Paplašinātā meklēšana
Meklējam rīks.
Atrasts vārdos (66):
- rīks:1
- brīks:1
- frīks:1
- krīks:1
- krīks:2
- rīksna:1
- rīkste:1
- rīksts:1
- strīks:1
- rīksele:1
- rīksile:1
- rīkstes:1
- rīkstēt:1
- mērrīks:1
- sīkrīks:1
- drīksna:1
- drīksne:1
- grīkste:1
- trīksts:1
- rīkstens:1
- rīksteņi:1
- rīkstiņš:1
- rīkstīte:1
- ēdamrīks:1
- brīkstēt:1
- drīksnāt:1
- drīksnēt:1
- drīkstēt:1
- rīkstenis:1
- darbarīks:1
- drīksnājs:1
- drīksniņa:1
- drīksnots:1
- iedrīksne:1
- mērrīkste:1
- vīdrīksne:1
- vīdrīkste:1
- rīkstainis:1
- rīkstenāji:1
- rīkstenājs:1
- rīkstnieks:1
- pērkonrīks:1
- šaujamrīks:1
- zvejasrīks:1
- apdrīksnāt:1
- drīksnains:1
- iedrīksnāt:1
- nodrīksnāt:1
- padrīksnāt:1
- sadrīksnāt:1
- spicrīkste:1
- uzdrīksnāt:1
- uzdrīkstēt:1
- vararīkste:1
- vidrīkstes:1
- zeltrīkste:1
- braucamrīks:1
- rakstāmrīks:1
- piedrīksnāt:1
- rīkstniecība:1
- sarkanrīkste:1
- iebrīkstēties:1
- iedrīkstēties:1
- sadrīksnāties:1
- uzdrīkstēties:1
- Oberrīksingene:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (857):
- non bis in idem _burtiski_ "ne divreiz par to pašu"; nedrīkst divreiz sodīt par vienu un to pašu.
- varēt [drīkstēt]{s:2178}
- decimālā pēda 1/10 mērrīkstes = \~31,4 cm, Rīgā ieviesās 18.-19. gs. no Holandes.
- Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
- kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
- abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
- ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs.
- brauķis Ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai.
- ādbrauķis Ādu apstrādes rīks.
- kabis Ādu miecēšanas darbarīks - ķeksis.
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu.
- kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
- murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
- graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
- dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
- dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs.
- intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi.
- dūmēklis Apdūmošanas rīks, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus.
- lākturis Apgaismes rīks zvejai tumsā.
- kracis Apgaismes rīks zvejošanai ar žebērkli naktī.
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
- vitandi Apzīmējums tām ekskomunicētajām personām, ar kurām baznīcas locekļiem nedrīkst būt jebkādi kontakti.
- elektrosuka Ar elektrību darbināms rīks ceļa seguma un tā plaisu tīrīšanai.
- elektroveseris Ar elektrību darbināms rīks dažādu akmens, mūra, marmora un betona sienu, ceļa segu, keramisko cauruļu kalšanai, urbšanai vai drupināšanai.
- elektrolauznis Ar elektrību darbināms rīks lopu stāvvietu, aizgaldu, pagalmu un ceļu vecās betona, asfalta vai cita materiāla segas uzlaušanai.
- elektrogludinātājs Ar elektrību sakarsējams rīks asfaltētu klonu un ceļa segu gludināšanai un šuvju aizliešanai.
- šveikāt Ar garu rīksti sist.
- naikāties Ar rīksti atgaiņāties.
- traicēt Ar rīksti dzenāt, trenkāt.
- ieknozāt Ar rīksti iepērt.
- šķinot ar rīksti sist.
- planets Ar roku stumjams vai ar zirgu velkams darba rīks (kultivators) rindstarpu ravēšanai un uzirdināšanai.
- traktorarkls ar traktoru savienojams rīks aršanai, apvēršot augsni; sastāv no rāmja ar riteņiem, pie kura piemontēti arkla korpusi; pirms katra korpusa nostiprināts priekšlobītājs vai stūrgriezis, bet pirms pēdējā korpusa – arī ripnazis.
- apmetējs Arklam līdzīgs darba rīks ar simetrisku lemesi un divpusīgu vārstāmu vērstuvi.
- uztrīt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu; uzasināt.
- uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
- cirteklis Asins nolaišanas rīks.
- šņeperis Asinslaidēju rīks dzīslas pārciršanai.
- durkls Ass dzelzs rīks caurumu taisīšanai.
- pīcaks Ass zars, rīkste.
- kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
- lielgabarīta atkritumi atkritumi, kurus to izmēru dēļ nevar un nedrīkst ievietot atkritumu tvertnēs (mēbeles, matrači u.c.)
- irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
- stilodijs Augļlapas daļa starp sēklotni un drīksnu.
- diskecēšas augsnes irdināšanas darba rīks ar diskveida nažiem sakņu iznīcināšanai.
- arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
- lobītājs augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar ko apstrādā (loba) augsni 6–14 cm dziļumā pēc graudaugu novākšanas; apstrādā arī papuves un viengadīgos zālājus.
- kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
- rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
- riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos.
- didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt.
- sālenes Balandaugu dzimtas ģints, nevienādi piecdaļīgu apziedni, divām garām drīksnām, asām lapām, ar dzeloni galotnē.
- stute Balsts 1(1); balstkoks; resna, strupa rīkste.
- skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām.
- bezzvejas Bezzvejas laiks - laiks, kad nedrīkst zvejot.
- grūstave Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks.
- grūstavis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks.
- grūstelis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks.
- grūstevis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks.
- grūstuve Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks.
- dūmeklis Biškopības darbarīks, ierīce dūmu ieguvei bišu nomierināšanai - cilindrisks metāla korpuss (kurtuve) ar plēšām.
- stropa kaltiņš biškopja darbarīks, ar ko bišu saimes apskatē izkustina kāres un nokasa no kārēm vasku un propolisu.
- blieķis Bliete, rīks, ar ko blieķē, blietē.
- ķeglis Brauķis - ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai.
- pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
- bruģītis Brienamais zvejas rīks.
- vējdēlis Burāšanas sporta rīks - garena plāksne ar piemontējamu buru.
- hamameliss Burvju rīkstīte; rīkstīte.
- būvlīnija Būvlaide - līnija, kas nosaka, cik tuvu priekšējai zemesgabala robežai drīkst būt ēkas.
- būvniecības tolerance būvniecības pielaide - robežas, kurās drīkst mainīties projektā uzrādītie lielumi.
- sabata ceļš ceļa posms (apm. 1 km), ko jūdi sabatā drīkstēja noiet; attālums no nometnes tālākās vietas līdz saiešanas teltij.
- slepenā cena cena, par kuru lētāk izsolē ar lejupejošu soli mantu nedrīkst pārdot.
- rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
- grūstava Cipara 8 veidā vai citādi saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām.
- regulis Četrzaru rīks, ar ko rijā pie vētīšanas kulsmu cilā.
- ieprāva Daikts, darba rīks.
- kračis Dakšām līdzīgs koka rīks, ar ko izkultos graudus ber rijas sietā.
- ārdbīlis Dakšveidīgs darbarīks, ar kuru izgrūsta žāvēšanai saliktus apaļkokus.
- īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
- atslēga Darba rīks (skrūvju, uzgriežņu) griešanai.
- cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.).
- šķēres Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
- grieznes Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru.
- ēvele Darba rīks koka virsmas apstrādāšanai.
- kneblis Darba rīks ratu loku liekšanai.
- līcens Darba rīks spolēšanai.
- mangulis Darba rīks veļas rullēšanai - pabiezs dēlītis ar rievainu apakšpusi un rokturi virspusē vai galos.
- ķibis Darba rīks, ar ko izgatavo koka karotes.
- irdinātājs Darba rīks, ierīce augsnes irdināšanai.
- bizulis Darba rīks, kas agrāk izmantots līdumu līšanā; sitamais.
- elektrovibrators Darba rīks, ko lieto celtniecībā iestrādājamo materiālu noblietēšanai.
- bliete Darba rīks, mehānisms blietēšanai.
- rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
- stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem; arī piestala, bliete.
- ķeksis Darbarīks - stienis ar (parasti metāla) kāsi galā.
- badeklis Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā).
- badīkla Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā).
- badīklis Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā).
- līksnis Darbarīks (greblis), ar ko gludina gatavojamo koka trauku iekšpusi.
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis.
- nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
- viļķis Darbarīks (kā, piemēram, naglu) izvilkšanai.
- teslis Darbarīks (kā) tēšanai.
- kasīklis Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu.
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
- knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
- skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
- dakšas darbarīks ar diviem vai vairākiem zariem, parasti no tērauda ar koka kātu.
- mūrnieka āmurs darbarīks ar kātu ķieģeļu piesišanai (guldot tos javā) un ķieģeļu pieskaldīšanai.
- ķeksis Darbarīks ar līkiem zariem, piemēram (mēslu) izgrābšanai, izkraušanai (no vezuma).
- štiks Darbarīks ar smailu galu.
- berztuve Darbarīks beršanai (piemēram, linu berztuves jeb mīstīklas).
- atslēga Darbarīks caurumu izspiešanai.
- kaseklis Darbarīks dubultpinuma veidošanai un vīžu pīšanai.
- ķeksītis Darbarīks kartupeļu noņemšanai, rakšanai.
- skrapsts Darbarīks koka izstrādājumu grebšanai.
- dārza grieznes darbarīks kokaugu dažādu resnuma zaru izgriešanai, apgriešanai vai zāļveida dzinumu apcirpšanai; ir parastās dārzs grieznes, dzīvžogu apcērpamās grieznes, rožu ziedkātu grieznes, zaru grieznes.
- sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
- kapājamā dzelzs darbarīks lapu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai kapājot.
- lauznis Darbarīks laušanai - dzelzs stienis ar asu galu.
- marķieris Darbarīks līniju, rindu iezīmēšanai (piemēram, pirms sēšanas, stādīšanas).
- braukts Darbarīks linu attīrīšanai no spaļiem - šaurs koka dēlītis ar rokturi.
- mīkstiklas Darbarīks linu lauzīšanai; mīstīklas.
- suka Darbarīks linu pogaļu atdalīšanai; suseklis.
- pliska Darbarīks māla augsnes izlīdzināšanai.
- kaseklis Darbarīks mīklas nokasīšanai no maizes abras iekšējās virsmas.
- montāžas instruments darbarīks montāžas darbu veikšanai, piemēram, uzgriežņu atslēga, āmurs u. c.
- bakstāmais Darbarīks pastalu caurumu izduršanai.
- pitāķis Darbarīks sīku sortimentu pārvietošanai un celšanai; sastāv no koka kāta un tā galā piestiprināta dzelzs āķa.
- uzgriežņu atslēga darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai.
- skrūvatslēga Darbarīks skrūvju uzgriežņu aizgriešanai vai atgriešanai.
- sliepne Darbarīks sliepnēšanai; špaktele.
- cirknis Darbarīks smēdē ar ko atskaldīt skārda gabalus.
- špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai - neliels, plāns, lāpstiņai līdzīgs, instruments ar rokturi.
- špaktele Darbarīks špaktelēšanai; sliepne.
- tamboradata Darbarīks tamborēšanai - samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
- dēlītis Darbarīks tīklu aušanai.
- kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
- raupinātājs darbarīks virsmas mehāniskai raupināšanai, ar asmalu skrāpējošu darbgalviņu, kas parasti ir rotējoša, un ko piedzen mehāniski vai manuāli.
- zoblocis Darbarīks zāģa zobu locīšanai.
- kapātuvis Darbarīks zāļu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai (parasti lopbarībai).
- cērtamais Darbarīks, ar ko cirst.
- ravētājs Darbarīks, arī iekārta, ierīce nezāļu ravēšanai.
- linkulstamā mašiņa darbarīks, ierīce linu, kaņepāju kulstīšanai.
- kulstāmais Darbarīks, ierīce linu, kaņepāju kulstīšanai.
- sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
- montāžas lauznis darbarīks, kas paredzēts riepu montēšanai, kas tiek izmantots arī citiem montāžas darbiem, galvenokārt kā spēka pielikšanas svira.
- kārstuve Darbarīks, sukai līdzīga ierīce (šķiedras) kāršanai.
- štrumente Darbarīks.
- štruments Darbarīks.
- grieznes Darbmašīna vai darbarīks materiāla nogriešanai ar paralēliem, slīpiem (giljotīngrieznes) vai diska asmeņiem.
- žagarēt Dauzīt ar rīksti.
- iemetnis Dažāda lieluma zvejas rīks, kas sastāv no tīkla linuma, kam katrā pusē piestiprina auklu; neliels tīkls.
- drīksniņa Dem. --> drīksna.
- fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri.
- sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva.
- greblis Dobspieduma tehnikas darbarīks.
- vedaks Dravnieka darbarīks.
- stigma Drīksna (auglenīcas daļa).
- pistills Drīksnas stobriņš ziedos.
- dreistēti Drīkstēt.
- drīstēt Drīkstēt.
- delba Dukuris - zivju duramais rīks.
- dūķeris Dūķerēšanas jeb dūlēšanas rīks, ar ko nakts tumsā gaismu rāda.
- paņķes Dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
- kastuvis Dzelzs darbarīks koka priekšmetu grebšanai; greblis.
- dējala Dzelzs rīks tāda koka izdobšanai.
- ceimurs Dzelzs rīks, instruments.
- kracis Dzijas uztīšanas rīks, kuru izmantoja, lai sagatavotu dziju aušanai, pirms dzijas tīšanas uz tītavām.
- novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas.
- ploickāt Dzīt (sitot ar meiju, rīksti u. tml.); pērt, sist.
- košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- ekstirpaters Ekstirpators - darbarīks augsnes izirdināšanai, kultivatora paveids.
- mezolabijs Eratostena izgudrots rīks, ar kuru uzmeklēt vidējo proporcionāli starp divi dotām līnijām.
- konfidencialitāte ētikas princips, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks vai cits profesionālis nedrīkst atklāt informāciju par klientu (klienta identitāti, sarunu saturu, profesionālo viedokli par klientu, ierakstu materiālus utt.) bez paša klienta piekrišanas.
- Driksnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers.
- brīvezers Ezers, kurā jebkurš drīkst zvejot.
- fotoķīmijterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto furokumarīna preparātu un garviļņu ultravioleto staru kombināciju; lieto gadījumos, kad citus fizioterapijas veidus nedrīkst lietot - galvenokārt nieru, aknu saslimšanā, ja ir grūtniecība, katarakta.
- privātums Fiziskas vai juridiskas personas tiesības kontrolēt vai noteikt, kādu informāciju par šo personu drīkst uzkrāt un saglabāt un kam šo informāciju ir atļauts izmantot.
- triplets Fotogrāfisks objektīvs (vai citāds optisks rīks) ar trim lēcām.
- karde Frizieru rīks - dēlītis, kurā vairākās rindās iestiprinātas adatas.
- kaplis Galdnieka darbarīks vienkoča trauku grebšanai, dobšanai.
- ķimiņgriezis Galdnieka darbarīks, ar kuru izgriež traukam ķimiņus.
- līmspīles Galdnieka darbarīks, kas tur kopā saspiestas divas detaļas.
- kalpiņš Galdnieka rīks, ko garākus dēļus ēvelējot, paliek vienam galam apakšā.
- griežams Galoda vai cits rīks izkapts asināšanai.
- atgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) drīkst atbraukt.
- vicenis Gana rīkste; lokana rīkste.
- ganekle Gana rīkste.
- ganeklis Gana rīkste.
- ganenīca Gana rīkste.
- šoicka Gana rīkste.
- žebenīca Gana rīkste.
- žoka Gara gana rīkste.
- žeiga Gara rīkste vai kārts.
- stēga Gara rīkste, gara kārts.
- žalga Gara rīkste, maikste, (makšķer)kāts.
- žņaika Gara rīkste, tieva kārts.
- šķesne Gara rīkste.
- žaizaks Gara rīkste.
- žeika Gara rīkste.
- žicka Gara rīkste.
- spīna Gara, tieva, lokana rīkste, stiba.
- špicrūteri Garas, lokanas nūjas vai rīkstes miesassodu izpildīšanai Eiropas valstu armijās jauno laiku sākumā; Krievijā 1701.-1863. g. tos lietoja armijā un zemnieku nemieru dalībnieku sodīšanai.
- vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
- gludulis Grāmatu spiestuvēs un tipogrāfijās ap 16 cm garš un dažus cm plats plakans, gluds kaula rīks iespiesto papīra lokšņu nogludināšanai lokot.
- štihelis Gravieru grebjamais rīks.
- līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
- līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
- līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai.
- kašukls Greblis, koka grebjamais rīks; kašuks (1).
- kašuks Greblis, koka grebjamais rīks.
- gricēns Gredzenā savīta rīkste, ko uzmauc sētas mietiem virsgalā, lai tos saturētu kopā.
- grieztava Griežamais rīks virvju vīšanai.
- šķina Grozu pīšanai sagatavotas rīkstes.
- šķinaga Grozu pīšanai sagatavotas rīkstes.
- šķīnaga Grozu pīšanai sagatavotas rīkstes.
- iedomātā rampa iedomāta līnija, kas norobežo filmēšanas vidi no kameras un ko kamera filmēšanas gaitā nedrīkst šķērsot.
- iedrīstēties Iedrīkstēties.
- pelikometrs Iegurņa mērītājs, rīks iegurņa izmērīšanai.
- turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
- vembelēt Iepērt, sist ar rīksti.
- šķūre Ierīce, iekārta, arī rīks (kā) pārvietošanai bīdot, arī (kā) līdzināšanai, tīrīšanai.
- savilcējs Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa (kā) savilcei (1).
- sitnis Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa sitiena radīšanai.
- sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
- piebīdnis Ierīce, rīks (kā) piebīdīšanai.
- piespiednis Ierīce, rīks (kā) piespiešanai.
- līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
- tarkšis Ierīce, rīks, kas tarkšķ.
- terkšis Ierīce, rīks, kas tarkšķ.
- spīles Ierīce, rīks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī; rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
- krecele Ieroču uzlādes rīks ar korķu viļķi.
- uzsokstīt Iesist (ar rīksti vai virves galu).
- uzzibenēt Iesist (ar rīksti).
- uzvicot Iesist ar rīksti (vicu).
- misti Iesvētītie, kas piedalījās seno grieķu mistērijās, un nedrīkstēja izpaust citiem mistēriju noslēpumus.
- noslēpums informācija, ko nedrīkst vai nav vēlams izpaust.
- dienesta noslēpums informācija, kura saskaņā ar valsts institūciju normatīvajiem aktiem atzīta par noslēpumu un kuru ierēdņi, amatpersonas nedrīkst izpaust.
- celts Instruments, darbarīks.
- zābaku beņķītis īpaši darināts koka rīks zābaku novilkšanai.
- airis Īpaši veidots rīks airēšanai - šaurs lāpstveida priekšmets ar kātu.
- līcenis Īpašs darba rīks spolēšanai.
- kurjerpasts Īpašs diplomātiskais pasts, ko sūta ar kurjeru un ko nedrīkst pārbaudīt.
- madukši Īpašs zvejas rīks Kurzemē.
- virbs Irbulis, rīkstīte, līkste.
- stinags Īsa, resna rīkste.
- knābītis izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka.
- rausteve izkaptij līdzīgs ravēšanas rīks sakņu saraušanai.
- izolētājstienis Izolējošs darbarīks, kas izgatavots no izolācijas materiāla caurules un/vai stieņa ar darba uzgali.
- smīkš izsauksmes vārds, kas raksturo rīkstes sitiena skaņu.
- begans Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
- begona Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
- begonis Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
- begons Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
- begune Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
- beguns Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
- neuzdotā lietvedība ja personai prombūtnes, slimības vai cita iemesla dēļ nav iespējams kārtot lietas, lai pārvaldītu savu mantu, cita persona (lietvedis) drīkst pēc savas iniciatīvas uzņemties promesošās personas interesēs mantas pārvaldību.
- darba aprīkojums jebkura ierīce (mašīna, mehānisms), aparāts, darbarīks vai iekārta, ko lieto darbā.
- mekše Jumiķa darbarīks, koka lāpstiņa ar ko izlīdzin salmu kūļus uz jumta.
- ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
- kvota kādas parādības pieļaujamā vai atļautā norma (piemēram, savos ūdeņos citai valstij atļautais nozvejas apjoms; skaits, kas gada laikā drīkst iebraukt valstī u. tml.).
- ūdene Kāds makšķerēšanas rīks.
- vazaklis Kāds zināms rīks.
- kabele Kāds zvejas rīks.
- uzdrošnieks Kāds, kas uzdrīkstas, iedrošina.
- hellebarde Kājnieku kara ierocis vēlīnajos viduslaikos, kas 15.-16. gs. bija cērtams un grūžams karošanas rīks ar apmēram 2 m garu kātu un parasti pusmēneša veida cirvi galā.
- kicene Kaķene (rotaļu šaujamrīks).
- kaķe Kaķis - namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
- lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai.
- kernis Kalēja darbarīks, ar ko iezīmēja caurumus.
- blīvoklis Kaltam līdzīgs tērauda rīks blīvošanai.
- rīkstenāji Kamanu sega no lazdu rīkstēm.
- rīkstenājs Kamanu sega no lazdu rīkstēm.
- ķīvītis Kaņepju auklu vijamais rīks.
- čakats Kapājamais rīks.
- sekačs Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1).
- sekats Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1).
- sekecis Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1).
- sekacis Kapājamais, cērtamais rīks.
- izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- skrublis kaplim līdīgs dārzkopja rīks.
- ketmens Kaplim līdzīgs darbarīks, ko lieto Vidusāzijā sējumu kaplēšanai un rušināšanai, kā arī ariku rakšanai un tīrīšanai.
- uršeklis Kaplim līdzīgs rīks zemes irdināšanai.
- kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- vienmantošana Kārtība, kad īpašumu drīkst nodot tikai vienam mantiniekam.
- muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās.
- šķeiste Kārts, nūja, spieķis; rīkste; šķeista.
- urkša Kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks.
- vads Kāsēju vai lamatu tipa zvejas rīks; iemetnis.
- lāpītavs Kaula darba rīks vīzu pīšanai.
- stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils.
- fadi Kaut kas, ko nedrīkst darīt, kas ir aizliegts, tabu Madagaskaras reliģijā.
- ņuņe Kautrīga sieviete, kura neuzdrīkstas runāt ar svešiniekiem.
- sprūta Klūga, rīkste.
- sprūte Klūga, rīkste.
- knābis knābītis - izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka.
- mežkājas Koka kājas, ķekatas, rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
- šķeteklis Koka rīks ar ko šķeterē pakulu kodeļu.
- skruķis Koka rīks ar metāla uzgali (ogļu maisīšanai krāsnī); rīks (kā bīdīšanai).
- ķeglis Koka rīks kartupeļu izkasīšanai no zemes; kāsis.
- tītulis Koka rīks pavediena vadīšanai šķetinot.
- vieķis Koka rīks, ar ko aizdrīvē plaisas (caurumus) sienā.
- grindulis Koka rīks, ar ko aizsprosto durvis.
- požaks koka rīks, ar ko audējs izvelk dzijas caur šķietu; smails kociņš ar noasinātu galu, ar ko savalkā nītis cauri šķietam.
- strīkols Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
- strīkulda Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
- strīkulis Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
- strīkuls Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
- āķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas.
- arķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas.
- talakons Koka sitamais rīks.
- kocinieks Koka trauks vai rīks.
- šmiga Kokamatnieku darbarīks, mērinstruments - kustīgs leņķmērs (leņķu iezīmēšanai).
- knutka Koks, runga; rīkste.
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
- ota Krāsošanas programmas rīks attēlu veidošanai un zīmējumu laukumu aizpildīšanai ar krāsu.
- kristalometrs Kristālu leņķu mērīšanas rīks.
- kristallometrs Kristālu plakņu leņķu mērīšanas rīks.
- kriets Krītiņš (vēžu, zivju ķeramais rīks); krietiņš.
- mātesaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, kura drīksnas apputeksnē ar tēvauga putekšņiem.
- tēvaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, no kura iegūst putekšņus mātesauga drīksnu apputeksnēšanai.
- opcija Kuģa frakts līgumā ierakstīts noteikums, ka kādu kravu drīkst aizstāt ar citu kravu vai ostu ar citu ostu.
- putojamais Kuļamais, sitamais rīks; aparāts putošanai.
- govskāja Kurpnieka darbarīks - liestes aizstājējs.
- rantnazis Kurpnieka darbarīks - nazis, ar ko apgriež apavu zoļu malas.
- pļitka Kurpnieka darbarīks - pasmags metāla priekšmets, uz kura novieto gatavojamo apavu, sastiprinot tā daļas.
- ambuza Kurpnieka darbarīks papēžu malu nogludināšanai un apvaskošanai.
- loheizens Kurpnieka darbarīks, ar ko izsit caurumus; lokeizens.
- lokeizens Kurpnieka darbarīks, ar ko izsit caurumus.
- ambūzis Kurpnieka rīks zoļu gludināšanai.
- Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji.
- grauzis Ķimeņgriezis - rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu.
- pārskata periods laika posms, kurā summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt darbiniekam noteikto normālo darba laiku.
- meteoroskops Laika rādītājs, rīks, ar ko cerēja pareģot laiku, novērojot tikai viena elementa pārgrozības; praksē nav izrādījies par derīgu.
- štriba Lapaina rīkste.
- plokšķis Lāpstai līdzīgs darbarīks, ar ko izlīdzina zemi un sadauza sakaltušos zemes gabalus.
- jumiķa lāpsta lāpstai līdzīgs, no koka darināts jumiķa darbarīks ar ko pielīdzina jumta skaliņus.
- ābele Latviešu mitoloģijā - ābele ir mātes simbols, tai nedrīkst ne zarus lauzt, ne tās ziedus vainagos pīt.
- Laime latviešu mitoloģijā - mājas un tās svētības sargs, kas nakti pavada cilvēku mītnē, viņas iemīļotā vieta ir slieksnis, bet ar viņu nedrīkst dižoties.
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
- ēvele Lauksaimniecības darba rīks augsnes apstrādāšanai.
- ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes irdināšanai, sēklas iestrādāšanai un nezāļu iznīcināšanai.
- šķūris Lauksaimniecības darbarīks siena, āboliņa sabīdīšanai, pārvietošanai.
- rauklis Līdumnieka rīks ar ko līdzina, izrauj.
- stibene Liela rīkste.
- stibenis Liela rīkste.
- vērzaka Liela rīkste.
- vilags Liela rīkste.
- zipsna Liela rīkste.
- žocka Liela rīkste.
- žoicaks Liela rīkste.
- žoicka Liela rīkste.
- žoizaks Liela rīkste.
- žvekste Liela, resna rīkste.
- megalometrs Lieluma mērs, rīks lielu leņķu mērīšanai.
- daiks Lieta, rīks.
- triginija Linnēja sistēmā trešā šķira, kurā ietilpst augi ar trim drīksnām.
- ēķele Linu sukājamais rīks, tāda kā ķemme ar adatām uz augšu (lejasvācu "hekele").
- imperatīvā norma literārā norma, kuru nedrīkst pārkāpt.
- sutenice Lokana rīkste, pātaga.
- lūtaga Lokana rīkste.
- mīkstenīca Lokana rīkste.
- ielaidene Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- ielaidenis Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- bizuns Lunkans sitamais rīks.
- varmāka Ļoti liels vai smags darbarīks, instruments.
- varmāks Ļoti liels vai smags darbarīks, instruments.
- abras skrāpe maiznieka darba rīks, kāsī saliektas dzelzs lāpstiņas veidā, ar ko sakasa abrās mīklu.
- brendele Mājsaimniecības rīks (cigoriņu, graudu u. tml.) grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu.
- bremmele Mājsaimniecības rīks (piemēram, cigoriņu, graudu) grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu.
- televizors Maluzvejniecības rīks no kaprona auduma, ar līstītēm, atsvaru un pludiņu.
- stibis Maza, sažuvusi rīkste.
- česuls Mazs spics darbarīks caurumu urbšanai.
- pistole Mehāniska ierīce, darbarīks, kam ir šāda šaujamieroča forma.
- asskoks Mērīšanas rīks ar mērvienību ass 3(1); vienu asi 3(1) garš koks.
- mērkārts Mērrīkste.
- uz kustu spēlēt mest gaisā mazus akmentiņus un uzlasīt zemē guļošus akmentiņus, pie tam, satverot drīkst vairākiem guļošiem akmeņiem.
- disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidus daļu.
- dakša Metāla darba rīks ar diviem vai vairākiem (parasti paralēliem) zariem (piemēram, siena, salmu uzņemšanai un pacelšanai) un pagaru kātu.
- dzelis Metāla rīks (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai.
- abrkasis Metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
- dedzītuvis Metāla rīks, ar kuru izdedzina caurumus koka priekšmetos.
- linga Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai; šāda veida rotaļu rīks.
- metrometrs Metronoms, rīks zināmu starpbrīžu izmērīšanai; mūzikā takts mērs.
- tapainis mežistrādes rokas darbarīks smagu apaļo kokmateriālu iekraušanai, sastāv no divbrusu korpusa ar urbumiem, noturkoka, 2 tapām, celšanas sviras un atbalsta kociņa.
- menturis Mieturis - tradicionāls mājturības rīks, ko lietoja maisīšanai, vārot biezputru.
- mīksteklis mistīklas, rīks linu šķiedru salaušanai.
- bests Mošeju, ārvalstu vēstniecību, augstāko garīdznieku māju neaizskaramība Irānā; pēc senas paražas pret personu, ko vajā varas iestādes un kas meklējusi patvērumu šajās vietās, nedrīkst lietot varas līdzekļus.
- klambasts Mucenieka darba rīks.
- spandēgs Mucenieka darbarīks ar kuru uzvelk stīpu.
- kasts Mucenieka rīks mucas galdu iekšējās puses izēvelēšanai.
- kašeklis Mucenieku darba rīks.
- kašūklis Mucenieku darba rīks.
- stīpvilcis Mucinieka darba rīks stīpu uzvilkšanai.
- bungvāle Mucinieka darbarīks.
- banceklis Mucinieka knaibles; rīks stīpu uzvilkšanai koka traukam.
- varmāks Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis spandags.
- varmāka Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis; spandags.
- balstāķis Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; spandags.
- spandags Mucinieka spīles, knaibles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis.
- slīmestuvis Mucinieku, galdnieku darbarīks kokmateriālu apstrādei.
- fideikommiss Muiža, kurai arvienu jāpaliek zināmas ģimenes īpašumam un kuru tā tad nedrīkst pārdot.
- narts Murdam līdzīgs zvejas rīks, ko veido pavedienu cilpas.
- rīkšu murds murds, kas pagatavots no rīkstēm.
- zviedene Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi; ķelle (1).
- ķelle Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi.
- plegzna Mūrnieka darbarīks virsmas līdzināšanai (mazs dēlis ar rokturi).
- virzienskava Mūrnieka darbarīks virzienauklas piestiprināšanai. V-as aso galu ievieto horizontālajā šuvē, pie otra gala piestiprina virzienauklu.
- kausveida lāpsta mūrnieku darbarīks javas paņemšanai no javas kastes, padošanai uz mūra virsmu un izlīdzināšanai.
- strumentato Mūzikas rīks, instruments.
- naktsšņore Nakts zvejas rīks - pamataukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums; āķu jeda.
- naktsāķis Nakts zvejas rīks.
- kaķis Namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
- skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai, vienkoču izdobšanai vai koka trauku iekšpuses nogludināšanai).
- neaiztiekams Neaizskarams, tāds, kam nedrīkst pieskarties.
- skrabis neass rīks nokasīšanai (piemēram, veco krāsu no sienas).
- dutene Neass rīks vai ierocis; dute.
- dute Neass rīks vai ierocis.
- nadreikst Nedrīkst.
- nedrīkstēt (arī neiedrošināties) (ne) pīkstēt nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī; nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
- neiedrošināties (arī nedrīkstēt) (ne) iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā bilst pretī.
- eikstiņa Neliela kārts, rīkste; īkstiņa.
- īkstiņa Neliela kārts, rīkste.
- sīkrīks Neliels darbarīks, instruments.
- kasiklis Neliels grābekļa veida dzelzs rīks, ko lieto ravējot.
- kreja Neliels kāsēju vai lamatu tipa zvejas rīks.
- saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (aušanai, tīklu lāpīšanai u. tml.).
- pakaramais Neliels pakarams rīks tērpu uzlikšanai.
- slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
- vālīte Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli (piemēram, bungu ieskandināšanai, vingrošanai, spēlēm).
- plēsis Neliels, divzarains rīks, ar kuru baļķī ievelk, iezīmē svītras, lai pēc tam veidotu gropi; metāla svītrvilcis.
- ravēklis Neliels, zarains metāla darbarīks, ar ko ravējot uzirdina augsni.
- buližņiks Nemākulīgi pagatavots, samērā liela izmēra priekšmets (piem., darbarīks).
- bulants Nepiemēroti liels darbarīks, liels priekšmets, objekts.
- nacauce Niekātive - rīks (siets vai muldiņa) graudu atsijāšanai, nošķiršanai no pelavām un citiem piemaisījumiem.
- koka mālšpiks no cieta koka izgatavots darbarīks - irbulis augu vai sintētisko šķiedru trošu spleisēšanai.
- šļircka No doba stublāja darināts bērnu rotaļu rīks šķidruma šļākšanai.
- rīkstainis No kārklu u. c. zariem pīts murds; zušu ķeramais rīks.
- klakstīns No koka izgrebts rīks ar iekšā ievietotiem akmentiņiem trokšņa radīšanai.
- čikudus No koka pagatavots, skrejritenim (2) līdzīgs braucamrīks, ko plaši izmanto jaunieši Kongo Demokrātiskajā Republikā.
- sieksta No koka stumbra gabala veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai.
- rīstenis No rīkstēm pīts murds.
- klucis No šāda nogriežņa veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai; sieksta.
- safrāns No šī krokusa drīksnas iegūta garšviela, krāsviela.
- uz nekustu skolā no zemes drīkst pacelt tikai vienu akmentiņu, pārējiem nepieskartoties.
- stebene Nodeldēta slota, rīkste, strupa aste un tml.
- stubene Nodeldēta slota; nolietota rīkste; celms.
- čuška Nolaidīgs cietumnieks, kam viss vienaldzīgs un kam liek darīt visus netīros darbus, pārējie viņam nedrīkst pieskarties.
- klabans Nolietojies, klabošs priekšmets, darbarīks.
- špika Nolūzusi rīkste.
- nostēnīt Nopērt (ar rīksti).
- ieskulbīt Nopērt ar nelielu rīksti.
- nošmītēt Nopērt ar rīksti vai pātagu.
- nošmeitēt Nopērt ar rīksti.
- novēzēt Nopērt ar rīksti.
- nožekstēt Nopērt ar rīksti.
- ceļamspēja Noteiktā vagona izturība, ko krava nedrīkst pārsniegt; lielākais svars, ko vagons spēj izturēt.
- svīķurbis Noteiktam izmēram atbilstošs kloķvārpstas veida rokas darbarīks caurumu urbšanai, skrūvēšanai u. tml.
- policijas stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju; komandanta stunda.
- komandanta stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
- žmega Nūja, rīkste ar ko sist.
- žmiga Nūja, rīkste ar ko sist.
- stuciņa Nūja, rīkste, žagars.
- spiga Nūja, stiba, kāts, rīkste bez zariem.
- riņķvads Okeāna zvejas rīks - 200-2000 m (parasti 600 m) garš un 30-300 m augsts apmetamais tīkls, ko apakšdaļā savelk ar trosi, - siļķu, skumbriju u. c. pelaģisko zivju zvejošanai.
- turnikē Operācijās dzīslu aizspiešanas rīks, tā ka asinis nedabū notecēt.
- kontrindikācija Organisma vai slimības īpatnības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
- balziens Paegļa (vai cita lokana koka) rīkste plosta posmu savienošanai.
- šķaunags Paliela rīkste.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets, rīks u. tml.) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
- paņkas Paņķes - dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
- vembele Paresna rīkste, žagars.
- vembelis Paresna rīkste, žagars.
- vimba Paresna rīkste.
- apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
- pārcirsties Pārskatoties nocirst (to ko nevajag vai nedrīkst).
- bīdatslēga Pārstādāma uzgriežņu atslēga - darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai.
- tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos.
- ietacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko ūdensdzīvnieku ceļos; tacis.
- plīcka Pātaga, pīcka; rīkste.
- lotega Pātaga, rīkste vai spieķis.
- džindža Pātaga, rīkste.
- spitka pātaga; neliela rīkste
- čopers Pats primitīvākais akmens darbarīks, ko izgatavoja, nedaudz apskaldot oli no vienas puses.
- prifikss Pavisam noteikta cena, ko nedrīkst ne pazemināt, ne paaugstināt.
- venteris Pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
- pleniča Peramais rīks verdzības laikos.
- plītiņš Pēriens (parasti ar rīkstēm, pātagu u. tml.).
- Daiamantina Periodiski izsīkstoša upe (krīks) Austrālijas vidienes pustuksnešos, Lielajā Artēziskajā baseinā, garums \~900 km, tek no Selvina grēdas uz dienvidiem, pazūd smiltīs, nesasniegusi Kūperskrīku.
- zīmogglabātājs Persona, pie kuras glabājas rīks zīmoga uzspiešanai.
- nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību.
- vicāt Pērt (parasti ar rīksti, žagaru).
- zlotēt Pērt ar pātagu vai rīksti.
- žekstēt Pērt ar rīksti, žagaru; sist ar rīksti, žagaru.
- plīskāt Pērt ar rīksti.
- žvagāt Pērt ar rīksti.
- prefikss Pilnīgi noteikta cena, ko nedrīkst ne pamazināt, ne paaugstināt; cena bez uzprasījuma.
- piļķis Piļka - bļitkai līdzīgs zvejas rīks, žibulis; vizulis.
- ķīlis Plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks, piemēram, koka gabalu, akmeņu pāršķelšanai.
- šposts Plostnieka un pludinātāja galvenais darbarīks ķeksis, kas bija tieva, ap piecus metrus gara egles koka kārts, kam galā uzmontēts metāla asmens ar āķi un pīķi.
- kāsis Priekšmets, darbarīks - stienis ar āķveida galu kā uzkabināšanai.
- baksteklis Priekšmets, rīks (kā) bakstīšanai.
- slauķis Priekšmets, rīks, arī ierīce (kā) slaucīšanai.
- metams Priekšmets, rīks, ko met, lai trāpītu (kur).
- sviežams Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur); metams (2).
- eldene Prievīšu aušanas rīks; veldene (2).
- veldenīca Prievīšu aušanas rīks; veldene.
- veldene Prievīšu aušanas rīks.
- sacīkstes princips tiesvedībā, kas nosaka tiesas spriešanas funkcijas atdalīšanu no apsūdzības vai aizstāvības funkcijām t. i., tiesa vada tiesas izmeklēšanas procesu un izlemj iztiesāšanai nodoto jautājumu, taču tiesa nedrīkst meklēt jaunus pierādījumus vai spriedumā atsaukties uz faktiem, ko tiesas priekšā nav likušas procesa puses, tiesa drīkst izlemt tikai tai nodoto jautājumu.
- apputeksnēšanās Putekšņu nokļūšana no putekšnīcas uz drīksnas (segsēkļiem) vai sēklaizmetņa (kailsēkļiem).
- vispele Putojamā, kuļamā slotiņa vai rīks.
- putsitis Putošanas darbarīks (specializēta mente vai karote).
- uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
- švaukšķēt Radīt troksni vicinot rīksti vai pātagu.
- gripele Rakstāmrīks, ciets, dažus milimetrus plats irbulis, ar ko rakstīja uz nelielas tāfelītes.
- pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte, arī krāsaina masa, kas pieplūst rakstāmspalvai.
- rakstulis Rakstāmrīks, spalvaskāts.
- rakstāmais Rakstāmrīks.
- rakstiķis Rakstāmrīks.
- rakstīklis Rakstāmrīks.
- rakstāmrīks Rakstīšanai paredzēts rīks.
- šmikš Raksturo asu kustību, rīkstes vai pātagas vicināšanu.
- žmīks Raksturo rīkstes vai pātagas sitiena troksni.
- švaukš Raksturo troksni, kāds rodas vicinot rīksti vai pātagu.
- skridas Ratos vai kamanās iesedzama rīkstīšu sega.
- šķīne Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
- šķīnējs Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
- rausteklis Rauklis - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas, kņubas nūjas galā; darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai.
- rautava Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
- rautene Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
- rautiņš Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
- raveklis Ravējamais rīks, kaplis.
- stibiņš Resna rīkste bez galotnes.
- stimbēns Resna rīkste.
- dēņa Rīcības brīvība, kad drīkst rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- slota rīks (piemēram, telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes ar tajā iestiprinātiem dabisku vai mākslīgu, samērā tievu šķiedru saišķiem un (parasti) kāta.
- slota rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
- kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos.
- kuoseits rīks auklu vīšanai.
- cukurbiešu cēlājs rīks cukurbiešu rindu izaršanai (uzkarina šaurriepu traktoram), lieto nelielās platībās, atvieglojot novākšanu ar rokām.
- troakārs rīks kaitīgu gāzu nolaišanai no kuņģa un resnām zarnām gadījumos, kad tās apdraud kustoņa dzīvību (uzpūšanās).
- kapacs rīks kūtsmēslu izgāšanai no vezuma.
- duceklis Rīks liela trokšņa, rīboņas radīšanai, zivju baidāmais rīks ar izdobtu galu; īgņa, nesavaldīgs, straujš, nikns cilvēks.
- racējarkls rīks lielu stādu un sējeņu izrakšanai augļu koku audzētavās; traktoram uzkarināmais racējarkls sastāv no rāmja ar maināmu racējlemesi un arkla rāmim piestiprināta kāta naža.
- variācijas kompass rīks magnētadatas novirzības noteikšanai kādā zināmā vietā.
- abras kašis rīks mīklas atlieku izkasīšanai no abras.
- capeļnīks rīks pannas izņemšanai no krāsns.
- kalnu kompass rīks pilnīgi pareizai kalnu slāņu vai rūdas gultnes noteikšanai attiecībā uz horizontu.
- ukuots rīks poda izņemšanai no krāsns.
- drukāšanas šablons rīks tekstilizstrādājumu apdrukāšanai.
- kosuls rīks vīžu pīšanai, gatavots no mazāka dzīvnieka kaula, to noplacinot un noasinot.
- puņava rīks, ar ko drēbes kuļ.
- skrybyns rīks, ar ko grebj koka karotes.
- skreipsts rīks, ar ko izgrebj koka karotes, pavārnīcas; grabtivs.
- grabtivs rīks, ar ko izgrebj koka karotes, pavārnīcas; skreipsts.
- krāsns skruķis rīks, ar ko krāsnī izjauc un izvelk ogles.
- abru kasis rīks, ar ko sakasa mīklu.
- darbarīks Rīks, ar kuru cilvēks iedarbojas uz kādu priekšmetu; rīks, kas paredzēts noteikta veida darbam.
- augsnes apakškārtas blīvētājs rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus.
- instruments rīks, līdzeklis (kāda darba, uzdevuma veikšanai).
- vitka rīkste ar gredzenā sagrieztu virsotni, aizlieguma zīme.
- šķetna rīkste bērnu pēršanai.
- elvete Rīkste pēršanai; gana rīkste.
- ganu rīkste rīkste, ko izmanto dzīvnieku ganīšanai.
- riksna rīkstes (siksnas, pletnes) sitienu pēdas uz cilvēka ķermeņa.
- svārpsts Rokas darbarīks caurumu urbšanai.
- kantāķis rokas darbarīks kokmateriālu pagriešanai, velšanai vai celšanai; veļamais kāsis.
- spala Rokturis, kurā kāds rīks ietaisīts.
- grābeklis Roku darba rīks - kātā iestiprināts piets ar tapiņām (zariem) kā (piemēram, siena) savākšanai vai izlīdzināšanai.
- cirvis Roku darba rīks - kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs gabals (parasti koku ciršanai un kokmateriālu apstrādāšanai).
- āmurs Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai.
- izkapts Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
- lāpstiņa Roku darbarīks - dažādas formas metāla plātne ar paīsu kātu (dažādiem darbiem).
- kaplis Roku darbarīks - kātā iestiprināts īpašas formas metāla gabals augsnes irdināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- uzsitējveseris Roku darbarīks - veseris trieciena pārnešanai uz cieta materiāla.
- lāpsta Roku darbarīks (parasti rakšanai) - dažādas formas, parasti metāla, plātne ar pagaru kātu.
- kulstikla Roku darbarīks (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai; linu kulstāmais koks.
- kulstīkla Roku darbarīks (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai; linu kulstāmais koks.
- sirpis Roku darbarīks, piemēram, labības, zāles griešanai - rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu; šī darbarīka asmens.
- ķekatas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem; koka kājas.
- koka kājas rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
- šaujamrīks Rotaļu rīks (kā) mešanai.
- šļirkstīns Rotaļu rīks šķidruma šļircināšanai.
- šleiders Rotaļu šaujamrīks - kociņš ar žākli, pie kura piestiprināta gumijas lente; kaķene 2.
- kaķene Rotaļu šaujamrīks - kociņš ar žākli, pie kuras piestiprināta gumijas lente.
- plaukšķene Rotaļu šaujamrīks, kas paredzēts iluminācijai un ko izšaujot rodas troksnis.
- aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai); izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu.
- vēza Runga, rīkste.
- dēsna Runga, spieķis, nūja, rīkste.
- (uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- uzturēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- duīlis Sabojāts darbarīks.
- topmarka Sacīkšu jahtas masta augšdaļā uzkrāsota melna līnija (marka), kas norāda, līdz kurai vietai drīkst pacelt buras fallstūri.
- sadrīskāt sadrīksnāt.
- zafrans Safrāns - smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām.
- ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
- grūžavs Saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām.
- sažeikāt sapērt (ar rīksti).
- sažoickāt Sapērt ar rīksti, vicu.
- sažekstēt Sapērt ar rīksti, žagaru.
- saskrotēt saplēst, sadauzīt; nopērt; ar rīksti iesist.
- sarracenia Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae"), ilggadīgi lakstaugi, kam šļūtenes veida rozetes lapas ar vāciņu, ar lielu lapas veida zieda drīksnu, kas ziedu gandrīz pavisam aizsedz un noslēdz, 7 sugas atlantiskās Ziemeļamerikas kūdras purvos, no tām 1 kultivē arī augu mājās kūdras sūnās.
- rīstaine Saritināma sega no lazdu rīkstītēm.
- tauvas josla sauszemes josla (4-20 m plata) gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kurā nedrīkst tikt ierobežota kājāmgājēju pārvietošanās.
- sutenis Sautēta rīkste.
- apkuļāt Savainot, sitot ar rīksti.
- sašvībināt Savicināt (parasti ar pātagu, rīksti).
- safrāns Savienojumā "safrāna krokuss": krokuss ar aromātiskām, oranžsarkanām drīksnām.
- medību dzīvnieki savvaļas dzīvnieki, kurus pēc medību noteikumiem un tradīcijām drīkst medīt.
- cirtes virziens secība, kādā katru nākamo kailcirtes cirsmu drīkst projektēt blakus iepriekšējai, lai izcirtumos nodrošinātu meža dabisko atjaunošanos ar sēklām un nenocirstā meža pusi nepakļautu valdošo vēju iedarbībai.
- Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks.
- vestāliete Senajā Romā - dievietes Vestas priesteriene; vestālietes nedrīkstēja precēties, tām bija jādod šķīstības solījums.
- furka Seno romiešu divzarains dakšveidīgs moku rīks; arī karātavas.
- dūrescirvis Sens cilvēku darba rīks, apskaldīts mandeļveida akmens, kam viens gals nosmailināts, bet otrs biezāks, noapaļots, bez kāta, to turēja tieši rokā.
- grieķu-romiešu cīņa sens cīņas stils; pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
- bukarags Sens mūzikas rīks no āža, auna vai liellopa raga.
- krāsziedis Sēņveida rīks, ar mīksu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formu.
- Kūperskrīka Sezonāla upe (krīks) Austrālijas vidienē (angļu val. "Cooper's Creek"), garums - 1420 km, tikai uzplūdienos sasniedz Eira ezeru.
- sastrēgumsignāls Signāls, ko pārraida maģistrāles tīkla stacija, lai informētu citas stacijas par to, ka tās nedrīkst sākt pārraidi.
- ņaika Siksna, rīkste; lokana rīkste.
- cirpe Sirpis - sens pļaušanas rīks; kaut kas, kam sirpjveidīga forma.
- šurcēt Sist (ar pātagu vai rīksti), kamēr kļūst redzamas svītras.
- šmaukstinēt Sist (ar rīksti vai pātagu).
- žvegāt Sist ar garu, lapainu rīksti.
- spikāt Sist ar kārkla rīksti.
- džindžot Sist ar pātagu, rīksti.
- izšaust Sist ar rīksti.
- spināt Sist ar rīksti.
- stebēt Sist ar strupu rīksti.
- šnapēt Sist ar tievu rīksti.
- knotkāt Sist, pērt (ar rīksti, žagaru).
- žoickāt Sist, pērt ar rīksti - žoicku.
- žeickāt Sist, pērt ar rīksti.
- švakāt Sist, slānīt ar rīksti vai nūju (švaku 1).
- noplītēt Sitot (ar žagaru, rīksti u. tml.), nodauzīt, nopurināt.
- skandeklis skaņu signalizācijas rīks, piemēram, pie pažobeles piekārts skārda priekšmets, pa kuru dauzot signalizē par darbu pārtraukumu saimniecībā.
- spīļniedra Skaraino salmaugu ģints, lapu mēlīte garena, drīksnas nekrāsotas, ārējā ziedplēksne 7 dzīslām, dzeloņzobaina, lapas ļoti raupjas.
- naikāt Skubināt (liellopu) ar rīksti.
- slaukāmais Slauķis; drāna vai rīks slaucīšanai.
- iekraušanas gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontūra, ārpus kuras nedrīkst atrasties krava atklātā ritoša sastāvā, kas atrodas uz horizontāla taisna sliežu ceļa.
- ritošā sastāva gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontura, ārpus kuras uz horizontāla taisna sliežu ceļa nedrīkst atrasties krauta vai tukša ritošā sastāva daļas.
- būvju tuvināšanas gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontūra, kuras iekšienē, izņemot ritošo sastāvu, nedrīkst atrasties nekādas ierīču vai būvju daļas.
- tuneļa caurbrauktuves gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra tuneļa brīvās telpas robežkontūra, kuras iekšienē, izņemot ritošo sastāvu, nedrīkst atrasties nekādas tuneļa konstrukciju vai ierīču daļas, izņemot tos elementus, kas sadarbojas ar ritošo sastāvu.
- svīmasts Slīmests (darbarīks).
- svīmests Slīmests (darbarīks).
- metallofobija Slimīgas bailes no metāliem, neuzdrīkstēšanās tiem pieskārties.
- safrans Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām.
- saprans Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām.
- saprāns Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām.
- smeltene Smeltenis - rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā.
- bluķis Soda rīks, kas sastāvēja no divām kopā saliekamām bluķa pusēm, kurās bija caurumi sodāmā kājām, parasti pie baznīcas.
- koks Soda veids - sitieni ar nūju, rīksti vai pātagu.
- banstaklis Spandags - mucinieka darba rīks, spīles stīpu uzvilkšanai.
- banstāklis Spandags - mucinieka darba rīks, spīles stīpu uzvilkšanai.
- bansteklis Spandags - mucinieka darba rīks, spīles stīpu uzvilkšanai.
- spandāgs Spandags - mucinieka darbarīks stīpu uzvilkšanai; balstāķis.
- šņaukt Spēcīgi sist (ar rīksti, pātagu).
- kāķis Spīdzināšanas rīks daudzās valstīs viduslaikos - šķērkoks, kam pārmesta virve, ar ko cilvēku aiz sasietām rokām pacēla virs zemes; Krievijā lietoja 14.-18. gs.
- klamburs Spīlei līdzīgs friziera darbarīks viļņu ieveidošanai matos.
- skrituļdēlis Sporta rīks - koka, plastmasas vai stiklšķiedras dēlis (60-70 cm garš, 18-20 cm plats) ar diviem skrituļu pāriem; skeitbords.
- kārts Sporta rīks - tievs koka vai cita materiāla stienis, ko izmanto par atbalstu augstlēkšanā.
- ekspanders Sporta rīks (atsperes vai gumijas lentes ar rokturiem) muskuļu attīstīšanai.
- lode Sporta rīks (grūšanai tālumā), kam ir šāda ķermeņa forma.
- lopings sporta rīks lidotāju un kosmonautu treniņiem - šūpoles, kas griežas.
- veseris Sporta rīks mešanai tālumā - metāla lode, ko tērauda trose savieno ar metāla rokturi.
- šķēps Sporta rīks mešanai tālumā - samērā garš metāla kāts ar aptinumu vidū un asu galu.
- granāta Sporta rīks mešanai tālumā vai mērķī.
- kamaniņas Sporta rīks nobraucieniem pa īpaši izveidotu ledus trasi.
- sprigols Sprigulis - sens labības kulšanas rīks.
- stāvvads Stacionārs pasīvs zvejas rīks, ko lieto zivju zvejai jūru, ezeru piekrastē.
- Zonta International starptautiska nevalstiska sieviešu organizācija, kurā var iestāties jebkura sieviete, ir tikai viens obligāts nosacījums - viņa nedrīkst būt vīra bagātības piedeva, bet pašai sevi jānodrošina.
- steks Stieņveida rīks (tēlniecībā, keramikā).
- rauceklis Stīpvilcis - mucenieka darbarīks stīpu savilkšanai.
- strobiķis Strupa rīkste.
- strubuķis Strupa rīkste.
- skrejritenis Stūrējams, ar kāju stumjams rotaļu braukšanas rīks ar plāksni vienas kājas novietošanai.
- birste Suka - rīks (dažādu priekšmetu) tīrīšanai, spodrināšanai, kurš sastāv no pamata un tajā biezi iestiprinātiem sariem, stiepļu, plastmasas vai citiem sarveida gabaliņiem.
- svaru stienis svarcelšanas rīks - stienis ar diviem noteiktas masas elementiem galos.
- skopus Svētrunas teksta mērķis, ko interpretācijas procesā nedrīkst pazaudēt.
- krists Sviesta kulšanas rīks - apdarināts koks ar sakrustotiem stieņiem, kuru galos izurbti caurumi.
- šurca Svītra no pātagas vai rīksts sitiena.
- cirvis Šāda veida ierocis vai darba rīks.
- ķeksis Šāda veida zvejas rīks.
- vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
- safrāns Šī krokusa drīksna.
- šests Šķesta, rīkste, kārts; šesta.
- šesta Šķesta, rīkste, kārts.
- slēpe Šļūce, darba rīks augsnes virsējās kārtiņas nolīdzināšanai, sasmalcināšanai un irdināšanai.
- žmidzināt Šmiukstināt, vicināt (rīksti, pātagu).
- neatskaitāmais priekšnodoklis tā priekšnodokļa daļa, ko nedrīkst atskaitīt no budžetā maksājamās PVN summas taksācijas mēnesī.
- atskaitāmais priekšnodoklis tā PVN daļa, ko drīkst atskaitīt no budžetā maksājamās PVN summas taksācijas mēnesī saskaņā ar likumdošanā paredzētajiem noteikumiem.
- akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus.
- ass Tāds (asmens, rīks), ar ko var viegli griezt, cirst, durt.
- uztinams Tāds (darbarīks, tā daļa), kas paredzēts kā uztīšanai.
- divzirgu Tāds (darbarīks, transportlīdzeklis), kas paredzēts vilkšanai ar diviem zirgiem.
- ķepaiņš Tāds (lauksaimniecības darbarīks, parasti ecēšas), kam ir paplatināti, plaukstai līdzīgi zari.
- garkāta Tāds (parasti darba rīks), kam ir garš kāts.
- pastaltaisāmais Tāds (rīks), ko lieto, izmanto, gatavojot pastalas.
- neaizskarams Tāds, kas ir saglabājams neskartā veidā; tāds, ko nedrīkst izmainīt, pārveidot.
- aizliegt tāds, kas nav atļauts; tāds, ko nedrīkst izmantot, lietot.
- slepens Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju); tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
- slēgts Tāds, kas nav pieejams visiem, kur nedrīkst piedalīties visi, bet kas ir paredzēts noteiktai cilvēku grupai; pretstats: atklāts.
- mēms Tāds, kas nedrīkst, nespēj ko teikt, paust (vārdos), atklāt (kādu domu, patiesību).
- neizpaužams Tāds, ko nedrīkst izpaust.
- nepieļaujams Tāds, ko nedrīkst pieļaut, ar ko nedrīkst samierināties.
- šatkarma Tantristu cīņas maģija, ko drīkst pielietot tikai sevišķas nepieciešamības gadījumos; tajā ietilpst: kāda cita cilvēka apziņas kontrole, kāda cita cilvēka kustību paralizēšana, sagraušana, nogalināšana, divu būtņu sanaidošana, izdzīšana.
- sitams Tas (piemēram, rīks), ar ko sit, ko izmanto sišanai.
- velkams Tas (piemēram, rīks), ar kuru ko velk, kuru izmanto kā vilkšanai.
- slotājs Tauriņziežu dzimtas augu ģints, krūmi ar rīkstveidīgiem, šķautnainiem zariem, krāšņuma krūms, no 50 cm līdz 3 m garumā, lieliem, dzelteniem, reti kad baltiem ziediem.
- izolators Telpa, kura norobežota no pārējām telpām un kurā novieto cilvēkus (piemēram, slimniekus), kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
- dzelnis Tērauda darba rīks ar diagonāli noslīpētu asmeni; lieto gravēšanai, t. sk. vara grebumiem.
- nedalāma manta termins savstarpējā testamentā, kas nozīmē, ka mantu nedrīkst sadalīt pirms pārdzīvojušā laulātā nāves.
- apspriežu istabas noslēpums tiesa (tiesnesis) spriedumu raksta apspriežu istabā, un apspriedes un sprieduma rakstīšanas laikā šajā telpā drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā izskatāmajā lietā.
- spāņu zābaks tiesās apsūdzēto spīdzināšanai bieži lietots moku rīks viduslaikos, viens no t. s. kāju skrūvju veidiem.
- jaikstiņa Tieva kārts, gareniski uz pusēm pārgriezta rīkste, ar ko pārsien bērza slotas.
- šķesta Tieva kārts, rīkste.
- matara Tieva kārts, slaida rīkste.
- šķestra Tieva kārts; rīkste.
- šķestrs Tieva kārts; rīkste.
- špiga Tieva rīkste.
- snaicaks Tieva un gara rīkste.
- stupīte Tieva, lokana rīkste; rīkstīte.
- spicrīkste Tieva, smaila rīkste.
- šķeste Tievs kociņš; rīkste.
- šķests Tievs kociņš; rīkste.
- šķiesta Tievs kociņš; rīkste.
- šķeists tievs, garš nocirsts vai nozāģēts koka stumbrs (bez zariem), arī zars, rīkste.
- šautuve tīkla sienamais rīks.
- saudekla Tīkla sienamais rīks.
- šaudekla Tīkla sienamais rīks.
- šaudeklis Tīkla sienamais rīks.
- šaudīkla Tīkla sienamais rīks.
- šautuva Tīkla sienamais rīks.
- saive Tīklu sienamais rīks.
- kreķis Tītavām līdzīgs rīks, ko lieto audekla apmešanai; dzijas uztinamais.
- ūdenspelde Trauks ar verdošu ūdeni (ķīmiskajās laboratorijās), kurā novieto otru trauku ar sildāmo vielu; ikdienas dzīvē tiek lietota tādu ēdienu sildīšanai, kurus pašus nedrīkst vārīt.
- trejdeksnis trideksnis (2) - trīszaru rīks (parasti dakša)
- trideksnis Trīszaru rīks (parasti dakša).
- trīdeksnis Trīszaru rīks (parasti dakša).
- rīkstniecība Ūdens atradnes meklēšana ar īpašu, parasti divžuburu, rīksti, arī ar attiecīgu cita veida priekšmetu.
- uguns ceļš uguns aktīva vieta, kur saskaņā ar tautas priekšstatiem nedrīkstēja celt māju vai kādu citu ēku, jo - uzskatīja - ēka nodegs vai tajā iespers pērkons.
- espanders universāls sporta rīks (atsperes vai gumijas lentes ar rokturiem) muskuļu papildslodzei vingrojumu izpildē.
- urķītis Urkša - kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks.
- hormonu preparāti uz hormonu bāzes veidoti preparāti, kas satur bioloģiski aktīvas vielas; izmanto dzīvnieku augšanas un nobarošanās paātrināšanai, dzimumdziņu u. c. procesu regulēšanai; šo preparātu pēciedarbība nav pilnībā izpētīta, un tos drīkst lietot tikai tad, ja saskaņo ar veterinārijas speciālistiem.
- kāši Uz pleciem turams darba rīks nešanai; nēši.
- iekāriens Uzdrīkstēšanās.
- uzdrīkstēt Uzdrīkstēties.
- uzšmaugt Uzsist, uzskaitīt (ar rīksti).
- pāršaust uzskaitīt ar rīksti daudziem.
- apkrustīt pļavas uzstādīt krustu par zīmi, ka šeit ganīt nedrīkst.
- kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība.
- skibobs Vadāms, velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
- tužavinas Vairākas ratu sastāvdaļas (balsti, rīkstes, stutes).
- žvikstināt Vairākkārt ne visai stipri sist (ar rīksti, pātagu).
- pērt Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
- sapleičkāt vairākkārtīgi iesist (ar rīksti vai pātagu).
- šuks Vārdiņš aizlieguma izteikšanai, piem., šuks tu te iesi - tu nedrīkstu te nākt.
- sīklēpas Vardukšņaugu dzimtas ģints, ūdensaugi ar garkātainām peldlapām, sešām drīksnām; vardukšņi.
- pralka Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- sprēslīce Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- vārpsts Vārpstiņa (vērpšanas rīks).
- vircka Veca, sapērta rīkste.
- vilagvecis Vecis ar lielu rīksti.
- krupduramais Vecs, nolietots nazis (arī cits griežamais rīks).
- krupjduramais Vecs, nolietots nazis (arī cits griežamais rīks).
- vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli; vārpstiņa (3).
- vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- keimēlijs Vērtīgs rīks vai mākslas darbs, dārgums, ko uzglabā.
- mērrīkste vēsturisks garuma mērs, ko lietoja ģeodēzijā, minēta 1232. g. Rīgas patrimoniālā apgabala zemju uzmērīšanas rīkojumā, bet nav precīzu ziņu par reālo garumu, domājams, ka lietota flāmu mērrīkste, 16.-17. gs. Vidzemē lietoja 7, 7,5 un 10 Rīgas olektis garu mērrīksti (~376, 403 un 537,5 cm).
- vēžavas Vēžošanas rīks.
- sparkšķis Vienā rokā turams un ap savu kātu griežams rīks spalga trokšņa radīšanai (bērnu rotaļlieta).
- žeikoties Vienam otru sist ar rīksti.
- sakņu kakls vieta, kur auga sakne pāriet stumbrā; ja sakne ir daudz tievāka par stumbru, šī zona ir spilgti izteikta, parasti tā ir tumšāka, reizēm paresnināta; stādot koku vai krūmu, to nedrīkst ierakt augsnē.
- kārstevis Vilnas izķemmēšanas rīks; kārstuve.
- riņķis vingrošanas rīks - cauruļveida stīpa, paredzēta griešanai ap vidukli
- aplis Vingrošanas rīks - cauruļveida stīpa, paredzēta griešanai ap vidukli.
- aplis Vingrošanas rīks - virvēs iekārti riņķveida rokturi.
- līdztekas Vingrošanas rīks ar paralēlām kārtīm.
- lēkatnes Vingrošanas rīks lēkšanai.
- lēktavas Vingrošanas rīks lēkšanai.
- lēktuve Vingrošanas rīks lēkšanai.
- āzis Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; buks.
- buks Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem.
- līdzsvara baļķis vingrošanas rīks.
- kluceklis Virtuves rīks, ar ko apmaisīja krāsnī podā gatavojamu biezputru.
- termomultiplikators Visai jūtīgs rīks vismazāko temperatūras maiņu mērīšanai, ko izdara ar galvanometra palīdzību.
- klubiks vītņgriezis, kalēja darbarīks.
- krikums Zagļu darbarīks; mūķis.
- besele Zemes irdināmais rīks ar dzelzs uzmavu, kuras vienā pusē divi zari, bet otrā lāpstveida turpinājums.
- servāža Zemnieku feodālās atkarības veids viduslaikos Rietumeiropā; zemnieks (servs) nedrīkstēja mantot zemi, pāriet uz citu senjoriju (muižu); par zemes lietošanu noteica nodevas un klaušas.
- bīte Zemnieku vezumos ievests neliels preču (linu, kaņepāju u. c.) daudzums, ko Rīgā bītnieki drīkstēja nesvētu novietot tirgotāja noliktavā; tā sauca arī atlīdzību, ko bītnieks saņēma par nesvērto preču transportēšanu u. c. pakalpojumiem.
- punca Zieda drīksna.
- apputekšņošana Ziedaugiem ziedputekšu nogādāšana no putekšlapām uz drīksnu, kailsēkļiem tieši uz sēklas aizmetni.
- apputeksnēšana Ziedputekšņu novadīšana uz drīksnas vai sēklaizmetņa, kur notiek apaugļošana.
- appute Ziedputekšņu pārnešana no zieda putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
- divdzimuma zieds zieds, kam ir gan drīksna ar sēklotni, gan putekšnīca.
- proteroginija Ziedu auglenīcu drīksnu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar putekšlapām vai vispār agrāka sieviešu dzimumorgānu nobriešana; parādība, kas ir pretēja protandrijai.
- proterandrija Ziedu putekšlapu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar auglenīcu drīksnām, kā arī vīriešu dzimuma orgānu agrāka nobriešana daudziem hermafrodītiskiem dzīvniekiem un bezziedu augiem.
- līcenis Ziemas zvejas palīgrīks.
- kātsāķis Ziemas zvejas rīks, 3-4 m gara kārts, kurai galā dakša ar āķi; ar to no āliņģa uz āliņgi zem ledus stumj dzenamo kārti ar auklu un uzņem auklu uz ledus.
- dekoratīvie materiāli Ziemassvētku eglītes, meijas, zari un citi mežmateriāli telpu vai āra platību dekorēšanai; to ieguve nedrīkst nodarīt kaitējumu mežam vai tam piegulošām lauksaimniecības zemēm un ceļiem.
- riksna zīme, kas paliek lopa ādā tad, kad tas ir sists ar rīksti.
- duburis Zivju baidāmais rīks ar izdobtu galu.
- dunkuris Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai); dalba.
- dunkurs Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai).
- pulgums Zvejas palīgrīks āma izcelšanai, koka kārts ar divām klūgām, tīkla aizspiešanai, lai kāda zivs neizbēgtu.
- ponka Zvejas palīgrīks zivju baidīšanai, dzīšanai - kārts ar nelielu dēlīti galā.
- losis Zvejas rīks - garš tīkls ar liekačiem.
- žebeklis Zvejas rīks - kātam piestiprināti (parasti vairāki) smaili dakšveida zari ar atkarpēm.
- žebērklis Zvejas rīks - kātam piestiprināti (parasti vairāki) smaili dakšveida zari ar atkarpēm.
- makšķere Zvejas rīks - kāts ar auklu, pie kuras ir piestiprināts āķis.
- plaza Zvejas rīks - ķesele.
- tralis Zvejas rīks - maisveida tīkls, ko trosēs velk viens vai divi kuģi, laivas.
- čerpeks Zvejas rīks - neliels tīkliņš (ar garu kātu), kas piestiprināts pie lokaniem kokiem.
- palaidene Zvejas rīks - peldošā ūda.
- palaidenis Zvejas rīks - peldošā ūda.
- kabene Zvejas rīks - trejbridis; kabenis.
- slepe Zvejas rīks - velce.
- šlepe Zvejas rīks - velce.
- šļepe Zvejas rīks - velce.
- dukurs Zvejas rīks (ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni) - pie klūgas loka piestiprināts tīkla maiss ar garu, sašaurinātu galu.
- puskabenis Zvejas rīks 2 cilvēku zvejai brienot, pārveidots kabeņa viens spārns.
- kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža.
- pankšķins Zvejas rīks garas kārts veidā ar 2 pēdas garu auklu, kurā iesiets akmens un āķis galā, ko pa nakti ielaiž ūdenī.
- bridnis Zvejas rīks, ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni.
- ķerpaka Zvejas rīks, ar kuru zivju smokamā laikā smeļ no āliņģa zivis.
- otertralis Zvejas rīks, kas atgādina vadu un ko garā trosē velk garā tērauda trosē aiz kuģa.
- velce Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas).
- aizsprosta zvejas rīks zvejas rīks, ko novieto upē, jūrā, ezerā (piemēram, murds, tacis).
- veda Zvejas rīks, līdz 1,5 m garš murdveidīgs kurvis ar platu, apaļu ieeju virsū un smailu pakaļējo galu, taisīts no klūdziņām un apvilkts ar linumu.
- vada Zvejas rīks, liels tīkls, iemetnis.
- pusvimbenis Zvejas rīks, tīkls vimbu zvejošanai ar smalkām acīm (uz pusi smalkākas nekā vimbenim).
- vimbenis Zvejas rīks, tīkls vimbu zvejošanai.
- vimbūksis Zvejas rīks, tīkls, ar kuru pavasarī zvejoja tūlīt pēc ledus iziešanas un ko auda no smalkām linu vai kokvilnas dzijām.
- kakažiņa Zvejas rīks, trejbridis - tīkls, kas piestiprināts pie diviem līkiem kokiem un viena taisna.
- kakazis Zvejas rīks, trejbridis - tīkls, kas piestiprināts pie diviem līkiem kokiem un viena taisna.
- kakažnieks Zvejas rīks, trejbridis - tīkls, kas piestiprināts pie diviem līkiem kokiem un viena taisna.
- mutene Zvejas rīks; mutenis.
- mutenis Zvejas rīks.
- zvejlieta Zvejasrīks.
- loķīzeris Zvejniecības palīgrīks āķu atlocīšanai.
- stātuvis Zvejniecības rīks boja.
- knulle Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis; knūģe.
- knūģe Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis.
- knūģis Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis.
- grimbulis Zvejniekiem rīks, ar ko meklē kārti zem ūdens.
- kampis Zvejnieku rīks ar kāsi galā, ar ko stumj zem ledus kārti no viena āliņģa uz otru.
- lensmanis Zviedrijā agrāk - valsts ierēdnis, kas lauku apvidos drīkstēja izdarīt arestu, saukt pie atbildības u. tml.
- žuberklis Žebērklis - zivju duramais rīks.
- žubeklis Žebērklis, zvejas rīks.
- puigainis Žvadzošs metāla mūzikas rīks, tridekšņa paveids.
rīks citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV