers Ķīnā, Cjinhai provinces ziemeļrietumu daļā
- Baijandiaņs ezers Ķīnā, Hebei provinces Baodinas prefektūras austrumu pierobežā
- Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers
- Amarambas ezers ezers Mozambikā (_Amaramba, Lagoa_), Ņasas provinces dienvidrietumu daļā
- Bambene ezers Mozambikā, Gazas provinces dienvidu daļā
- Banamanas ezers ezers Mozambikā, Iņambanes provincē
- Fliezers ezers Nīderlandē, Frīzlandes provinces dienvidrietumu daļā
- Cjukemars ezers Nīderlandē, Frīzlandes provinces dienvidu daļā
- Vīdens ezers Nīderlandē, Overeiselas provinces ziemeļu daļā
- Lauversmērs ezers Nīderlandes ziemeļos, Frīzlandes un Groningenas provinces ziemeļos
- Bajano ezers ezers Panamā, Panamas provinces vidusdaļā
- Hankas ezers ezers Tālajos Austrumos, Krievijā (Piejūras novadā) un Ķīnā (Heilundzjanas provincē), platība — 4190 kvadrātkilometru, garums — \~90 km, platums — 68 km, lielākais dziļums — 10,6 m, izveidojies tektoniskā depresijā 68 m vjl.
- tanmātra Ezoterismā pieci fundamentālie principi, kas atbilst taustes, redzes, dzirdes, garšas un ožas sajūtām.
- ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
- tīkls EtherTalk firmas "Apple" personālo datoru lokālais tīkls, kas veidots pēc tīkla "Ethernet" principiem, datorus pieslēdz tīklam, izmantojot speciālas adaptera kartes, kā tīkla operētājsistēmu izmanto firmas "Apple" izstrādāto programmatūru "AppleShare"
- superpozīcijas princips fizikāls princips, pēc kura no atsevišķiem elementāriem procesiem salikta procesa rezultējošais efekts ir vienāds ar elementāro procesu radīto efektu summu
- Fjorencuola d'Arda Fjorencuola d'Arda - pilsēta Itālijā ("Fiorenzuola d'Arda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Formosa Formosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Formosa" / "Provincia de Formosa"), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 722066 kvadrātkilometri, 555700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces.
- Akvitānija Francijas reģions (_Aquitaine_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, kas imperatora Augusta laikā bija romiešu province.
- parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu.
- fajolisms Franču inženiera Anrī Fajola (Henri Fayol) izstrādātu uzņēmuma vadības principu kopums.
- Frozinone Frozinones province - Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība - 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā.
- Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis).
- encefalotomija Galvas smadzeņu anatomija vai incīzija.
- cefalometrija Galvaskausa mērīšana dzīvam cilvēkam pēc antropoloģiskiem principiem; praktiski lieto ķirurģijā un ortodontijā.
- darba likums galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē darba tiesiskās attiecības, pieņemts 2001. g. 20. jūnijā, kas nosaka darba tiesību sistēmu un tās pamatprincipus, t. sk. 8 stundu darba dienu un 40 stundu darba nedēļu
- pamatprincips Galvenais, nozīmīgākais princips.
- pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības; tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
- programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
- bukols Gani - zemnieki un vergi Romas provincē Ēģiptē; nosaukums cēlies no Bukolijas - nepieejamas, pārpurvojušās vietas Nīlas deltā, kur pulcējās no nodokļu un klaušu jūga izbēgušie zemnieki un vergi.
- Katharinenhof Glinces muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- krāsu gunera goneru suga ("Gunnera tinctoria")
- cincendorfieši Grāfa Ludvika Nikolaja fon Cincendorfa (1700.-1760. g.) dibinātās Hernhūtes brāļu draudzes un tai sekojošās kustības dalībnieki.
- Linkolnšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lincolnshire"), Anglijas austrumu daļā, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Linkolna, platība - 6959 kvadrātkilometri, 1082300 iedzīvotāju (2017. g.).
- krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
- Briarejs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kurš palīdz dievu jaunajai paaudzei, kas pasaules uzbūvē iedibina kārtības principu, un Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību
- Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss
- Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu.
- Guidžova Guidžou, province Ķīnā.
- cincēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Cinci" iedzīvotāji.
- aerostatiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana, eļļas vietā pievadot gaisu ar noteiktu statisko spiedienu; darbības princips līdzīgs kā hidrostatiskajā eļļošanā
- konfigurācija ģeometrijā – galīga incidences sistēma, kas sastāv no punktiem un taisnēm
- Portoprensa Haiti galvaspilsēta (fr. val. "Port-au-Prince"), osta Karību jūras Gonaivas līča galā, 1,3 mlj iedzīvotāju.
- vaļu haizivs haizivju suga ("Rhincodon typus"), garums - \~18 m
- ārtonalitāte Harmonijas funkcionālā izvērsuma princips skaņdarbā, kurā priekšplānā izvirzās tonāli nenoturīga muzikāla domāšana, kas balstās u eliptiskiem savienojumiem un daļēji tonālām ieskaņām.
- Gautenga Hautena - province Dienvidāfrikas Republikā ("Gauteng").
- Hebeja Hebei - province Ķīnā.
- Ludžova Hefeja, pilsēta Ķīnā, Anhojas provincē.
- higeiolatrija Higiēnas principu stingra ievērošana.
- Vesantara Hindu mitoloģijā - princis, Budas pēdējā cilvēciskā inkarnācija, pirms viņš kļuva par Sidhartu Guatamu.
- brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu.
- artha Hinduismā - turība, ko rada ekonomiska attīstība saskaņā ar reliģiskiem principiem, viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem dzīves mērķiem "dharma - artha - kāma - mokša" (reliģija - turība - jutekliska bauda - atsvabinātība).
- kala Hinduisma metafizikā Lielais Laiks jeb Mūžība, ko uztver kā augstāko kosmisko principu jeb sākotnējo esību.
- arhejs Hipotētisks termins iedomātam un augstākam principam, kas vadot un virzot visas ķīmiskās norises organismā.
- eritrīns Hromogēns iegūts no "Rocella tinctoria" u. c. ķērpjiem.
- Hubeja Hubei - province Ķīnā.
- Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri.
- luzitāņi Ibēru cilts, dzīvoju Pireneju pussalas DR (tagadējās Portugāles lielākā daļa), ko 61. g. p. m. ē. pakļāva romieši un ap 15. g. p. m. ē. šajā teritorijā tika izveidota Romas province Luzitānija.
- šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
- trattoria Iebraucamā vieta; neliela provinciāla viesnīca.
- izmēģinājuma tautas skaitīšana iedzīvotāju uzskaite nelielā valsts daļā ar nolūku pārbaudītgaidāmās tautas skaitīšanas programmu, metodes un organizācijas principus
- kalipers Ierīce biezuma, iekšējā un ārējā diametra mērīšanai, atgādina pinceti vai izliektu pinceti.
- erkensators Ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai.
- turēties Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- iztincināt Ilgāku laiku, daudz tincināt.
- dzeltenā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis tinctoria"), daudzgadīgs savvaļas vai dārza kurvjziežu dzimtas augs; ziedi kurvīšos intensīvi dzeltenā krāsā; sens krāsaugs, Latvijā sastopams bieži
- Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju
- nopietns incidents incidents, kurā ievērojami palielinās aviācijas negadījuma varbūtība
- ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas
- prāka Indiešu filosofijā dvesma, elpa, universālais enerģijas princips un dzīvības spēks.
- darma Indiešu filozofijā un hinduismā: pārpasaulīgs mūžīgs morāles likums; sociāltikumiski "pareizas dzīves" principi; dharma.
- ahinsa Indiešu filozofijas un reliģijas ētiskais princips, kas paredz atturēšanos no kaitīgas rīcības attieksmē pret visu dzīvo.
- Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs
- rāni Indiešu valdiniece vai princese.
- Papua Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua"), atrodas Jaungvinejas salas rietumu daļā, administratīvais centrs - Džajapura, platība - 421981 kvadrātkilometrs, 1994500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Bali Indonēzijas province, kas ietver Bali un Penidas salu
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
- Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums.
- inkarnata āboliņš inkarnāta āboliņš ("Trifolium incarnatum")
- adenotoms Instruments dziedzera incīzijai vai adenoīdu izgriešanai.
- instrumentu saimes instrumentu sadalījums pēc skaņas radīšanas principa: pašskaņi, stīgskaņi, plēvskaņi un gaisskaņi
- ortopsihiatrija Interdisciplināra nozare, kas apvieno psihiatriju ar psiholoģijas, socioloģijas, sociālā darba u. c. nozaru principiem, lai pētītu un praktiski izmantotu psihiskās veselības atjaunošanu, uzsverot garīgo slimību profilaksi.
- krāsu irbulene irbuleņu suga ("Genista tinctoria")
- Olstera Īrijas province, aptver 9 grāfistes, no kurām 6 veido Ziemeļīriju, bet 3 ietilpst Īrijas sastāvā; nosaukums bieži tiek lietots, attiecinot to tikai uz Ziemeļīriju.
- Ziemeļīrija Īrijas ziemeļaustrumu daļa, tās lielāko daļu aizņem 6 bijušās Olsteras provinces, platība - 14122 kvadrātkilometri, 1,6 mlj iedzīvotāju, formāli patstāvīga valsts daļa, ūnijā ar Lielbritāniju, ir sava valdība un parlaments, administratīvais centrs - Belfāsta.
- bucuins Īstens un nesatricināms princips, ko dzenbudisma skolā nemainīgi nodod "no sirds sirdij", no skolotāja skolniekam.
- Bari province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Bari"), platība — 5138 kvadrātkilometri, 1246000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 48 komūnās.
- Barletas–Andrijas–Trani province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Barletta-Andria-Trani"), platība — 1543 kvadrātkilometri, 391500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 10 komūnās.
- Brindizi province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Brindisi"), platība — 3447 kvadrātkilometri, 203600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās.
- Fodžas province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Foggia"), platība — 7190 kvadrātkilometru, 638000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 64 komūnās.
- Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri.
- Boloņas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Bologna"), platība — 3702 kvadrātkilometri, 1000300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 60 komūnās.
- Ferrāras province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Ferrara"), platība — 2632 kvadrātkilometri, 359300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 26 komūnās.
- Forli–Čezēnas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Forli-Cesena"), platība - 2377 kvadrātkilometri, 398300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 30 komūnās.
- Gorīcijas province Itālijas Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona province ("Provincia di Gorizia"), platība — 466 kvadrātkilometri, 142000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 25 komūnās.
- Benevento province Itālijas Kampānijas reģiona province ("Provincia di Arezzo"), platība — 2071 kvadrātkilometrs, 287000 iedzīvotāju (2012. g.). iedalās 78 komūnās.
- Avellīno province Itālijas Kampānijas reģiona province ("Provincia di Avellino"), platība — 2792 kvadrātkilometri, 438600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 119 komūnās.
- Frozinones province Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība — 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā.
- Dženovas province Itālijas Ligūrijas reģiona province ("Provincia di Genova"), platība — 1838 kvadrātkilometri, 880400 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 67 komūnās.
- Impērijas province Itālijas Ligūrijas reģiona province ("Provincia di Imperia"), platība — 1156 kvadrātkilometri, 220200 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 67 komūnās.
- Bergāmo province Itālijas Lombardijas reģiona province ("Provincia di Bergamo"), platība — 2723 kvadrātkilometri, 1107500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 244 komūnās.
- Brešas province Itālijas Lombardijas reģiona province, platība — 4784 kvadrātkilometri, 1267000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 206 komūnās.
- Askoli Pičēno province Itālijas Markes reģiona province (_Provincia di Áscoli Piceno_), platība - 1228 kvadrātkilometri, 212800 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās.
- Ankonas province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Ancona"), atrodas valsts centrālajā daļā, austrumos apskalo Adrijas jūra, platība — 1940 kvadrātkilometru, 482900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās.
- Fermo province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Fermo"), platība — 784 kvadrātkilometri, 177600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 40 komūnās.
- Izernija Itālijas Molizes reģiona Izernijas province (_Isernia_ / _Provincia di Isernia_), platība - 1529 kvadrātkilometri, 88400 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 52 komūnās.
- Asti province Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Asti"), platība — 1505 kvadrātkilometri, 221700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 118 komūnās.
- Bjellas province Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Biella"), platība — 913 kvadrātkilometru, 187000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 82 komūnās.
- Katānija Itālijas province (_Provincia di Catania_), Sicīlijas reģiona austrumu daļā, platība 3552 kvadrātkilometri, 1090700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Milāna Itālijas province (_Provincia di Milano_), Lombardijas reģionā, platība - 1575 kvadrātkilometri, 3195200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kaltaniseta Itālijas province ("Provincia di Caltanisseta"), Sicīlijas autonomajā reģionā, platība - 2128 kvadrātkilometru, 275000 iedzīvotāju, iedalās 22 komūnās.
- Kampobaso Itālijas province ("Provincia di Campobaso"), Molizes reģionā, platība - 2909 kvadrātkilometri, 231000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 84 komūnās.
- Karbonijas-Iglēziasas province Itālijas province ("Provincia di Carbonia-Iglesias"), Sardīnijas reģionā, divi administratīvie centri - Karbonija un Iglēziasa, platība 1495 kvadrātkilometri, 129800 iedzīvotāju, iedalās 23 komūnās.
- Kazerta Itālijas province ("Provincia di Caserta"), Kampānijas reģionā, platība - 2639 kvadrātkilometri, 920500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Katandzāro Itālijas province ("Provincia di Catanzaro"), Kalabrijas reģionā, platība - 2391 kvadrātkilometrs, 368300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kjeti Itālijas province ("Provincia di Chieti"), atrodas Abruco reģionā, platība - 2588 kvadrātkilometri, 397400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Komo Itālijas province ("Provincia di Como"), Lombardijas reģionā, platība - 1288 kvadrātkilometri, 599500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Latīna Itālijas province ("Provincia di Latina"), Lacio reģionā, platība - 2251 kvadrātkilometrs, 561000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Livorno Itālijas province ("Provincia di Livorno"), Toskānas reģionā, platība - 1218 kvadrātkilometru, 343000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Modēna Itālijas province ("Provincia di Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2689 kvadrātkilometri, 706500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Neapole Itālijas province ("Provincia di Napoli"), Kampānijas reģionā, platība - 1171 kvadrātkilometrs, 3079000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novāra Itālijas province ("Provincia di Novara"), Pjemontas reģionā, platība - 1339 kvadrātkilometri, 373100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nuoro Itālijas province ("Provincia di Nuoro"), Sardīnijas reģionā, platība - 3934 kvadrātkilometri, 158000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Palermo Itālijas province ("Provincia di Palermo"), Sicīlijas reģionā, platība - 4992 kvadrātkilometri, 1250000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Parma Itālijas province ("Provincia di Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3449 kvadrātkilometri, 446200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pāvija Itālijas province ("Provincia di Pavia"), Lombardijas reģionā, platība - 2965 kvadrātkilometri, 552400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Perudža Itālijas province ("Provincia di Perugia"), Umbrijas reģionā, platība 6334 kvadrātkilometri, 674900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Peskāra Itālijas province ("Provincia di Pescara"), Abruco reģionā, platība - 1225 kvadrātkilometri, 323700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pistoija Itālijas province ("Provincia di Pistoia"), Toskānas reģionā, platība - 965 kvadrātkilometri, 293500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pordenone Itālijas province ("Provincia di Pordenone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 2273 kvadrātkilometri, 316200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moncas un Briancas province Itālijas province (“Provincia di Monza e della Brianza”), Lombardijas reģionā, platība — 405 kvadrātkilometri, 859000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pezāro un Urbīno Itālijas province (“Provincia di Pesaro e Urbino”), Markes reģionā, platība — 2564 kvadrātkilometri, 364900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls).
- Ennas province Itālijas Sicīlijas reģiona province ("Provincia di Enna"), platība — 2562 kvadrātkilometri, 171900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās.
- Areco province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Arezzo"), platība — 3232 kvadrātkilometri, 350700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 39 komūnās.
- Florences province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Firenze"), platība — 3514 kvadrātkilometru, 1003600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 44 komūnās.
- Groseto province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Grosseto"), platība — 4504 kvadrātkilometri, 227500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 28 komūnās.
- melier Izcila balto vīnogu šķirne Puatū provincē Francijā.
- Izernijas province Izernija - Itālijas Molizes reģiona province ("Provincia di Isernia").
- politehniskā izglītība izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide
- egalitārs Izlīdzinošs, nolīdzinošs; tāds, kas atzīst principu, ka visiem cilvēkiem jādod vienādas tiesības un iespējas.
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
- kvaršināt Iztaujāt, tincināt, pratināt.
- kvarčināt Iztaujāt, tincināt.
- postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu u. tml.) postulāta veidā.
- Arisaro izžuvis sālsezers Argentīnā (_Arfzaro, Salar de_), Saltas provinces rietumos
- Kusinadahime Japāņu mitoloģijā - vētras dieva Susano sieva ("nelobīto rīsu princese"), bija jaunākā no astoņām māsām, no kurām septiņas aprija astoņgalvu pūķis Jamato Oroči.
- jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana
- dictum de omni et nullo jebko, kas apgalvojams vai noliedzams attiecībā uz visu klasi, varam apgalvot vai noliegt arī attiecībā uz jebkādu tās daļu (Aristoteļa princips); _burtiski_: "par visu un neko teiktais"
- profesionālās robežas jēdziens, kas apzīmē profesionālās darbības nosacītu nošķīrumu no citām profesijām un no neprofesionālas rīcības; šīs robežas nosaka standarti, vadlīnijas, noteikumi, principi, nostādnes
- Jogjakartas īpašais reģions Jogjakarta, Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, tās pilnais nosaukums ("Daerah Istimewa Yogyakarta").
- Jogjakarta Jogjakartas īpašais reģions - Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 3186 kvadrātkilometri, 3121000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Aihua Juņsjaņa, pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē.
- Ambaru līcis jūras līcis (_Ambaro, Helodranon’_) Madagaskarā, Ancirananas provinces rietumu piekrastē
- Baijagrandes līcis jūras līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Argentīnas Santakrusas provinces dienvidu daļas austrumu piekrastē
- Baijablankas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna rietumos, Argentīnas Buenosairesas provinces dienvidu daļā
- Aivaņs jūras līcis Austrumķīnas jūras rietumos (_Ai Wan_), Ķīnas Džedzjanas provincē
- Aņpu līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Bakbo (Tonkinas) līča ziemeļaustrumos, Ķīnas Guandunas provincē
- Honhai līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras ziemeļu piekrastē, Ķīnas Guandunas provincē
- Dzješi līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras ziemeļu piekrastē, Ķīnas Guandunas provinces dienvidu daļā
- Pelabuhanratu līcis jūras līcis Indijas okeānā, Javas salas dienvidrietumos, Indonēzijas Rietumjavas provinces piekrastē.
- Penandžuna līcis jūras līcis Indonēzijā, Javas salas dienvidu piekrastē, Rietumjavas un Centrālās Javas provincē
- Leidžou līcis jūras līcis Ķīnas dienvidos, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, pie Leidžou pussalas austrumu krasta
- Ampasindavas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Ampasindava, Helodranon’_), Ancirananas provinces rietumos, Mozambikas šauruma ziemeļaustrumos
- Antungilas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Antongila, Helodranon’_), Tomasinas provinces ziemeļaustrumos
- Anancunu līcis jūras līcis Madagaskaras dienvidrietumu daļā (_Anantsono, Helodranon’_), Tuliaras provinces piekrastē
- Rietumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, dienvidos no Valherena un Dienvidbevelandes pussalas
- Austrumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, starp Shauvenas-Deivelandes salu ziemeļos un Valherena un Dienvidbevelandes salu dienvidos
- Arousas līcis jūras līcis Spānijā (_Arousa, Ria de_), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provinces rietumu piekrastē
- Ēmshavena jūras osta Nīderlandes ziemeļos, Groningenas provincē pie Emsas līča
- Alasas šaurums jūras šaurums Indonēzijā (_Alas, Selat_), starp Lombokas un Sumbavas salām, Rietumu Nusa Tengaras provincē
- starptautiskās tiesības juridisko principu un normu kopums, kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautisko attiecību subjektiem
- aģentoperācija Juridisku darbību veikšana, kas izpaužas kā preču pirkšana un pārdošana norunātā teritorijā pēc vienas puses (principāla) rīkojuma un ko veic no principāla neatkarīga otra puse (aģents) saskaņā ar principāla rīkojumu, uz viņa rēķina un viņa vārdā.
- tiesas vara jurisdiktīvā darbība izpaužas tiesas spriešanā, patiesi tiesisku lēmumu pieņemšanā dažādu konfliktu izšķiršanas procesā; atbilstoši valsts varas dalīšanas principam - viena no vienotās valsts varas galvenajām funkcijām
- mēles Kāda zāle (augs), ko var izmantot krāsošanai ("Isatis tinctorica").
- evaņģēlijs Kādas teorijas, mācības vai doktrīnas pamatprincipi.
- filozofija Kādas zinātņu nozares metodoloģiskie principi.
- Kadelbosko di Spora Kadelbosko di Sopra - pilsēta Itālijā ("Cadelbosco di Sopra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- cincis Kaķis, mincis.
- Banahau kalna virsotne Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, uz Lagunas un Kesonas provinces robežas, augstums - 2158 m
- Balatokans kalna virsotne Filipīnās, Mindanao salas ziemeļu daļā, Austrummisamisas provincē, augstums - 2450 m
- Bandahara kalna virsotne Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļrietmos, Ačehas provincē, pie robežas ar Ziemeļsumatru, augstums - 3012 m
- Bambuto kalna virsotne Kamerūnā, uz Dienvidrietumu un Rietumu provinces robežas, augstums - 2749 m
- Asuls kalna virsotne Kostarikā (_Azul Cerro_), Gvanakajas provinces dienvidos, Nikojas pussalā, augstums - 1018 m
- Baimadzjaņs kalna virsotne Ķīnā, Aņhui provinces rietumu daļā, Babiešaņa grēdas dienvidaustrumos, augstums - 1774 m
- Bajans kalna virsotne Ķīnā, Cjinhai provinces ziemeļu daļā, augstums - 5030 m
- Baijuņdžans kalna virsotne Ķīnā, Guandunas provincē, augstums - 1007 m
- Ankufa kalna virsotne Madagaskarā, uz Mahadzangas un Tomasinas provinces robežas, augstums - 1304 m
- Baltazana kalna virsotne Spānijā, Katalonijas autonomā apgabala Taragonas provincē, augstums - 1201 m
- Āorāls kalna virsotve Kambodžā (_Aôtal, Phnum_), Kamponķhnanas provincē, augstums - 1771 m
- Bafiānsklūfbērhi kalniene Dienvidāfrikā (_Baviaanskloofberge_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā, augstākā virsotne - 1759 m (Koskoms)
- Aņemačhens kalniene Ķīnā (_A’nyēmaqēn Shan_), Cjinhai provinces austrumu daļā
- Bakensbērhs kalns Dienvidāfrikā, Ziemeļkāpas provinces ziemeļu daļā, augstums - 1237 m
- Amigitans kalns Filipīnās (_Hamiguitan, Mountain_), Mindanao salas dienvidrietumos, Davao reģiona Austrumdavao provincē, augstums - 1633 m
- Ardžuna kalns Indonēzijā (_Arjuna, Gunung_), Javas salas austrumu daļā, Austrumjavas provincē, augstums - 3339 m
- Ardžentārio kalns Itālijā (_Argentario, Monte_), Toskānas reģiona Groseto provinces dienvidrietumos, augstums - 635 m
- Bačavana kalns Kanādā (_Batchawana Mountain_), Ontārio provincē, netālu no Augšezera austrumu piekrastes, augstums - 653 m
- Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
- Atūets kalns Laosā un Vjetnamā (_Atouat, phu_), attiecīgi Sēkonas un Kuannamas provincē, augstums - līdz 2500 m
- Asbesbērhi kalnu grāda Dienvidāfrikā (_Asbesberge_), Ziemeļkāpas provincē, augstākā virsotne - 1645 m (Jaspers)
- Aboma grēda kalnu grēda (_Abawn Bum_) Mjanmas (Birmas) ziemeļos, Kačinas provincē, augstākā virsotne 3617 m
- Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi
- Bambusbērhi kalnu grēda Dienvidāfrikā, Austrumkāpas provincē, augstums - līdz 2099 m
- Bankbērhs kalnu grēda Dienvidāfrikā, Austrumkāpas provincē, augstums - līdz 2430 m (Noudesbērhs)
- Balelesbērhs kalnu grēda Dienvidāfrikas Republikā, Mpulanas un Kvazulu-Natālas provinces robežšķirtne
- Arfaks kalnu grēda Indonēzijā (_Arfak, Pegunungan_), Jaungvinejas salā, Rietumpapua provinces un Doberai pussalas ziemeļaustrumos, augstākā virsotne - 2940 m (Mebo)
- Alantikas kalni kalnu grēda Kamerūnā (_Alantika Mountains_), Ziemeļu provinces rietumu pierobežā
- Bafaloheda kalni kalnu grēda Kanādā, Albertas provinces ziemeļu daļā, augstākā virsotne - 915 m
- Bajanhars kalnu grēda Ķīnā, Cjinhai un Sičuaņas provincē
- Banmašaņs kalnu grēda Ķīnā, Juņnaņas provinces rietumos, augstākā virsotne - 3234 m (Dasjuešaņs)
- Baijuišaņs kalnu grēda Ķīnā, Šaaņsji provinces ziemeļrietumu daļā, augstākā virsotne - 1936 m
- Andžingiča kalnu grēda Madagaskarā (_Andringitra_), Fianaranco provincē, augstākā virsotne - 2658 m (Bubi)
- Anusi kalnu grēda Madagaskaras dienvidaustrumos (_Anosy, Tandavan’_), Tuliaras un Fianaranco provincē, lielākais augstums - 1972 m
- Arakanas grēda kalnu grēda Mjanmā (Birmā) (_Rakhine Yoma_), Arakanas, Magves, Pegu un Iravadi provincē, augstākā virsotne - 1390 m
- Angonija kalnu grēda Mozambikā (_Angonia_), Tetes provinces ziemeļaustrumos
- Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass)
- Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam
- Ajenas pāreja kalnu pāreja Vjetnamā (_A Yên, đèo_), Kuannamas provinces ziemeļrietumos pie Laosas robežas
- Sisyrinchium bermudiana kalnu sizirinhijas "Sisyrinchium montanum" nosaukuma sinonīms
- Amjata kalnu virsotne Itālijā (_Amiata, Monte_), Toskānas reģionā uz Groseto un Sjēnas provinces robežas, augstums - 1738 m
- Analaveluna kalnu virsotne Madagaskarā (_Analavelona_), Tuliaras provincē, augstums - 1348 m
- Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis.
- Kamizāno Kamizāno Vičentīno - pilsēta Itālijā ("Camisano Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampi Kampi Bizencio - pilsēta Itālijā ("Campi Bisenzio"), Toskānas reģiona Florences provincē, 43700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampi Kampi Salentīna - pilsēta Itālijā ("Campi Salentina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampobella Kampobella di Likata - pilsēta Itālijā ("Campobello di Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampobello Kampobello di Madžāra - pilsēta Itālijā ("Campobello di Mazara"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampofeliče Kampofeliče di Ročella - pilsēta Itālijā ("Campofelice di Roccella"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampolongo Kampolongo Madžore - pilsēta Itālijā ("Campolongo Maggiore"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alberta Kanādas province ("Alberta"), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Edmontona, platība - 661848 km^2^, 3650000 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Britu Kolumbiju, Ziemeļrietumu Teritorijām un Saskačevanu, kā arī ar ASV.
- Ontārio Kanādas province ("Ontario"), administratīvais centrs - Toronto, platība - 1076395 km^2^, 13167900 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Manitobu un Kvebeku, kā arī ar ASV, ziemeļos apskalo Hudzona līcis.
- Prinča Edvarda Sala Kanādas province ("Prince Edward Island"), atrodas Atlantijas okeāna Sentlorensa līča dienvidu daļā, administratīvais centrs — Šarlotauna, platība — 5660 kvadrātkilometru, 141550 iedzīvotāju (2010. g.).
- Saskačevana Kanādas province ("Saskatchewan"), administratīvais centrs - Ridžaina, platība - 651036 kvadrātkilometri, 1041700 iedzīvotāju, robežojas ar Albertas provinci, Ziemeļrietumu teritorijām, Manitobas provinci un ASV.
- Ņūfaundlenda un Labradora Kanādas province (“Newfoundland and Labrador”), atrodas valsts austrumu daļā, Labradoras pussalas ziemeļaustrumos un Ņūfaundlendas salā, administratīvais centrs — Sentdžonsa, platība — 405212 kvadrātkilometru, 510900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ņūbransvika Kanādas province (angļu "New Brunswick", fr. "Nouveau Brunswick"), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Frederiktona, platība - 7908 kvadrātkilometri, 751300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kvebeka Kanādas province, atrodas valsts austrumu daļā, teritorija 1542056 kvadrātkilometri, 7886100 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ņūfaunlendas un Labradoras, Ņūbransvikas un Ontārio provinci, kā arī ar ASV, ziemeļu daļu apskalo Hudzona līcis un Hudzona šaurums.
- prēriju provinces Kanādas provinces: Alberta, Manitoba un Seskečivena.
- Princeses Margrītas kanāls kanāls Nīderlandē, Frīzlandes un Groningenas provincē, savieno Eiselmēra līci ar Emsas līci
- Kanitīni Kanitīni Banji - pilsēta Itālijā ("Canicattini Bagni"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanjāno Kanjāno Varāno - pilsēta Itālijā ("Cagnano Varano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agavas kanjons kanjona Agavas upes lejtecē (_Agawa Canyon_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidu daļā, netālu no šīs upes ietekas Augšezerā
- Kanoza Kanoza di Pulja - pilsēta Itālijā ("Canosa di Puglia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kantalupo Kantalupo Sabīnā - pilsēta Itālijā ("Cantalupo in Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 1730 iedzīvotāju (2014. g.).
- lielā kapmirte kapmiršu suga ("Vinca major")
- mazā kapmirte kapmiršu suga ("Vinca minors")
- bukse Kapmirte ("Vinca").
- Royal Highness karaliskā augstība: karalisko prinču un princešu tituls
- karaļdēls Karaļa dēls; princis.
- bajī Karaļa iecelta amatpersona, kas pārstāvēja viņa varu provincēs. Bajī tieši karalim bija atbildīgs par vairāku prevo darbu. Bajī amats tika izveidots Francijā karaļa Filipa II Augusta (1180.-1223. g.) valdīšanas laikā.
- korehidors karaļa ierēdnis feodālajā Spānijā (13. gs. - 1835. g.) un tās kolonijās; pilsētās un provincēs tam bija administratora un tiesneša funkcijas
- karaļmeita Karaļa meita; princese.
- pelēkais kariopters kariopteru suga ("Caryopteris incana")
- sufragans Karolingu laikos apzīmējums diecēzes bīskapam, kas pakļauts baznīcas provinces priekšniekam metropolītam; arī palīgbīskaps.
- līnis Karpveidīgo zivju kārtas karpu dzimtas suga ("Tinca tinca", senāk "Tinca vulgaris"), dzīvo ezeros vai lēni tekošās upēs, zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
- ticamība kartei kartes leģendas veidošanas pamatojums, ģeneralizācijas principu ievērošana, satura elementu precizitāte un aktualitāte
- Kastellammāre del Golfo Kastellammāre del Golfo - pilsēta Itālijā ("Castellammare del Golfo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastiljone della Peskaja Kastiljone della Peskaja - pilsēta Itālijā ("Castiglione della Pescaia"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- tiesību dogma kategorija, ar kuru apzīmē fenomenus, uz kuriem balstās tiesības, - vispārcilvēciskās vērtības, starptautiski atzītos tiesību principus, subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus, juridisko tehniku utt.
- kategorizācija Kategoriju izveidošanas process; objektu apvienošana un sakārtošana pēc priekšmetiski funkcionālajiem principiem.
- incenzācija Katoļu baznīcā - vīraka kvēpināšana; incenss.
- arhidiecēze Katoļu baznīcas province arhibīskapa (virsbīskapa) pārziņā.
- Kava Kava de Tirrēni - pilsēta Itālijā ("Cava de' Tirreni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 53600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavalīno Kavalīno Treporti - pilsēta Itālijā ("Cavallino-Treporti"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazāle Kazāle Monferrato - pilsēta Itālijā ("Casale Monferrato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 35000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazarča Kazarča Ligūre - pilsēta Itālijā ("Casarza Ligure"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers.
- Kjančāno Kjančāno Terme - pilsēta Itālijā ("Chianciano Terme"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjaramonte Kjaramonte Gulfi - pilsēta Itālijā ("Chiaramonte Gulfi"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjaravalle Kjaravalle Čentrāle - pilsēta Itālijā ("Chiaravelle Centrale"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- birģeru klasicisms klasicisma novirziens, kura galvenais princips bija lietderīgums, kas izpaudās dzīvojamo telpu diferencēšanā atkarībā no to uzdevumiem un samērā atturīgā fasāžu veidojumā
- divvērtību princips klasiskās divvērtību loģikas pamatprincips: jebkuram izteikumam ir tikai divas patiesumvērtības, tas ir vai nu patiess, vai aplams
- Galileja relativitātes princips klasiskās mehānikas princips; kustība visās inerciālās atskaites sistēmās noris vienādi
- klīcīgs Klincīgs.
- klinciski Klinciski iet - klibojot iet.
- Klinča Klinča ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 4 ha; Klincs; Klinšu ezers; Klints ezers; Ezerkalnu rezers.
- provinciāls Klostera reģionālās provinces priekšnieks.
- Bačkovas klosteris klosteris Bulgārijā (_Bačkovski manastir_), Plovdivas provinces dienvidu daļā
- Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.).
- kollektivizācija Kollektīvisma principu realizēšana kādā tautsaimniecības nozarē.
- raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5.
- makromārketings Kompānijas pārvaldes sistēma, kas balstās uz mārketinga principiem.
- GIT Kompleksais grupas ceļojums (angļu "group inclusive tour") - kompleksais tūrisma pakalpojums, kas tiek organizēts tūristu grupai, kas ceļo kopā, izmantojot kompleksajā tūrisma pakalpojumā ietvertos naktsmītņu, ēdināšanas, transporta u. c. pakalpojumus; kompleksais grupas ceļojums ir tūrisma operatoru galvenais un izplatītākais produkts.
- monotematisms Komplicēts princips, kas saistīts ar vienas tēmas vai tēmu kompleksa caurviju izmantojumu skaņdarbā.
- seriālā mūzika komponēšanas paņēmiens, kurā sēriju tehnikas pamatprincips attiecināms arī uz citiem mūzikas valodas elementiem
- polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
- demokrātiskais centrālisms komunistisko partiju un citu organizāciju darbības princips, saskaņā ar kuru visas institūcijas tiek vēlētas, mazākums pakļaujas vairākumam u. c., taču īstenībā visus svarīgākos jautājumus izlēma augstākstāvošās institūcijas, parasti iepriekš nosakot vēlēšanu rezultātus
- Konota Konahta - vēturiska province Īrijas rietumos.
- neaizskaramība Konstitucionālajās tiesībās minētā personas, dzīvokļa, korespondences, telefonsarunu, telegrāfisko un citu sakaru neaizskaramība; princips, kas garantē noteiktu valsts amatpersonu (tiesneša, prokurora, deputāta) objektivitāti, ar aizliegumu vai īpašu procedūru aizsargājot šīs personas pret nepamatotu kriminālvajāšanu, piespiedu līdzekļu vai administratīvo pasākumu piemērošanu.
- centriklīners Konusveida (7-10° leņķī) caurule, kurā pēc centrbēdzes principa papīra vai celulozes masu attīra divpakāpju un trīspakāpju attīrīšanas iekārtās.
- inerciālsistēma Koordinātu sistēma, kurā ir spēkā inerces princips.
- atvērto sistēmu arhitektūra kopīgs nosaukums starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu sistēmai, ar kuru tiek nodrošināts atvērtības princips datoru tīklā
- džentekss Koplietošanas starptautisks telegrāfa sakaru tīkls, kas organizēts pēc tiešo savienojumu principa.
- Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
- Čedžudo Korejas Republikas (Dienvidkorejas) īpašā autonomā province, aizņem tāda paša nosaukuma salu Austrumķīnas jūrā, administratīvais centrs - Čedžu, platība - 1846 kvadrātkilometri, 563400 iedzīvotāju (2008. g.).
- Ziemeļkoreja Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu val. "Choson"), valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā, platība - 122762 kvadrātkilometri, 22665300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Phenjana, administratīvais iedalījums - 9 provinces un 2 tieši pārvaldītas pilsētas, robežojas ar Ķīnu, Krieviju un Dienvidkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
- Sanhosē Kostarikas galvaspilsēta ("San Jose"), provinces administratīvais centrs, atrodas Centrālajā plato 1165 m vjl., 344000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Alahvela Kostarikas province (_Alajuela_), atrodas valsts ziemeļu daļā.
- Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
- Donavas krāčsūna krāčšūnu suga ("Cinclidotus danubicus"), Latvijā aizsargājama
- vanagnadziņi Krāsu irbulene ("Genista tinctoria").
- celte Krāsu miešķis ("Asperula tinctoria").
- meziķe Krāsu miešķis ("Asperula tinctoria").
- zāģene Krāsu zeltlape ("Serratula tinctoria").
- zeltlapa Krāsu zeltlape ("Serratula tinctoria").
- Novolazarevskaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes Princeses Astridas krastā, Širmahera oāzē 99 m vjl.
- soda individualizācija krimināltiesību princips, kas nozīmē to, ka, nosakot sodu, tiesa ievēro nodarījuma raksturu un kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus
- metakritika Kritikas kritika, t. i., kritikas principu, metožu un terminoloģijas pētīšana.
- Havana Kubas galvaspilsēta (sp. val. "La Habana"), provinces centrs, atrodas valsts ziemeļos, Meksikas līča piekrastē, 2,1 mlj iedzīvotāju.
- ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām.
- Cinhajs Kukunors - ezers Ķīnā, Cjinhai provincē.
- ubi bene, ibi patria kur labi, tur dzimtene (kosmopolītisma princips)
- Kvatro Kastella Kvatro Kastella - pilsēta Itālijā ("Quatro Castella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- gēlu valoda ķeltu valodu grupas valoda, kurā runā Ziemeļskotijā, Hebridu salās, kā arī Kanādā, Jaunskotijas provincē; arī šīs valodu grupas apakšgrupa, kurā ietilpst īru un Menas salas iedzīvotāju valoda
- ķēniņdēls Ķēniņa dēls; princis.
- ķēniņmeita Ķēniņa meita; princese.
- fizikālā ķīmija ķīmijas zinātnes nozare, kurā pēta ķīmijas norises un izmanto fizikas principus parādību mehānisma, enerģētikas un norišu izskaidrošanai; aptver vielas uzbūves teoriju, koloīdķīmiju, termodinamiku un kinētiku, šķīdumu teoriju, elektroķīmiju, augsto enerģiju ķīmiju
- Ķīnas Tautas Republika Ķīna - valsts pilnais nosaukums, iedalās 22 provincēs, 5 autonomos reģionos: Iekšējā Mongolija, Tibeta, Siņdzjana, Guansi, Ninsja.
- duczjuns Ķīnā pēc 1911. g. revolūcijas - gubernators, īstenībā provinces diktators, kura rokās atradās civilā un militārā vara; pēc tautas revolūcijas uzvaras duczjuna institūts Ķīnā tika pilnīgi likvidēts.
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
- iņ Ķīniešu daoismā viens no diviem ("iņ un jaņ" arī "iņ un jan") viens otru papildinošiem principiem: vīrietis un sieviete, debesis un zeme, siltums un aukstums.
- jaņ Ķīniešu daoismā viens no diviem (iņ un jaņ) viens otru papildinošiem principiem: vīrietis un sieviete, debesis un zeme, siltums un aukstums.
- scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu
- sarkankrāsotais laimiņš laimiņu suga ("Sedum rubrotinctum")
- Vjenčana Laosas galvaspilsēta, provinces administratīvais centrs, 570000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Vjentjana Laosas galvaspilsēta, provinces centrs, osta Mekongas krastā, 203000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinces un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu.
- Lapampa Lapampas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Pampa" / "Provincia de La Pampa"), administratīvais centrs - Santarosa, platība - 143440 kvadrātkilometru, 341500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Larjohas province Larjoha, Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums (“Provincia de La Rioja”).
- Larjoha Larjohas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Rioja" / "Provincia de La Rioja"), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība - 89680 kvadrātkilometru, 362600 iedzīvotāju (2014. g.).
- 17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē
- starptautisko tiesību norma Latvijai saistoši starptautiskie līgumi, starptautiskās paražu tiesības un starptautisko tiesību vispārējie principi.
- publiska persona Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas; tās darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem.
- Pagaidu Satversme Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. 27. maijā un 1. jūnijā pieņemti normatīvie akti (Deklarācija par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi), kuros noteikti Latvijas valsts politiskās iekārtas un administratīvās pārvaldes galvenie principi.
- Pagaidu Satversme Latvijas Tautas padomes 1918. g. 17.-18. novembrī pieņemts normatīvais akts, kurā noteikti Latvijas valsts veidošanas un politiskās iekārtas galvenie principi, kas līdz Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Deklarācijai par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem - tika uzskatīta par Latvijas Republikas pamatlikumu (konstitūciju).
- ģenerālgubernators Latvijas teritorijā 17. gs. zviedru varas laikā Vidzemē iecelta augstākā amatpersona, kas veica provinces augstākā pārvaldnieka un karaļa vietnieka funkcijas, kā arī uzraudzīja garīgās lietas.
- PARA Lauksaimniecības ieņēmumu atbalsta programma ("programme of agricultural income aid").
- dārzeņu kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion distinctus")
- kumele Lauku kumele - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- vasaras lefkoja lefkoju suga (Matthiola incana; var. annua")
- ziemas lefkoja lefkoju suga (Matthiola incana; var. hibernica")
- Ļaonina Liaonina, province Ķīnā.
- Agavas līcis līcis Augšezera austrumu krastā (_Agawa Bay_), Kanādā, Ontārio provincē
- hibrīds lidaparāts lidaparāts, kam cēlējspēku rada, kombinējot aerostatisko un aerodinamisko lidošanas principu
- Baijuņa lidosta Ķīnā, Guandunas provincē, ziemeļos no Guandžou (Kantonas) pilsētas
- Baoaņa lidosta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā, Lindinas līča austrumu krastā
- Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala.
- Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta.
- Fjordlenda Lielākais nacionālais parks Jaunzēlandē ("Fiordland National Park"), Sautlendas provincē, platība 12243,5 kvadrātkilometri, dibināts 1952. g., aizņem fjordiem saposmoto Dienvidsalas dienvidrietumu daļu ar Dienvidalpu turpinājumu.
- gaskonāde Lielības apzīmējums franču literatūrā (pēc Gaskoņas provinces nosaukuma, kuras iedzīvotājus uzskatīja par lielībniekiem).
- lielveikals Liels veikalu komplekss, kurā parasti tirdzniecība organizēta pēc pašapkalpošanās principa.
- relatīvistiskā fizika lielu ātrumu fizika, kuras pamatā ir speciālā relativitātes teorija, kas iedibina korektus fizikālo notikumu apraksta principus telpā un laikā; tās jomas ir relatīvistiskā mehānika un relatīvistiskā elektrodinamika; robežgadījumā, kad kustības ātrumi v ir daudz mazāki par gaismas ātrumu c.
- mikeleti Līgti kareivji no Basku provincēm.
- pacta servanda sunt līgumi jāpilda (starptautisko tiesību princips)
- pacta sunt servanda līgumi jāpilda; viens no galvenajiem civiltiesību un starptautisko tiesību principiem, kas apstiprināts ANO statūtos
- aģenta līgums līgums, saskaņā ar kuru, viena persona (principāls) uzdod citai (aģentam) veikt dažādas juridiskas darbības, ņemot vērā līgumā noteiktās pušu tiesības un pienākumus, aģenta pilnvaru apjomu u. c.
- aklamācija likuma (lēmuma) pieņemšanas princips; Senajā Romā imperators varēja kādam uzdot nolasīt viņa likumu Senātā, tādā gadījumā balsojums nenotika, likumu pieņēma, ņemot vērā imperatora vēlēšanos un senatoru bezierunu piekrišanu tam, ka šī likuma pieņemšana nāks par labu impērijai
- norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
- poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus; arī literatūras teorija.
- ģeneralizācija Loģiska pāreja no atsevišķā uz vispārīgo; atsevišķu parādību pakļaušana vispārīgam principam; vispārināšana.
- Ludžova Ludžou, pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē.
- Portartura Ļuišuņas pilsētas Ķīnā, Liaoninas provincē, Guandunas pussalas dienvidu galā, nosaukums 1898.-1905. g., kad tā bija iznomāta Krievijai.
- stelārā teorija mācība par augstāko augu centrālā cilindra jeb stēles uzbūves principiem un filoģenētisko attīstību, kā arī dažādu stēles tipu savstarpējām attiecībām
- eigēnika Mācība par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populāciju iedzimtības īpašību uzlabošanā.
- purvzinība Mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem; purvmācība.
- purvmācība Mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem; purvzinība.
- singularisms Mācība, ka pasaulē reāla ir tikai viena būtne vai ka viss atvedinams no viena principa.
- pārnesums Mācības ar rezultātu citā neapgūtā jomā; psihofizisku modeļu vispārīguma princips.
- politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
- Antananarivu Madagaskaras province (_Antananarivo, Faritanin’i_), atrodas salas vidusdaļā.
- Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. _Madagasikara_, fr. val. _Madagascar_), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 6 provinces.
- Anciranana Madagaskaras Republikas province (_Antsirariana, Faritanin’i_), atrodas salas ziemeļu galā.
- vinčesterdisks magnētisko disku atmiņas ierīce hermētiskā apvalkā, ko izmantoja miniskaitļotājos un personālajos skaitļotājos; nosaukums cēlies sakarā ar ierīces pirmā modeļa 30/30 un šautenes "Winchester" izplatītā modeļa 30/30 apzīmējumu sakritību; vinčesters
- esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā; komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
- zilganā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella caesiotincta")
- Linkolna jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. “Lincoln Sea”), Grenlandes un Elsmīras salas ziemeļu piekrastē, platība — 38000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 582 m
- Nanga Kangri meita garam laosiešu mitoloģijā, kura ieradusies Laosā no Lankas salas, viņu apprecēja vietējais princis
- krāsu mēle mēļu suga ("Isatis tinctoria"), ko izmanto zilas krāsas iegūšanai
- Mendosa Mendosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Mendoza" / "Provincia de Mendoza"), platība - 148827 kvadrātkilometri, 1765700 iedzīvotāju (2010. g.).
- naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma.
- redukcionisms Metodoloģisks princips, saskaņā ar kuru sarežģītus procesus pilnībā vajadzētu izskaidrot ar vienkāršu procesu likumsakarībām.
- krāsu miešķis miešķu suga ("Asperula tinctoria"), Latvijā aizsargājama
- māzers Mikroviļņu pastiprinātājs vai ģenerators, kura darbības pamatā ir inducētais starojums un tas darbojas pēc tiem pašiem principiem kā lāzers, radītajam starojumam piemīt tādas pašas īpašības (piem., monohromatiskums un koherence) kā lāzera starojumam.
- Miranda Miranda de Erbo - pilsēta Spānijā ("Miranda de Erbo"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis modelis, kas apraksta Starptautiskās standartizēšanas organizācijas ieteiktos atvērto sistēmu uzbūves un mijiedarbības vispārējos principus un ko izmanto datoru tīklu protokolu standartu izstrādāšanai. Atbilstoši šim modelim datoru tīklu funkcijas un protokoli ir hierarhiski strukturēti un veido septiņus slāņus (fizikālo, datu posma, tīkla, transporta, sesijas, attēlošanas un lietojuma slānī)
- hibrīdmodelis modelis, kas iegūts, apvienojot divu vai vairāku modeļu principus
- aleatorika Modernistisks virziens mūzikā; par noteicošo skaņdarba radīšanā un izpildīšanā izvirza nejaušu skaņu kombināciju principu.
- Monako Firstite Monako, valsts pilnais nosaukums ("Principauté de Monaco").
- leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
- mietpilsonība Morāla īpašība; dzīves un domāšanas veids, kam raksturīgs šaurs redzesloks, sakāpinātas pašlabuma tieksmes, principu un ideālu trūkums.
- ētoss morāles normu, principu un ideālu kopums, kas ir pamatā sabiedrības tikumiskajai pārliecībai un virza indivīdu darbību; iedzimtais tikums
- tikums Morāles princips, norma, to kopums; atbilsme kādiem morāles principiem, normām.
- Maputu Mozambikas galvaspilsēta, osta pie Indijas okeāna Maputu (Delagoas) līča, provinces centrs, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai
- Velsena Municipalitāte Nīderlandē ("Velsen"), Ziemeļholandes provincē, ietver Velsenas-Nordas pilsētu Ziemeļjūras kanāla ziemeļu krastā un vairākas pašvaldības gk. uz dienvidiem no kanāla, 67700 iedzīvotāju (2017. g.).
- spēka nelietošana mūsdienu starptautisko tiesību princips, saskaņa ar kuru valstīm ir pienākums starptautiskajās attiecībās atturēties no varas vai varas draudu lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, kā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar ANO mērķiem
- idžma Musulmaņu kopienas kopīgs viedoklis; tas ir ļoti nozīmīgs islāmiskās likumdošanas princips.
- mutazilīti Musulmaņu teoloģijas racionālā virziena pārstāvji; kustība radās 8.-9. gs. Arābu kalifātā, tā atzina gribas brīvību, centās racionālo domu savienot ar Islāma principiem.
- politematisms Mūzikas formveides princips ar daudztēmu caurviju attīstību, kas rada viendaļīgu "ķēžu formu".
- aforistiskā mūzika mūzikas stila, tehnikas princips, kas balstās uz iespējami lakonisku muzikālās domas izklāstu
- sindi Nācija Pakistānā, Sindas provinces pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Indijā; runā sindu valodā, ticīgie Pakistānā - musulmaņi, Indijā - hinduisti.
- Andrē-Feliksa nacionālais parks nacionālais parks Centrālāfrikas Republikā (_André-Félix, Parc National_), Vakagas provinces austrumu daļā
- Bafiānsklūfs nacionālais parks Dienvidāfrikā (_Baviaanskloof_), Austrumkāpas provinces dienvidrietumu daļā
- Krīgera nacionālais parks nacionālais parks Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumos (“Kruger National Park”), Limpopo un Mpumalanas provinces austrumu daļā, pie Mozambikas robežas, platība — 18200 kvadrātkilometru, dibināts 1898. g. kā rezervāts, nacionālā parka statuss kopš 1926. g.
- A. Bermudesa nacionālais parks nacionālais parks Dominikānā, Santjago provincē (_Armando Bermúdez, Parque Nacional_)
- Auroras memoriālais nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās (_Aurora Memorial Park National Park_), Lusonas salas austrumu daļā, Auroras provincē
- Aketadžaves-Lolobatas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Aketajawe-Lolobata, Taman Nasional_), Ziemeļmoluku provincē, Halmaheras salā, kas ir vitāli svarīgs vismaz 23 endēmisku putnu sugu izdzīvošanai
- Bakas-Rajas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā, Centrālās Kalimantānas un Rietumkalimantānas provincē
- Antikosti nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Anticosti, Parc national d’_), Kvebekasprovincē, Sentlorensa līča Antikosti salā
- Austrumcavo nacionālais parks nacionālais parks Kenijā (_Tsavo East National Park_), Austrumu provinces dienvidos un Krasta provincē
- Ankarafancikas nacionālais parks nacionālais parks Madagaskarā (_Ankarafantsika, Parc National dʾ_), Mahadzangas provincē
- Baņines nacionālais parks nacionālais parks Mozambikas dienviddaļā, Gazas provincē, tajā tiek aizsargāta mitrāju ekosistēma, kas novada ūdeņus uz Šanganes upi.
- Austrumšeldas nacionālais parks nacionālais parks Nīderlandē (_Nationaal Park Oosterschelde_), Zēlandes provincē, ietver Austrumšeldas līci un tā piekrastes
- Ajubijas nacionālais parks nacionālais parks Pakistānas ziemeļu daļā (_Ayubia National Park_), Haibaras Pahtūnhvas provincē, uz ziemeļrietumiem no Islāmābādas, izveidots mērenās joslas mežu aizsardzībai
- Bānlāna nacionālais parks nacionālais parks Taizemē, Jalā provinces dienvidu daļā
- Bajtilona nacionālais parks nacionālais parks Vjetnamā, Kuanniņas provinces austrumos, ietver vairākas Babko līča salas
- Baķmas nacionālais parks nacionālais parks Vjetnamā, Thiathjena-Hue provinces dienvidaustrumu daļā
- Babe nacionālais parks nacionālais parks Vjetnamas ziemeļos, Bakkanas provinces ziemeļrietumu daļā
- onihotomija Naga incīzija.
- Nankina Naņdzjiņa, pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Nanjing"), upes osta Jandzi krastā (pieejama arī jūras kuģiem), Dzjansu provinces centrs, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Naņdzina.
- dubultstandarti neformāli noteikumi vai principi, kuri kādam cilvēkam, cilvēku grupai vai sabiedrības daļai tiek piemēroti pēc atšķirīgiem kritērijiem nekā citiem
- patincināt Neilgu laiku, mazliet tincināt.
- Sjiņliao neliela sala Dienvidķīnas jūras Leidžou līcī, Leidžou pussalas austrumu piekrastē, Ķīnā, Guandunas provinces dienvidos
- Aligbaja neliela sala Filipīnās (_Aligbay_), Sulu jūras austrumos, ietilpst Ziemeļzamboangas Pussalas reģiona Ziemeļzamboangas provincē
- Ambila neliela sala Filipīnās (_Ambil_), Lusonas jūras austrumos, Rietummindoro provinces teritorija
- Tunda neliela sala Zunda šauruma austrumos jeb Javas jūras dienvidrietumos, Indonēzijas Bantenas provinces teritorija.
- hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (parasti feodālismā).
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (parasti feodālismā).
- Naņpenu salas nelielu salu grupa Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provincē
- Rakita nelielu salu grupa Javas jūras dienvidrietumu daļā, Indonēzijas Rietumjavas provinces teritorija.
- Badasu salas nelielu salu grupa Natunas jūrā (_Badas, Kepulauan_), Indonēzijas Riau Salu provinces teritorija
- Rakatas salas nelielu salu grupa Zunda šauruma ziemeļu daļā, Indonēzijas Lampunas provinces teritorija
- apziņas plūsma nemitīgi plūstošo pārdzīvojumu straume cilvēka apziņā, kurā domas, sajūtas un iespaidi līdzīgi strautam pārplūst cits citā, pakļaudamies asociācijas principam
- Nepāla Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts Dienvidāzijā (nepāliešu val. "Nepāl"), Himalaju centrālajā daļā, platība - 147181 kvadrātkilometrs, 28563000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Katmandu, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Ķīnu un Indiju.
- diskriminācija nepamatoti atšķirīga attieksme; tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm); no vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās
- eklektika Neprincipāla, mehāniska dažādu ideju, teoriju un uzskatu, idejisko virzienu savienošana; viengabalainības trūkums.
- fronda Neprincipiāla opozīcija; opozīcija aiz personiskiem vai frakcionāriem motīviem.
- hameleons Neprincipiāls cilvēks, kas atkarībā no situācijas bieži maina savas domas un uzskatus.
- Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinces, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- Overeisela Nīderlandes province ("Overijssel"), Eiselmēras līča piekrastē, platība - 3233 km^2^, 1138600 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hāga.
- Zēlande Nīderlandes province, atrodas valsts dienvidrietumos, Ziemeļjūras piekrastē, platība - 2934 kvadrātkilometri, 381000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Midelburga.
- Utrehta Nīderlandes province, platība - 1386 kvadrātkilometri, 1253700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Limburga Nīderlandes province, platība - 2153 kvadrātkilometri, 1121500 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Māstrihta.
- Groningena Nīderlandes province, platība - 2329 kvadrātkilometri, 582600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Flevolande Nīderlandes province, platība - 2412 kvadrātkilometri, 401700 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Lelistada.
- Ziemeļholande Nīderlandes province, platība - 2670 kvadrātkilometru, 2762000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hārlema.
- Drente Nīderlandes province, platība - 2683 kvadrātkilometri, 489000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Asena.
- Dienvidholande Nīderlandes province, platība - 2818 kvadrātkilometru, 3601000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hāga.
- Ziemeļbrabante Nīderlandes province, platība - 4919 kvadrātkilometri, 2470000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hertogenbosa.
- Gelderlande Nīderlandes province, platība - 4975 kvadrātkilometri, 2026600 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Arnema.
- litonefrotomija Nieres incīzija, lai izņemtu akmeņus.
- Bualo Nikolā Bualo - franču dzejnieks (Nicolas Boileau-Despreaux; 1636.-1711. g.), viens no franču barokālā klasicisma teorētiķiem, savā poēmā "Dzejas māksla" kanonizēja klasicisma estētiskos principus, prasīja stingri ievērot Aristoteļa formulēto vietas, laika un darbības vienības principu.
- talions No pirmatnējās kopienas sabiedrības pārmantots soda princips verdzības iekārtā: par noziedzīgu kaitējumu sodīja, nodarot vainīgajam tādu pašu kaitējumu.
- tribūts Nodoklis senējā Romā, ko pilsoņi maksāja no mantas un provinciāli no galvas.
- repartīcijas nodoklis nodoklis, kura kopsummu pēc noteikta principa sadala starp maksātājiem
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips.
- defekti tiesībās normatīvo noteikumu pilnīgs vai daļējs trūkums, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības attīstība un praktisko lietu izlemšanas nepieciešamība, spēkā esošās likumdošanas pamatprincipi, tās politika un saturs, kas vērsti uz dzīves gadījumu noregulēšanu
- tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
- maksima Noteikti, kategoriski formulēts, parasti morāles, princips.
- respekts Noteiktu principu, likumību u. tml. ievērošana rīcībā, darbībā, rīkošanās saskaņā ar tiem. R. pret dabas aizsardzības noteikumiem.
- bezprincipialitāte Noteiktu, stingru principu trūkums.
- pierādīšanas pienākums noteikums, kas reglamentē civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa dalībnieku pienākumus pamatot tādu apstākļu esamību, kuri ir būtiski un nepieciešami lietas izskatīšanai un izlemšanai atbilstoši patiesības principam
- norma Noteikums, princips (kā) vislabākai, vismērķtiecīgākai izmantošanai, veikšanai.
- likums Noteikums, princips (teorijā, mācībā u. tml.).
- gramatika Noteikumu kopums, kas nosaka valodas vārdu uzbūves, formu maiņas, vārdu saistījuma un teikumu uzbūves pamatprincipus.
- lifo Novietošanas un uzglabāšanas princips "pēdējais iekšā - pirmais ārā" (angļu "last-in, first-out").
- dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā; izvarošana, incests, dzimumsakari ar bērniem, savešana.
- akceptēt oficiāli apstiprināt (piem. likumu, inciatīvu)
- deklarācija Oficiāls, arī svinīgs (parasti valdības, partijas) principiālu atzinumu, lēmumu paziņojums; dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
- kapmirte Oleandru dzimtas ģints ("Vinca"), 7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 2 sugas.
- Ontārija Ontārio, province Kanādā.
- Opido Mamertīna Opido Mamertīna - pilsēta Itālijā ("Oppido Mamertina"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- federālisms Oportūnistisks princips, pēc kura partija sastāv no atsevišķām organizācijām, nepakļaujoties centrālajai vadībai.
- koherentā optoelektronika optoelektronika, kas saistīta ar jauniem principiem un metodēm lielu skaitļošanas sistēmu radīšanai, optiskiem sakariem, informācijas glabāšanai un apstrādei, kuriem nav analogu tradicionālajā elektronikā
- zaļais koridors pacientu apkalpošanas princips, kas gadījumos, kad ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, paredz nodrošināt izmeklējumus paātrinātā kārtībā (10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē, lai veiktu nepieciešamo izmeklējumu)
- Padanga Padana - pilsēta Indonēzijā, Rietumsumatras provinces administratīvais centrs.
- Inčukalna pagasts pagasts Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, līdz 2009. g. Rīgas rajonā), no trim pusēm aptver Vangažu pilsētu un robežojas ar Krimuldas, Siguldas, un Ādažu pagastuu, kā arī ar Ropažu un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Hincenberg, krieviski — Hincenbergskaja
- Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra.
- fizikālā lieluma vienību sistēma pamata un atvasināto vienību sakopojums, kas veido kādu sistēmu atbilstoši pieņemtajiem principiem
- tiesību principi pamatidejas, uz kuru bāzes tiek radīta tiesību normu sistēma un kuras izsaka būtiskas tiesību iezīmes; katram vēsturiskam tiesību tipam ir savi tiesību principi
- aizstāvēt Pamatot, pierādīt īpašā apspriedē (disertācijas, projekta u. tml. pamattēzes, galvenos principus).
- bauslības galdiņi pamatprincipi; dogma
- sociālais taisnīgums pamatprincips, kura ievērošana ir būtiski nepieciešama mierīgai līdzāspastāvēšanai kā valsts iekšienē, tā starpvalstu attiecībās
- postulāts Pamatprincips, pamatpieņēmums, ko izvirza, parasti kādā praktiskās darbības jomā.
- archiloģija Pamatprincipu mācība zinātnēs (gr. "archi-logos", pirmvārds).
- arhiloģija Pamatprincipu mācība zinātnēs.
- Panama Panamas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Panama"), Panamas zemesšaurumā, ietilpst >1600 piekrastes salu, platība - 75517 kvadrātkilometri, 3410600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 9 provinces un 3 pamatiedzīvotāju komarkas, robežojas ar Kostariku un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns.
- Panama Panamas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Panama"), provinces centrs, osta Klusā okeāna krastā, 404000 iedzīvotāju (2007. g.).
- bastarda panātre panātru suga ("Lamium hybridum syn. Lamium incisum"), kas tiek uzskatīta par skaujošās un sārtās panātres hibrīdu
- meduspuķe Parastā sirmene ("Berteroa incana").
- sirmenes Parastā sirmene ("Berteroa incana").
- sirmķēra Parastā sirmene ("Berteroa incana").
- rekonstrukcija Pārbūve, pārveidošana, pārkārtošana, pēc jauniem principiem.
- eupraksija Pareiza, laba un taisnīga darbība, Sokrāta filozofijā viens no tikumības principiem; Aristoteļa ētikā tikumiskās darbības mērķis.
- reorganizācija pārkārtošana, pārorganizēšana, izveidošana pēc citiem principiem
- Algonkinu provinces parks parks Kanādā (_Algonquin Provincial Park_), Ontārio provinces dienvidaustrumos
- Andora parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (katalāņu un angļu val. _Andorra_ arī _Principat d'Andora_), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju
- rigorisms Pārmērīga stingrība, nelokāmība (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
- sausiņi Pārmērīgi racionāls, stingru principu cilvēks, parasti ar vāju emocionalitāti.
- rigorozs Pārmērīgi stingrs, nelokāms (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
- partijas iekšējā opozīcija partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo institūciju politiku
- koppartnerība Partnerība, kas rodas gadījumā, kad īpašumu apvieno personas, kas vienojušās par kopīgu uzņēmumdarbību uz komplementāras (kopīgas) un solidāras īpašuma atbildības principa pamata.
- herontokrātija Pārvaldes princips, kad vara pieder vecākajiem kopienas pārstāvjiem, kas bija plaši izplatīts pirmatnējā sabiedrībā un valstu veidošanās laikā; šaurākā nozīmē ar to saprotvalsts pārvaldi Senajā Spartā u. c. Senās Grieķijas polisās; gerontokrātija.
- rekonstruēt Pārveidot (ko, piemēram, celtni, iekārtu) pēc jauniem principiem.
- ideja Pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips; pārliecība.
- starptautiskā krimināljustīcija pasaules valstu, valstisko organizāciju, arī starptautisko organizāciju sadarbība šo valstu kriminālās tiesvedības efektivitātes pilnīgākai nodrošināšanai, kas balstās uz vienotu izpratni par vispārīgiem taisnīguma principiem un vērsta uz soda nenovēršamības u. c. principu realizēšanu, kā arī noziedzības ierobežošanu un profilaksi šajās valstīs
- incuhtlīnija Pašapputes līnija - augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi (incuhti).
- tincinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tincināt.
- izkniebšana Pazarīšu, pumpuru, vasu izlaušana krāšņumaugiem, dārzeņiem, augļu kokiem; pincēšana.
- Pažupe Pāze, Sprincupes pieteka.
- rekabieši Pēc cilts principa organizēta nomadu grupa, kas dzīvojusi Palestīnā līdz trimdai, minēti Vecajā derībā.
- Noasa dēlu septiņi priekšraksti pēc jūdaisma mācībām pienākumi, kas attiecas uz visiem vīriešiem un sievietēm neatkarīgi no rases vai ticības; tie paredz atteikšanos no elkdievības, zaimošanas, incesta, slepkavības, zagšanas unn dzīvas miesas ēšanas, kā arī prasību ievērot taisnīgumu
- patentenkurs Pēc klasiskajiem pamatprincipiem izgatavots enkurs, lai gan tā profils un konstrukcija var būt dažādi.
- venteris Pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
- tabula Pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā; ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai.
- rinda Pēc noteikta principa sakārtots vielu kopums.
- katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, iekārtots (piemēram, grāmatu, gleznu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
- paradigma Pēc noteikta principa, noteikta pazīmju kritērija grupēts valodas vienību kopums, kurā katrs loceklis ar citiem locekļiem saistīts noteiktās attieksmēs, piem., viena un tā paša vārda gramatisko formu kopums; vārda formu veidošanas paraugs.
- sēklu plantācija pēc noteiktiem selekcijas principiem atlasītu un veģetatīvi pavairotu vienas sugas koku stādījums, ko audzē sēklu ieguvei
- kadastrālā vērtība pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas principiem noteiktā datumā atbilstoši kadastra datiem noteikta kadastra objekta un nekustamā īpašuma nodokļa objekta vērtība naudas izteiksmē
- jostainā peridīnija peridīniju suga ("Pearidinium cinctum")
- Arrojoverde periodiski izsīkstoša upe Argentīnā (_Arroyo Verde_), Rionegro provinces dienvidaustrumos, lietus periodā ietek Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcī
- individuācija Personības attīstības princips, it īpaši dzīves otrajā pusē - pretstatā socializācijai, kas dominē bērnībā un jaunības gados.
- komponentu metode perspektīvā iedzīvotāju skaita aprēķinu princips, kurš ievēro dažādus komponentus, kuri ietekmē iedzīvotāju dinamiku; dažkārt šo principu izmanto arī mirstības un dzimstības analīzē
- Peru Peru Republika - valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, platība - 1285216 kvadrātkilometri, 29907000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Lima, administratīvais iedalījums - 25 reģioni un 1 province, robežojas ar Ekvadoru, Kolumbiju, Brazīliju, Bolīviju un Čīli, apskalo Klusais okeāns.
- nelineārā akustika pētī lielas intensitātes akustisko viļņu izplatīšanos, kam nav spēkā superpozīcijas princips; procesu aprakstīšanai hidrodinamikas un stāvokļa vienādojumos jāņem vērā nelineārie locekļi
- kāvi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults.
- pančašīla Pieci mierīgas līdzāspastāvēšanas principi.
- incidence Piederības vai saistījuma attieksme, piem., dotais punkts ir incidents dotajai taisnei (un taisne - punktam), ja tas atrodas uz šīs taisnes.
- grāmatvedības metode pieņēmumu, principu, ierobežojumu un paņēmienu kopums, ar kuru grāmatvedība uzkrāj, sistematizē un sniedz uzņēmumam nepieciešamo ekonomisko informāciju
- sārtā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora incarnata")
- interpunkcija Pieturzīmju lietošanas noteikumu kopums, principi, kas vēsturiski izveidojušies un nostiprinājušies kādā valodā.
- Albalate del Arsobispo pilsāta Spānijā (_Albalate del Arzobispo_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces ziemeļu daļā
- Bafvasende pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwasende_), Kongo labā krasta pietekas Lindi krastā
- Ambriša pilsēta Angolā (_Ambriz_), Bengo provinces ziemeļos, Atlantijas okeāna krastā
- Andulo pilsēta Angolā (_Andulo_), Biē provinces ziemeļrietumu daļā
- Kabinda Pilsēta Angolā ("Cabinda"), provinces administratīvais centrs, 287000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Lobitu Pilsēta Angolā ("Lobito"), Bengelas provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 129000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Malanže Pilsēta Angolā ("Malange"), Biē provinces administratīvais centrs, 159000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Namibe Pilsēta Angolā ("Namibe"), provinces administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 86400 iedzīvotāju (2008. g.).
- Bengela Pilsēta Angolā, Atlantijas okeāna piekrastē, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 116000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Bajafarta pilsēta Angolā, Bengelas provincē, Atlantijas okeāna piekrastē
- Balombo pilsēta Angolā, Bengelas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Bara du Kvanza pilsēta Angolā, Bengo provinces dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Bailundo pilsēta Angolā, Hvambo provinces ziemeļu daļā
- Baja duš Tigreša pilsēta Angolā, Namibes provincē, Baja duš Tigreša salā
- Uiže Pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 102000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Kvito Pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 137000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Lubango Pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 2230 iedzīvotāju (2004. g.).
- Hvambo Pilsēta Angolas vidienē ("Huambo"), provinces administratīvais centrs, 294000 iedzīvotāju (2004. g.), līdz 1975. g. saucās - Nova Ližboa.
- Agvaeskondida pilsēta Argentīnā (_Agua Escondida_), Mendosas provincē, pie Lapampas provinces rietumu robežas
- Agvaraja pilsēta Argentīnā (_Aguaray_), Saltas provinces ziemeļos
- Agilaresa pilsēta Argentīnā (_Aguilares_), Tukumanas provincē
- Aimogasta pilsēta Argentīnā (_Aimogasta_), Larjohas provinces ziemeļaustrumos
- Alema pilsēta Argentīnā (_Alem_), Misjonesas provinces dienvidu daļā
- Aljena pilsēta Argentīnā (_Allen_), Rionegro provincē
- Altagrasija pilsēta Argentīnā (_Alta Gracia_), Kordovas provincē
- Alveara pilsēta Argentīnā (_Alvear_), Korrjentesas provincē, Urugvajas labajā krastā
- Amerika pilsēta Argentīnā (_América_), Buenosairesas provinces rietumos
- Anjatuja pilsēta Argentīnā (_Añatuya_), Santjago del Estero provincē
- Andakollo pilsēta Argentīnā (_Andacollo_), Neukenas provinces ziemeļu daļā
- Andalgala pilsēta Argentīnā (_Andalgalá_), Katamarkas provincē
- Anjelo pilsēta Argentīnā (_Añelo_), Rionegro provinces ziemeļu daļā
- Antofagasta de la Sjerra pilsēta Argentīnā (_Antofagasta de la Sierra_), Katamarkas provincē
- Apolinario Saravija pilsēta Argentīnā (_Apolinario Saravia_), Saltas provincē
- Apostolesa pilsēta Argentīnā (_Apóstoles_), Misjonesas provinces dienvidrietumos
- Arresifesa pilsēta Argentīnā (_Arrecifes_), Buenosairesas provincē
- Arrojito pilsēta Argentīnā (_Arroyito_), Kordovas provincē
- Atamiski pilsēta Argentīnā (_Atamisqui_), Santjago del Estero provincē
- Asula pilsēta Argentīnā (_Azul_), Buenosairesas provincē
- Kordova Pilsēta Argentīnā ("Cordoba"), provinces administratīvais centrs, 1319000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Hunina Pilsēta Argentīnā ("Junin"), Buenosairesas provincē, 85400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Laplata Pilsēta Argentīnā ("La Plata"), Atlantijas okeāna Laplatas līča krastā, Buenosairesas provinces administratīvais centrs, 649000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Larjoha Pilsēta Argentīnā ("La Rioja"), provinces administratīvais centrs, 181000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mendosa Pilsēta Argentīnā ("Mendoza"), Andu piekājē 800 m vjl., provinces administratīvais centrs, 846900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Neukena Pilsēta Argentīnā ("Neuquen"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 227000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Parana Pilsēta Argentīnā ("Parana"), Enteriosas provinces administratīvais centrs, 250000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Pergamino Pilsēta Argentīnā ("Pergamino"), Buenosairesas provinces ziemeļu daļā, 105000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rosona Pilsēta Argentīnā ("Rawson"), Čubutas provinces administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Resistensija Pilsēta Argentīnā ("Resistencia"), Čako provinces administratīvais centrs, 293000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sanhuana Pilsēta Argentīnā ("San Juan"), provinces administratīvais centrs, 116000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sanluisa Pilsēta Argentīnā ("San Luis"), provinces administratīvais centrs, 171000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sannikolasa Pilsēta Argentīnā ("San Nicolas"), Buenosairesas provincē, jūras osta Paranas labajā krastā, 138000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Santafē Pilsēta Argentīnā ("Santa Fe"), provinces administratīvais centrs, 381000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Santarosa Pilsēta Argentīnā ("Santa Rosa"), Lapampas provinces administratīvais centrs, 103200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Santjago del Estero pilsēta Argentīnā ("Santiago del Estero"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 364300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tandila Pilsēta Argentīnā ("Tandil"), Buenosairesas provincē, 110600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tukumana Pilsēta Argentīnā ("Tucuman"), provinces administratīvais centrs, 527600 iedzīvotāju (2009. g.).
- Ušvaja Pilsēta Argentīnā ("Ushuaia"), Tjerras del Fuego provinces administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vjedma Pilsēta Argentīnā ("Viedma"), Rionegro provinces administratīvais centrs, 53100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mara del Plata pilsēta Argentīnā (“Mar del Plata”), Buenosairesas provincē, Atlantijas okeāna piekrastē, 605300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Balkarse pilsēta Argentīnā, Buenosairesas provinces dienvidu daļā
- Baijablanka Pilsēta Argentīnā, Buenosairesas provinces dienvidu daļā, osta Atlantijas okeāna Elrinkona līča krastā, 313000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Baradero pilsēta Argentīnā, Buenosairesas provinces ziemeļu daļā.
- Riokvarto Pilsēta Argentīnā, Kordovas provincē, 150000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Korrjentesa Pilsēta Argentīnā, provinces administratīvais centrs, 369500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bandera pilsēta Argentīnā, Santjago del Estero provincē
- Riogaljegosa Pilsēta Argentīnas dienvidos ("Rio Gallegos"), osta pie Gaļegosas ietekas Atlantijas okeānā, Santakrusas provinces administratīvais centrs, 97700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanrafaela Pilsēta Argentīnas rietumos ("San Rafael"), Andu piekājē 688 m vjl., Mendosas provincē, 119000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Posadasa Pilsēta Argentīnas ziemeļaustrumos ("Posadas"), Misjonesas provinces administratīvais centrs, 276000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Formosa Pilsēta Argentīnas ziemeļaustrumu daļā ("Formosa"), provinces administratīvais centrs, osta Paragvajas labajā krastā, 221000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Katamarka Pilsēta Argentīnas ziemeļrietumos ("Catamarca"), Andu priekškalnē, provinces administratīvais centrs, 212000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Huhuja Pilsēta Argentīnas ziemeļu daļā ("Jujuy"), Centrālajos Andos, Riograndes ielejā 1260 m vjl., provinces administratīvais centrs, 719000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salta Pilsēta Argentīnas ziemeļu daļā ("Salta"), Andos 1187 m vjl., provinces administratīvais centrs, 462000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Linkolna pilsēta ASV (_Lincoln_), Ilinoisas štatā, 14150 iedzīvotāju (2014. g.)
- Linkolna pilsēta ASV (_Lincoln_), Kalifornijas štatā, 45900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Linkolna pilsēta ASV (_Lincoln_), Nebraskas štata administratīvais centrs, 273000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Linkolna pilsēta ASV (_Lincoln_), Rodailendas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vinčestera pilsēta ASV (_Winchester_), Kentuki štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vinčestera pilsēta ASV (_Winchester_), Virdžinijas štatā, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sinsinati Pilsēta ASV ("Cincinnati"), Ohaio štatā, 298200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linkolntona Pilsēta ASV ("Lincolnton"), Ziemeļkarolīnas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Pilsēta ASV ("Princeton"), Ņūdžersijas štatā, 30100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvinsi Pilsēta ASV ("Quincy"), Ilinoisas štatā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvinsi Pilsēta ASV ("Quincy"), Masačūsetsas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinsensa Pilsēta ASV ("Vincennes"), Indiānas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bagura pilsēta Bangladešā (_Bogra_), Rādžšāhī provincē, 150100 iedzīvotāju (2001. g.)
- Ārshota pilsēta Beļģijā (_Aarschot_), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 28700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arlona pilsēta Beļģijā (_Arlon_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 28300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ata pilsēta Beļģijā (_Ath_), Valonijas reģiona Eno provincē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.); Āta.
- Sinē pilsēta Beļģijā (_Ciney_), Valonijas reģiona Namīras provincē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dināna pilsēta Beļģijā (_Dinant_), Valonijas reģiona Namīras provincē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ēklo pilsēta Beļģijā (_Eeklo_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 20300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Genka pilsēta Beļģijā (_Genk_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gistela pilsēta Beļģijā (_Gistel_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Harelbeke pilsēta Beļģijā (_Harelbeke_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 27000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hogstratena pilsēta Beļģijā (_Hoogstraten_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lokerena pilsēta Beļģijā (_Lokeren_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 39900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lomela pilsēta Beļģijā (_Lommel_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Maršanfamena pilsēta Beļģijā (_Marche-en-Famenne_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nefšato pilsēta Beļģijā (_Neufchateau_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Poperinge pilsēta Beļģijā (_Poperinge_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rošfora pilsēta Beļģijā (_Rochefort_), Valonijas reģiona Namīras provincē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Serēna pilsēta Beļģijā (_Seraing_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 63600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Spā pilsēta Beļģijā (_Spa_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tūna pilsēta Beļģijā (_Thuin_), Valonijas reģiona Eno provincē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tīlta pilsēta Beļģijā (_Tielt_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vervjē pilsēta Beļģijā (_Verviers_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 55900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Virtona pilsēta Beļģijā (_Virton_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Varegema pilsēta Beļģijā (_Waregem_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 36700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šarlruā Pilsēta Beļģijā ("Charleroi"), Valonijas reģiona Eno provincē, 203900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šalte Pilsēta Beļģijā ("Chatelet"), Valonijas reģiona Eno provincē, 36200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šievra Pilsēta Beļģijā ("Chievres"), Valonijas reģiona Eno provincē, 6670 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šimē Pilsēta Beļģijā ("Chimay"), Valonijas reģiona Eno provincē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šinī Pilsēta Beļģijā ("Chiny"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kuvena Pilsēta Beļģijā ("Couvin"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Diste Pilsēta Beļģijā ("Diest"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 23200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dilsene-Stokeme Pilsēta Beļģijā ("Dilsen-Stokkem"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Durbuī Pilsēta Beļģijā ("Durbuy"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elpene Pilsēta Beļģijā ("Eupen"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Flērusa Pilsēta Beļģijā ("Fleurus"), Valonijas reģiona Eno provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Florenvila Pilsēta Beļģijā ("Florenville"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fosa la Vila pilsēta Beļģijā ("Fosses-la-Ville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Halena Pilsēta Beļģijā ("Halen"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hamonta-Ahele Pilsēta Beļģijā ("Hamont-Achel"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herentalse Pilsēta Beļģijā ("Herentals"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herve Pilsēta Beļģijā ("Herve"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Izegema Pilsēta Beļģijā ("Izegem"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laluvjēra Pilsēta Beļģijā ("La Louviere"), Valonijas reģiona Eno provincē, 78800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Landene Pilsēta Beļģijā ("Landen"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lerē Pilsēta Beļģijā ("Le Roeulx"), Valonijas reģiona Eno provincē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lēvena Pilsēta Beļģijā ("Leuven"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 97700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lozē Eno pilsēta Beļģijā ("Leuze-en-Hainaut"), Valonijas reģiona Eno provincē, 13500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Loreninge Pilsēta Beļģijā ("Lo-Reninge"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Māseika Pilsēta Beļģijā ("Maaseik"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mortsele Pilsēta Beļģijā ("Mortsel"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 25100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ninove Pilsēta Beļģijā ("Ninove"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 37300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Otigni Lovena la Nove pilsēta Beļģijā ("Ottignies-Louvain-la-Neuve"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 31200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Odenburga Pilsēta Beļģijā ("Oudenburg"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pēra Pilsēta Beļģijā ("Peer"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pēruvelza Pilsēta Beļģijā ("Peruwelz"), Valonijas reģiona Eno provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Filipvilla Pilsēta Beļģijā ("Philippeville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sintgilēna Pilsēta Beļģijā ("Saint-Ghislain"), Valonijas reģiona Eno provincē, 23000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinthuberta Pilsēta Beļģijā ("Saint-Hubert"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Stavelote Pilsēta Beļģijā ("Stavelot"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Torhauta Pilsēta Beļģijā ("Torhout"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tornū Pilsēta Beļģijā ("Tornhout"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 41600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valkūra Pilsēta Beļģijā ("Walcourt"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laroša Ardēnos pilsēta Beļģijā (“La Roche-en-Ardenne”), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ālsta Pilsēta Beļģijā (flāmu _Aalst_, franču _Alost_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, Dandras krastos, 82600 iedzīvotāju (2013. g.), vecākais rātsnams Beļģijā (~1225. g.), hospitālis (1242. g.).
- Brige Pilsēta Beļģijā (flāmu val. "Brugge", fr. "Bruges"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provinces administratīvais centrs, 117200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bomona pilsēta Beļģijā (fr. _Beaumont_), Valonijas reģiona Eno provincē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Buijona pilsēta Beļģijā (fr. _Bouillon_), Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumu pierobežā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kortreika pilsēta Beļģijā (fr. _Courtrai_, nl., vācu _Kortrijk_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 75200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gente pilsēta Beļģijā (fr. _Gand_, nl., vācu _Gent_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 248200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ljēža pilsēta Beļģijā (fr. _Liege_, vācu _Luettich_, nl. _Luik_), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 195600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Līra pilsēta Beļģijā (fr. _Lierre_, vācu, nl. _Lier_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 34300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Limburga pilsēta Beļģijā (fr. _Limbourg_, vācu, nl. _Limburg_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mehelena pilsēta Beļģijā (fr. _Malines_, nl. _Mechelen_, vācu _Mecheln_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 82300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mēnena pilsēta Beļģijā (fr. _Menin_, nl., vācu _Menen_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 32700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nivporta pilsēta Beļģijā (fr. _Nieuport_, nl., vācu _Nieuwpoort_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rūselare pilsēta Beļģijā (fr. _Roulers_, nl., vācu _Roeselare_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 58800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sintniklāsa pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Nicolas_, nl., vācu _Sint-Niklaas_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 72900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sinttreidena pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Trond_, nl., vācu _Sint-Truiden_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 39700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dendermonde pilsēta Beļģijā (fr. _Termondenl_, vācu _Dendermonde_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 44500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tīnena pilsēta Beļģijā (fr. _Tirlemont_, nl., vācu _Tienen_), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tongerena pilsēta Beļģijā (fr. _Tongres_, nl. _Tongeren_, vācu _Tongem_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 30600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zotegema pilsēta Beļģijā (fr. _Zottegem_, nl., vācu _Sottegem_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borena Pilsēta Beļģijā (fr. "Beauraing"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brē Pilsēta Beļģijā (fr. "Bree"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Diksmeide Pilsēta Beļģijā (fr. "Dixmudenl", vācu "Diksmuide"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vornē Pilsēta Beļģijā (fr. "Fumes", nl., vācu "Veume"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gerārdsbergena Pilsēta Beļģijā (fr. "Grammont", nl., vācu "Geraardsbergen"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 32600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halle Pilsēta Beļģijā (fr. "Hall", nl., vācu "Halen"), Flandrijas reģiona Flāmu-Brabantes provincē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herka Pilsēta Beļģijā (fr. "Herck-la-Ville", nl., vācu "Herk-de-Stad"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zotleiva Pilsēta Beļģijā (fr. "Leau", nl., vācu "Zoutleeuw"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 8250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mesene Pilsēta Beļģijā (fr. "Messines", Nl., vācu "Mesen"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Monsa Pilsēta Beļģijā (fr. "Mons", nl., vācu "Bergen"), Flandrijas reģiona Eno provinces administratīvais centrs, 93100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šerpenhovela-Zihema Pilsēta Beļģijā (fr. "Montaigu-Zichem", nl., vācu "Scherpenheuvel-Zichem"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sintvita Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint Vith", nl., vācu "Sankt Vith"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 9450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Suaņi Pilsēta Beļģijā (fr. "Soignies", nl., vācu "Zinnik"), Valonijas reģiona Eno provincē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vilvorde Pilsēta Beļģijā (fr. "Vilvorde"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 41000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vervika Pilsēta Beļģijā (fr. "Wervicq", nl., vācu "Wervik"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Engena Pilsēta Beļģijā (fr. un vācu "Enghien", nl. "Edingen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Malmedī pilsēta Beļģijā (fr., nl. _Malmedy_, vācu _Malmuende_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hufalize Pilsēta Beļģijā (fr., nl. "Houffalize", vācu "Hohenfels"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ipra pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Ypres_, nl. _Ieper_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 35100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Muskrona pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Mouscron_, nl. _Moeskroen_), Valonijas reģiona Eno provincē, 56000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Namīra pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Namur_, nl. _Namen_), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 110100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ostende pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Ostende_, nl. _Oostende_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē, 70300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brena le Konte pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Braine-le-Comte", nl. "'s-Gravenbrakel"), Valonijas reģiona Eno provincē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Komine-Varnetona Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Comines-Warneton", nl. "Komen-Waasten"), Valonijas reģiona Eno provincē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žamblū Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Gembloux", nl. "Gembloers"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 24200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ženapa Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Genappe", nl. "Genepien"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hannū Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Hannut", nl. "Hannuit"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Huja Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Huy", nl. "Hoei"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žoduāna Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Jodoigne", nl. "Geldenaken"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lesīne Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Lessines", nl. "Lessen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nivele Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Nivelles", nl. "Nijvel"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Turnē Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Tournai", nl. "Doornik"), Valonijas reģiona Eno provincē, 69600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vizē Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Vise", nl., "Wezet"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vareme Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Waremme", nl. "Borgworm"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vavra Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Wavre", nl. "Waver"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 33200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ronse pilsēta Beļģijā (nl., vācu _Ronse_, fr. _Renaix_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borglūna Pilsēta Beļģijā (nl., vācu "Borgloon", fr. "Looz"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Deinze Pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 29700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bilzena pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 31300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Beringene Pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 43600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haselta pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 74600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Damme Pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blankenberge Pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 19300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fontene l Eveke pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Benša Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Antoinga Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bastoņa pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Andene Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mola pilsēta Beļģijas ziemeļos (_Mol_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tirnhauta pilsēta Beļģijas ziemeļos (_Turnhout_), Antverpenes provincē, osta Tirnhautas kanāla krastā, 43000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Antverpene Pilsēta Beļģijas ziemeļos (flāmu valodā _Antwerpen_, franču valodā _Anvers_), Flandrijā, provinces administratīvais centrs, osta Šeldas lejtecē, 88 km no Ziemeļjūras, 502600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gēla pilsēta Beļģijas ziemeļu daļā (_Geel_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 37800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aribinda pilsēta Burkinafaso (_Aribinda_), Sāhelas provincē
- Gitega Pilsēta Burundi Republikā, provinces administratīvais centrs, 22100 iedzīvotāju (2012. g.); Burundi galvaspilsēta no 2019. g. 29. maija.
- Puentealto Pilsēta Čīlē ("Puente Alto"), Santjago dienvidaustrumu priekšpilsēta, Kordiljeru provinces administratīvais centrs, 516300 iedzīvotāju (2066. g.).
- Vinja del Mara pilsēta Čīlē ("Vina del Mar"), Valpariso provincē, 324800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Losanhelesa Pilsēta Čīles centrālajā daļā ("Los Angeles"), Longitudiālajā ielejā, Biobio provincas administratīvais centrs, 187000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Valparaiso Pilsēta Čīles centrālajā daļā, Klusā okeāna krastā, provinces administratīvais centrs, galvenā Čīles osta, 287000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Alivalnorta pilsēta Dienvidāfrikā (_Aliwal North_), Austrumkāpas provinces ziemeļos
- Amanzimtoti pilsēta Dienvidāfrikā (_Amanzimtoti_), Kvazulu-Natālas provincē, Indijas okeāna piekrastē
- Atlantisa pilsēta Dienvidāfrikā (_Atlantis_), Rietumkāpas provinces dienvidrietumu daļā
- Bhišo Pilsēta Dienvidāfrikā ("Bhisho"), Austrumkāpas provinces administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Emalahleni Pilsēta Dienvidāfrikā ("eMalahleni"), Mpumalanas provincē, 119500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Greiemstouna Pilsēta Dienvidāfrikā ("Grahamstown"), Austrumkāpas provincē, 67300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mafikena Pilsēta Dienvidāfrikā ("Mafikeng"), Ziemeļrietumu provinces administratīvais centrs, 75000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mbombela Pilsēta Dienvidāfrikā ("Mbombela"), Mpumalanas provinces administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2012. g.); līdz 2009. gada oktobrim pilsētas nosaukums bija Nelspreita.
- Portelizabeta Pilsēta Dienvidāfrikā ("Port Elizabeth"), Austrumkāpas provincē, osta Indijas okeāna Algoas līča krastā, 312400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Restenberha Pilsēta Dienvidāfrikā ("Rustenburg"), Ziemeļrietumu provincē, 104600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kimberli Pilsēta Dienvidāfrikā (Kimberley), Labās Cerības raga provincē, 167000 iedzīvotāju, dimanta ieguves centrs.
- Bandelīrkopa pilsēta Dienvidāfrikā, Limpopo provinces, Thohojandou distrikta dienvidos
- Albērtinija pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Albertinia_), Rietumkāpas provinces dienvidu daļā
- Aleksandērbāja pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Alexanderbaai_), Ziemeļkāpas provinces ziemeļrietumos, netālu no Atlantijas okeāna piekrastes un Namībijas robežas
- Alkmāra pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Alkmaar_), Mpumalanas provincē
- Amalija pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amalia_), Ziemeļrietumu provinces Bophirimas distriktā
- Amandelbelta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amandelbult_), Limpopo provinces Vatērbērhas distrikta dienvidu daļā
- Amersforta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā; Amērsforta
- Amstērdama pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amsterdam_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā
- Ārnistona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Arniston_), Rietumkāpas provinces dienvidos, pie Adatas raga
- Badplāsa pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Badplaas_), Mpumalanas provincē
- Apingtona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Upington_), Oranžas upes krastos, Ziemeļkāpas provinces administratīvais centrs
- Vustera pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Worcester_), Rietumkāpas province, 97100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Blumfonteina Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Bloemfontein"), Frīsteitas provinces administratīvais centrs, 341700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kārltonvila Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Carletonville"), Ziemeļrietumu provincē, 23000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čārlstauna Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Charlestown"), Mpumalanas provincē, \~10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džērmistona Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Germiston"), Hautenas provincē, 139700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Klērksdorpa Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Klerksdorp"), Ziemeļrietumu provincē, 186500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krīgersdorpa Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Krugersdorp"), Ziemeļrietumu provincē, 140600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Leidismita Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Ladysmith"), Rietumkāpas provincē, Drakonu kalnu dienvidaustrumu nogāzē, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Naidžela Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Nigel"), Hautenas provincē, 38300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pārla Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Paarl"), Rietumkāpas provincē, 112000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pītermaricbērha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Pietermaritzburg"), Kvazulu-Natālas provinces administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Postmasberha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Postmasburg"), Ziemeļkāpas provincē, kalnrūpniecības centrs, 30100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Počefstroma Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Potchefstroom"), Ziemeļrietumu provincē, 128400 iedzīvotāju (2016. g.).
- Randfonteina Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Randfontein"), Hautenas provincē, 80500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Springsa Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Springs"), Hautenas provincē 1627 m vjl., 121600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eitenhahe Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Uitenhage"), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā, 103600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fierienihena Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Vereeniging"), Hautenas provincē 1400 m vjl., 66000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Velkoma Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Welkom"), Frīsteitas provincē, 211000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Īstlondona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. _East London_, būru val. _Oos-London_), Austrumkāpas provincē, Indijas okeāna piekrastē, 194800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Keiptauna Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Town", būru - "Kaapstad"), netālu no Labās Cerības raga, DĀR parlamenta mītne, Rietumkāpas provinces centrs, viena no lielākajām Āfrikas ostām, 3,66 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Durbana Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Durban"), Kvazulu-Natālas provincē, Indijas okeāna krastā, 3,36 mlj iedzīvotāju (2007. g.), DĀR lielākā osta un 3 lielākā pilsēta.
- Kvīnstauna Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provincē, 68900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ado pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces dienvidu daļā
- Phuthaditičhaba Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Frīsteitas provincē, 251500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Sebokena Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, 217800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Fandēlbeilparka Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, 95800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Medranda Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 218500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Boksberha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 230300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Aleksandra Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 243200 iedzīvotāju (2001. g.).
- Mamelodi Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 256000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Benoni Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 306800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Orindžfārma Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 378600 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kemptonpārka Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 399900 iedzīvotāju (2001. g.).
- Soueto Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 679700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Sošanguve Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Pretorijas piepilsēta, 248800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Ņūkāsla Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Kvazulu-Natālas provincē, 49100 iedzīvotāju (2001. g.).
- Umlazi Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Kvazulu-Natālas provincē, Durbanas piepilsēta, 386800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Balfūra pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Mpumalanas provincē, Hērta Sibandes distriktā
- Khajeliča Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Rietumkāpas provincē, Keiptaunas piepilsēta, 314000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Stellenbosha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Rietumkāpas provinces dienvidrietumos, netālu no Keiptaunas, 155700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kronstate Pilsēta Dienvidāfrikas Republikas vidienē ("Kroonstad"), Frīsteitas provincē, 97800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Polokvane Pilsēta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļos ("Polokwane"), Limpopo provinces administratīvais centrs, dibināta 1886. gadā un nosaukta Petrusa Pīta Žubēra vārdā par Pītersburgu ("Pietersburg"), otrā būru kara laikā bija Transvālas Republikas galvaspilsēta, 130000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Inčhona Pilsēta Dienvidkorejā ("Inchon"), osta Dzeltenās jūras krastā, Kjongido provinces administratīvais centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Tegu Pilsēta Dienvidkorejas dienvidaustrumu daļā ("Taegu"), Kjonsanpukto provinces administratīvais centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju.
- Kvandžu Pilsēta Dienvidkorejas dienvidos (angļu val. "Kwangju"), provinces centrs, veido atsevišķu administratīvu vienību - Kvandžu apgabalu, 1413400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čhundžu Pilsēta Dienvidkorejas vidienē ("Chyngju"), Čhunčhonpukto provincē, Sobeksana grēdas ziemeļrietumu nogāzē, 211400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tedžona Pilsēta Dienvidkorejas viedienē (angļu val. "Daejeon"), Čunčonnamdo provinces administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Čhunčhona Pilsēta Dienvidkorejas ziemeļos ("Chunchon"), netālu no Sojanganas ietekas Pukanganā, Kanvondo provinces administratīvais centrs, 277400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Suvona Pilsēta Dienvidkorejas ziemeļrietumos (korejiešu val. "Suwon"), uz dienvidiem no Seulas, Kjongido provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Asva pilsēta Dominikānā (_Azua_), Haiti salas dienvidu daļā, provinces administratīvais centrs
- Atomajora pilsēta Dominikānas Republikā (_Hato Mayor_), Haiti salas austrumu daļā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs
- Bani pilsēta Dominikānas Republikā, Peravijas provinces administratīvais centrs
- Atakamesa pilsēta Ekvadorā (_Atacames_), Esmeraldasas provincē, Klusā okeāna piekrastē
- Asogesa pilsēta Ekvadorā (_Azogues_), Kanjaras provinces administratīvais centrs, atrodas provinces dienvidaustrumu daļā
- Babaojo pilsēta Ekvadorā (_Babahoyo_), Losriosas provinces administratīvais centrs
- Portovjeho Pilsēta Ekvadorā ("Portoviejo"), Manavi provinces administratīvais centrs, 195000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Riobamba Pilsēta Ekvadorā ("Riobamba"), Andos 2754 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, Čimboraso provinces administratīvais centrs, 141000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Gvajakila Pilsēta Ekvadorā (sp. val. "Guayaquil"), osta Gvajasas krastos, 50 km no tās ietekas Klusā okeāna Gvajakilas līcī, Gvajasas provinces centrs, 1,95 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Baija de Karakesa pilsēta Ekvadorā, Manabi provincē, Klusā okeāna piekrastē
- Kvenka Pilsēta Ekvadoras dienvidos ("Cuenca"), Andos 2597 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, Asvajas provinces administratīvais centrs, 304000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Esmeraldasa Pilsēta Ekvadoras ziemeļos ("Esmeraldas"), provinces administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 103000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Ivarra Pilsēta Ekvadoras ziemeļos ("Ibarra"), Andos 2225 vjl., pie Panamerikas autoceļa, Imbavuras provinces administratīvais centrs, 139700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Arba Minča pilsēta Etiopijā (_Ārba Minch_), Dienvidu tautu kililā, Čamo ezera rietumu krastā
- Ataje pilsēta Etiopijā (_Āt’aye_), Amaras provinces austrumos
- Ahuja pilsēta Filipīnās (_Ajuy_), Rietumu Visajas reģiona Iloilo provincē, Panajas salas austrumu piekrastē
- Alkala pilsēta Filipīnās (_Alcala_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas provincē
- Aparri pilsēta Filipīnās (_Aparri_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas provincē, pie Kagajanas upes ietekas Babujanas šaurumā
- Aritao pilsēta Filipīnās (_Aritao_), KAR reģiona Nuevaviskajas provincē
- Atimonana pilsēta Filipīnās (_Atimonan_), Lusonas salas dienvidu daļā, Kesonas provincē, Lamonas līča rietumu piekrastē
- Babujana pilsēta Filipīnās (_Babuyan_), Palavanas provincē, Palavanas salas vidusdaļas austrumos, Ondas līča piekrastē
- Bagamanoka pilsēta Filipīnās (_Bagamanoc_), Bikolas reģiona Katandvanesas provincē, Katandvanesas salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Baganga pilsēta Filipīnās (_Baganga_), Mindanao salas austrumu piekrastē, Davao reģiona Austrumdavao provincē
- Bago pilsēta Filipīnās (_Bago_), Negrosas salā, Rietumnegrosas provincē, Gimarasas šauruma krastā
- Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Centrālās Lusonas Bulakanas provincē
- Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Mindanao salas Dienviddavao provincē, Davao līča piekrastē
- Butuana Pilsēta Filipīnās ("Butuan"), Mindanao salas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļagusanas provinces administratīvais centrs, osta Agusanas grīvā, 337000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Legaspi Pilsēta Filipīnās ("Legaspi"), Bikolas reģiona Albajas provincē, zvejas osta Lusonas salas dienvidaustrumu krastā, 196600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Sanfernando Pilsēta Filipīnās ("San Fernando"), osta Lusonas salas rietumu piekrastē, Launionas provinces administratīvais centrs, 285900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanpablo Pilsēta Filipīnās ("San Pablo"), Lusonas salas dienvidu daļā, Lagunas provincē, 248900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sebu Pilsēta Filipīnās (angļu val. "Cebu"), jūras osta Sebu salas austrumu krastā, provinces centrs, 829000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Banavona pilsēta Filipīnās, Austrumnegrosas provincē, Negrosas salas dienvidrietumu piekrastē
- Bajavana pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģiona Austrumnegrosas provincē, Negrosas salas dienvidrietumu piekrastē
- Baibaja pilsēta Filipīnās, Leites salas rietumu piekrastē, Leites provincē
- Bangara pilsēta Filipīnās, Lunionas provincē, Lusonas salas rietumu piekrastē
- Bajombonga pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Nuevaviskajas provinces administratīvais centrs
- Balera pilsēta Filipīnās, Lusonas salas austrumu piekrastē, Auroras provinces administratīvais centrs
- Balajana pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, Batangasas provincē
- Balivaga pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, Bulakanas provincē
- Bangeda pilsēta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, Abras provinces administratīvais centrs
- Baluda pilsēta Filipīnās, Masbates salas un provinces rietumu piekrastē
- Bajugana pilsēta Filipīnās, Mindanao salā, Dienvidagusanas provinces ziemeļu daļā
- Bansuda pilsēta Filipīnās, Mindoro salas austrumos, Austrummindoro provincē
- Baisa pilsēta Filipīnās, Negrosas salā, Austrumnegrosas provinces austrumos, Taņonas jūras šauruma krastā
- Bakoloda pilsēta Filipīnās, Negrosas salas ziemeļrietumos, Rietumnegrosas provincē, 499500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bakungana pilsēta Filipīnās, Palavanas provincē, Palavanas salas vidusdaļā, Ondas līča piekrastē
- Balanga pilsēta Filipīnās, provinces administratīvais centrs, Lusonas salas dienvidrietumu daļā, Bataanas pussalas austrumu piekrastē
- Balasana pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģiona Iloilo provincē, Panajas salas ziemeļaustrumos
- Isabela Pilsēta Filipīnu dienvidos, Basilanas salā, Basilanas provinces administratīvais centrs.
- Vensēna Pilsēta Francijā ("Vincennes"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 48500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mulēna Pilsēta Francijā (fr. "Moulins"), Overņas provinces Aljē departamentā, <20000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Akjeni pilsēta Gabonā (_Akiéni_), Augšogoves provincē
- Portžantila Pilsēta Gabonā, Atlantijas okeāna un Gabonas līča krastā, Piejūras Ogove provinces administratīvais centrs, 109200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Moanda Pilsēta Gabonā, Augšogoves provincē, 30200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ojema Pilsēta Gabonā, Vole-Ntemas provinces administratīvais centrs, 30900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Fransvila Pilsēta Gabonas dienvidaustrumos ("Franceville"), Augšogoves provinces administratīvais centrs, 43000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Lambarene Pilsēta Gabonas rietumos, Vidusogoves provinces administratīvais centrs, osta Ogoves krastos, 25300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Aekanopana pilsēta Indonēzijā (_Aekanopan_), Sumatras salā, Ziemeļsumatras provincē
- Ajerpuluha pilsēta Indonēzijā (_Ayerpuluh_), Riau Salu provinces Bulanas salas ziemeļu daļā
- Airbanisa pilsēta Indonēzijā (_Airbangis_), Rietumsumatras provinces ziemeļos, Sumatras salas rietumu krastā
- Amamapare pilsēta Indonēzijā (_Amamapare_), Jaungvinejā, Papuā provincē, Arafuru jūras ziemeļu piekrastē
- Ambarava pilsēta Indonēzijā (_Ambarawa_), Javas salas vidusdaļā, Centrālās Javas provincē
- Ambuntena pilsēta Indonēzijā (_Ambunten_), Austrumjavas provinces Maduras salas ziemeļos, Javas jūras piekrastē
- Amlapura pilsēta Indonēzijā (_Amlapura_), Bali provincē, Bali salas austrumu piekrastē; Karanasema
- Ampana pilsēta Indonēzijā (_Ampana_), Sulavesi salā, Centrālās Sulavesi provincē, Tomini līča dienvidu piekrastē
- Amuntai pilsēta Indonēzijā (_Amuntai_), Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumu daļā, Dienvidkalimantānas provinces ziemeļu daļā
- Anabanu pilsēta Indonēzijā (_Anabanu_), Sulevesi salā, Dienvidsulavesi provincē
- Atambua pilsēta Indonēzijā (_Atambua_), Austrumu Nusa Tengara provincē, Timoras salā
- Baa pilsēta Indonēzijā (_Baa_), Austrumu Nusa Tengara provincē, Roti salā
- Babata pilsēta Indonēzijā (_Babat_), Austrumjavas provinces ziemeļrietumu daļā
- Bajana pilsēta Indonēzijā (_Bayan_), Rietumu Nusa Tengara provincē, Lombokas salas ziemeļu piekrastē
- Badžava pilsēta Indonēzijā (_Bajava_), Austrumu Nusa Tengara provincē, Floresas salas dienvidu daļā
- Batama Pilsēta Indonēzijā ("Batam"), Riau Salu provincē, 1035000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Džajapura Pilsēta Indonēzijā ("Jayapura"), Jaungvinejas salas ziemeļos, Papua provinces administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 256700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Makasara Pilsēta Indonēzijā ("Makassaar"), osta Sulavesi dienvidrietumu piekrastē, Dienvidsulavesi provinces administratīvais centrs, 1400000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Manokvari Pilsēta Indonēzijā ("Manokvari"), Rietumpapua provinces administratīvais centrs, 136300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Padana Pilsēta Indonēzijā ("Padang"), Karimantas salās, Rietumkalimantānas provincē, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Padana Pilsēta Indonēzijā ("Padang"), Rietumsumatras provinces administratīvais centrs, osta Mentavaju šauruma krastā, 833600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Palembana Pilsēta Indonēzijā ("Palembang"), Sumatras salā, Dienvidsumatras provinces administratīvais centrs, naftas izvedosta Musi lejtecē (pieejama arī jūras kuģiem), 1323200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Pematansiantara Pilsēta Indonēzijā ("Pematangsinatar"), Ziemeļsumatras provincē, 234700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sorona Pilsēta Indonēzijā ("Sorong"), atrodas Papua-Jaungvijas salas ziemeļrietumos, Rietumpapua provincē, 220000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Surakarta Pilsēta Indonēzijā ("Surakarta"), Javas salas vidienē, Centrālās Javas provincē, 489900 iedzīvotāju (2000. g.).
- Tandžunpinana Pilsēta Indonēzijā ("Tanjungpinang"), Bintanas salas piekrastē, Riau Salu provinces administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Ternate Pilsēta Indonēzijā ("Ternate"), tāda paša nosaukuma salā, Ziemeļmoluku provinces administratīvais centrs 1715 m vjl., 204200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Surabaja Pilsēta Indonēzijā (indon. val. "Surabaya"), Javas salā, Austrumjavas provinces administratīvais centrs, osta Maduras šauruma krastā, 2611500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Banke pilsēta Indonēzijā, Ačehas provincē
- Banila pilsēta Indonēzijā, Austrumjavas provincē
- Bankalana pilsēta Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Maduras salas rietumu galā
- Banli pilsēta Indonēzijā, Bali salā un provincē
- Denpasara Pilsēta Indonēzijā, Bali salā, Bali provinces administratīvais centrs, 574600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tanerana pilsēta Indonēzijā, Bantenas provincē, Javas salā, Džakartas piepilsēta, 1451600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Aimanti pilsēta Indonēzijā, Batamas provincē, Rempanas salas ziemeļos
- Bandžarnegara pilsēta Indonēzijā, Centrālās Javas provincē
- Bangai pilsēta Indonēzijā, Centrālās Sulavesi provincē, Bangai arhipelāga Bangai salā
- Malana Pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Austrumjavas provincē, 773200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Bantula pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Jogjakartas provincē
- Čibadaka pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē
- Čičalenka pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē
- Čikampeka pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē
- Džativani pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē
- Garuta pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē
- Karavana pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē
- Purvakarta pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē
- Soreana pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē
- Subana pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē
- Čiandžura Pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, 141300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sukabumi pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, 257700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Tasikmalaja pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, 566900 iedzīvotāju (2000. g.).
- Čimahi Pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, Bandunas piepilsēta, 546900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Depoka Pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, Džakartas piepilsēta, 1339300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Pelabunratu pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, Pelabuhanratu līča piekrastē
- Panandarana pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, Penandžuna līča piekrastē
- Čidžulana pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, Penandžunas līča piekrastē
- Banduna pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provinces administratīvais centrs, 2288600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bandžara pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provinces austrumu daļā
- Pamanukana pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provinces ziemeļu daļā
- Indramaju pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provinces ziemeļu piekrastē
- Kandanhaura pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provinces ziemeļu piekrastē
- Jogjakarta Pilsēta Indonēzijā, Javas salā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 391600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Baņuvani pilsēta Indonēzijā, Javas salas austrumos, Austrumjavas provincē
- Pameunpeuka pilsēta Indonēzijā, Javas salas dienvidos, Rietumjavas provincē, Indijas okeāna piekrastē
- Udžungentena pilsēta Indonēzijā, Javas salas dievidrietumu piekrastē, Rietumjavas provincē
- Čisoka pilsēta Indonēzijā, Javas salas rietumos, Bantenas provincē
- Saketi pilsēta Indonēzijā, Javas salas rietumos, Bantenas provincē
- Serana pilsēta Indonēzijā, Javas salas rietumos, Bantenas provincē
- Labuhana pilsēta Indonēzijā, Javas salas rietumos, Bantenas provincē, Zunda šauruma piekrastē
- Čilegona-Meraka pilsēta Indonēzijā, Javas salas rietumos, Bantenas provincē, Zunda šauruma ziemeļaustrumu piekrastē
- Čirebona Pilsēta Indonēzijā, Javas salas ziemeļu piekrastē, Rietumjavas provincē, 296400 iedzīvotāju (2010.g.).
- Bandžarmasina pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Dienvidkalimantānas provinces administratīvais centrs, osta Baritas deltā, 576400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Pontianaka Pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Rietumkalimantānas provinces administratīvais centrs, 531400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Samarinda Pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas austrumos, Austrumkalimantānas provinces administratīvais centrs, 539700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Barabai pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumos, Dienvidkalimantānas provincē
- Bandžarbaru pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidos, Dienvidkalimantānas provincē
- Kiluana pilsēta Indonēzijā, Lampunas provincē, Sumatras salas dienvidrietumos
- Ambona Pilsēta Indonēzijā, Moluku salās, Moluku provinces administratīvais centrs, 285000 iedzīvotāju (2010. g.); Amboina.
- Semarana Pilsēta Indonēzijā, osta Javas salas ziemeļu pusē, Centrālās Javas provinces administratīvais centrs, 1352900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Banasala pilsēta Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengra provincē, Lombokas salas ziemeļrietumos
- Bankinana pilsēta Indonēzijā, Sumatras salā, Riau provincē
- Pekanbaru Pilsēta Indonēzijā, Sumatras salā, Riau provinces administratīvais centrs, 585400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Balige pilsēta Indonēzijā, Sumatras salā, Ziemeļsumatras provincē, Tobas ezera dienvidaustrumu galā
- Bandarlampuna Pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas dienvidos, Lampunas provinces administratīvais centrs, 790100 iedzīvotāju (2001. g.).
- Džambi Pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas dienvidu daļā, provinces administratīvais centrs, 531900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bakauheni pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas un Lampua provinces dienvidos
- Banda Ačeha pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļu galā, Ačehas provinces administratīvais centrs, 218200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Banko pilsēta Indonēzijā, Sumatras saslā, Džambi provincē
- Manado Pilsēta Indonēzijā, Ziemeļsulavesi provinces administratīvais centrs, osta Sulavesi ziemeļaustrumu daļā, 701400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ābībeiglū pilsēta Irānā (_Ābī Beyglū_, آبي بيگلو), Ardabilas provincē, \~6500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Ābjeka pilsēta Irānā (_Ābyek_, آبیک), Kazvīnas provincē, \~60000 iedzīvoāju
- Kilraša pilsēta Īrijā (_Kilrush_), Mansteras provincē, 2500 iedzīvotāju (2011. g.); Kilrīša
- Midltona pilsēta Īrijā (_Midleton_), Mansteras provincē, 3730 iedzīvotāju (2011. g.)
- Belibeja Pilsēta Īrijā ("Ballybay"), Olsteras provincē, 1160 iedzīvotāju (2011. g.).
- Danboina Pilsēta Īrijā ("Dunboyne"), Lensteras provincē, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kelsa Pilsēta Īrijā ("Kells"), Lensteras provincē, 2200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Meinūta Pilsēta Īrijā (angļu val. "Maynooth", īru val. "Maigh Nuad"), Lensteras provincē, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Abano Terme pilsēta Itālijā (_Ábano Terme_), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Akvi Terme pilsēta Itālijā (_Ácqui Terme_), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Agropoli pilsēta Itālijā (_Agrópoli_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, Tirēnu jūras Salerno līča krastā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alba pilsēta Itālijā (_Alba_), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 30900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Albīno pilsēta Itālijā (_Albino_), Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Altamura pilsēta Itālijā (_Altamura_), Apūlijas reģiona Bari provincē, 69900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Andžera pilsēta Itālijā (_Angera_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ancio pilsēta Itālijā (_Ánzio_), Lacio reģiona Romas provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Apričēna pilsēta Itālijā (_Apricena_), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aprilija pilsēta Itālijā (_Aprilia_), Lacio reģiona Latīnas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arko pilsēta Itālijā (_Arco_), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arencāno pilsēta Itālijā (_Arenzano_), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ardženta pilsēta Itālijā (_Argenta_), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ariāno Irpīno pilsēta Itālijā (_Ariano Irpino_), Kampānijas reģiona Avellīno provinces ziemeļu daļā
- Arona pilsēta Itālijā (_Arona_), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arcakēna pilsēta Itālijā (_Arzachena_), Sardīnijas salas ziemeļos, Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Askea pilsēta Itālijā (_Ascea_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asemini pilsēta Itālijā (_Assémini_), Sardīnijas autonomā reģiona Kaljāri provincē
- Asīze pilsēta Itālijā (_Assisi_), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Atesa pilsēta Itālijā (_Atessa_), Abruco reģiona Kjeti provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Avellīno pilsēta Itālijā (_Avellino_), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 52800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aversa pilsēta Itālijā (_Aversa_), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 7850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Avecāno pilsēta Itālijā (_Avezzano_), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aviljāna pilsēta Itālijā (_Avigliana_), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aviljāno pilsēta Itālijā (_Avigloiano_), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Avola pilsēta Itālijā (_Avola_), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bagērija pilsēta Itālijā (_Bagheria_), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 54300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borgomanēro pilsēta Itālijā (_Borgomanero_), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borgosēzija pilsēta Itālijā (_Borgosesia_), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brienca pilsēta Itālijā (_Brienza_), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bruniko pilsēta Itālijā (_Brunico_), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaljāri pilsēta Itālijā (_Cagliari_), Sardīnijas autonomā reģiona un provinces administratīvais centrs, 149500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalolciokorte pilsēta Itālijā (_Calolziocorte_), Lombardijas reģiona Leko provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kantu pilsēta Itālijā (_Cantù_), Lombardijas reģiona Komo provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasāno Manjago pilsēta Itālijā (_Cassano Magnago_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Katānija pilsēta Itālijā (_Catania_), provinces administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, atrodas Sicīlijas austrumos, Etnas vulkāna piekājē, 290000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čezāno Maderno pilsēta Itālijā (_Cesano Maderno_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 37300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kjavenna pilsēta Itālijā (_Chiavenna_), Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļrietumu daļā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Činizello Balsāmo pilsēta Itālijā (_Cinisello Balsamo_), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 71900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kluzone pilsēta Itālijā (_Clusone_), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dezio pilsēta Itālijā (_Desio_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Domodosola pilsēta Itālijā (_Domodossola_), Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Erba pilsēta Itālijā (_Erba_), Lombardijas reģiona Komo provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gallarate pilsēta Itālijā (_Gallarate_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 51000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gatināra pilsēta Itālijā (_Gattinara_), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džuljanova pilsēta Itālijā (_Giulianova_), Abruco reģiona Terāmo provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džusāno pilsēta Itālijā (_Giussano_), Lombardijas reģiona Noncas un Briancas provincē, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Induno Olona pilsēta Itālijā (_Induno Olona_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Izernija pilsēta Itālijā (_Isérnia_), Molizes reģionā, provinces administratīvais centrs, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- La Madalēna pilsēta Itālijā (_La Maddalena_), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lenjāno pilsēta Itālijā (_Legnano_), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 58500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Livinjo pilsēta Itālijā (_Livigno_), Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļu daļā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Luino pilsēta Itālijā (_Luino_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, Lago Madžores ezera austrumu krastā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Malnate pilsēta Itālijā (_Malnate_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Merate pilsēta Itālijā (_Merate_), Lombardijas reģiona Leko provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monca pilsēta Itālijā (_Monza_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 120500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Morbenjo pilsēta Itālijā (_Morbegno_), Lombardijas reģiona Sondrio provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oledžo pilsēta Itālijā (_Oleggio_), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Olevāno sul Tušāno pilsēta Itālijā (_Olevano sul Tusciano_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Omenja pilsēta Itālijā (_Omegna_), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Riva del Garda pilsēta Itālijā (_Riva del Garda_), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saronno pilsēta Itālijā (_Saronno_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serenjo pilsēta Itālijā (_Seregno_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Seriate pilsēta Itālijā (_Seriate_), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 24900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Somma Lombardo pilsēta Itālijā (_Somma Lombardo_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sondrio pilsēta Itālijā (_Sondrio_), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tirāno pilsēta Itālijā (_Tirano_), Lombardijas reģiona Sondrio provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tradate pilsēta Itālijā (_Tradate_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Treco sull'Ada pilsēta Itālijā (_Trezzo sull'Adda_), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valmadrēra pilsēta Itālijā (_Valmadrera_), Lombardijas reģiona Leko provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Velje pilsēta Itālijā (_Veglie_), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verbānija pilsēta Itālijā (_Verbania_), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā, 30300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Villadosola pilsēta Itālijā (_Villadossola_), Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vimerkate pilsēta Itālijā (_Vimercate_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vipiteno pilsēta Itālijā (_Vipiteno_), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abjategraso Pilsēta Itālijā ("Abbiategrasso"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akate Pilsēta Itālijā ("Acate"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ačetūra Pilsēta Itālijā ("Accettura"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 1940 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ačerno Pilsēta Itālijā ("Acerno"), Kampnijas reģiona Salerno provincē, 2830 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ačera Pilsēta Itālijā ("Acerra"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 56900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ači Kastello pilsēta Itālijā ("Aci Castello"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ači Katena pilsēta Itālijā ("Aci Catena"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ači Santantonio pilsēta Itālijā ("Aci Sant'Antonio"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ačireāle Pilsēta Itālijā ("Acireale"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akvapendente Pilsēta Itālijā ("Acquapendente"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akvaviva delle Fonti pilsēta Itālijā ("Acquaviva delle Fonti"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Akvedolči Pilsēta Itālijā ("Acquedolci"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akri Pilsēta Itālijā ("Acri"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adelfija Pilsēta Itālijā ("Adelfia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adrāno Pilsēta Itālijā ("Adrano"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adrija Pilsēta Itālijā ("Adria"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Afradžola Pilsēta Itālijā ("Afragola"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 63700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adžīra Pilsēta Itālijā ("Agira"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8420 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aljāna Pilsēta Itālijā ("Agliana"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agridžento Pilsēta Itālijā ("Agrigento"), Sicīlijas reģiona dienvirietumos, provinces administratīvais centrs, 58000 iedzīvotāju (2014. g.), antīkās pilsētas "Agrigentum" drupas.
- Airola Pilsēta Itālijā ("Airola"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alāno Pilsēta Itālijā ("Alanno"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alasio Pilsēta Itālijā ("Alassio"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altavilla Silentīna pilsēta Itālijā ("Alatavilla Silentina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alatri Pilsēta Itālijā ("Alatri"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alba Adriatica pilsēta Itālijā ("Alba Adriatica"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Albanella Pilsēta Itālijā ("Albanella"), Kampānijas reģiona Salemo provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albano Laciāle pilsēta Itālijā ("Albano Laziale"), Lacio reģiona Romas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Albenga Pilsēta Itālijā ("Albenga"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alvērobello Pilsēta Itālijā ("Alberobello"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albinjāzego Pilsēta Itālijā ("Albignasego"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albisola Suoeriore pilsēta Itālijā ("Albisola Superiore"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkāmo pilsēta Itālijā ("Álcamo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 45100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alesāno Pilsēta Itālijā ("Alessano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alēčio Pilsēta Itālijā ("Alezio"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Algēro pilsēta Itālijā ("Alghero"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.); Lalgera
- Alife Pilsēta Itālijā ("Alife"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aliste Pilsēta Itālijā ("Aliste"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altavilla Vičentīna pilsēta Itālijā ("Altavilla Vicentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Altofonte Pilsēta Itālijā ("Altofonte"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alvito Pilsēta Itālijā ("Alvito"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alčāno Lombardo pilsēta Itālijā ("Alzano Lombardo"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Amalfi Pilsēta Itālijā ("Amalfi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amantea Pilsēta Itālijā ("Amantea"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amatriče Pilsēta Itālijā ("Amatrice"), Lacio reģiona Rieti provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amēlija Pilsēta Itālijā ("Amelia"), Umbrijas reģiona Terni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ananji Pilsēta Itālijā ("Anagni"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ankona Pilsēta Itālijā ("Ancona"), Markes reģiona un Ankonas provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā, 100300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andrāno Pilsēta Itālijā ("Andrano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Angjāri Pilsēta Itālijā ("Anghiari"), Toskānas reģiona Areco provincē, 5650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Angri Pilsēta Itālijā ("Angri"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Angvillāra Sabazia pilsēta Itālijā ("Anguillara Sabazia"), Lacio reģiona Romas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Antrodoko Pilsēta Itālijā ("Antrodoco"), Lacio reģiona Rieti provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apolosa Pilsēta Itālijā ("Apollosa"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apjāno Džentile pilsēta Itālijā ("Appiano Gentile"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Akvīno Pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Artena Pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Romas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ariča Pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Romas provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ardea Pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Romas provincē, 45400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aradeo Pilsēta Itālijā ("Aradeo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arkola Pilsēta Itālijā ("Arcola"), Ligūrijas reģiona Spēcijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arkunjāno Pilsēta Itālijā ("Arcugnano"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arēze Pilsēta Itālijā ("Arese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adriāno Iprīno pilsēta Itālijā ("Ariano Irpino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arnezāno Pilsēta Itālijā ("Arnesano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arpīno Pilsēta Itālijā ("Arpino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arcāno Pilsēta Itālijā ("Arzano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arcinjāno Pilsēta Itālijā ("Arzignano"), Venēcijas reģiona Vičenas provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ašāno Pilsēta Itālijā ("Asciano"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Askoli Santriāno pilsēta Itālijā ("Ascoli Satriano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Azola Pilsēta Itālijā ("Asola"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atella Pilsēta Itālijā ("Atella"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atri Pilsēta Itālijā ("Atri"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atripalda Pilsēta Itālijā ("Atripalda"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Augusta Pilsēta Itālijā ("Augusta"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 36000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Auleta Pilsēta Itālijā ("Auletta"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aulla Pilsēta Itālijā ("Aulla"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avella Pilsēta Itālijā ("Avella"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avetrāna Pilsēta Itālijā ("Avetrana"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 6950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aviāno Pilsēta Itālijā ("Aviano"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 7850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Azolo Pilsēta Itālijā ("Azolo"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belluno Pilsēta Itālijā ("Bagheria"), Venēcijas reģiona Belluno provinces administratīvais centrs, 35500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banjakavallo Pilsēta Itālijā ("Bagnacavallo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banjara Kalabra pilsēta Itālijā ("Bagnara Calabra"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Banjolo del Salento pilsēta Itālijā ("Bagnolo del Salento"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1870 iedzīvotāju (2014. g.)
- Banjolo Mella pilsēta Itālijā ("Bagnolo Mella"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balestrate Pilsēta Itālijā ("Balestrate"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barčellona Poco di Goto pilsēta Itālijā ("Barcellona Pozzo di Gotto"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 41500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barga Pilsēta Itālijā ("Barga"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baronisi Pilsēta Itālijā ("Baronissi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barrafranka Pilsēta Itālijā ("Barrafranca"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bardzāno Pilsēta Itālijā ("Barzano"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Basano Romano pilsēta Itālijā ("Basasno Romano"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 4950 iedzīvotāju (2014. g.)
- Batipalja Pilsēta Itālijā ("Battipaglia"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 50500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baveno Pilsēta Itālijā ("Baveno"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beldžoiozo Pilsēta Itālijā ("Belgioioso"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bella Pilsēta Itālijā ("Bella"), Bazilikata reģiona Potencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belante Pilsēta Itālijā ("Bellante"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 7150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belārija-Idžea Marina pilsēta Itālijā ("Bellaria-Igea Marina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beliči Pilsēta Itālijā ("Bellizzi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bellona Pilsēta Itālijā ("Bellona"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 5860 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belmonte Modzenjo pilsēta Itālijā ("Belmonte Mezzagno"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belpaso Pilsēta Itālijā ("Belpasso"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvedere Maritimo pilsēta Itālijā ("Belvedere Marittimo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bernalda Pilsēta Itālijā ("Bernalda"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berra Pilsēta Itālijā ("Berra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bezanna Briancā pilsēta Itālijā ("Besanna in Brianza"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bevanja Pilsēta Itālijā ("Bevagna"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjankavilla Pilsēta Itālijā ("Biancavilla"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bibjēna Pilsēta Itālijā ("Bibbiena"), Toskānas reģiona Areco provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bineto Pilsēta Itālijā ("Binetto"), Aūlijas reģiona Bari provincē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bisakvīno Pilsēta Itālijā ("Bisacquino"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 4750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bišelje Pilsēta Itālijā ("Bisceglie"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 54900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bizinjāno Pilsēta Itālijā ("Bisignano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Biteto Pilsēta Itālijā ("Bitetto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bitonto Pilsēta Itālijā ("Bitonto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 56100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bivona Pilsēta Itālijā ("Bitonto"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bitrito Pilsēta Itālijā ("Bitritto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bobjo Pilsēta Itālijā ("Bobbio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bojāno Pilsēta Itālijā ("Bojano"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bollate Pilsēta Itālijā ("Bollate"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bolsēna Pilsēta Itālijā ("Bolsena"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bondēno Pilsēta Itālijā ("Bondeno"), Emlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bordigēra Pilsēta Itālijā ("Bordighera"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgaro Torinēze pilsēta Itālijā ("Borgaro Torinese"), Turīnas reģiona Pjemontas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borgeto Pilsēta Itālijā ("Borgetto"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bordžija Pilsēta Itālijā ("Borgia"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgo Sanlorenco pilsēta Itālijā ("Borgo San Lorenzo"), Toskānas reģiona Florences provincē, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borgo Val di Taro pilsēta Itālijā ("Borgo Val di Taro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boza Pilsēta Itālijā ("Bosa"), Sardīnijas reģiona Oristāno provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boskoreāle Pilsēta Itālijā ("Boscoreale"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Butronjo Pilsēta Itālijā ("Botrungo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2830 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bovalīno Pilsēta Itālijā ("Bovalino"), Kalabrija reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boves Pilsēta Itālijā ("Boves"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boville Ernika pilsēta Itālijā ("Boville Ernica"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bovolone Pilsēta Itālijā ("Bovolone"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bočolo Pilsēta Itālijā ("Bozzolo"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bra Pilsēta Itālijā ("Bra"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bračāno Pilsēta Itālijā ("Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bračiljāno Pilsēta Itālijā ("Bracigliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bregance Pilsēta Itālijā ("Breganze"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bresanone Pilsēta Itālijā ("Bressanone"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bronte Pilsēta Itālijā ("Bronte"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brugērio Pilsēta Itālijā ("Brugherio"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 33500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bukjaniko Pilsēta Itālijā ("Bucchianico"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 5260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bučīno Pilsēta Itālijā ("Buccino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bučine Pilsēta Itālijā ("Bucine"), Toskānas reģiona Areco provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Budrio Pilsēta Itālijā ("Budrio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Budžāno Pilsēta Itālijā ("Buggiano"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buonabitakolo Pilsēta Itālijā ("Buonabitacolo"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2570 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buonalberdžo Pilsēta Itālijā ("Buonalbergo"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buzalla Pilsēta Itālijā ("Busalla"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buska Pilsēta Itālijā ("Busca"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buseto Pilsēta Itālijā ("Busseto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Busolengo Pilsēta Itālijā ("Bussolengo"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Butera Pilsēta Itālijā ("Butera"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kabrasa Pilsēta Itālijā ("Cabras"), Sardīnijas reģiona Oristāno provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kakamo Pilsēta Itālijā ("Caccamo"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadonegē Pilsēta Itālijā ("Cadoneghe"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadžāno Pilsēta Itālijā ("Caggiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalji Pilsēta Itālijā ("Cagli"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kairo Montenote pilsēta Itālijā ("Cairo Montenotte"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaivana Pilsēta Itālijā ("Caivano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalatabjāno Pilsēta Itālijā ("Calatabiano"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalatafimi Sedžesta pilsēta Itālijā ("Calatafimi Segesta"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalčinaja Pilsēta Itālijā ("Calcinaia"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalko Pilsēta Itālijā ("Calco"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaldonjo Pilsēta Itālijā ("Caldogno"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalimēra Pilsēta Itālijā ("Calimera"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalitri Pilsēta Itālijā ("Calitri"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaltadžirone Pilsēta Itālijā ("Caltagirone"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaltaniseta Pilsēta Itālijā ("Caltanissetta"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 61700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamaiore Pilsēta Itālijā ("Camaiore"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kameri Pilsēta Itālijā ("Cameri"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamerīno Pilsēta Itālijā ("Camerino"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamerota Pilsēta Itālijā ("Camerota"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamarata Pilsēta Itālijā ("Cammarata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamolji Pilsēta Itālijā ("Camogli"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampanja Pilsēta Itālijā ("Campagna"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampli Pilsēta Itālijā ("Campli"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 7150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampobaso Pilsēta Itālijā ("Campobasso"), Molizes reģionā, provinces administratīvais centrs, 48400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampoformido Pilsēta Itālijā ("Campoformido"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampomorone Pilsēta Itālijā ("Campomorone"), Ligūrijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamponogara Pilsēta Itālijā ("Camponogara"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamporoso Pilsēta Itālijā ("Camporosso"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamposampjēro Pilsēta Itālijā ("Camposampiero"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanāle Pilsēta Itālijā ("Canale"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kandēlo Pilsēta Itālijā ("Candelo"), Pjemontas reģiona Bjellas provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanelli Pilsēta Itālijā ("Canelli"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanikati Pilsēta Itālijā ("Canicatti"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanīno Pilsēta Itālijā ("Canino"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanobio Pilsēta Itālijā ("Cannobio"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kannole Pilsēta Itālijā ("Cannole"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaorle Pilsēta Itālijā ("Caorle"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapačo Pilsēta Itālijā ("Capaccio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapači Pilsēta Itālijā ("Capaci"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapanori Pilsēta Itālijā ("Capannori"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 45500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapena Pilsēta Itālijā ("Capena"), Lacio reģiona Romas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapistrello Pilsēta Itālijā ("Capistrello"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapo d'Orlando Pilsēta Itālijā ("Capo d'Orlando"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapolona Pilsēta Itālijā ("Capolona"), Toskānas reģiona Areco provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapoterra Pilsēta Itālijā ("Capoterra"), Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaprarika di Leče pilsēta Itālijā ("Caprarica di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaprarola Pilsēta Itālijā ("Caprarola"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 5340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapri Pilsēta Itālijā ("Capri"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapriate Sandžervāzio pilsēta Itālijā ("Capriate San Gervasio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kapuja Pilsēta Itālijā ("Capua"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapurso Pilsēta Itālijā ("Capurso"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karapelle Pilsēta Itālijā ("Carapelle"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karate Brianca pilsēta Itālijā ("Carate Brianza"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 17700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karavadžo Pilsēta Itālijā ("Caravaggio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karbonija Pilsēta Itālijā ("Carbonia"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kardāno al Kampo pilsēta Itālijā ("Cardano al Campo"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kariati Pilsēta Itālijā ("Cariati"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karinjāno Pilsēta Itālijā ("Carignano"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karīni Pilsēta Itālijā ("Carini"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 36600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karlentīni Pilsēta Itālijā ("Carlentini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karloforte Pilsēta Itālijā ("Carloforte"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karmanjola Pilsēta Itālijā ("Carmagnola"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karmjāno Pilsēta Itālijā ("Carmiano"), apūlijas reģiona Lečes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karonno Pertuzella pilsēta Itālijā ("Caronno Pertusella"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karozīno Pilsēta Itālijā ("Carosino"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karovinjo Pilsēta Itālijā ("Carovigno"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karpi Pilsēta Itālijā ("Carpi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 67600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karpinjāno Salentīno pilsēta Itālijā ("Carpignano Salentino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3840 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karrāra Pilsēta Itālijā ("Carrara"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 64400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karsoli Pilsēta Itālijā ("Carsoli"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kartočeto Pilsēta Itālijā ("Cartoceto"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karugate Pilsēta Itālijā ("Carugate"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazalbordīno Pilsēta Itālijā ("Casalbordino"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazalmadžore Pilsēta Itālijā ("Casalmaggiore"), Lombardijas reģiona Kremonas provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazalpusterlengo Pilsēta Itālijā ("Casalpusterlengo"), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasamasīma Pilsēta Itālijā ("Casamassima"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazarāno Pilsēta Itālijā ("Casarano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasarza della Delīcija pilsēta Itālijā ("Casarsa della Delizia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaselle Torinēze pilsēta Itālijā ("Caselle Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kazerta Pilsēta Itālijā ("Caserta"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 74900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaziēre Pilsēta Itālijā ("Casier"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazoli Pilsēta Itālijā ("Casoli"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazorija Pilsēta Itālijā ("Casoria"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 78200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasāno d'Ada pilsēta Itālijā ("Cassano d'Adda"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasīno Pilsēta Itālijā ("Cassino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasola Pilsēta Itālijā ("Cassola"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastāno Primo pilsēta Itālijā ("Castano Primo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastedžo Pilsēta Itālijā ("Casteggio"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela di Sangro pilsēta Itālijā ("Castel di Sangro"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastelgofredo Pilsēta Itālijā ("Castel Goffredo"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelmadžore Pilsēta Itālijā ("Castel Maggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelbuono Pilsēta Itālijā ("Castelbuono"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteldača Pilsēta Itālijā ("Casteldaccia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelfidardo Pilsēta Itālijā ("Castelfidardo"), Markes reģiona Ankonas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelfjorentīno Pilsēta Itālijā ("Castelfiorentino"), Toskānas reģiona Florences provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelforte Pilsēta Itālijā ("Castelforte"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 4460 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelfranko Emīlija pilsēta Itālijā ("Castelfranco Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 32100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastellabate Pilsēta Itālijā ("Castellabate"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellalto Pilsēta Itālijā ("Castellalto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellamonte Pilsēta Itālijā ("Castellamonte"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellana Grote pilsēta Itālijā ("Castellana Grotte"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastellaneta Pilsēta Itālijā ("Castellaneta"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellanca Pilsēta Itālijā ("Castellanza"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnovo di Soto pilsēta Itālijā ("Castelnovo di Sotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 8660 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastelnuovo Berardenga pilsēta Itālijā ("Castelnuovo Berardenga"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastelplanio Pilsēta Itālijā ("Castelplanio"), Markes reģiona Ankonas provincē, 3540 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelsardo Pilsēta Itālijā ("Castelsardo"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 5750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteltermini Pilsēta Itālijā ("Casteltermini"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelvetrāno Pilsēta Itālijā ("Castelvetrano"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastenāzo Pilsēta Itālijā ("Castenaso"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastiljona Fjorentīno pilsēta Itālijā ("Castiglion Fiorentino"), Toskānas reģiona Areco provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastrinjāno de Greči pilsēta Itālijā ("Castrignano de Greci"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastrinjāni del Kapo pilsēta Itālijā ("Castrignano del Capo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastro Pilsēta Itālijā ("Castro"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastrolibēro Pilsēta Itālijā ("Castrolibero"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastrovillāri Pilsēta Itālijā ("Castrovillari"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katandzāro Pilsēta Itālijā ("Catanzaro"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 89000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katolika Pilsēta Itālijā ("Catolica"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaulonija Pilsēta Itālijā ("Caulonia"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 7050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavallermadžore Pilsēta Itālijā ("Cavallermaggiore"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavalīno Pilsēta Itālijā ("Cavallino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kave Pilsēta Itālijā ("Cave"), Lacio reģiona Romas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čekāno Pilsēta Itālijā ("Ceccano"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čečīna Pilsēta Itālijā ("Cecina"), Toskānas reģiona Livornas provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čefalu Pilsēta Itālijā ("Cefalu"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čelje Mesapīka pilsēta Itālijā ("Ceglie Messapica"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čelāno Pilsēta Itālijā ("Celano"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čellamāre Pilsēta Itālijā ("Cellamare"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čento Pilsēta Itālijā ("Cento"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čentola Pilsēta Itālijā ("Centola"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čepagati Pilsēta Itālijā ("Cepagatti"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čeprāno Pilsēta Itālijā ("Ceprano"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerāzo Pilsēta Itālijā ("Ceraso"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Cerea Pilsēta Itālijā ("Cerea"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerinjola Pilsēta Itālijā ("Cerignola"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 56800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Černobo Pilsēta Itālijā ("Cernobbio"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Černusko sul Naviljo pilsēta Itālijā ("Cernusco sul Naviglio"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Četaldo Pilsēta Itālijā ("Certaldo"), Toskānas reģiona Florences provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červaro Pilsēta Itālijā ("Cervaro"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červeteri Pilsēta Itālijā ("Cerveteri"), Lacio reģiona Romas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červija Pilsēta Itālijā ("Cervia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červinjāno del Friuli pilsēta Itālijā ("Cervignano del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čezēna Pilsēta Itālijā ("Cesena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 97000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čezenatiko Pilsēta Itālijā ("Cesenatico"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čeva Pilsēta Itālijā ("Ceva"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjampo Pilsēta Itālijā ("Chiampo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjari Pilsēta Itālijā ("Chiari"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjavāri Pilsēta Itālijā ("Chiavari"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjēri Pilsēta Itālijā ("Chieri"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 36300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjeti Pilsēta Itālijā ("Chieti"), Abruco reģionā, provinces administratīvais centrs, 51300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjodža Pilsēta Itālijā ("Chioggia"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 49700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjūza Pilsēta Itālijā ("Chiusa"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjūzi Pilsēta Itālijā ("Chiusi"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kivaso Pilsēta Itālijā ("Chivasso"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čampīno Pilsēta Itālijā ("Ciampino"), Lacio reģiona Romas provincē, 37300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čingoli Pilsēta Itālijā ("Cingoli"), Marke reģiona Mačeratas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Činizi Pilsēta Itālijā ("Cinisi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čirie Pilsēta Itālijā ("Cirie"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čiro Marina pilsēta Itālijā ("Cirò Marina"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čiro Pilsēta Itālijā ("Ciro"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čisterna di Latīna pilsēta Itālijā ("Cisterna di Latina"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 36000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čisternīno Pilsēta Itālijā ("Cisternino"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čita Santandželo pilsēta Itālijā ("Citta Sant'Angelo"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čitadella Pilsēta Itālijā ("Cittadella"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čividāle del Friuli pilsēta Itālijā ("Cividale del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čivita Kastellāna pilsēta Itālijā ("Civita Castellana"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čivitanova Marke pilsēta Itālijā ("Civitanova Marche"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 40500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čivitavekija Pilsēta Itālijā ("Civitavecchia"), Lacio reģiona Romas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.), Romas priekšosta Tirēnu jūras krastā.
- Čivitella del Tronto pilsēta Itālijā ("Civitella del Tronto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čivitella Roveto pilsēta Itālijā ("Civitella Roveto"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kodonjo Pilsēta Itālijā ("Codogno"), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kodroipo Pilsēta Itālijā ("Codroipo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kogoleto Pilsēta Itālijā ("Cogoleto"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kogorno Pilsēta Itālijā ("Cogorno"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koliko Pilsēta Itālijā ("Colico"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolle di Vala d’Elsa pilsēta Itālijā ("Colle di Val d'Elsa"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kollekjo Pilsēta Itālijā ("Collecchio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kollekorvīno Pilsēta Itālijā ("Collecorvino"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolleferro Pilsēta Itālijā ("Colleferro"), Lacio reģiona Romas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kollenja Pilsēta Itālijā ("Collegno"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 49300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kollepaso Pilsēta Itālijā ("Collepasso"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolliāno Pilsēta Itālijā ("Colliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolonjo Moncenze pilsēta Itālijā ("Cologna Monzese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 46200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolonnella Pilsēta Itālijā ("Colonnella"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Komakjo Pilsēta Itālijā ("Comacchio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Komo Pilsēta Itālijā ("Como"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 83500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konkorečo Pilsēta Itālijā ("Concorezzo"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koneljāno Pilsēta Itālijā ("Conegliano"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konseliče Pilsēta Itālijā ("Conselice"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konselve Pilsēta Itālijā ("Conselve"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kontursi Terme pilsēta Itālijā ("Contursi Terme"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3340 iedzīvotāju (2014. g.)
- Konversāno Pilsēta Itālijā ("Conversano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kopertīno Pilsēta Itālijā ("Copertino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koppāro Pilsēta Itālijā ("Copparo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korato Pilsēta Itālijā ("Corato"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 48300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korbara Pilsēta Itālijā ("Corbara"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korbeta Pilsēta Itālijā ("Corbetta"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kordenonsa Pilsēta Itālijā ("Cordenons"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kori Pilsēta Itālijā ("Cori"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koriljāno d’Otranto pilsēta Itālijā ("Corigliano d'Otranto"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Korinaldo Pilsēta Itālijā ("Corinaldo"), Markes reģiona Ankonas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korleone Pilsēta Itālijā ("Corleone"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kormonsa Pilsēta Itālijā ("Cormons"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Gorīcijas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kornedo Vičentīno pilsēta Itālijā ("Cornedo Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Korropoli Pilsēta Itālijā ("Corropoli"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korsāno Pilsēta Itālijā ("Corsano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korsiko Pilsēta Itālijā ("Corsico"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 34600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kortona Pilsēta Itālijā ("Cortona"), Toskānas reģiona Areco provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostabisāra Pilsēta Itālijā ("Costabissara"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostiljole d’Asti pilsēta Itālijā ("Costigliole d'Asti"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kotronei Pilsēta Itālijā ("Cotronei"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kreaco Pilsēta Itālijā ("Creazzo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krema Pilsēta Itālijā ("Crema"), Lombardijas reģiona Kremonas provincē, 33600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kremona Pilsēta Itālijā ("Cremona"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 72100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krevalkore Pilsēta Itālijā ("Crevalcore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krispjāno Pilsēta Itālijā ("Crispiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krozija Pilsēta Itālijā ("Crosia"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krotone Pilsēta Itālijā ("Crotone"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 59300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuneo Pilsēta Itālijā ("Cuneo"), Pjemontas reģionā, provinces administratīvais centrs, 55600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuringa Pilsēta Itālijā ("Curinga"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kursi Pilsēta Itālijā ("Cursi"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4230 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kurtatone Pilsēta Itālijā ("Curtatone"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kustonači Pilsēta Itālijā ("Custonaci"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kutro Pilsēta Itālijā ("Cutro"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kutrofjāno Pilsēta Itālijā ("Cutrofiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dalmīne Pilsēta Itālijā ("Dalmine"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Davoli Pilsēta Itālijā ("Davoli"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džagarolo Pilsēta Itālijā ("Deruta"), Lacio reģiona Romas provincē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deruta Pilsēta Itālijā ("Deruta"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dezencāno del Garda pilsēta Itālijā ("Desenzano del Garda"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Diamante Pilsēta Itālijā ("Diamante"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dizo Pilsēta Itālijā ("Diso"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Doljanova Pilsēta Itālijā ("Dolianova"), Sardīnijas reģiona Kajāri provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolo Pilsēta Itālijā ("Dolo"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dorgāli Pilsēta Itālijā ("Dorgali"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dueville Pilsēta Itālijā ("Dueville"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eboli Pilsēta Itālijā ("Eboli"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Empoli Pilsēta Itālijā ("Empoli"), Toskānas reģiona Florences provincē, 48000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Enna Pilsēta Itālijā ("Enna"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 27900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Erakleja Pilsēta Itālijā ("Eraclea"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Erkolano Pilsēta Itālijā ("Ercolano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 53200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eriče Pilsēta Itālijā ("Erice"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Este Pilsēta Itālijā ("Este"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fabriāno Pilsēta Itālijā ("Fabriano"), Markes reģiona Ankonas provincē, 37000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Faenca Pilsēta Itālijā ("Faenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 58000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fadžāno Pilsēta Itālijā ("Faggiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 3560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fanjāno Olona pilsēta Itālijā ("Fagnano Olona"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fano Pilsēta Itālijā ("Fano"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fazāno Pilsēta Itālijā ("Fasano"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 39400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Favāra Pilsēta Itālijā ("Favara"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Feltre Pilsēta Itālijā ("Feltre"), Venēcijas reģiona Belluno provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ferentīno Pilsēta Itālijā ("Ferentino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fermo Pilsēta Itālijā ("Fermo"), Markes reģionā, provinces administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ferandīna Pilsēta Itālijā ("Ferrandina"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ferrāra Pilsēta Itālijā ("Ferrara"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 131800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fiāno Romāno pilsēta Itālijā ("Fiano Romano"), Lacio reģiona Romas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fikarači Pilsēta Itālijā ("Ficarazzi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fidenca Pilsēta Itālijā ("Fidenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fjēzole Pilsēta Itālijā ("Fiesole"), Toskānas reģiona Florences provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Filjīne Valdarno pilsēta Itālijā ("Figline Valdarno"), Toskānas reģiona Florences provincē, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Filadelfija Pilsēta Itālijā ("Filadelfia"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 5550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fināle Emīlija pilsēta Itālijā ("Finale Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fināle Ligure pilsēta Itālijā ("Finale Ligure"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fojāno della Kjāna pilsēta Itālijā ("Fioano della Chiana"), Toskānas reģiona Areco provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fiorāno Modenese pilsēta Itālijā ("Fiorano Modenese"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fišāno Pilsēta Itālijā ("Fisciano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fjūdži Pilsēta Itālijā ("Fiuggi"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fjumičīno Pilsēta Itālijā ("Fiumicino"), Lacip reģiona Romas provincē, 69800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fivičāno Pilsēta Itālijā ("Fivizzano"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florīdija Pilsēta Itālijā ("Floridia"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fodža Pilsēta Itālijā ("Foggia"), Apūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 149000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Foljānize Pilsēta Itālijā ("Foglianise"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Folinjo Pilsēta Itālijā ("Foligno"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 56300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Follonika Pilsēta Itālijā ("Follonica"), Toskānas reģiona Grosetas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fondi Pilsēta Itālijā ("Fondi"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fontanellato Pilsēta Itālijā ("Fontanellato"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forano Pilsēta Itālijā ("Forano"), Lacio reģiona Rieti provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forīna Pilsēta Itālijā ("Forino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forio Pilsēta Itālijā ("Forio"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forli Pilsēta Itālijā ("Forli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provinces administratīvais centrs, 116100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forlimpopoli Pilsēta Itālijā ("Forlimpopoli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Formello Pilsēta Itālijā ("Formello"), Lacio reģiona Romas provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Formija Pilsēta Itālijā ("Formia"), Lacio reģiona Latīnnas provincē, 36400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Formidžīne Pilsēta Itālijā ("Formigine"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 33900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fosacēzija Pilsēta Itālijā ("Fossacesia"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fosāno Pilsēta Itālijā ("Fossano"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fosombrone Pilsēta Itālijā ("Fossombrone"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fraganjāno Pilsēta Itālijā ("Fragagnano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frankavilla al Mare pilsēta Itālijā ("Francavilla al Mare"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Frankavilla Fontāna pilsēta Itālijā ("Francavilla Fontana"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Frankavilla Sinni pilsēta Itālijā ("Francavilla in Sinni"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fraskati Pilsēta Itālijā ("Frascati"), Lacio reģiona Romas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fratamadžore Pilsēta Itālijā ("Frattamaggiore"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frozinone Pilsēta Itālijā ("Frosinone"), Lacio reģionā, provinces administratīvais centrs, 46200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fučekjo Pilsēta Itālijā ("Fucecchio"), Toskānas reģiona Florences provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fuskaldo Pilsēta Itālijā ("Fuscaldo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gabiče Mare pilsēta Itālijā ("Gabicce Mare"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gaeta Pilsēta Itālijā ("Gaeta"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galjāno del Kapo pilsēta Itālijā ("Gagliano del Capo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Galatīna Pilsēta Itālijā ("Galatina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galatone Pilsēta Itālijā ("Galatone"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gallipoli Pilsēta Itālijā ("Gallipoli"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gandži Pilsēta Itālijā ("Gangi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Garbahnate Milanēze pilsēta Itālijā ("Garbagnate Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gardone Valla Trompija pilsēta Itālijā ("Gardone Val Trompia"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džela Pilsēta Itālijā ("Gela"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 75600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džemona del Friuli pilsēta Itālijā ("Gemona del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dženačāno Pilsēta Itālijā ("Genazzano"), Lacio reģiona Romas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džencāno di Lukānija pilsēta Itālijā ("Genzano di Lucania"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džencāno di Roma pilsēta Itālijā ("Genzano di Roma"), Lacio reģiona Romas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džerace Pilsēta Itālijā ("Gerace"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gedi Pilsēta Itālijā ("Ghedi"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 18600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džaratāna Pilsēta Itālijā ("Giarratana"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džarre Pilsēta Itālijā ("Giarre"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džavēno Pilsēta Itālijā ("Giaveno"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džifoni Sei Kazali pilsēta Itālijā ("Giffoni Sei Casali"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džifoni Valle Pjana pilsēta Itālijā ("Giffoni Valle Piana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džinoza Pilsēta Itālijā ("Ginosa"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džoija del Kolle pilsēta Itālijā ("Gióia del Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džoija Tauro pilsēta Itālijā ("Gióia Táuro"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džoioza Jonika pilsēta Itālijā ("Gioiosa Ionica"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džoioza Marea pilsēta Itālijā ("Gioiosa Marea"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džovināčo Pilsēta Itālijā ("Giovinazzo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džirifalko Pilsēta Itālijā ("Girifalco"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džudžanello Pilsēta Itālijā ("Giuggianello"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džuljāno Pilsēta Itālijā ("Giugliano in Campania"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 110600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džurdiņāno Pilsēta Itālijā ("Giurdignano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glorenča Pilsēta Itālijā ("Glorenza"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gonosfandidža Pilsēta Itālijā ("Gonnosfanadiga"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorgonzola Pilsēta Itālijā ("Gorgonzola"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorīcija Pilsēta Itālijā ("Gorizia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 35600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Godzāno Pilsēta Itālijā ("Gozzano"), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gradiska d'Izonco pilsēta Itālijā ("Gradisca d'Isonzo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Goricijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grado Pilsēta Itālijā ("Grado"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Goricijas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grammikele Pilsēta Itālijā ("Grammichele"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granarolo dell’Emīlija pilsēta Itālijā ("Granarolo dell'Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grasāno Pilsēta Itālijā ("Grassano"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gravelona Toče pilsēta Itālijā ("Gravellona Toce"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gravīna di Katānija pilsēta Itālijā ("Gravina di Catania"), Toskānas reģiona Florences provincē, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gravīna Puljā pilsēta Itālijā ("Gravina in Púglia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 43800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grečo Pilsēta Itālijā ("Greccio"), Lacio reģiona Rieti provincē, 1530 iedzīvotāju (2014. g.).
- Greve Kjanti pilsēta Itālijā ("Greve in Chianti"), Toskānas reģiona Florences provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grecāna Pilsēta Itālijā ("Grezzana"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Groseto Pilsēta Itālijā ("Grosseto"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 79200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grotaferrata Pilsēta Itālijā ("Grottaferrata"), Lacio reģiona Romas provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grotalje Pilsēta Itālijā ("Grottaglie"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grotaminārda Pilsēta Itālijā ("Grottaminarda"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grotamare Pilsēta Itālijā ("Grottammare"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grotole Pilsēta Itālijā ("Grottole"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grimo Apūla pilsēta Itālijā ("Grumo Appula"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grumo Nevāno pilsēta Itālijā ("Grumo Nevano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Guanjāno Pilsēta Itālijā ("Guagnano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gualdo Tadīno pilsēta Itālijā ("Gualdo Tadino"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Guardavalle Pilsēta Itālijā ("Guardavalle"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guardija Sandramondi pilsēta Itālijā ("Guardia Sanframondi"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Guardjagrele Pilsēta Itālijā ("Guardiagrele"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvastalla Pilsēta Itālijā ("Guastalla"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gubio Pilsēta Itālijā ("Gubbio"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvidonija Montečelio pilsēta Itālijā ("Guidonia Montecelio"), Lacio reģiona Romas provincē, 83200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Guljonēzi Pilsēta Itālijā ("Gulionesi"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guspīni Pilsēta Itālijā ("Guspini"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jezi Pilsēta Itālijā ("Iesi"), Markes reģiona Ankonas provincē, 40400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iglēziasa Pilsēta Itālijā ("Iglesias"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Imola Pilsēta Itālijā ("Imola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Impērija Pilsēta Itālijā ("Imperia"), Ligūrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 42300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Impruneta Pilsēta Itālijā ("Impruneta"), Toskānas reģiona Flornces provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Inčīza Vald’Arno pilsēta Itālijā ("Incisa in Val d'Arno"), Toskānas reģiona Florences provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Irsīna Pilsēta Itālijā ("Irsina"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadeo Pilsēta Itālijā ("Ischia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iskija Pilsēta Itālijā ("Ischia"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, tāda paša nosaukuma salā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izola del Grāna Saso d’Itāljia pilsēta Itālijā ("Isola del Gran Sasso d'Italia"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Izola del Liri pilsēta Itālijā ("Isola del Liri"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Izola delle Femmine pilsēta Itālijā ("Isola delle Femmine "), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Izola di Kapo Ricuto pilsēta Itālijā ("Isola di Capo Rizzuto"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Izola Vičentīna pilsēta Itālijā ("Isola Vicentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ispika Pilsēta Itālijā ("Ispica"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Itri Pilsēta Itālijā ("Itri"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Itiri Pilsēta Itālijā ("Ittiri"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivrea Pilsēta Itālijā ("Ivrea"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jezola Pilsēta Itālijā ("Jesolo"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
- L'Akvila Pilsēta Itālijā ("L'Aquila"), Peskāras krastā, Abruco reģiona un L'Akvilas provinces administratīvais centrs, 68300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spēcija Pilsēta Itālijā ("La Spezia"), Ligūrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 92800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ladispoli Pilsēta Itālijā ("Ladispoli"), Lacio reģiona Romas provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lagonergo Pilsēta Itālijā ("Lagonergo"), Bazilikata reģiona Potencas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laivesa Pilsēta Itālijā ("Laives"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lamēcija Terme pilsēta Itālijā ("Lamezia Terme"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 70200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lamporekjo Pilsēta Itālijā ("Lamporecchio"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lančāno Pilsēta Itālijā ("Lanciano"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Langirāno Pilsēta Itālijā ("Langhirano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lanuzei Pilsēta Itālijā ("Lanusei"), Sardīnijas reģiona Oljastras provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lanco Torinēze pilsēta Itālijā ("Lanzo Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 5150 iedzīvotāju (2014. g.)
- Larčāno Pilsēta Itālijā ("Larciano"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lariāno Pilsēta Itālijā ("Lariano"), Lacio reģiona Romas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Larīno Pilsēta Itālijā ("Larino"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laterca Pilsēta Itālijā ("Laterza"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Latiāno Pilsēta Itālijā ("Latiano"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Latīna Pilsēta Itālijā ("Latina"), Lacio reģionā, provinces administratīvais centrs, 119500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Latizāna Pilsēta Itālijā ("Latisana"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Latroniko Pilsēta Itālijā ("Latronico"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laurija Pilsēta Itālijā ("Lauria"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lavanja Pilsēta Itālijā ("Lavagna"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lavello Pilsēta Itālijā ("Lavello"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leče Pilsēta Itālijā ("Lecce"), Apūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leko Pilsēta Itālijā ("Lecco"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 47200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenjago Pilsēta Itālijā ("Legnago"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lendinara Pilsēta Itālijā ("Lendinara"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenola Pilsēta Itālijā ("Lenola"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lentīni Pilsēta Itālijā ("Lentini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leonesa Pilsēta Itālijā ("Leonessa"), Lacio reģiona Rieti provincē, 2460 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leonforte Pilsēta Itālijā ("Leonforte"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leporāno Pilsēta Itālijā ("Leporano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lekvile Pilsēta Itālijā ("Lequile"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lerkara Friddi pilsēta Itālijā ("Lercara Friddi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leriči Pilsēta Itālijā ("Lerici"), Ligūrijas reģiona Spēcijas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lezīna Pilsēta Itālijā ("Lesina"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Letere Pilsēta Itālijā ("Lettere"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Letomanopello Pilsēta Itālijā ("Lettomanoppello"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leverāno Pilsēta Itālijā ("Leverano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leviko Terme pilsēta Itālijā ("Levico Terme"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Likata Pilsēta Itālijā ("Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linjāno Sabbjadoro pilsēta Itālijā ("Lignano Sabbiadoro"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Undīnes provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Linguaglosa Pilsēta Itālijā ("Linguaglossa"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lioni Pilsēta Itālijā ("Lioni"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lisone Pilsēta Itālijā ("Lissone"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 43400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Livorno Pilsēta Itālijā ("Livorno"), Toskānas reģiona Livorno provincē, 156900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Licanello Pilsēta Itālijā ("Lizzanello"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Licāno Pilsēta Itālijā ("Lizzano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loano Pilsēta Itālijā ("Loano"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lokri Pilsēta Itālijā ("Locri"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lodi Pilsēta Itālijā ("Lodi"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lomaco Pilsēta Itālijā ("Lomazzo"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lonate Pocolo pilsēta Itālijā ("Lonate Pozzolo"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lonato del Garda pilsēta Itālijā ("Lonato del Garda"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lonigo Pilsēta Itālijā ("Lonigo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loreo Pilsēta Itālijā ("Loreo"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loreto Pilsēta Itālijā ("Loreto"), Markes reģiona Ankonas provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luka Pilsēta Itālijā ("Lucca"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 87500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lučēra Pilsēta Itālijā ("Lucera"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luko dei Marsi pilsēta Itālijā ("Luco dei Marsi"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lugo Pilsēta Itālijā ("Lugo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lumecāne Pilsēta Itālijā ("Lumezzane"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lurate Kačivio pilsēta Itālijā ("Lurate Caccivio"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Luci Pilsēta Itālijā ("Luzzi"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mačerata Pilsēta Itālijā ("Macerata"), Markes reģionā, provinces administratīvais centrs, 42100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makomēra Pilsēta Itālijā ("Macomer"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madaloni Pilsēta Itālijā ("Maddaloni"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madženta Pilsēta Itālijā ("Magenta"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maljāno Sabina pilsēta Itālijā ("Magliano Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Malje Pilsēta Itālijā ("Maglie"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maiori Pilsēta Itālijā ("Maiori"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malo pilsēta Itālijā ("Malo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mančāno Pilsēta Itālijā ("Manciano"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mandello del Lario pilsēta Itālijā ("Mandello del Lario"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mandūrija Pilsēta Itālijā ("Manduria"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manerbio Pilsēta Itālijā ("Manerbio"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manfredonija Pilsēta Itālijā ("Manfredonia"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 56300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maniago Pilsēta Itālijā ("Maniago"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manopello Pilsēta Itālijā ("Manoppello"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mantuja Pilsēta Itālijā ("Mantova"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 47200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maranello Pilsēta Itālijā ("Maranello"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marāno Vinčentīno pilsēta Itālijā ("Marano Vincentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maratea Pilsēta Itālijā ("Maratea"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marčianīze Pilsēta Itālijā ("Marcianise"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Margerita di Savoja pilsēta Itālijā ("Margherita di Savoia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marjāno Komense pilsēta Itālijā ("Mariano Comense"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mariljāno Pilsēta Itālijā ("Marigliano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marineo Pilsēta Itālijā ("Marineo"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marīno Pilsēta Itālijā ("Marino"), Lacio reģiona Romas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marostika Pilsēta Itālijā ("Marostica"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marsala Pilsēta Itālijā ("Marsala"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maršāno Pilsēta Itālijā ("Marsciano"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marsiko Nuovo pilsēta Itālijā ("Marsico Nuovo"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marsikovetere Pilsēta Itālijā ("Marsicovetere"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martāno Pilsēta Itālijā ("Martano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martinjāno Pilsēta Itālijā ("Martignano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martīna Franka pilsēta Itālijā ("Martina Franca"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 48900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Martinendžo Pilsēta Itālijā ("Martinengo"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martinsikuro Pilsēta Itālijā ("Martinsicuro"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marcaboto Pilsēta Itālijā ("Marzabotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maskali Pilsēta Itālijā ("Mascali"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maskaluča Pilsēta Itālijā ("Mascalucia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masa Pilsēta Itālijā ("Massa"), Toskānas reģiona ziemeļu daļā, Masas-Karrāras provincē, 68900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masafra Pilsēta Itālijā ("Massafra"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masaroza Pilsēta Itālijā ("Massarosa"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Matelika Pilsēta Itālijā ("Matelica"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Matēra Pilsēta Itālijā ("Matera"), Bazilikatas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Matīno Pilsēta Itālijā ("Matino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Matināta Pilsēta Itālijā ("Mattinata"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madzāra del Vallo pilsēta Itālijā ("Mazara del Vallo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Macarīno Pilsēta Itālijā ("Mazzarino"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meda Pilsēta Itālijā ("Meda"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medicīna Pilsēta Itālijā ("Medicina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mela Pilsēta Itālijā ("Mel"), Venēcijas reģiona Belluno provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meldola Pilsēta Itālijā ("Meldola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melenjāno Pilsēta Itālijā ("Melegnano"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meledunjo Pilsēta Itālijā ("Melendugno"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melfi Pilsēta Itālijā ("Melfi"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melilli Pilsēta Itālijā ("Melilli"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melisāno Pilsēta Itālijā ("Melissano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melito di Porto Salvo pilsēta Itālijā ("Melito di Porto Salvo"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Melpinjāno Pilsēta Itālijā ("Melpignano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melco Pilsēta Itālijā ("Melzo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mendičīno Pilsēta Itālijā ("Mendicino"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Menfi Pilsēta Itālijā ("Menfi"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mentana Pilsēta Itālijā ("Mentana"), Lacio reģiona Romas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merāno Pilsēta Itālijā ("Merano"), Trentīno-Alto Adidže reģiona Bolcāno provincē, 37800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merkato Sanseverīno pilsēta Itālijā ("Mercato San Severino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Merkoljāno Pilsēta Itālijā ("Mercogliano"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezanje Pilsēta Itālijā ("Mesagne"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 27600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezola Pilsēta Itālijā ("Mesola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezoraka Pilsēta Itālijā ("Mesoraca"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mestre Pilsēta Itālijā ("Mestre"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 89400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midžāno Pilsēta Itālijā ("Miggiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miljoniko Pilsēta Itālijā ("Miglionico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minjāno Monte Lungo pilsēta Itālijā ("Mignano Monte Lungo"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 3250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Milaco Pilsēta Itālijā ("Milazzo"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mileto Pilsēta Itālijā ("Mileto"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mineo Pilsēta Itālijā ("Mineo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minervīno di Leče pilsēta Itālijā ("Minervino di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Minori Pilsēta Itālijā ("Minori"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minturno Pilsēta Itālijā ("Minturno"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mira Pilsēta Itālijā ("Mira"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 38700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirabella Elkāno pilsēta Itālijā ("Mirabella Eclano"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mirandola Pilsēta Itālijā ("Mirandola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirāno Pilsēta Itālijā ("Mirano"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mizilmeri Pilsēta Itālijā ("Misilmeri"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Misterbjanko Pilsēta Itālijā ("Misterbianco"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 47700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mistreta Pilsēta Itālijā ("Mistretta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modēna Pilsēta Itālijā ("Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 179300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modika Pilsēta Itālijā ("Modica"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 54100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modiljāna Pilsēta Itālijā ("Modigliana"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modunjo Pilsēta Itālijā ("Modugno"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moljāno Venēcijā pilsēta Itālijā ("Mogliano Veneto"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mojāno Pilsēta Itālijā ("Moiano"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molināra Pilsēta Itālijā ("Molinara"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molinella Pilsēta Itālijā ("Molinella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moliterno Pilsēta Itālijā ("Moliterno"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monkaljēri Pilsēta Itālijā ("Moncalieri"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 55800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monkalvo Pilsēta Itālijā ("Moncalvo"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mondovi Pilsēta Itālijā ("Mondovi"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mondragone Pilsēta Itālijā ("Mondragone"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monopoli Pilsēta Itālijā ("Monopoli"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 48400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monreāle Pilsēta Itālijā ("Monreale"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monseliče Pilsēta Itālijā ("Monselice"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monsummāno Terme pilsēta Itālijā ("Monsummano Terme"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montanjāna Pilsēta Itālijā ("Montagnana"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montalbāno Joniko pilsēta Itālijā ("Montalbano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montalčīno Pilsēta Itālijā ("Montalcino"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montalto della Marke pilsēta Itālijā ("Montalto delle Marche"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monte Sanbadžo pilsēta Itālijā ("Monte San Biagio"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montebelluna Pilsēta Itālijā ("Montebelluna"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekasiāno Pilsēta Itālijā ("Montecassiano"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekatīni Terme pilsēta Itālijā ("Montecatini Terme"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montekjo Emīlija pilsēta Itālijā ("Montecchino Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montekoriče Pilsēta Itālijā ("Montecorice"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekorvīno Puljāno pilsēta Itālijā ("Montecorvino Pugliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montefalko Pilsēta Itālijā ("Montefalco"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montefalkone Pilsēta Itālijā ("Montefalcone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Gorīcijas provincē, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monteforte Irpino pilsēta Itālijā ("Monteforte Irpino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montegroto Terme pilsēta Itālijā ("Montegrotto Terme"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montejāzi Pilsēta Itālijā ("Monteiasi"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montelepre Pilsēta Itālijā ("Montelepre"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montella Pilsēta Itālijā ("Montella"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montemezola Pilsēta Itālijā ("Montemesola"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montemileto Pilsēta Itālijā ("Montemiletto"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montemurlo Pilsēta Itālijā ("Montemurlo"), Toskānas reģiona Prato provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montenero di Bizača pilsēta Itālijā ("Montenero di Bisaccia"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monteparāno Pilsēta Itālijā ("Monteparano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molntepulčāno Pilsēta Itālijā ("Montepulciano"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monterenčio Pilsēta Itālijā ("Monterenzio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monteroni di Leče pilsēta Itālijā ("Monteroni di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monterotondo Pilsēta Itālijā ("Monterotondo"), Lacio reģiona Romas provincē, 39700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montezāno sulla Marčellāna pilsēta Itālijā ("Montesano sulla Marcellana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montezarkjo Pilsēta Itālijā ("Montesarchio"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monteskaljozo Pilsēta Itālijā ("Montescaglioso"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montesilvāno Pilsēta Itālijā ("Montesilvano"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 51700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montevarki Pilsēta Itālijā ("Montevarchi"), Toskānas reģiona Areco provincē, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montičello Konte Oto pilsēta Itālijā ("Monticello Conte Otto"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montikjari Pilsēta Itālijā ("Montichiari"), Brešas reģiona Lombardijas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montorio al Vomāno pilsēta Itālijā ("Montorio al Vomano"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montoro Inferiore pilsēta Itālijā ("Montoro Inferiore"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Morčāno di Leuka pilsēta Itālijā ("Morciano di Leuca"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Morro d'Oro pilsēta Itālijā ("Morro d'Oro"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mortāra Pilsēta Itālijā ("Mortara"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mošāno Santandželo pilsēta Itālijā ("Mosciano Sant'Angelo"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Moskufo Pilsēta Itālijā ("Moscufo"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mota di Livenca pilsēta Itālijā ("Motta di Livenza"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Motola Pilsēta Itālijā ("Mottola"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mudžo Pilsēta Itālijā ("Muggio"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mugnāni del Kardināla pilsēta Itālijā ("Mugnano del Cardinale"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Muro Lukāno pilsēta Itālijā ("Muro Lucano"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Muzile di Pjāve pilsēta Itālijā ("Musile di Piave"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Musolente Pilsēta Itālijā ("Mussolente"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Musomeli Pilsēta Itālijā ("Mussomeli"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nardo Pilsēta Itālijā ("Nardo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 31800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Narni Pilsēta Itālijā ("Narni"), Umbrijas reģiona Terni provincē, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nara Pilsēta Itālijā ("Naro"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Negrāra Pilsēta Itālijā ("Negrar"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nepi Pilsēta Itālijā ("Nepi"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nereto Pilsēta Itālijā ("Nereto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Netuno Pilsēta Itālijā ("Nettuno"), Lacio reģiona Romas provincē, 45800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nevjāno Pilsēta Itālijā ("Neviāno"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikelīno Pilsēta Itālijā ("Nichelino"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 47700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikolosi Pilsēta Itālijā ("Nicolosi"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikozija Pilsēta Itālijā ("Nicosia"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikotera Pilsēta Itālijā ("Nicotera"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nišemi Pilsēta Itālijā ("Niscemi"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noale Pilsēta Itālijā ("Noale"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nočera Inferjore pilsēta Itālijā ("Nocera Inferiore"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 46200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Noči Pilsēta Itālijā ("Noci"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nočilja Pilsēta Itālijā ("Nociglia"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noikatāro Pilsēta Itālijā ("Noicattaro"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nola Pilsēta Itālijā ("Nola"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nonantola Pilsēta Itālijā ("Nonantola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Norča Pilsēta Itālijā ("Norcia"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Notaresko Pilsēta Itālijā ("Notaresco"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noto Pilsēta Itālijā ("Noto"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nova Milanēze pilsēta Itālijā ("Nova Milanese"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nova Siri pilsēta Itālijā ("Nova Siri"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novāra Pilsēta Itālijā ("Novara"), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 102000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novate Milanēze pilsēta Itālijā ("Novate Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novellāra Pilsēta Itālijā ("Novellara"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noventa Vinčentīna pilsēta Itālijā ("Noventa Vincentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novi Ligūre pilsēta Itālijā ("Novi Ligure"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novoli Pilsēta Itālijā ("Novoli"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nuoro Pilsēta Itālijā ("Nuoro"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 36400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oderco Pilsēta Itālijā ("Oderzo"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ofida Pilsēta Itālijā ("Offida"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olbija Pilsēta Itālijā ("Olbia"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 55200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oldžate Komasko pilsēta Itālijā ("Olgiate Comasco"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oldžinate Pilsēta Itālijā ("Olginate"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oliveto Čitra pilsēta Itālijā ("Oliveto Citra"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Opeano Pilsēta Itālijā ("Oppeano"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orbasāno Pilsēta Itālijā ("Orbassano"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orbetello Pilsēta Itālijā ("Orbetello"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orija Pilsēta Itālijā ("Oria"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orio al Sērio pilsēta Itālijā ("Orio al Serio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 1750 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oristāno pilsēta Itālijā ("Oristano"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 31000 iedzīvotāju (2014. g.); Araistanisa
- Ormea Pilsēta Itālijā ("Ormea"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orte Pilsēta Itālijā ("Orte"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ortelle Pilsēta Itālijā ("Ortelle"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ortona Pilsēta Itālijā ("Ortona"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orvieto Pilsēta Itālijā ("Orvieto"), Umbrijas reģiona Terni provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ordzinuovi Pilsēta Itālijā ("Orzinuovi"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozimo Pilsēta Itālijā ("Osimo"), Markes reģiona Ankonas provincē, 34500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostellāto Pilsēta Itālijā ("Ostellato"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostra Pilsēta Itālijā ("Ostra"), Markes reģiona Ankonas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostuni Pilsēta Itālijā ("Ostuni"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Otranto Pilsēta Itālijā ("Otranto"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ovada Pilsēta Itālijā ("Ovada"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ocjēri Pilsēta Itālijā ("Ozieri"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pakīno Pilsēta Itālijā ("Paceco"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pačeko Pilsēta Itālijā ("Paceco"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paderno Dugnano pilsēta Itālijā ("Paderno Dugnano"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 46800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Paduja Pilsēta Itālijā ("Padova"), Venēcijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 209200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Padula Pilsēta Itālijā ("Padula"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pagāni Pilsēta Itālijā ("Pagani"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paladžānello Pilsēta Itālijā ("Palagianello"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paladžāno Pilsēta Itālijā ("Palagiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palagonija Pilsēta Itālijā ("Palagonia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palaco Sandžervāzio pilsēta Itālijā ("Palazzo San Gervasio"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palacolo sull’Oglio pilsēta Itālijā ("Palazzolo sul'Oglio"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palestrīna Pilsēta Itālijā ("Palestrina"), Lacio reģiona Romas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palestro Pilsēta Itālijā ("Palestro"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paljāno Pilsēta Itālijā ("Paliano"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palmanova Pilsēta Itālijā ("Palmanova"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palmaridži Pilsēta Itālijā ("Palmariggi"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palmi Pilsēta Itālijā ("Palmi"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palo de Kolle pilsēta Itālijā ("Palo del Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palombara Sabīna pilsēta Itālijā ("Palombara Sabina"), Lacio reģiona Romas provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palomonte Pilsēta Itālijā ("Palomonte"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pannarāno Pilsēta Itālijā ("Pannarano"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paola Pilsēta Itālijā ("Paola"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parabjago Pilsēta Itālijā ("Parabiago"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parabita Pilsēta Itālijā ("Parabita"), Apūlija reģiona Lečes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Partanna Pilsēta Itālijā ("Partanna"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Partiniko Pilsēta Itālijā ("Partinico"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paterno Pilsēta Itālijā ("Paterno"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 47800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pati Pilsēta Itālijā ("Patti"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Patū Pilsēta Itālijā ("Patu"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paullo Pilsēta Itālijā ("Paullo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pāvija Pilsēta Itālijā ("Pavia"), Lommbardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 68300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavullo nel Frignano pilsēta Itālijā ("Pavullo nel Frinjāno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pedara Pilsēta Itālijā ("Pedara"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pellečāno Pilsēta Itālijā ("Pellezzano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pennabilli Pilsēta Itālijā ("Pennabilli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 2970 iedzīvotāju (2014. g.).
- Penne Pilsēta Itālijā ("Penne"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pergola Pilsēta Itālijā ("Pergola"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Perudža Pilsēta Itālijā ("Perugia"), Umbrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 163300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pezāro Pilsēta Itālijā ("Pesaro"), Markes reģionā, Pezāro un Urbīno provinces administratīvais centrs, 94600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peskāra Pilsēta Itālijā ("Pescara"), Abruco reģionā, provinces administratīvais centrs, 116600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peskjēra Borromeo pilsēta Itālijā ("Peschiera Borromero"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Peša Pilsēta Itālijā ("Pescia"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pešīna Pilsēta Itālijā ("Pescina"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petīlija Polikastro pilsēta Itālijā ("Petilia Policastro"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Petrzīno Pilsēta Itālijā ("Petrosino"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjačenca Pilsēta Itālijā ("Piacenza"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 101100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjanella Pilsēta Itālijā ("Pianella"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjaniga Pilsēta Itālijā ("Pianiga"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjāno di Sorrento pilsēta Itālijā ("Piano di Sorrento"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjānoro Pilsēta Itālijā ("Pianoro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjaca Armerīna pilsēta Itālijā ("Piazza Armerina"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pičerno Pilsēta Itālijā ("Picerno"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjedimonte Mateze pilsēta Itālijā ("Piedimonte Matese"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjenca Pilsēta Itālijā ("Pienza"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjetra Ligure pilsēta Itālijā ("Pietra Ligure"), Ligūrijas reģiona Savonnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjetragalla Pilsēta Itālijā ("Pietragalla"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjetrasanta Pilsēta Itālijā ("Pietrasanta"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjetrelčīna Pilsēta Itālijā ("Pietrelcina"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjēve a Nievole pilsēta Itālijā ("Pieve a Nievole"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pinjola Pilsēta Itālijā ("Pignola"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pinerolo Pilsēta Itālijā ("Pinerolo"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 34900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pineto Pilsēta Itālijā ("Pineto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjoltello Pilsēta Itālijā ("Pioltello"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 35800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjombīno Pilsēta Itālijā ("Piombino"), Toskānas reģiona Livorno provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjosasko Pilsēta Itālijā ("Piossasco"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjove di Sako pilsēta Itālijā ("Piove di Sacco"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjovēne Rokete pilsēta Itālijā ("Piovene Rocchette"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Piza Pilsēta Itālijā ("Pisa"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 86100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pišota Pilsēta Itālijā ("Pisciotta"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pističi Pilsēta Itālijā ("Pisticci"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pistoija Pilsēta Itālijā ("Pistoia"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 88800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pico Pilsēta Itālijā ("Pizzo"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podžardo Pilsēta Itālijā ("Poggiardo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podžibonsi Pilsēta Itālijā ("Poggibonsi"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podžo a Kajāno pilsēta Itālijā ("Poggio a Caiano"), Toskānas reģiona Prato provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Podžorsīni Pilsēta Itālijā ("Poggiorsini"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 1400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Polikoro Pilsēta Itālijā ("Policoro"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poligjāno a Mare pilsēta Itālijā ("Polignano a Mare"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polici Dženeroza pilsēta Itālijā ("Polizzi Generosa"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polla Pilsēta Itālijā ("Polla"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pollika Pilsēta Itālijā ("Pollica"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pomariko Pilsēta Itālijā ("Pomarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pomēcija Pilsēta Itālijā ("Pomezia"), Lacio reģiona Romas provincē, 57600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pomiljāno d'Arka pilsēta Itālijā ("Pomigliano d'Arco"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pompeji Pilsēta Itālijā ("Pompei"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontasjeve Pilsēta Itālijā ("Pontassieve"), Toskānas reģiona Florences provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponte nelle Alpi pilsēta Itālijā ("Ponte nelle Alpi"), Venēcijas reģiona Belluno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pontekanjāno Fajāno pilsēta Itālijā ("Pontecagnano Faiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pontekorvo Pilsēta Itālijā ("Pontecorvo"), Lacio reģiona Froziones provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontedera Pilsēta Itālijā ("Pontedera"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontida Pilsēta Itālijā ("Pontida"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontremoli Pilsēta Itālijā ("Pontremoli"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Popoli Pilsēta Itālijā ("Popoli"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porčija Pilsēta Itālijā ("Porcia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pordenone Pilsēta Itālijā ("Pordenone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 51500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portiči Pilsēta Itālijā ("Portici"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 55300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porto Čezareo pilsēta Itālijā ("Porto Cesareo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Portosantelpidio Pilsēta Itālijā ("Porto Sant'Elpidio"), Markes reģiona Fermo provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portotolle Pilsēta Itālijā ("Porto Tolle"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portotorresa Pilsēta Itālijā ("Porto Torres"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portoviro Pilsēta Itālijā ("Porto Viro"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portoferrajo Pilsēta Itālijā ("Portoferraio"), Toskānas reģiona Livorno provincē, Elbas salā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portogruāro Pilsēta Itālijā ("Portogruaro"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portomadžore Pilsēta Itālijā ("Portomaggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Potenca Pilsēta Itālijā ("Potenza"), Bazilikatas reģionā, provinces administratīvais centrs, 66300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pocallo Pilsēta Itālijā ("Pozzallo"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pocuoli Pilsēta Itālijā ("Pozzuoli"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 80800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prato Pilsēta Itālijā ("Prato"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 187300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pratola Pelinja pilsēta Itālijā ("Pratola Peligna"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Predapio Pilsēta Itālijā ("Predappio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Preziče Pilsēta Itālijā ("Presicce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Priolo Gargallo pilsēta Itālijā ("Priolo Gargallo"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Priverno Pilsēta Itālijā ("Priverno"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prici Pilsēta Itālijā ("Prizzi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pulzāno Pilsēta Itālijā ("Pulsano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Putinjāno Pilsēta Itālijā ("Putignano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvaliāno Pilsēta Itālijā ("Qualiano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvarrata Pilsēta Itālijā ("Quarrata"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvartu Santelena pilsēta Itālijā ("Quartu Sant'Elena"), Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rakale Pilsēta Itālijā ("Racale"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rakalmuta Pilsēta Itālijā ("Racalmuto"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rakonidži Pilsēta Itālijā ("Racconigi"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Raffadali Pilsēta Itālijā ("Raffadali"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Raguza Pilsēta Itālijā ("Ragusa"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 69800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ramaka Pilsēta Itālijā ("Ramacca"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Randaco Pilsēta Itālijā ("Randazzo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rapallo Pilsēta Itālijā ("Rapallo"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ravenna Pilsēta Itālijā ("Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 154300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rekanati Pilsēta Itālijā ("Recanati"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reko Pilsēta Itālijā ("Recco"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rekoara Terme pilsēta Itālijā ("Recoaro Terme"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Redžo di Kalabrija pilsēta Itālijā ("Reggio di Calabria"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Redžolo Pilsēta Itālijā ("Reggiolo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rende Pilsēta Itālijā ("Rende"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ro Pilsēta Itālijā ("Rho"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 50100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ribēra Pilsēta Itālijā ("Ribera"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riča Pilsēta Itālijā ("Riccia"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ričone Pilsēta Itālijā ("Riccione"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riezi Pilsēta Itālijā ("Riesi"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rieti Pilsēta Itālijā ("Rieti"), Lacio reģionā, provinces administratīvais centrs, 47300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rimini Pilsēta Itālijā ("Rimini"), Adrijas jūras piekrastē, Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 143800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riolo Terme pilsēta Itālijā ("Riolo Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rionero Vulturē pilsēta Itālijā ("Rionero in Vulture"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ripatransone Pilsēta Itālijā ("Ripatransone"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riposto Pilsēta Itālijā ("Riposto"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rivarolo Kanavēze pilsēta Itālijā ("Rivarolo Canavese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rivoli Pilsēta Itālijā ("Rivoli"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 48600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Robio Pilsēta Itālijā ("Robbio"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roka di Neto pilsēta Itālijā ("Rocca di Neto"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Roka di Papa pilsēta Itālijā ("Rocca di Papa"), Lacio reģiona Romas provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Roka Priora pilsēta Itālijā ("Rocca Priora"), Lacio reģiona Romas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rokadaspide Pilsēta Itālijā ("Roccadaspide"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokaforčata Pilsēta Itālijā ("Roccaforzata"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokapjemonte Pilsēta Itālijā ("Roccapiemonte"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokarainola Pilsēta Itālijā ("Roccarainola"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokaseka Pilsēta Itālijā ("Roccasecca"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokastrada Pilsēta Itālijā ("Roccastrada"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rodžāno Gravina pilsēta Itālijā ("Roggiano Gravina"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Roljāno Pilsēta Itālijā ("Rogliano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Romāno d’Ecelīno pilsēta Itālijā ("Romano d'Ezzelino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Romāno di Lombardija pilsēta Itālijā ("Romano di Lombardia"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Romentīno Pilsēta Itālijā ("Romentino"), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rometa Pilsēta Itālijā ("Rometta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ronkade Pilsēta Itālijā ("Roncade"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rončigljone Pilsēta Itālijā ("Ronciglione"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roza Pilsēta Itālijā ("Rosa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozarno Pilsēta Itālijā ("Rosarno"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rošāno Pilsēta Itālijā ("Rosciano"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozeto delj Abruci pilsēta Itālijā ("Roseto degli Abruzzi"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rozolīni Pilsēta Itālijā ("Rosolini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rosāno Venēcijā pilsēta Itālijā ("Rossano Veneto"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rosāno Pilsēta Itālijā ("Rossano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 36600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rotondella Pilsēta Itālijā ("Rotondella"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rovereto Pilsēta Itālijā ("Rovereto"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rovigo Pilsēta Itālijā ("Rovigo"), Venēcijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rocāno Pilsēta Itālijā ("Rozzano"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rufāno Pilsēta Itālijā ("Ruffano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rusi Pilsēta Itālijā ("Russi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rutiljāno Pilsēta Itālijā ("Rutigliano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ruvo di Pulja pilsēta Itālijā ("Ruvo di Puglia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sabaudija Pilsēta Itālijā ("Sabaudia"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sačile Pilsēta Itālijā ("Sacile"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentivinsenta Pilsēta Itālijā ("Saint-Vincent"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sala Konsilīna pilsēta Itālijā ("Sala Consilina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salandra Pilsēta Itālijā ("Salandra"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salemi Pilsēta Itālijā ("Salemi"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salerno Pilsēta Itālijā ("Salerno"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 131800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saliče Salentīno pilsēta Itālijā ("Salice Salentino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salsomadžore Terme pilsēta Itālijā ("Salsomaggiore Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saltāra Pilsēta Itālijā ("Saltara"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saluco Pilsēta Itālijā ("Saluzzo"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salve Pilsēta Itālijā ("Salve"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salcāno Pilsēta Itālijā ("Salzano"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Samarate Pilsēta Itālijā ("Samarate"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sambuka di Sicīlja pilsēta Itālijā ("Sambuca di Sicilia"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sammikele di Bari pilsēta Itālijā ("Sammichele di Bari"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanbenedeto dei Marsi pilsēta Itālijā ("San Benedetto dei Marsi"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanbadžo di Kallalta pilsēta Itālijā ("San Biagio di Callalta"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sankasiāno Pilsēta Itālijā ("San Cassiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sankataldo Pilsēta Itālijā ("San Cataldo"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sančezareo Pilsēta Itālijā ("San Cesareo"), Lacio reģiona Romas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sančezario di Leče pilsēta Itālijā ("San Cesario di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sančipirello Pilsēta Itālijā ("San Cipirello"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sančipriāno Pičentīno pilsēta Itālijā ("San Cipriano Picentino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandamjāno d'Asti pilsēta Itālijā ("San Damiano d'Asti"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandaniele del Friuli pilsēta Itālijā ("San Daniele del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandona di Pjave pilsēta Itālijā ("San Dona di Piave"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandonato di Leče pilsēta Itālijā ("San Donato di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandonato Milanēze pilsēta Itālijā ("San Donato Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfeliče Čirčeo pilsēta Itālijā ("San Felice Circeo"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanferdinando di Pulja pilsēta Itālijā ("San Ferdinando di Pulja"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfilipo del Mela pilsēta Itālijā ("San Filippo del Mela"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sangavīno Monreāle pilsēta Itālijā ("San Gavino Monreale"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžiminjāno Pilsēta Itālijā ("San Gimignano"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžordžo a Kremano pilsēta Itālijā ("San Giorgio a Cremano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 45000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžordžo del Sannio pilsēta Itālijā ("San Giorgio del Sannio"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžordžo di Pjāno pilsēta Itālijā ("San Giorgio di Piano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžordžo Joniko pilsēta Itālijā ("San Giorgio Ionico"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni a Piro pilsēta Itālijā ("San Giovanni a Piro"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Džemini pilsēta Itālijā ("San Giovanni Gemini"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni in Fjorē pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Fiore"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 17700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Persiketo pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Persiceto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni la Punta pilsēta Itālijā ("San Giovanni la Punta"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Lupatoto pilsēta Itālijā ("San Giovanni Lupatoto"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Rotondo pilsēta Itālijā ("San Giovanni Rotondo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Teatīno pilsēta Itālijā ("San Giovanni Teatino"), Abrico reģiona Kjeti provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Valdarno pilsēta Itālijā ("San Giovanni Valdarno"), Toskānas reģiona Areco provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžuliāno Milanēze pilsēta Itālijā ("San Giuliano Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sengregorio di Katānija pilsēta Itālijā ("San Gregorio di Catania"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sangregorio Magno pilsēta Itālijā ("San Gregorio Magno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanlačaro di Savena pilsēta Itālijā ("San Lazzaro di Savena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanlučido Pilsēta Itālijā ("San Lucido"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarčello Pistoiēze pilsēta Itālijā ("San Marcello Pistoiese"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmarko Ardžentāno pilsēta Itālijā ("San Marco Argentano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmarko Lamisā pilsēta Itālijā ("San Marco in Lamis"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmartīno Sikomerio pilsēta Itālijā ("San Martino Siccomario"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmarcāno di Sandžuzepe pilsēta Itālijā ("San Marzano di San Giuseppe"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmarcāno sul Sarno pilsēta Itālijā ("San Marzano sul Sarno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmauro Torinēze pilsēta Itālijā ("San Mauro Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmišele al Taljamento pilsēta Itālijā ("San Michele al Tagliamento"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanminjato Pilsēta Itālijā ("San Miniato"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sannikandro Garganiko pilsēta Itālijā ("San Nicandro Garganico"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sannikola la Strada pilsēta Itālijā ("San Nicola la Strada"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanpaolo di Čivitāte pilsēta Itālijā ("San Paolo di Civitate"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanpjetro Klarenca pilsēta Itālijā ("San Pietro Clarenza"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanpjetro Lamā pilsēta Itālijā ("San Pietro in Lama"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanpjetro Vernotīko pilsēta Itālijā ("San Pietro Vernotico"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanremo Pilsēta Itālijā ("San Remo"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 53900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sansalvatore Monferata pilsēta Itālijā ("San Salvatore Monferato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sansalvo Pilsēta Itālijā ("San Salvo"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanseverīno Marke pilsēta Itālijā ("San Severino Marche"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sansevero Pilsēta Itālijā ("San Severo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanstīno di Livenca pilsēta Itālijā ("San Stino di Livenza"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanvalentīno Torio pilsēta Itālijā ("San Valentino Torio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanvito Kjetīno pilsēta Itālijā ("San Vito Chietino"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanvito dei Normani pilsēta Itālijā ("San Vito dei Normani"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanarika Pilsēta Itālijā ("Sanarica"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanačaro de Burgoni pilsēta Itālijā ("Sanazzario de' Burgondi"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandrigo Pilsēta Itālijā ("Sandrigo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanluri Pilsēta Itālijā ("Sanluri"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sannikandro di Bari pilsēta Itālijā ("Sannicandro di Bari"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanikola Pilsēta Itālijā ("Sannicola"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sansepolkro Pilsēta Itālijā ("Sansepolcro"), Toskānas reģiona Areco provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santagata de Džoti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata de' Goti"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santagata di Militello pilsēta Itālijā ("Sant'Ágata di Militello"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sant'Agata li Batiāti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata li Battiati"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sant'Antimo Pilsēta Itālijā ("Sant'Antimo"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sant'Arkandželo Pilsēta Itālijā ("Sant'Arcangelo"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sant'Arsēnio pilsēta Itālijā ("Sant'Arsenio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2750 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santedžidio alla Vibrata pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio alla Vibrata"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sant'Endžidio del Monte Albīno pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio del Monte Albino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santelija Fjumerapīdo pilsēta Itālijā ("Sant'Elia Fiumerapido"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santelpidio a Mare pilsēta Itālijā ("Sant'Elpidio a Mare"), Markes reģiona Fermo provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sant'Olčēze Pilsēta Itālijā ("Sant'Olcese"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santomero Pilsēta Itālijā ("Sant'Omero"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakaterina Villarmosa pilsēta Itālijā ("Santa Caterina Villarmosa"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santačezarea Terme pilsēta Itālijā ("Santa Cesarea Terme"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakroče Kamerīna pilsēta Itālijā ("Santa Croce Camerina"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakroče sull'Arno pilsēta Itālijā ("Santa Croce sull'Arno"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaflāvija pilsēta Itālijā ("Santa Flavia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamargerita di Beliče pilsēta Itālijā ("Santa Margherita di Belice"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamargerita Ligūre pilsēta Itālijā ("Santa Margherita Ligure"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamarija Kapuja Vetere pilsēta Itālijā ("Santa Maria Capua Vetere"), Kampānijas reģiona Kazetras provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamarija di Likodija pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Licodia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamarija di Sala pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Sala"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamarina pilsēta Itālijā ("Santa Marina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamarinella pilsēta Itālijā ("Santa Marinella"), Lacio reģiona Romas provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaninfa pilsēta Itālijā ("Santa Ninfa"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaterēza di Riva pilsēta Itālijā ("Santa Teresa di Riva"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaterēza Galura pilsēta Itālijā ("Santa Teresa Gallura"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santavenerīna pilsēta Itālijā ("Santa Venerina"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santarkandželo di Romagna pilsēta Itālijā ("Santarcangelo di Romagna"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santena Pilsēta Itālijā ("Santena"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santeramo Kollē pilsēta Itālijā ("Santeramo in Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santija Pilsēta Itālijā ("Santhia"), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santi Kosma e Damiano pilsēta Itālijā ("Santi Cosma e Damiano"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santastefana Kviskīna pilsēta Itālijā ("Santo Stefano Quisquina"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanca Pilsēta Itālijā ("Sanza"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sapri Pilsēta Itālijā ("Sapri"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarno Pilsēta Itālijā ("Sarno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sāre Pilsēta Itālijā ("Sarre"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarre Pilsēta Itālijā ("Sarre"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarsīna Pilsēta Itālijā ("Sarsina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarzāna Pilsēta Itālijā ("Sarzana"), Ligūrijas reģiona Spēcijas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sasāno Pilsēta Itālijā ("Sassano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sasāri Pilsēta Itālijā ("Sassari"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 126000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saso Markoni pilsēta Itālijā ("Sasso Marconi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sasoferrato Pilsēta Itālijā ("Sassoferrato"), Markes reģiona Ankonas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sasuolo Pilsēta Itālijā ("Sassuolo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sava Pilsēta Itālijā ("Sava"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Savjāno Pilsēta Itālijā ("Saviano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saviljāno Pilsēta Itālijā ("Savigliano"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Savona Pilsēta Itālijā ("Savona"), Ligūrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skafa Pilsēta Itālijā ("Scafa"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skafāti Pilsēta Itālijā ("Scafati"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 50200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skalea Pilsēta Itālijā ("Scalea"), Kalabrija reģiona Kozencas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skandiāno Pilsēta Itālijā ("Scandiano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skandiči Pilsēta Itālijā ("Scandicci"), Toskānas reģiona Florences provincē, 49600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skancāno Joniko pilsēta Itālijā ("Scanzano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skarpērija Pilsēta Itālijā ("Scarperia"), Toskānas reģiona Florences provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skio Pilsēta Itālijā ("Schio"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šaka Pilsēta Itālijā ("Sciacca"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 41100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šikli Pilsēta Itālijā ("Scicli"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šilla Pilsēta Itālijā ("Scilla"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skordija Pilsēta Itālijā ("Scordia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skorāno Pilsēta Itālijā ("Scorrano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skorce Pilsēta Itālijā ("Scorze"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skurkola Marsikāna pilsēta Itālijā ("Scurcola Marsicana"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sekli Pilsēta Itālijā ("Secli"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senji Pilsēta Itālijā ("Segni"), Lacio reģiona Romas provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Segrate Pilsēta Itālijā ("Segrate"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 33600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sellija Marina pilsēta Itālijā ("Sellia Marina"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Senigallija Pilsēta Itālijā ("Senigallia"), Markes reģiona Ankonas provincē, 45000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senize Pilsēta Itālijā ("Senise"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seraveca Pilsēta Itālijā ("Seravezza"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serīno Pilsēta Itālijā ("Serino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sermoneta Pilsēta Itālijā ("Sermoneta"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serra Sanbruno pilsēta Itālijā ("Serra San Bruno"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serradifalko Pilsēta Itālijā ("Serradifalco"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serravalle Pistoiēze pilsēta Itālijā ("Serravalle Pistoiese"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serravalle Sezija pilsēta Itālijā ("Serravalle Sesia"), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serre Pilsēta Itālijā ("Serre"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sesa Aurunka pilsēta Itālijā ("Sesa Aurunca"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sesto Kalende pilsēta Itālijā ("Sesto Calende"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sesto Fjorentīno pilsēta Itālijā ("Sesto Fiorentino"), Toskānas reģiona Florences provincē, 48100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sesto Sandžovanni pilsēta Itālijā ("Sesto San Giovanni"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 76400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sestri Levante pilsēta Itālijā ("Sestri Levante"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Setīmo Torinēze pilsēta Itālijā ("Settimo Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sevezo Pilsēta Itālijā ("Seveso"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sece Pilsēta Itālijā ("Sezze"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Siāno Pilsēta Itālijā ("Siano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sičinjāno deli Alburi pilsēta Itālijā ("Sicignano degli Alburni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Siderno Pilsēta Itālijā ("Siderno"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjēna Pilsēta Itālijā ("Siena"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 52900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Silvi Pilsēta Itālijā ("Silvi"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sinalunga Pilsēta Itālijā ("Sinalunga"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Siniskola Pilsēta Itālijā ("Siniscola"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sirakūzas Pilsēta Itālijā ("Siracusa"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 118700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soljāno Kavoura pilsēta Itālijā ("Sogliano Cavour"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Solarīno Pilsēta Itālijā ("Solarino"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soleto Pilsēta Itālijā ("Soleto"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solferīno Pilsēta Itālijā ("Solferino"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soljēra Pilsēta Itālijā ("Soliera"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solofra Pilsēta Itālijā ("Solofra"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Somma Vezuviāna pilsēta Itālijā ("Somma Vesuviana"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sommatīno Pilsēta Itālijā ("Sommatino"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 7250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sončīno Pilsēta Itālijā ("Soncino"), Lombardijas reģiona Kremonas provincē, 7750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sonnino Pilsēta Itālijā ("Sonnino"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sora Pilsēta Itālijā ("Sora"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 26200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sorezīna Pilsēta Itālijā ("Soresina"), Lombardijas reģiona Kremonas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soriāno nel Čimino pilsēta Itālijā ("Soriano nel Cimino"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sorrento Pilsēta Itālijā ("Sorrento"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sorso Pilsēta Itālijā ("Sorso"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sortīno Pilsēta Itālijā ("Sortino"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sorto il Mone Džovanni XXIII pilsēta Itālijā ("Sorto il Monte Giovanni XXIII"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soverato Marīna pilsēta Itālijā ("Soverato Marina"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sovērija Mannelli pilsēta Itālijā ("Soveria Mannelli"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sovičille Pilsēta Itālijā ("Sovicille"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sovičo Pilsēta Itālijā ("Sovizzo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spadafora Pilsēta Itālijā ("Spadafora"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spekja Pilsēta Itālijā ("Specchia"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spello Pilsēta Itālijā ("Spello"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sperlonga Pilsēta Itālijā ("Sperlonga"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spilimbergo Pilsēta Itālijā ("Spilimbergo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spinačola Pilsēta Itālijā ("Spinazzola"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spineja Pilsēta Itālijā ("Spinea"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spoleto Pilsēta Itālijā ("Spoleto"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spoltore Pilsēta Itālijā ("Spoltore"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spongāno Pilsēta Itālijā ("Spongano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skvilače Pilsēta Itālijā ("Squillace"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skuinzāno Pilsēta Itālijā ("Squinzano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- State Pilsēta Itālijā ("Statte"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sternatija Pilsēta Itālijā ("Sternatia"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stiljāno Pilsēta Itālijā ("Stigliano"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stornarella Pilsēta Itālijā ("Stornarella"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stradella Pilsēta Itālijā ("Stradella"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stresa Pilsēta Itālijā ("Stresa"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Strongoli Pilsēta Itālijā ("Strongoli"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Subjāno Pilsēta Itālijā ("Subbiano"), Toskānas reģiona Areco provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Siubjako Pilsēta Itālijā ("Subiaco"), Lacio reģiona Romas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sulmona Pilsēta Itālijā ("Sulmona"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suprsāno Pilsēta Itālijā ("Supersano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Surāno Pilsēta Itālijā ("Surano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Surbo Pilsēta Itālijā ("Surbo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Susa Pilsēta Itālijā ("Susa"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sutri Pilsēta Itālijā ("Sutri"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sudzāra Pilsēta Itālijā ("Suzzara"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tadžija Pilsēta Itālijā ("Taggia"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taljakoco Pilsēta Itālijā ("Tagliacozzo"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taormīna Pilsēta Itālijā ("Taormina"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taranto Pilsēta Itālijā ("Taranto"), Apūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 198400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tarčento Pilsēta Itālijā ("Tarcento"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tarkvīnija Pilsēta Itālijā ("Tarquinia"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tarvizio Pilsēta Itālijā ("Tarvisio"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taurianova Pilsēta Itālijā ("Taurianova"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taurizāno Pilsēta Itālijā ("Taurisano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tavjāno Pilsēta Itālijā ("Taviano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teāno Pilsēta Itālijā ("Teano"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tedžāno Pilsēta Itālijā ("Teggiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Telese Terme pilsēta Itālijā ("Telese Terme"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tempo Pauzānija pilsēta Itālijā ("Tempio Pausania"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Terāmo Pilsēta Itālijā ("Teramo"), Abruco reģionā, provinces administratīvais centrs, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terliči Pilsēta Itālijā ("Terlizzi"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terme Viljatore pilsēta Itālijā ("Terme Vigliatore"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Termini Imereze pilsēta Itālijā ("Termini Imerese"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Termoli Pilsēta Itālijā ("Termoli"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terni Pilsēta Itālijā ("Terni"), Umbrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 109200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terračīna Pilsēta Itālijā ("Terracina"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 44600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terranova da Sibari pilsēta Itālijā ("Terranova da Sibari"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Terranova Sapo Minulio pilsēta Itālijā ("Terranova Sappo Minulio"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Terrazīni Pilsēta Itālijā ("Terrasini"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tece sul Brenta pilsēta Itālijā ("Tezze sul Brenta"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tīene Pilsēta Itālijā ("Thiene"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tidžāno Pilsēta Itālijā ("Tiggiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tito Pilsēta Itālijā ("Tito"), Bazilakatas reģiona Potencas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tivoli Pilsēta Itālijā ("Tivoli"), Lacio reģiona Romas provincē, 53000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Todi Pilsēta Itālijā ("Todi"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tolentīno Pilsēta Itālijā ("Tolentino"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tolfa Pilsēta Itālijā ("Tolfa"), Lacio reģiona Romas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tolmeco Pilsēta Itālijā ("Tolmezzo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torito Pilsēta Itālijā ("Toritto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torre Annunciata pilsēta Itālijā ("Torre Annunziata"), Kampanijas reģiona Neapoles provincē, 43500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Torre de Paseri pilsēta Itālijā ("Torre de' Passeri"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Torre del Greko pilsēta Itālijā ("Torre del Greco"), Kampanijas reģiona Neapoles provincē, 85300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Torregrota Pilsēta Itālijā ("Torregrotta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torremadžore Pilsēta Itālijā ("Torremaggiore"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torri di Kuartezolo pilsēta Itālijā ("Torri di Quartesolo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Torričella Pilsēta Itālijā ("Torricella"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrita di Sjēna pilsēta Itālijā ("Torrita di Siena"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tortoli Pilsēta Itālijā ("Tortoli"), Sardīnijas reģiona Oljastras provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tortona Pilsēta Itālijā ("Tortona"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tortora Pilsēta Itālijā ("Tortora"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tortoreto Pilsēta Itālijā ("Tortoreto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tortoriči Pilsēta Itālijā ("Tortorici"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tramonti Pilsēta Itālijā ("Tramonti"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trani Pilsēta Itālijā ("Trani"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 55800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trapāni Pilsēta Itālijā ("Trapani"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trazako Pilsēta Itālijā ("Trasacco"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Travaljato Pilsēta Itālijā ("Travagliato"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trebizače Pilsēta Itālijā ("Trebisacce"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trekastanji Pilsēta Itālijā ("Trecastagni"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trekate Pilsēta Itālijā ("Trecate"), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 20000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Treja Pilsēta Itālijā ("Treia"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tremestjēri Etneo pilsēta Itālijā ("Tremestieri Etneo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trento Pilsēta Itālijā ("Trento"), Trentīno-Alto Adidžes reģionā, provinces administratīvais centrs, 115700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trepuči Pilsēta Itālijā ("Trepuzzi"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trevi Pilsēta Itālijā ("Trevi"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Treviljo Pilsēta Itālijā ("Treviglio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trevinjāno Romano pilsēta Itālijā ("Trevignano Romano"), Lacio reģiona Romas provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trevinjāno Pilsēta Itālijā ("Trevignano"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trikariko Pilsēta Itālijā ("Tricarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trikaze Pilsēta Itālijā ("Tricase"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trieste Pilsēta Itālijā ("Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas autonomā reģiona un Triestes provinces administratīvais centrs, 201200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tridžāno Pilsēta Itālijā ("Triggiano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trinitapoli Pilsēta Itālijā ("Trinitapoli"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troja Pilsēta Itālijā ("Troia"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troina Pilsēta Itālijā ("Troina"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tropeja Pilsēta Itālijā ("Tropea"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tulje Pilsēta Itālijā ("Tuglie"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tūri Pilsēta Itālijā ("Turi"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tursi Pilsēta Itālijā ("Tursi"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tuskānija Pilsēta Itālijā ("Tuscania"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Udīne Pilsēta Itālijā ("Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 98900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Udžento Pilsēta Itālijā ("Ugento"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Udžāno la Kjēza pilsēta Itālijā ("Uggiano la Chiesa"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Umbertide Pilsēta Itālijā ("Umbertide"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Urbīno Pilsēta Itālijā ("Urbino"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ucāno Pilsēta Itālijā ("Uzzano"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vajāno Pilsēta Itālijā ("Vaiano"), Toskānas reģiona Prato provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdanjo Pilsēta Itālijā ("Valdagno"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valderiče Pilsēta Itālijā ("Valderice"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdobjādene Pilsēta Itālijā ("Valdobbiadene"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valenca Pilsēta Itālijā ("Valenza"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valencāno Pilsēta Itālijā ("Valenzano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valguarnera Karopepe pilsēta Itālijā ("Valguarnera Caropepe"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vallo della Lukānija pilsēta Itālijā ("Vallo della Lucania"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valmontone Pilsēta Itālijā ("Valmontone"), Lacio reģiona Romas provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valverde Pilsēta Itālijā ("Valverde"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varallo Sezija pilsēta Itālijā ("Varallo Sesia"), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Varace Pilsēta Itālijā ("Varazze"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varedo Pilsēta Itālijā ("Varedo"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varēze Pilsēta Itālijā ("Varese"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 79300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vasto Pilsēta Itālijā ("Vasto"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velletri Pilsēta Itālijā ("Velletri"), Lacio reģiona Romas provincē, 52800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venafro Pilsēta Itālijā ("Venafro"), Molizes reģiona Izernijas provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venārija Reāle pilsēta Itālijā ("Venaria Reale"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Venoza Pilsēta Itālijā ("Venosa"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ventimilja Pilsēta Itālijā ("Ventimiglia"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verčelli Pilsēta Itālijā ("Vercelli"), Pjemontas reģionā, provinces administratīvais centrs, 46400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vernio Pilsēta Itālijā ("Vernio"), Toskānas reģiona Prato provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vernole Pilsēta Itālijā ("Vernole"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veroli Pilsēta Itālijā ("Veroli"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verona Pilsēta Itālijā ("Verona"), Venēcijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 253800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vetralla Pilsēta Itālijā ("Vetralla"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viadāna Pilsēta Itālijā ("Viadana"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viagrande Pilsēta Itālijā ("Viagrande"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viaredžo Pilsēta Itālijā ("Viareggio"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vibo Valentija pilsēta Itālijā ("Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vibonati Pilsēta Itālijā ("Vibonati"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vičenca Pilsēta Itālijā ("Vicenza"), Venēcijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 113700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viko Ekuense pilsēta Itālijā ("Vico Equense"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vjeste Pilsēta Itālijā ("Vieste"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vietri sul Mare pilsēta Itālijā ("Vietri sul Mare"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vigarano Mainarda pilsēta Itālijā ("Vigarano Mainarda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vidževāno Pilsēta Itālijā ("Vigevano"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 61500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinjola Pilsēta Itālijā ("Vignola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vigonovo Pilsēta Itālijā ("Vigonovo"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villa Sandžovanni pilsēta Itālijā ("Villa San Giovanni"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Villabāte Pilsēta Itālijā ("Villabate"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villačidro Pilsēta Itālijā ("Villacidro"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villafranka di Verona pilsēta Itālijā ("Villafranca di Verona"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Villafranka Lunidžānā pilsēta Itālijā ("Villafranca in Lunigiana"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Villafranka Tirēna pilsēta Itālijā ("Villafranca Tirrena"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Villamasardža Pilsēta Itālijā ("Villamassargia"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 3650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villanova d'Asti pilsēta Itālijā ("Villanova d'Asti"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 5850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Villapiana Pilsēta Itālijā ("Villapiana"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villorba Pilsēta Itālijā ("Villorba"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinči Pilsēta Itālijā ("Vinci"), Toskānas reģiona Florences provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viterbo Pilsēta Itālijā ("Viterbo"), Lacio reģionā, provinces administratīvais centrs, 63700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitorija Pilsēta Itālijā ("Vittoria"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 62400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitorio Veneto pilsēta Itālijā ("Vittorio Veneto"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 28600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vidzini Pilsēta Itālijā ("Vizzini"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vogēra Pilsēta Itālijā ("Voghera"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 38300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volterra Pilsēta Itālijā ("Volterra"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džaderāna Etnea pilsēta Itālijā ("Zafferana Etnea"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džola Predoza pilsēta Itālijā ("Zola Predosa"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džolīno Pilsēta Itālijā ("Zollino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapele sul Tavo pilsēta Itālijā (“Cappelle sul Tavo”), Abruco reģiona Peskāras provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasala di Principe pilsēta Itālijā (“Casal di Principe”), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasala Velīno pilsēta Itālijā (“Casal Velino”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kašāna Terme Lari pilsēta Itālijā (“Casciana Terme Lari”), Toskānas reģiona Pizas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasāno allo Jonio pilsēta Itālijā (“Cassano allo Ionio”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasāno delle Murdže pilsēta Itālijā (“Cassano delle Murge”), Apūlijas reģiona Bari provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastela Boloņeze pilsēta Itālijā (“Castel Bolognese”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastela Gandolfo pilsēta Itālijā (“Castel Gandolfo”), Lacio reģiona Romas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastela Sandžirdžo pilsēta Itālijā (“Castel San Giorgio”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastela Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Castel San Giovanni”), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastela Sanlorenco pilsēta Itālijā (“Castel San Lorenzo”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2570 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastela Sanpjetro Terme pilsēta Itālijā (“Castel San Pietro Terme”), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastela Volturno pilsēta Itālijā (“Castel Volturno”), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastelfranko Veneto pilsēta Itālijā (“Castelfranco Veneto”), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastellammāre di Stabija pilsēta Itālijā (“Castellammare di Stábia”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, 66000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastelnovo ne'Monti pilsēta Itālijā (“Castelnovo ne’Monti”), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell’Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastelnuovo di Garfanjāna pilsēta Itālijā (“Castelnuovo di Garfagnana”), Toskānas reģiona Lukas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastiljone del Lago pilsēta Itālijā (“Castiglione del Lago”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastiljone delle Stivjēre pilsēta Itālijā (“Castiglione delle Stiviere”), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastri di Leče pilsēta Itālijā (“Castri di Lecce”), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2940 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čita della Pjēva pilsēta Itālijā (“Citta della Pieve”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čita di Kastello pilsēta Itālijā (“Città di Castello”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolonja Veneta pilsēta Itālijā (“Cologna Veneta”), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Konkordija Sadžitārija pilsēta Itālijā (“Concordia Sagittaria”), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koriljāno Kalabro pilsēta Itālijā (“Corigliano Calabro”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lodi Vekjo pilsēta Itālijā (“Lodi Vecchio”), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loreto Aprutino pilsēta Itālijā (“Loreto Aprutino”), Abruco reģiona Peskāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marano di Napoli pilsēta Itālijā (“Marano di Napoli”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 57200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marina di Džoiza Jonika pilsēta Itālijā (“Marina di Gioiosa Ionica”), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Masa e Kocile pilsēta Itālijā (“Massa e Cozzile”), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Masa Maritima pilsēta Itālijā (“Massa Marittima”), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Minervīno Murdže pilsēta Itālijā (“Minervino Murge”), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mirabella Imbakari pilsēta Itālijā (“Mirabella Imbaccari”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mola di Bari pilsēta Itālijā (“Mola di Bari”), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montalto Ufudžo pilsēta Itālijā (“Montalto Uffugo”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monte Porčio Katone pilsēta Itālijā (“Monte Porzio Catone”), Lacio reģiona Romas provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monte Sansvīno pilsēta Itālijā (“Monte San Savino”), Toskānas reģiona Areco provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monte Sant’Andželo pilsēta Itālijā (“Monte Sant’Ángelo”), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montekjo Madžore pilsēta Itālijā (“Montecchino Maggiore”), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montekorvīno Rovella pilsēta Itālijā (“Montecorvino Rovella”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montezāno Salentīno pilsēta Itālijā (“Montesano Salentino”), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montoro Superiore pilsēta Itālijā (“Montoro Superiore”), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 8950 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mota Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Motta San Giovanni”), Kalabrijas reģiona Režo di Kalabrijas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mota Sant’Anastasija pilsēta Itālijā (“Motta Sant’Anastasia”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Muro Lečeze pilsēta Itālijā (“Muro Leccese”), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nica Monferrato pilsēta Itālijā (“Nizza Monferrato”), Pjemontas reģiona Asti provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nočera Superjore pilsēta Itālijā (“Nocera Superiore”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nočera Umbra pilsēta Itālijā (“Nocera Umbra”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oldžate Olona pilsēta Itālijā (“Olgiate Olona”), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Opido Lukāno pilsēta Itālijā (“Oppido Lucano”), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orta Nova pilsēta Itālijā (“Orta Nova”), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palacolo Akreide pilsēta Itālijā (“Palazzolo Acreide”), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palma di Montekjāro pilsēta Itālijā (“Palma di Montechiaro”), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjana delji Albanēzi pilsēta Itālijā (“Piana degli Albanesi”), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjedimonte Sandžermāno pilsēta Itālijā (“Piedimonte San Germano”), Lacio reģiona Frozinones provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjēve di Soligo pilsēta Itālijā (“Pieve di Soligo”), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Podžo Renatīko pilsēta Itālijā (“Poggio Renatico”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Porto Empedokle pilsēta Itālijā (“Porto Empedocle”), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Porto Mantovano pilsēta Itālijā (“Porto Mantovano”), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Porto Rekanati pilsēta Itālijā (“Porto Recanati”), Markes reģiona Mačeratas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Porto Sandžordžo pilsēta Itālijā (“Porto San Giorgio”), Markes reģiona Fermo provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Porto Tolle pilsēta Itālijā (“Porto Tolle”), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Praja a Mare pilsēta Itālijā (“Praia a Mare”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Redžo nell’Emīlija pilsēta Itālijā (“Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 164000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palermo pilsēta Itālijā (it. val. _Palermo_), osta Sicīlijas ziemeļu piekrastē, Sicīlijas reģiona un Palermo provinces administratīvais centrs, 655000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanbenedeto del Tronto pilsēta Itālijā (San Benedetto del Tronto"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bari Pilsēta Itālijā, Apūlijas reģiona un Bari provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā, 312800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banjo di Romanja pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provinces dienvidrietumu daļā
- Korredžo Pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salo pilsēta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Darfo Boario Terme pilsēta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rovato pilsēta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ardenno pilsēta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Breša Pilsēta Itālijā, Lombardijas reģiona un Brešas provinces administratīvais centrs, 188600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korridonija Pilsēta Itālijā, Markes reģiona Mačeratas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mesīna Pilsēta Itālijā, Sicīlijas reģionā, Sicīlijas salas ziemeļaustrumos, provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Badija Polezīne pilsēta Itālijā, Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Askoli Pičēno pilsēta Itālijas centrālajā daļā (_Áscoli Piceno_), Markes reģiona provinces administratīvais centrs, 49900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Areco Pilsēta Itālijas centrālajā daļā ("Arezzo"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 98500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florence pilsēta Itālijas centrālajā daļā (it. val. _Firenze_), Arno upes krastos, Toskānas reģiona un Florences provinces administratīvais centrs, 367000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Andrija pilsēta Itālijas dienvidaustrumos (_Ándria_), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 100500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barleta Pilsēta Itālijas dienvidaustrumos ("Barletta"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, osta Adrijas jūras krastā, 94700 iedzīvotāju (2014. g.), XII-XV gs. arhitektūras pieminekļi.
- Brindizi Pilsēta Itālijas dienvidaustrumos ("Brindisi"), Apūlijas reģiona Brindizi provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā, 88600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benevento Pilsēta Itālijas dienvidos ("Benevento"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kozenca Pilsēta Itālijas dienvidos ("Cosenza"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molfeta Pilsēta Itālijas dienvidos ("Molfetta"), Apūlijas reģiona Bari provincē, osta Adrijas jūras krastā, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boloņa Pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos ("Bologna"), Emīlijas-Romanjas reģiona un Boloņas provinces administratīvais centrs, 381000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venēcija Pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos (it. "Venezia"), reģiona un provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā (pilsētas vecākā daļa atrodas uz 118 salām Adrijas jūras Venēcijas lagūnā), 270 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Bolcāno pilsēta Itālijas ziemeļos (_Bolzano_), Alpos, Trentīno-Alto Adidžes reģionā, provinces administratīvais centrs, 104200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
- Milāna pilsēta Itālijas ziemeļos (_Milano_), Padānas līdzenumā, Lombardijas reģiona un Milānas provinces administratīvais centrs, 1275000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Busto Arsīcio pilsēta Itālijas ziemeļos (it. _Buso Arsizio_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 80000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bergāmo Pilsēta Itālijas ziemeļos, Lombardijā, Alpu piekājē, provinces administratīvais centrs, 115000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1815. g.
- Alesandrija pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (_Alessándria_), Pjemontas reģionā, Tanāras krastos, provinces administratīvais centrs, 89400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjella pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (_Biella_), Pjemontas reģionā, provinces administratīvais centrs, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asti Pilsēta Itālijas ziemeļrietumos ("Asti"), Pjemontas reģiona provinces administratīvais centrs, 74400 iedzīvotāju (2014. g.), kā pilsēta pazīstama kopš IX gs.
- Dženova pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (it. val. _Genova_), Ligūrijas jūras Dženovas līča krastā, Ligūrijas reģiona un Dženovas provinces administratīvais centrs, 581700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Turīna pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (it. val. _Torino_), atrodas Rietumalpu piekājē, Po upes krastos, Pjemontas reģiona un Turīnas provinces administratīvais centrs, 872600 iedzīvotāju
- Parma Pilsēta Itālijas ziemeļu daļā ("Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 177900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vē Pilsēta Jaunkaledonijas Lifū salā, Klusā okeāna rietumu daļā, Salu Provinces administratīvais centrs, 8700 iedzīvotāju (1989. g.).
- Heistingsa pilsēta Jaunzēlandes ziemeļaustrumos (_Hastings_), Hoksbejas provincē, 62100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Gisborna Pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Gisborne"), provinces administratīvais centrs, zvejas osta Poverti līča krastā, 36100 iedzīvotāju (2016. g.).
- Anlonvēna pilsēta Kambodžā (_Ánlóng Véng_), Otarmīenķijas provincē
- Kamponķāma Pilsēta Kambodžā ("Kampong Cham"), provinces administratīvais centrs, osta Mekongas labajā krastā, 118200 iedzīvotāju (2008. g.).
- Kamponthuma Pilsēta Kambodžā ("Kampong Thum"), provinces administratīvais centrs, 31400 iedzīvotāju (1998. g.).
- Kampota Pilsēta Kambodžā ("Kampot"), provinces administratīvais centrs, 627900 iedzīvotāju (2008. g.).
- Sīsophona Pilsēta Kambodžā ("Sisophon"), Bantīejmīenķeajas provinces administratīvais centrs, 190400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tākhmau Pilsēta Kambodžā, Kandālas provinces administratīvais centrs, 58300 iedzīvotāju (1998. g.).
- Bamnaka pilsēta Kambodžā, Pothisatas provinces austrumu daļā
- Sianukvila Pilsēta Kambodžā, provinces administratīvais centrs, osta Siāmas līča krastā, 66700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Sīemrīeba Pilsēta Kambodžā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 141000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Pothisata Pilsēta Kambodžā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 27200 iedzīvotāju (1998. g.).
- Kraķēha Pilsēta Kambodžā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 28900 iedzīvotāju (1998. g.).
- Prijvēna Pilsēta Kambodžā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 55100 iedzīvotāju (1998. g.).
- Batdambana Pilsēta Kambodžā, uz rietumiem no Tonlēsāba ezera, provinces administratīvais centrs, 171400 iedzīvotāju (1998. g.).
- Abongmbanga pilsēta Kamerūnā (_Abong Mbang_), Austrumu provinces rietumu daļā, Ņongas augšteces krastos
- Akoma II pilsēta Kamerūnā (_Akom II_), Dienvidu provinces rietumu daļā
- Akonolinga pilsēta Kamerūnā (_Akonolinga_), Centrālās provinces dienvidaustrumu daļā
- Babongo pilsēta Kamerūnā (_Babongo_), Adamavas provincē
- Bafanga pilsēta Kamerūnā (_Bafang_), Rietumu provinces dienvidrietumu daļā
- Bafija pilsēta Kamerūnā (_Bafia_), Centrālās provinces rietumu daļā
- Bankima pilsēta Kamerūnā, Adamavas provinces dienvdrietumu daļā
- Baņo pilsēta Kamerūnā, Adamavas provinces rietumos
- Bangangte pilsēta Kamerūnā, Rietumu provinces dienvidos
- Duala Pilsēta Kamerūnas rietumos (angļu val. "Douala"), Vuri grīvlīča krastā, Piekrastes provinces administratīvais centrs, 1907000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Buea Pilsēta Kamerūnas rietumos, Kamerūna dienvidaustrumu nogāzē, Dienvidrietumu provinces administratīvais centrs, 119000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Akme pilsēta Kanādā (_Acme_), Albertas provincē
- Albanela pilsēta Kanādā (_Albanel_), Kvebekas provincē
- Alistona pilsēta Kanādā (_Alliston_), Ontārio provinces dienvidu daļā
- Alma pilsēta Kanādā (_Alma_), Kvebekas provincē, Senžana ezera austrumu piekrastē
- Amersta pilsēta Kanādā (_Amherst_), Jaunskotijas provincē
- Amerstbērga pilsēta Kanādā (_Amherstburg_), Ontārio provinces dienvidos
- Amo pilsēta Kanādā (_Amos_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
- Anahimsfleta pilsēta Kanādā (_Anahim ’s Flat_), Britu Kolumbijas provincē
- Anahimleika pilsēta Kanādā (_Anahim Lake_), Britu Kolumbijas provincē
- Anapolisrojala pilsēta Kanādā (_Annapolis Royal_), Jaunskotijas provincē
- Anzaka pilsēta Kanādā (_Anzac_), Albertas provincē
- Arborga pilsēta Kanādā (_Arborg_), Manitobas provinces dienvidu daļā
- Arnpraiera pilsēta Kanādā (_Arnprior_), Ontārio provincē
- Atikokana pilsēta Kanādā (_Atikokan_), Ontārio provinces rietumu daļā
- Bafalonarousa pilsēta Kanādā (_Buffalo Narrows_), Saskačevanas provincē
- Ambrēna pilsēta Kanādā (_Embrun_), Ontārio provinces austrumos
- Avresenpjēra pilsēta Kanādā (_Havre-Saint-Pierre_), Kvebekas provincē, Sentlorensa līča Žaka Kartjē šauruma ziemeļu krastā
- Autluka pilsēta Kanādā (_Outlook_), Saskačevanas provincē
- Pīterboro pilsēta Kanādā (_Peterborough_), Ontārio provincē, osta Otonabi krastos, 81800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sadberi pilsēta Kanādā (_Sudbury_), Ontārio provincē, 161500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Aperheirivera pilsēta Kanādā (_Upper Hay River_), Albertas provinces ziemeļrietumu daļā
- Bēkomo Pilsēta Kanādā ("Baie-Comeau"), Kvebekas provincē, labības izvedosta Sentlorensas kreisajā krastā, pie Manikuagānas ietekas, 22100 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 1936. g.
- Blaindrivera Pilsēta Kanādā ("Blind River"), Ontārio provincē, Hūrona ezera ziemeļu krastā, 3550 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brantforda Pilsēta Kanādā ("Brantford"), Ontārio provincē, osta Grandas (ietek Ēri ezerā) krastos, 93600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Braitona Pilsēta Kanādā ("Brighton"), Ontārio provincē, Ontārio ezera piekrastē, <10000 iedzīvotāju.
- Šarlotauna Pilsēta Kanādā ("Charlottetown"), provinces "Prinča Edvarda Sala" administratīvais centrs, 106170 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kornvola Pilsēta Kanādā ("Cornwall"), Ontārio provincē, osta Sentlorensas kreisajā krastā, 46300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dosona Pilsēta Kanādā ("Dawson"), Jukonas provincē, Jukonas krastā, līdz 1953. g. bija provinces administratīvais centrs, 1300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Flinflona Pilsēta Kanādā ("Flin Flon"), Manitobas provinces rietumos, 5600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Frederiktona Pilsēta Kanādā ("Fredericton"), Sentdžonas krastos, Ņūbransvikas provinces administratīvais centrs, 56200 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1785. g.).
- Gvelfa Pilsēta Kanādā ("Guelph"), Ontārio provincē, 115000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Helifeksa Pilsēta Kanādā ("Halifax"), Jaunskotijas provinces administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 282900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kičenera Pilsēta Kanādā ("Kitchener"), Ontārio provinces dienvidaustrumu daļā, 204700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Letbridža Pilsēta Kanādā ("Lethbridge"), Albertas provincē, Klinšu kalnu piekājē. 92700 iedzīvotāju (2016. g.).
- Landona Pilsēta Kanādā ("London"), Ontārio provinces dienvidos, 353100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Medisinheta Pilsēta Kanādā ("Medicine Hat"), Albertas provinces dienvidaustrumos, Sautsaskačevanas krastos, 63300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Monktona Pilsēta Kanādā ("Moncton"), Ņūbransvikas provincē, 72300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monreāla Pilsēta Kanādā ("Montreal"), Kvebekas provincē, Sentlorensas krastos, 1600 km no okeāna, lielākā Kanādas jūras osta, 3,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Niagarafolsa Pilsēta Kanādā ("Niagara Falls"), Ontārio provincē, Niagāras kreisajā krastā, pie Niagāras ūdenskrituma, 88100 iedzīvotāju (2016. g.).
- Nipigona Pilsēta Kanādā ("Nipigon"), Ontārio provinces dienvidos, Augšezera ziemeļu krastā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Prinsdžordža Pilsēta Kanādā ("Prince George"), Britu Kolumbijā, Freizeres krastos, 74000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Prinsruperta Pilsēta Kanādā ("Prince Rupert"), Britu Kolumbijā, osta Klusā okeāna krastā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ridžaina Pilsēta Kanādā ("Regina"), Saskačevanas provinces administratīvais centrs, 179200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sageneja Pilsēta Kanādā ("Saguenay"), Kvebekas provincē, 146800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentkatarinsa Pilsēta Kanādā ("Saint Catharines"), Ontārio provinces dienvidos, Ontārio ezera dienvidu piekratē, netālu no Niagāras ūdenskrituma, 132000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sentdžona Pilsēta Kanādā ("Saint John"), Ņūbransvikas provincē, 67600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Senketēna Pilsēta Kanādā ("Saint-Quentin"), Ņūbransvikas provincē, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sarnija Pilsēta Kanādā ("Sarnia"), Ontārio provincē, Hūrona ezera dienvidu piekrastē, 71600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Saskatūna Pilsēta Kanādā ("Saskatoon"), Saskačevanas provincē, 202400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sūseintmarī Pilsēta Kanādā ("Sault Sainte Marie"), Ontārio provincē, pie ASV robežas, 75100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Setila Pilsēta Kanādā ("Sept-Îles"], Kvebekas provincē, osta Sentlorensas ziemeļu krastā, 25700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šavinigana Pilsēta Kanādā ("Shawinigan"), pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, Senmorisas krastos, 50000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šērbruka Pilsēta Kanādā ("Sherbrooke"), Kvebekas provinces dienvidos, Apalaču piekājē, 162600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sidni Pilsēta Kanādā ("Sydney"), Jaunskotijas provincē, Keipbretonas salā, Atlantijas okeāna piekrastē, 31600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tanderbeja Pilsēta Kanādā ("Thunder Bay"), Ontārio provincē, osta Augšezera krastā, 111000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Viktorija Pilsēta Kanādā ("Victoria"), Vankuveras salā, Britu Kolumbijas provinces administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Vinzora Pilsēta Kanādā ("Windsor"), Ontārio provinces dienvidos, 216500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Vinipega Pilsēta Kanādā ("Winnipeg"), Redriveras krastos, Manitobas provinces administratīvais centrs, 641500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kalgari Pilsēta Kanādā (angļu val. "Calgary"), Albertas provincē 1045 m vjl., Bovas krastos, Klinšu kalnu piekājē 1045 m vjl., 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Pīsrivera Pilsēta Kanādā, Albertas provincē, 6729 iedzīvotāji (2011. g.).
- Edmontona Pilsēta Kanādā, Albertas provinces administratīvais centrs, 730400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Truārivjēra Pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, osta Sentlorensas kreisajā krastā, 134800 iedzīvotāju (2014.g.).
- Arvida Pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, Sagenejas labajā krastā, 12000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bakingema pilsēta Kanādā, Kvebekas provinces dienvidos
- Sentdžonsa Pilsēta Kanādā, Ņūfaundlendas un Labradoras provinces administratīvais centrs, 100600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Barī Pilsēta Kanādā, Ontārio provincē, 128400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ošava Pilsēta Kanādā, Ontārio provincē, Toronto piepilsēta, osta Ontārio ezera krastā, 141600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Bankrofta pilsēta Kanādā, Ontārio provinces dienvidrietumu daļā
- Toronto Pilsēta Kanādā, osta Ontārio ezera krastā, Ontārio provinces centrs, Kanādas lielākā pilsēta - 4,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Balkārsa pilsēta Kanādā, Saskačevanas provinces dienvidu daļā
- Kvebeka Pilsēta Kanādā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 491100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Atirivera pilsēta Kenijā (_Athi River_), Austrumu provinces dienvidrietumu daļā
- Avendo pilsēta Kenijā (_Awendo_), Ņanzas provincē
- Marsabita Pilsēta Kenijā ("Marsabit"), Austrumu provincē, 5000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mombasa Pilsēta Kenijā, nelielā koraļļu salā Indijas okeāna piekrastē (ar kontinentu savieno dambji un tilts), Krasta provinces administratīvais centrs, 862100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kakamega Pilsēta Kenijā, Rietumu provinces administratīvais centrs, 57100 iedzīvotāju (1999. g.).
- Ņeri Pilsēta Kenijā, Vidusprovinces administratīvais centrs, 47000 iedzīvotāju (1999. g.).
- Garisa Pilsēta Kenijā, Ziemeļrietumu provinces administratīvais centrs, 51000 iedzīvotāju (1999. g.).
- Nakuru Pilsēta Kenijas vidienē ("Nakuru"), Riftveli provinces administratīvais centrs, 256300 iedzīvotāju (2004. g.).
- Aba pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aba_), Augšveles provinces austrumos pie Dienvidsudānas robežas, <10000 iedzīvotāju
- Abumombazi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Abumombazi_), Ziemeļubangi provincē
- Aketi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aketi_), Lejasveles provinces dienvidrietumos
- Aru pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aru_), Ituri provinces austrumos, pie Ugandas robežas
- Bagata pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Bagata_), Kvilu provinces ziemeļrietumu daļā
- Kabinda Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kabinda"), Lomami provinces administratīvais centrs, 219200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kabve Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kabwe"), Centrālās provinces administratīvais centrs, 176800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kalima Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kalima"), Maniemas provincē, \~20000 iedzīvotāju.
- Kolvezi Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kolwezi"), Lualabas provinces administratīvais centrs, 456400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Manono Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Manono"), Tagaņikas provinces dienvidrietumos, \~30000 iedzīvotāju.
- Likasi Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Augškatangas provincē, 367200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Boma Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Centrālajā Kongo provincē, jūras osta Kongo lejteces labajā krastā, 171600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Matadi Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Centrālās Kongo provinces administratīvais centrs, 245900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Kisangani Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces administratīvais centrs, 682600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Banalija pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces ziemeļu daļā
- Uvira Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provincē, 235100 iedzīvotāju (2004. g.).
- Bukavu Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provinces administratīvais centrs, osta Kivu ezera dienvidu krastā. 471800 iedzīvotāju (2004. g.), senāk saucās Kostermanvila.
- Mbandaka Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provinces administratīvais centrs, osta pie Ruki ietekas Kongo, 262800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Bunija Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ituri provinces administratīvais centrs, 230600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Čikapa Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai provincē, 366500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Kikvita Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kvilu provinces administratīvais centrs, 294200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Bambesa pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provincē
- Bambili pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provincē
- Kananga Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulua provinces administratīvais centrs, 720400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Baja-Bvanga pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulua provinces ziemeļrietumu pierobežā
- Bandundu pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Maji-Ndombes provincē
- Butembo Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ziemeļkivu provincē, 165300 iedzīvotāju (2004. g.).
- Goma Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ziemeļkivu provinces administratīvais centrs, 249900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Lubumbaši Pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos (fr. val. "Lubumbashi"), Augškatangas provinces centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1910. g. ar nosaukumu Elizabetvila, kas nomainīts 1966. g.
- Mbužimaji Pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidos (angļu val. "Mbuji-Mayi"), Bušimajes krastā, Austrumkasai provinces centrs, 919000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Bakvanga.
- Bankana pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas Kinšasas provincē
- Andona pilsēta Korejas Republikā (_Andong_), Kjonsanpukto provincē
- Anana pilsēta Korejas Republikā (_Angang_), Kjonsanpukto provinces austrumu daļā
- Ansona pilsēta Korejas Republikā (_Ansŏng_), Kjongido provinces dienvidos
- Asana pilsēta Korejas Republikā (_Asan_), Čhunčhonnamdo provincē
- Phohana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Pohang"), Kjonsanpukto provincē, zvejas osta Japāņu jūras Jonilas līča krastā, 505600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čindžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā; "Chinju"), Kjonsannamdo provincē, Namganas krastos, 337900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Josu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā; "Yosu"), Čollanamdo provincē, osta Korejas šauruma krastā, 295400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čedžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čedžudo salā, Čedžudo īpašās autonomās provinces administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čhonana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čhunčhonnamdo provincē, 532000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čhodžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čhunčhonpukto provinces administratīvais centrs, 623900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sunčhona Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollanamdo provincē, 270400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mokpho Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollanamdo provincē, osta Dzeltenās jūras krastā, 243300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Iksana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollapukto provincē, 313600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čondžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollapukto provinces administratīvais centrs, 633300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vondžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kanvondo provincē, 298800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Phjontheka Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjongido provincē, 402500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kimhe Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjonsannamdo provincē, 465000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kumi Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjonsanpukto provincē, 391900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Anjana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta (hangilā: 안양시 ; handžā: 安養市 ; angļu val. _Anyang_), Kjongido provincē, 624200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Anbjona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (_Anbyŏn_), Kanvondo provincē
- Kangje Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Kanggye"), Čagando provinces administratīvais centrs, 252000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Sinijdžu Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinuiju"), Phjonanpukto provinces administratīvais centrs, 383200 iedzīvotāju (2003. g.).
- Tančhona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Tanchon"), Hamgjonnamdo provincē, Japāņu jūras piekrastē, 284000 iedzīvotāju (1987. g.).
- Andžu pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā) (_Anju_), Phjonannamdo provincē
- Čhondžina Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), (hangilā: 청진시 ; handžā: 清津市), Hamgjonpukto provinces administratīvais centrs, osta Japāņu jūras krastā, 614900 iedzīvotāju (2008. g.).
- Hinnama Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hamgjonnamdo provincē, Hamhinas piepilsēta, 200000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Hamhina Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hamgjonnamdo provinces administratīvais centrs, 600000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Nampho Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhenamdo provincē, 665500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Hedžu Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhenamdo provinces administratīvais centrs, 273600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sarivona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhepukto provinces administratīvais centrs, 298700 iedzīvotāju (2003. g.).
- Vonsana Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Kanvondo provinces administratīvais centrs, 358300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tokčhona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Phjonannamdo provincē, 217000 iedzīvotāju (1987. g.).
- Sunčhona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Phjonannamdo provincē, 356000 iedzīvotāju (1987. g.).
- Phjonsona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Phjonannamdo provinces administratīvais centrs, 383200 iedzīvotāju (2003. g.).
- Kesona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 334400 iedzīvotāju (1993. g.).
- Sonbona Pilsēta Korejas Tutas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sonbong"), Rasonas provincē, pie Krievijas un Ķīnas robežas, Japāņu jūras Ungi līča krastā, 27300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Alahvela pilsēta Kostarikā (_Alajuela_), provinces administratīvais centrs, 42900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kartago Pilsēta Kostarikā ("Cartago"), provinces administratīvais centrs, 100800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Liberija Pilsēta Kostarikā ("Liberia"), Gvanakastes provinces administratīvais centrs, 56900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Limona Pilsēta Kostarikā ("Limon"), provinces administratīvais centrs, 58500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Puntarenasa Pilsēta Kostarikā ("Puntarenas"), provinces administratīvais centrs, 115000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanisidro de Elherenala pilsēta Kostarikā ("San Isidro de El General"), Sanhosē provincē, 45300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Agvada de Pasaherosa pilsēta Kubā (_Aguada de Pasajeros_), Sjenfuegosas provinces rietumos
- Amansio pilsēta Kubā (_Amancio_), Lastunasas provinces rietumu daļā
- Artemisa pilsēta Kubā (_Artemisa_), Havanas provincē, 81200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kaibarjena Pilsēta Kubā ("Caibarien"), Viljaklaras provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 37900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kamagveja Pilsēta Kubā ("Camaguey"), provinces administratīvais centrs, 306800 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sjenfuegosa Pilsēta Kubā ("Cienfuegos"), provinces administratīvais centrs, 142600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Gvantanamo Pilsēta Kubā ("Guantanamo"), provinces administratīvais centrs, 208400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Gvinesa Pilsēta Kubā ("Guines"), Havannas provincē, 69000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Olgina Pilsēta Kubā ("Holguin"), provinces administratīvais centrs, 275400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Lastunasa Pilsēta Kubā ("Las Tunas"), provinces administratīvais centrs, 150500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Mansaniljo Pilsēta Kubā ("Manzanillo"), Granmas provincē, osta Karību jūras Gvakanajas līča krastā, 97000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Marjela Pilsēta Kubā ("Mariel"), Havanas provincē, osta Meksikas līča krastā, 42500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Matansasa Pilsēta Kubā ("Matanzas"), provinces administratīvais centrs, osta pie Floridas šauruma, 130400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Morona Pilsēta Kubā ("Moron"), Sjego de Avilas provincē, 53600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Nuevitasa Pilsēta Kubā ("Nuevitas"), Kamagvejas provincē, 44900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Pinara del Rio pilsēta Kubā ("Pinar del Rio"), provinces administratīvais centrs, 137800 iedzīvotāju (2006. g.)
- Plasetasa Pilsēta Kubā ("Placetas"), Viljaklaras provincē, 71200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Sagva la Grande pilsēta Kubā ("Sagua la Grande"), Viljaklaras provincē, 56100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Santaklara Pilsēta Kubā ("Santa Clara"), Viljaklaras provinces administratīvais centrs, 208500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Santjgo de Kuba pilsēta Kubā ("Santiago de Cuba"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 426200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Trinidada Pilsēta Kubā ("Trinidad"), Sanktispiritusas provincē, 73500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Palmasorjano pilsēta Kubā (“Palma Soriano”), Santjago de Kubas provincē, 124600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Bajamo Pilsēta Kubā, Granmas provinces administratīvais centrs, 146600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Barakoa Pilsēta Kubā, Gvantanamas provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 81800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Florida Pilsēta Kubā, Kamagvejas provincē, 53800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kardenasa Pilsēta Kubā, Matansasas provincē, osta pie Floridas šauruma, 80800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Moa Pilsēta Kubā, Olginas provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 57700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Banesa pilsēta Kubā, Olginas provinces ziemeļu daļā
- Bajaonda pilsēta Kubā, Pinara del Rio provinces ziemeļaustrumu daļā
- Sanktispiritusa Pilsēta Kubā, provinces administratīvais centrs, 98500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sjego de Avila pilsēta Kubā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 109700 iedzīvotāju (2006. g.)
- Ačena pilsēta Ķīnā (_Acheng_), Heilundzjanas provincē, aptuveni 40 km uz dienvidaustrumiem no Harbinas
- Alihe pilsēta Ķīnā (_Alihe_), Heilundzjanas provinces ziemeļrietumu daļā
- Aņčana pilsēta Ķīnā (_Anchang_), Sičuaņas provincē
- Aņda pilsēta Ķīnā (_Anda_), Heilundzjanas provincē
- Anansji pilsēta Ķīnā (_Ang’angxi_), Heilundzjanas provincē
- Aņguana pilsēta Ķīnā (_Anguang_), Dzjiliņas provinces ziemeļos
- Aņguo pilsēta Ķīnā (_Anguo_), Hebei provincē
- Aņhua pilsēta Ķīnā (_Anhua_), Hunaņas provincē
- Aņjana pilsēta Ķīnā (_Anyang_), Henaņas provincē, 570800 iedzīvotāju (2002. g.), ap 1500.-1000. g. p. m. ē. bija Šanu valsts galvaspilsēta
- Aņji pilsēta Ķīnā (_Anyi_), Dzjansji provinces ziemeļu daļā
- Aņjuaņa pilsēta Ķīnā (_Anyuan_), Dzjansji provincē; Sjiņšaņa
- Aņjuaņa pilsēta Ķīnā (_Anyuan_), Gaņsu provincē
- Aņjue pilsēta Ķīnā (_Anyue_), Sičuaņas provincē
- Aņdzji pilsēta Ķīnā (_Anji_), Džedzjanas provinces ziemeļu daļā
- Aņdzjana pilsēta Ķīnā (_Anjiang_), Hunaņas provincē
- Aņkou pilsēta Ķīnā (_Ankou_), Gaņsu provinces austrumu daļā
- Aņluna pilsēta Ķīnā (_Anlong_), Guidžou provinces dienvidrietumos, Sjinji Buju un Miao autonomajā prefektūrā
- Aņlu pilsēta Ķīnā (_Anlu_), Hubei provincē
- Aņnina pilsēta Ķīnā (_Anning_), Juņnaņas provincē
- Aņpina pilsēta Ķīnā (_Anping_), Hebei provincē
- Aņpu pilsēta Ķīnā (_Anpu_), Guandunas provinces dienvidrietumos
- Aņcju pilsēta Ķīnā (_Anqiu_), Šaņdunas provincē
- Aņsai pilsēta Ķīnā (_Ansai_), Šaaņsji provincē
- Aņsjana pilsēta Ķīnā (_Anxiang_), Hunaņas provinces ziemeļu daļā
- Aņže pilsēta Ķīnā (_Anze_), Šaņsji provincē
- Badaohao pilsēta Ķīnā (_Badaohao_), Lianoninas provincē
- Baduna pilsēta Ķīnā (_Badong_), Hubei provincē
- Badžou pilsēta Ķīnā (_Bazhou_), Hebei provincē
- Nasji pilsēta Ķīnā (_Naxi_, _Anfu_), Sičuaņas provinces dienvidu daļā
- Šounina pilsēta Ķīnā (_Shouning_, _Aoyang_), Fudzjaņas provincē
- Tunliana pilsēta Ķīnā (_Tongliang_; _Bachuan_), Čuncjinas provincē
- Bačhena pilsēta Ķīnā (_Wagên_), Sičuaņas provincē
- Čande Pilsēta Ķīnā ("Changde"), Hunaņas provincē, pie Juandzjanas ietekas Duntinhu ezerā, 437000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Čanšu Pilsēta Ķīnā ("Changshu"), Šanhajas provincē, 565200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Fusjiņa Pilsēta Ķīnā ("Fuxin"), Liaoninas provincē, 690400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Haikou Pilsēta Ķīnā ("Haikou"), Hainaņas salā, Dienvidķīnas jūrā, Hainaņas provinces administratīvais centrs, 534000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Hečuaņa Pilsēta Ķīnā ("Hechuan"), Čuncjinas provinces ziemeļu daļā, 1421000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Huainaņa Pilsēta Ķīnā ("Huainan"), Aņhui provincē, 877800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Huanši Pilsēta Ķīnā ("Huangshi"), Hubei provincē, osta Jandzi labajā krastā, 598800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Janjuaņa Pilsēta Ķīnā ("Yangyuan"), Hebei provinces ziemeļu daļā.
- Jandžou Pilsēta Ķīnā ("Yangzhou"), Dzjansu provincē, 548200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Jaņtai Pilsēta Ķīnā ("Yantai"), Šaņdunas provincē, 991900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Ičuņa Pilsēta Ķīnā ("Yichun"), Dzjansji provinces rietumu daļā.
- Ičuņa Pilsēta Ķīnā ("Yichun"), Heilundzjanas provincē, 800600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Inkou Pilsēta Ķīnā ("Yingkou"), Liaoninas provincē, 529000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Juimeņa Pilsēta Ķīnā ("Yuimen"), Gaņsu provincē, Nanšana kalnu piekājē \~2000 m vjl., 560000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dzjiņdžuna Pilsēta Ķīnā ("Jinzhong"), Šaņsji provincē, 560000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dzjudzjana Pilsēta Ķīnā ("Jiujiang"), Dzjansi provinces ziemeļos, osta Jandzi labajā krastā, 551300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kaifena Pilsēta Ķīnā ("Kaifeng"), Henaņas provincē, 594900 iedzīvotāju (2002. g.), viena no senākajām Ķīnas pilsētām, galvaspilsēta 960.-1127. g.
- Liaojana Pilsēta Ķīnā ("Liaoyang"), Liaoninas provincē, starp Šeņjanu un Aņšaņu, 527900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Liaojuaņa Pilsēta Ķīnā ("Liaoyuan"), Dzijliņas provincē, 1177000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Maaņšaņa Pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Āņhui provinces austrumu daļā, osta Jandzi labajā krastā, >500000 iedzīvotāju.
- Mudaņdzjana Pilsēta Ķīnā ("Mudanjiang"), Heilundzjanas provincē, 660700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Naņtona Pilsēta Ķīnā ("Nantong"), Dzjansu provincē, osta Jandzi deltas ziemeļu krastā, 564700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Cjiņhuandao Pilsēta Ķīnā ("Qinhuangdao"), Hebei provincē, Bohai jūras piekrastē, 549100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Šaosjina Pilsēta Ķīnā ("Shaoxing"), Džedzjanas provincē, 347300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Sipina Pilsēta Ķīnā ("Siping"), Dzjiliņas provincē, 508500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Tunlina Pilsēta Ķīnā ("Tongling"), Aņhui provincē, osta Jandzi labajā krastā, 741500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vansjana Pilsēta Ķīnā ("Wanxian"), Sičuaņas provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, 260000 iedzīvotāju (1970. g.).
- Učana Pilsēta Ķīnā ("Wuchang"), Heilundzjanas provincē, 881200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Uhu Pilsēta Ķīnā ("Wuhu"), Aņhui provincē, osta Jandzi labajā krastā, 567000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Sjanfaņa Pilsēta Ķīnā ("Xiangfan"), Hubei provincē, piestātne Hanšujas krastos, 835200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Sjantaņa Pilsēta Ķīnā ("Xiangtan"), Hunaņas provincē, 561700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Sjaņjana Pilsēta Ķīnā ("Xianyang"), Šaaņsji provincē, 540800 iedzīvotāju (2002. g.), Ķīnas galvaspilsēta Cinu dinastijas laikā (221.-207. g. p. m. ē.).
- Sjiņhua Pilsēta Ķīnā ("Xinhua"), Hunaņas provincē, 1111000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sjuičana Pilsēta Ķīnā ("Xuchang"), Henaņas provincē, 1265500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džandzjakou Pilsēta Ķīnā ("Zhangjiakou"), Hebejas provincē, 688300 iedzīvotāju (2002. g.); Kalgana.
- Džeņdzjana Pilsēta Ķīnā ("Zhenjiang"), Dzjansu provincē, osta Jandzi labajā krastā, pie Lielā kanāla, 536200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Dzjanjiņa Pilsēta Ķīnā, Aņhui provincē, 360800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Fujana Pilsēta Ķīnā, Aņhui provincē, 387300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Benbu Pilsēta Ķīnā, Aņhui provincē, 533300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Hefei Pilsēta Ķīnā, Aņhui provinces administratīvais centrs, 1170000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Dzjisji Pilsēta Ķīnā, Aņhuii provincē.
- Cekhoka pilsēta Ķīnā, Cjinhai provincē
- Dulaņa pilsēta Ķīnā, Cjinhai provincē
- Golmuda pilsēta Ķīnā, Cjinhai provincē
- Gunhe pilsēta Ķīnā, Cjinhai provincē
- Haijaņa pilsēta Ķīnā, Cjinhai provincē
- Ķegumdo pilsēta Ķīnā, Cjinhai provincē
- Mačhena pilsēta Ķīnā, Cjinhai provincē
- Miņhe pilsēta Ķīnā, Cjinhai provincē
- Sjinina pilsēta Ķīnā, Cjinhai provinces administratīvais centrs, 1029400 iedzīvotāju (2002. g.)
- Sēluna pilsēta Ķīnā, Cjinhai provinces austrumos pie Šaaņsji provinces robežas
- Pema pilsēta Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidaustrumos
- Huatugou pilsēta Ķīnā, Cjinhai provinces ziemeļrietumos
- Cjaņdzjana pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē
- Cjidzjana pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē
- Fulina pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē
- Vaņdžou Pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē, 574000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Usji Pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provincē.
- Sjušaņa pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provinces dienvidu daļā
- Fendzje pilsēta Ķīnā, Čuncjinas provinces ziemeļaustrumos
- Humeņa Pilsēta Ķīnā, Dunguaņas piepilsēta Guandunas provincē, 577500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Čaņgaņa Pilsēta Ķīnā, Dunguaņas piepilsēta Guandunas provincē, 584500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Aņfu pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Džanšu pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Dziņsjaņa pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Dzisji pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Dzjiaņa pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Dzjišui pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Fenčena pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Gaoaņa pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Gunsji pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Huičana pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Ihuana pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Juidu pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Leaņa pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Naņkana pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Nindu pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Šanjou pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Sjinaņa pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Sjinguo pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Sjiņjui pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Suičuaņa pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Taihe pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Vaņaņa pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē
- Pinsjana Pilsēta Ķīnā, Dzjansji provincē, 357800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Ličuaņa pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces austrumos
- Naņčena pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces austrumos
- Dzjiņsji pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces austrumu daļā
- Guančana pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces austrumu daļā
- Guisji pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces austrumu daļā
- Henfena pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces austrumu daļā
- Intaņa pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces austrumu daļā
- Žuidzjiņa pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces austrumu pierobežā
- Ifena pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces dienvidaustrumu daļā
- Sjuņvu pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces dienvidaustrumu daļā
- Dinnaņa pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces dienvidos
- Daju pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces rietumu daļā
- Dzjinganšaņa pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces rietumu daļā
- Feņji pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces rietumu daļā
- Junsjiņa pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces rietumu daļā
- Lunši pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces rietumu daļā
- Šangao pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces rietumu daļā
- Šanli pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces rietumu daļā
- Vaņdzai pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces rietumu daļā
- Veņdžu pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces rietumu pierobežā
- Dzindedžeņa Pilsēta Ķīnā, Dzjansji provinces ziemeļaustrumu daļā, 444700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Naņdzjina Pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincas administratīvais centrs, 2966000 iedzīvotāju (2002. g.); Nankina; Naņdzina.
- Baojina pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincē
- Taidžou Pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincē, 1607100 iedzīvotāju (2010. g.); Taidžova.
- Jaņčena Pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincē, 419300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Huaibei Pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincē, 629300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Huaijiņa Pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincē, 749700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Liaņjuņgana Pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincē, osta Dzeltenās jūras krastā, 536200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Tunhua Pilsēta Ķīnā, Dzjiliņas provincē, 392800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Baišaņa pilsēta Ķīnā, Dzjiliņas provinces austrumu daļā
- Sundzjana pilsēta Ķīnā, Dzjiliņas provinces dienvidaustrumu daļā
- Baišaņa pilsēta Ķīnā, Dzjiliņas provinces dienvidu daļā
- Baičena pilsēta Ķīnā, Dzjiliņas provinces ziemeļos
- Ivu Pilsēta Ķīnā, Džedzjana provincē, 560300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Cisji Pilsēta Ķīnā, Džedzjanas provincē, 148200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Veņlina Pilsēta Ķīnā, Džedzjanas provincē, Austrumķīnas jūras piekrastē, 170000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Taidžou Pilsēta Ķīnā, Džedzjanas provincē, Austrumķīnas jūras piekrastē, 1902500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fujana PIlsēta Ķīnā, Džedzjanas provincē.
- Dzjaņde pilsēta Ķīnā, Džedzjanas provinces ziemeļaustrumu daļā; Baiša
- Čanle pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Čantina pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Dacju pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Datiaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Džanpina pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Džanpu pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Dzjanle pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Dzjiņdzjana pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Fucjina pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Haokou pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Haukou pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Huaaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Huiaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Jousji pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Junaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Junčuna pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Jundina pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Juņsjao pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Juntai pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Liaņčena pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Lunhai pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Lunjaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Minsji pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Naņaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Naņpina pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Ninhua pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Penkou pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Pinhe pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Putiaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Šanhana pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Saņmina pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Šasjana pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Sjacjuo pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Sjajana pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Sjaņjou pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Šuņčana pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Upina pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- Cjuaņdžou pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē, 764100 iedzīvotāju (2002. g.)
- Sjameņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē, 963000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Pintaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē, Haitaņas salā
- Šičena pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē, Sjinhua līča krastā
- Dunšaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē, tāda paša nosaukuma salā
- Šeņhu pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē, Taivānas šauruma krastā
- Aņsji pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē; Fenčena
- Džandžou pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces dienvidos, Dzjulundzjanas labajā krastā, 567900 iedszīvotāju (2000. g.)
- Dzjaņnina pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces rietumu daļā
- Pučena pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces ziemeļos
- Šaikou pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces ziemeļrietumu daļā
- Šaovu pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces ziemeļrietumu daļā
- Tainina pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces ziemeļrietumu daļā
- Dzjaņjana pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces ziemeļu daļā
- Dzjaņou pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces ziemeļu daļā
- Guandze pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces ziemeļu daļā
- Ujišaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces ziemeļu daļā
- Baijiņa pilsēta Ķīnā, Gaņsu provincē
- Dančana pilsēta Ķīnā, Gaņsu provincē
- Dinsji pilsēta Ķīnā, Gaņsu provincē
- Hedzuo pilsēta Ķīnā, Gaņsu provincē
- Jundena pilsēta Ķīnā, Gaņsu provincē
- Liņsja pilsēta Ķīnā, Gaņsu provincē
- Liņtao pilsēta Ķīnā, Gaņsu provincē
- Lunsji pilsēta Ķīnā, Gaņsu provincē
- Pinčuaņa pilsēta Ķīnā, Gaņsu provincē
- Pinliana pilsēta Ķīnā, Gaņsu provincē
- Dzjinina Pilsēta Ķīnā, Gaņsu provincē, 507000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Cjinčena pilsēta Ķīnā, Gaņsu provinces austrumu daļā
- Cjinjana pilsēta Ķīnā, Gaņsu provinces austrumu daļā
- Huisjaņa pilsēta Ķīnā, Gaņsu provinces dienvidaustrumu daļā
- Lunnaņa pilsēta Ķīnā, Gaņsu provinces dienvidos
- Duņhuana Pilsēta Ķīnā, Gaņsu provinces rietumos, \~200000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aņsji pilsēta Ķīnā, Gaņsu provinces ziemeļrietumu daļā
- Baihao pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Baoaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Boluo pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Cjinjuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Cunhua pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Doumena pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Džaocjiņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Dzenčena pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Džunsjiņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Fogana pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Gaojao pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Guannina pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Hejuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Hešaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Huijana pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Inde pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Liaņpina pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Lungana pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Lunmeņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Saņšui pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Sihui pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Sjiņfena pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Sjiņsjina pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Taišaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Venjuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē
- Huidžou Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 354500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Dzjanmeņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 362400 iedzīvotāju (2002. g.)
- Dzjejana Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 411500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Lufena Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 434600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Šaoguaņa Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 463300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Budzji Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 513000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Džuhai Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, 835200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Baņtou pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, Džudzjanas (Pērļu upes) deltā
- Dunguaņa Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, Guandžou aglomerācijā, 562700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Džunšaņa Pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, Guandžou aglomerācijā, 581600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Čaojana pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, Šaņtou piepilsēta, 791700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Lunčuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces austrumu daļā
- Uhua pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces austrumu daļā
- Čaodžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Dapu pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Dzidzjiņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Dzjaolina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Dzješi pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Dzjesji pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Fenšuņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Haifena pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Huilai pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Laņtana pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Meidžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Saņžao pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Žaopina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā
- Punina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā, 607200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Šaņvei pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā, Honhai līča austrumu piekrastē
- Leidžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidos, 1500000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Sjičuna pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
- Šaņdžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidos, Dienvidķīnas jūras Šančuaņas salā
- Maomina Pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumos, 455100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Diaņbai pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā
- Gaodžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā
- Huadžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā
- Jansji pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā
- Liaņdzjana pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā
- Učuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā
- Džapo pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Dienvidķīnas jūras krastā
- Diaņčena pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē
- Suisji pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Leidžou pusasalas ziemeļos
- Uši pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Leidžou pussalas dienvidrietumu piekrastē
- Džaņdzjana pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, osta Dienvidķīnas jūras krastā, 719700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Eņpina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā
- Huiduna pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā
- Naņšui pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā
- Jandzjana pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā, Bedzjiņas līča krastā
- Guanhai pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidu daļā, Dienvidķīnas jūras krastā
- Čuņvaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
- Fenkai pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
- Huaidzji pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
- Jančuņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
- Juinaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
- Juņfu pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
- Luodina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
- Naņfena pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
- Siņji pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces rietumu daļā
- Hepina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Naņsjuna pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Pinjuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Šisjina pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Žeņhua pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Liaņšaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļrietumu daļā
- Janšaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļu daļā
- Lečana pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļu daļā
- Liaņdžou pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļu daļā
- Pinši pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļu daļā
- Žujuaņa pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļu daļā
- Paņjui Pilsēta Ķīnā, Guandžou piepilsēta Guandunas provincē, 547900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Bidzje pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Dujuņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Dušaņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Juicjina pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Kaili pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Luodiaņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Saņsui pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Tundzi pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Tunžeņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Tunžeņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Žundzjana pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē
- Dzuņji pilsēta Ķīnā, Guidžou provincē, 378600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Vanmo pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces dienvidrietumos, Sjinji Buju un Miao autonomajā prefektūrā
- Cehena pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces dienvidrietumos, Sjinji Buju un Miao autonomās prefektūras dienvidos
- Sjinji pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces dienvidrietumu daļā
- Baiguo pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces rietumu daļā
- Liupaņšui pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces rietumu daļā
- Paņsjaņa pilsēta Ķīnā, Guidžou provinces rietumu daļā
- Sjinnina pilsēta Ķīnā, Gunadunas provincē, 1130000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Baotina pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē, Hainaņas salas dienvidu daļā
- Baiša pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē, Hainaņas salas vidusdaļā; Jāča.
- Leduna pilsēta Ķīnā, Hainaņas provinces un salas dienvidrietumu daļā
- Baodina Pilsēta Ķīnā, Hebei provincē, 666100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Baicjuaņa pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē
- Dzjamusi Pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē, 590300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Hegana Pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē, 593100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Dzjisji Pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē, 757600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Dacjina Pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē, 879300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Baocjina pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provinces austrumu daļā
- Mulena pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provinces austrumu daļā
- Bajaņa pilsēta Ķīnā, Heliundzjanas provincē
- Baoaņa pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē
- Baofena pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē
- Dzjaodzuo Pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē, 576700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Sjiņsjana Pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē, 647900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Pindinšaņa Pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē, 687000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Šancju Pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē, 800200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Ijana Pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē.
- Baokana pilsēta Ķīnā, Hubei provincē
- Edžou Pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, 305600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Suidžou Pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, 349100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Šijaņa Pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, 404800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Sjaņtao Pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, 433000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Dzjindžou Pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, 619200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Ičana Pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, 653000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Eņši pilsēta Ķīnā, Hubei provinces rietumu daļā
- Hankova Pilsēta Ķīnā, Hubejas provincē, Hanšujas labajā krastā, kopš 1956. g. Uhaņas pilsētas sastāvdaļa.
- Učana Pilsēta Ķīnā, Hubejas provincē, kopš 1953. g. Uhaņas sastāvdaļa.
- Džandzjadzje pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē
- Dzjišou pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē
- Huaihua pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē
- Hundzjana pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē
- Vančena pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē
- Juejana Pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē, 522800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Džudžou Pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē, 580500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Ijana Pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē, 707700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Dzjindžou Pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē.
- Liujana pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces austrumos
- Čalina pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā
- Henduna pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā
- Henšaņa pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā
- Jaņlina pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā
- Jousjaņa pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā
- Junsjina pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā
- Leijana pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā
- Lilina pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā
- Dzisjina pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidaustrumu daļā
- Dzjahe pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidaustrumu daļā
- Guiduna pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidaustrumu daļā
- Guijana pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidaustrumu daļā
- Idžana pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidaustrumu daļā
- Liņvu pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidaustrumu daļā
- Žučena pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidaustrumu daļā
- Daosjaņa pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidu daļā
- Dzjanhua pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidu daļā
- Ninjuaņa pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidu daļā
- Cjuidzjina pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
- Čusjuna pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
- Dali pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
- Dunčuaņa pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
- Dzjaņšui pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
- Fencjina pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
- Juaņmou pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
- Junšena pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
- Jusji pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
- Kaijuaņa pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
- Liņcana pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
- Luopina pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
- Simao pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
- Sjiņpina pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
- Veņšaņa pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
- Baosju pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē, Hunhes Haņi un Ji autonomajā prefektūrā
- Boai pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces austrumos
- Sjuaņvei pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces austrumu daļā
- Suidzjana pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces austrumu daļā
- Funina pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidaustrumos
- Laņcana pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumu daļā
- Dzjinhuna pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidu daļā
- Mehla pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidu daļā
- Baihecjao pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces Hunhes Haņi un Ji autonomās prefektūras austrumos
- Lusui pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces rietumos, Nudzjanas (Salvinas) krastos
- Baošaņa pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces rietumu daļā
- Džaotuna pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces rietumu daļā
- Genma pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces rietumu daļā
- Lusji pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces rietumu daļā
- Gunšaņa pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces ziemeļrietumu daļā
- Lidzjana pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces ziemeļrietumu daļā
- Veisji pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces ziemeļrietumu daļā
- Daņduna Pilsēta Ķīnā, Lianoninas provincē, 602000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Paņdzjiņa Pilsēta Ķīnā, Lianoninas provincē, 602500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Haičena Pilsēta Ķīnā, Liaoninas provincē, 283000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Huludao Pilsēta Ķīnā, Liaoninas provincē, 536000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Dzjiņdžou Pilsēta Ķīnā, Liaoninas provincē, 702900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Beņsji Pilsēta Ķīnā, Liaoninas provincē, 834200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Ļuišuņa Pilsēta Ķīnā, Liaoninas provincē, Liaodunas pussalas dienvidos, 324800 iedzīvotāju (2010. g.); Portartura (1898.-1905. g.).
- Bajuicjuaņa pilsēta Ķīnā, Liaoninas provincē, Liaodunas pussalas rietumu piekrastē
- Taiaņa Pilsēta Ķīnā, Liaoninas provincē.
- Baoguolao pilsēta Ķīnā, Liaoninas provinces Čaojanas prefektūras ziemeļaustrumu daļā
- Bamiaņčeva pilsēta Ķīnā, Liaoninas provinces ziemeļaustrumos
- Baosjina pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
- Barkhama pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
- Darcemdo pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
- Dudzjanjaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
- Dzijana pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
- Haņjuaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
- Lešaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
- Meigu pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
- Meišaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
- Miaņnina pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
- Sjičana pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
- Sjujuna pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
- Veņčuaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
- Neidzjana pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, 334600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Ludžou pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, 404600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Miaņjana Pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, 466800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Dziguna Pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, 486000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Naņčuna Pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, 508900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Ibiņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, osta pie Miņdzjanas ietekas Jandzi, 836300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jaaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, uz dienvidrietumiem no Čendu, 1507000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Badžuna pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces austrumu daļā
- Dadžou pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces austrumu daļā
- Huajina pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces austrumu daļā
- Suinina pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces austrumu daļā
- Vaņjuaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces austrumu daļā
- Paņdžihua pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces dienvidos, 507400 iedzīvotāju (2002. g.)
- Dečana pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces dienvidu daļā
- Kardze pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces rietumu daļā
- Guanjuaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Dzoge pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces ziemeļos
- Sunpaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces ziemeļu daļā
- Aņkana pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
- Baišui pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
- Čengu pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
- Dzjinbiaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
- Fusjaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
- Haņdžuna pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
- Jaņaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
- Jaņjaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
- Juiliņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
- Šanluo pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
- Tunčuaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
- Veinaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
- Baoaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē; Džidaņa
- Sjiaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provinces administratīvais centrs, 2657900 iedzīvotāju (2002. g.)
- Baihe pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provinces austrumos
- Baodzji pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provinces rietumu daļā, 496100 iedzīvotāju (2002. g.)
- Dinbiaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provinces ziemeļos
- Šeņmu pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provinces ziemeļu daļā
- Usji Pilsēta Ķīnā, Šanhajas provincē, 1318600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Hudžou Pilsēta Ķīnā, Šanhajas provincē, 351500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Isjina Pilsēta Ķīnā, Šanhajas provincē, 534600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Hedze Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 339800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Dzoučena Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 352000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Židžao Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 370300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Tendžou Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 412800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Sjiņtai Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 489700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Dunjina Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 539600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Taiaņa Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 641200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Liņji Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 679200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Veifana Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 718800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Dzaodžuana Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provincē, 733100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Sjudžou Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 1210800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Dzjiņaņa Pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 2346000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Suide pilsēta Ķīnā, Šaņsji provincē
- Baode pilsēta Ķīnā, Šaņsji provinces ziemeļrietumos, Huanhe labajā krastā
- Baodi pilsēta Ķīnā, Tiaņdzjiņas provincē
- Aņcjina pilsēta Ķīnas austrumu daļā (_Anquing_), Aņhui provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, \~300000 iedzīvotāju
- Bošana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Boshan"), Šandunas provincē, Šandunas kalnu ziemeļu piekājē, 4530000 iedzīvotāju (2010. g.); Dzibo.
- Čandži Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Changzhi"), Šaņsji provinces dienvidaustrumos, 484200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Finfina Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Fengfeng"), Hebejas provinces dienvidrietumos.
- Handana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Handan"), Hebejas provincē, 1330000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Handžou Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Hangzhou"), Austrumķīnas jūras krastā, osta Fučuņdzjanas upes grīvā, Džedzjanas provinces centrs, 2059800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Hefeja Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Hefei"), Aņhujas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Jancjuaņa Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Yangquan"), Šaņsji provincē, 1368500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Naņčana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Nanchang"), Dzjansji provinces administratīvais centrs, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Naņjana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Nanyang"), Henaņas provinces dienvidos, 531200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Cjindao Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Qingdao"), Šaņdunas provincē, 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.), osta Dzeltenās jūras krastā.
- Saņmeņsja Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Sanmenxia"), Henaņas provinces ziemeļos, pie aizas Huanhes labajā krastā, 583900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šidzjadžuana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Shijiazhuang"), Hebejas provinces administratīvais centrs, 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Sudžou Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Suzhou"), Dzjansu provincē, osta Lielā kanāla krastos, 1,45 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Tangu Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Tanggu"), Tiaņdzjiņas provincē, osta Haihes kreisajā krastā, netālu no Bohai jūras Bohai līča.
- Tanšaņa Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Tangshan"), Hebejas provincē, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Usji Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Wuxi"), Dzjansu provincē, piestātne Lielā kanāla krastā, 3542300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sjiņjana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Xinyang"), Henaņas provincē, 1230000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Siņsjana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Xinxiang"), Henaņas provinces ziemeļaustrumos, 1047000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sjuaņhua Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Xuanhua"), Hebejas provincē, 274000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Haņdaņa Pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Handan"), Hebejas provincē, Fujanhes krastos, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Ninbo Pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Ningbo"), Džedzjanas provinces austrumos, osta pie Jundzjanas, 26 km no Austrumķīnas jūras, 732000 iedzīvotāju.
- Taijuaņa Pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Taiyuan"), Fiņhes krastos, Šaņsji provinces administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Sjuidžou Pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Xuzhou"), Dzjansu provincē, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Džendžou Pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zhengzhou"), Henaņas provinces administratīvais centrs, 2,03 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Luojana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā, Henaņas provinces ziemeļrietumos, Lohes krastos, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Dzinaņa Pilsēta Ķīnas austrumu daļā, Huanhe krastos (ķīn. val. "Jinan"), Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Siaņa Pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (ķīn. val. "Xi'an"), Huanhes pietekas Veihes krastos, Šeņsi provinces administratīvais centrs, 4,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Uhaņa Pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (武汉 Wǔhàn), osta pie Haņšui ietekas Jandzi (pieejama arī jūras kuģiem), Hubejas provinces administratīvais centrs, 10610000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Venčana Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumos ("Wenchang"), Hainaņas provincē, Hainaņas salas ziemeļaustrumos, 115000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Henjana Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Henguang"), Hunaņas provincē, osta Sjandzjanas krastos, 640500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Šaojana Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Shaoyang"), Hunaņas provincē, osta Dzišujas labajā krastā, 7072000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Veņdžou Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Wenzhou"), Džedzjanas provincē, osta Oudzjanas krastos, netālu no tās ietekas Austrumķīnas jūrā, 881000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čandžou Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Changzhou"), Dzjansu provinces dienvidos, osta Lielā kanāla krastā, 978000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Gaņdžou pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, Dzjansji provinces dienvidos, Gaņdzjanas augšteces rajonā, 494600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Fošaņa pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, Guandunas provincē, 768700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Čanša pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, Hunaņas provinces administratīvais centrs, osta Sjandzjanas krastā, 2,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Fudžou pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, osta Miņdzjanas krastā, Fudzjaņas provinces administrtīvais centrs, 1,22 mlj iedzīvotāju
- Šeņdžeņa pilsēta Ķīnas dienvidos (深圳, Shēnzhèn), Guandunas provincē, osta Dienvidķīnas jūras krastā, uz ziemeļiem no Honkongas, 10358000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Čuncjina pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā ("Chongqing"), provinces administratīvais centrs, osta Jandzi krastā, 4,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Juičena; Basjana
- Čendu pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā, Mindzjanas upes ielejā, Sičuaņas provinces administratīvais centrs, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Kuņmina Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (angļu val. "Kunming"), Juņnaņas kalnienē, Djanči ezera ziemeļu krastā 1800 m vjl., Juņnaņas provinces administratīvais centrs, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Guijana Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guiyang"), Naņminhes krastos, Guidžou provinces administratīvais centrs, 1,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Aņšuņa pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, Guidžou provincē, \~300000 iedzīvotāju
- Gedzju pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, Juņnaņas provincē, 453300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Guandžou pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, upes un jūras osta Sidzjanas deltas pietekas Džudzjanas krastos, atrodas \~100 km no Dienvidķīnas jūras, Guandunas provinces administratīvais centrs, 10640000 iedzīvotāju (2010. g.); Kantona
- Tiaņšui pilsēta Ķīnas vidienē, Gansu provinces dienvidaustrumos, Veihes krastos, 3263000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Cicikara Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumos ("Qiqihar"), Heilundzjanas provincē, osta Neņdzjanas krastos, 907000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jaņdzji Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Yanji"), Dzjiliņas provinces austrumos, 650000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aņšaņa Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Anshan"), Ļaohē upes ielejā, Liaoninas provincē, 1,2 miljoni iedzīvotāju.
- Čančuņa Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Changchun"), Itunhes krastos, Dzjiliņa provinces centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Harbina Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Haerbing"), Mandžūrijā, osta Sungari krastos, Heilundzjanas provinces centrs, 3,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Šeņjana pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Huanhes krastos (angļu val. "Shenyang", ķīniešu val. "沈阳市"), Liaoninas provinces centrs, 3,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Fušuņa Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas provincē (ķīn. val. "Fushun"), Huanhe kreisajā krastā \~30 km garumā, 1,4 mlj iedzīvotāju.
- Iņčuaņa Pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā ("Yinchuan"), Ninsjas Hueju autonomā reģiona administratīvais centrs, 535700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Datuna pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā, Cjinhai provinces austrumos, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Laņdžou pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā, osta Huanhes labajā krastā, Gaņsu provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Akloma pilsēta Laosā (_A Kleum_), Sēkonas provinces ziemeļu daļā
- Atsaphana pilsēta Laosā (_Atsaphan_), Savannakhētas provinces ziemeļu daļā
- Atapī pilsēta Laosā (_Attapu_), valsts dienvidos, provinces administratīvais centrs
- Khammūana Pilsēta Laosā ("Muang Khammouan"), osta Mekongas kreisajā krastā, provinces administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2012. g.); Thākhēka; Takeka.
- Savannakhēta Pilsēta Laosā ("Savannakhet"), provinces administratīvais centrs, osta Mekongas kreisajā krastā, 124000 iedzīvotāju (1996. g.).
- Lūenphabāna Pilsēta Laosā, Lūenphabānas provinces administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (1993. g.).
- Pāksē Pilsēta Laosas dienvidos, Čampāsaka provinces administratīvais centrs, osta Mekongas kreisajā krastā, 73200 iedzīvotāju (2000. g.).
- Samnīe Pilsēta Laosas ziemeļaustrumos ("Xam Nua"), Hūephanas provinces administratīvais centrs, 46800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Phonsālī Pilsēta Laosas ziemeļos, provinces administratīvais centrs, \~6000 iedzīvotāju.
- Luangprabanga Pilsēta Laosas ziemeļu daļā ("Luang Prabang"), provinces administratīvais centrs, piestātne Mekongas kreisajā krastā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta XIV gs., saglabājušies viduslaiku arhitektūras pieminekļi - karaļa pils, tempļi, \~30 klosteru.
- Linkolna pilsēta Lielbritānijā (_Lincoln_), Anglijā, Linkolnšīras grāfistes administratīvais centrs, 93500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vinčestera pilsēta Lielbritānijā (_Winchester_), Anglijas dienvidos, Ičenas krastos, Hempšīras grāfistes administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2015. g.)
- Ambahikili pilsēta Madagaskarā (_Ambahikily_), Tuliaras provinces rietumu daļā
- Ambalavo pilsēta Madagaskarā (_Ambalavao_), Fianaranco provincē
- Ambandza pilsēta Madagaskarā (_Ambanja_), Ancinaranas provinces rietumu daļā
- Ambatubueni pilsēta Madagaskarā (_Ambatoboeny_), Mahadzangas provincē
- Ambatufinandžahana pilsēta Madagaskarā (_Ambatofinandrahana_), Fianaranco provinces ziemeļu daļā
- Ambatulampi pilsēta Madagaskarā (_Ambatolampy_), Antananarivu provincē
- Ambatumainti pilsēta Madagaskarā (_Ambatomainty_), Antananarivu provincē
- Ambatundžazaka pilsēta Madagaskarā (_Ambatondrazaka_), Tomasinas provincē
- Ambatusurača pilsēta Madagaskarā (_Ambatosoratra_), Tomasinas provincē
- Ambilube pilsēta Madagaskarā (_Ambilobe_), Ancirananas provincē
- Ambosari pilsēta Madagaskarā (_Amboasary_), salas dienvidu piekrastē, Tuliaras provincē
- Ambudifutača pilsēta Madagaskarā (_Ambodifotatra_), Tomasinas provincē, Burahā (Sentmarī salā)
- Ambuhimahaso pilsēta Madagaskarā (_Ambohimahasoa_), Fianaranco provinces ziemeļu daļā
- Ambuhičalanana pilsēta Madagaskarā (_Ambohitralanana_), Ancirananas provinces dienvidaustrumu daļā, Indijas okeāna krastā
- Ambundžumami pilsēta Madagaskarā (_Ambondromamy_), Mahadzangas provincē
- Ambusiča pilsēta Madagaskarā (_Ambositra_), Fianaraco provinces ziemeļu daļā
- Ampanefena pilsēta Madagaskarā (_Ampanefena_), Ancirananas provinces austrumos
- Ampanihi pilsēta Madagaskarā (_Ampanihy_), Tuliaras provinces dienvidrietumu daļā
- Amparafaravula pilsēta Madagaskarā (_Amparafaravola_), Tomasinas provinces rietumu daļā
- Ampasimanuluča pilsēta Madagaskarā (_Ampasimanolotra_), Tomasinas provincē
- Anako pilsēta Madagaskarā (_Anakao_), Tuliaras provincē, Mozambikas šauruma piekrastē
- Analalava pilsēta Madagaskarā (_Analalava_), Mahadzangas provincē
- Andapa pilsēta Madagaskarā (_Andapa_), Ancirananas provincē
- Andilamena pilsēta Madagaskarā (_Andilamena_), Tomasinas provincē
- Andžanuvuri pilsēta Madagaskarā (_Andranovory_), Tuliaras provincē
- Andžiba pilsēta Madagaskarā (_Andriba_), Mahadzangas provinces dienvidu daļā
- Anivuranu Avarača pilsēta Madagaskarā (_Anivorano Avaratra_), Ancirananas provinces ziemeļu daļā
- Andziamangirana pilsēta Madagaskarā (_Anjiamangirana_), Mahadzangas provinces ziemeļu daļā
- Andzuzurube pilsēta Madagaskarā (_Anjozorobe_), Antananarivu provinces ziemeļrietumu daļā
- Ankavandža pilsēta Madagaskarā (_Ankavandra_), Tuliaras provinces ziemeļos
- Ankazobu pilsēta Madagaskarā (_Ankazoabo_), Tuliaras provincē
- Ankazube pilsēta Madagaskarā (_Ankazobe_), Antananarivu provincē
- Ankilimalinika pilsēta Madagaskarā (_Ankilimalinika_), Tuliaras provincē
- Anusibe Anala pilsēta Madagaskarā (_Anosibe an’Ala_), Tomasinas provinces dienvidrietumu daļā
- Antanambo Manampuci pilsēta Madagaskarā (_Antanambao-Manampotsi_), Tomasinas provinces dienvidu daļā
- Antanimbari pilsēta Madagaskarā (_Antanimbary_), Mahadzangas provinces dienvidu daļā
- Antanimura pilsēta Madagaskarā (_Antanimora_), Tuliaras provinces dienvidu daļā
- Ancaluva pilsēta Madagaskarā (_Antsalova_), Mahadzangas provinces dienvidos
- Ancirambazaha pilsēta Madagaskarā (_Antsirambazaha_), Ancirananas provinces rietumu daļā, Be salā
- Ancuha pilsēta Madagaskarā (_Antsoha_), Tuliaras provincē
- Ancuhihi pilsēta Madagaskarā (_Antsohihy_), Mahadzangas provincē
- Arivunimamu pilsēta Madagaskarā (_Arivonimamo_), Antananarivu provincē
- Vuhibinani pilsēta Madagaskarā, Tomasinas provinces austrumos
- Anciranana pilsēta Madagaskaras ziemeļos (_Antsirariana_), provinces administratīvais centrs, osta Indijas okeāna krastā, 73500 iedzīvotāju (2001. g.)
- Hitadū Pilsēta Maldīvijas dienvidos, Dekunu provinces administratīvais centrs, 9470 iedzīvotāju (2006. g.).
- Fuvahmmulaha Pilsēta Maldīvijas dienvidu daļā, Dekunu provincē, 7640 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kurludufuši Pilsēta Maldīvijas ziemeļu daļā, Matiuru provinces administratīvais centrs, 7000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Arrjaga pilsēta Meksikā (_Arriaga_), Čjapasas provinces dienvidrietumos
- Altušangane pilsēta Mozambikā (_Alto Changane_), Gazas provinces dienvidu daļā
- Altumolokve pilsēta Mozambikā (_Alto Molócuè_), Zambezijas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Angoše pilsēta Mozambikā (_Angoche_), Nampulas provinces dienvidu daļā, Mozambikas šauruma krastā
- Nakala Pilsēta Mozambikā ("Nacala"), Nampulas provincē, 208000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Nampula Pilsēta Mozambikā ("Nampula"), provinces administratīvais centrs, 478000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kelimane Pilsēta Mozambikā ("Quelimane"), Zambezijas provinces administratīvais centrs, osta Kvakvas grīvā pie Mozambikas jūras šauruma, 193000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Šaišai Pilsēta Mozambikā, Gazas provinces administratīvais centrs, 116000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mašiše Pilsēta Mozambikā, Iņambanes provincē, 106000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pemba Pilsēta Mozambikā, Kabu Delgadu provinces administratīvais centrs, 141000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bandula pilsēta Mozambikā, Manika provinces rietumu daļā
- Šimoju Pilsēta Mozambikā, Manikas provinces administratīvais centrs, 239000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Matola Pilsēta Mozambikā, Maputu provinces administratīvais centrs, 675000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lišinga Pilsēta Mozambikā, Ņasas provinces administratīvais centrs, 142000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Beira Pilsēta Mozambikā, Sofalas provinces administratīvais centrs, liela osta Mozambikas šauruma krastā, 436000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gurue Pilsēta Mozambikā, Zambezijas provincē, 145000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mokuba Pilsēta Mozambikā, Zambezijas provincē, 170000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Iņambane Pilsēta Mozambikas dienvidaustrumos ("Inhambane"), provinces administratīvais centrs, osta Mozambikas šaurums, 63800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tete Pilsēta Mozambikas rietumos, provinces administratīvais centrs, osta Zambezes labajā krastā, 153000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bāglunga pilsēta Nepālā (_Bāglung_), Ghandaki provincē, valsts rietumu daļā
- Baitadī pilsēta Nepālas rietumos, provincē Nr. 7, Sārdas upes kreisajā krastā
- Āltena pilsēta Nīderlandē (_Aalten_), Gelderlandes provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ārdenburga pilsēta Nīderlandē (_Aardenburg_), Zēlandes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almelo pilsēta Nīderlandē (_Almelo_), Overeiselas provincē, osta pie Overeiselas kanāla un Tventes kanāla atzara, 72500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almere pilsēta Nīderlandē (_Almere_), Flevolandes provincē, 196300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alfena pilsēta Nīderlandē (_Alphen aan den Rijn_), Dienvidholandes provincē, 107100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alfena pilsēta Nīderlandē (_Alphen_), Ziemeļbrabantes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Amstelvēna pilsēta Nīderlandē (_Amstelveen_), Ziemeļholandes provincē, 79000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Apeldorna pilsēta Nīderlandē (_Apeldoorn_), Gelderlandes provincē, 157700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Apingedama pilsēta Nīderlandē (_Appingedam_), Groningenas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arnema pilsēta Nīderlandē (_Arnhem_), Reinas labajā krastā, Gelderlandes provinces administratīvais centrs, 151400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Astena pilsēta Nīderlandē (_Asten_), Ziemeļbrabantes provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barendrehta pilsēta Nīderlandē (_Barendrecht_), Dienvidholandes provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barnevelda pilsēta Nīderlandē (_Barneveld_), Gelderlandes provincē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bedima pilsēta Nīderlandē (_Bedum_), Groningenas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bergema pilsēta Nīderlandē (_Berghem_), Limburgas provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bolsvarda pilsēta Nīderlandē (_Bolsward_), Frīzlandes provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borgera pilsēta Nīderlandē (_Borger_), Drentes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boksmēra pilsēta Nīderlandē (_Boxmeer_), Ziemeļbrabantes provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bokstela pilsēta Nīderlandē (_Boxtel_), Ziemeļbrabantes provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Breda pilsēta Nīderlandē (_Breda_), Ziemeļbrabantes provincē, 180400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1252. g.
- Kēra pilsēta Nīderlandē (_Cadier en Keer_), Limburgas provincē, 4260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kapele pie Eiselas pilsēta Nīderlandē (_Capelle aan den Ijssel_), Dienvidholandes provincē, 66300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kūvordena pilsēta Nīderlandē (_Coevorden_), Drentes provincē, 35600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Heldera pilsēta Nīderlandē (_Den Helder_), Ziemeļholandes provincē, osta pie Marsdīpa jūras šauruma, kas savieno Ziemeļjūru ar Vadenzē līci, 56500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Deventera pilsēta Nīderlandē (_Deventer_), Overeiselas provincē, osta Eiselas krastos, 98500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dīrena pilsēta Nīderlandē (_Dieren_), Gelderlandes provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.); Dīrene
- Dūtinhema pilsēta Nīderlandē (_Doetinchem_), Gelderlandes provincē, 56400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dongena pilsēta Nīderlandē (_Dongen_), Ziemeļbrabantes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dordrehta pilsēta Nīderlandē (_Dordrecht_), Dienvidholandes provincē, 118800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drahtena pilsēta Nīderlandē (_Drachten_), Frīzlandes provincē, 44600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drontena pilsēta Nīderlandē (_Dronten_), Flevolandes provincē, 40300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ehta pilsēta Nīderlandē (_Echt_), Limburgas provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ede pilsēta Nīderlandē (_Ede_), Gelderlandes provincē, 67800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elsta pilsēta Nīderlandē (_Elst_), Gelderlandes provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Emelorda pilsēta Nīderlandē (_Emmeloord_), Flevolandes provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Emena pilsēta Nīderlandē (_Emmen_), Drentes provincē, 108000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Enshede pilsēta Nīderlandē (_Enschede_), Overeiselas provinces administratīvais centrs, 158000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Epe pilsēta Nīderlandē (_Epe_), Gelderlandes provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ermelo pilsēta Nīderlandē (_Ermelo_), Gelderlandes provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Etena-Lēra pilsēta Nīderlandē (_Etten-leur_), Ziemeļbrabantes provincē, 42400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Geldropa pilsēta Nīderlandē (_Geldrop_), Ziemeļbrabantes provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gemerta pilsēta Nīderlandē (_Gemert_), Ziemeļbrabantes provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gūsa pilsēta Nīderlandē (_Goes_), Zēlandes provincē, 37000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorinhema pilsēta Nīderlandē (_Gorinchem_), Dienvidholandes provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Goredeika pilsēta Nīderlandē (_Gorredijk_), Frīzlandes provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gauda pilsēta Nīderlandē (_Gouda_), Dienvidholandes provincē, 70900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grau pilsēta Nīderlandē (_Grou_), Frīzlandes provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hāksbergena pilsēta Nīderlandē (_Haaksbergen_), Overeiselas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hāmstede pilsēta Nīderlandē (_Haamstede_), Zēlandes provincē, Shauvenas-Deivelandes salas dienvidrietumu daļā, 2460 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hārlema pilsēta Nīderlandē (_Haarlem_), Ziemeļholandes provinces administratīvais centrs, 155800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hardenberga pilsēta Nīderlandē (_Hardenberg_), Overeiselas provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harderveika pilsēta Nīderlandē (_Harderwijk_), Gelderlandes provincē, 45700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harena pilsēta Nīderlandē (_Haren_), Groningenas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Haselta pilsēta Nīderlandē (_Hasselt_), Overeiselas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hēmskerka pilsēta Nīderlandē (_Heemskerk_), Ziemeļholandes provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hērlena pilsēta Nīderlandē (_Heerlen_), Limburgas provincē, 88000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Helevūtsleisa pilsēta Nīderlandē (_Hellevoetsluis_), Dienvidholandes provincē, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Helmonda pilsēta Nīderlandē (_Helmond_), Ziemeļbrabantes provincē, 89500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hengelo pilsēta Nīderlandē (_Hengelo_), Gelderlandes provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hengelo pilsēta Nīderlandē (_Hengelo_), Overeiselas provincē, 81000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hogevēna pilsēta Nīderlandē (_Hoogeveen_), Drentes provincē, 54700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hilsta pilsēta Nīderlandē (_Hulst_), Zēlandes provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eimeidena pilsēta Nīderlandē (_Ijmuiden_), Ziemeļholandes provincē, 48300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jaure pilsēta Nīderlandē (_Joure_), Frīzlandes provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kampena pilsēta Nīderlandē (_Kampen_), Overeiselas provincē, 51300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kapele pilsēta Nīderlandē (_Kapelle_), Zēlandes provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kerkrade pilsēta Nīderlandē (_Kerkrade_), Limburgas provincē, 46600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Klazīnavēna pilsēta Nīderlandē (_Klazienaveen_), Drentes provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leidene pilsēta Nīderlandē (_Leiden_), Dienvidholandes provincē, 121200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leleistade pilsēta Nīderlandē (_Lelystad_), Flevolandes provinces administratīvais centrs, 76200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lemera pilsēta Nīderlandē (_Lemmer_), Frīzlandes provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lihtenvorde pilsēta Nīderlandē (_Lichtenvoorde_), Gelderlandes provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lohema pilsēta Nīderlandē (_Lochem_), Gelderlandes provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Medemblika pilsēta Nīderlandē (_Medemblik_), Ziemeļholandes provincē, 43400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mepela pilsēta Nīderlandē (_Meppel_), Drentes provincē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Midelharnisa pilsēta Nīderlandē (_Middelharnis_), Dienvidholandes provincē, Gūrē-Overflakē salā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Menstera pilsēta Nīderlandē (_Monster_), Dienvidholandes provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Neimegena pilsēta Nīderlandē (_Nijmegen_), Gelderlandes provincē, 168800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Neiverdāle pilsēta Nīderlandē (_Nijverdal_), Overeiselas provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nordveika pilsēta Nīderlandē (_Noordwijk_), Dienvidholandes provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oldenzāle pilsēta Nīderlandē (_Oldenzaal_), Overeiselas provincē, 32200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Omena pilsēta Nīderlandē (_Ommen_), Overeiselas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ostburga pilsēta Nīderlandē (_Oostburg_), Zēlandes provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Osterhauta pilsēta Nīderlandē (_Oosterhout_), Ziemeļbrabantes provincē, 53800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Osa pilsēta Nīderlandē (_Oss_), Ziemeļbrabantes provincē, 85000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Paningena pilsēta Nīderlandē (_Panningen_), Limburgas provincē, 7550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rālte pilsēta Nīderlandē (_Raalte_), Overeiselas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Reisena pilsēta Nīderlandē (_Rijssen_), Overeiselas provincē, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Reisveika pilsēta Nīderlandē (_Rijswijk_), Dienvidholandes provincē, 47700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rodena pilsēta Nīderlandē (_Roden_), Drentes provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rūrmonda pilsēta Nīderlandē (_Roermond_), Limburgas provincē, Māsas labajā krastā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rosendāle pilsēta Nīderlandē (_Roosendaal_), Ziemeļbrabantes provincē, 77000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Shīdama pilsēta Nīderlandē (_Schiedam_), Dienvidholandes provincē, jūras osta Reinas attekā, 76600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sheindela pilsēta Nīderlandē (_Schijndel_), Ziemeļbrabantes provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sitarda-Gelēna pilsēta Nīderlandē (_Sittard-Geleen_), Limburgas provincē
- Snēka pilsēta Nīderlandē (_Sneek_), Frīzlandes provincē, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Speikenise pilsēta Nīderlandē (_Spijkenisse_), Dienvidholandes provincē, 72500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stadskanāla pilsēta Nīderlandē (_Stadskanaal_), Groningenas provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stēnbergena pilsēta Nīderlandē (_Steenbergen_), Ziemeļbrabantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stēnveika pilsēta Nīderlandē (_Steenwijk_), Overeiselas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stīnsa pilsēta Nīderlandē (_Stiens_), Frīzlandes provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svifterbanta pilsēta Nīderlandē (_Swifterbant_), Flevolandes provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ternēzena pilsēta Nīderlandē (_Terneuzen_), Zēlandes provincē, 54800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tīla Pilsēta Nīderlandē (_Tiel_), Gelderlandes provincē, 41700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ulfta pilsēta Nīderlandē (_Ulft_), Gelderlandes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Urka pilsēta Nīderlandē (_Urk_), Flevolandes provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valkensvārde pilsēta Nīderlandē (_Valkenswaard_), Ziemeļbrabantes provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vēndama pilsēta Nīderlandē (_Veendam_), Groningenas provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vegela pilsēta Nīderlandē (_Veghel_), Ziemeļbrabantes provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veldhovena pilsēta Nīderlandē (_Veldhoven_), Ziemeļbrabantes provincē, 44200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Venlo pilsēta Nīderlandē (_Venlo_), Limburgas provincē, 100000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Venraja pilsēta Nīderlandē (_Venray_), Limburgas provincē, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vinsima pilsēta Nīderlandē (_Vinsum_), Groningenas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vlārdingena pilsēta Nīderlandē (_Vlaardingen_), Dienvidholandes provincē, 71300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vlisingena pilsēta Nīderlandē (_Vlissingen_), Zēlandes provincē, 44300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volendama pilsēta Nīderlandē (_Volendam_), Ziemeļholandes provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vālveika pilsēta Nīderlandē (_Waalwijk_), Ziemeļbrabantes provincē, 46500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vērta pilsēta Nīderlandē (_Weert_), Limburgas provincē, 48800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vestkapele pilsēta Nīderlandē (_Westkapelle_), Zēlandes provincē, Ziemeļjūras krastā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vezepa pilsēta Nīderlandē (_Wezep_), Gelderlandes provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vīrdena pilsēta Nīderlandē (_Wierden_), Overeiselas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vintersveika pilsēta Nīderlandē (_Winterswijk_), Gelderlandes provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vūrdena pilsēta Nīderlandē (_Woerden_), Utrehtas provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volvega pilsēta Nīderlandē (_Wolvega_), Frīzlandes provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zēvolde pilsēta Nīderlandē (_Zeewolde_), Flevolandes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zeista pilsēta Nīderlandē (_Zeist_), Utrehtas provincē, 61400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zēvenāra pilsēta Nīderlandē (_Zevenaar_), Gelderlandes provincē, 32300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zevenbergena pilsēta Nīderlandē (_Zevenbergen_), Ziemeļbrabantes provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zūtermēra pilsēta Nīderlandē (_Zoetermeer_), Dienvidholandes provincē, 123800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zeidhorna pilsēta Nīderlandē (_Zuidhorn_), Groningenas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zeidlarena pilsēta Nīderlandē (_Zuidlaren_), Drentes provincē, 1000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zitfena pilsēta Nīderlandē (_Zutphen_), Gelderlandes provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zvolle pilsēta Nīderlandē (_Zwolle_), Overeiselas provinces administratīvais centrs, 123500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grāvenpoldera Pilsēta Nīderlandē ("'s-Gravenpolder"), Zēlandes provincē, 4550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hērenberga Pilsēta Nīderlandē ("'s-Heerenberg"), Gelderlandes provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hērenhūka Pilsēta Nīderlandē ("'s-Heerenhoek"), Zēlandes provincē, 1940 iedzīvotāju (2014. g.).
- Āgtekerke Pilsēta Nīderlandē ("Aagtekerke"), Zēlandes provincē, 1480 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ālsmēra Pilsēta Nīderlandē ("Aalsmeer"), Ziemeļholandes provincē, 30900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Abkūde Pilsēta Nīderlandē ("Abcoude"), Utrehtas provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aferdena Pilsēta Nīderlandē ("Afferden"), Limburgas provincē, 2250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albergena Pilsēta Nīderlandē ("Albergen"), Overeiselas provincē, 3540 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alblaserdāma Pilsēta Nīderlandē ("Alblasserdam"), Dienvidholandes provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altvēterheide Pilsēta Nīderlandē ("Altweerterheide"), Limburgas provincē, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amerika Pilsēta Nīderlandē ("America"), Limburgas provincē, 2130 iedzīvotāju (2014. g.).
- Annena Pilsēta Nīderlandē ("Annen"), Drentes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apelterna Pilsēta Nīderlandē ("Appeltern"), Gelderlandes provincē, 830 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asenraja Pilsēta Nīderlandē ("Asenray"), Limburgas provincē, 880 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asendelfta Pilsēta Nīderlandē ("Assendelft"), Ziemeļholandes provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avenhorna Pilsēta Nīderlandē ("Avenhorn"), Ziemeļholandes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aksela Pilsēta Nīderlandē ("Axel"), Zēlandes provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bārle-Nassau Pilsēta Nīderlandē ("Baarle-Nassau"), Ziemeļbrabantes provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bārlo Pilsēta Nīderlandē ("Baarlo"), Limburgas provincē, 6450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bārna Pilsēta Nīderlandē ("Baarn"), Utrehtas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bāksema Pilsēta Nīderlandē ("Baexem"), Limburgas provincē, 2850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bēgdena Pilsēta Nīderlandē ("Beegden"), Limburgas provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bēka un Donka pilsēta Nīderlandē ("Beek en Donk"), Ziemeļbrabantes provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bēka Pilsēta Nīderlandē ("Beek"), Limburgas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bēsda Pilsēta Nīderlandē ("Beesd"), Gelderlandes provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bēzele Pilsēta Nīderlandē ("Beesel"), Limburgas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bemelena Pilsēta Nīderlandē ("Bemelen"), Limburgas provincē, 600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benedena-Leivena Pilsēta Nīderlandē ("Beneden-Leeuwen"), Gelderlandes provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berga pie Māsas pilsēta Nīderlandē ("Berg aan de Maas"), Limburgas provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bergeika Pilsēta Nīderlandē ("Bergeijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berhenhūka Pilsēta Nīderlandē ("Bergschenhoek"), Dienvidholandes provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beringe Pilsēta Nīderlandē ("Beringe"), Limburgas provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berkela un Rodenreisa pilsēta Nīderlandē ("Berkel en Rodenrijs"), Dienvidholandes provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berkhūta Pilsēta Nīderlandē ("Berkhout"), Ziemeļholandes provincē, 1770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berlikuma Pilsēta Nīderlandē ("Berlicum"), Ziemeļbrabantes provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beiningene Pilsēta Nīderlandē ("Beuningen"), Gelderlandes provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beisihema Pilsēta Nīderlandē ("Beusichem"), Gelderlandes provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brīvlīte Pilsēta Nīderlandē ("Biervliet"), Zēlandes provincē, 1630 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blādela Pilsēta Nīderlandē ("Bladel"), Ziemeļbrabantes provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blarikuma Pilsēta Nīderlandē ("Blaricum"), Ziemeļholandes provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beisveika Pilsēta Nīderlandē ("Bleiswijk"), Dienvidholandes provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blerika Pilsēta Nīderlandē ("Blerick"), Limburgas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blesjengrāfa Pilsēta Nīderlandē ("Bleskensgraaf"), Dienvidholandes provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blitersveika Pilsēta Nīderlandē ("Blitterswijck"), Limburgas provincē, 1020 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blūmendāla Pilsēta Nīderlandē ("Bloemendaal"), Ziemeļholandes provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blokzeila Pilsēta Nīderlandē ("Blokzijl"), Overeiselas provincē, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boholca Pilsēta Nīderlandē ("Bocholtz"), Limburgas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Būkela Pilsēta Nīderlandē ("Boekel"), Ziemeļbrabantes provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Būlenslāma Pilsēta Nīderlandē ("Boelenslaan"), Frīzlandes provincē, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borkulo Pilsēta Nīderlandē ("Borculo"), Gelderlandes provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borghārene Pilsēta Nīderlandē ("Borgharen"), Limburgas provincē, 1850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borna Pilsēta Nīderlandē ("Born"), Limburgas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borne Pilsēta Nīderlandē ("Borne"), Overeiselas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borsele Pilsēta Nīderlandē ("Borssele"), Zēlandes provincē, 1460 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bredevorta Pilsēta Nīderlandē ("Bredevoort"), Gelderlandes provincē, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Breskensa Pilsēta Nīderlandē ("Breskens"), Zēlandes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Breikelena Pilsēta Nīderlandē ("Breukelen"), Utrehtas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brīle Pilsēta Nīderlandē ("Brielle"), Dienvidholandes provincē, 16350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brūka Vaterlandē pilsēta Nīderlandē ("Broek in Waterland"), Ziemeļholandes provincē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brūka Langedeikā pilsēta Nīderlandē ("Broek op Langedijk"), Ziemeļholandes provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brūkhīzenvorsta Pilsēta Nīderlandē ("Broekhuizenvorst"), Limburgas provincē, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brūvershavene Pilsēta Nīderlandē ("Brouwershaven"), Zēlandes provincē, 1420 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brīnise Pilsēta Nīderlandē ("Bruinisse"), Zēlandes provincē, 4070 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brimene Pilsēta Nīderlandē ("Brummen"), Gelderlandes provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brinsima Pilsēta Nīderlandē ("Brunssum"), Limburgas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bidela Pilsēta Nīderlandē ("Budel"), Ziemeļbrabantes provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beitenposta Pilsēta Nīderlandē ("Buitenpost"), Frīzlandes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bunika Pilsēta Nīderlandē ("Bunnik"), Utrehtas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bunshotene Pilsēta Nīderlandē ("Bunschoten"), Utrehtas provincē, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burene Pilsēta Nīderlandē ("Buren"), Gelderlandes provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burguma Pilsēta Nīderlandē ("Burgum"), Frīzlandes provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buruma Pilsēta Nīderlandē ("Burum"), Frīzlandes provincē, 615 iedzīvotāju (2014. g.).
- Busuma Pilsēta Nīderlandē ("Bussum"), Ziemeļholandes provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadzanda Pilsēta Nīderlandē ("Cadzand"), Zēlandes provincē, 800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastrikuma Pilsēta Nīderlandē ("Castricum"), Ziemeļholandes provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klinge Pilsēta Nīderlandē ("Clinge"), Zēlandes provincē, 2450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koleinsplāta Pilsēta Nīderlandē ("Colijnsplaat"), Zēlandes provincē, 1560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kotena Pilsēta Nīderlandē ("Cothen"), Utrehtas provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kieike Pilsēta Nīderlandē ("Cuijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kulemborga Pilsēta Nīderlandē ("Culemborg"), Gelderlandes provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dalfsena Pilsēta Nīderlandē ("Dalfsen"), Overeiselas provincē, 27600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Debilta Pilsēta Nīderlandē ("De Bilt"), Utrehtas provincē, 42100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Degorna Pilsēta Nīderlandē ("De Goorn"), Ziemeļholandes provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Destēga Pilsēta Nīderlandē ("De Steeg"), Gelderlandes provincē, 1120 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dēsta Pilsēta Nīderlandē ("Deest"), Gelderlandes provincē, 1760 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deldena Pilsēta Nīderlandē ("Delden"), Overeiselas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Delfzeila Pilsēta Nīderlandē ("Delfzijl"), Groningenas provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dendoldera Pilsēta Nīderlandē ("Den Dolder"), Utrehtas provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Denekampa Pilsēta Nīderlandē ("Denekamp"), Overeiselas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Didama Pilsēta Nīderlandē ("Didam"), Gelderlandes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dīmene Pilsēta Nīderlandē ("Diemen"), Ziemeļholandes provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dīpenheima Pilsēta Nīderlandē ("Diepenheim"), Overeiselas provincē, 2640 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dinksperlo Pilsēta Nīderlandē ("Dinxperlo"), Gelderlandes provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dirkslande Pilsēta Nīderlandē ("Dirksland"), Dienvidholandes provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dodevārda Pilsēta Nīderlandē ("Dodewaard"), Gelderlandes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dūsburga Pilsēta Nīderlandē ("Doesburg"), Gelderlandes provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dokuma Pilsēta Nīderlandē ("Dokkum"), Frīzlandes provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dorna Pilsēta Nīderlandē ("Doorn"), Utrehtas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dreimele Pilsēta Nīderlandē ("Dreumel"), Gelderlandes provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drībergena-Reizenburga Pilsēta Nīderlandē ("Driebergen-Rijsenburg"), Utrehtas provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drīheise Pilsēta Nīderlandē ("Driehuis"), Ziemeļholandes provincē, 3320 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drīle Pilsēta Nīderlandē ("Driel"), Gelderlandes provincē, 3250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drimelena Pilsēta Nīderlandē ("Drimmelen"), Ziemeļbrabantes provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drogehama Pilsēta Nīderlandē ("Drogeham"), Frīzlandes provincē, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dronreipa Pilsēta Nīderlandē ("Dronrijp"), Frīzlandes provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drinene Pilsēta Nīderlandē ("Drunen"), Ziemeļbrabantes provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drutene Pilsēta Nīderlandē ("Druten"), Gelderlandes provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Duivene Pilsēta Nīderlandē ("Duiven"), Gelderlandes provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Disena Pilsēta Nīderlandē ("Dussen"), Ziemeļbrabantes provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dvingelo Pilsēta Nīderlandē ("Dwingeloo"), Drentes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Edama Pilsēta Nīderlandē ("Edam"), Ziemeļholandes provincē, 7380 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ēlde Pilsēta Nīderlandē ("Eelde"), Drentes provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ēldervolde Pilsēta Nīderlandē ("Eelderwolde"), Drentes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Emnesa Pilsēta Nīderlandē ("Eemnes"), Utrehtas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ēksta Pilsēta Nīderlandē ("Eext"), Drentes provincē, 1440 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eibergena Pilsēta Nīderlandē ("Eibergen"), Gelderlandes provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eigelhovena Pilsēta Nīderlandē ("Eygelshoven"), Limburgas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elburga Pilsēta Nīderlandē ("Elburg"), Gelderlandes provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elslo Pilsēta Nīderlandē ("Elsloo"), Limburgas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Enkheizene Pilsēta Nīderlandē ("Enkhuizen"), Ziemeļholandes provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Epena Pilsēta Nīderlandē ("Epen"), Limburgas provincē, 740 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ērsela Pilsēta Nīderlandē ("Ersel"), Ziemeļbrabantes provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Franekera Pilsēta Nīderlandē ("Franeker"), Frīzlandes provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gaselte Pilsēta Nīderlandē ("Gasselte"), Drentes provincē, 1620 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gaselterneivēna Pilsēta Nīderlandē ("Gasselternijveen"), Drentes provincē, 1950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gērtruidenberga Pilsēta Nīderlandē ("Geertruidenberg"), Ziemeļbrabantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gērvlīta Pilsēta Nīderlandē ("Geervliet"), Dienvidholandes provincē, 1760 iedzīvotāju (2014. g.).
- Geldermālzene Pilsēta Nīderlandē ("Geldermalsen"), Gelderlandes provincē, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gendta Pilsēta Nīderlandē ("Gendt"), Gelderlandes provincē, 7250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Genemīdene Pilsēta Nīderlandē ("Genemuiden"), Overeiselas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Genepe Pilsēta Nīderlandē ("Gennep"), Limburgas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gīzenburga Pilsēta Nīderlandē ("Giessenburg"), Dienvidholandes provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gītene Pilsēta Nīderlandē ("Gieten"), Drentes provincē, 5170 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gūderēde Pilsēta Nīderlandē ("Goedereede"), Dienvidholandes provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Goirle Pilsēta Nīderlandē ("Goirle"), Ziemeļbrabantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gora Pilsēta Nīderlandē ("Goor"), Overeiselas provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grauva Pilsēta Nīderlandē ("Graauw"), Zēlandes provincē, 950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grave Pilsēta Nīderlandē ("Grave"), Ziemeļbrabantes provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grēvenbihta Pilsēta Nīderlandē ("Grevenbicht"), Limburgas provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Greipskerke Pilsēta Nīderlandē ("Grijpskerke"), Zēlandes provincē, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grūnlo Pilsēta Nīderlandē ("Groenlo"), Gelderlandes provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grūsbēka Pilsēta Nīderlandē ("Groesbeek"), Gelderlandes provincē, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grota-Amersa Pilsēta Nīderlandē ("Groot-Ammers"), Dienvidholandes provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hārena Pilsēta Nīderlandē ("Haaren"), Ziemeļbrabantes provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hārlemermēra Pilsēta Nīderlandē ("Haarlemmermeer"), Ziemeļholandes provincē, 144200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hāstrehta Pilsēta Nīderlandē ("Haastrecht"), Dienvidholandes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hēlena Pilsēta Nīderlandē ("Haelen"), Limburgas provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hagesteina Pilsēta Nīderlandē ("Hagestein"), Utrehtas provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Halfvega Pilsēta Nīderlandē ("Halfweg"), Ziemeļholandes provincē, 2330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hanka Pilsēta Nīderlandē ("Hank"), Ziemeļbrabantes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harbrinkhūka Pilsēta Nīderlandē ("Harbrinkhoek"), Overeiselas provincē, 1540 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hārlingena Pilsēta Nīderlandē ("Harlingen"), Frīzlandes provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harmelena Pilsēta Nīderlandē ("Harmelen"), Utrehtas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hatema Pilsēta Nīderlandē ("Hattem"), Gelderlandes provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hedela Pilsēta Nīderlandē ("Hedel"), Gelderlandes provincē, 4850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hēmstede Pilsēta Nīderlandē ("Heemstede"), Ziemeļholandes provincē, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hēnlīte Pilsēta Nīderlandē ("Heenvliet"), Dienvidholandes provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hērde Pilsēta Nīderlandē ("Heerde"), Gelderlandes provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hērenvēna Pilsēta Nīderlandē ("Heerenveen"), Frīzlandes provincē, 49500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hērhugovārde Pilsēta Nīderlandē ("Heerhugowaard"), Ziemeļholandes provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hēsha Pilsēta Nīderlandē ("Heesch"), Ziemeļbrabantes provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hēsveika Pilsēta Nīderlandē ("Heeswijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hēze Pilsēta Nīderlandē ("Heeze"), Ziemeļbrabantes provincē, 9550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heikanta Pilsēta Nīderlandē ("Heikant"), Zēlandes provincē, 1130 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heilo Pilsēta Nīderlandē ("Heiloo"), Ziemeļholandes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heinenorda Pilsēta Nīderlandē ("Heinenoord"), Dienvidholandes provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heikanszanda Pilsēta Nīderlandē ("Heinkenszand"), Zēlandes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hejtujsene Pilsēta Nīderlandē ("Heythuysen"), Limburgas provincē, 6150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heldena Pilsēta Nīderlandē ("Helden"), Limburgas provincē, 6150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Helendorna Pilsēta Nīderlandē ("Hellendoorn"), Overeiselas provincē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hendrika Ido Ambahta pilsēta Nīderlandē ("Hendrik-Ido-Ambacht"), Dienvidholandes provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hengevelde Pilsēta Nīderlandē ("Hengevelde"), Overeiselas provincē, 2070 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heikeluma Pilsēta Nīderlandē ("Heukelum"), Gelderlandes provincē, 1970 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heimena Pilsēta Nīderlandē ("Heumen"), Gelderlandes provincē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heisdene Pilsēta Nīderlandē ("Heusden"), Ziemeļbrabantes provincē, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hillegoma Pilsēta Nīderlandē ("Hillegom"), Dienvidholandes provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hilvarenbēka Pilsēta Nīderlandē ("Hilvarenbeek"), Ziemeļbrabantes provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hilversima Pilsēta Nīderlandē ("Hilversum"), Ziemeļholandes provincē, uz dienvidaustrumiem no Amsterdamas, 86800 iedzīvotāju (2024. g.).
- Hindelopene Pilsēta Nīderlandē ("Hindeloopen"), Frīzlandes provincē, 870 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hūka Pilsēta Nīderlandē ("Hoek"), Zēlandes provincē, 3140 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hūnsbrūka Pilsēta Nīderlandē ("Hoensbroek"), Limburgas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Honselersdeika Pilsēta Nīderlandē ("Honselersdijk"), Dienvidholandes provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hoge Mīrde pilsēta Nīderlandē ("Hooge Mierde"), Ziemeļbrabantes provincē, 1670 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hogvūda Pilsēta Nīderlandē ("Hoogwoud"), Ziemeļholandes provincē, 3170 iedzīvotāju (2014. g.).
- Horna Pilsēta Nīderlandē ("Hoorn"), Ziemeļholandes provincē, 71900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hornāra Pilsēta Nīderlandē ("Hoornaar"), Dienvidholandes provincē, 1650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Horna Pilsēta Nīderlandē ("Horn"), Limburgas provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hūtema Pilsēta Nīderlandē ("Houthem"), Limburgas provincē, 1560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Huisene Pilsēta Nīderlandē ("Huissen"), Gelderlandes provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heizene Pilsēta Nīderlandē ("Huizen"), Ziemeļholandes provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hunsela Pilsēta Nīderlandē ("Hunsel"), Limburgas provincē, 940 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eilsta Pilsēta Nīderlandē ("Ijlst"), Frīzlandes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eiselsteina Pilsēta Nīderlandē ("Ijsselstein"), Utrehtas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eizendeike Pilsēta Nīderlandē ("Ijzendijke"), Zēlandes provincē, 2150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamperlande Pilsēta Nīderlandē ("Kamperland"), Zēlandes provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katveika Pilsēta Nīderlandē ("Katwijk"), Dienvidholandes provincē, 63000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kerkavezāta Pilsēta Nīderlandē ("Kerk-Avezaath"), Gelderlandes provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kerkdrīla Pilsēta Nīderlandē ("Kerkdriel"), Gelderlandes provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kerkverve Pilsēta Nīderlandē ("Kerkwerve"), Zēlandes provincē, 1050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kesela Pilsēta Nīderlandē ("Kessel"), Limburgas provincē, 4250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kesterena Pilsēta Nīderlandē ("Kesteren"), Gelderlandes provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klosterzande Pilsēta Nīderlandē ("Kloosterzande"), Zēlandes provincē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klunderta Pilsēta Nīderlandē ("Klundert"), Ziemeļbrabantes provincē, 5750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kortenhūfa Pilsēta Nīderlandē ("Kortenhoef"), Ziemeļholandes provincē, 6780 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kudekerke Pilsēta Nīderlandē ("Koudekerke"), Zēlandes provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krabendeike Pilsēta Nīderlandē ("Krabbendijke"), Zēlandes provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krimpena pie Eiselas pilsēta Nīderlandē ("Krimpen aan den Ijssel"), Dienvidholandes provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kromenī Pilsēta Nīderlandē ("Krommenie"), Ziemeļholandes provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Landsmēra Pilsēta Nīderlandē ("Landsmeer"), Ziemeļholandes provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Langbrūka Pilsēta Nīderlandē ("Langbroek"), Utrehtas provincē, 2070 iedzīvotāju (2014. g.).
- Langeraka Pilsēta Nīderlandē ("Langerak"), Dienvidholandes provincē, 1730 iedzīvotāju (2014. g.).
- Langevēna Pilsēta Nīderlandē ("Langeveen"), Overeiselas provincē, 1270 iedzīvotāju (2014. g.).
- Larena Pilsēta Nīderlandē ("Laren"), Ziemeļholandes provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lērdama Pilsēta Nīderlandē ("Leerdam"), Dienvidholandes provincē, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lērsuma Pilsēta Nīderlandē ("Leersum"), Utrehtas provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leiderdorpa Pilsēta Nīderlandē ("Leiderdorp"), Dienvidholandes provincē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leidshendama Pilsēta Nīderlandē ("Leidschendam"), Dienvidholandes provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lekerkerka Pilsēta Nīderlandē ("Lekkerkerk"), Dienvidholandes provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leisdena Pilsēta Nīderlandē ("Leusden"), Utrehtas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Levedorpa Pilsēta Nīderlandē ("Lewedorp"), Zēlandes provincē, 1770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leksmonda Pilsēta Nīderlandē ("Lexmond"), Dienvidholandes provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Līndene Pilsēta Nīderlandē ("Lienden"), Gelderlandes provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Limbrihta Pilsēta Nīderlandē ("Limbricht"), Limburgas provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Line Pilsēta Nīderlandē ("Linne"), Limburgas provincē, 3770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lise Pilsēta Nīderlandē ("Lisse"), Dienvidholandes provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lūnene pie Vehtas pilsēta Nīderlandē ("Loenen aan de Vecht"), Utrehtas provincē, 3230 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lopika Pilsēta Nīderlandē ("Lopik"), Utrehtas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lopersima Pilsēta Nīderlandē ("Loppersum"), Groningenas provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losera Pilsēta Nīderlandē ("Losser"), Overeiselas provincē, 2260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mārsena Pilsēta Nīderlandē ("Maarsen"), Utrehtas provincē, 39400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māsbommela Pilsēta Nīderlandē ("Maasbommel"), Gelderlandes provincē, 1340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māsbrahta Pilsēta Nīderlandē ("Maasbracht"), Limburgas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māsbrē Pilsēta Nīderlandē ("Maasbree"), Limburgas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māsluīsa Pilsēta Nīderlandē ("Maasluis"), Dienvidholandes provincē, 32200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Made Pilsēta Nīderlandē ("Made"), Ziemeļbrabantes provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maldena Pilsēta Nīderlandē ("Malden"), Gelderlandes provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marima Pilsēta Nīderlandē ("Marum"), Groningenas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maurika Pilsēta Nīderlandē ("Maurik"), Gelderlandes provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mērkerka Pilsēta Nīderlandē ("Meerkerk"), Dienvidholandes provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meijela Pilsēta Nīderlandē ("Meijel"), Limburgas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mīrlo Pilsēta Nīderlandē ("Mierlo"), Ziemeļbrabantes provincē, 9920 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milla Pilsēta Nīderlandē ("Mill"), Ziemeļbrabantes provincē, 6070 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milsbēka Pilsēta Nīderlandē ("Milsbeek"), Limburgas provincē, 2650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mūrdeika Pilsēta Nīderlandē ("Moerdijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 36800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monikendama Pilsēta Nīderlandē ("Monnickendam"), Ziemeļholandes provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montforta Pilsēta Nīderlandē ("Montfoort"), Utrehtas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montforta Pilsēta Nīderlandē ("Montfort"), Limburgas provincē, 3150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mordrehta Pilsēta Nīderlandē ("Moordrecht"), Dienvidholandes provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meidene Pilsēta Nīderlandē ("Muiden"), Ziemeļholandes provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mintedama Pilsēta Nīderlandē ("Muntendam"), Groningenas provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nārdena Pilsēta Nīderlandē ("Naarden"), Ziemeļholandes provincē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nedervērta Pilsēta Nīderlandē ("Nederweert"), Limburgas provincē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nēde Pilsēta Nīderlandē ("Neede"), Gelderlandes provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nēreinene Pilsēta Nīderlandē ("Neerijnen"), Gelderlandes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīvbeijerlande Pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Beijerland"), Dienvidholandes provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīvbīnene Pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Buinen"), Drentes provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīvlekerlande Pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Lekkerland"), Dienvidholandes provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīvlosdrehta Pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Loosdrecht"), Ziemeļholandes provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīvnamena Pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Namen"), Zēlandes provincē, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīvdorpa Pilsēta Nīderlandē ("Nieuwdorp"), Zēlandes provincē, 1170 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīvegena Pilsēta Nīderlandē ("Nieuwegein"), Utrehtas provincē, 61000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīvendeika Pilsēta Nīderlandē ("Nieuwendijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 3460 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīverkerka pie Eseles pilsēta Nīderlandē ("Nieuwerkerk aan den Ijssel"), Dienvidholandes provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nīvkopa Pilsēta Nīderlandē ("Nieuwkoop"), Dienvidholandes provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīvkeika Pilsēta Nīderlandē ("Nieuwkuijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīvleisena Pilsēta Nīderlandē ("Nieuwleusen"), Overeiselas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīvporta Pilsēta Nīderlandē ("Nieuwpoort"), Dienvidholandes provincē, 1400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīvstate Pilsēta Nīderlandē ("Nieuwstadt"), Limburgas provincē, 3350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nigtevehta Pilsēta Nīderlandē ("Nigtevecht"), Utrehtas provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neikerka Pilsēta Nīderlandē ("Nijkerk"), Gelderlandes provincē, 40600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nordelosa Pilsēta Nīderlandē ("Noordeloos"), Dienvidholandes provincē, 1760 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nordveikerhūta Pilsēta Nīderlandē ("Noordwijkerhout"), Dienvidholandes provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Notdorpa Pilsēta Nīderlandē ("Nootdorp"), Dienvidholandes provincē, 1400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīnene Pilsēta Nīderlandē ("Nuenen"), Ziemeļbrabantes provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nunspēta Pilsēta Nīderlandē ("Nun speet"), Gelderlandes provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nūta Pilsēta Nīderlandē ("Nuth"), Limburgas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Obdama Pilsēta Nīderlandē ("Obdam"), Ziemeļholandes provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ugstgēsta Pilsēta Nīderlandē ("Oegstgeest"), Dienvidholandes provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oirshota Pilsēta Nīderlandē ("Oirschot"), Ziemeļbrabantes provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oisterveika Pilsēta Nīderlandē ("Oisterwijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oldebrūka Pilsēta Nīderlandē ("Oldebroek"), Gelderlandes provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostvorne Pilsēta Nīderlandē ("Oostvoorne"), Dienvidholandes provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostzāna Pilsēta Nīderlandē ("Oostzaan"), Ziemeļholandes provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Otmarsuma Pilsēta Nīderlandē ("Ootmarsum"), Overeiselas provincē, 4450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ofeizdene Pilsēta Nīderlandē ("Opheusden"), Gelderlandes provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Opmēra Pilsēta Nīderlandē ("Opmeer"), Ziemeļholandes provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Otersuma Pilsēta Nīderlandē ("Ottersum"), Limburgas provincē, 2470 iedzīvotāju (2014. g.).
- Audbeijerlande Pilsēta Nīderlandē ("Oud-Beijerland"), Dienvidholandes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ūdlosdrehta Pilsēta Nīderlandē ("Oud-Loosdrecht"), Ziemeļholandes provincē, 1720 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oddorpa Pilsēta Nīderlandē ("Ouddorp"), Dienvidholandes provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ūdevatera Pilsēta Nīderlandē ("Oudewater"), Utrehtas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Papendrehta Pilsēta Nīderlandē ("Papendrecht"), Dienvidholandes provincē, 32200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Filipīne Pilsēta Nīderlandē ("Philippine"), Zēlandes provincē, 2130 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pienakera Pilsēta Nīderlandē ("Pijnacker"), Dienvidholandes provincē, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pumerenda Pilsēta Nīderlandē ("Purmerend"), Ziemeļholandes provincē, 79500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Putene Pilsēta Nīderlandē ("Putten"), Gelderlandes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Putershūka Pilsēta Nīderlandē ("Puttershoek"), Dienvidholandes provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rēieka-Dorpa Pilsēta Nīderlandē ("Reeuwijk-Dorp"), Dienvidholandes provincē, 1760 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rīderkerka Pilsēta Nīderlandē ("Reeuwijk-Dorp"), Dienvidholandes provincē, 45200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Renkuma Pilsēta Nīderlandē ("Renkum"), Gelderlandes provinces dienvidu daļā, 31500 iedzīvotāju (2017. g.).
- Rensvūde Pilsēta Nīderlandē ("Renswoude"), Utrehtas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rēdene Pilsēta Nīderlandē ("Rheden"), Gelderlandes provincē, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rēnene Pilsēta Nīderlandē ("Rhenen"), Utrehtas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokanje Pilsēta Nīderlandē ("Rockanje"), Dienvidholandes provincē, 6560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rulofarendsvēna Pilsēta Nīderlandē ("Roelofarendsveen"), Dienvidholandes provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rolde Pilsēta Nīderlandē ("Rolde"), Drentes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rosuma Pilsēta Nīderlandē ("Rossum"), Gelderlandes provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rosuma Pilsēta Nīderlandē ("Rossum"), Overeiselas provincē, 2360 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozendāla Pilsēta Nīderlandē ("Rozendaal"), Gelderlandes provincē, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rufene Pilsēta Nīderlandē ("Rucphen"), Ziemeļbrabantes provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rūrlo Pilsēta Nīderlandē ("Ruurlo"), Gelderlandes provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grāvendēla Pilsēta Nīderlandē ("s-Gravendeel"), Dienvidholandes provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grāvenzande Pilsēta Nīderlandē ("s-Gravenzande"), Dienvidholandes provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sambēka Pilsēta Nīderlandē ("Sambeek"), Ziemeļbrabantes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santporta-Norda Pilsēta Nīderlandē ("Santpoort-Noord"), Ziemeļholandes provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanvangente Pilsēta Nīderlandē ("Sas van Gente"), Zēlandes provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sasenheima Pilsēta Nīderlandē ("Sassenheim"), Dienvidholandes provincē, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Shāberga Pilsēta Nīderlandē ("Schaesberg"), Limburgas provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Shāgena Pilsēta Nīderlandē ("Schagen"), Ziemeļholandes provincē, 46100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sheilunkhūta Pilsēta Nīderlandē ("Schellinkhout"), Ziemeļholandes provincē, 930 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šerpenzēle Pilsēta Nīderlandē ("Scherpenzeel"), Gelderlandes provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Shīnene Pilsēta Nīderlandē ("Schinnen"), Limburgas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Shohovena Pilsēta Nīderlandē ("Schoonhoven"), Dienvidholandes provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sevenuma Pilsēta Nīderlandē ("Sevenum"), Limburgas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Simpelvelda Pilsēta Nīderlandē ("Simpelveld"), Limburgas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sintantonisa Pilsēta Nīderlandē ("Sint Anthonis"), Ziemeļbrabantes provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sintjakobirahī Pilsēta Nīderlandē ("Sint Jacobiparochie"), Frīzlandes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sintjanstēna Pilsēta Nīderlandē ("Sint Jansteen"), Zēlandes provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sintpankrasa Pilsēta Nīderlandē ("Sint Pancras"), Ziemeļholandes provincē, 5050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sintvilerbrorda Pilsēta Nīderlandē ("Sint Willebrord"), Ziemeļbrabantes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sintmihīlsgestela Pilsēta Nīderlandē ("Sint-Michielsgestel"), Ziemeļbrabantes provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sintūdenrode Pilsēta Nīderlandē ("Sint-Oedernrode"), Ziemeļbrabantes provincē, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slēiveika Pilsēta Nīderlandē ("Sleeuwijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slīdrehta Pilsēta Nīderlandē ("Sliedrecht"), Dienvidholandes provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slotene Pilsēta Nīderlandē ("Sloten"), Frīzlandes provincē, 760 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slīsa Pilsēta Nīderlandē ("Sluis"), Zēlandes provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slīskila Pilsēta Nīderlandē ("Sluiskil"), Zēlandes provincē, 2340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smilte Pilsēta Nīderlandē ("Smilde"), Drentes provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sūsta Pilsēta Nīderlandē ("Soest"), Utrehtas provincē, 45400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Somerena-Einde Pilsēta Nīderlandē ("Someren-Eind"), Ziemeļbrabantes provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Somerena Pilsēta Nīderlandē ("Someren"), Ziemeļbrabantes provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spīrdeika Pilsēta Nīderlandē ("Spierdijk"), Ziemeļholandes provincē, 1480 iedzīvotāju (2014. g.).
- Staphorsta Pilsēta Nīderlandē ("Staphorst"), Overeiselas provincē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stavorene Pilsēta Nīderlandē ("Stavoren"), Frīzlandes provincē, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Steina Pilsēta Nīderlandē ("Stein"), Limburgas provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stihtse Vehta pilsēta Nīderlandē ("Stichtse Vecht"), Utrehtas provincē, 63700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stolveika Pilsēta Nīderlandē ("Stolwijk"), Dienvidholandes provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Strēfkerka Pilsēta Nīderlandē ("Streefkerk"), Dienvidholandes provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Streiene Pilsēta Nīderlandē ("Strijen"), Dienvidholandes provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sisterena Pilsēta Nīderlandē ("Susteren"), Limburgas provincē, 7350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svalmena Pilsēta Nīderlandē ("Swalmen"), Limburgas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svartbrūka Pilsēta Nīderlandē ("Swartbroek"), Limburgas provincē, 880 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terbūra Pilsēta Nīderlandē ("Ten Boer"), Groningenas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terāra Pilsēta Nīderlandē ("Ter Aar"), Dienvidholandes provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terborga Pilsēta Nīderlandē ("Terborg"), Gelderlandes provincē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torna Pilsēta Nīderlandē ("Thorn"), Limburgas provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trihta Pilsēta Nīderlandē ("Tricht"), Gelderlandes provincē, 2260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tibergena Pilsēta Nīderlandē ("Tubbergen"), Overeiselas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tvēde Ekslērmonde pilsēta Nīderlandē ("Tweede Exloērmond"), Drentes provincē, 2430 iedzīvotāju (2014. g.)
- Udena Pilsēta Nīderlandē ("Uden"), Ziemeļbrabantes provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eitgēsta Pilsēta Nīderlandē ("Uitgeest"), Ziemeļholandes provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eithorna Pilsēta Nīderlandē ("Uithoorn"), Ziemeļholandes provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vālsa Pilsēta Nīderlandē ("Vaals"), Limburgas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valtermonda Pilsēta Nīderlandē ("Valthermond"), Drentes provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varsevelda Pilsēta Nīderlandē ("Varsseveld"), Gelderlandes provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vēnendāla Pilsēta Nīderlandē ("Veenendaal"), Utrehtas provincē, 63300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vēre pilsēta Nīderlandē ("Veere"), Zēlandes provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veldrīle Pilsēta Nīderlandē ("Velddriel"), Gelderlandes provincē, 1550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velpa Pilsēta Nīderlandē ("Velp"), Gelderlandes provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velsena-Norda Pilsēta Nīderlandē ("Velsen-Noord"), Ziemeļholandes provincē, 5250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velserbrūka Pilsēta Nīderlandē ("Velserbroek"), Ziemeļholandes provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venzelderheide Pilsēta Nīderlandē ("Ven-Zelderheide"), Limburgas provincē, 770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veiheizene Pilsēta Nīderlandē ("Venhuizen"), Ziemeļholandes provincē, 4350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vianena Pilsēta Nīderlandē ("Vianen"), Utrehtas provincē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinkevēna Pilsēta Nīderlandē ("Vinkeveen"), Utrehtas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vleimena Pilsēta Nīderlandē ("Vlijmen"), Ziemeļbrabantes provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vlodropa Pilsēta Nīderlandē ("Vlodrop"), Limburgas provincē, 2520 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vūrendāla Pilsēta Nīderlandē ("Voerendaal"), Limburgas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volenhove Pilsēta Nīderlandē ("Vollenhove"), Overeiselas provincē, 4120 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorburga Pilsēta Nīderlandē ("Voorburg"), Dienvidholandes provincē, 99700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorhūta Pilsēta Nīderlandē ("Voorhout"), Dienvidholandes provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorsta Pilsēta Nīderlandē ("Voorst"), Gelderlandes provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vordene Pilsēta Nīderlandē ("Vorden"), Gelderlandes provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vrēlanda Pilsēta Nīderlandē ("Vreeland"), Utrehtas provincē, 1530 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vrīsa Pilsēta Nīderlandē ("Vries"), Drentes provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vrīzenvēna Pilsēta Nīderlandē ("Vriezenveen"), Overeiselas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vūgta Pilsēta Nīderlandē ("Vught"), Ziemeļbrabantes provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vālre Pilsēta Nīderlandē ("Waalre"), Ziemeļbrabantes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vārdenburga Pilsēta Nīderlandē ("Waardenburg"), Gelderlandes provincē, 2330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vadinskvēna Pilsēta Nīderlandē ("Waddinxveen"), Dienvidholandes provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vāgeningene Pilsēta Nīderlandē ("Wageningen"), Gelderlandes provincē, 37400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vāmele Pilsēta Nīderlandē ("Wamel"), Gelderlandes provincē, 1820 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vapenvelda Pilsēta Nīderlandē ("Wapenveld"), Gelderlandes provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vāsenāra Pilsēta Nīderlandē ("Wassenaar"), Dienvidholandes provincē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vateringena Pilsēta Nīderlandē ("Wateringen"), Dienvidholandes provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vēspa Pilsēta Nīderlandē ("Weesp"), Ziemeļholandes provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vēla Pilsēta Nīderlandē ("Wehl"), Gelderlandes provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vella Pilsēta Nīderlandē ("Well"), Limburgas provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verkendama Pilsēta Nīderlandē ("Werkendam"), Ziemeļbrabantes provincē, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestervorta Pilsēta Nīderlandē ("Westervoort"), Gelderlandes provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vesterborka Pilsēta Nīderlandē ("Westwerbork"), Drentes provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestvuda Pilsēta Nīderlandē ("Westwoud"), Ziemeļholandes provincē, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veihene Pilsēta Nīderlandē ("Wijchen"), Gelderlandes provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veikbeidūrstede Pilsēta Nīderlandē ("Wijk bij Duurstede"), Utrehtas provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilemstade Pilsēta Nīderlandē ("Willemstad"), Ziemeļbrabantes provincē, 3060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorkuma Pilsēta Nīderlandē ("Workum"), Frīzlandes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vormervēra Pilsēta Nīderlandē ("Wormerveer"), Ziemeļholandes provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vūdenberga Pilsēta Nīderlandē ("Woudenberg"), Utrehtas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vūdrihema Pilsēta Nīderlandē ("Woudrichem"), Ziemeļbrabantes provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zāndeika Pilsēta Nīderlandē ("Zaandijk"), Ziemeļholandes provincē, 8870 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zānstade Pilsēta Nīderlandē ("Zaanstad"), Ziemeļholandes provincē, 151100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zaltbomela Pilsēta Nīderlandē ("Zaltbommel"), Gelderlandes provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zandvorta Pilsēta Nīderlandē ("Zandvoort"), Ziemeļholandes provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zevenhovene Pilsēta Nīderlandē ("Zevenhoven"), Dienvidholandes provincē, 2750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zūlmonda Pilsēta Nīderlandē ("Zoelmond"), Gelderlandes provincē, 560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zutervūde-Dorpa Pilsēta Nīderlandē ("Zooterwoude-Dorp"), Dienvidholandes provincē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zeidbeijerlande Pilsēta Nīderlandē ("Zuid-Beijerland"), Dienvidholandes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zeidshārvūde Pilsēta Nīderlandē ("Zuid-Scharwoude"), Ziemeļholandes provincē, 6440 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zeidlande Pilsēta Nīderlandē ("Zuidland"), Dienvidholandes provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zunderta Pilsēta Nīderlandē ("Zundert"), Ziemeļbrabantes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zvamerdāma Pilsēta Nīderlandē ("Zwammerdam"), Dienvidholandes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zvārluīsa Pilsēta Nīderlandē ("Zwartsluis"), Overeiselas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zveindrehta Pilsēta Nīderlandē ("Zwijndrecht"), Dienvidholandes provincē, 44500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krimpena pie Lekas pilsēta Nīderlandē (“Krimpen aab de Lek”), Dienvidholandes provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ljauveta pilsēta Nīderlandē (frīzu val. _Ljouwert_), Frīzlandes provinces administratīvais centrs, 108200 iedzīvotāju (2014. g.); Leuvardena (holandiešu val. _Leeuwarden_)
- Bergena pilsēta Nīderlandē, Limburgas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Atmelo pilsēta Nīderlandē, Overeiselas provincē
- Amersforta Pilsēta Nīderlandē, Utrehtas provincē, 151500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nivegeina pilsēta Nīderlandē, Utrehtas provincē, 61000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Utrehta Pilsēta Nīderlandē, Utrehtas provinces administratīvais centrs, 330800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eindhovena pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē, 221400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tilburga pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē, Vilhelminas kanāla krastā, 210300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hertogenbosa pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provinces administratīvais centrs, 136400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Pirmerenda pilsēta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē
- Bergena pilsēta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bergena pie Zomas pilsēta Nīderlandes dienvidrietumos (_Bergen op Zoom_), Ziemeļbrabantes provincē, osta Austrumšeldas krastā, 66400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Māstrihta pilsēta Nīderlandes dienvidu daļā (_Maastricht_), Limburgas provinces administratīvais centrs, osta Māsas krastos, 121900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Delfta pilsēta Nīderlandes rietumos (_Delft_), Dienvidholandes provincē, osta pie kanāla, kas savieno Roterdamu un Hāgu, 99700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Midelburga pilsēta Nīderlandes rietumos (_Middelburg_), Valherenas salā, Zēlandes provinces administratīvais centrs, 47600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asena pilsēta Nīderlandes ziemeļaustrumos (_Assen_), Drentes provinces administratīvais centrs, 67300 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvotā vieta dibināta 1257. g., pilsētas tiesības kopš 1809. g.
- Groningena pilsēta Nīderlandes ziemeļaustrumos (_Groningen_), provinces administratīvais centrs, 197800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkmāra pilsēta Nīderlandes ziemeļrietumos (_Alkmaar_), Ziemeļholandes provincē, Ziemeļholandes kanāla krastā, 94900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beverveika pilsēta Nīderlandes ziemeļrietumos (_Beverwijk_), Ziemeļholandes provincē, netālu no Ziemeļjūras kanāla, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abotābāda pilsēta Pakistānā (_Abbottābād_, ایبٹ آباد), Ziemeļrietumu pierobežas provincē, 1256 m virs jūras līmeņa, 245670 iedzīvotāju (2017. g.)
- Ahmadpura Lamma pilsēta Pakistānā (_Ahmadpur Lamma_), Pendžābas provinces dienvidu daļā
- Alīpura pilsēta Pakistānā (_Alīpur_), Pendžābas provincē
- Atoka pilsēta Pakistānā (_Attock_), Pendžābas provinces ziemeļos
- Avārāna pilsēta Pakistānā (_Awārān_), Beludžistānas provincē
- Badīna pilsēta Pakistānā (_Badīn_), Sindas provinces dienvidu daļā
- Bādrāha pilsēta Pakistānā (_Bādrāh_), Sindas provincē
- Bafa pilsēta Pakistānā (_Baffa_), Ziemeļrietumu pierobežas provincē
- Bahāvalnagara pilsēta Pakistānā (_Bahāwalnagar_), Pendžābas provinces austrumu daļā
- Džhangmagiāna Pilsēta Pakistānā ("Jhang Maghiana"), Pendžābas provincē, 292200 iedzīvotāju (1998. g.).
- Džheluma Pilsēta Pakistānā ("Jhelum"), Pendžabas provincē, 147400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kasūra Pilsēta Pakistānā ("Kasur"), Pendžābas provincē, 245300 iedzīvotāju (1998. g.).
- Mardāna Pilsēta Pakistānā ("Mardan"), Haiberpahtunhvas provincē, 245000 iedzīvotāju (1998. g.).
- Sāhīvāla Pilsēta Pakistānā ("Sahiwal"), Pendžābas provincē, 207400 iedzīvotāju (1998. g.).
- Sargodha Pilsēta Pakistānā ("Sargodha"), Pendžābas provincē, 484000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Bannu pilsēta Pakistānā, Haiberpahtunhvas provincē
- Pešāvara Pilsēta Pakistānā, Haiberpahtunhvas provincē, šīs provinces un Federāli pārvaldīto cilšu apgabalu administratīvais centrs, 1240000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Gudžrānvāla Pilsēta Pakistānā, Pendžābas provincē, 1440000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Vāha Pilsēta Pakistānā, Pendžābas provincē, 198400 iedzīvotāju (1998. g.).
- Gudžrāta Pilsēta Pakistānā, Pendžābas provincē, 250100 iedzīvotāju (1998. g.).
- Šekhūpura Pilsēta Pakistānā, Pendžābas provincē, 280000 iedzīvotāju (1998. g.).
- Siālkota Pilsēta Pakistānā, Pendžābas provincē, 437000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Rahīmjārkhāna Pilsēta Pakistānā, Pendžābas provinces dienvidu daļā, 233500 iedzīvotāju (1998. g.).
- Lārkāna Pilsēta Pakistānā, Sindas provincē, 270000 iedzīvotāju (1998. g.).
- Sukura Pilsēta Pakistānā, Sindas provincē, 355000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Bahāvalpura pilsēta Pakistānas austrumos (_Bahawalpur_), Pendžabas provincē, netālu no Satledžas upes, 408400 iedzīvotāju (1998. g.), dibināta 1802. g.
- Okāra Pilsēta Pakistānas austrumos ("Okara"), Pendžābas provincē, 201800 iedzīvotāju (1998. g.).
- Multāna Pilsēta Pakistānas austrumos, Pendžabas provincē, 1452000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Faisalābāda Pilsēta Pakistānas austrumu daļā (angļu val. "Faisalabad"), Pendžābas provincē, 2494000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Haidarābāda pilsēta Pakistānas dienvidaustrumos (_Haidarābād_), Sindas provincē, osta Indas krastā, 1392000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kveta Pilsēta Pakistānas rietumos ("Kweta"), Beludžistānas provinces administratīvais centrs, transporta mezgls pie Bolana kalnu pārejas, 615000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Rāvalpindi Pilsēta Pakistānas ziemeļaustrumos ("Rāwalpindī"), Pendžābas provincē, 1770000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Lahora Pilsēta Pakistānas ziemeļaustrumos (angļu val. "Lahore"), Ravi kreisajā krastā, Pendžābas provinces administratīvais centrs, 6700000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Agvadulse pilsēta Panamā (_Aguadulce_), Kokles provinces dienvidrietumu daļā
- Ailigandi pilsēta Panamā (_Ailigandi_), Kunajalas provincē, Karību jūras piekrastē
- Antona pilsēta Panamā (_Antón_), Kokles provincē
- Atalaja pilsēta Panamā (_Atalaya_), Veragvasas provincē
- Bahobokete pilsēta Panamā, Čiriki provinces ziemeļu daļā
- Alto del Lirio pilsēta Panamā, Panamas provinces dienvidrietumos
- Arraihana pilsēta Panamas Republikā (_Arraiján_), Panamas provincē, 25100 iedzīvotāju (2000. g.)
- Santjago Pilsēta Panamas Republikā ("Santiago"), Veragvasas provinces administratīvais centrs, 21800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Davida Pilsēta Panamas Republikā, Čiriki provinces administratīvais centrs, 77100 iedzīvotāju (2000. g.).
- Čitre Pilsēta Panamas Republikā, Erreras provincas administratīvais centrs, 7700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Lačorrera Pilsēta Panamas Republikā, Panamas provincē, 55900 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kolona Pilsēta Panamas Republikā, provinces administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā un Panamas kanāla galapunkts, 42100 iedzīvotāju (2000. g.).
- Alkaldediasa pilsēta Panamas Republikas Panamas provincē
- Alotau pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Alotau_), Milnbejas provinces administratīvais centrs, atrodas Jaungvinejas salas austrumu galā, starp Gošena šaurumu un Milna līci
- Ambunti pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Ambunti_), Austrumsepikas provincē
- Avara pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Awar_), Madangas provinces ziemeļrietumos, Bismarka jūras krastā
- Kokopo Pilsēta Papua-Jaungvinejā, Austrumjaunbritānijas provinces administratīvais centrs, 20300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Vevaka Pilsēta Papua-Jaungvinejā, Austrumsepikas provinces administratīvais centrs, 19700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Goroka Pilsēta Papua-Jaungvinejā, Austrumu Kalnienes provinces administratīvais centrs, 18600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Mendi Pilsēta Papua-Jaungvinejā, Dienvidu Kalnienes provinces administratīvais centrs, 17100 iedzīvotāju (2000. g.).
- Lae Pilsēta Papua-Jaungvinejā, Morobes provinces administratīvais centrs, osta Jūona līča krastā, 78000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Popondeta Pilsēta Papua-Jaungvinejā, Oro provinces administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Maunthāgena Pilsēta Papua-Jaungvinejā, Rietumu Kalnienes provinces administratīvais centrs, 27800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Madanga Pilsēta Papua-Jaungvinejas ziemeļos ("Madanga"), osta pie Astrolaba līča, provinces administratīvais centrs, 27400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Činča Alta pilsēta Peru ("Chincha Alta"), Ikas reģionā, 153600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Drobeta-Turnuseverina Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudeca administratīvais centrs, 92600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oršova Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Strehaja Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vinžumare Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Baja de Arame pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Abū Hadrīja pilsēta Saūda Arābijā (_Abū Ḩadrīyah_), Šarkījas (Austrumu provinces) mintakā
- Meka Pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: مكة المكرمة, Makkah al-Mukarramah), Rietumu provinces centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), vieta, kur saskaņā ar leģendu dzimis Muhameds, islāma garīgais centrs.
- Vlasotince Pilsēta Serbijā ("Vlasotince"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koidu Pilsēta Sjerraleones Republikā, Austrumu provincē, 80000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Kenema Pilsēta Sjerraleones Republikā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 128400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Bo Pilsēta Sjerraleones Republikā, Dienvidu provinces administratīvais centrs, 181600 iedzīvotāju (2009. g.).
- Magburaka Pilsēta Sjerraleones Republikā, Ziemeļu provincē, 20300 iedzīvotāju (2004. g.).
- Kabala Pilsēta Sjerraleones Republikā, Ziemeļu provincē, 25700 iedzīvotāju (2004. g.).
- Lunsara Pilsēta Sjerraleones Republikā, Ziemeļu provincē, 29600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Makeni Pilsēta Sjerraleones Republikā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 82800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Akoruņa pilsēta Spānijā (_A Coruña_), Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, 244800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aestrada pilsēta Spānijā (_A Estrada_), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Apobra de Tribesa pilsēta Spānijā (_A Pobra de Trives_), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē
- Arua pilsēta Spānijā (_A Rúa_), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provinces ziemeļaustrumu daļā
- Agvadulse pilsēta Spānijā (_Aguadulce_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provinces dienvidos, Alvoranas jūras Almerijas līča piekrastē
- Agudo pilsēta Spānijā (_Agudo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provinces rietumu daļā
- Agilara de Kampo pilsēta Spānijā (_Aguilar de Campoo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Palensijas provincē
- Agilara de la Frontera pilsēta Spānijā (_Aguilar de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē
- Ainsa pilsēta Spānijā (_Aínsa_), Aragonas autnomā apgabala Veskas provincē
- Alba de Tormesa pilsēta Spānijā (_Alba de Tormes_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē
- Alkala de Gvadaira pilsēta Spānijā (_Alcala de Guadaira_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkala la Reala pilsēta Spānijā (_Alcala la Real_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkanara pilsēta Spānijā (_Alcanar_), Katalonijas autonomā reģiona Taragonas provinces dienvidos
- Alkanjisa pilsēta Spānijā (_Alcañiz_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā
- Alkarasa pilsēta Spānijā (_Alcaraz_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provinces rietumu daļā
- Alkaudete pilsēta Spānijā (_Alcaudete_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces dienvidrietumu daļā
- Alkasara de Sanhuana pilsēta Spānijā (_Alcázar de San Juan_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alsira pilsēta Spānijā (_Alcira_), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkobendasa pilsēta Spānijā (_Alcobendas_), Madrides apgabala Madrides provincē, 112200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkorkona pilsēta Spānijā (_Alcorcón_), Madrides apgabala Madrides provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkorisa pilsēta Spānijā (_Alcorisa_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā
- Alkveskara pilsēta Spānijā (_Alcuéscar_), Estremaduras autonomā reģiona Kaseresas provinces dienvidos
- Aldeadavila de la Rivera pilsēta Spānijā (_Aldeadávila de la Ribera_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provinces ziemeļrietumos, netālu no Portugāles robežas
- Alfasa del Pi pilsēta Spānijā (_Alfaz del Pi_), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alhesirasa pilsēta Spānijā (_Algeciras_), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 118000 iedzīvotāju (2014. g.), osta Gibraltāras līča rietumu krastā
- Alžemezi pilsēta Spānijā (_Algemesí_), Valensijas autonomajā apgabala Valensijas provincē
- Alhete pilsēta Spānijā (_Algete_), Madrides apgabala Madrides provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alaurina de la Torre pilsēta Spānijā (_Alhaurin de la Torre_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 36700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alhaurina el Grande pilsēta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aļarisa pilsēta Spānijā (_Allariz_), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē
- Almansa pilsēta Spānijā (_Almansa_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almasora pilsēta Spānijā (_Almassora_), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almendraleho pilsēta Spānijā (_Almendralejo_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almonte pilsēta Spānijā (_Almonte_), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almunjekara pilsēta Spānijā (_Almuñécar_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Altea pilsēta Spānijā (_Altea_), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alzira pilsēta Spānijā (_Alzira_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas provincē
- Amesa pilsēta Spānijā (_Ames_), Galisijas autonomā apgabala Alkoruņas provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Amposta pilsēta Spānijā (_Amposta_), Katalonijā, Taragonas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Andorra pilsēta Spānijā (_Andorra_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provincē
- Anduhara pilsēta Spānijā (_Andújar_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, Gvadalkiviras labajā krastā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Antekera pilsēta Spānijā (_Antequera_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 41800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aoisa pilsēta Spānijā (_Aoiz_), Navarras autonomajā apgabalā (provincē)
- Arasena pilsēta Spānijā (_Aracena_), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provinces ziemeļu daļā
- Araala pilsēta Spānijā (_Arahal_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē
- Aranda de Dvero pilsēta Spānijā (_Aranda de Duero_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aranhvesa pilsēta Spānijā (_Aranjuez_), Madrides apgabala Madrides provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arkosa de Halona pilsēta Spānijā (_Arcos de Jalon_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces dienvidos
- Arkosa de la Frontera pilsēta Spānijā (_Arcos de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arenasa de Sanpedro pilsēta Spānijā (_Arenas de San Pedro_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Avilas provinces dienvidos
- Arevalo pilsēta Spānijā (_Arévalo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Avilas provinces ziemeļaustrumos
- Arganda del Reja pilsēta Spānijā (_Arganda del Rey_), Madrides apgabala Madrides provincē, 55300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Armilja pilsēta Spānijā (_Armilla_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arona pilsēta Spānijā (_Arona_), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 79900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arasate pilsēta Spānijā (_Arrasate_), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arresife pilsēta Spānijā (_Arrecife_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salas dienvidaustrumu piekrastē, 56900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arrojo de la Enkomjenda pilsēta Spānijā (_Arroyo de la Encomienda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjadolidas provincē
- Arrojo de la Lusa pilsēta Spānijā (_Arroyo de la Luz_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē
- Arteišo pilsēta Spānijā (_Arteixo_), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arukasa pilsēta Spānijā (_Arucas_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arsua pilsēta Spānijā (_Arzŭa_), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē
- Aspontesa pilsēta Spānijā (_As Pontes de Gracia Rodriguez_), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē
- Aspe pilsēta Spānijā (_Aspe_), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Astorga pilsēta Spānijā (_Astorga_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē
- Asvaga pilsēta Spānijā (_Azuaga_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces dienvidu daļā
- Asukeka de Enaresa pilsēta Spānijā (_Azuqueca de Henares_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Gvadalaharas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baena pilsēta Spānijā (_Baena_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baesa pilsēta Spānijā (_Baeza_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē
- Basa pilsēta Spānijā (_Baza_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asplugasa de Ļobregata pilsēta Spānijā (_Esplugas de Llobregat_), Katalonijā, Barselonas provincē, 46100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Olesa de Monserata pilsēta Spānijā (_Olesa de Montserrat_), Katalonijā, Barselonas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vika pilsēta Spānijā (_Vic_), Katalonijā, Barselonas provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Adehe Pilsēta Spānijā ("Adeje"), Kanāriju salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidrietumu daļā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adra Pilsēta Spānijā ("Adra"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aguimesa Pilsēta Spānijā ("Aguimes"), Kanāriju salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ajamonte Pilsēta Spānijā ("Ayamonte"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala de Enaresa pilsēta Spānijā ("Alcala de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 200800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baraņaina Pilsēta Spānijā ("Baran~ain"), Navarras apgabala Navarras provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barbate Pilsēta Spānijā ("Barbate"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barbera del Valjesa pilsēta Spānijā ("Barbera del Vallesa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Basauri Pilsēta Spānijā ("Basauri"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 42000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benalmadena Pilsēta Spānijā ("Benalmadena"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benikarlo Pilsēta Spānijā ("Benicarlo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benidorma Pilsēta Spānijā ("Benidorm"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Betera Pilsēta Spānijā ("Betera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blanesa Pilsēta Spānijā ("Blanes"), Katalonijā, Žironas provincē, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boadilja del Monte pilsēta Spānijā ("Boadilla del Monte"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Burhasota Pilsēta Spānijā ("Burjasot"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burrjana Pilsēta Spānijā ("Burriana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavra Pilsēta Spānijā ("Cabra"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadisa Pilsēta Spānijā ("Cadiz"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 121700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalafelja Pilsēta Spānijā ("Calafell"), Katalonijā, Taragonas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalatajuda Pilsēta Spānijā ("Calatayud"), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalpe Pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpa.
- Kalpa Pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpe.
- Kamargo Pilsēta Spānijā ("Camargo"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamasa Pilsēta Spānijā ("Camas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kambre Pilsēta Spānijā ("Cambre"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kambrilsa Pilsēta Spānijā ("Cambrils"), Katalonijā, Taragonas provincē, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampeljo Pilsēta Spānijā ("Campello"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kandelarija Pilsēta Spānijā ("Candelaria"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kangasa Pilsēta Spānijā ("Cangas"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karbaļo Pilsēta Spānijā ("Carballo"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karkaišenta Pilsēta Spānijā ("Carcaixent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karmona Pilsēta Spānijā ("Carmona"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kartama Pilsēta Spānijā ("Cartama"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteldefelsa Pilsēta Spānijā ("Casteldefels"), Katalonijā, Barselonas provincē, 63300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteljara del Valjesa pilsēta Spānijā ("Castellar del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasteljona de la Plana pilsēta Spānijā ("Castellon de la Plana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 173800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastro-Urdjalesa Pilsēta Spānijā ("Castro-Urdiales"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kataroha Pilsēta Spānijā ("Catarroja"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čiklana de la Frontera pilsēta Spānijā ("Chiclana de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 82300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čirivelja Pilsēta Spānijā ("Chirivella"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjemposuelosa Pilsēta Spānijā ("Ciempozuelos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjudadreala Pilsēta Spānijā ("Ciudad Real"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 75000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kojna Pilsēta Spānijā ("Coin"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolmenarvjeho Pilsēta Spānijā ("Colmenar Viejo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 62600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konila de la Frontera pilsēta Spānijā ("Conil de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kordova Pilsēta Spānijā ("Cordoba"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 328000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korija del Rio pilsēta Spānijā ("Coria del Rio"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kornelja de Ļobregata pilsēta Spānijā ("Cornella de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 86200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koslada Pilsēta Spānijā ("Coslada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 88800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kreviļenta Pilsēta Spānijā ("Crevillente"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuarta de Pobleta pilsēta Spānijā ("Cuart de Poblet"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kvenka Pilsēta Spānijā ("Cuenca"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuļera Pilsēta Spānijā ("Cullera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuļeredo Pilsēta Spānijā ("Culleredo"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Denja Pilsēta Spānijā ("Denia"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 44500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Donbenito Pilsēta Spānijā ("Don Benito"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dosermanasa Pilsēta Spānijā ("Dos Hermanas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 130400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Durango Pilsēta Spānijā ("Durango"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Esiha Pilsēta Spānijā ("Ecija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eibara Pilsēta Spānijā ("Eibar"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elehido Pilsēta Spānijā ("El Ejido"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 84100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elmasnou Pilsēta Spānijā ("El Masnou"), Katalonijā, Barselonas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elprata de Ljobregata pilsēta Spānijā ("El Prat de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elda Pilsēta Spānijā ("Elda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 53500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elča Pilsēta Spānijā ("Elx"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 228600 iedzīvotāju (2014. g.); Elče.
- Erandio Pilsēta Spānijā ("Erandio"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Esparagvera Pilsēta Spānijā ("Esparraguera"), Katalonijā, Barselonas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Esplugasa de Ļobregata pilsēta Spānijā ("Esplugas de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 46100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Estepona Pilsēta Spānijā ("Estepona"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ferola Pilsēta Spānijā ("Ferrol"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 70400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Figeresa Pilsēta Spānijā ("Figueras"), Katalonijā, Žironas provincē, 45400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fuenhirola Pilsēta Spānijā ("Fuengirola"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 75900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fuenlavrada Pilsēta Spānijā ("Fuenlabrada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galapagara Pilsēta Spānijā ("Galapagar"), Madrides apgabala Madrides provincē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galdakano Pilsēta Spānijā ("Galdacano"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galdara Pilsēta Spānijā ("Galdar"), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gandja Pilsēta Spānijā ("Gandia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 76500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gava Pilsēta Spānijā ("Gava"), Katalonijā, Barselonas provincē, 46300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žirona Pilsēta Spānijā ("Gerona"), Katalonijā, provinces administratīvais centrs, 97200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hetafe Pilsēta Spānijā ("Getafe"), Madrides apgabala Madrides provincē, 173000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granada Pilsēta Spānijā ("Granada"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 237500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granadilja de Avona pilsēta Spānijā ("Granadilla de Abona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Granoļersa Pilsēta Spānijā ("Granollers"), Katalonijā, Barselonas provincē, 59900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvadalahara Pilsēta Spānijā ("Guadalajara"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvadiksa Pilsēta Spānijā ("Guadix"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gečo Pilsēta Spānijā ("Guecho"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 79500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gija de Isora pilsēta Spānijā ("Guija de Isora"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 42500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eljina Pilsēta Spānijā ("Hellin"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 31200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velva Pilsēta Spānijā ("Huelva"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 147200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veska Pilsēta Spānijā ("Huesca"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ibi Pilsēta Spānijā ("Ibi"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ikoda de los Vinosa pilsēta Spānijā ("Icod de los Vinos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jekla Pilsēta Spānijā ("Yecla"), Mursiijas reģiona Mursijas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Igvalada Pilsēta Spānijā ("Igualada"), Katalonijā, Barselonas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iljeskasa Pilsēta Spānijā ("Illescas"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Inhenio Pilsēta Spānijā ("Ingenio"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas austrumu daļā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iruna Pilsēta Spānijā ("Irun"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Islakristina pilsēta Spānijā ("Isla Cristina"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Haena Pilsēta Spānijā ("Jaen"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 115800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hativa Pilsēta Spānijā ("Jativa"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Havea Pilsēta Spānijā ("Javea"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Šabja.
- Heresa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Jerez de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 212200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Humilja Pilsēta Spānijā ("Jumilla"), Mursijas apgabala Mursijas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lospitaleta de Ļobregata pilsēta Spānijā ("L'Hospitalet de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 253500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lalineja de la Konsepsjona pilsēta Spānijā ("La Linea de la Concepcion"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.), 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Gibraltāra, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija
- Laoliva Pilsēta Spānijā ("La Oliva"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas ziemeļu daļā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laorotava Pilsēta Spānijā ("La Orotava"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 41700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Larinkonada Pilsēta Spānijā ("La Rinconada"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laguna de Dvero pilsēta Spānijā ("Laguna de Duero"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Valjadolidas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lalina Pilsēta Spānijā ("Lalin"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Langreo Pilsēta Spānijā ("Langreo"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lasrosasa de Madride pilsēta Spānijā ("Las Rozas de Madrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 92800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lebriha Pilsēta Spānijā ("Lebrija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leganesa Pilsēta Spānijā ("Leganes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 186700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lehona Pilsēta Spānijā ("Lejona"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leona Pilsēta Spānijā ("Leon"), Kastīlijas-Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 129600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lepe Pilsēta Spānijā ("Lepe"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 27200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linaresa Pilsēta Spānijā ("Linares"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lirija Pilsēta Spānijā ("Liria"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļoreta de Mara pilsēta Spānijā ("Lloret de Mar"), Katalonijā, Žironas provincē, 40800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loha Pilsēta Spānijā ("Loja"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorka Pilsēta Spānijā ("Lorca"), Mursijas apgabala Mursijas provincē, 91800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losbarjosa Pilsēta Spānijā ("Los Barrios"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losljanosa de Aridane pilsēta Spānijā ("Los Llanos de Aridane"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Palmas salas rietumu daļā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lospalasjosa i Viljafranka pilsēta Spānijā ("Los Palacios y Villafranca"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Losrealohosa Pilsēta Spānijā ("Los Realejos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lusena Pilsēta Spānijā ("Lucena"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 42600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lugo Pilsēta Spānijā ("Lugo"), Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 98600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mairena del Alharafe pilsēta Spānijā ("Mairena del Aljarafe"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 42800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Manisesa Pilsēta Spānijā ("Manises"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manļeva Pilsēta Spānijā ("Manlleu"), Katalonijā, Barselonas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manreza Pilsēta Spānijā ("Manresa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marasena Pilsēta Spānijā ("Maracena"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marvelja Pilsēta Spānijā ("Marbella"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 138700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marina pilsēta Spānijā ("Marin"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Martoreļa Pilsēta Spānijā ("Martorell"), Katalonijā, Barselonas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martosa Pilsēta Spānijā ("Martos"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mataro Pilsēta Spānijā ("Mataro"), Katalonijā, Barselonas provincē, 124300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mehorada del Kampo pilsēta Spānijā ("Mejorada del Campo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mjeresa Pilsēta Spānijā ("Mieres"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mihasa Pilsēta Spānijā ("Mijas"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mislata Pilsēta Spānijā ("Mislata"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mogana Pilsēta Spānijā ("Mogan"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mogera pilsēta Spānijā ("Moguer"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Molinsa de Reja pilsēta Spānijā ("Molins de Rey"), Katalonijā, Barselonas provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Moljeta de Vaļesa pilsēta Spānijā ("Mollet del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 51700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monkada Pilsēta Spānijā ("Moncada"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montilja Pilsēta Spānijā ("Montilla"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mostolesa Pilsēta Spānijā ("Mostoles"), Madrides apgabala Madrides provincē, 205700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Motrila Pilsēta Spānijā ("Motril"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 60900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mučamela Pilsēta Spānijā ("Muchamiel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Narona Pilsēta Spānijā ("Naron"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navalkarnero Pilsēta Spānijā ("Navalcarnero"), Madrides apgabala Madrides provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerha Pilsēta Spānijā ("Nerja"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nihara Pilsēta Spānijā ("Nijar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novelda Pilsēta Spānijā ("Novelda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oleirosa Pilsēta Spānijā ("Oleiros"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oliva Pilsēta Spānijā ("Oliva"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ulota Pilsēta Spānijā ("Olot"), Katalonijā, Žironas provincē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Onda Pilsēta Spānijā ("Onda"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ontiņenta Pilsēta Spānijā ("Ontinyent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ourense Pilsēta Spānijā ("Orense"), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē, 106900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orivela Pilsēta Spānijā ("Orihuela"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 83400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paiporta Pilsēta Spānijā ("Paiporta"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pahara Pilsēta Spānijā ("Pajara"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palafružeļa Pilsēta Spānijā ("Palafrugell"), Katalonijā, Žironas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palensija Pilsēta Spānijā ("Palencia"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 80200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parla Pilsēta Spānijā ("Parla"), Madrides apgabala Madrides provincē, 125300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paterna Pilsēta Spānijā ("Paterna"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 67200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petrela Pilsēta Spānijā ("Petrel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pikasenta Pilsēta Spānijā ("Picasent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjelagosa Pilsēta Spānijā ("Pielagos"), Kantarbijas autonomā apgabala Kantarbijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pilara de la Oradada pilsēta Spānijā ("Pilar de la Horadada"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pineda de Mara pilsēta Spānijā ("Pineda de Mar"), Katalonijā, Barselonas provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pinto Pilsēta Spānijā ("Pinto"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plasensija Pilsēta Spānijā ("Plasenica"), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponferrada Pilsēta Spānijā ("Ponferrada"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontebedra Pilsēta Spānijā ("Pontevedra"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 82900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portugalete Pilsēta Spānijā ("Portugalete"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 47100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Posuelo de Alarkona pilsēta Spānijā ("Pozuelo de Alarcon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 84400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Premija de Mara pilsēta Spānijā ("Premia de Mar"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Priego de Kordova pilsēta Spānijā ("Priego de Cordoba"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puentehenila Pilsēta Spānijā ("Puente Genil"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponteareasa Pilsēta Spānijā ("Puenteareas"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puerto de la Krusa pilsēta Spānijā ("Puerto de la Cruz"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļrietumu piekrastē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puertoreala Pilsēta Spānijā ("Puerto Real"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puertoljano Pilsēta Spānijā ("Puertollano"), Kastīlijass-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redondela Pilsēta Spānijā ("Redondela"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Renterija Pilsēta Spānijā ("Renteria"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rekena Pilsēta Spānijā ("Requena"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reusa Pilsēta Spānijā ("Reus"), Katalonijā, Taragonas provincē, 105000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ribaroha del Turija pilsēta Spānijā ("Ribarroja del Turia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rinkona de la Viktorija pilsēta Spānijā ("Rincon de la Victoria"), Andalūzijas apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ripoleta Pilsēta Spānijā ("Ripollet"), Katalonijā, Barselonas provincē, 37300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rivasa-Vasiamadride Pilsēta Spānijā ("Rivas-Vaciamadrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 80500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ribeira Pilsēta Spānijā ("Riveira"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rohalesa Pilsēta Spānijā ("Rojales"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ronda Pilsēta Spānijā ("Ronda"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roketasa de Mara pilsēta Spānijā ("Roquetas de Mar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 91700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rota Pilsēta Spānijā ("Rota"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rubi Pilsēta Spānijā ("Rubi"), Katalonijā, Barselonas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sabadeļa Pilsēta Spānijā ("Sabadell"), Katalonijā, Barselonas provincē, 207400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sagunta Pilsēta Spānijā ("Sagunt"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 65000 iedzīvotāju (2014. g.); Sagunto.
- Salamanka Pilsēta Spānijā ("Salamanca"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salou Pilsēta Spānijā ("Salou"), Katalonijā, Taragonas provincē, 26200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salta Pilsēta Spānijā ("Salt"), Katalonijā, Žironas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanadriana de Besosa pilsēta Spānijā ("San Adrian de Besos"), Katalonijā, Barselonas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanandresa de la Barka pilsēta Spānijā ("San Andres de la Barca"), Katalonijā, Barselonas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanandresa del Rabanedo pilsēta Spānijā ("San Andres del Rabanedo"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanbarolomē de Tirahana pilsēta Spānijā ("San Bartolome de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas vidienē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanboi de Ļebregara pilsēta Spānijā ("San Baudilio de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 83100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sankristovala de la Laguna pilsēta Spānijā ("San Cristobal de la Laguna"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 153000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sankugara del Valjesa pilsēta Spānijā ("San Cugat del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 87100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfeliū de Gišolsa pilsēta Spānijā ("San Feliu de Guixols"), Katalonijā, Žironas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfeliū de Ļobregata pilsēta Spānijā ("San Feliu de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 43700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfernando de Enaresa pilsēta Spānijā ("San Fernando de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfernando Pilsēta Spānijā ("San Fernando"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 96300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhuana de Alikante pilsēta Spānijā ("San Juan de Alicante"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanhuana de Asnalfarače pilsēta Spānijā ("San Juan de Aznalfarache"), Anadlūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanhuana Despi pilsēta Spānijā ("San Juan Despi"), Katalonijā, Barselonas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanpedro de Ribasa pilsēta Spānijā ("San Pedro de Ribas"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanroke Pilsēta Spānijā ("San Roque"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sansebastjāna de los Rejesa pilsēta Spānijā ("San Sebastian de los Reyes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 83300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sansevastjana Pilsēta Spānijā ("San Sebastian"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, Biskajas līča piekrastē, 186100 iedzīvotāju (2014. g.); Donostija.
- Sanvisente dels Ortsa pilsēta Spānijā ("San Vicente dels Horts"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanvisente del Respeča pilsēta Spānijā ("San Vincente del Raspeig"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 55900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanlukara de Barrameda pilsēta Spānijā ("Sanlucar de Barrameda"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakoloma de Gramaneta pilsēta Spānijā ("Santa Coloma de Gramanet"), Katalonijā, Barselonas provincē, 118700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakrusa de Tenerife pilsēta Spānijā ("Santa Cruz de Tenerife"), Kanāriju Salu autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 205300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santalūsija de Tirahana pilsēta Spānijā ("Santa Lucia de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaperpetua de Mogoda pilsēta Spānijā ("Santa Perpetua de Moguda"), Katalonijā, Barselonas provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santapola Pilsēta Spānijā ("Santa Pola"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 33400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santurse Pilsēta Spānijā ("Santurce"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sardaņola del Vaļesa pilsēta Spānijā ("Sardañola del Vallés"), Katalonijā, Barselonas provincē, 57400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Segovija Pilsēta Spānijā ("Segovia"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Segovijas provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sestao Pilsēta Spānijā ("Sestao"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjero Pilsēta Spānijā ("Siero"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sidžesa Pilsēta Spānijā ("Sitges"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sorija Pilsēta Spānijā ("Soria"), Kastīlijas-Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sueka Pilsēta Spānijā ("Sueca"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Takoronte Pilsēta Spānijā ("Tacoronte"), Basku Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Talavera de la Reina pilsēta Spānijā ("Talavera de la Reina"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 132200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Terasa Pilsēta Spānijā ("Tarrasa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 215500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tegise Pilsēta Spānijā ("Teguise"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Telde Pilsēta Spānijā ("Telde"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankārijas salas austrumu daļā, 102100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tervela Pilsēta Spānijā ("Teruel"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tiasa Pilsēta Spānijā ("Tias"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toledo Pilsēta Spānijā ("Toledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tomaresa Pilsēta Spānijā ("Tomares"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tomeljosa Pilsēta Spānijā ("Tomelloso"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrehona de Ardosa pilsēta Spānijā ("Torrejon de Ardoz"), Madrides apgabala Madrides provincē, 126900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Torrelavega Pilsēta Spānijā ("Torrelavega"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 54200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrelodonesa Pilsēta Spānijā ("Torrelodones"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torremolinosa Pilsēta Spānijā ("Torremolinos"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torenta Pilsēta Spānijā ("Torrente"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrevjeha Pilsēta Spānijā ("Torrevieja"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 91400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tortoza Pilsēta Spānijā ("Tortosa"), Katalonijā, Taragonas provincē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Treskantosa Pilsēta Spānijā ("Tres Cantos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ubeda Pilsēta Spānijā ("Ubeda"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 35900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Utrera Pilsēta Spānijā ("Utrera"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdemoro Pilsēta Spānijā ("Valdemoro"), Madrides apgabala Madrides provincē, 72300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdepenjasa Pilsēta Spānijā ("Valdepen~as"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valla de Ušo pilsēta Spānijā ("Vall de Uxo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vaļsa Pilsēta Spānijā ("Valls"), Katalonijā, Taragonas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velesa-Managa Pilsēta Spānijā ("Velez-Malaga"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vendrela Pilsēta Spānijā ("Vendrell"), Katalonijā, Taragonas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vikara Pilsēta Spānijā ("Vicar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viladekansa Pilsēta Spānijā ("Viladecans"), Katalonijā, Barselonas provincē, 65400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bilagarsija de Arousa pilsēta Spānijā ("Vilagarcia de Arousa"), Galisijas autonomā apgabala Ponterbedras provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vilaseka Pilsēta Spānijā ("Vilaseca"), Katalonijā, Taragonas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilafranka del Penedesa pilsēta Spānijā ("Villafranca del Panadés"), Katalonijā, Barselonas provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Villahojosa Pilsēta Spānijā ("Villajoyosa"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viljanueva de la Serena pilsēta Spānijā ("Villanueva de la Serena"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vilanova i la Želtru pilsēta Spānijā ("Villanueva y Geltru"), Katalonijā, Barselonas provincē, 65900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vilareala Pilsēta Spānijā ("Villareal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Viljarreala.
- Viljarreala Pilsēta Spānijā ("Villarreal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Vilareala.
- Viljarrovledo Pilsēta Spānijā ("Villarrobledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilavisjosa de Odona pilsēta Spānijā ("Villaviciosa de Odon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viljena Pilsēta Spānijā ("Villena"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinarosa Pilsēta Spānijā ("Vinaroz"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitorija Pilsēta Spānijā ("Vitoria"), Basku Zemes autonomā apgabala un Alavas provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.); Gasteisa.
- Šabja Pilsēta Spānijā ("Xabia"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Havea.
- Samora Pilsēta Spānijā ("Zamora"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 64400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarauca Pilsēta Spānijā ("Zarauz"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mairena del Alkora pilsēta Spānijā (“Mairena del Alcor”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Medina del Kampo pilsēta Spānijā (“Medina del Campo”), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjalolidas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monkada i Rešada pilsēta Spānijā (“Moncada y Reixach”), Katalonijā, Barselonas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Morona de la Frontera pilsēta Spānijā (“Morón de la Frontera”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palma del Rio pilsēta Spānijā (“Palma del Rio”), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puebla de Valbona pilsēta Spānijā (“Puebla de Vallbona”), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bailena pilsēta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē
- Vigo Pilsēta Spānijā, Galisijas autonomajā apgabalā, Pontebedras provincē, Atlantijas okeāna piekrastē, 297700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burgosa Pilsēta Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 177800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļeida Pilsēta Spānijā, Katalonijā, provinces administratīvais centrs, 139200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balagera pilsēta Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabala Ļeidas provincē
- Baņolesa pilsēta Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs
- Avila pilsēta Spānijas centrālajā daļā (_Ávila_), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkoja pilsēta Spānijas dienvidaustrumos (_Alcoy_), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alvasete pilsēta Spānijas dienvidaustrumu daļā (_Albacete_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 172500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almerija pilsēta Spānijas dienvidos (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, \~192000 iedzīvotāju (2012. g.), arābu cietokšņa (8.-11. gs.) drupas
- Malaga Pilsēta Spānijas dienvidos ("Malaga"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, Vidusjūras piekrastē, provinces administratīvais centrs, 566900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sevilja Pilsēta Spānijas dienvidos (sp. val. "Sevilla"), Andalūzijas autonomā apgabala un provinces administratīvais centrs, 696700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Badahosa Pilsēta Spānijas dienvidrietumos ("Badajoz"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, Gvadjanas kreisajā krastā, 150500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaseresa Pilsēta Spānijas rietumos ("Caceres"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 95900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barakaldo Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Baracaldo"), Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas provincē, 100080 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bilbao Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Bilbao"), pie Biskajas līča, Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provinces administratīvais centrs, 346600 iedz (2014. g.).
- Hihona Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Gijon"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, Biskajas līča piekrastē, 285000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dzjiliņa Pilsēta šajā provincē (ķīn. val. "Jilin"), osta Sungari krastā, 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1954. g. bija provinces administratīvais centrs.
- Jenaņa Pilsēta Šeņsi provincē ("Yanan"), Ķīnas ziemeļrietumos, 113000 iedzīvotāju, 1935.-1947. g. komunistu galvaspilsēta (pēc ilgā pārgājiena).
- Ambalangoda pilsēta Šrilankā (_Ambalangoda_), Dienvidu provinces rietumu piekrastē
- Ampara pilsēta Šrilankā (_Ampara_), Austrumu provincē
- Badulla pilsēta Šrilankā (_Badulla_), Uvas provinces administratīvais centrs
- Galle Pilsēta Šrilankā ("Galle"), Dienvidu provinces administratīvais centrs, osta Indijas okeāna krastā, 90900 iedzīvotāju (2001. g.).
- Negombo Pilsēta Šrilankā ("Negombo"), Rietumu provincē, 149300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kalmunaja Pilsēta Šrilankā, Austrumu provincē, 105400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kandi Pilsēta Šrilankā, Centrālās provinces administratīvais centrs, 119600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Anurādhapura pilsēta Šrilankā, Ziemeļu Centrālās provinces administratīvais centrs, 56600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Kote Pilsēta Šrilankā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 150600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Trinkomali Pilsēta Šrilankas austrumos ("Trincomalee"), osta Bengālijas līča krastā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Balangoda pilsēta Šrilankas dienvidu daļā, Sabaragamuvas provincē
- Džafna Pilsēta Šrilankas ziemeļos ("Jaffna"), osta Polka šauruma krastā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 88100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Juaņliņa pilsēta Taivānā, Džanhua provinces austrumu daļā
- Erliņa pilsēta Taivānā, Džanhua provinces dienvidrietumu daļā
- Dadzja pilsēta Taivānā, Taidžunas provinces ziemeļu daļā
- Ākātamnuei pilsēta Taizemē (_Akat Amnuai_), Sakonnakhonas province ziemeļaustrumu daļā
- Amnātčarona pilsēta Taizemē (_Amnat Charoen_), provinces administratīvais centrs
- Ānthona pilsēta Taizemē (_Ang Thong_), provinces administratīvais centrs
- Āulika pilsēta Taizemē (_Ao Luek_), Krabī provinces ziemeļu daļā
- Aranjaprathēta pilsēta Taizemē (_Aranyaprathet_), Sakēu provincē
- Ajutthaja pilsēta Taizemē (_Phra Nakhon Si Ayutthaya_), provinces administratīvais centrs
- Hātjai Pilsēta Taizemē ("Hat Yai"), Malakas pussalā, valsts dienvidos, Sonkhlas provincē, 187900 iedzīvotāju (2000. g.).
- Nakhonsavana Pilsēta Taizemē ("Nakhon Sawan"), provinces administratīvais centrs, 114500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ajuthaja Pilsēta Taizemē ("Phra Nakhon Si Ayutthaya"), \~70 km uz ziemeļiem no Bangkokas, provinces administratīvais centrs, XIV-XVIII gs. piļu un tempļu drupas, dibināta 1350. g., līdz 1767. g. valsts galvaspilsēta; Ajutaja; Ajutija.
- Sonkhla Pilsēta Taizemē ("Songkhla"), valsts dienvidos, Malakas pussalas austrumu krastā, osta Siāmas līča dienvidrietumos, provinces administratīvais centrs, 84300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Čhīanmai Pilsēta Taizemē (เชียงใหม่, Chiang Mai), valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Bānpaina pilsēta Taizemē, Ajutthajas provincē
- Čhonburī Pilsēta Taizemē, Bangkokas līča austrumu piekrastē, provinces administratīvais centrs, 183300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Nonthaburī Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, provinces administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Samutprākāna Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, provinces administratīvais centrs, 378700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Bānkruata pilsēta Taizemē, Burīramas provinces dienvidos
- Bānpakona pilsēta Taizemē, Čhačhonsau provincē
- Bamnetnarona pilsēta Taizemē, Čhaijapūmas provincē
- Bānbina pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē
- Phataja Pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē, 117000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sīrāčhā Pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē, 141400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Bānhona pilsēta Taizemē, Hāndonas provincē
- Bannansatā pilsēta Taizemē, Jalā provincē
- Bānfāna pilsēta Taizemē, Khonkēnas provincē
- Bānmī pilsēta Taizemē, Lopburī provinces rietumu daļā
- Bānmo pilsēta Taizemē, Lopburī provinces rietumu daļā
- Surātthānī Pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 111300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Nakhonsītammarāta Pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 118700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Bānphēna pilsēta Taizemē, Nakhonphanomas provinces ziemeļaustrumos
- Bānlīama pilsēta Taizemē, Nakhonratčhasīmas provinces ziemeļu daļā
- Bānlēna pilsēta Taizemē, Nonthaburī provinces ziemeļos
- Bānlēma pilsēta Taizemē, Phētčhaburī provincē, Bangkokas līča piekrastē
- Bānmūnnāka pilsēta Taizemē, Phičitas provinces dienvidu daļā
- Bānrakama pilsēta Taizemē, Phitsanulokas provincē
- Bānkrathuma pilsēta Taizemē, Phitsanulokas provinces dienvidu daļā
- Bānsaphāna pilsēta Taizemē, Pračuapkhīrīkhanas provincē, Siāmas līča piekrastē
- Nakhonpathoma Pilsēta Taizemē, provinces administratīvais centrs, 120800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Khonkēna Pilsēta Taizemē, provinces administratīvais centrs, 141200 iedzīvotāju (2000. g.).
- Čanthaburī Pilsēta Taizemē, provinces administratīvais centrs, 86500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Bānčhāna pilsēta Taizemē, Rajonas provinces dienvidrietumu daļā
- Bānpona pilsēta Taizemē, Rātčhaburī provinces ziemeļaustrumos
- Rajona Pilsēta Taizemē, Siāmas līča piekrastē, provinces administratīvais centrs, 106700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Bāndānlānhoi pilsēta Taizemē, Sukhothai provincē
- Bānračana pilsēta Taizemē, Suphanburī provinces ziemeļaustrumu daļā
- Bānnāsāna pilsēta Taizemē, Surātthānī provinces dienvidaustrumu daļā
- Bāntākhuna pilsēta Taizemē, Surātthānī provinces rietumu daļā
- Bāntāka pilsēta Taizemē, Tākas provincē
- Bānphai pilsēta Taizemē, Udonthānī provincē
- Bānphī pilsēta Taizemē, Udonthānī provincē
- Bānduna pilsēta Taizemē, Udonthānī provinces ziemeļaustrumu daļā
- Bānkhoka pilsēta Taizemē, Utaraditas provinces austrumos
- Bānrai pilsēta Taizemē, Uthajhānī provinces dienvidu daļā
- Uborātčhatānī Pilsēta Taizemē, valsts austrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 106600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Nakhonratčhasīma Pilsēta Taizemē, valsts centrālajā daļā, provinces administratīvais centrs, 204600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Udonthānī Pilsēta Taizemē, valsts ziemeļaustrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 222400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Bāčo pilsēta Taizemes dienvidu daļā (_Bacho_), Malakas pussalas austrumos, Narāthivātas provinces ziemeļos
- Lampāna Pilsēta Taizemes ziemeļu daļā ("Lampang"), provinces administratīvais centrs, Vangas kreisajā krastā, 147800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Aruša Pilsēta Tanzānijā (_Arusha_), valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 233000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Babati pilsēta Tanzānijā (_Babati_), provinces administratīvais centrs
- Bagamojo pilsēta Tanzānijā (_Bagamoyo_), Pvani provinces ziemeļaustrumos, Zanzibāras šauruma krastā
- Iringa Pilsēta Tanzānijā ("Iringa"), provinces administratīvais centrs, 55500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kigoma Pilsēta Tanzānijā ("Kigoma"), valsts rietumu daļā, Tangaņikas ezera austrumu piekrastē, provinces administratīvais centrs, 349600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Mtvara Pilsēta Tanzānijā ("Mtwara"), valsts dienvidrietumu daļā, osta Indijas okeāna krastā, provinces administratīvais centrs, 55100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Morogoro Pilsēta Tanzānijā, valsts austrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 132400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Tanga Pilsēta Tanzānijā, valsts austrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 141700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Singida Pilsēta Tanzānijā, valsts centrālajā daļā, provinces administratīvais centrs, 58200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Tabora Pilsēta Tanzānijā, valsts centrālajā daļā, provinces administratīvais centrs, 97200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Mbeja Pilsēta Tanzānijā, valsts dienvidrietumu daļā, provinces administratīvais centrs, 266400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Songea Pilsēta Tanzānijā, valsts dienvidu daļā, provinces administratīvais centrs, 54200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Moši Pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļaustrumu daļā, Kilimandžāro provinces administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Mvanza Pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, osta Viktorijas ezera dienvidu krastā, 349600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Musoma Pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļu daļā, Viktorijas ezera austrumu piekrastē, Maras provinces administratīvais centrs, 72500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Bukoba Pilsēta Tanzānijā, Viktorijas ezera rietumu piekrastē, Kageras provinces administratīvais centrs, 57000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Aba pilsēta Tibetas austrumos (_Aba_), Ķīnas Sičuaņas provincē, 920000 iedzīvotāju (2012. g.); Nava.
- Akindžilara Pilsēta Turcijā ("Akincilar"), Sivasas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Derindže Pilsēta Turcijā ("Derince"), Kodžaeli ilā, 125500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erzindžana Pilsēta Turcijā ("Erzincan") 1185 m vjl., ila administratīvais centrs, 96500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sindžana Pilsēta Turcijā ("Sincan"), Ankaras ilā, 479500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sindzika Pilsēta Turcijā ("Sincik"), Adijamanas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāga pilsēta un osta Nīderlandes rietumu daļā (nīderlandiešu valodā _'s-Gravenhage, Den Haag_, angļu val. _The Hague_), kurā atrodas karaļa rezidence, valdības un parlamenta mītne, Dienvidholandes provinces administratīvais centrs, 510900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kazincbarcika Pilsēta Ungārijas ziemeļaustrumos ("Kazincbarcika"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Liganvila Pilsēta Vanuatu, Sanmas provinces administratīvais centrs, 10700 iedzīvotāju (1999. g.).
- Ajunpa pilsēta Vjetnamā (_A Yun Pa_), Zalajas provinces dienvidu daļā
- Anķou pilsēta Vjetnamā (_An Châu_), Bakzanas provinces austrumu daļā
- Anhe pilsēta Vjetnamā (_An Khê_), Zalajas provincē
- Badona pilsēta Vjetnamā (_Ba Đồn_), Kuabiņas provincē
- Bači pilsēta Vjetnamā (_Ba Tri_), Benčes provincē
- Kontho Pilsēta Vjetnamā ("Can Tho"), valsts dienvidu daļā, osta Mekongas deltā, Basakas labajā krastā, provinces administratīvais centrs, 255100 iedzīvotāju (2004. g.).
- Mito Pilsēta Vjetnamā ("My Tho"), osta Mekongas deltā, provinces administratīvais centrs, 220000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Viņa Pilsēta Vjetnamā ("Vinh"), Ngeanas provinces administratīvais centrs, 490000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Vjetči Pilsēta Vjetnamā, Honas labajā krastā, Futho provinces administratīvais centrs, 284000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baolaka pilsēta Vjetnamā, Kaobanas provinces ziemelrietumu daļā
- Baoloka pilsēta Vjetnamā, Lomdonas provincē
- Bakzana pilsēta Vjetnamā, provinces administratīvais centrs
- Alioja pilsēta Vjetnamā, Thiathjena-Hue provinces ziemeļrietumu daļā
- Bakljeu pilsēta Vjetnamas dienvidos, provinces administratīvais centrs
- Viņlona Pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā, Kontho provincē, Mekongas labajā krastā, 147000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Kaobana Pilsēta Vjetnamas ziemeļaustrumos ("Cao Bang"), provinces administratīvais centrs, 84400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bakkana pilsēta Vjetnamas ziemeļaustrumu daļā, provinces administratīvais centrs
- Laokaja Pilsēta Vjetnamas ziemeļos ("Lao Cai"), pie Ķīnas robežas, provinces administratīvais centrs, 98400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Lanšona Pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Lang Son"), Kikungas kreisajā krastā, provinces administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Thaņhoa Pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Thanh Hoa"), provinces administratīvais centrs, 120000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tujenkuana Pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā, Lo upes labajā krastā, provinces administratīvais centrs, 139000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bakniņa pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs
- Auki pilsēta Zālamana Salās (_Auki_), Malaitas provincē, Malaitas salas rietumu piekrastē
- Kitve Pilsēta Zambijā ("Kitwe"), Koperbeltas provincē, 363700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Livingstona Pilsēta Zambijā ("Livingstone"), Dienvidu provinces administratīvais centrs, 97500 iedzīvotāju (2000. g.); Maramba.
- Mufulira Pilsēta Zambijā ("Mufulira"), Koperbeltas provincē, 122300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Ndola Pilsēta Zambijā ("Ndola"), Koperbeltas provinces administratīvais centrs 1268 m vjl., 374800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Čipata Pilsēta Zambijā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 73100 iedzīvotāju (2000. g.).
- Čililabombve Pilsēta Zambijā, Koperbelta provincē, \~40000 iedzīvotāju, kalnrūpniecības centrs, vara ieguve.
- Luanšja Pilsēta Zambijā, Koperbeltas provincē, 115600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Čingola Pilsēta Zambijā, Koperbeltas provincē, 147400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kasama Pilsēta Zambijā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 74200 iedzīvotāju (2000. g.).
- Anaka pilsēta Ziemeļkorejā, Hvanhenamdo provincē
- Hesana Pilsēta Ziemeļkorejas ziemeļu daļā ("Hyesan"), Jangando provincē, osta Jaludzjanas kreisajā krastā, 174000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Kadoma Pilsēta Zimbabvē ("Kadoma"), Rietummašonalendas provinces dienvidu daļā, 77700 iedzīvotāju (2012. g.), koloniālajā laikmetā (Dienvidrodēzijā) saucās - Gatuma.
- Mutare Pilsēta Zimbabvē, Manikalendas provinces administratīvais centrs, 152100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Masvingo Pilsēta Zimbabvē, Masvingo provinces administratīvais centrs, 57500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kvekve Pilsēta Zimbabvē, Midlendsas provincē, 87300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Gveru Pilsēta Zimbabvē, Midlendsas provinces administratīvais centrs, 136400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Bulavajo Pilsēta Zimbabvē, provinces administratīvais centrs, 676800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Činhoji Pilsēta Zimbabvē, Rietummašonalendas provinces administratīvais centrs, 61700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Hvange Pilsēta Zimbabves rietumos ("Hwange"), Ziemeļmatabelendas provincē 770 m vjl., 33200 iedzīvotāju (2004. g.).
- diacēze Pilsētas apgabals vai provinces daļa Senajā Romā 1. gs. p. m. ē. - 3. gs. b., vēlāk administratīvi teritoriāla vienība, kurā ietilpa vairākas (līdz 16) provinces.
- Kelu pilsētas Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Leidžou pussalā
- Tandzja pilsētas Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Leidžou pussalā
- Oroja Pilsētu Peru ("La Oroya"), Huninas provincē, Mantaro krastos, Andos 3650 m vjl., 24500 iedzīvotāju (2015. g.).
- divpirkstu tvereklis pincete
- ščupaļci Pincete ar neasām malām, ko lieto kabatzagļi.
- triholabs Pincete matu izraušanai.
- cangas Pincete.
- tumšā pinkaine pinkaiņu suga ("Cinclidium stygium"), Latvijā aizsargājama
- lamarkisms Pirmā vienotā mācība par dzīvās dabas evolūciju, kuras pamatā ir organismiem piemītoša iekšēja tieksme pilnveidoties, pamatprincipus izstrādājis franču dabaspētnieks Ž. B. Lamarks.
- procesuālās garantijas plašākā nozīmē - tiesisko principu un jēdzienu kopums, kas nodrošina tiesvedības uzdevumu izpildi krimināllietas
- Hārlemermēra Polderis (3-4,65 m zjl.) Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, platība - 181 kvadrātkilometrs.
- Pomože Polijas ziemeļrietumu daļa Baltijas jūras piekrastē ("Pomorze"), ietver gk. Rietumpomožes un Pomožes vojevodisti, teritorija, kas no XII gs. beigām atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā, daļu pārvaldīja zviedri, vēlāk Brandenburga, Prūsija, 1919. g. izveidojās Dancigas brīvpilsēta un "poļu koridors", pārējā daļā pastāvēja Vācijas province Pomerānija, ko 1945. g. atguva Polija.
- komunisms Politiskā teorija, kuras pamatā ir K. Marksa izstrādātā mācība, ka līdzšinējo vēsturi virza šķiru cīņa, bet nākotnē valdīs bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi un darbosies princips "No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām".
- marginālisms Politiskās ekonomikas metodoloģisks princips, kas balstās uz galējo lielumu (galējais derīgums, galējais ražīgums) izmantošanu ekonomisko likumu un kategoriju izpētē.
- petraševskieši Politisks raznočincu jaunatnes pulciņš, izveidojās Pēterburgā 1844. g., arestēti 1849, amnestēti 1856 (izņemot vadītāju M. Petraševski).
- pitavāt Prašņāt; arī tincināt.
- rektors Prefektam vai eksarham pakļauts provinces pārvaldnieks Senajā Romā.
- Prinzenhof Princa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- kroņprincese Princese, kurai ir tiesības mantot kroni, kļūt par valdnieci; kroņprinča sieva.
- prince Princese.
- princene Princese.
- princesine Princese.
- princūze Princese.
- sprincene Princese.
- sprincese Princese.
- infanta Princeses tituls Spānijā, Portugālē; princese (parasti monarha vecākā meita).
- grāmatvedības politika principi, nostādnes, tradīcijas, noteikumi un prakse, ko uzņēmums lieto, sagatavojot finansu pārskatus
- publiskums Princips kriminālprocesā, kas paredz, ka krimināllietu izmeklēšanu un iztiesāšanu izdara valsts iestādes (izziņas, prokuratūras, tiesas) kā valsts uzliktu pienākumu neatkarīgi no nozieguma skarto personu gribas un interesēm.
- utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma, izmantojuma; attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
- nepārtrauktība Princips tiesvedībā - katra tiesas sēde notiek nepārtraukti, izņemot atpūtai nepieciešamo laiku.
- patiesības princips princips tiesvedībā saskaņā ar kuru tiesai izskatot lietu ir jānoskaidro objektīvā patiesība un jābalstās tikai uz faktiem, kas tiesas gaitā ir apstiprinājušies
- sacīkstes princips tiesvedībā, kas nosaka tiesas spriešanas funkcijas atdalīšanu no apsūdzības vai aizstāvības funkcijām t. i., tiesa vada tiesas izmeklēšanas procesu un izlemj iztiesāšanai nodoto jautājumu, taču tiesa nedrīkst meklēt jaunus pierādījumus vai spriedumā atsaukties uz faktiem, ko tiesas priekšā nav likušas procesa puses, tiesa drīkst izlemt tikai tai nodoto jautājumu
- mutiskums Princips tiesvedībā, kas nosaka, ka visām uz tiesu aicinātām personām liecības vai paskaidrojumi jāsniedz mutiski, par pētāmajiem materiāliem un dokumentiem ir jāpaziņo un viss jāapspriež mutiski.
- tiesnešu neatkarība princips tiesvedībā, kas nozīmē, ka tieneši lietas tiesā izlemj pamatojoties tikai uz likumu, faktiskajiem lietas apstākļiem un personisko pārliecību tādos apstākļos, kas izslēdz jebkādu iejaukšanos no malas
- tiesas koleģialitāte princips tiesvedībā, kas paredz, izņemot likumā noteiktos gadījumos, lietu izskatīšanu tiesā vismaz triju līdztiesīgu tiesnešu sastāvā
- tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus
- eiropocentrisms princips un pozīcija, kad pasaules notikumi tiek aplūkoti un novērtēti no Eiropas skatpunkta
- postulāts Princips, atzinums u. tml., ko, piemēram, teorijā, jēdzienu, spriedumu sistēmā, pieņem par sākotnēju un kas nav pierādāms šīs teorijas, sistēmas ietvaros; arī aksioma.
- caveat emptor princips, ka pircējs pats ir vainīgs, ja nopirktā prece viņu neapmierina; _burtiski_: "lai pircējs uzmanās!"
- atklātuma princips princips, ka tiesas sēdes notiek atklāti; princips, ka tiesas spriedums vienmēr ir publisks
- komercdarbības īstenošanas vietas princips princips, kas nosaka komersantu tiesisko stāvokli un paredz, ka visiem komersantiem, kas ir saimnieciski aktīvi kādas valsts tirgū, ir jāievēro šīs valsts normatīvie akti, neraugoties uz to, ka viņu mītne atrodas ārvalstīs
- Abes komparatora princips princips, kas nosaka, ka mērāmajam attālumam un mērskalai jāatrodas uz vienas taisnes
- minimaksa princips princips, kas tulkošanā nodrošina maksimālu efektu ar minimālu piepūli, piemēram, tulkotājs apzināti izvairās no tām valodas vienībām, kas ir neraksturīgas mērķvalodas sistēmai un bez kā var iztikt, nezaudējot satura precizitāti un tulkojuma kvalitāti
- vienlīdzīgas iespējas princips, kas uzsver iespēju vienlīdzību visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, tautības, seksuālās orientācijas, ticības, garīgās vai fiziskās veselības traucējumiem vai citām pazīmēm
- labākās intereses princips, ko lieto psihiskās veselības jomā, pārstāvot cilvēku ar psihiskās veselības traucējumiem, lai novērstu viņa tiesību deprivāciju
- strukturālisms Princips, koncepcija (zinātnē), pēc kuras parādību pētīšanā jāpievēršas to sistēmai, struktūrai; virziens (kādā zinātnes nozarē), kas balstās uz šādu principu, koncepciju.
- Fermā princips princips, pēc kura gaismas stars, izplatoties starp diviem punktiem un ceļā tiekot atstarots un lauzts, kustas pa tādu ceļu, kas atbilst ekstremālam (visīsākajam vai arī visilgākajam) izplatīšanās laikam starp šiem punktiem
- konsensus Princips, saskaņā ar kuru juridisko aktu tiesiskā pamatotība ir nosacīta galvenokārt ar ieinteresētu pušu apmierinātību ar tiem, ņemot vērā prasības, kas attiecas uz šo aktu formu un uzrādīšanas, piestādīšanas procedūru.
- estoppels princips, saskaņā ar kuru persona zaudē tiesības atsaukties uz kaut kādiem faktiem, pamatojot savas pretenzijas
- praktika principu un likumu izmantošana darbā
- labie tikumi principu un noteikumu kopums, ko izvirza sabiedrības morāle konkrētā laikmetā un kuru ievērošana nosaka kaut kādu darbību vai juridisko aktu tiesisku pamatotību
- pasaules uzskats principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu
- konsorts Princis konsorts - Lielbritānijā valdošās karalienes vīrs, kas pats nav karalis.
- sprincis Princis.
- infants Prinča tituls Spānijā, Portugālē; princis (monarha otrais dēls).
- tehnisks jautājums problēma, kam nav principiālas nozīmes un ko var atrisināt darba gaitā
- standartizēšana Process, kurā tiek izstrādāts ar kompetentas valdības institūcijas rīkojumu apstiprināms dokuments (standarts), kas nosaka vienotus vispārīgos principus noteiktu darbību veikšanai, kā arī vienotu paraugu saistošai tā īstenošanai praksē bez būtiskām individuālām atšķirībām, lai sekmētu optimālu sakārtotību kādā jomā.
- moduļuzbūve Programmas vai skaitļotājierīces uzbūves princips, pēc kura tās struktūra tiek sastādīta no atsevišķiem standartelementiem ar noteiktām funkcijām un savienošanas veidu.
- oikumenicitāte Programmatisks jēdziens ekumeniskajā kustībā, lai apzīmētu kristīgo konfesiju garīgas kopības principu, pretstatā katolicismam, kas atzīst vienību tikai kā apvienošanos Romas katoļu baznīcā.
- paskāls programmēšanas valoda PASCAL lietišķo programmu un sistēmprogrammu izstrādāšanai, kurā izmantoti strukturālās programmēšanas principi
- anglikānisms Protestantisma paveids Anglijas Baznīcā un 14 patstāvīgajās Anglikāņu baznīcu savienības baznīcās (Velsā, Skotijā, Īrijā, ASV u. c.); radās Anglijā reformācijas laikā 16. gs.; reformēja kristietības dogmas, bet neskāra rituālus un organizācijas principus.
- Anglikāņu baznīca protestantisma paveids, kas radās 16. gs. Anglijā, saglabāja katolicisma rituālus un Baznīcas organizācijas principus, bet par Baznīcas vadītāju atzina nevis Romas pāvestu, bet Anglijas karali
- Austrummašonalenda provincce Zimbabvē (_Mashonaland East Province_), administratīvais centrs - Marondera, robežojas ar Manikalendas, Masvingo, Midlendsas, Rietummašonalendas un Centrālās Mašonalendas provinci, kā arī ar Mozambiku
- čangvads Province - administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Taizemē.
- Luksemburga province Beļģijā, Valonijas reģiona dienvidu daļā
- Hautena Province Dienvidāfrikas Republikā ("Gauteng"), administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Kvazulu-Natāla Province Dienvidāfrikas Republikā ("KwaZulu-Natal"), atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Pītermarcibērha, platība - 92100 kvadrātkilometru, 10449300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Limpopo Province Dienvidāfrikas Republikā ("Limpopo"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Polokvane, platība - 123900 kvadrātkilometru, 5227200 iedzīvotāju (2009. g.).
- Mpumalana Province Dienvidāfrikas Republikā ("Mpumalanga"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Mbombela, platība - 79490 kvadrātkilometru, 3606800 iedzīvotāju (2009. g.).
- Austrumkāpa province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. _Oos-Kaap_, angļu val. _Eastern Cape_), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bhišo, platība - 169580 kvadrātkilometru, 6648600 iedzīvotāju (2009. g.)
- Ziemeļkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noord-Kaap", secvanā "Kapa Bokone", angļu val. "Northern Cape"), administratīvais centrs - Kimberli, platība - 361380 kvadrātkilometru, 1147600 iedzīvotāju (2009. g.).
- Ziemeļrietumi Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noordwes", secvanā "Bokone Bophirima"), administratīvais centrs - Mafikena, platība - 116320 kvadrātkilometru, 3450400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Frīsteita Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Vrystaat", angļu val. "Free State"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Blumfonteina, platība - 129480 kvadrātkilometru, 2902400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Rietumkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Wes-Kaap", angļu val. "Western Cape"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Keiptauna, platība - 129370 kvadrātkilometru, 5356900 iedzīvotāju (2009. g.).
- Haufena Province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Gauteng"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Transvāla Province Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā, ietvēra tagadējo Limpopo un Hautenas provinci, kā arī daļēji Mpumalanas un Ziemeļrietumu provinci.
- Asva province Dominikānā (_Azua_), Haiti salas dienvidu daļā, dienvidos apskalo Okoa līcis
- Atomajora province Dominikānas Republikā (_Hato Mayor_), Haiti salas austrumu daļā
- Baoruko province Dominikānas Republikā, Haiti salas centrālajā daļā
- Aklana province Filipīnās (_Aklan_), Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas ziemeļu daļā
- Albaja province Filipīnās (_Albay_), Bikolas reģionā, Lusonas salas dievidaustrumu daļā
- Apajao province Filipīnās (_Apayao_), Ilokosas reģionā, Lusonas salas ziemeļu daļā
- Aurora province Filipīnās (_Aurora_), Lusonas salas austrumu piekrastē, administratīvais centrs - Balera
- Austrumdavao province Filipīnās (_Davao Oriental_), Davao reģionā, Mindanao salas dienvidaustrumos
- Austrumsamara province Filipīnās (_Eastern Samar_), Samaras salas austrumu daļā
- Austrummisamisa province Filipīnās (_Misamis Oriental_), Mindanao salas ziemeļu daļā, Boholas jūras piekrastē
- Austrumnegrosa province Filipīnās (_Negros Oriental_), Negrosas salas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Dumagete
- Austrummindoro province Filipīnās (_Oriental Mindoro_), Mindoro salas austrumu daļā
- Augšogove province Gabonā (_Haut-Ogoouē_), robežojas ar Ogoves-Lolo un Ogoves-Ivindo provinci, kā arī ar Kongo Republiku, administratīvais centrs - Fransvila
- sūba Province Indijas lielmogulu valstī.
- Austrumjava province Indonēzijā (_Java Timur_), Javas salas austrumu daļā
- Austrumkalimantāna province Indonēzijā (_Kalimantan Timur_), Kalimantāna salas austrumu daļā, robežojas ar Dienvidkalimantānas un Centrālaš Kalimantānas provinci, kā arī ar Malaiziju, austrumos apskalo Sulavesi jūra un Makasaras šaurums
- Austrumu Nusa Tengara province Indonēzijā (_Nusa Tenggara Timur_), ietver salu grupu no Mazajām Zunda salām ap Savu jūru, izņemot Timoras salas Austrumtimoras daļu
- Rietumpapua Province Indonēzijā ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua Barat"), atrodas Jaungvinejas salas ziemeļrietumu galā, platība - 115364 kvadrātkilometru, 652000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Banka-Belituna province Indonēzijā, ietver Bankas un Belitunas salas, kā arī daudzas nelielas un sīkas salas ap tām.
- Bantena province Indonēzijā, Javas salas rietumos, robežojas ar Džakartu un Rietumjavu, ziemeļos apskalo Javas jūra, rietumos un dienvidos - Indijas okeāns
- Avellīno province Itālijā (_Provincia di Avellino_), Kampānijas reģionā, platība — 2792 kvadrātkilometri, 438600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 119 komūnās
- Kaljāri province Itālijā (_Provincia di Cagliari_), Sardīnijas autonomajā reģionā, platība - 4570 kvadrātkilometru, 551000 iedzīvotāju (2012. g.), atrodas salas dienvidaustrumu daļā, iedalās 71 komūnā
- Sondrio province Itālijā (_Provincia di Sondrio_), Lombardijas reģionā, platība - 3212 kvadrātkilometri, 183400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Turīna province Itālijā (_Provincia di Torino_), Pjemontas reģionā, platība - 6821 kvadrātkilometrs, 2308400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trento Province Itālijā ("Provincia autonoma di Trento"), Trentīno-Alto Adidžes reģionā, platība - 6212 kvadrātkilometru, 534400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Belluno Province Itālijā ("Provincia di Belluno"), Venēcijas reģiona austrumu daļā, platība – 3678 kvadrātkilometri, 212700 iedzīvotāju (2013. G.), iedalās 69 komūnās.
- Kozenca Province Itālijā ("Provincia di Cosenza"), Kalabrijas reģionā, platība 6650 kvadrātkilometru, 734400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kremona Province Itālijā ("Provincia di Cremona"), Lombardijas reģionā, platība - 1771 kvadrātkilometrs, 365100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krotone Province Itālijā ("Provincia di Crotone"), Kalabrijas reģionā, platība - 1717 kvadrātkilometru, 170800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kuneo Province Itālijā ("Provincia di Cuneo"), Pjemontas reģionā, platība - 6903 kvadrātkilometri, 595200 iedzīvotāju (2012. g.).
- L'Akvila Province Itālijā ("Provincia di L'Akvila"), platība - 5034 kvadrātkilometri, 310000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spēcija Province Itālijā ("Provincia di La Spezia"), Ligūrijas reģionā, platība - 881 km^2^, 223600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Leče Province Itālijā ("Provincia di Lecce"), Apūlijas reģionā, platība - 2759 kvadrātkilometri, 814500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Leko Province Itālijā ("Provincia di Lecco"), Lombardijas reģionā, platība - 816 kvadrātkilometru, 338000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lodi Province Itālijā ("Provincia di Lodi"), Lombardijas reģionā, platība - 782 kvadrātkilometri, 229100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Luka Province Itālijā ("Provincia di Lucca"), Toskānas reģionā, platība - 1773 kvadrātkilometri, 394700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mačerata Province Itālijā ("Provincia di Macerata"), Markes reģionā, platība - 2774 kvadrātkilometri, 324200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Masa-Karrāra Province Itālijā ("Provincia di Massa e Carrara"), Toskānas reģionā, platība - 1157 kvadrātkilometri, 203500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Matēra Province Itālijā ("Provincia di Matera"), Bazilikatas reģionā, platība - 3447 kvadrātkilometri, 203600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mesīna Province Itālijā ("Provincia di Messina"), Sicīlijas reģionā, platība - 3247 kvadrātkilometri, 651900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Oristāno Province Itālijā ("Provincia di Oristano"), Sardīnijas reģionā, platība - 3040 km^2^, 166300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Paduja Province Itālijā ("Provincia di Padova"), Venēcijas reģionā, platība - 2142 kvadrātkilometri, 940000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pjačenca Province Itālijā ("Provincia di Piacenza"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2589 kvadrātkilometri, 290100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Piza Province Itālijā ("Provincia di Pisa"), Toskānas reģionā, platība - 2448 kvadrātkilometri, 420500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Potenca Province Itālijā ("Provincia di Potenza"), Bazilikatas reģionā, platība - 6545 kvadrātkilometri, 382000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Prato Province Itālijā ("Provincia di Prato"), Toskānas reģionā, platība - 365 kvadrātkilometri, 251000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Raguza Province Itālijā ("Provincia di Ragusa"), Sicīlijas reģionā, platība - 1614 kvadrātkilometru, 320000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ravenna Province Itālijā ("Provincia di Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 1858 kvadrātkilometri, 394500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Redžo di Kalabrija province Itālijā ("Provincia di Reggio Calabria"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3183 kvadrātkilometri, 565800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rieti Province Itālijā ("Provincia di Rieti"), Lacio reģionā, platība - 2749 km^2^, 153300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rimini Province Itālijā ("Provincia di Rimini), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 864 kvadrātkilometri, 325200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rovigo Province Itālijā ("Provincia di Rovigo"), Venēcijas reģionā, platība - 1789 kvadrātkilometri, 248000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Salerno Province Itālijā ("Provincia di Salerno"), Kampānijas reģionā, platība - 4918 kvadrātkilometru, 1092300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sasāri Province Itālijā ("Provincia di Sassari"), Sardīnijas reģionā, platība - 4282 kvadrātkilometri, 336600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Savona Province Itālijā ("Provincia di Savona"), Ligūrijas reģionā, platība - 1545 kvadrātkilometri, 286100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sjēna Province Itālijā ("Provincia di Siena"), Toskānas reģionā, platība - 3821 kvadrātkilometrs, 273300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sirakūzas Province Itālijā ("Provincia di Siracusa"), Sicīlijas reģionā, platība - 2109 kvadrātkilometri, 396200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Taranto Province Itālijā ("Provincia di Taranto"), Apūlijas reģionā, platība - 2437 kvadrātkilometri, 578500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Terāmo Province Itālijā ("Provincia di Teramo"), Abruco reģionā, platība - 1948 kvadrātkilometri, 312900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Terni Province Itālijā ("Provincia di Terni"), Umbrijas reģionā, platība - 2122 kvadrātkilometri, 232300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trapāni Province Itālijā ("Provincia di Trapani"), Sicīlijas reģionā, platība - 2460 kvadrātkilometru, 436500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trevizo Province Itālijā ("Provincia di Treviso"), Venēcijas reģionā, platība - 2477 kvadrātkilometri, 892400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trieste Province Itālijā ("Provincia di Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 212 kvadrātkilometru, 236500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Udīne Province Itālijā ("Provincia di Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 4905 kvadrātkilometri, 541600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Varēze Province Itālijā ("Provincia di Varese"), Lombardijas reģionā, platība - 1199 kvadrātkilometri, 888800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Venēcija Province Itālijā ("Provincia di Venezia"), tāda paša nosaukuma reģionā, platība - 2467 kvadrātkilometri, 865900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Verčelli Province Itālijā ("Provincia di Vercelli"), Pjemontas reģionā, platība - 2088 kvadrātkilometri, 176300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Verona province Itālijā ("Provincia di Verona"), Venēcijas reģionā, platība - 3109 kvadrātkilometri, 926800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vibo Valentija province Itālijā ("Provincia di Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, platība - 1139 kvadrātkilometri, 165900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vičenca Province Itālijā ("Provincia di Vicenza"), Venēcijas reģionā, platība - 2722 kvadrātkilometri, 874600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Viterbo Province Itālijā ("Provincia di Viterbo"), Lacio reģionē, platība - 3612 kvadrātkilometru, 321000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mantuja Province Itālijā ("Provncia di Mantova"), Lombardijas reģionā, platība - 2339 kvadrātkilometri, 417800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Redžo nell’Emīlija province Itālijā (“Provincia di Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība — 2293 kvadrātkilometri, 534600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bjella province Itālijā, Pjemontas reģionā
- Alesandrija province Itālijas Pjemontas reģionā (_Provincia di Alessandria_), platība — 3560 km2, 440600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 190 komūnās
- Alesandrijas province province Itālijas Pjemontas reģionā (_Provincia di Alessandria_), platība — 3560 km2, 440600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 190 komūnās
- Bantīejmīenķeaja province Kambodžā, atrodas valsts ziemeļrietumos, robežojas ar Otarmīenķijas, Sīemrīebas un Batdambanas provinci, kā arī ar Taizemi
- Adamavas province province Kamerūnā (_Adamoua, Province de l'_), robežojas ar Ziemeļu, Ziemeļrietumu, Rietumu, Centrālo un Austrumu provinci, kā arī ar Nigēriju un Centrālāfrikas Republiku
- Austrumu province province Kamerūnā (_l'Est, Province de_), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bertva
- Jaunskotija Province Kanādas dienvidaustrumu daļā (lat. val. "Nova Scotia") pie Atlantijas okeāna, platība - 55284 kvadrātkilometri, 940480 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Helifeksa, sauszemes robeža ar Ņūbransvikas provinci.
- Britu Kolumbija province Kanādas dienvidrietumos pie Klusā okeāna ("British Columbia"), administratīvais centrs — Viktorija, platība — 944735 kvadrātkilometri, 4511000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Manitoba province Kanādas vidusdaļā ("Manitoba"), no ASV robežas līdz 60° paralēlei, ziemeļaustrumos apskalo Hudzona līcis, administratīvais centrs - Vinipega, platība - 647797 kvadrātkilometri, 1232700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Austrumu province province Kenijā (_Mashariki_), atrodas valsts ziemeļu un vidusdaļā, administratīvais centrs - Kerugaja
- Augškatanga province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Katanga_), valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Lualabas, Augšlomami un Tangaņikas provinci, kā arī ar Zambiju, administratīvais centrs - Lubumbaši
- Augšlomami province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Lomami_), valsts dienvidu daļā, robežojas ar Tangaņikas, Augškatangas, Lualabas un Lomami provinci
- Augšvele province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Uele_), atrodas valsts ziemeļaustrumos, administrtīvais centrs - Isiro
- Austrumkasai province Kongo Denokrātiskajā Republikā (_Kasaї Oriental, Province du_), robežojas ar Sankuru, Lomami un Lulua provinci, administratīvais centrs - Mbužimaji
- Gaņsu Province Ķīnā ("Gansu"), Huanhes augšteces rajonā, platība 425800 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Laņdžou, reljefs kalnains.
- Guanduna Province Ķīnā ("Guangdong"), pie Dinvidķīnas jūras (ietver arī grupu salu), tropu un subtropu meži, piekrastē zemiene, ziemeļu daļā kalni.
- Henaņa Province Ķīnā ("Henan"), platība - 167000 kvadrātkilometru, atrodas abpus Huanhe upes, administrartīvais centrs Džendžou, auglīgs līdzenums austrumos, kalniene rietumos, dzelzsrūdas un ogļu iegulas.
- Hubei Province Ķīnā ("Hubei"), platība - 185900 kvadrātkilometru, 57230000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Uhaņa.
- Dzjansu Province Ķīnā ("Jiangsu"), Jandzi lejteces baseinā.
- Šaaņsji province Ķīnā, robežojas ar Minsjas Hueju atonomo reģionu, Iekšējās Mongolijas autonomo reģionu, Šaņsji, Henaņas, Hubei, Čuncjinas, Sičuaņas un Gaņsu provinci, administratīvais centrs - Sjiaņa
- Aņhui province Ķīnas austrumu daļā (_Anhui_), Jandzi lejteces rajonā, platība - 130000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Hefei
- Hebei Province Ķīnas austrumu daļā ("Hebei"), platība - 187700 kvadrātkilometru, 71850000 iedzīvotāju (2012. g.), administratīvais centrs - Šidzjadžuana.
- Džedzjana Province Ķīnas austrumu daļā ("Zhejiang"), Austrumķīnas jūras piekrastē, administratīvias centrs - Handžou, platība 101800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjansu, Aņhui, Dzjansji un Fudzjaņas provincēm, kā arī ar Šanhajas municipalitāti, lielāko daļu teritorijas aizņem līdz 2000 m augsti kalni.
- Šaņduna Province Ķīnas austrumu daļā, Dzeltenās jūras piekrastē, Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļaustrumos.
- Čuncjina province Ķīnas centrālajā daļā, robežojas ar Šaansji, Hubei, Hunaņas, Guidžou un Sičuaņas provinci
- Fudzjaņa province Ķīnas dienvidaustrumos, pie Austrumķīnas jūras un Taivānas šauruma, administratīvais centrs - Fudžou, platība - 121400 kvadrātkilometru, 37700000 iedzīvotāju (2013. g.), robežojas ar trijām citām provincēm - Guandunu, Dzjansji un Džedzjanu, no Taivānas salas to atdala Taivānas šaurums
- Hunaņa province Ķīnas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Čanša, daļēji līdzenums, kurā nodarbojas ar lauksaimniecību, daļēji kalnu rajons ar mežiem un minerālu ieguvi
- Juņnaņa province Ķīnas dienvidos, platība - 436100 kvadrātkilometru, 45,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kuņmina, robežojas ar Tibetas autonomo reģionu, Sičuaņas un Guidžou provinci, Guansji Džuanu autonomo reģionu, kā arī ar Vjetnamu, Laosu un Mjanmu (Birmu)
- Guidžou Province Ķīnas dienvidrietumu daļā ("Guizhou"), administartīvais centrs - Guijana, platība - 176167 kvadrātkilometri, 37750000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Dzjansji Province Ķīnas dienvidu daļā ("Jiangxi"), uz dienvidiem no Jandzi upes.
- Cjinhai Province Ķīnas vidienē ("Quinghai"), platība - 720000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs Sjinina, augstkalnu reljefs, ieplakas - 2500-4500 m vjl., augstākā virsotne - 7720 m
- Sičuaņa Province Ķīnas vidienē, iedzīvotāji - gk. tibetieši, haņi, dungani, administratīvais centrs - Čendu, nozīmīgs Ķīnas lauksaimniecības rajons.
- Heilundzjana Province Ķīnas ziemeļaustrumos ("Heilongjiang"), platība - 454800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjiliņas provinci, Iekšējo Mongoliju un Krieviju.
- Liaonina Province Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Liaoning"), Dzeltenās jūras piekrastē, platība - 230000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Šeņjana.
- Dzjiliņa Province Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, platība - 290000 kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Čančuņa.
- Atapī province Laosā (_Attapu_), valsts dienvidos, robežojas ar Čampāsakas un Sēkonas provinci, kā arī ar Vjetnamu un Kambodžu
- Bāgmatī province Nepālā (_Bāgmatī_, _Bāgmatī pradēśa_, बागमती प्रदेश), robežojas ar Gandaki, Madhešas un Koši provinci, kā arī ar Ķīnas Tibetas autonomo reģionu ziemeļos, un Indijas Bihāras štatu dienvidos
- Frīzlande Province Nīderlandes ziemeļrietumos ("Friesland"), platība - 3349 kvadrātkilometri, 646300 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Leuvardena.
- Haiberpahtunhva Province Pakistānā ("Khyber Pakhtunkhwa"), atrodas tās teritorijas ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Pešāvara, platība - 74521 kvadrātkilometrs, 20215000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Pendžāba Province Pakistānā ("Punjab"), atrodas tās teritorijas austrumu daļā, administratīvais centrs - Lahora, platība - 205344 kvadrātkilometri, 102179000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Sinda Province Pakistānā ("Sindh"), atrodas tās teritorijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Karāči, platība - 140914 kvadrātkilometri, 51377000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Beludžistāna Province Pakistānā, atrodas tās teritorijas dienvidrietumos, administratīvais centrs – Kveta, platība – 347190 kvadrātkilometru, 11935000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Austrumjaunbritānija province Papuā-Jaungvinejā (_East New Britain_), ietver Jaunbritānijas salas austrumu daļu
- Austrumsepika province Papua-Jaungvinejā (_East Sepik_), Jaungvinejas salas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Vevaka
- Austrumu kalniene province Papuā-Jaungvinejā (_Eastern Highlands_), atrodas valsts vidienē, robežojas ar Madangas, Morobes, Gallfas un Simbu provinci, administratīvais centrs - Goroka
- Nedžda Province Saūda Arābijas centrālajā daļā.
- Austrumu province province Sjerraleones Republikā (_Eastern_), administratīvais centrs - Kenema, robežojas ar Dienvidu un Ziemeļu provinci, kā arī ar Gvineju un Libēriju
- Akoruņa province Spānijā (_A Coruña_), Galisijas autonomajā apgabalā, Atlantijas okeāna piekrastē
- Alakanta province Spānijā (_Alacant_), Valensijas apgabala dienvidos
- Alvasete province Spānijā (_Albacete_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
- Almerija province Spānijā (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā
- Avila province Spānijā (_Ávila_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala dienvidu daļā
- Alava province Spānijā (basku _Álava_), Basku Zemes rietumu daļā; spāņu _Araba_
- Badahosa province Spānijas dienvidrietumos ("Badajoz"), Estremaduras autonomā apgabala dienvidu daļā
- Austrumu province province Šrilankā (_Eastern Province_), atrodas salas austrumu piekrastē, administratīvais centrs - Batikaloa
- Aruša province Tanzānijā (_Arusha, Mkoa wa_), tās ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Kilimandžāro, Maņaras, Šiņangas un Maras provinci, kā arī ar Keniju
- Anzana province Vjetnamā (_An Giang_), valsts dienvidaustrumu daļā
- Biņdiņa Province Vjetnamas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Kujņona ("Quy Nhon"), platība - 6025 kvadrātkilometri, 1510000 iedzīvotāju (2013. g).
- Bakljeu province Vjetnamas dienvidos, robežojas ar Kamau, Kjenzanas, Houzanas un Sokčanas provinci, dienvidos apskalo Dienvidķīnas jūra
- Bakkana province Vjetnamas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Kaobanas, Lansonas, Thajngujenas un Hazanas provinci
- Bakzana province Vjetnamas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Lansonas, Kuanninas, Haifonas, Haizionas, Bakniņas un Thajngujenas provinci
- Bakniņa province Vjetnamas ziemeļu daļā, robežojas ar Bakzanas, Hajzionas, Hinjenas un Hanojas provinci
- Austrumu province province Zambijā (_Eastern Province_), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Čipata
- čuhņa Province, lauki.
- provinciālis Provinces (1) iedzīvotājs; provincietis (1).
- provincietis Provinces (1) iedzīvotājs.
- Atabaskas kāpu provinces parks provinces nozīmes dabas piemineklis Kanādā, Saskačevanas provincē Kanādā, Atabaskas ezera dienvidu piekrastē
- konvents Provinces pārvaldnieka periodiskas tiesu sēdes iecirkņu pilsētās Senajā Romā.
- subadars Provinces pārvaldnieks Indijas lielmogulu valstī.
- gubernators Provinces pārvaldnieks, cietokšņa priekšnieks, okupācijas varas pārstāvis.
- bejs Provinces vietvalža tituls Osmaņu impērijā.
- provincietis Provinciālis (2).
- provincialitāte Provinciālisms.
- morālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas aplūko morālisko uzskatu rašanos un veidošanos, neiztirzājot jautājumu par morāles aprioriem principiem.
- geštaltpsiholoģija Psiholoģijas virziens, kas psihisko parādību pētīšanā prasa ievērot veseluma principu; psihiskos procesus tas aplūko nevis kā elementu asociācijas, bet gan kā veselas struktūras (geštaltus), kas nav vienkārša elementu summa.
- dpi Punkti collā (angļu "dots per inch") - strūklprinteru, lāzerprinteru, skeneru un dažu citu ierīču izšķirtspējas mērvienība.
- kausveida purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne cylinchium")
- Bangveulu purvi purvi Zambijā, Luapulas, Ziemeļu un Centrālajā provincē, kā arī Kongo Demokrātiskās Republikas Augškatangas provincē
- Baņine purvs un mitrājs Mozambikā, Gazas provincē
- Avalonas pussala pussala Kanādā (_Avalon Peninsula_), Ņūfaundlendas un Labradoras provinces dienvidos, Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumos
- Leidžou pussala pussala Ķīnas dienvidos, Guandunas provincē, Dienvidķīnas jūras ziemeļu daļā, garums - 135 km, platums - līdz 70 km, pauguraina, augstums - līdz 272 m
- Dienvidbevelande pussala Nīderlandes dienvidrietumu daļā, Zēlandes provincē, dienvidos apskalo Rietumšelda, ziemeļos un ziemeļaustrumos - Austrumšelda
- Plimutas brāļi radikāla protestantu sekta, kas 19. gs. pirmajā pusē izveidojās Anglijā un Īrijā, centās atjaunot agrīnās kristietības principus, noraidīja garīdzniecības un baznīcas hierarhiju
- Decca Radionavigācijas sistēma garajos viļņos kuģniecības un gaisa satiksmē; sastāv no daudziem uz zemes bāzētiem radioraidītājiem un balstās uz hiperboliskās navigācijas principu.
- archejs Radītājs, valdnieks; pēc Paracelza mācības garīgais pirmprincips, neapzinīgs dabasspēks, no kā atkarājas dzīvība un visi viņas procesi - veselība, slimība, dziedināšanau utt.
- kraplakas Raibas iespiežamās krāsas, ko iegūst no madaras ("rubia tinctorium L.") samaltas saknes, kurā ir dažādas krāsvielas: alizarīns, purpurīns, karbonskābe u. c.
- Saulcerīte Raiņa pasaku lugas "Zelta zirgs" (1909. g.) tēls - princese, kas 7 gadus pamirusi guļ stikla zārkā, līdz Antiņš viņu noved atpakaļ uz zemes.
- Austrumu Visajas reģions reģions Filipīnās (_Eastern Visayas_), ietver Samaras, Leites, Biliranas, Dinagatas un vairākas mazāķas salas, iedalās Ziemeļsamaras, Samaras, Biliranas, Leites, Dienvidlaites un Dinagatas provincēs
- Abruco reģions Itālijā (_Regione Abruzzo_), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Akvila, platība - 10794 km^2^, 1316000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Kjeti, L'Akvilas, Peskāras un Terāmo, robežojas ar Molizes, Lacio un Markes reģionu, apskalo Adrijas jūra
- Apūlija reģions Itālijā (_Regione Púglia_), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra
- Lacio Reģions Itālijā ("Lazio"), Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Roma, platība - 17236 kvadrātkilometri, 5596000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Frozinones, Latīnas, Rieti, Romas un Viterbo, robežojas ar Toskānas, Umbrijas, Markes, Abruco, Molizes un Kampānijas reģionu, apskalo Tirēnu jūra.
- Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra.
- Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici.
- Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis.
- Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra.
- Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra.
- Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra.
- Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici.
- Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra.
- Umbrija Reģions Itālijā ("Umbria"), Apenīnu pussalas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Perudža, platība - 8456 kvadrātkilometri, 896000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Perudžas un Terni, robežojas ar Toskānas, Markes un Lacio reģionu.
- Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra.
- Reinzeme-Pfalca Reinzemes-Pfalcas zeme - Vācijas federālā zeme ("Rheinland-Pfalz"), platība - 19847 kvadrātkilometri, 4061000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Mainca.
- sikarieši Reliģiski politiskās kustības radikālā spārna pārstāvji Romas provincē Jūdejā 1. gs.
- daodedzin Reliģisks ķīniešu teksts, kas sastādīts 4. gs. p. m. ē. un apraksta dao kā realitātes pamatprincipu, ko ir iespējams apjēgt tikai caur pasivitāti.
- reprizitāte Reprīzes kā principa akceptēšana un ievērošana, tematiskā noskaņojuma ideja, kas realizēta atkārtojumā kā apstiprinājumā.
- respektēt Rīcībā, darbībā ievērot (noteiktus principus, likumības u. tml.), rīkoties saskaņā (ar tiem).
- zelta likums rīcības princips, motīvs, kas radies, veidojies uz dzīves pieredzes pamata
- demokrātija rīcības princips, pēc kura katram kolektīva loceklim ir vienādas tiesības un iespējas
- Astrolaba rifi rifu grupa Koraļļu jūrā (_l’ Astrolabe, Récifs de_), Jaunkaledonijā, Salu provinces ziemeļos
- ieliektā rikardija rikardiju suga ("Riccardia incurvata"), Latvijā aizsargājama
- pārdot dvēseli rīkoties nodevīgi; nodot savus ētikas principus
- pārdot (savu) dvēseli rīkoties nodevīgi; nodot savus morāles principus
- nolaisties tik zemu Rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
- Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.).
- ritmveide Ritma tapšanas un būves ceļš; paņēmieni, principi, modeļi.
- Trincstok Rokfestivāls Latvijā (pēc sākotnējās norises vietas pie Tukuma novada Trincu mājām un asociācijām ar ASV notikušo Vudstokas festivālu).
- institūcijas Romiešu civiltiesību rokasgrāmatas, kurās sistemātiski izklāstīti tiesību normu pamatprincipi.
- institutio Romiešu tiesību pamatprincipu teorētiskās apmācības kurss.
- rondosonātes Rondosonātres forma - būve, kas rodas, saplūstot sonātformas un rondoformas principiem un veidojumam.
- Eiroporta Roterdamas osta, Nīderlandes Dienvidholandes provincē, Reinas attekas Lekas grīvā.
- Ruanda Ruandas Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Rwanda"), platība - 26338 kvadrātkilometri, 10746300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kigali, administratīvais iedalījums - 5 provinces, robežojas ar Ugandu, Tanzāniju, Burundi un Kongo Demokrātisko Republiku.
- hinīnkoks Rubiju dzimtas ģints ("Cinchona") mūžzaļš koks, kuru kultivē mizas ieguvei Andu kalnos Dienvidamerikā; miza satur \~30 alkaloīdu, t. sk. hinīnu, ko lieto medicīnā.
- dubultfiliācija Sabiedrībās, kurās ievēro gan matrilīniju, gan patrilīniju, - princips, saskaņā ar kuru indivīds ir gan mātes, gan tēva puses radinieku grupu loceklis.
- morāle sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem
- izkārtojums Sadalījums, organizācija pēc noteikta principa.
- partejiskums Saistība ar kādu politisku partiju; atbilstība kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem; partijiskums.
- partijiskums Saistība ar kādu politisku partiju; atbilstība kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem.
- stratēģisks saistīts ar [stratēģiju]{s:1784}, (darbības principiem kāda mērķa sasniegšanai), tai raksturīgs
- provinciāls Saistīts ar provinci (1), tai raksturīgs.
- sociālistisks Saistīts ar sociālismu, tam raksturīgs; uz sociālisma principiem balstīts.
- aci pret aci, zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam
- zobs pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam
- struktūra sakars starp elementiem, ko nosaka noteikumi, likumi vai principi
- uzmetumplāns Sākotnējais plāns, kurā pirms plāna detalizētas izstrādes ir iezīmētas plānotās darbības norises nozīmīgākās īpatnības un principi.
- latgaliešu rakstu valoda sākta veidot 18. gs. augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu atspoguļošanai rakstos; principi vairākkārt pārstrādāti, pareizrakstība noteikta 1927.-1929. g. latgaliešu ortogrāfijas komisijas lēmumos
- Bagabaga sala Bismarka jūras dienvidos (_Bagabag Island_), Papua-Jaungvinejas Madangas provincē
- Astola sala Arābijas jūrā (_Astola_), Pakistānas teritorija, Beludžistānas provinces dienvidu piekrastē
- Antikosti sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, Sentlorensa līcī, Kanādas Kvebekas provincē, virsa līdzena, augstums - līdz 192 m, paltība 7910 kvadrātkilometru, 266 iedzīvotāji (2001. g.)
- Banānu sala sala Atlantijas okeānā, Āfrikas piekrastē, Sjerraleones Republikas teritorija, tās Ziemeļu provincē
- Baja duš Tigreša sala sala Atlantijas okeānā, Angolas piekrastē, Angolas Namibes provinces teritorija
- Ambona Sala Bandas jūrā, Indonēzijas Moluku provinces teritorijā, platība - 775 kvadrātkilometri, 441000 iedzīvotāju (2010. g.), augstākā virsotne - 1225 m vjl.
- Adi sala Bandas jūras austrumos (_Adi_), Jaungvinejas salas Bomberai pussalas dienvidu piekrastē, Indonēzijas Rietumpapua provinces teritorija
- Bangai sala Bangai arhipelāgā, Indonēzijas Centrālās Sulavesi provincē
- Aua sala Bismarka jūras Ninigo salu rietumos (_Aua Island_), Papua-Jaungvinejas Manusas provinces teritorija
- Hainaņa Sala Dienvidķīnas jūrā ("Hainan Dao"), Ķīnas teritorija, no kontinenta šķir 18 km plats šaurums, platība - 34000 kvadrātkilometru, 8300000 iedzīvotāju, kopā ar vairākām nelielām salām veido Hainaņas provinci.
- Dunšaņa sala Dienvīdķīnas jūrā, Ķīnas Fudzjaņas provinces teritorija
- Luodou sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidos
- Naodžou sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, dienvidaustrumos no Dunhai slas
- Dunhai sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, pie Leidžou pussalas austrumu krasta
- Naņsaņa sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, pie Leidžou pussalas austrumu krasta
- Naņao sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas piekrastē, Guandunas provinces dienvidaustrumos
- Šančuaņa sala Dienvidķīnas jūras piekrastē, lielākā no Čuaņšanu salām, Ķīnas Guandunas provinces teritorija
- Sjačuaņa sala Dienvidķīnas jūras piekrastē, viena no Čuaņšanu salām, Ķīnas Guandunas provinces teritorija
- Amianana sala Filipīnās (_Amianan_), Batanesas provincē, Batanas salu ziemeļos
- Bantona sala Filipīnās, Romblonas provinces ziemeļos
- Bantajana sala Filipīnās, Sebu provincē, Visaju jūras dienvidu daļā
- Prinsipi Sala Gvinejas līcī ("Principe"), pie Āfrikas rietumu krastiem, ietilpst Santomes un Prinsipi valstī.
- Bioko Sala Gvinejas līcī (angļu val. "Bioko"), Ekvatoriālās Gvinejas province, platība - 2000 kvadrātkilometru (70 km gara, 30 km plata), augstākā virsotne - 3008 m
- Panaitana sala Indijas okeāna Javas salas rietumu piekrastē, Indonēzijas Bantenas provinces teritorijā.
- Bankaru sala Indijas okeānā, Baņakas arhipelāgā, rietumos no Sumatras salas, Indonēzijas Ačehas provinces teritorija
- Babi sala Indijas okeānā, Indonēzijas Ačehas provinces teritorija
- Airradža sala Indonēzijā (_Airraja, Pualu_), Batamas provincē, Riau arhipelāga Riau šaurumā
- Alanbesara sala Indonēzijā (_Alang Besar, Pulau_), atrodas Sumatras salas austrumu piekrastē, Riau provinces ziemeļu daļā
- Aoba sala Jaunhebridu salās Klusajā okeānā, Vanuatu Republikas Penamas provinces rietumu daļā
- Bagao sala Jaunkaledonijas Salu provincē (_Bagao_), Klusā okeāna Koraļļu jūras Luajotē salās
- Baveana sala Javas jūrā, Indonēzijas Austrumjavas provinces teritorija.
- Velsas Prinča sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Prince of Wales Island"), platība — 33230 kvadrātkilometru, neapdzīvota, virsa pauguraina, augstums — līdz 254 m, krasti līčaini, arktiskais tuksnesis
- Aore sala Klusā okeāna Jaunhebridu salās, Vanuatu Republikas Sanmas provinces dienvidu daļā
- Aniva sala Klusā okeāna Jaunhebridu salu dienvidu daļā (_Aniwa_), Vanutu Republikas Tafea provincē
- Anuta sala Klusajā okeānā (_Anuta_), Zālamana Salu Temotu provinces austrumu daļā
- Airabu sala Natunas jūrā (_Airabu, Pulau_), Anambasas salu grupā, Indonēzijas provinces _Riau Salas_ teritorija
- Valherena sala Nīderlandē, Zēlandes provincē, starp Austrumšeldas un Rietumšeldas jūras līci Ziemeļjūras piekrastē
- Amersta sala sala Ontārio ezerā (_Amherst Island_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidaustrumu daļā
- Arabija sala Persijas līcī (_al ‘Arabiyah, Jazīrat_), Saūda Arābijas Šarkījas (Austrumu provinces) teritorija
- Prinča Edvarda sala sala Sentlorensa līcī Kanādā (angļu val. "Prince Edward Island"), platība - 5660 kvadrātkilometri, augstums - līdz 137 m
- Baluta sala Sulavesi jūrā, Filipīnu teritorija Dienviddavao provincē
- Haitaņa sala Taivānas šaurumā, Ķīnas Tautas Republikas Fudzjaņas provinces teritorija
- Teksela sala Ziemeļjūrā (_Texel_), Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, viena no Rietumfrīzu salām, platība - 162 kvadrātkilometri, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Shauvena-Deivelande sala Ziemeļjūrā, Nīderlandes Zēlandes provinces teritorija, atrodas starp Vālas un Māsas grīvlīča dienvidu atzaru un Austrumšeldu
- Shīrmonikoga sala Ziemeļjūrā, Rietumfrīzu salu ziemeļaustrumos, Nīderlandes Frīzlandes provinces teritorija
- Rotumerplāta sala Ziemeļjūrā, Rietumfrīzu salu ziemeļaustrumos, Nīderlandes Groningenas provinces teritorija
- Gūrē-Overflakē sala Ziemeļjūras piekrastē, Nīderlandē, Dienvidholandes provincē, starp Vālas un Māsas kopējā grīvlīča diviem atzariem
- ezera salaka salaku saldūdens forma ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus"), Latvijā sastopama Latgales augstienes dziļajos ezeros; sniedze
- Saltas province Salta, Argentīnas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Salta").
- Salta Saltas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Salta" / "Provincia de Salta"), platība - 155488 kvadrātkilometri, 1267300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Čuaņšaņu salas salu grupa Dienvidķīnas jūras piekrastē, Ķīnas Guandunas provinces teritorija
- Seribu salas salu grupa Javas jūras dienvidrietumos, Indonēzijas Džakartas province teritorija.
- Karimundžavas salas salu grupa Javas jūras dienvidu daļā, Indonēzijas Centrālās Javas provinces teritorija.
- Auri salas salu grupa Klusā okeāna Čenderavasihas līcī (_Auri, Kepulaun_), Indonēzijā, Rietumpapua provincē
- Bačanu salas salu grupa Moluku jūras austrumos (_Bacan, Kepulauan_), Moluku salās, Indonēzijas Ziemeļmoluku provinces teritorija
- Anambasas salas salu grupa Natunas jūras ziemeļrietumu daļā (_Anambas, Kepulauan_), Indonēzijas teritorija, Riau Salu provincē
- Nudzjana Salvina - upes posma nosaukums Ķīnas dienvidrietumos ("Nu Jiang"), Juņnaņas provincē.
- Sant'Andželo Sant'Andželo Lodidžiāno - pilsēta Itālijā ("Sant'Angelo Lodigiano"), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakrusa Santakrusas province Argentīnā ("Provincia de Santa Cruz").
- Santjago del Estero province Santjago del Estero, Argentīnas Republikas provinces pilnais nosaukums ("Provincia de Santiago del Estero").
- zaļbrūnā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma incanum")
- satirpināt Satincināt.
- sārtā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota subincarnata")
- Auoba sausgultne Dienvidāfrikā (_Auob_), Ziemeļkāpas provinces ziemeļu daļā, turpinās Namībijā (Aopa)
- ieturēt Savā (parasti sabiedriskajā) darbībā ievērot (noteiktus principus).
- vērbele Savēlusies vilnas druska vai matu pincka.
- hakatisti Savienības biedri, kuras nolūks bija pārvācot Prūsijas poliskās provinces.
- pārdot Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) atteikties no saviem morāles principiem, nodot (draugus, līdzcilvēkus).
- Armaņaka sena province Francijas dienvidrietumos (_Armagnac_), Dienvidu-Pireneju reģiona Žēras departamentā, pazīstama ar konjakam līdzīgo dzērienu armaņjaku
- publicani Senā Romas valstī naudas aristrokrātu šķira, kas izcēlās principāta laikā.
- Galatija Sena zeme Mazāzijā (ap tagadējo Ankaru), nosaukums pēc galatu ciltīm, 25. g. p. m. ē. kļuva par romiešu provinci.
- kūrija Senajā Romā - 10 patriciešu dzimtu kopums; ēka, kur sanāca senāts; provinces senāts.
- pretors Senajā Romā - amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
- prokonsuls Senajā Romā - bijušais konsuls, kas bija iecelts par kādas tās provinces pārvaldītāju.
- propretors Senajā Romā - bijušais pretors, kas iecelts par provinces pārvaldītāju.
- pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs; imperatora gvardes karavīrs; karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces.
- pretorijs Senajā Romā - provinces pārvaldnieka mītne.
- prokurators Senajā Romā - provinces pārvaldnieks.
- logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība.
- Šaši Senāk patstāvīga pilsēta Ķīnā ("Shashi"), tagad rajpons Dzjindžou ("Jingzhou") pilsētas sastāvā, Hubei provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, 520000 iedzīvotāju (2006. g.).
- ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kuras galvenie principi ir līdzsvara saglabāšana organismā, diētas ievērošana, ārstēšana ar augiem.
- tabularijs Senās Romas arhīvs, kas atradās Saturna tempļa piebūvē; ar filiālēm katras provinces galvaspilsētā.
- korektors Senās Romas mazākas provinces pārvaldnieks (gubernators).
- Dakija Senās Romas province (106-271), atradās tagadējā Rumānijas teritorijā, to izveidoja imperators Trajāns, dzīvoja trāķiešu cilts - daki līdz iekaroja barbari.
- Belgika Senās Romas province, izveidota 16. g. p. m. ē. beļģu apdzīvotajā teritorijā, bet 5. gs. to iekaroja franki.
- kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu.
- nūss Sengrieķu filozofijā - prāts, sapratne, apziņa un pašapziņa kosmosā un cilvēkā; cilvēka spēja aptvert pirmprincipus.
- Sparta Sengrieķu polisa Lakonijā, kas izveidojās 9. gs. p. m.ē., no 6. gs. p. m. ē. - valsts, 27. g. p. m. ē. - iekļauta Senās Romas Ahajas provincē.
- Vritra Senindiešu mitoloģijā - dēmons, dieva Indras pretinieks, kas apturēja upju plūsmu; haotiskā principa personifikācija.
- tapass senindiešu mitoloģijā - kosmiskais karstums kā universāls kosmogonisks princips, kas atrodas pasaules un reliģiskās izurēšanās pamatā
- Nala Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kas iemīlēja skaisto princesi Damajantī, ne reizi to neredzējis, tikai pēc nostāstiem.
- Taksila Senpilsēta Pakistānā ("Taksila"), Pendžābas provinces ziemeļos, liels ekonomiskais un kultūras centrs VI gs. p. m. ē. - V gs. m. ē., arheoloģiskos izrakumos atklātas dažādu periodu drupas, apkārtnē daudz budistu celtņu (klosteri, stūpas) un statuju.
- Utika Senpilsēta Ziemeļāfrikas piekrastē ("Utica"), Tunisijā, dibinājuši feniķieši XII gs. p. m. ē., no 146. g. p. m. ē. - romiešu Āfrikas province, nopostījuši arābi VII gs., tagad drupas.
- Rubikona Sens nosaukums - upe, kas ieplūda Adrijas jūrā un veidoja Jūlija Cēzara provinces robežu; 49. g. p. m. ē. viņš pretēji senāta aizliegumam to pārgāja ar saviem leģioniem, izsaukdamies "Kauliņi ir mesti!" (latīņu "Alea iacta est!"); ar to sākās pilsoņu karš, kurā Cēzars ieņēma Romu.
- noliektā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena inclinata")
- Atapuerkas senvieta senvieta Spānijā (_Archeological Site of Atapuerca_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē
- vadojumshēma Shēma, kas attēlo vadošos savienojumus starp elektropatērētājiem un to daļām, nepievēršot uzmanību darbības principa skaidrojumam.
- Agridžento province Sicīlijas reģiona province (_Provincia di Agrigento_) Itālijā, atrodas Sicīlijas salas dienvidrietumos, platība - 3042 km^2^, 453300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 43 komūnās.
- Sičuana Sičuaņa, province Ķīnā.
- šakti Sievišķais princips hinduismā, purušas (Visuma dvēseles) sievišķā izpausme.
- čohs Sīka monēta ar kvadrātveida caurumu vidū; tā bija apgrozībā Ķīnas ziemeļrietumu provincēs līdz otrajam pasaules karam.
- sincis Sinces - neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma.
- kardiocentēze Sirds punkcija vai incīzija.
- parastā sirmene sirmeņu suga ("Berteroa incana")
- ētikas dilemma situācija, kad rodas ētikas vērtību vai principu konflikts starp divām vai vairākām šķietami vienlīdzīgi pieņemamām vai nepieņemamām izvēlēm, kad jāizšķiras par labāko iespējamo vai mazāk kaitējošo izvēli
- kalnu sizirinhija sizirinhiju suga ("Sisyrinchium montanum syn. Sisyrinchium bermudiana")
- Sjerraleone Sjerraleones Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Sierra Leone"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 71740 kvadrātkilometru, 5132000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Frītauna, administratīvais iedalījums - 3 provinces un 1 apgabals, robežojas ar Gvineju un Libēriju.
- Lokijs Skandināvu mitoloģijā - ļaunais un viltīgais āsu dzimtas dievs, visu ļaunumu un noziegumu izraisītājs; Odina reliģijas ļaunais princips; Baldra nāves vaininieks.
- skaņveide Skaņas radīšanas principi, jomas un konkrēti paņēmieni.
- skaņu sistēma skaņu organizācija pēc augstuma principa
- skaņu skala skaņu secība, kur skaņas sakārtotas pēc principa no zemākajām uz augstākajām
- Lēveru smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia incisa")
- kamala Smalks ķieģeļsarkans pulveris, ko iegūst saberžot koka "Rottlera tinctoria" augļu dziedzerīšus un matiņus, satur aktīvu vielu rotlerīnu, lieto pret plakanajiem tārpiem.
- sociālā darba prakse sociālā darba aktivitātes, ko sociālais darbinieks veic ikdienas darbā dažādos sociālā darba prakses līmeņos; ietver sociālā darba vērtību, principu, teoriju un metožu profesionālu izmantošanu
- kolektīvā atbildība sociālajā darbā ar to saprot profesionālo atbildību par sociālā darba mērķu un principu ievērošanu (piemēram, cilvēktiesību ievērošanu, sociālā netaisnīguma novēršanu)
- vēsturiskums Sociālo parādību pētīšanas un izpratnes princips, kas akcentē vēsturisko determināciju.
- Ambargasta solončaks Argentīnā (_Ambargasta, Salar de_), Santjago de Estero provinces dienvidos, neliela daļa arī Kordovas provinces ziemeļos
- Bahi solončaks Tanzānijā, Singidas un Dodomas provincē jeb administratīvajā rajonā
- Aboa Somijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Princeses Martas krasta rietumu daļā.
- infante Spānijā un Portugālē karaliskās dzimtas prinču un princešu tituls.
- sparingpartneris Sparinga dalībnieks; boksa trenincīņu partneris; arī treniņsacensību partneris citos sporta veidos.
- alternatīvu grafs speciāla veida orientēts grafs, kura katra virsotne ir incidenta ne vairāk kā divām izejošām šķautnēm (lokiem); šīs šķautnes tad arī attēlo ar grafu modelējamās sistēmas uzvedības alternatīvas
- ētika profesionālajās attiecībās specifiski uzvedības un attiecību veidošanas noteikumi un nosacījumi profesionālo lomu īstenošanai atbilstoši profesionālajām vērtībām un principiem
- sirdsapziņa Spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums.
- sporonts Sporaiņa šūna, kas veido sporas incistējoties un tad daloties.
- sprincene Sprince.
- Sālija Sprincupe, Lējējupes pieteka.
- Sprinčupe Sprincupe, Lējējupes pieteka.
- Pāze Sprincupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Pelču pagastā, garums - 8 km; Pažupe.
- Mazsālija Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles un Snēpeles pagastā, garums - \~5 km
- Krogsētu valks Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, garums — \~7 km
- Āpa Sprincupes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- liektā spurlape spurlapju suga ("Homomallium incurvatum")
- slaidastes stabuļputns stabuļputnu apakšdzimtas suga ("Orthonyx temmincki")
- profesionālās ētikas kodekss standartu kopums, kurā iekļautas profesionālās vērtības un profesionālās ētikas pamatprincipi
- starpkultūru mācīšanās starpkultūru komunikācijā nepieciešamo zināšanu un prasmju apguves process, savas un citu kultūru izpratne, priekšstats par kultūru mijiedarbības principiem
- jaunatnes darbinieks starpnozaru jomas speciālists, kas veic darbu ar jaunatni, ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus
- fluksuss Starptautiska avangardistu kustība, kuras galvenie principi ir absolūta spontanitāte, atraisītība, atteikšanās no jebkādiem ierobežojumiem.
- nacionālais režīms starptautiskajos līgumos piemērojams princips, saskaņā ar kuru vienas līgumslēdzējas valsts fiziskām un juridiskām personām citas līgumslēdzējas valsts teritorijā tiek piešķirtas tādas pat tiesības, privilēģijas, priekšrocības, kā šīs pašas valsts fiziskām un juridiskām personām
- X.400 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pieņemts standarts, kas nosaka starptautiskā elektroniskā pasta funkcionēšanas pamatprincipus.
- X.25 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas rekomendācija, ar kuru noteikti pakešu komutācijas datu pārraides tīklu funkcionēšanas pamatprincipi.
- X.75 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas rekomendācija, ar kuru noteikti pakešu komutācijas datu pārraides tīklu savienošanas principi gadījumā, kad šo tīklu pamatā ir rekomendācijas X.25 dažādas realizācijas.
- standarts X.400 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas nosaka starptautiskā elektroniskā pasta funkcionēšanas pamatprincipus. Standarts _X.400_ atšķiras no internetā izmantotajiem elektroniskā pasta standartiem. Lai ziņojumus varētu pārsūtīt no vienas sistēmas otrā, tiek izmantotas vārtejas.
- teritoriālā neaizskaramība starptautisko tiesību princips, imperatīva norma, saskaņā ar kuru ir jārespektē citas valsts teritorijas patstāvība, citas valsts teritorijas un robežas savrupība
- postliminium Starptautisko tiesību princips, kas nosaka, ka personas, lietas un iestādes, kuru tiesisko stāvokli grozījusi kara okupācijas vara, automātiski atgūst savu agrāko tiesisko stāvokli, tiklīdz okupācija beigusies.
- teritoriālā integritāte starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana, lietojot spēku vai tā draudus
- tautu pašnoteikšanās tiesības starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru tautai vai nācijai pieder tiesības izveidot suverēnu, neatkarīgu valsti savā vēsturiskajā teritorijā
- čūskulājs Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata").
- dievrociņas Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata").
- jodrociņas Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata").
- Orchis incarnata stāvlapu dzegužpirkstītes "Dactylorhiza incarnata" nosaukuma sinonīms
- iegrieztā stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra incisa"), līdz 1 m augsts krūms ar līkločveidīgām vasām, tās lapas rudeņos krāsojas sarkanbrūnos toņos
- taisnīgums Strīdu risināšanas princips un tāds tiesisko attiecību stāvoklis, kas kopumā atbilst vēsturiski un sociāli determinētiem racionāliem un morāliem priekšstatiem un kritērijiem.
- konvencionālisms Subjektīvi ideālistiskās izziņas teorijas princips, pēc kura zinātnes jēdzieni un teorijas neatspoguļo objektīvo īstenību, bet ir tikai zinātnieku vienošanās rezultāts.
- Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis
- svarincieši Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Svarinci" ("Svariņi") iedzīvotāji.
- tauriņu svārstene svārsteņu ģints sēņu suga ("Panaeolus papilionaceus", syn. "Panaeolus sphinctrinus")
- dematerializācija Svēto tēlu dematerializācija - Bizantijas mākslas princips, ka svētie jāattēlo tā, lai attēlos neizpaustos nekādas cilvēciskas jūtas, lai tie izskatītos pārpasaulīgi; tehniski to vislabāk varēja realizēt mozaikā.
- sakti Šakti - sievišķais princips hinduismā.
- Šanduna Šaņduna - province Ķīnā.
- džuni Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
- lani Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
- leji Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
- Hasa Šerkīja - province Sauda Arābijas austrumos, tās senāks nosaukums.
- Austrumu province Šerkīja - province Sauda Arābijas austrumos.
- Calidris alpina schinzii Šinca šņibītis.
- ūdensstrazds Šīs dzimtas ģints ("Cinclus").
- dižā pērlene šīs dzimtas suga ("Pinctada margaritifera"), ko audzē arī akvakultūrā
- melnkāta skrajsamtīte šīs ģints suga ("Pseudobryum cinclidioides")), kas sastopama samērā bieži auglīgu vai vidēji auglīgu skujkoku un jauktu mežu ieplakās uz pārpurvotas minerālaugsnes un kūdraugsnes, vietām masveidīgi
- nošķirt avis no auniem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos
- šķirt avis no āžiem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos
- temminka šņibītis šņibīšu suga ("Calidris temminckii")
- Šrilanka Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidos, aizņem tāda paša nosaukuma salu Indijas okeānā, platība - 65610 kvadrātkilometri, 21325000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kolombo, administratīvais iedalījums - 9 provinces.
- divkopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē divas pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- trīskopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē trīs pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- bezprincipiāls Tāds (cilvēks), kam nav stingru principu; tāds, kas neievēro noteiktus principus, normas.
- piedauzīgs Tāds (cilvēks), kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pārkāpj morāles principus, aizskar pieklājības jūtas.
- abstrakts Tāds (objekts), kas nepastāv reālajā telpā un pat principā nav uztverams ne ar kādiem instrumentiem (piemēram, skaitlis 3, taisnība, suņu ģints, vidējais ātrums utt.).
- specializēšanās Tāds ražošanas organizācijas princips, kur ģimene (mājsaimniecība), nācija (valsts) vai cita ekonomiska vienība nevis piekopj autarķiju (naturālo saimniecību), bet gan koncentrējas uz noteiktu preču ražošanu un noteiktu pakalpojumu sniegšanu un pārpalikuma pārdošanu citiem.
- amorāls Tāds, kas dzīvo, rīkojas pretēji morāles principiem; netikumisks.
- principiāls Tāds, kas ir balstīts uz principiem (2), tāds, kurā ir stingri ievēroti principi.
- sistemātisks Tāds, kas ir izveidots pēc noteiktiem principiem; tāds, kas veido sistēmu.
- amorāls Tāds, kas ir pretrunā morāles principiem.
- partijisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu politisku partiju; tāds, kas atbilst kādas partijas principiem, pamatnostādnēm.
- antipartejisks Tāds, kas ir vērsts pret politiskas partijas idejiskajiem un organizatoriskajiem principiem; tāds, kas ir pretrunā ar šiem principiem.
- antizinātnisks Tāds, kas neatbilst zinātnes principiem tāds, kas ir vērsts pret zinātni; nezinātnisks; pretzinātnisks.
- pretzinātnisks Tāds, kas neatbilst zinātnes principiem; tāds, kas ir vērsts pret zinātni; nezinātnisks; antizinātnisks.
- nenopērkams Tāds, kas par samaksu neatsakās no savas pārliecības, principiem, goda.
- idejisks Tāds, kas saistīts ar ideju; tāds, kurā izpaužas pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips; tāds, kurā izpaužas pārliecība.
- principiāls Tāds, kas stingri ievēro principus (2).
- pulksteņveida Tāds, kura detaļas vai darbības princips ir līdzīgi pulksteņa detaļām vai darbības principam.
- bezprincipiāls Tāds, kurā izpaužas stingru principu, normu trūkums.
- klasisks tāds, kura uzbūves principi ir tradīciju nostiprināti, nemainīgi; tāds, kas ir veidots pēc šādiem principiem vai likumiem
- Taidžova Taidžou - pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincē.
- Bangkoka Taizemes galvaspilsēta, osta Menamčaoprajas deltā, provinces centrs, 4,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Krungtepa.
- Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma.
- Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns.
- tīcināt Taujāt, tirdīt; tincināt.
- apaugošā taukaine taukaiņu ģints suga ("Sebacina incrustans")
- kosi tauta DĀR, gk. Kāpas provincē, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - kristieši
- buji Tauta Guidžou provincē (Ķīnā), valoda (buju) pieder pie taju valodām.
- idzi Tauta Ķīnā (gk. Sičuaņas provincē), valoda pieder pie ķīniešu-tibetiešu valodām, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- duni Tauta Ķīnā, dzīvo Guidžou provincē, Hunaņas provincē un Guansji-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, senču kults.
- tundzji Tauta Ķīnā, dzīvo Guidžou provincē.
- lolo Tauta Ķīnas dienvidos Jinnanas un Sečuanas provincēs, rada birmiešiem.
- džuani Tauta Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Juņnaņas provinces dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā); ticīgie - daoisti.
- aromūni Tauta, dzīvo atsevišķās grupās Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā, Albānijā; valoda pieder pie romāņu valodām, ticīgie - pareizticīgie, arī musulmaņi; cincari; Maķedonijas rumāņi; kucovlahi (Albānijā).
- tucji Tauta, dzīvo Ķīnā, Hunanas provinces ziemeļrietumos, arī Hubejas provinces dienvidrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, plaši izplatīta ķīniešu valoda un rakstība, tuvu radniecīgi idziem, pakļauti stiprai ķīniešu asimilācijai, animistiskie ticējumi.
- baji Tauta, dzīvo Ķīnā, Junnanas provincas rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (pašnosaukums baidzi, baiho).
- cjani Tauta, dzīvo Ķīnā, Sičuaņas provinces kalnu rajonos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (lamaisms), izplatīta senā tibetiešu reliģija, arī animistiski ticējumi.
- lahi Tauta, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Juņnaņas provincē, arī Mjanmas (Birmas) un Taizemes ziemeļu rajonos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
- še Tauta, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, iedalās 3 cilšu grupās (lani, leji, džuni), dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
- šuji Tauta, dzīvo Ķīnas Guidžou provinces dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, tuvu radniecīgi duniem, animistiski ticējumi, senču kults.
- dunsjani Tautība, dzīvo Ķīnā, Gaņsu provinces dienvidrietumos, valoda pieder pie mongoļu grupas (spēcīga ķīniešu un arābu valodas ietekme), dzīvo starp dunganiem, ar kuriem kopējas kultūras iezīmes, reliģija - islāms.
- haņi Tautība, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidos, arī kaimiņrajonos Birmā, Taizemē, Vjetnamā, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), iedalās vairākās etniskās grupās (eni, bijuji, haoni, geco, asilumi, doni, emi, lavi, soni, lomeji, aini, aki), izplatīti gk. cilšu kulti, arī daoisms un kristiānisms.
- salari Tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, gar Cinhajas un Gansu provinces robežu, valoda pieder pie tjurku grupas (tuva ulguru valodai, ar daudziem aizguvumiem no tibetiešu, mongoļu un ķīniešu valodas), ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- tehnicisms Tehnikas, tās principu, paņēmienu plašs, arī pārmērīgs izmantojums cilvēku, sabiedrības darbībā.
- Sičuaņas ieplaka tektoniska ieplaka Ķīnā, Sičuaņas provincē, starp Sinotibetas kalniem, Cinlina grēdu, Dabašana grēdu un Guidžovas plakankalni, platība — \~200000 kvadrātkilometru, augstums — 400-1000 m, smilšakmeņi un slānekļi
- deģenerācijas temperatūra temperatūra, zemākā par kuru izpaužas ideālas gāzes kvantu īpašības, ko nosaka mikrodaļiņu neatšķiramības (identitātes) princips
- demogrāfiskais determinisms teorētiskās analīzes princips, saskaņā ar kuru demogrāfiskajai attīstībai ir izšķiroša nozīme sabiedrības attīstībā
- speciālā relativitātes teorija teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības
- kvercetīns Tetraoksiflavanols C15H10O7, dzeltena krāsviela, ko satur Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" miza.
- Tičīno Tičīno republika un kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Bellincona, platība - 2812 kvadrātkilometri, 332600 iedzīvotāju (2009.).
- retrotrakcija Tiesībās princips, pēc kura tiesiska darījuma radītās tiesības un pienākumi apsverami no konstitutivā (tiesību radītāja), bet ne konfirmatīvā (apstiprinātāja) fakta izcelšanās brīža.
- interpretācija Tiesību normu, specifisku metožu un paņēmienu lietošana, lai iespējami objektīvi atklātu normas saturu, izprastu tās jēgu un sociālo mērķi, tādējādi sekmējot normas lietošanu vai piemērošanu atbilstoši tās lomai kopējā tiesību sistēmā, nacionālo un starptautisko tiesību principiem, sabiedrības attīstības realitātei un loģikai.
- ekskluzionisms Tiesību vai privilēģiju atņemšanas, ierobežošanas princips, teorija vai prakse; izslēgšana no to cilvēku loka, kuriem pienākas kādas tiesības vai kuriem tiek piešķirtas kādas privilēģijas; dažādu sociālu barjeru radīšana.
- tiesību analoģija tiesību vispārējo principu attiecināšana uz likumā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata
- valststiesības Tiesību zinātņu pamatnozare, kas izveido principiālo pamatojumu citām tiesību zinātņu nozarēm.
- pušu sacīkste civilprocesā tiesvedības pamatprincips civillietās, saskaņā ar kuru katra puse pierāda tiesai savu prasījumu, pretprasījumu un iebildumu pamatotību
- aci pret aci tiešas izrēķināšanās, atriebības princips
- tildars Tilbīte ("Tringa cinclus").
- tilderis Tilbīte ("Tringa cinclus").
- Bakunajagvas tilts tilts Kubā, Havanas provinces ziemeļrietumots, pāri dziļai vecupes gravai, uzcelts 1959. g.
- tieļāt Tincināt, iztaujāt.
- pīnēt Tincināt, pratināt; bārt.
- ķincināt Tincināt.
- kvercināt Tincināt.
- kvērcināt Tincināt.
- ticināt Tincināt.
- tinkāt Tincināt.
- Dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.); galvenais ceļš sākās prūšu apdzīvotajā Sembas pussalā un gar jūras krastu un Vislu veda līdz Romas provinces robežai pie Donavas (tagadējā Austrijā), tālāk līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai
- Tjerras del Fuego province Tjerras del Fuego, Antarktīdas un Dienvidatlantijas salu province ("Tierra del Fuego" / "Provincia de Tierra del Fuego, Antartida e Islas del Atlantico Sur") - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, administratīvais centrs - Ušvaja, platība - 21571 kvadrātkilometrs, 133700 iedzīvotāju (2010. g.).
- labās rokas likums transportu satiksmē izmantots princips, kas izriet no satiksmes noteikumiem, ka neregulētā krustojumā vai stāvlaukumos priekšroka veikt kustību ir tam transportam, kurš atrodas pa labi no otra transporta
- tribālisms tribālās sabiedrībās pastāvošie sabiedriskās un politiskās dzīves principi
- plazmotrofoblasts Trofoblasta ārējais, sincitiālais slānis.
- sincitiotrofoblasts Trofoblasta ārējais, sincitiālais slānis.
- troņprincis Troņmantnieka tituls (dažas monarhijās); troņmantnieks, kam ir šāds tituls; arī kroņprincis.
- Ahsa tuksnesis Saūda Arābijā (_Al Aḩsā'_), Šerkījā (Austrumu provincē)
- teorētiskā tulkojumzinātne tulkojumzinātnes apakšnozare, kuras uzdevums ir fiksēt vispārīgos principus, pēc kuriem skaidrojams un paredzams tulkošanas process un tā rezultāts
- virpuļsūknis Turbomašīna, kas no centrbēdzes sūkņa atšķiras ar darbības principu un pašuzsūces spēju; galvenā daļa ir ripveida skrejrats ar lāpstiņām un horizontālu asi; lieto nelielās ūdensapgādes iekārtās, ugunsdzēsībā u. tml. (kur vajadzīga pašuzsūce).
- Alliemanskrālas ūdenskrātuve ūdenskrātuve (_Allemanskraal Dam_) Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Motucaņanes distriktā, uzpludināta uz Sandas upes
- Andonas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Dienvidkorejā (_Andong-ho_), izveidota uz Naktonganas upes Kjonsanpukto provincē
- Fenšubas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā, uzpludināta Dundzjanas upes augštecē
- Baiguišaņa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Ķīnā, Henaņas provincē, izveidota Feņhe upes augštecē
- Sjiņfendzjanas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Ķīnā, uzpludināta uz Dundzjanas upes, Guandunas provincē
- Alkantaras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alcântara, Embalse de_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, uzpludināta uz Taro un Alagonas upes
- Bānlāna ūdenskrātuve ūdenskrātuve Taizeemes dienvidos, Jalā provincē
- parastais ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus cinclus"), kam ir vairākas pasugas, Latvijā konstatēta nominālpasuga ("Cinclus cinclus cinclus"), tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību, Latvijā aizsargājams
- Andu ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus leucocephalus")
- Ziemeļamerikas ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus mexicanus")
- Āzijas ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus pallasii")
- Argentīnas ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus schulzi")
- CTIF Ugunsgrēku novēršanas un dzēšanas starptautiskā tehniskā komiteja (franču "Comite technique international de prevention et d'extinction du feu").
- Obuda Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas vecākā - ziemeļrietumu daļa Donavas labajā krastā, I-IV gs. romiešu apmetne Akvinka ("Aquincum").
- Balombo upe Angolā, Hvamo un Bengelas procincē, ietek Atlantijas okeānā
- Agrio upe Argentīnā (_Agrio, Rio_), Neukenas provincē, Neukenas labā krasta pieteka, garums 400 km, vidustecē ūdenskritums - augstums 50 m
- Atvela upe Argentīnā (_Atuel, Rio_), Mendosas un Lapampas provincē, Salado labā krasta pieteka
- Arūstuka upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē (_Aroostook River_), Sentdžonas labā krasta pieteka
- Sentdžona Upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē ("Saint John River"), sākas Notrdamas kalnu dienvidaustrumu nogāzē, ietek Atlantijas okeāna Fandi līcī.
- Bafalo upe Dienvidāfrikā (_Buffalo_), Kvazulu-Natālas provincē, Tugelas kreisā krasta pieteka
- Olifantsa Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Olifants"), Rietumkāpas provincē, garums - 250 km, sākas Olifantsriveras kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Baliema upe Indonēzijā, Jaungvinejas salā, Papua provincē, ietek Arafūru jūrā pie Kazuāru krasta
- Albenja upe Itālijā (_Albegna_), Toskānas reģiona Groseto provincē, ietek Tirēnu jūrā
- Sēzija upe Itālijā, Po kreisā krasta pieteka, izteka Pjemontas reģiona Verčelli provinces ziemeļrietumos
- Minčo Upe Itālijas ziemeļos ("Mincio"), Lombardijas reģionā, Po kreisā krasta pieteka, iztek no Gardas ezera.
- Atikamega upe Kanādā (_Atikameg River_), Ontārio provincē, ietek Džeimsa līcī
- Atavapiskata upe Kanādā (_Attawapiskat River_), Ontārio provinces ziemeļrietumu daļā, ietek Džeimsa līcī
- Bafalo upe Kanādā (_Buffalo River_), Albertas provincē un Ziemeļrietumu Teritorijās, ietek Bafalo ezerā
- Aula upe Kanādā (_Owl River_), Manitobas provinces austrumos, ietek Hudzona līcī
- Olbani Upe Kanādā ("Albany River"), Ontārio provincē, garums - 982 km, iztek no Keta ezera, ietek Džeimsa līcī.
- Asiniboina Upe Kanādā ("Assiniboine River"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Ziemeļu Redriveras kreisā krasta pieteka, garums - \~750 km
- Čērčila Upe Kanādā ("Churchill"), Saskačevanas un Manitobas provincē, garums - 1610 km, ietek Hudzona līcī, pavasarī pali, vasarā uzplūdieni, ledus sega \~8 mēneši.
- Kenogami Upe Kanādā ("Kenogami River"), Ontārio provincē, Olbani labā krasta pieteka.
- Nortsaskačevana Upe Kanādā ("North Saskatchewan"), Saskačevanas satekupe, garums - 1223 km, sākas Klinšu kalnos Albertas provinces rietumos, lejtece Saskačevanas provinces vidusdaļā.
- Ogoki Upe Kanādā ("Ogoki River"), Ontārio provincē, Olbani labā krasta pieteka.
- Sageneja Upe Kanādā ("Riviére Saguenay"), Kvebekas provincē, iztek no Senžana ezera, Sentlorensas estuāra kreisā krasta pieteka.
- Sleiva Upe Kanādā ("Slave River"), Albertas provincē un Ziemeļrietumu Teritorijās, garums - 415 km, iztek no Atabaskas ezera, ietek Greitsleiva ezerā, vidustecē krāces.
- Alseka upe Kanādā un ASV (_Alsek River_), augštece Jukonas Teritorijā, šķērso Britu Kolumbijas provinci Kanādā un Aļaskas štata dienvidu atzaru ASV, ietek Klusajā okeānā
- Balēna upe Kanādā, Kvebekas provincē, Labradoras pussalas rietumu daļā, iztek no Bjenvila ezera, ietek Hudzon līcī
- Balēna upe Kanādā, Kvebekas provinces ziemeļaustrumu daļā, Labradoras pussalā, ietek Ungavas līcī
- Vinipega Upe Kanādas Ontārio un Manitobas provincē, iztek no Vudsu ezera, ietek Vinipegā.
- Ati upe Kenijā (_Athi_), Vidusprovincē, Galanas kreisā krasta pieteka
- Ruki Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ruki"), Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Busirai un Mombojai, garums - 105 km (kopā ar Busiru un tās satekupi Čuapu - \~1300 km).
- Lulonga Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Lopori un Maringai, garums no satekas - 180 km, kopā ar Lopori - \~1000 km
- Lukuga Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Tangaņikas provincē, Lualabas (Kongo augšteces) labā krasta pieteka, garums - \~350 km, iztek no Tangaņikas ezera, krāčaina.
- Aihe upe Ķīnā (_Ai He_), Liaoninas provinces dienvidaustrumos, Jaludzjanas labā krasta pieteka
- Amodzjana upe Ķīnā (_Amo Jiang_), Juņnaņas provincē, Lisjaņdzjanas kreisā satekupe
- Bahe upe Ķīnā (_Ba He_), Sičuaņas provincē, Jandzī kreisā krasta baseinā
- Morona upe Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, arī Sičuaņas un Juņnaņas prrovincē, Jandzi augštece
- Čhuma upe Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, Moronas (Jandzi) kreisā krasta pieteka
- Dančhu upe Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, Moronas labā krasta pieteka, Jandzi augštece
- Tograsaja upe Ķīnā, , Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona austrumu daļā, lejtece Cjinhai provincē, kur ietek Gaskela ezerā
- Daduhe upe Ķīnā, Cjinhai un Sičuaņas provincē, Jalundzjanas kreisā krasta pieteka
- Sjaņšuihe upe Ķīnā, Cjinhai un Sičuaņas provincē, Jalundzjaņas kreisā krasta pieteka
- Haņšui upe Ķīnā, Dzjalindzjanas kreisā krasta pieteka Šaaņsji provincē
- Taodzjana upe Ķīnā, Dzjansji provincē, Gunšui kreisā krasta pieteka
- Gunšui upe Ķīnā, Dzjansji provincē, Taodzjanas labā krasta pieteka
- Hesui upe Ķīnā, Dzjansji provinces rietumu daļā, Gandzajanas kreisā krasta pieteka
- Eņdzjana upe Ķīnā, Dzjansji provinces vidusdaļā, Gandzjanas labā krasta pieteka
- Baišuidzjana upe Ķīnā, Gaņsu provincē, Bailundzjanas labā krasta pieteka
- Bailundzjana upe Ķīnā, Gaņsu, Sičuaņas un Čuncjinas provincē, Jandzi kreisā krasta pietekka
- Mojundzjana upe Ķīnā, Guandunas provincē, ietek Dienvidķīnas jūras Bedzjiņas līcī
- Baihe upe Ķīnā, Hebei provincē, Haihes satekupe, garums - 560 km
- Baihe upe Ķīnā, Henaņas provincē, Tanhe labā krasta pieteka
- Mišui upe Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā, Siandzjanas labā krasta pieteka
- Sjidzjana upe Ķīnā, izvaeidojas Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumuos, satekot Guidzjanai un Sjuņdzjanai, tālāk Guandunas provincē, ietek Dienvidķīnas jūrā
- Dundzjana upe Ķīnā, izveidojas Guandunas provinces ziemeļu daļā, ietek Dienvidķīnas jūrā
- Narina upe Ķīnā, sākas Cjinhai provinces rietumu daļā, izsīkst solončakā provinces vidusdaļā
- Fudzjana upe Ķīnā, Sičuaņas provincē, Dzjalindzjanas labā krasta pieteka
- Lithana upe Ķīnā, Sičuaņas provincē, Jalundzjanas labā krasta pieteka
- Baihe upe Ķīnā, Sičuaņas provinces ziemeļrietumos, Huanhe labā krasta pieteka
- Huanhuahe upe Ķīnā, Sjuņdžjanas kreisā krasta pieteka Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā, augštece un izteka Guandunas provinces dienvidu daļā
- Caķa upe Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā, ietek Serlincho ezerā
- Banfai upe Laosā, Khammūanas provincē, Nojas labā krasta pieteka
- Banhjena upe Laosā, Savannakhētas provincē, Mekongas kreisā krasta pieteka
- Andzumbuni upe Madagaskarā (_Anjomboni_), Mahadzangas provincē, ietek Mozambikas šauruma Mahadzambas līcī
- Anumavu upe Madagaskarā (_Anomavo_), Mahadzangas provincē, ietek Mozambikas šaurumā
- Balsasa upe Panamā, Darjenas provincē, ietek Sanmigela līcī
- Ageda upe Spānijā (_Agueda_), Dvero kreisā krasta pieteka, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, lejtecē \~25 km robežupe ar Portugāli
- Alagona upe Spānijā (_Alagón_), Taho labā krasta pieteka, Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, augštece Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē
- Albreče upe Spānijā (_Albreche_), Taho labā krasta pieteka Toledo provincē, augštece Alvilas provincē
- Alkanadre upe Spānijā (_Alcanadre_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provincē, Sinkas labā krasta pieteka
- Alfambra upe Spānijā (_Alfambra_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provincē
- Algodora upe Spānijā (_Algodor_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, Taho kreisā krasta pieteka
- Alhusena upe Spānijā (_Aljucén_), Gvadjanas labā krasta pieteka Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, augštece Kaseresas provincē
- Almara upe Spānijā (_Almar_), Tormesas labā krasta pieteka Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, augštece Avilas provincē
- Ara upe Spānijā (_Ara_), Sinkas labā krasta pieteka, Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces ziemeļu daļā, izceļas Pirenejos netālu no Viņmāla
- Arva upe Spānijā (_Arba_), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē, Erbo kreisā krasta pieteka
- Arlansa upe Spānijā (_Arlanza_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas un Palensijas provincē, Arlansonas kreisā krasta pieteka
- Asvera upe Spānijā (_Azuer_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgaballa Sjudadrealas provincē, Gvadjanas kreisā krasta pieteka
- Sinka Upe Spānijā ("Cinca"), Katalonijā, Segre labā krasta pieteka, garums - 192 km
- Alkarrače upe Spānijā un Portugālē (_Alcarrache_), Gvadjanas kreisā krasta pieteka, ietek Alkevas ūdenskrātuvē Portugālē, augštece un lielākā daļa tecējuma Spānijas Estremaduras autonomā apgabala Bardahosas provincē
- Arlansona upe Spānijas ziemeļos (_Arlanzón_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas un Palensijas provincē, Pisvergas kreisā krasta pieteka
- Maina Upe Vācijas vidusdaļā ("Main"), Reinas lielākā pieteka, garums - 524 km, veidojas satekot Rotermainai (no Franku Albas) un Veisarmainai (no Fihtela kalniem), ieteka iepretī Maincai.
- Bakzana upe Vjetnamā, Bakkanas un Lansonas provincē, Dzuodzjanas labā krasta pieteka
- Bana upe Vjetnamā, Kaobanas provincē, lejtece Ķīnā, kur saucas - Dzuodzjana, Joudzjanas labā krasta pieteka
- Baķe upe Vjetnamas ziemeļaustrumu daļā, Kuanniņas provincē, ietek Bakbo līcī
- Lufupa Upe Zambijā, Ziemeļrietumu provincē, Kafue labā krastā pieteka.
- Lunga Upe Zambijā, Ziemeļrietumu provincē, Kafue labā krastā pieteka.
- Trinkuls Urāna pavadonis ("Trinculo"), vidējais attālums no planētas - 8504000 km, izmēri - 18 km
- gemmoterapija uz fitoterapijas un homeopātijas principiem balstīta terapija ar augu pumpuru preparātiem
- kacināt Uzmācīgi izjautāt; tincināt.
- Baišaņas ūdenskrātuve uzpludināta Ķīnā, Dzjiliņas provincē uz Huifahe labā krasta pietekas
- maksimālisms Uzskatu, prasību, principu galējība.
- aerodinamiskā kompensācija vadības plākšņu šarnīra momentu līdzsvarošana ar aerodinamiskiem spēkiem; pēc darbības principa un konstruktīvā izpildījuma ir ass kompensācija, iekšējā kompensācija un raga aerodinamiskā kompensācija
- iztincināties Vairākkārt tincināt, izjautāt.
- multipleksā pārraide vairāku ziņojumu apvienošana un vienlaicīga pārraide pa vienu kanālu, izmantojot, piemēram, kanāla laikdales vai frekvenčdales multipleksēšanas principus
- etokrātija valdīšanas princips, kura pamatā ir morāle un tikumība
- lingvodidaktika Valodas didaktika - valodniecības un pedagoģijas starpnozare, kurā pēta valodas apguves, mācīšanas un mācīšanās procesa teorētiskos pamatus, mērķus, uzdevumus, valodas mācību saturu, valodas mācību principus, pieejas, metodes, metodiskos paņēmienus, kā arī valodas mācību organizācijas formas un valodas mācīšanas un mācīšanās sasniegumu vērtēšanas sistēmu.
- tipoloģiskā valodniecība valodniecības nozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās pazīmes, konstatē tipiskās parādības un valodas universālijas un izstrādā valodu tipoloģiskās klasifikācijas principus; tipoloģiskā lingvistika
- Burundi valsts Āfrikas centrālajā daļā, platība - 27834 kvadrātkilometru, 9511330 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Gitega, administratīvais iedalījums - 17 provinces, robežojas ar Ruandu, Tanzāniju un Kongo Demokrātisko Republiku
- Dienvidāfrika valsts Āfrikas dienvidu daļā (angļu val. _Republic of South Africa_, afrikandu val. _Republik van Suid-Afrika_), DĀR, platība - 1,22 mlj kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Pretorija, parlamenta rezidence Keiptaunā, administratīvais iedalījums - 9 provinces
- Zimbabve valsts Āfrikas dienvidu daļā, platība - 390757 kvadrākilometri, 11392600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Harare, administratīvais iedalījums - 8 provinces un 2 pilsētas, robežojas ar Zambiju, Mozambiku, Dienvidāfrikas Republiku un Bostvanu
- Armēnijas Republika valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju
- Kongo Demokrātiskā Republika valsts Centrālajā Āfrikā ("Congo" / "République Démocratique du Congo"), platība — 2344855 kvadrātkilometri, 68692500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Kinšasa, administratīvais iedalījums — 26 provinces, robežojas ar Kongo Republiku, Centrālāfrikas Republiku, Dienvidsudānu, Ugandu, Ruandu, Burundi, Tanzāniju, Zambiju un Angolu
- Zambijas Republika valsts Centrālajā Āfrikā (angļu val. "Zambia"), platība - 752614 kvadrātkilometru, 11862700 iedzīvotāju (2009. g.). galvaspilsēta - Lusaka, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku, Tanzāniju, Malāviju, Mozambiku, Zimbabvi, Namībiju un Angolu
- pavalsts Valsts daļa; apgabals, province, štats.
- Argentīna valsts Dienvidamerikā, aizņem kontinenta dienvidaustrumu daļu, Ugunszemes austrumu daļu un vairākas salas, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3694 km, rietumu-austrumu — 1423 km, galvaspilsēta — Buenosairesa, administratīvais iedalījums — 23 provinces un galvaspilsēta, robežojas ar Čīli, Bolīviju, Paragvaju, Brazīliju un Urugvaju, apskalo Atlantijas okeāns
- Austrumtimora valsts dienvidaustrumu Āzijā (_Timor Lorosae_), aizņem Timoras salas austrumu daļu, Okusi anklāvu salas rietumu daļā, Atauro un Jako salu, platība - 15000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Dili, administratīvais iedalījums - 13 provinces, robežojas ar Indonēziju
- Santome un Prinsipi Demokrātiskā Republika valsts Gvinejas līcī, Rietumāfrikas piekrastē, ietver Sntomi un Prinsipi salu, kā arī dažas klinšainas saliņas, platība — 1001 kvadrātkilometrs, 212700 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 provinces
- federālisms Valsts iekārtas sistēma, kas balstās uz federatīviem pamatiem; valsts organizatoriskā struktūra, kas pamatojas uz federācijas (2) principiem.
- Zālamana salas valsts Okeānijas rietumu daļā (angļu val. "Solomon Islands"), ietver Zālamana salas (izņemot Bugenvila un Buka salu), Santakrusas salas, kā arī dažas tālākas salas un salu grupas, platība — 27556 kvadrātkilometru, 609800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Honiara, administratīvais iedalījums — 9 provinces un 1 galvaspilsētas teritorija
- konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes institūciju organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
- sociālā aizsardzība valsts pasākumu sistēma indivīdu, sociālo grupu un sabiedrības sociālās drošības nodrošināšanai un sociālā taisnīguma principa realizēšanai
- Sentvinsenta un Grenadīnas valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās (angļu val. "Saint Vincent and the Grenadines"), platība — 389 kvadrātkilometri, 104217 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Kingstauna, administratīvais iedalījums — 6 pagasti
- Vanuatu Vanuatu Republika - valsts Okeānijā (Melanēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 12190 kvadrātkilometru, 221550 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vila, administratīvais iedalījums - 6 provinces.
- nevardarbība Vardarbības nelietošana kā princips vai prakse.
- popovci Vecticībnieku novirziens, kas turas pie īpašas svētnieku (priesteru) kārtas principa.
- adhjātma vēdiskajai mitoloģiskajai domāšanai raksturīgs princips, kas raksturo dievību un izsaka makrokosma un mikrokosma identitāti, Visuma un (pirm)cilvēka identitāti; nezūdošais mūžīgais Brahmans, kas mīt cilvēkā
- adhideva vēdiskajai mitoloģskajai domāšanai raksturīgs dievību raksturojošs princips, ko lieto augstākās dievības - esamības un visu lietu radītāja idejas izteikšanai
- romantizēt Veidot, attēlot (ko) atbilstoši romantisma (1) principiem.
- metode Veids, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai); paņēmienu, principu sistēma, kas regulē praktisko vai teorētisko darbību.
- Veismesa Vēna - pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
- sirmā veronika veroniku suga ("Veronica incana")
- Kāpa Vēsturiska province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Province", būru val. "Kaapland"), kas mūsdienās sadalīta 3 atsevišķās provincēs - Ziemeļkāpa, Rietumkāpa un Austrumkāpa.
- Artuā vēsturiska province Francijā (_Artois_), tās ziemeļos, gk. Padekalē departamentā, lielākā pilsēta - Arrasa
- Overņa Vēsturiska province Francijā ("Auvergne"), ietver Pijdedomas, Aljē, Kantālas, Augšluāras departamentu, platība - 26200 km^2^
- Berī Vēsturiska province Francijā ("Berry"), starp Parīzes baseinu un Centrālo masīvu, ietver Endras un Šēras departamentu, platība – \~14000 kvadrātkilometru.
- Lione Vēsturiska province Francijā ("Lyonnais"), Centrālā masīva ziemeļaustrumos, ietver Ronas un Luāras departamentu, platība - 8000 kvadrātkilometru.
- Franškontē Vēsturiska province Francijas austrumos, pie Šveices robežas, ietver Dū, daļēji Augšsonas un Juras departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru.
- Burgundija Vēsturiska province Francijas austrumu daļā (fr. "Bourgogne"), Sonas baseinā, ietver Kotdoras, Sonas un Luāras un daļēji Jonnas departamentu; 5. gs. šeit nodibinājās Burgundu karaliste, 6.-9. gs. bija Franku valsts sastāvā, bet 9. gs. izveidojās Burgundijas hercogiste; 15. gs. tās lielāko daļu pievienoja Francijai.
- Limuzēna Vēsturiska province Francijas Centrālā masīva ziemeļrietumos ("Limousin"), ietver Augšvjennas, Krēzas, Korēzas deapartamentu, platība - 17000 kvadrātkilometru.
- Nivernē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā ("Nivernais"), Luāras labajā krastā, ietver Njevras departamentu, platība - 6800 kvadrātkilometru, lielākā pilsēta - Nevēra.
- Burbonē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, ietver Aljē departamentu Overņas provinces ziemeļu daļā.
- Orleanē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Luāras vidusteces baseinā, ietver Luarē, Luāras un Šēras, daļēji Ēras un Luāras departamentu, platība - 19200 km^2^
- Mēna Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Sartas un Majennas krastos, ietver Sartas un Majennas departamentu, platība - 11500 kvadrātkilometru, lielākā pilsēta - Lemāna.
- Dofinē Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos ("Dauphine"), ietver Izēras, Dromas, Augšalpu departamentu, platība - 20400 kvadrātkilometru.
- Savoja Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Alpos, pie Šveices un Itālijas robežām, ietver Augšsavojas un Savojas departamentu.
- Provansa Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Vidusjūras piekrastē, ietver Bušdironas, Vāras, Augšprovansas Alpu, Voklīzas, Piejūras Alpu, Augšalpu departamentu, kas kopā ar franču Rivjēru veido Provansas-Rivjēras ekonomisko rajonu, platība - 18200 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem Alpi.
- Langdoka Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Languedoc"), ietver Ero, Gāras, Tarnas, Odas, Lozēras, Augšluāras, Ardešas departamentu, platība - 27800 kvadrātkilometru, apskalo Lionas līcis.
- Rusijona Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Roussillon"), Vidusjūras piekrastē, pie Spānijas robežas, ietver Austrumpireneju departamentu.
- Gijena un Gaskoņa vēsturiska province Francijas dienvidrietumos
- Bearna vēsturiska province Francijas dienvidrietumos, Pireneju ziemeļrietumu priekškalnē, ietver gk. Atlantijas Pireneju departamentu Akvitānijas reģionā, lielākā pilsēta -- Po
- Angumuā vēsturiska province Francijas rietumos (_Angoumois_), ietver Šarantas un daļēji Dordoņas departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru
- Sentonža Vēsturiska province Francijas rietumos, Biskajas līča piekrastē, ietver lielāko daļu Piejūras Šarantas departamenta, ziemeļu daļā Onisas vēsturiskā province.
- Lotringa vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos (_Lorraine_), no 2016. g. iekļauta Lielo Austrumu reģionā, ietvēra Mertas un Mozeles, Vogēzu, Mēzas departamentu
- Šampaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos ("Champagne"), ietver Ardēnu, Augšmarnas, Marnas, Obas departamentu, platība 25600 kvadrātkilometru.
- Pikardija Vēsturiska province Francijas ziemeļos, pie Lamanša, ietver Ēnas, Sommas un Uāzas departamentu, platība 19600 kvadrātkilometru; 2016. g. iekļauta jaunizveidotajā Augšfrancijas reģionā.
- Bretaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļrietumos, Bretaņas pussalā, ietver Ilas un Vilēnas, Kotdamoras, Finistēras un Morblānas departamentu, robežojas ar Lejasnormandijas un Luāras provinci.
- Lenstera Vēsturiska province Īrijas austrumos (īru val. "Laighin", angļu val. "Leinster"), platība - 19700 kvadrātkilometru.
- Manstera Vēsturiska province Īrijas dienvidos (angļu val. "Munster"), platība - 25000 kvadrātkilometru, viena no vecākajām Īrijas provincēm (pirmoreiz minēta III gs.), 976.-1014. g. - spēcīgākā Īrijas karaļvalsts, ko XII gs. iekaroja angļu feodāļi.
- Konahta Vēsturiska province Īrijas rietumos (īru val. "Connacht", angļu val. "Connaught"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 17100 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Golveja.
- Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē.
- Ildefransa Vēsturiska province Ziemeļfrancijā ("Īle-de-France") ap Sēnu un Uāzu, šeit atrodas Parīze.
- Mazā Lietuva vēsturisks etnogrāfiskais Prūsijas, vēlāk Austrumprūsijas, reģions, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši, šīs provinces ziemeļu daļa un savu nosaukumu ieguva no pamatiedzīvotāju valodas, tās teritorija mūsdienās veido atsevišķu etnogrāfisko novadu, kas ļoti atšķiras no pārējās Lietuvas, citāda ir ne tikai šī novada vēsture, bet arī arhitektūras, saimnieciskās un garīgās kultūras attīstība
- Brabante Vēsturisks novadas Eiropas rietumos ("Brabant"), izveidojies XI gs. ap Briseli un Lūvenu, 1814.-1830. g. bija Nīderlandes karalistes sastāvdaļa, pēc tam dienvidu daļa kļuva par Beļģijas karalistes Brabantes provincēm, bet ziemeļu daļa par Nīderlandes Ziemeļbrabantes provinci.
- Tesālija Vēsturisks novads Grieķijas vidusdaļā ("Thesalia"), kas izveidojās 4. gs. p. m. ē., bet drīz iekaroja Maķedonija, vēlāk ietilpa Romas provincē Maķedonijā, no 395. g. bija Bizantijas, no 1396. g. - Osmaņu impērijas varā, kopš 1881. g. ietilpst Grieķijā.
- Karnatika Vēsturisks novads Indijas dienvidaustrumos, starp Austrumgatiem un Koromandelas krastu, iedzīvotāji - tamili, XVIII gs. 1. pusē nodibināja atsevišķu valsti (galvaspilsēta - Arkota), no 1754. g. Ostindijas kompānijas pakļautībā, no 1801. g. - Madrasas provincē, mūsdienās - Tamilnadas štatā.
- Akadija vēsturisks novads Kanādā (_Acadie_), Ņūbransvikas un Jaunskotijas provincē
- Lielpolija Vēsturisks novads Polijas rietumos ("Wielkopolska"), starp Pomoži (ziemeļos), Mazoviju (austrumos), Mazpoliju un Silēziju (dienvidos), kur X gs. izveidojās Poznaņas un Kališas kņazistes, kas 1569. g. iekļāvās Polijas-Lietuvas valstī kā Lielpolijas province, no 1815. g. - Prūsijā, bet pēc 1919. g. lielākā daļa tika atdota atpakaļ Polijai.
- Leona Vēsturisks novads Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, platība 38400 kvadrātkilometru, ietver Leonas, Salamankas un Samoras provinci.
- Austrumflandrija viena no Beļgijas provincēm (_Oost-Vlaanderen_), ietilpst Flandrijas reģionā, platība - 2991 kvadrātkilometrs, 1400000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Gente
- Namīras province viena no Beļgijas provincēm Valonijas reģionā, platība — 3664 kvadrātkilometri, 456000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Antverpenes province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība - 2867 kvadrātkilometri, 1683000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rietumflandrijas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība - 3125 kvadrātkilometri, 1130000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Brige
- Limburgas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība — 2414 kvadrātkilometru, 805800 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Haselta
- Ljēža viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3844 kvadrātkilometri, 1034000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ljēžas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 3844 kvadrātkilometri, 1034000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Luksemburgas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 4443 kvadrātkilometri, 256000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Arlona
- Flāmu Brabantes province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība — 2106 kvadrātkilometri, 1038000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Lēvena
- Eno province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3800 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Monsa
- Valoņu Brabantes province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 1093 kvadrātkilometri, 347000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Vavra
- analekti Viena no četrām tā dēvētā konfūcisma kanona grāmatām, kas ietver Konfūcija mācības pamatprincipus un, iespējams, ir sastādīta apmēram septiņdesmit gadus pēc viņa nāves.
- žironda Viena no politiskajām partijām Lielās Francijas revolūcijas laikā 18. gs., pārstāvēja galvenokārt provinces tirgotājus, rūpniekus, zemes īpašniekus.
- valsts vadīšana viena no valsts politikas nozarēm, kas balstās uz sabiedrībā izstrādātām un likumdošanas ceļā - konstitūcijās, likumos, normatīvajos aktos - nostiprinātām sistēmveida imperatīvam normām (principiem)
- balsvirze Vienas balss vai vairāku balsu kustība daudzbalsīgā skaņdarbā; melodiskās līnijas attīstības vispārīgais princips.
- sizirinhija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Sisyrinchium"), kas brīvā dabā izplatīta Ziemeļamerikā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, retumis dažas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- Ligūrija Viens no 20 Itālijas reģioniem ("Liguria"), administratīvais centrs - Dženova, platība - 5420 kvadrātkilometru, 1586000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Dženovas, Impērijas, Spēcijas un Savonas, robežojas ar Pjemontas, Lombardijas, Emīlijas Romanjas un Toskānas reģionu, kā arī ar Franciju, apskalo Ligūrijas jūra.
- variēšana Viens no attīstības pamatprincipiem mūzikā: (neliela vai izvērsta) materiāla izmainīts, vienreizējs, divreizējs vai daudzreizējs (kattreiz cits) atkārtojums.
- hinajana Viens no budisma pamatvirzieniem, kas izveidojās m. ē. sākumā un sludina stingrus tikumības principus, atzīst, ka cilvēka pilnveidošanās un atbrīvošanās panākama tikai mūka dzīvē; theravāda.
- Dalambēra princips viens no dinamikas pamatprincipiem, pēc kura nebrīvas mehāniskās sistēmas kustības laikā aktīvie spēki un inerces spēki nosacīti līdzsvarojas ar saišu reakcijām
- Elzasa Viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.).
- u-vei Viens no galvenajiem daoisma ētikas principiem, ko pārņēmuši ķīniešu un japāņu budisti.
- savstarpības princips viens no galvenajiem starptautisko tiesību principiem, kas izpaužas savstarpēji vienāda tiesiskā režīma garantēšanā noteiktā jomā valstīm - tiesisko attiecību dalībniecēm
- astnesējs Viens no līgavas (arī karalienes, princeses u. tml.) šlepes nesējiem.
- cirkularitāte viens no sistēmu teorijas pamata principiem bioloģijā, komunikācijas zinātnē, arī sociālajā darbā
- nenosodoša prakse viens no sociālā darbinieka un klienta attiecību veidošanas principiem - sociālais darbinieks ievēro toleranci, nenosoda un nevērtē klientu par viņa rīcību
- neuzbrukšanas princips viens no starptautisko tiesību pamatprincipiem, kas atzīst agresīvā kara prettiesiskumu; starptautiskajās tiesībās šo principu sāka atzīt 20. gs. divdesmitajos gados
- neiejaukšanās princips viens no svarīgākajiem mūsdienu starptautisko tiesību un politikas principiem, saskaņā ar kuru netiek pieļauta tieša vai netieša valstu vai sabiedrisko organizāciju iejaukšanās citu valstu vai tautu iekšējās lietās
- impērijas štathalteri vietvalži fašistiskajā Vācijā, kas valsts vadītāja vārdā pārvaldīja apgabalus, provinces utt.
- nokarenā vijzobīte vijobīšu suga ("Tortella inclinata"), Latvijā aizsargājama
- attīstītājvingrinājumi Vingrinājumi, kas paredz ne atkārtošanu, bet atrastā principa izmantošanu cita veida uzdevuma risināšanā vai dažādu risinājuma līdzekļu salīdzināšanu un izvēli.
- kalanētika vingrinājumu ar nelielu amplitūdu daudzkārtēja atkārtošana; šādu vingrinājumu programma, ko izstrādājusi Kalana Pinknija (_Callan Pinckney_, ASV)
- Abjons virsotne (_Avión, Faro de_) Pireneju pussalas ziemeļrietumos, Spānijā, Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē
- Aneisbērhs virsotne Dienvidāfrikas Republikā (_Anysberg_), Rietumkāpas provincē, augstums - 1623 m
- Aironkrauns virsotne Dienvidāfrikas Republikas Limpopo provincē (_Iron Crown_), augstums 2126 m
- Alkons virsotne Filipīnās (_Halcon_), Mindoro salas ziemeļu daļā, Mimaro reģiona Austrummindoro provinces ziemeļu daļā
- Bako virsotne Filipīnās, Mindoro salas Hairolingu kalnu dienvidu daļā, Rietummindoro provincē
- Šikunlina kalns virsotne Guandunas provinces ziemeļos Ķīnā, augstums - 1922 m
- Bandera virsotne Haiti salā, Dominikānas Republikas Lavegas provincē, augstums - 2872 m
- Albo kalns virsotne Itālijā (_Albo, Monte_), Sardīnijas salas austrumu daļā, Nuoro provinces ziemeļu daļā, augstums - 1127 m
- Ardžentēra virsotne Itālijā (_Argentera_), Pjemontas provinces Kuneo provinces dienvidrietumos, augstums - 3297 m
- Asiniboina kalns virsotne Kanādā (_Assiniboine, Mount_), Britu Kolumbijas provinces dienvidaustrumos, augstums - 3618 m
- Anibuhiča virsotne Madagaskaras ziemeļos (_Anibohitra_), Ancirananas provincē
- Amungviva virsotne Papuā-Jaungvinejā (_Amungwiwa_), Morobes provinces dienvidu daļā, augstums - 3278 m
- Amors virsotne Spānijā (_Amor, Riscos del_), Toledo kalnos, Kastīlijas un Lamanžas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidos, augstums - 1377 m
- Banjuela virsotne Spānijā, Kastīlijas-Lamančas provinces dienvidrietumos, Sjerramorenas kalnu grēdas austrumu daļā, augstums - 1323 m
- bioarhitektūra Virziens 20. gs. arhitektūrā, kas izmanto augu un dzīvnieku valsts strukturālos un konstruktīvos principus.
- pētniecības ētika vispārcilvēcisku morāles normu un profesionālās darbības ētikas kodeksa ievērošana pētījumā; universāli labas zinātniskās prakses pamatprincipi: godprātīgums, caurskatāmība, objektivitāte, neatkarība
- gentekss Vispārējās lietošanas starptautisko telegrāfa sakaru tīkls, kas organizēts pēc tiešo savienojumu principa.
- principialitāte Vispārināta īpašība --> principiāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- principialitāte Vispārināta īpašība --> principiāls(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Vjetnama Vjetnamas Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas austrumu daļā, platība - 331114 kvadrātkilometru, 88576700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Hanoja, administratīvais iedalījums - 58 provinces un 5 centrālās pakļautības pilsētas, robežojas ar Kambodžu, Laosu un Ķīnu, apskalo Dienvidķīnas jūra.
- Galapagu salas vulkānisku salu grupa Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. "Islas Galapagos"), Ekvadoras province, atrodas \~1000 km rietumiem no Dienvidamerikas, platība - 7800 kvadrātkilometru, 18500 iedzīvotāju (2006. g.), kalnains reljefs, augstums - līdz 1707 m
- Arenals vulkāns Kostarikā (_Arenal, Volcán_), Alahvelas provincē, augstums - 1633 m
- kvercitrons Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" miza jeb tās ekstrakts.
- krāčsūna Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Cinclidotus").
- pinkaine Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Cinclidium"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- celioenterotomija Zarnu incīzija caur vēdera sienu.
- krāsu zeltlape zeltlapju suga ("Serratula tinctoria"), Latvijā aizsargājama
- gislalagh Zemes dalījums vikingu laikos, aptuveni atbilstu provincei, draudzei.
- nabobs Zemes pārvaldnieks (Indijas provincēs, kas atdalījušās no Lielo Mogolu impērijas).
- Albinas rags zemesrags Angolā (_Albina, Ponta_), Namibes provincē, Atlantijas okeāna piekrastē
- Bangajas rags zemesrags Filipīnās, Austrumdavao provincē, Mindanao salas austrumu piekrastē
- Api rags zemesrags Indonēzijā (_Api, Tanjung_), Kalimantānas salā, Rietumkalimantānas provinces ziemeļrietumos
- Indramaju rags zemesrags Indonēzijā, Rietumjavas provincē, Javas salas ziemeļu piekrastē, iesniedzas Javas jūrā
- Karavana rags zemesrags Javas salas ziemeļrietumu daļā, Rietumjavas provinces ziemeļos.
- Denlou rags zemesrags Ķīnā, Guandunas provinces un Leidžou pussalas dienvidrietumu daļā
- Ankabo rags zemesrags Madagaskarā (_Ankaboa, Tanjona_), Tuliaras provincē, salas dienvidrietumu daļas izvirzījums Mozambikas šaurumā
- Anuruntani rags zemesrags Madagaskarā (_Anorontany, Tanjona_), izvirzījums ziemeļrietumu virzienā salas ziemeļu daļā, Ancirananas provincē
- Amparafakas rags zemesrags Madagaskaras salas ziemeļrietumu daļā (_Amparafaka, Tanjona_), Mahadzangas provincē
- Angadukas rags zemesrags Madagaskaras ziemeļrietumu daļā, Ancirananas provinces dienvidrietumos, Ampasindavas līča rietumos
- Balanana rags zemesrags Vjetnamā, Kuangajas provinces austrumos, izvirzījums Dienvidķīnas jūrā
- Velsas Prinča rags Ziemeļamerikas kontinenta galējais rietumu punkts Sjūarda pussalā ("Prince of Wales, Cape"), Aļaskā (ASV), Beringa šauruma krastā.
- Dunbeja Ziemeļaustrumu Ķīna (vēsturiskais nosaukums - Mandžūrija), kurā ietilpst Heilundzjanas, Dzjiliņas un Liaoninas province.
- taigas zīlīte zīlīšu suga ("Parus cinctus")
- Harare Zimbabves galvaspilsēta (angļu val. "Harare", līdz 1981. g. Solsberi), provinces centrs, atrodas Zimbabves ziemeļaustrumos, 1500 m vjl., 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- programmēšanas teorija zinātnes nozare, kas pēta programmēšanas pamatprincipus, izmantojot formālas matemātiskas metodes. Galvenie pētījumu objekti: programmēšanas valodu semantika, programmu korektuma pierādījumi, programmu specifikācija, programmu translēšana un programmēšanas metodoloģija
- taksonomija Zinātnes nozare, kas pētī augsti organizētu hierarhisku sistēmu (piemēram, dabas, valodas objektu) klasifikācijas un nomenklatūras principus un metodes; arī sistemātika.
- datorzinātne Zinātnes nozare, kas pētī datoru un datu apstrādes sistēmu uzbūves principus un to izmantošanu.
- bionika Zinātnes nozare, kas pētī iespējas izmantot dzīvu sistēmu darbības principus un bioloģiskos procesus tehnikas uzdevumu risināšanā.
- matemātiskā loģika zinātnes nozare, kurā pēta loģiskās domāšanas likumus, izmantojot formalizētu valodu, matemātisku simboliku un pārveidojumu metodes, kā arī pamatojot deduktīvo teoriju uzbūves principus
- telefonija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telefona sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi; attiecīgais elektrosakaru veids.
- telegrāfija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telegrāfa sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi; attiecīgais sakaru veids.
- automātika Zinātnes un tehnikas nozare, kas izstrādā principus, pēc kuriem konstruējamas tehnisko procesu vadīšanas sistēmas, kas darbojas bez cilvēka tiešas līdzdalības.
- elementārmācība Zinātnes vienkāršāko principu mācība, var būt katrā zinātnē.
- ekonomiskā kibernētika zinātnes virziens, kas atbilstoši kibernētikas vispārējiem principiem pētī ekonomiku kā sarežģītu sistēmu un izzina ekonomikas mērķtiecīgas vadības teorijas, metodes un līdzekļus
- odontotomija Zoba incīzija, sevišķi līdz zoba kanālam.
- drug Zoroastrisma mācībā pasaules Ļaunums - meli, nekārtība, haoss, tumsa u. t. jpr.; pilnīgi pretējs princips Patiesībai - Ašai.
- Aša Zoroastrismā patiesības, taisnības un kārtības princips, kas pārvalda pasauli; dabas likums, kas nodrošina saules vienmērīgu kustību, gadalaiku maiņu, tādējādi gādājot par kārtību pasaulē.
- atzinums Zvērināta revidenta ziņojuma neatņemama daļa, kurā skaidri izteikts viedoklis par to, vai gada pārskatā, arī konsolidētajā gada pārskatā, ietvertie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par attiecīgā klienta finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu saskaņā ar attiecīgajiem finanšu pārskatu sagatavošanas principiem (standartiem) un atbilst normatīvajiem aktiem.
- ūdensstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Cinclidae"), neliels putns, mīt pie tekošiem ūdeņiem, 1 ģints, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Syringa sweginzovii Zvjaginceva ceriņš.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa inc.