Paplašinātā meklēšana
Meklējam liecināt.
Atrasts vārdos (18):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (222):
- aizaģitēt Aģitējot pārvilināt, pārliecināt.
- liecināt Apliecināt (kādu faktu).
- apzvērēt Apliecināt (parasti ar zvērestu).
- noņemt cepuri kāda priekšā apliecināt cieņu, apbrīnot.
- noņemt cepuri apliecināt savu cieņu.
- parakstīt Apliecināt, apstiprināt (ko) ar savu parakstu.
- pašapliecināties Apliecināt, izpaust sevi, savas spējas.
- testificēt Apliecināt, pieaicināt liecinieku.
- attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību).
- pierādīt Apliecināt; ļaut secināt.
- aptaprināt Apliecināt.
- konsignēts Apliecināts, apzīmogots.
- uzgalvoties Apsolīt, apliecināt.
- apmienot Apstiprināt, apliecināt.
- iestāšķi Apšaubāmi stāsti, ar ko mēģina pārliecināt, pierunāt; tenkas.
- atzīt apzināties (ko); apliecināt.
- solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1).
- pārtiept Ar grūtībām pārliecināt.
- kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
- konsignēt Ar rakstu apliecināt, pilnvarot; apzīmogot; nodot preces konsignācijā.
- atrunāt Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
- subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
- sertificēt Ar sertifikāta izdošanu (ko) apliecināt.
- iegalvot Ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
- afidevits Ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība vai paziņojums tiesai vai arbitrāžai.
- spruksts Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis
- sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
- klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija.
- pievērtīt Atgriezt (no ļauna uz labu); pārliecināt.
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- parādīt Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas.
- brāķmanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
- brakulainis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
- brammanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
- brasmanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
- braucmanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
- bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām.
- mačoisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačisms.
- mačisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačoisms.
- uzgalvoties Būt drošam, pārliecinātam.
- celt degunu augstu būt iedomīgam, augstprātīgam, pārāk lepnam, pašpārliecinātam.
- stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
- stāstīt Būt par (kā) zīmi, pazīmi, pierādījumu; liecināt.
- galvāt Būt pārliecinātam (par ko); izteikt drošu spriedumu, apgalvojumu.
- virīt Būt pārliecinātam (par ko); neapšaubīt.
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu); arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
- borēt Censties iestāstīt; pārliecināt; apnicīgi stāstīt.
- galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
- mānīt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
- vilt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
- pūderēt smadzenes censties pārliecināt; censties apmānīt.
- pielēnot censties pierunāt, pārliecināt.
- čakarēt (kompostrēt, pūderēt, safārēt) smadzenes censties pierunāt; censties (par ko) pārliecināt.
- parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme.
- kvalitātes nodrošināšana daļa no kvalitātes vadības sistēmas, kas ļauj pārliecināties, ka kvalitātes prasības tiks izpildītas
- kidņaks Darbība vai vārdi, lai pārliecinātos par kaut kā pareizību.
- apliecināšana Darbība, process --> apliecināt.
- liecība Darbība, process --> liecināt (1); liecināšana.
- ciparparaksts Dati, kas pievienoti datu blokam vai arī ir iegūti to kriptogrāfiski pārveidojot un kas ļauj datu saņēmējam pārliecināties par datu bloka integritāti un datu avota autentiskumu, kā arī nepieļauj to viltošanu.
- akreditācijas dati dati, kurus uzrāda datoru tīkla lietotājs, lai apliecinātu savu autentiskumu.
- notarizēšana Datu reģistrēšana, piedaloties pilnvarotam starpniekam, lai vēlāk varētu pārliecināties, vai tādi to raksturojumi kā saturs, datu avots, saņemšanas laiks ir pareizi.
- laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
- pārliecināts Divd. --> pārliecināt.
- dubultpārbaude Divkārtēja pārbaude, lai pārliecinātos par precizitāti.
- protokols dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
- drošs elektroniskais paraksts elektroniskais paraksts, kas atbilst visām sekojošām prasībām: tas ir piesaistīts vienīgi parakstītājam; tas nodrošina parakstītāja personas identifikāciju; tas ir radīts ar drošiem elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem, kurus var kontrolēt tikai parakstītājs; tas ir saistīts ar parakstīto elektronisko dokumentu tā, lai vēlākas izmaiņas šajā dokumentā būtu pamanāmas; tas ir apliecināts ar kvalificētu sertifikātu.
- izavērties Gūt iespaidu par ko; pārliecināties par ko.
- liels savā ādā iedomīgs, pašpārliecināts.
- uzcirtīgs Iedomīgs, pašpārliecināts.
- nākt (arī stāties) tiesas priekšā ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- stāties (arī nākt) tiesas priekšā ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- oftalmodiafanoskops Ierīce, ko lieto acābola sienas caurgaismošanai, novērojot zīlītes refleksu, piem., lai pārliecinātos, vai acī nav audzējs.
- spēks iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt iespaidu.
- iemēļot Iestāstīt, pārliecināt.
- iesludināt Iestāstīt, pārliecināt.
- kriptogrāfiskā kontrolvērtība informācija, kuru iegūst datu bloka kriptogrāfiskās pārveides gaitā un kura ļauj datu saņēmējam pārliecināties par saņemtā datu bloka integritāti.
- noliekt galvu (kāda, kaut kā priekšā) izjust, apliecināt cieņu, goddevību.
- ar degunu stumdīt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- ar degunu stumt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- stumt ar degunu mākoņus izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, pašpārliecināti.
- izgāzt krūtis izturēties pašpārliecināti, būt uzpūtīgam, lielīgam, lepoties.
- liecinieks civillietā juridiski neieinteresēta persona, kura pēc sava fiziskā un psihiskā stāvokļa spēj pareizi uztvert apstākļus un par tiem pareizi liecināt un kuru tiesa likumā noteiktajā kārtībā izsauc dot liecības par apstākļiem, kas attiecas uz lietu.
- iztielēt Kaulējoties vai ar viltu pārliecināt lai ko iegūtu.
- sakrutoties Kļūt iedomīgam, pašpārliecinātam.
- nobīties Kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama).
- skalot smadzenes lasīt morāli; censties kaut ko ieskaidrot, borēt, pārliecināt par ko citu
- noliecināt Liecināt un pabeigt liecināt (parasti izmeklēšanā, tiesā); apliecināt (kādu faktu).
- izliecināt Liecinot pavēstīt, apliecināt.
- uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm sirds apvidū, apliecināt, parasti savu vārdu, patiesumu.
- ar platu muti lielīgi, pašpārliecināti.
- dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
- saukt (arī vest) tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- vest (arī saukt) tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt.
- komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku.
- beztroksnība Mašīnas vai mehānisma īpašība darboties bez trokšņa vai ar niecīgu troksni, kas ir viens no diagnoscēšanas parametriem, pēc kura spriež par mehānismu tehnisko stāvokli. Troksnis mehānismā var liecināt par izregulējumiem, izdilumiem vai mehānisma bojājumiem.
- evidenciālā modalitāte modalitātes paveids, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, norādot, ka teksta autors nav pārliecināts par teksta satura patiesumu vai ka tekstam var būt cits autors.
- monasticisms Mūku dzīve - pašaizliedzīga, ar nabadzības, šķīstības un padevības zvērestu apliecināta nodošanās reliģiozai dzīvei.
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- tiept Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties pārliecināt (par ko).
- stāvēt pie kā neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to).
- dirba Nedrošs, drebelīgs cilvēks, kas ne par ko nav pārliecināts.
- paļāvīgs Nešaubīgs; pārliecināts.
- garantēt nodrošināt (norisi, stāvokli); apliecināt.
- testaments Noteiktā formā rakstīts un apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves.
- patentēts Oficiāli atzīts; apliecināts ar patentu.
- staltināt Padarīt staltāku, pašpārliecinātāku.
- nelabojams (arī zvērināts) vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- zvērināts (arī nelabojams) vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- Bābeles tornis pakāpienveida piramīda Babilonā, ko cēluši pašpārliecināti cilvēki, lai aizsniegtu debesis; darbu Dievs pārtraucis.
- paštaisnība Pārliecība (parasti subjektīva) par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecinātība.
- piešķutēt Pārliecināt par kaut ko, pamudināt.
- traiļiķ Pārliecināt par neticamo.
- ierēdēt Pārliecināt, novēlēt.
- saskaidrot pārliecināt, pārliecinoši izskaidrot.
- prikoloķ Pārliecināt.
- drosai Pārliecināti; droši.
- apticināties Pārliecināties (nonākt pie pārliecības).
- pārbaudīt Pārliecināties (parasti rēķinot, skaitot) par (aprēķinu) pareizumu.
- pārbaudīt Pārliecināties par (cilvēka, viņa spēju, īpašību) piemērotību (kam).
- pārbaudīt Pārliecināties par (jūtu, attieksmes) pastāvēšana, īpašībām.
- pārbaudīt Pārliecināties par (kā) lietderību, izmēģinot (to) praksē.
- pārbaudīt Pārliecināties par (personas, priekšmeta) klātesamību.
- pārbaudīt Pārliecināties, kā (cilvēks) veic savus pienākumus.
- pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- pārsaliecināties Pārliecināties.
- galvīgs Pārliecināts, drošs; tāds, uz kuru var paļauties.
- drošs Pārliecināts, nešaubīgs.
- dross Pārliecināts.
- aplauzt degunu pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- nolauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- pārgrozīt Pārmainīt liecību, citādi liecināt (par liecinieku).
- sadursmes pastiprināšana pārraide, ko veic CSMA/CD tīkla stacija pēc sadursmes atklāšanas, lai pārliecinātos, ka pārējās stacijas ir informētas par to, ka notikusi sadursme.
- apraudzīt ar roku pašam redzēt, pārbaudīt, pārliecināties, izpētīt; laikus zināt.
- doktorāls Pašpārliecināts, pamācošs, tāds, kas necieš iebildumus, piem., doktorāls tonis.
- ņurķis Pašpārliecināts, pretīgs cilvēks, verkšķis, īgņa.
- liecinieks Persona, kas likumā noteiktā kārtībā aicināta liecināt izmeklēšanā, tiesā.
- afidāvits Personas ar zvērestu apliecināts rakstisks paziņojums, liecība, apliecinājums, ko apliecinājis notārs vai amatpersona, par to, ka vērtspapīri ir īpašumā, kā arī paskaidrojums par to ieguves avotiem.
- kontestēt Pieaicināt par liecinieku, apliecināt; apstrīdēt.
- pasavuicīties Pieredzē, praksē pārliecināties (par ko).
- aģitēt Pierunāt, pārliecināt.
- pretpārliecināšana Process, kurā kāda persona, politiskā grupa vai valdība tiek pārliecināta atteikties no tās ieplānotās vai iecerētās rīcības.
- uzrādīšana atpazīšanai procesuāla darbība, kuru izmanto, ja nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas pārliecināties par to, vai persona agrāk uztvērusi kādu objektu, atpazīšanai var uzrādīt otru personu pēc tās ārējā izskata, balss vai citām pazīmēm, līķi, priekšmetus, dokumentus, dzīvniekus u. c. objektus.
- pudrīt mozgas pūderēt smadzenes - censties pārliecināt; censties apmānīt.
- kompostrēt smadzenes pūlēties pārliecināt (parasti par ko aplamu).
- psiholoģiskā vardarbība regulāras, tīšas darbības un tādas apzinātas attieksmes paušana, kas upurim kropļo realitātes izjūtu; mērķis ir pārliecināt upuri par tā psihes problēmām vai nekompetenci.
- pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības.
- instrumentum Romiešu tiesībās saistošs rakstisks dokuments, kas apliecināts ar notāra vai 3 liecinieku parakstiem.
- pierunāt Runājot (mudinot, lūdzot u. tml.) pārliecināt (kādu), lai ko dara.
- ierunāt Runājot pārliecināt; runājot censties panākt, ka notic (teiktajam); iestāstīt.
- veselības pārbaude sagatavojot darba līgumu, darba devējs var pieprasīt, lai pretendents veic veselības pārbaudi, kas ļautu pārliecināties par viņa piemērotību paredzētā darba veikšanai.
- neticīgais Toms saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), pierunāt ticēt (kam).
- kā kalkūnis saka par muļķīgu, iedomīgu, arī pārāk pašpārliecinātu cilvēku.
- roka nedreb saka, ja (kāds) jūtas bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību; saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
- goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu; patiesi.
- dieva vārds saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu.
- lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
- Darīts! arī Lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
- nenākt par tuvu saka, ja kāds ir pārāk pašpārliecināts, arī sadusmots.
- sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs
- liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- sit kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- tes (biežāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- ja nemaldos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesību.
- ja neviļos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu.
- atvērt slūžas sākt liecināt pratināšanā.
- nolauzt degunu (kādam) salauzt kāda iedomību, lielību, pašpārliecinātību.
- zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko).
- asinsbrālība Savienība starp cilvēkiem, kas apliecināta ar asinīm īpašā rituālā.
- sadoties Savienojumā "sadoties rokās", "sadoties rokām": pasniegt viens otram, cits citam roku, parasti atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību.
- brāķeris senāk Hanzas pilsētu ierēdnis, kura uzdevums bija pārbaudīt ievesto preču labumu un to apliecināt ar zīmogu.
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē; nozīme 2 (1).
- verifikācija Sistēmas pārbaude, ko parasti veic tās izstrādāšanas gaitā, lai pārliecinātos, vai izstrādāšanas procesā aplūkojamā posma rezultāti atbilst tā sākumā definētajiem noteikumiem un prasībām.
- validācija sistēmas pārbaude, ko veic tās izstrādāšanas beigu posmā, lai pārliecinātos, ka sistēmas funkcionēšana atbilst iepriekš formulētajām prasībām; validēšana.
- validēšana sistēmas pārbaude, ko veic tās izstrādāšanas beiguposmā, lai pārliecinātos, ka sistēmas funkcionēšana atbilst iepriekš formulētajām prasībām; validācija.
- ieskaidrot Skaidrojot panākt, ka (kāds) saprot; skaidrojot pārliecināt.
- apstrādāt Spēcīgi ietekmēt, pierunāt, pārliecināt.
- profesionālā kompetence sociālajā darbā spēja apliecināt noteiktu sociālā darba zināšanu, prasmju, vērtību un attieksmju kopumu un spēja to izmantot dažādās situācijās, veicot profesionālo darbību.
- potēt Stāstīt; skaidrot; pārliecināt.
- iestāstīt Stāstot pārliecināt; stāstot censties panākt, ka notic (teiktajam).
- ehotestēt sūtīt ziņojumu visiem adresātu saraksta dalībniekiem, pieprasot apstiprinājumu, ka šis ziņojums ir saņemts, lai pārliecinātos, ka adresāti ir sasniedzami; "ping".
- haskala Tā saucamā ebreju apgaismība, humānistiska ebreju kustība Eiropā 18. gs. kas uzskatīja, ka Baznīca jāatdala no valsts, lai reliģiskās institūcijas nevarētu cilvēkus piespiest vai pakļaut, bet tikai pārliecināt.
- miera pīpe tabakas pīpe ar garu kātu, ko lieto Z-Amerikas indiāņi, piem., miera sarunu laikā; sarunas dalībnieki pēc kārtas noteiktā secībā ievelk pa dūmam, lai tādējādi apliecinātu savu ieinteresētību miera noslēgšanā.
- paštaisns Tāds, kas (parasti subjektīvi) ir pārliecināts par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecināts.
- pašapzinīgs Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas: tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to; arī iedomīgs, augstprātīgs.
- labticīgs tāds, kas ir pārliecināts par savām tiesībām un iespējām, nezinot par pastāvošiem šķēršļiem
- noteikts Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības pareizumu; tāds, uz kuru var paļauties, tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst viņa vārdiem, solījumiem; arī mērķtiecīgs.
- pašpārliecināts Tāds, kas ir pārliecināts par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, saviem nopelniem u. tml.).
- nešaubīgs Tāds, kas ir pārliecināts, stingrs savos uzskatos, rīcībā; tāds, kas izturas, rīkojas noteikti, droši, bez šaubīšanās.
- nelokāms Tāds, kas ir pārliecināts, stingrs, noteikts (savos uzskatos, rīcībā).
- snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pašgudrs Tāds, kas it pārliecināts pats par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
- pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
- spēcīgs Tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) - par cilvēkiem, to grupām.
- zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, arī tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas ar ko u. tml.; arī pārliecināts (2).
- šaubīgs Tāds, kas šaubās, tāds, kas nav pārliecināts, stingrs savos uzskatos, tāds, kas izturas, rīkojas nenoteikti, nedroši, šauboties.
- sertificēts Tāds, kura kvalitāte, atbilstība noteiktām prasībām ir apliecināta ar sertifikātu.
- labticīgs valdītājs tas, kas pārliecināts, ka nevienam citam nav vairāk tiesību valdīt lietu, kā viņam.
- mākoņstūmējs Tas, kas tiecas pēc reāli neiespējamā, fantazē un izturas pašpārliecināti, augstprātīgi.
- paļauties Ticēt (kam), būt pārliecinātam (piemēram, par kā pareizumu); ticēt (piemēram, kā labvēlīgai norisei, iedarbībai).
- ticināties Ticēt, pārliecināties.
- nepatiesa liecība tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē krimināllietā liecināt aicinātas personas dota liecība, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, kurā ir noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana.
- aizaudzis zars uz apaļā kokmateriāla izliektās virsmas neredzams, stumbra koksnē ieaudzis zars, par ko var liecināt mizas rētas vai saaugumi.
- galvot Uzņemties saistības, apliecināt, solīt, ka persona pēc likuma izpildīs saistībā, apliecinājumā, solījumā noteiktās prasības.
- tonnāžas nodoklis uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru, pamatojoties uz kuģa neto tilpību (tonnāža), kas apliecināta ar derīgu Starptautisko tilpības apliecību (1969. g.), aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs.
- parakstīties Uzrakstīt savu vārdu un uzvārdu (pilnā vai saīsinātā formā), lai ko apliecinātu, apstiprinātu.
- kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību; pārbaude.
- domāt Uzskatīt, būt vērtējumam, spriedumam; būt pārliecinātam (par ko).
- taisīt (arī rādīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
- rādīt (arī taisīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
- izplikšināt Vairākkārt viegli uzsist, parasti apliecināt laipnību, pamudinājumu.
- legalizēta dokumentu kopija valsts arhīva apliecināta dokumenta kopija.
- validēt veikt sistēmas pārbaudi, lai pārliecinātos, ka sistēmas funkcionēšana atbilst iepriekš formulētajām prasībām.
- pašpārliecinātība Vispārināta īpašība --> pašpārliecināts, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pašpārliecība.
liecināt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV