Paplašinātā meklēšana
Meklējam lemt.
Atrasts vārdos (16):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (111):
- ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
- apars Aparšanai nolemta atmata.
- noņemties Apņemties (1); sevī nolemt.
- paņemties Apņemties, nolemt.
- konsīlijs ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
- rezolvēt Atrisisnāt, sadalīt, nolemt.
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu); balsojot izlemt (kādu jautājumu).
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- diskrēcija Brīvība vai pilnvaras lemt pēc saviem ieskatiem (amatpersonai vai institūcijai).
- bhavačakra budisma reliģiski filozofiskajā doktrīnā un mitoloģijā - mūžīgās esamības, sansāras eksistences forma, universāls princips, pēc kura visa radība lemta arvien no jauna atgriezties pasaulē.
- svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- dataisīt Būt nolemtam, noburtam.
- fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
- izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
- sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
- predestinēt Iepriekš nolemt, noteikt.
- predisponēt Iepriekš noteikt, nolemt; iepriekš padarīt uzņēmīgu (pret kādu slimību).
- predestinācija Iepriekšēja nolemtība.
- sēde iestādes, organizācijas u.tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
- izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu); izdomāt (1).
- iztiesāt Izlemt tiesas ceļā.
- iznest Izlemt.
- res iudicata izlemta lieta.
- izsēdēt Izspriest, nolemt (parasti sapulcē, sēdē).
- ja dievs dos ja būs lemts.
- balsstiesības Kādas personas tiesības balsot, lemt, izteikt savu viedokli.
- autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas tiesības patstāvīgi lemt par šīs organizācijas dzīvi un tās locekļu attiecībām.
- suprālapsāriji Kalvinisma novirziens, kas atzīst, ka ikviena cilvēka liktenis ir jau iepriekš nolemts.
- salikt galvas kopā kopīgi censties ko izdomāt, izlemt, atrisināt.
- 17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē.
- pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi.
- pārlemt Lemt vēlreiz, no ļauna; izlemt citādi.
- izziņas iestāde likuma noteikta pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, kura ir tiesīga izlemt jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un veikt tajā izziņu, t. i., izmeklēt šo lietu līdz brīdim, kad ir noskaidrota noziegumu izdarījusī persona un savākti pietiekami pierādījumi, lai lietu varētu nodot prokuroram apsūdzības celšanai un kriminālvajāšanas uzsākšanai.
- meslot Lozēt; nolemt daļu.
- grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam.
- lemtnespējīgs nav spējīgs vai tiesīgs lemt.
- morituri te salutant nāvei nolemtie jūs sveicina!
- beigts Nāvei, bojā ejai nolemts; neglābjams.
- atklāts jautājums neatrisināts, neizlemts jautājums.
- kvorums Nepieciešamais (piemēram, sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
- inkompetence Nepiekritība kādai iestādei vai amata personai izlemt noteiktu jautājumu.
- adicēt No tiesas puses nolemt.
- paredzēt Nolemt izmantot (kādam mērķim).
- noteikt nolemt un paziņot (ko); nosacīt (2).
- nosacīt Nolemt un paziņot (ko); noteikt (2).
- apgarēties Nolemt, izlemt.
- likt uz balsošanu (retāk nobalsošanu) nolemt, ka (ko) izšķirs, noteiks balsojot.
- sadomāt Nolemt, nodomāt (ko veikt, darīt).
- nocerēt Nolemt.
- apariņš Nora, atmata, kas lemta apstrādāšanai.
- likt Noteikt, lemt.
- pazīmot Noteikt, nolemt.
- nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots.
- divdesmitpiectūkstošnieki Padomju propagandas terminoloģijā tā sauca 1930. g. sākumā lauksaimniecības darbos "brīvprātīgi" nosūtītos strādniekus, kam bija jāorganizē kolektivizācija un jāizpilda deportēto zemnieku darbs; kompartijas plēnumā tika nolemts nosūtīt uz laukiem 25 tk strādnieku, bet no "brīvprātīgajiem" esot izraudzīti 27519 cilvēki.
- vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
- drāzt iesmu pāragri gatavoties kaut kam; vilcināties ko darīt, nespēt ātri izlemt, kā rīkoties.
- pieņemt lēmumu Pārdomājot, apsverot izvēlēties kādu no vairākām iespējām; izlemt.
- nodomāt Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt).
- pārdomāt Pārmainīt nodomu, izlemt citādi.
- nogudrot Pārrunājot, apdomājot nolemt; nodomāt.
- sapulce pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus; šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadošas institūcijas funkcijas.
- nolēmums Paveikta darbība, rezultāts --> nolemt (1).
- nolēmums Paveikta darbība, rezultāts --> nolemt (2).
- pēc deguna (arī deguniem) pēc personiskām simpātijām (piemēram, lemt, rīkoties, vērtēt kādu).
- providence Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus; arī iepriekšēja (kā) nolemtība.
- izšķirt Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām); arī izlemt.
- reproduktīvā veselība pilnīga fiziskā, garīgā un sociālā labklājība jebkurā aspektā, kas saistīts ar reproduktīvo sistēmu, tās funkcijām un procesiem, kā arī spēja radīt pēcnācējus un brīvi izlemt, vai to darīt, un kad un cik bieži to darīt.
- kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās attiecīgās organizācijas, profesijas pārstāvji vai valstu pilnvaroti delegāti, lai izlemtu kādu jautājumu.
- sacīkstes princips tiesvedībā, kas nosaka tiesas spriešanas funkcijas atdalīšanu no apsūdzības vai aizstāvības funkcijām t. i., tiesa vada tiesas izmeklēšanas procesu un izlemj iztiesāšanai nodoto jautājumu, taču tiesa nedrīkst meklēt jaunus pierādījumus vai spriedumā atsaukties uz faktiem, ko tiesas priekšā nav likušas procesa puses, tiesa drīkst izlemt tikai tai nodoto jautājumu.
- administratīvais process procesuāli tiesiska kārtība, kādā tiek izlemtas individuālas lietas valsts pārvaldes jomā.
- dieva sods reliģijā, mitoloģijā - dieva nolemts sods.
- uzdomāt Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt).
- (pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam (pēc tautas ticējumiem) nolemta nelaimīga dzīve.
- mells un maziņš saka par cilvēku, kam nav tiesību ko lemt, iebilst; bezspēcīgs (attieksmē pret kādu).
- garā iesma drāzējs saka par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina.
- mūk (arī bēg) kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
- bēg (arī mūk) kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
- bēg kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
- zem jautājuma zīmes saka par to, kas nav vēl izlemts, par ko vēl ir šaubas.
- ar vienu spalvas vilcienu saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
- rīts gudrāks par vakaru saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
- saspriest Savstarpēji apspriežoties, nolemt, vienoties.
- saspriesties Savstarpēji apspriežoties, secināt, nolemt (ko).
- decimācija Senatnē - katra desmitā noziedznieka sodīšana ar nāvi; nāvei nolemtos lozēja.
- Šunahšepa senindiešu mitoloģijā - gudrais un upurēšanas lietpratējs, kurš pats tika nolemts upurēšanai, bet ar lūgšanām atbrīvojās no upurstaba.
- etniski jūtīga prakse sociālā darba prakse, kurā tiek ņemtas vērā dažādu etnisko grupu kultūras tradīcijas; tās pamatā ir dialogs, kurā sociālais darbinieks noskaidro klienta priekšstatus par to, ko viņam nozīmē viņa kultūras tradīcijas un kāda ir to loma viņa dzīvē, un tiek kopīgi lemts, kā tās būtu jāņem vērā klienta un sociālā darbinieka sadarbībā.
- gribas brīvība spēja izlemt, zinot apstākļus, situāciju.
- vārds Spēja rīkoties, lemt; arī ietekme.
- lemtspējīgs spējīgs lemt.
- nospriest Spriežot, apsverot, pārdomājot nolemt (ko).
- izlemtība Stāvoklis, kad (kas) ir galīgi izlemts.
- saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
- sazvērēties Stingri nolemt vērsties (pret kādu); arī vērsties (pret kādu).
- izstrīdēt Strīdoties izsecināt, izlemt.
- nenoņēmīgs Šaubīgs, nespējīgs izlemt.
- izlēmīgs Tāds (cilvēks), kas spēj (droši, ātri) izlemt.
- lemttiesīgs Tāds, kam ir likumīgas tiesības lemt.
- pēdējais Tāds, kas ir galīgi nolemts, nepārstrīdams, izšķirošs.
- predestinēts Tāds, kas ir iepriekš nolemts, noteikts.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- nepiekritīgs Tāds, kas neietilpst (piemēram, kādas iestādes, personas) kompetencē; tāds, ko (piemēram, kādai iestādei, personai) nav tiesību izlemt.
- neizlēmīgs Tāds, kas nespēj droši, ātri izlemt (ko), nespēj izšķirties, piemēram, par kādu rīcību.
- smags Tāds, ko ir grūti paveikt, atrisināt, izlemt, apgūt, tāds, kas prasa lielu psihisku piepūli; grūts (2).
- viegls Tāds, ko nav grūti nokārtot, atrisināt, izlemt, apgūt; tāds, kas neprasa lielu psihisku piepūli.
- providenciāls Tāds, ko piedēvē providencei; iepriekš nolemts, liktenīgs.
- fatālisms Ticība iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
- aizbrēkt Ticot, ka putna kliedziens vēsta nelaimi, justies tai nolemtam.
- pagaments Viduslaikos kaltās maksājuma naudas nosaukums pretstatā aprēķina naudai, bet 17. un 18. gs. iekausēšanai un pārkalšanai nolemtās novecojušās vietējās un aizliegtās svešzemju monētas.
- delimitēt Vienošanās ceļā izlemt oficiālās valstu robežlīnijas un tās iezīmēt ģeogrāfiskā kartē.
- izlemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, nolemt.
lemt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
LTG T