Paplašinātā meklēšana

Meklējam raus.

Atrasts vārdos (341):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (866):

žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
vilāt Aiz matiem raustīt, plūkāt.
potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
aizsprēdzēt Aizsprādzēt, saspraust ar sprādzi.
sasaktāt aizspraust ar saktu.
aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā.
karpis Alkatīgs cilvēks, mantrausis.
boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas.
petehiometrs Aparāts kapilāru trausluma noteikšanai, mākslīgi radot petehijas.
apmādīt Apbāzt, apspraust.
pajozt Apjožot nedaudz uzspraust.
apkraustelēt Apkraustīt.
apkaust Aprakt, apraust.
apraust uguni apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
apšķupelēt Apraust.
šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso.
apsprauslāt Apsprauslot.
apsprauslēt Apsprauslot.
nomiet Apspraust (ar mietiem).
nomietot Apspraust (ar mietiem).
izmiet Apspraust ar mietiem.
aizmastīt Apspraust ar pupu maikstēm.
iemastīt Apspraust ar pupu maikstēm.
apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes; pārklāt ar skujām.
apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
nomaidīt Apspraust, izrotāt ar meijām.
nomaidzīt Apspraust.
apšķipelēt Apšķūrēt, apraust.
iemūdzīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē).
iemūdīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt.
rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
uzkniepēt Ar kniepadatām uzspraust.
notrimšķināt Ar pirkstiem paraustīt vijoles stīgas.
plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
iepāsēt Ar spēku iebāzt, iespraust, iespiest.
iespraugt Ar spēku iespraust, sabāzt.
aiztraukt Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
eskimo Ar šokolādi glazēts saldējums, kas uzsprausts uz kociņa.
maigot Ar zariem vai maikstēm nospraust (iezīmēt) ceļu vai birzi (tīrumā).
augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā.
apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
angiopsatiroze Asinsvadu trauslums.
attirināt Atkārtoti noraustīties un nokrist.
paspraudīt Atkārtoti spraust, bāzt zem (kaut kā).
pārspraudīt Atkārtoti spraust, spraust citā vietā.
ņirbīt Ātri, saraustīti kustēties.
atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki.
Hvanges nacionālais parks atrodas Zimbabves rietumu daļā, 13300 kvadrātkilometru, dibināts 1928. g., >50 zīdītāju sugu, daudz putnu, arī strausi.
klonuss Atsevišķa muskuļa vai muskuļu grupas ritmiska raustīšanās, kas notiek spontāni vai ārēju kairinātāju iedarbībā; nervu sistēmas bojājuma pazīme.
fibrilācija Atsevišķu muskuļšķiedru ātras kontrakcijas vai raustīšanās.
atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas.
Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
horeoakantocitoze Autosomāli recesīvs sindroms, kam raksturīga rauste, horeja un personības pārmaiņas, asinīs var konstatēt akantocītus.
turbopropelleru dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kura vilci radagk. propelleris un daļēji no reaktīvās sprauslas izplūstošā gāzes strūkla.
turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās.
naudas pūķis bagātību rausējs.
bādrs Baismīgs, baigs; drausmīgs; nedrošs.
ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot.
hauli Berberu sieviešu tērps no brīvi krītoša auduma, apjozts ar jostu un uz pleca sasprausts ar sprādzi.
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
šņāciņas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc.
šņācīnas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc.
raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas.
polistirols Bezkrāsains, bet viegli krāsojams, ciets, trausls stirola polimērs, ko izmanto par apdares materiālu, elektroizolācijai aparātbūvē u. c.
glosārijs Bieži lietojamu frāžu un teksta fragmentu kopums, kas tiek veidots ar tekstapstrādes programmu starpniecību un ko vajadzības gadījumā var gatavā veidā iespraust sagatavojamajā dokumentā.
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe.
formidabls Briesmīgs, drausmīgs, milzīgs.
baišs Briesmīgs, drausmīgs, šausmīgs.
gaunerēties Būt mantkārīgam, mantrausīgam, skopam; skopoties.
strebulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
sturbulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
izaust Cauraust.
sklandrausis cepts rudzu vai rupju kviešu miltu mīklas plācenis ar uzliektām malām un kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; [žograusis]{s:2196}
brankti uzspraust cieši piespraust.
sklerotrihija Cieti, trausli mati.
kasiterīts ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls SnO~2~; galvenā alvas rūda.
leptosoms Cilvēks ar trauslu, kalsnēju, astēnisku augumu.
pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības.
drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu).
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
apraušana Darbība --> apraust.
rausējs Darītājs --> raust.
nospraustīt Daudzkārt nospraust.
spraustīt Daudzkārt vai atkārtoti spraust.
drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu.
lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
garausītis Dem. --> garausis.
rausītis Dem. --> rausis.
nandveidīgie Dienvidamerikā dzīvojošu putnu kārta ("Rheiformes"), lieli, nelidojoši putni, 2 sugas, dažkārt tiek dēvēti par Dienvidamerikas strausiem.
tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs.
saraustīts Divd. --> saraustīt.
saspraužams Divd. --> saspraust.
saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu.
svirpis Dižknābis ("Coccothraustes"), žubīšu dzimtas ģints.
Samara Dņepras kreisā krasta pieteka Ukrainā, garums - 311 km, sākas Doņecas skraustā, ietek Dņepras ūdenskrātuvē pie Dņepropetrovskas.
drausmes Drausmas.
šausme Drausme.
drausms Drausmīgs.
dirbēt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
dirbināt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
dirbt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
murināt Dresēt, dīdīt, raustīt.
drūsma Drūma jutoņa, grūtsirdība, drausmība.
trusens Drupans, trausls; irdens.
trusins Drupans, trausls.
kolofonijs dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
aizecēt Ecējot aizraust ciet.
Graustiņš Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers.
fontkarte fontu kasetne - viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu.
brūnais garausainis garausainais sikspārnis ("Plecotus auritus").
Eiropas garausainis garausainais sikspārnis ("Plecotus auritus").
Plecotus auritus garausainais sikspārnis.
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā).
liegs Glezns, trausls (par priekšmetiem).
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
dagrābt Grābt, raust (ko) papildus.
Graustiņu Grastiņu ezers - Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
grudināt Graust, rūkt (kā pērkons).
Grastiņu ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
Graustiņa ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
krausts Grausts.
sgrausts Grausts.
skrausts Grausts.
bābiņa Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
bābīna Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
bābiņš Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
drīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt; purināt; dīvelēt.
dīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt.
nikometalls Gultņu metāls, kas satur alvu (50-84% Sn, 0-14% Sb un 1,5-14% Ni), ar lielu cietumu un spiedes izturību, bet samērā trausls.
smalka Harlemas linu vai zīda audumi, ar sudrabu vai zeltu caurausti.
bērzlapjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, trausli, Latvijā konstatēts \~100 sugu, aug mežos, birzīs, purvos, lielākā daļa izmantojamas pārtikā.
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
iespraudīt Iebāzt, iespraust.
Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m.
ievilkties Ierausties, ierāpties (kur iekšā).
ietrausties Ierausties.
menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē.
forsāžas degkamera ierīce papildu degvielas dedzināšanai gāzes plūsmā aiz turbīnas ar nolūku paaugstināt tās temperatūru pirms reaktīvās sprauslas.
ieklupt matos (arī cekulā) iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt.
iesprauslāties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
iesprausloties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
iespraušļāties Iesprauslāties.
piedurt Iespraust (pie kā, kam klāt).
piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pārspraust Iespraust citā vietā; spraust vēlreiz, no jauna.
apspraust Iespraust kam apakšā.
iesprausties Iespraust sev (apģērbā).
iespraugāt Iespraust, ielikt (spraugā).
iesprīdināt Iespraust.
iesprauties Iesprausties.
epentētisks Iesprausts vārdā, parasti izrunas atvieglināšanai.
iesatrausties Ietrausties.
pārmejāt Iezīmēt robežu ar iespraustām meijām.
apmaidīt Iežogot ar mietiem (pāļiem), nospraust, apspraust ar kārtīm, jauniem kociņiem, zariem, norobežot.
izraustīties Ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi).
sašņaukāt Ilgāku laiku, nepārtraukti, saraustīti šņukstēt.
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes.
skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
noraustīt Īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu).
noraustīties Īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties.
nosprauslāties Īsu brīdi, vienu reizi sprauslot.
nosprausloties Īsu brīdi, vienu reizi sprauslot.
drepans Izburbējis, trausls.
drepens Izburbējis, trausls.
aizsprauslāties Izdot sprauslājošu skaņu.
izspirināties Izdrebināties, izraustīties (parasti par dzīvniekiem).
izgrauzēt Izgraustīt.
izpeisēt Izkārpīt, izkašņāt, izraust.
izšķibēt Izlauzt, izraustīt.
applūskāt Izplūkāt, izraustīt (mazliet, šur un tur) visapkārt.
iztrausties Izrausties.
izvalkāt Izraustīt.
driktēt Izrīkot, šurp un turp raustīt.
izšļākāt Izsprauslāt.
izpurslāt Izšķaudīt, izsprauslāt.
izšķaut Izšķaudīt, izsprauslāt.
izatrausties Iztrausties.
geto Jebkurš graustu rajons, ko labprātīgi vai piespiedu kārtā apdzīvo kāda mazākumgrupa.
aizkarināt Kaitināt, raustīt.
Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās.
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats.
izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus); kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
karaža Karaša, rupjas maizes rausis ar biezpienu virsū.
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
plirstiķis Kas viegls, plāns, trausls.
atmiekšķēties Kļūt trauslam (par kauliem).
aplūzāt Kļūt trauslam, viegli laužamam.
noknibināt Knibinot, raustot atdalīt, salasīt.
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums - uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
letālā imperfektā osteoģenēze konģenitāla vai hereditāra ļaundabīgā kaulu trausluma forma (autosomāli recesīva pārmantošana).
cerezīna vasks kosmētikas sastāvdaļa (trausls vasks, ko iegūst no ozocerīta minerāla), biezinātājs, antistatiķis, tiek izmantots aizsagkrēmos, matu kondicionētājos, krēmveida vaigu sārtuma līdzekļos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, dažiem cilvēkiem var izraisīt pastiprinātu jutīgumu.
orientācijas un stabilizācijas sistēma kosmiskā lidaparāta (KLA) sistēma, kas pavērš vajadzīgajā virzienā un saglabā KLA konstrukcijas elementu (radiatoru, Saules bateriju, optisko instrumentu, koriģējošā raķešdzinēja sprauslas u. c.) orientāciju.
jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās.
mērjūdze Krastā dabā nomērīts un nosprausts attālums noteiktā virzienā vienas jūras jūdzes garumā.
palmospazma Kratīgi, raustīgi krampji.
Selaginella kraussiana Krausa selaginella.
trauslā krava krava, kurai tās trausluma dēļ mešana vai izgāšana no transportlīdzekļa kravas kastes nav pieļaujama. Piemēram, stikla pudeles, elektroniskas ierīces, olas u. tml. Šo kravu īpaši apzīmē.
stirt Kustināt, kratīt, raustīt, tirināt.
aizkurs Kvēlojošas ogles, kas ir saraustas maizes krāsns atverē.
ektomorfija Ķermeņa konstitucionālais tips, kam raksturīga trausla un slaida miesas uzbūve; ādas (ektodermas veidojumu) kopējā virsma šeit ir relatīvi liela salīdzinājumā ar ķermeņa masu.
reaktīvā kustība ķermeņa kustība, ko izraisa reaktīvais vilces spēks, kurš rodas, no ķermeņa pa sprauslu izplūstot gāzes, tvaika u. c. strūklai; ķermenis kustas strūklas kustībai pretējā virzienā; izmanto reaktīvajos dzinējos un reaktīvajos šāviņos.
germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls, periodiskās sistēmas 32. elements, atommasa - 72,59, simbols Ge, zināmi 14 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls, ietilpst periodiskās sistēmas V grupā, simbols Sb (lat. "Stibium"), atomnumurs 51, atommasa - 121,75, zināmi 24 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
telūrs ķīmiskais elements - sudrabaini pelēka trausla viela (pusmetāls), periodiskās sistēmas 52. elements, Te, atommasa - 127,60, zināms 21 izotops, 8 no tiem ir stabili.
bismuts Ķīmiskais elements - sudrabaini sārts, trausls metāls, simbols Bi, atomnumurs 83, atommasa - 208,98, zināmi 19 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos.
sērs ķīmiskais elements S, cieta, trausla, dzeltena viela, atomnumurs - 16, atommasa - 32,06, zināmi 9 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
mangāns Ķīmiskais elements, sudrabaini balts, ciets, trausls metāls, periodiskās sistēmas 25. elements, Mn, atommasa - 54,9381, zināmi 8 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
ieraut Labi nopelnīt, saraust (naudu).
brūzēt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu); brūzgāt.
brūzāt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu).
brūzgāt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu).
brūzgāties Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu).
sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu.
Ziemeļsahalīnas līdzenums līdzenums Sahalīnas salas ziemeļu daļā, garums — \~300 km, platums — \~100 km, vidējais augstums — līdz 150 m, vietām salveida skrausti (augstums — līdz 592 m), austrumu piekrastē lagūnu virknes, ko no jūras atdala garas strēles.
nāra Lielāko tiesu zem ūdens augošs un ļoti trausls viengadīglapju augs dzeloņaini robotām, mieturī sakopotām vai iepretim stāvošām lapām, pa vienam novietotiem ziediem.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks.
knakšt Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, lūstot nelieliem, trausliem priekšmetiem.
izbojs Linsēklu lopbarības rausis.
kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties.
stervelēties Locīties, raustīties (agonijā) guļus (par dzīvniekiem).
sprandzīties locīties, raustīties; dandzīties.
dandzīties Locīties, raustīties.
lūpu horeja lūpu raustīšanās vai atkārtota lūpu spazma, parasti runājot.
sklerosfēra Lūzuma zona, zemes garozas ārējā cietā daļa, kas sastāv no cietiem, trausliem iežiem, kuros rodas lūzumi, ar biezumu 50-60 km.
rīļa Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks; rīma (2).
rīma Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks.
rijīgs Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs.
mirušais mats ļoti rupja, trausla šķiedra bez dabiskās krāsas un spīduma, serdene aizņem 90-95% no šķiedras diametra.
sīksts Ļoti skops, mantrausīgi taupīgs.
morbidamente Maigi, liegi, trausli, smalki.
teneramente Maigi, trausli, vāri.
tenero Maigi, trausli, vāri.
sievišķīgs Maigs, liegs, arī trausls, graciozs (piemēram, par stilu).
nežns Maigs, trausls.
maigstīt Maigstes spraust.
cope Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu.
cops Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu.
gaunerība Mantkārība, mantrausība, skopulība.
āmarīma Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks; amarīļa.
amarīļa Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks.
gauneris Mantkārīgs, mantrausīgs, skops cilvēks.
mantkrāpīgs Mantkārīgs, rausīgs.
badenis Mantrausīgs cilvēks.
mantrausis Mantrausīgs cilvēks.
gaunerīgs Mantrausīgs, mantkārīgs, skops.
bada stakle mantrausīgs, nepiepildāms cilvēks, badakāsis.
rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļu rāvējs.
rīkļu rāvējs mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļurāvējs.
mantasgars Mantrausīgs, skops cilvēks.
mantaspūķis Mantrausīgs, skops cilvēks.
gābžis Mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek; gūbiķis gābiķis.
gūbiķis gābiķis mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek.
bada kāsis mantrausis, skopulis.
grābējs Mantrausis.
mantgūbis Mantrausis.
mantguvis Mantrausis.
mantjēcis Mantrausis.
mantplēsis Mantrausis.
naudaskāsis Mantrausis.
naudrausis Mantrausis.
rauša Mantrausis.
rausējs Mantrausis.
rāvējs Mantrausis.
osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija.
dezintegrators Mašīna trauslu, arī plastisku materiālu smalkai malšanai.
sarkanlūstamība Materiāla trausla sagrūšana noteiktā augstā temperatūrā.
aukstlūstamība Materiāla trausla sagrūšana triecienliecē zemā, negatīvā temperatūrā.
trihorekse Matu trauslums.
petite maza un trausla (par sievieti).
minimālais ātrums mazākais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kad var pārvietoties laideni, bez raustīšanās.
pāausis Mazi caurumiņi pastalas malās, kur iever auklas; pārausis; pāravi.
pakrausēt Mazliet krausēt.
pakraustīt Mazliet kraustīt.
paspraust Mazliet pavirzīt un saspraust, piespraust.
aizstostīties Mazliet stostīties, raustīt valodu.
pastirināt Mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties).
būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis; būda; grausts.
medus rausis medusrausis.
nelaidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo krasi nevienmērīga darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga nelaidena ieslēgšana notiek ar vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, kas rada gaitas raustīšanos.
hidroekstrūzija Metāla spiedienapstrāde (hidrostatiskā presēšana) šķidrumā; izmanto grūti deformējamu un trauslu metālu un to sakausējumu presēšanai.
mietēt Mietus likt; miet (1); uzspraust mietā.
lejnieks Miežu rausis.
moa Milzīgi, izmiruši, līdz 3,5 m augsti, strausveidīgi putni, nesamērīgi mazu galvu ar īsu, asu knābi, masīvām, skriešanai piemērotām kājām, dzīvoja Jaunzēlandē no pliocēna, iznīcinājuši maoru mednieki.
trauslkājods Milzu trauslkājods - trauslkāju dzimtas suga ("Pedicia rivosa"), Latvijā aizsargājama.
stanciēnits Minerāla retinita pasuga melnā krāsā, ļoti trausls, praktiski gandrīz nesatur dzintarskābi.
neiromiotonija Miotonija, ko izraisījuši perifēriskā nerva elektriskās aktivitātes traucējumi; raksturīgs stīvums, kavēta atslābšana un nekoordinēta muskuļšķiedru rauste.
molibdaina Molibdēns, spožs, trausls metāls, grūti kūst, bet tikpat viegli kaļams kā dzelzs.
pārtrauce [motora darbībā] motora darbības defekts, kas izpaužas tās īslaicīgā pārtraukšanā, un visbiežāk gadās, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela; pārtrauču sērija izraisa motora raustīšanos.
nemierīgs miegs murgains, saraustīts miegs.
favela Nabadzīgu mājokļu, būdiņu rajons Brazīlijas pilsētās; graustu rajons.
Etošas nacionālais parks nacionālais parks Āfrikas dienvidu daļā, Namībijas ziemeļos, platība 67000 kvadrātkilometru, dibināts 1958. g., vidusdaļā solončaks, sālszāļu tuksnesis, dzeloņainu krūmu audzes, akāciju, eiforbiju savannas, antilopes, zebras, žirafes, ziloņi, lauvas, gepardi, leopardi, tumšie degunradži, strausi.
onihorekse Nagu trauslums un lūšana.
kaulīnija Najādu dzimtas ģints ("Caulinia"), maigi, trausli, ūdenī iegrimuši viengadīgi augi, lapas šauri lineāras, ar sīkzobainu malu, īsu maksti un austiņām, 45 sugas, Latvijā 2 sugas, abas aizsargājamas un ļoti reti sastopamas.
ieplūkāt Nedaudz plēst, raustīt.
ieplūkt Nedaudz plēst, raustīt.
pavirgāt Nedaudz, mazliet raustīt, plosīt, plūkāt.
tramīgs miegs nedziļš, saraustīts miegs.
murkšļāt Neglīti, sprauslājot ēst vai dzert.
uzsprauslāt Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
uzsprauslot Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
pasprauslāt Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
pasprauslot Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
onihotillomānija Neirotiska nagu knibināšana, raustīšana.
nosarausties Nejauši tikt noraustam.
kuraška Neliels plācenis, rausis.
pļurķītis Neliels priekšmets, ko var kaut kur iespraust (piemēram, zibatmiņa).
nedrošs Nenoteikts, saraustīts, arī nepilnīgs.
lepetka Neraudzētas mīklas rausis.
fibrillācija Neregulāra muskuļaudu raustīšanās.
peotilomānija Nervozs paradums raustīt dzimumlocekli.
vienāds Nesaraustīts, vienmērīgs (piemēram, par elpu).
badakšņa Nesātis, negausis; rīma; mantrausis.
bokšterēt Neskaidi, saraustīti runāt; šļupstēt.
bokšķerēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
boksturēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
boksturot Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
mātesrausis No labas kvalitātes izejproduktiem gatavots rausis ar uzliektām malām un burkānu pildījumu vidū.
smiltis no smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumiem)
sasadurstīties Nobīstoties nevirzīties uz priekšu, sākt raustīties (parasti par zirgu).
atskarbis Nodriskāts, saraustīts.
nūdrabēt Nodrupināt, noraust.
aizraustīt Nogādāt, vairākkārt raustot, raujot.
nokrausēt Nokrausīt.
nokraust Nokrausīt.
nokrausēties Nokrausīties.
nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
notraust Noraust (1), notraukt (1).
novicēt Noraust, notraukt (ar vicu).
notrausties Norausties.
nostirināt Noraustīt kājas.
nosaraustīties Noraustīties.
apraustīt Noraustot uz leju (visapkārt vai vairākās vietās), sakārtot.
nodrebēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
notrīcēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
notrīsēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
nosprūžlēties Nosprauslāties.
nosasprauslāties Nosprausloties.
nosprauslāt Nosprausloties.
nosprauslot Nosprausloties.
marķēt Nospraust (kā) robežas; iezīmēt (2).
nodurstīt Nospraust ar latām, zedeņiem.
maidīt Nospraust maidus, arī dzīt pāļus un mietus.
pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piemēram, ceļu, robežu).
aizkorēt Nospraust.
nospraidīt Nospraust.
nospraustīt Nospraust.
nostigot Nospraust.
apaļrausis Noteikta veida rausis, kūka.
nosatrausties Notrausties.
bikstīklis Ogļu aprausējs, rušinātājs daikts, stienis.
atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko cieši savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
piedripināt Padrebināt, paraustīt.
Cīravas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zierausch, krieviski — Ciravskaja.
saplūrēt Pamatīgi saraustīt aiz matiem.
cīstiņš Pankūka, pannas rausis.
kugele Pankūka, rausis (parasti slikti izcepts).
kaukša Pannas rausis, pankūka.
šņirkstēt Par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests.
siltumnīcas stāds pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks.
strukturālais parametrs parametrs, kas raksturo kādu sistēmas vai tās elementa struktūras īpašību un kas noteikts, tieši izmērot, piemēram, sprauslu izsmidzināšanas spiediens, atstarpes lielums u. c.
Matteuccia struthiopteris parastā strauspaparde.
Ptilium crista-castrensis parastā straussūna.
zvirpis Parastais dižknābis ("Coccothraustes coccothraustes", senāk "Lotia coccothraustes").
pasarausties Parausties (apakšā).
pieraustīt Paraustīt, mēģināt pievērst uzmanību.
iesibāt Paraustīt, paplucināt (aiz matiem).
pakulstīties Paraustīties, paplivināties (vējā).
paraustralopithecuas Paraustralopiteki.
iztīklot Pārklāt, cauraust tīklveidā.
multiplais paramioklonuss pārmantota slimība ar miokloniskām lēkmēm (autosomāli dominanta pārmantošana): bilaterāla lēkmjveida muskuļu raustīšanās (visbiežāk plecu joslā); apziņa nav aptumšota; cīpslu refleksi normāli vai simetriski pastiprināti; psihiska uzbudinājuma laikā muskuļu raustīšanās palielinās, miegā zūd.
pārtrausties Pārrausties.
patrusins Patrausls.
rušiņa Pavarda bedre ar kvēlojošām oglēm, kas apraustas ar pelniem tika rūpīgi glabātas, lai nākamajā dienā varētu atkal uguni iekurt.
iespraudums Paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (1).
iespraudums Paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (2).
pierausums Paveikta darbība, rezultāts --> pieraust (1); augs, tā daļa, kam ir pierausta augsne.
iegramstīt Pavirši, arī mazliet iegrābt (1), ieraust (1); iegrābāt, iegrābstīt.
samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla.
Plecotus austriacus pelēkais garausainis.
Matteuccia pensilvanica Pensilvānijas strauspaparde.
nosprausties Piespraust (sev) ko lielākā daudzumā.
knopkot Piespraust ar spraudītēm.
aizsprausties Piespraust sev (ko).
piekniepēt Piespraust, piediegt.
piekabelēt Piespraust, piestiprināt.
uzspraugt Piespraust, uzmaukt.
daspraust Piespraust.
kniepēt Piespraust.
piecirst Piespraust.
piedurstīt Piespraust.
piespoķēt Piespraust.
piespraugt Piespraust.
piesatrausties Pietrausties.
Štrausberga Pilsēta Vācijā ("Strausberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
Fohenštrausa Pilsēta Vācijā ("Vohenstrauss"), Bavārijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
čaga Pirmais ledus, kas ir trausls un nenoturīgs.
karaša Plācenis no rupjiem tumšiem miltiem (igauņu "karask" - rausis, plācenis).
kampuka Plācenis, rausis.
ķirdavacka Plācenis, rausis.
ļapuška Plācenis, rausis.
lepetka Plācenis, rausis.
epiorniss Plakankrūšu putnu kārtas ("Aepyornithiformes"), ļoti liels (līdz 5 m augsts), strausam līdzīgs putns, kas dzīvoja Madagaskaras salā un izmira 17. gs.; epiornisu olas, 34 cm garas, vēl 20. gs. vidū bija atrodamas šajā salā.
vafele Plāns, trausls konditorejas izstrādājums ar rūtiņveida vai šūnveida rakstu.
Malvas plato plato Indostānas pussalas ziemeļrietumu daļā, Indijā, augstums — 200-600 m (Bainstora kalns — 614 m), smilšakmeņi, bazalta lava, kāpļveida līdzenumi mijas ar nogludinātiem skraustiem.
malācija Plaukstu āmurveida kustības (piem., horejas gadījumā); rauste.
dirknīt Plēst, raustīt.
duzt Plīst (par trausliem priekšmetiem).
līpēties Plīvot, raustīties, šaudīties (par liesmu).
čīgāt Plucināt, plūkt (vilnu), raustīt, plūkāt matus kādam.
encēt Plūkāt, raustīt, mocīt.
vendzēt Pļāpāt, nepārdomāti, saraustīti runāt.
ptiloze Pneimokoniozes veids, ko izraisa strausa spalvu putekļu ieelpošana.
nosa- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā.
noza- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā.
strūklprinteris Printeris, kas rakstzīmju attēlus uz papīra atveido, no kapilārām sprauslām izsmidzinot krāsvielas strūklu.
sašķurināties Purināties, nopurināties, raustīties.
strausveidīgie Putnu kārta, tikai 1 suga - strauss; lielākais recentais putns (augstums - līdz 2,5 m, masa - līdz 100 kg).
nandu Putnu klases nandveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Rhea"), strausam līdzīgs trīspirkstains putns (Dienvidamerikā) ar vāji attīstītiem spārniem.
dižknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Coccothraustes"), dziedātājputns ar druknu siluetu, knābis spēcīgs, resns, konisks.
sprostnogurums putnu tehnoloģiskā slimība, kas saistīta ar kalcija trūkumu barībā; galvenās pazīmes ir samazināts muskuļu tonuss, kāju paralīze, osteoporoze, kaulu trauslums.
skraukšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
skraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
kraukšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim.
kraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim.
izšķirbāt Radīt šķirbas (piemēram, izraustot pakojumu starp sienas baļķiem).
raušļāt Rakņāt, raust.
raušņāt Rakņāt, raust.
ķīmiskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada ķīmiskajās reakcijās radušos karstu gāzu izplūde pa dzinēja sprauslu; gāzu izplūdes ātrums sasniedz apmēram 5 km/s, un tiem ir liela vilce; galvenais kosmisko raķešdzinēju tips.
trauslā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina thrausta"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti.
remsties Rāpties (uz augšu), rausties.
rauslis Rausējs, mantrausis; alkata.
speķarausis Rausis ar speķa pildījumu; speķa rausis.
speķrausis Rausis ar speķa pildījumu; speķa rausis.
speķa rausis rausis ar speķa pildījumu; speķrausis.
dzīt mantu (arī naudu) raust bagātību.
rausēt Raust, rušināt; rausāt.
rausta Rauste, raustīšanās.
raustiklis rausteklis (2).
selkāt raustīdamies raudāt.
plūkt matus (arī aiz matiem, bizes, aiz bizēm) raustīt matus (bizes), lai izraisītu sāpes.
brusināt Raustīt, saraustīt (bikses).
ģorgāt raustīt.
iekšdedzes reaktīvie dzinēji reaktīvie dzinēji, kuros degvielas sadedzes enerģija tiek pārvērsta caur sprauslu izplūstošās degšanas produktu gāzu strūklas kinētiskajā enerģijā.
iesprausties Refl. --> iespraust (1); tikt iespraustam.
raustīties Refl. --> raustīt(1); tikt raustītam.
saraustīties Refl. --> saraustīt(1); tikt saraustītam.
tirināties Refl. --> tirināt; arī raustīties, kratīties.
uzsprausties Refl. --> uzspraust (1); tikt uzspraustam.
uzsprausties Refl. --> uzspraust (2); tikt uzspraustam.
uzsprausties Refl. --> uzspraust (3); tikt uzspraustam; uzspraust sev ko, piemēram, matus, svārkus, uz augšu.
Marsabita rezervāts rezervāts Kenijas ziemeļu daļā (“Marsabit”), platība 26700 kvadrātkilometru, izveidots 1948. g. atsevišķu dzīvnieku sugu saglabāšanai (Grevi zebras, strausu ziemeļu pasuga).
aprausums Rezultāts --> apraust.
martensīta struktūra rūdīta tērauda struktūra, ar oglekli pārsātināta alfa dzelzs; jo lielāks oglekļa saturs tēraudā, jo dzelzs vairāk pārsātināta, kristāliskais režģis vairāk deformēts un lielāka martensīta cietība un trauslums.
pārrūdīt Rūdot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk ciets, trausls, ka samazinās (kā) elastība.
sklandu rausis rudzu miltu rausis ar uzlocītām malām un sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu; sklandrausis.
pierušināt Rušinot (zemi, augsni), pievirzīt (to pie augiem, to daļām); pieraust (1).
aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu).
vikņīt Saberzt un saraust.
čupināt Sabužināt (matus), raustīt aiz matiem, nerrot, pazobot.
sagūbīties Sagrābties, saraust sev.
kā olas čaumala saka par ko plānu, trauslu.
kā siets saka par ko tādu, kurā ir daudz caurumu, arī bojājumu, arī par trauslu miegu.
guļ kā zaķis vaļā acīm saka, ja kādam ir trausls miegs, ja kāds nespēj aizmigt.
kā smilga saka, ja kāds (parasti meitene) ir ļoti tievs, sīks, trausls.
kā pūķis saka, ja kāds ir ļoti mantrausīgs, nenovīdīgs.
nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja kāds ir mantrausīgs, alkatīgs.
sagaust Sakrāt, saraust, savākt.
sagauzt Sakrāt, saraust, savākt.
ieraustīt Sākt šurp un turp raustīt vai grūstīt.
saraustīt Sākt, parasti pēkšņi, raustīt; īsu brīdi raustīt.
saraustīties Sākt, parasti pēkšņi, raustīties (parasti par ķermeni, tā dalām); īsu brīdi raustīties.
Iturupa Sala Kuriļu salu grupā, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, platība - 6725 kvarātkilometri, veido vulkāniski masīvi un skrausti, augstums - līdz 1634 m, 48 vulkāni (8 no tiem - darbīgi), krasti augsti, krauji.
konglutinēt Salīmēt kopā, arī tas pats, kas konglomerēt, saraust vienā kopā, čupā.
pastūrains Samērā straujš, saraustīts, nevienmērīgs (par kustībām).
pačagans Samērā trausls (par miegu).
pačamīgs Samērā trausls (par miegu).
patrausls Samērā, arī mazliet trausls.
malzīt Sāpēs mētāties, raustīties.
saķauzt Saraust (2).
kapēt Saraust kaudzē, sakrāt.
aizgūties Saraust priekš sevis.
sarauņāt Saraust, sabikstīt.
aizgūt Saraust, sagrābt.
satrausties Sarausties.
dilacerācija Saraustīšana, saplosīšana.
sačīgāt Saraustīt (parasti aiz matiem), lai nodarītu sāpes.
saramstīt Saraustīt.
saverkstīt Saraustīt.
disfrāzija Saraustīta runa kā smadzeņu centru bojājuma sekas.
sanaistīties Saraustīties, sastaipīties.
nevienāds Saraustīts, nevienmērīgs (piemēram, par elpu).
nervozs Saraustīts, nevienmērīgs.
apdurt Saspraust (parasti ko asu kam apkārt); apspraust.
aizdurstīt Saspraust (vairākus objektus) aizsprostojot.
atbāzīties Saspraust apģērbu uz augšu (aizbāžot stūrus aiz jostas vai tml.).
aizkniepēt Saspraust ar kniepadatām.
saspraugāt Saspraust, sastiprināt.
sabāzīt Saspraust.
sakniepēt Saspraust.
samaidīt Saspraust.
savaņķelēt savākt, kopā saraust, ar rokām kopā sagrūst.
guģis Savienojumā "mantas guģis" - mantrausīgs, alkatīgs cilvēks.
trūslu Savienojumā ar "rūslu" raksturo kaut ko trauslu, neelastīgu.
trušu Savienojumā ar "rušu" atdarina trauslas alkšņa mizas lūšanas troksni.
rūslu Savienojumā ar "trūslu" raksturo kaut ko trauslu, neelastīgu.
rušu Savienojumā ar "trušu" atdarina trauslas alkšņa mizas lūšanas troksni.
Krausa selaginella selaginellu suga ("Selaginella kraussiana").
pindols sens griestu rotājums (izgatavots no kartupeļa, kurā iesprausti koka spieķi, kuru galos piestiprināti krāsaini papīra gabali).
mūmijas Sēņotnes blīvi caurausti augu orgāni, daļēji saglabājoties to normālajam veidam, piemēram, augļu parastās puves mūmijas saglabājas ziemā augļu koku zaros.
sagūbīt Sev saraust, tā, ka tikai lai cits nedabū.
egrete Sieviešu cepurei stāvus piesprausta spalva vai kāds cits tamlīdzīgs rotājums.
garausainais sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus auritus"), ķermeņa garums - 41-53 mm, ausu garums - 31-43 mm, ausis parasti noliektas atpakaļ (atgādina āža ragus), lidojumā tās ir iztaisnotas; brūnais garausainis; Eiropas garausainis.
pelēkais garausainis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus austriacus"), kas tiek nodalīta kā atsevišķa suga, bet dažkārt uzskatīta par garausainā sikspārņa pasugu.
tvaika turbīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš kinētiskajā enerģijā un pēc tam rotējošās vārpstas mehāniskajā darbā; izplūstot pa sprauslām, tvaiks nonāk izliektas formas darba lāpstiņu kanālos, kur, tvaika strūklai mainot virzienu, rodas centrbēdzes spēks, kas izraisa rotora griešanos.
mirgošanas aritmija sirds ritma traucējums - nekoordinēta atsevišķu muskuļšķiedru raustīšanās (priekškambaru sistoles vietā); fibrilācija.
neitralizēšana Skābes samazināšana jēlādās pēc miecēšanas, miecēšanas procesa pabeigšana; ja āda netiek neitralizēta, tā kļūst cieta un trausla.
nopurkšķēties Skaļi nosprausloties (par zirgu).
drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
pārmesties Skanēt saraustīti, ar traucējumiem, mainīgā augstumā (par balsi, melodiju).
klipiņš Sklandu rausis.
dižrausis Sklandurausis.
badokšņa Skops, mantkārīgs, mantrausīgs cilvēks (kas skopuma dēļ dzīvo pusbadā, neatļaujas iegādāties nepieciešamo).
kābaka Skops, mantrausīgs cilvēks.
kābaks Skops, mantrausīgs cilvēks.
sīkstdirsis skopulis, mantrausis.
gnīda Skopulis; mantrausis.
Vetrenijpojass Skrausts Krievijas Arhangeļskas apgabalā un Karēlijas Republikā, garums - 200 km, augstums - līdz 344 m.
krimslīgs Skrimšļains, trausls.
strūklas skrubers skrubers, kurā piemaisījumus uztver no sprauslām izsmidzināts šķidrums.
gracils Slaids, trausls.
gainīt Slaucīt, raust nost (piemēram, sviedrus, asaras).
apslaucīt Slaukot notīrīt, noraust, arī apsusināt.
brūcene Slikta, nolaista mājele, grausts; sabrukusi vai brūkoša būda; būcenis.
caurs miegs slimīgs, trausls miegs.
drupināt Smalcināt nelielās daļās (piemēram, ko irdenu, trauslu).
maigs Smalks, trausls, vārīgs (par augiem, to daļām).
Taklamakana tuksnesis smilšu tuksnesis Ķīnas rietumos (angļu val. "Taklamakan"), Tarimas līdzenuma vidienē, platība - \~270000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - 1000 km, platums - līdz 400 km, augstums pārsvarā - 800-1300 m, atsevišķi skrausti līdz 1664 m.
dikalēties Spārdīties, raustīties.
dikāties Spārdīties, raustīties.
kuinīties Spārdīties, raustīties.
plucināt Spēcīgi raustīt (parasti par vēju).
kulstīt Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplūkāt (3).
saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplucināt (3).
sastirināt Spert, noraustīt kājas.
slaidā spīgulīte spīgulīšu suga ("Psathyrella gracilis"), kuras augļķermeņi ir ļoti sīki un trausli.
konverģējoši diverģējoša sprausla sprausla, ar kuru var sasniegt ļoti lielu (gāzes vai tvaika) izplūdes ātrumu, kas pārsniedz skaņas ātrumu; izmanto aktīvās turbīnās un reaktīvos dzinējos.
forsunka Sprausla.
aizsprauslāt Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
aizsprauslot Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
piesprauslāt Sprauslājot apslapināt.
uzspurslāt Sprauslājot apsmidzināt.
sasprauslāt Sprauslājot aptašķīt.
saspraušļāt Sprauslājot aptašķīt.
atsprauslāties Sprauslājot atsaukties, atbildēt.
atsprauslāt Sprauslājot attīrīt kaklu (kur kaut kas iestrēdzis).
sprausļot sprauslājot burties.
iesprauslāt Sprauslājot ievirzīt (kur iekšā).
iesprauslot Sprauslājot ievirzīt (kur iekšā).
izpurkšļāt Sprauslājot izšļakstīt, izlaistīt.
atspurkt Sprauslājot izšļākt.
aizsprauslot Sprauslājot pārklāt ar šķidrumu.
burzgalēt Sprauslājot rakņāties ar purnu kādā šķidrumā.
uzsprausļot Sprauslājot uzburt.
uzsprauslāt Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
uzsprauslot Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
sprauslis Sprauslas.
spraudāt sprauslāt (1).
spraušļāt sprauslāt (1).
spurdzināt Sprauslāt (1).
spurgt Sprauslāt (1).
spurkšēt Sprauslāt (1).
spurkšķēt Sprauslāt (1).
prūšļot Sprauslāt (par zirgu, arī par cilvēku, kas mazgājoties sprauslo); prūstēt.
prūstēt Sprauslāt (par zirgu, arī par cilvēku, kas mazgājoties sprauslo).
aizbrūzgāties Sprauslāt īsu laika sprīdi, iesprauslāties.
špurkt Sprauslāt, aizturēti smieties.
prūšļāt Sprauslāt, prūšļot.
sprukštāt Sprauslāt, spurkšķēt kā zirgs.
sprukšļāt Sprauslāt, šķaudīt.
sprukšļot Sprauslāt, šķaudīt.
sprūšļāties Sprauslāt, šķaudīt.
spurgalāt Sprauslāt, šķaudīt.
brūzgalēt Sprauslāt, šļākt.
purkšļāt sprauslāt.
prauslāt Sprauslāt.
prauslot Sprauslāt.
purskāt Sprauslāt.
puršķēt Sprauslāt.
purslāt Sprauslāt.
puršļāt Sprauslāt.
spraislāt Sprauslāt.
spraukslāt Sprauslāt.
spraukšļāt Sprauslāt.
spraukšļot Sprauslāt.
spraušļot Sprauslāt.
sprūkšļāt Sprauslāt.
sprūslāt Sprauslāt.
sprūšļāt Sprauslāt.
sprūžlet Sprauslāt.
spurkšt Sprauslāt.
špurkšt Sprauslāt.
apsprauslāt Sprauslojot apriebt (kaiti, kas radusies no izbailēm).
apsprauslot Sprauslojot apšķiest (parasti ar siekalām).
izsprauslāt Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izsprauslot Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
purkšēt Sprauslot.
purkšķēt Sprauslot.
purkstēt Sprauslot.
sprauslāties Sprauslot.
sprūkslot Sprauslot.
spurslāt Sprauslot.
spraudīt Spraust (kur vairākus, daudzus priekšmetus), piemēram, lai ko greznotu, iezīmētu.
špilkāt Spraust ar spraužamadatu.
aizspraust Spraust ciet.
štepselēt Spraust elektrības kontaktligzdā spraudkontaktu.
spraudīt Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu.
likt uz āķa (arī uz makšķeres) spraust, durt uz makšķeres āķa.
likt uz makšķeres (arī uz āķa) spraust, durt uz makšķeres āķa.
dakstīt Spraust, spraudīt.
sprausta Spraustava, kurā iesprauž aizdegtu skalu.
spraustene Spraustava.
sprengties Sprausties, spraukties, līst.
lāters Spraustuve - tureklis degošam skalam.
lāteris Spraustuve jeb bābiņa - tureklis degošam skalam.
spraustulis Spraustuve.
korēt Sprostot, spraust, pārklāt.
savillāt Stipri raustīt, plūkāt.
savilnāt Stipri raustīt, plūkāt.
batārisms Stostīšanās, valodas raustīšana.
plūstošā modernitāte strauji noritošu pārmaiņu raksturojums sabiedrībā, kas piedzīvo sabiedrības struktūru (piemēram, ģimenes, darba kolektīva, virtuālās grupas) trauslumu, īslaicīgumu, ievainojamību, nepārtrauktu mainību.
plerēze strausa spalvu rotājums uz sieviešu cepures.
matteuccia Strauspapardes.
onocleaceae Strauspaparžu dzimta.
onokleja Strauspaparžu dzimtas ģints ("Onoclea"), dekoratīvi augi ar gaišzaļām lapām, kas piemēroti mitrām vietām.
osmunda Strauspaparžu dzimtas ģints ("Osmunda"), dekoratīvs augs ar gaišzaļām lapām.
Pensilvānijas strauspaparde strauspaparžu suga ("Matteuccia pensilvanica"), ko Latvijā reizēm audzē dārzos.
parastā strauspaparde strauspaparžu suga ("Matteuccia struthiopteris syn. Struthiopteris filicastrum") ar garām, piltuvveidīgi sakārtotām plūksnainām lapām.
Struthio camelus strauss.
strauši Strauss.
strausis Strauss.
ptilium Straussūnas.
parastā straussūna straussūnu suga ("Ptilium crista-castrensis").
dienvidstrausis Strausu suga, tiek audzēta krāšņo spalvu dēļ īpašās strausu fermās, gk. Dienvidāfrikā.
struthio Strausveidīgo kārtas ģints.
strutnioniformes Strausveidīgo putnu kārta.
sakrist matos strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem; sakauties.
krist matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
krist (arī klupt) matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
struthiopteris Struthiopteris filicastrum - parastās strauspapardes "Matteuccia struthiopteris" nosaukuma sinonīms.
plunžersūknis Sūknis, kas ar lielu spiedienu padod dozētu degvielas daudzumu dīzeļmotora sprauslām.
briesmonība Šausmas, drausmas, briesmas.
drūsmīgs Šausmīgs, drausmīgs, baismīgs.
dirbņa Šaušalas, drebuļi, drausmība.
emu Šīs ģints suga ("Dromaius novaehollandiae"), \~2 m augsts putns, masa - 40-50 kg., apspalvojums tumšbrūns, vaigi un kakls kaili, dzīvo Austrālijas stepēs, līdzīgs Āfrikas strausam.
spūkšēt Šķaudīt, sprauslāt (kā kaķis).
šķaudaloties Šķaudīt, sprauslāt.
spurgāties Šķaudot sprauslāt.
vaibstīties Šķoboties, raustoties vilkties grimasē (par seju, tās daļu).
smidzināties šļakstīt, izsmidzināt, sprauslāt.
murkšļāties Šļakstīties, sprauslāt ūdenī.
aizsprauslāt Šņācot, šķaudot, sprauslājot aizdzīt, padzīt.
dībelēt Šurp un turp grūstīt, raustīt.
patrausls Tāds, kam ir samērā trausla ķermeņa uzbūve (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sprauslains Tāds, kam ir vairākas sprauslas.
turboreaktīvs Tāds, kam vilce rodas, gāzes strūklai plūstot no reaktīvās sprauslas.
glezns Tāds, kas atbilst izsmalcinātām estētiskām prasībām (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī trausls, vārs.
vārs Tāds, kas atbilst izsmalcinātām estētiskām prasībām, arī trausls, vārīgs (par priekšmetiem).
lūzīgs Tāds, kas ātri lūst; trausls.
strebulīgs Tāds, kas baidās, raustās, arī spārdās (par dzīvniekiem); straujš, nemierīgs.
sturbulīgs Tāds, kas baidās, raustās, arī spārdās (par dzīvniekiem); straujš, nemierīgs.
sprauslains Tāds, kas ir apsprauslots, notraipīts ar siekalām vai puņķiem.
sīkkaulains Tāds, kas ir kalsns, ar trauslu ķermeņa uzbūvi.
stingrs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to dalām, arī par augu kopumu).
spēcīgs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
stiprs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
sarkanlūzens Tāds, kas ir trausls sarkankvēlē.
glezns Tāds, kas ir vārs, trausls un kam nepieciešama rūpīga, saudzīga kopšana (par augiem).
baismīgs Tāds, kas izraisa drūmas, nomācošas izjūtas; tāds, kas izraisa lielas bailes; briesmīgs, drausmīgs.
drebulīgs Tāds, kas kustas nevienmērīgi, saraustīti.
vārīgs Tāds, kas nelielā (kā) iedarbībā bojājas (piemēram, lūst, drūp); arī trausls (1).
raustīgs Tāds, kas raustās (1).
raustīgs Tāds, kas raustās (2).
raustīgs Tāds, kas raustās (3).
trapjš Tāds, kas runā īsi, saraustīti.
brūzga Tāds, kas sprauslā.
birzīgs Tāds, kas viegli birst; trausls.
lūzens Tāds, kas viegli lūst; trausls.
sīkstulīgs Tāds, kas, parasti mantrausīgi, taupa, krāj naudu, mantu; arī skopulīgs.
neizturīgs Tāds, kas, piemēram, trausluma, vājuma dēļ nav spējīgs izturēt kādu ārēju (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Arāvalli grēda Tara tuksneša austrumu robeža Indijas ziemeļrietumos (_Arāvalli Range_), atliku skrausts, ko veido gneisi un kvarcīti, stiepjas aptuveni 670 km dienvidrietumu virzienā, augstākā virsotne - 1722 m vjl. (Guru kalns).
raustīklis Tas, ar ko rausta.
iespraudenis Tas, kas iesprausts starpā.
tēne Tas, kas ir ļoti plāns, trausls; izdilis.
rausa tas, kas rauš visu iekšā, labs vai slikts; arī mēslu rausējs kūtī.
sīkstuļoties Taupīt, krāt naudu, mantu, parasti mantrausīgi; arī skopoties.
māņsvilnis Tauriņu kārtas dzimta ("Pyraustidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 10-40 mm), galva gluda, klāta ar matveida zvīņām, Latvijā konstatētas 73 sugas.
lappārdale Tekstapstrādes un datorizdevniecības operācija, kas pārnumurē lappuses gadījumos, kad tiek iesprausts vai izmests teksts, pārvietotas rindkopas vai arī izdarītas kādas citas izmaiņas.
Šorija Teritorija Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidu daļā, kur dzīvo šori, ietver daļu Salairas skrausta, Abakanas grēdas un Kuzņeckas Alatava, lielākās pilsētas - Meždurečenska un Taštagola.
aizarausties Tikt aizraustam prom.
aizarausties Tikt apraustam.
apsarausties Tikt apraustam.
iesarausties Tikt ieraustam, parasti neviļus, negribēti.
izarausties Tikt izraustām, parasti neviļus, negribēti.
izaraustīties Tikt izraustītam, parasti neviļus, negribēti.
mežģīties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām).
mesties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
pasasprausties Tikt paspraustam.
disrefleksija Traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā d., veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus. Raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu.
Chara fragilis trauslā hara.
Cladophora fracta trauslā kladofora.
stiklene Trausla meitene.
Agropyron fragile trauslā pavārpata.
Cystopteris fragilis trauslā pūslīšpaparde.
Tortella fragilis trauslā vijzobīte.
Salix fragilis trauslai vītols.
alkšņlapainais kazenājs trauslais krūklis ("Frangula alnus").
krūkļa Trauslais krūklis ("Frangula alnus").
krūkle Trauslais krūklis ("Frangula alnus").
krūklenājs Trauslais krūklis ("Frangula alnus").
krūklenes Trauslais krūklis ("Frangula alnus").
krūklkoks Trauslais krūklis ("Frangula alnus").
krustābele Trauslais krūklis ("Frangula alnus").
pulverkoks Trauslais krūklis ("Frangula alnus").
kazeņu koks trauslais krūklis (“Frangula alnus”).
šķetrs Trauslais vītols ("Salix fragilis").
Agropyron sibiricum trauslās pavārpatas "Agropyron fragile" nosaukuma sinonīms.
limoniidae Trauslkāju dzimta.
chionea Trauslkāju dzimtas ģints.
dicranota Trauslkāju dzimtas ģints.
hixatoma Trauslkāju dzimtas ģints.
pedicia Trauslkāju dzimtas ģints.
čamīgs Trausls (par miegu).
ķets Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums; čuguns.
čuguns Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums; ķets.
putna miegs trausls miegs, ko var viegli pārtraukt; neliels brīdis miega, pēc kura cilvēks jūtas atspirdzis.
akanta arabeska trausls spirālveida vijums korintiskā ordera kapitelī.
plīsains Trausls, lūzens.
vārs Trausls, smalks, arī fiziski neizturīgs, vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); arī glezns (2).
kā niedre trausls, tāds, kas ātri, viegli lūst.
nevarīgs Trausls, vājš, maigs (par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
nespēcīgs Trausls, vārgs (par augiem, to daļām).
trapans Trausls, vārgs.
trupans Trausls, vārgs.
časls Trausls, vārīgs.
fragils Trausls, vārīgs.
ķiekans Trausls, vārīgs.
traušļa Trausls, viegli laužams koks.
braka Trausls, viegli lūstošs; lietošanai nederīgs.
braks Trausls, viegli lūstošs; lietošanai nederīgs.
trauds Trausls; trasks.
čaubens Trausls.
drauzs Trausls.
grauzs Trausls.
šķibs Trausls.
sprēgains Trausls.
traskans Trausls.
trasks Trausls.
trass Trausls.
traukšans Trausls.
trausans Trausls.
trauslīgs Trausls.
trauss Trausls.
traušs Trausls.
trosls Trausls.
trusls Trausls.
trušls Trausls.
truss Trausls.
vārība Trauslums, maigums, jutīgums.
fragilitāte Trauslums.
reaktīvā turbīna turbīna, kurā ievērojama daļa darbķermeņa (šķidruma, gāzes, tvaika) potenciālās enerģijas pārvēršas mehāniskajā enerģijā darbrata kanālos, kam ir reaktīvās sprauslas forma; šajos kanālos darbķermeņa strūkla attīsta reaktīvo spēku.
turboreaktīvais divkontūru dzinējs turboreaktīvais dzinējs ar gaisa plūsmas sadali uz iekšējo un ārējo kontūru; daļa no degvielas sadegšanas enerģijas iekšējā kontūra turbīnā pārveidojas mehāniskajā darbā ventilatora pievadam; ārējā kontūra gaisu izmanto reaktīvās vilces iegūšanai izplūdes sprauslās.
aktīvā tvaika turbīna tvaika turbīna, kurā tvaika potenciālās enerģijas pārvēršanās kinētiskajā notiek tikai sprauslās.
Čumiša Upe Krievijā, Altaja novadā, Obas labā krasta pieteka, garums 644 km, sākas Salairas skraustā.
Ciļma Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 374 km, sākas Timana skraustā.
Peza Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai.
Sula Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 321 km, sākas Timana skrausta nogāzēs.
Ņepa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ņižņaja Tunguskas kreisā krasta pieteka, garums - 683 km, sākas Angāras skraustā.
Mezeņa upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, garums - 966 km, sākas Timana skrausta rietumos, ietek Baltajā jūrā.
Hroma Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 685 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Austrumsibīrijas jūrā, veidojot grīvlīci.
Čondona Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 606 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Laptevu jūrā.
Vičegda Upe Krievijas Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 1130 km, sākas Timana skrausta dienvidaustrumu galā.
Pečoras Pižma upe Krievijas Komi Republikā, garums — 389 km, sākas Timana skrausta austrumu nogāzē, gk. sniegūdeņu pieplūde.
Ižma Upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 531 km, sākas Timana skrausta dienvidos; Izjva.
Vima Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka, garums 499 km, sākas Timana skrausta nogāzēs.
Ujandina Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka, garums - 586 km, sākas Polousnija skrausta atzaros.
Dzavhana Upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol"), garums - 808 km, sākas Hangaja grēdas dienvidrietumos, satekot Bujantgolai un Šarausgolai, ietek Airagnura ezerā, kas savienots ar Hirgisnura ezeru.
Miusa Upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, garums - 258 km, sākas Doņecas skrausta dienvidu nogāzē, ietek Azovas jūras Miusas limānā.
Vovča Upe Ukrainā, Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka, garums - 323 km, sākas Doņecas skrausta rietumu nogāzē.
Podkamennaja Tunguska upe Vidussibīrijā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums — 1865 km, sākas Angāras skraustā (nosaukums Katanga, līdz Teteres ietekai).
plincis Uz pannas cepts rausis.
stumdīties Uz priekšu un atpakaļ raustīties.
šķetna uzasināta, 1-3 m gara kārts bez zariem (ko var viegli iezpraust zemē).
uzkārnīt Uzkasīt, uzraust.
uzjozt Uzlocīt aiz jostas, uzspraust (3).
uzspraudīties Uzlocīt apģērbu uz augšu un piespraust.
pietillināt Uzmanīgi pienest (kaut ko smagu vai trauslu).
uzraušņāt Uzraust, sabikstīt, pārsegt.
uztrausties Uzrausties (1).
uztrausties Uzrausties (2).
uzčakarēties Uzrausties.
uzspraukt Uzsprauslot.
atspraust Uzspraust (piemēram, drēbes malu) uz augšu.
uzsprausties Uzspraust sev (ko) uz augšu.
uzspridzināt Uzspraust, piespraust.
sašautrēt Uzspraust, saspraust.
uzlikt uz āķa (arī uz makšķeres) uzspraust, uzdurt uz makšķeres āķa.
uzbracāt Uzspraust.
uzknopēt Uzspraust.
atspraudīt Vairākās vietās vai vairākkārt, arī pavirši atspraust.
izrausalēt Vairākkārt izraust, izdabūt no kurienes.
spurkšināt Vairākkārt sprauslāt (1).
spurkšķināt Vairākkārt sprauslāt (1).
purkšināt Vairākkārt sprauslāt.
purkšķināt Vairākkārt sprauslāt.
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
atraustīt Vairākkārtīgi vai daudzkārt raustīt.
apsikas Valodas raustīšana, stomīšanās.
pēcdzemdību eklampsija var būt govīm un kucēm, dzemdētāja nemierīga, krampjaini raustās muguras un kakla muskulatūra, iestājas nesamaņa, bet pēc 5-30 min. pieceļas.
iedēklis Vārda pirmatnējā saknē iesprausts nāsāls elements; infikss.
liekvārds Vārds, kas neko nenozīmē, bet kuru var iespraust runā labskanības dēļ, lai atstātu gudrāku iespaidu.
vāsmīgs Vārīgs, maigs, trausls.
trasēt Veidot (kā) trasi, parasti projektā; veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
spraislīgs Viegli lūstošs, trausls.
plīzīgs Viegli plīstošs; trausls.
raustelēt Viegli raustīt, (daudzkārt) šurp un turp raustīt.
darbviela Viela vai vielu kopums, kas pēc fizikāli ķīmiskām pārmaiņām, kuras ar tām notiek raķešdzinējā, ar lielu ātrumu tiek izsviestas pa raķešdzinēja sprauslu un rada raķešdzinējā vilci.
plastifikatori vielas, kas samazina polimērmateriālu un laku un krāsu pārklājumu cietību un trauslumu, palielina elastību, plastiskumu un salturību, samazina plastmasu kausējumu viskozitāti; visbiežāk lietotie plastifikatori ir ftalskābes u. c. skābju esteri, sintētiski oligomēri, kaučuki.
Dienvidsibīrijas kalnāji viena no lielākajām kalnzemēm Krievijā, Austrumsibīrijas dienvidos un Tālajos Austrumos no Altaja rietumiem līdz Džugdžuram austrumos, platība - >1500000 kvadrātkilometru, garums - \~4500 km, ietilpst - Kuzņeckas Alatavs, Salairas skrausts, Sajāni, Piebaikāls, Aizbaikāls, Aldanas kalniene, Stanovaja kalniene un Stanovojs.
fontu kasetne viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu.
rausiens Vienreizēja paveikta darbība --> raust(1).
izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); vijot cauraust.
drausmīgums Vispārināta īpašība --> drausmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mantrausīgums Vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mantrausība.
mantrausība Vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
trauslums Vispārināta īpašība --> trausls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
trauslums Vispārināta īpašība --> trausls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
žalons Zemē iesprausts miets virziena rādīšanai ģeodēziskos darbos.
sakade Zirga raustīšanās pie pavadas.
copēt Zivij raustīt makšķeres ēsmu.
kadiķu dižknābis žubīšu dzimtas suga ("Coccothraustes carnipes").
parastais dižknābis žubīšu dzimtas suga ("Coccothraustes coccothraustes").
Ķīnas dižknābis žubīšu dzimtas suga ("Coccothraustes migratorius").
Japānas dižknābis žubīšu dzimtas suga ("Coccothraustes personatus").
Amerikas dižknābis žubīšu dzimtas suga ("Coccothraustes vespertinus").

Citās vārdnīcās nav šķirkļa raus.