Paplašinātā meklēšana
Meklējam rauties.
Atrasts vārdos (46):
- rauties:1
- grauties:1
- krauties:1
- aprauties:1
- atrauties:1
- darauties:1
- ierauties:1
- izrauties:1
- norauties:1
- parauties:1
- pārauties:1
- sarauties:1
- sprauties:1
- strauties:1
- uzrauties:1
- aizrauties:1
- apkrauties:1
- atkrauties:1
- iegrauties:1
- iekrauties:1
- izarauties:1
- izgrauties:1
- izkrauties:1
- nograuties:1
- nokrauties:1
- pārrauties:1
- pierauties:1
- sakrauties:1
- uzkrauties:1
- aizarauties:1
- aizgrauties:1
- apsarauties:1
- atsarauties:1
- dasarauties:1
- iesarauties:1
- iesprauties:1
- izakrauties:1
- nosarauties:1
- pasarauties:1
- piekrauties:1
- apsakrauties:1
- dasakrauties:1
- pārsarauties:1
- piesarauties:1
- sasakrauties:1
- piesakrauties:1
Atrasts vārdu savienojumos (12):
- (sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā
- plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem
- plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm)
- rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem
- rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem
- rauties (arī plēsties) pušu (arī uz pusēm)
- rauties (arī plēsties) uz pusēm (arī pušu)
- rauties (vaiga) sviedros (arī sviedriem vaigā, arī tā, ka sviedri līst)
- rauties kā turkam
- rauties vai pušu
- sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem
- vilkties (arī rauties) kamolā
Atrasts skaidrojumos (143):
- sadirt aiz noguruma sarauties.
- saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
- fanot Aizrauties (ar ko).
- iepļāpāties Aizrauties ar pļāpāšanu.
- aizrēķināties Aizrauties rēķinot.
- iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1).
- iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2).
- aizērģelēties Aizrauties, spēlējot ērģeles.
- aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot.
- iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam.
- saālēties ālējoties, draiskuļojoties aizrauties, iekarst.
- nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
- aptrūkt Aprauties (parasti par runu); pārtrūkt.
- pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu).
- aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt.
- pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
- atcināties Atbrīvoties, atrauties.
- atsarauties Atrauties (no saites, ķēdes u. tml.).
- muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
- ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
- palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
- savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
- sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- liveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
- ļiveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
- livurs Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
- pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
- aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu).
- lidot pa gaisu dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties; būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
- kleša Ezoterismā tas, no kā cilvēkam jāatbrīvojas, pirms viņš spēj izrauties no dzimšanas, dzīvošanas, miršanas un atdzimšanas loka.
- izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
- iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai; arī iekaist (2), iekarst (1).
- sažuvēties Iekšķīgi sarauties, satrūkties.
- iegrābties Iemīlēties, aizrauties.
- ievilkties Ierauties (dziļāk apģērbā); ieģērbties.
- ielīst Ierauties (kur iekšā).
- iesarauties Ierauties.
- ierāties Iesākt bārties un aizrauties ar bāršanos.
- iesitināties Iesilt, iekarst, aizrauties.
- ieskrieties Ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties.
- izmokšķoties Izrauties, izvairīties.
- izdairīties Izrauties.
- izvasīties Izvairīties, izrauties, izmukt, tikt cauri ar veselu ādu.
- prāvīties Jemties, rauties.
- červelēt Kļūt červeļainam; čokuroties, rauties.
- červelēties Kļūt červeļainam; sarauties, savilkties.
- čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam; sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma); krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
- aizlasīties Lasot aizrauties, aizmirsties; intensīvi nodoties lasīšanai.
- aprucināt Likt sarauties, ierauties.
- sakrupināt likt sarauties, sarukt.
- nosadoties Ļoti aizrauties, būt pārņemtam, parasti ar nevēlamu paradumu.
- lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt, būt izklaidīgam.
- paraut Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt; parauties (3).
- kā piesiets nekustīgi, nemierīgi; nepārtraukti; nespējot atrauties.
- krist Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā).
- neatraudamies Nolieguma divdabis --> atrauties.
- apjūgties Noslogoties, apkrauties ar darbiem.
- sačupt Notupties un sarauties kamolā.
- aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem); aprauties (par balsi); aizrauties.
- cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē.
- noplosīties Pārāk aizrauties (ar ko).
- perekovatsja Pārauties, pārģērbties.
- peretiritsja Pārauties, pārģērbties.
- pārsaauties Pārauties.
- pārraustīties Pārrauties (1).
- parauties Pārrauties.
- krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> krauties.
- sakrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> sakraut, sakrauties.
- sadrugt pazemināties, pazemoties, sarauties.
- aizlūzt Pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī); aizrauties.
- aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties.
- aizčaloties Pļāpājot aizrauties.
- aizraušanās Process --> aizrauties (2).
- aizraušanās Process --> aizrauties (3).
- aizraušanās Process --> aizrauties (4).
- apgāšanās Process, kura rezultātā laivas bura skar ūdeni un nevar vairs no tā atrauties.
- ravēties rauties (7).
- peristaltēt Ritmiski, viļņveidīgi sarauties (par dobu orgānu gludo muskulatūru).
- aizrunāties Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta.
- ierunāties Runājot aizrauties; iegrimt sarunā.
- saķerties Runājot aprauties, parasti pēkšņi.
- aizrunāties Runāt pātrāk ilgi; aizrauties runājot.
- sačumurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- sačunčurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- sačunčurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- sačungurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- sačunkurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- iegumt Sagumstot ierauties dziļāk (kur iekšā) - par cilvēku.
- iedegties Sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi no doties (kam).
- sarucināties Samazināties, sarauties, satīties.
- nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.), apkrauties (1).
- sarukt Sarauties (2), sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
- sačurnēties Sarauties (2), savilkties (3).
- sasarausties Sarauties (no aukstuma, sāpēm, bailēm u. tml.).
- sasarausties Sarauties (par audumu, apģērbu).
- sakurcēt Sarauties (par vēderu).
- čunkuroties Sarauties čokurā.
- saverkšelēties sarauties krokās; sačervelēties.
- mionēmas Sarauties spējīgi pavedieni dažu vienšūnas organismu citoplazmā.
- čerrāt Sarauties, červuļoties (žāvējot).
- apperkšķēt Sarauties, dabūt rūsas traipus, tā parasti saka par augu lapām vai ziediem.
- aprukt Sarauties, ierauties.
- pluzerēt sarauties, kļūt nevienādam, noplukt.
- saspringt Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā dalām); sasprindzināties (1).
- sadrukt Sarauties, sakrunkāties.
- sakņupt Sarauties, salīkt (parasti guļus stāvoklī).
- sačunkurēties Sarauties, saraukties, sakrunkāties.
- sačunkuroties Sarauties, saraukties, sakrunkāties.
- ierukt Sarauties, sarukt.
- sašurkt Sarauties, sarukt.
- sarinkt Sarauties, saslimt.
- sačurroties sarauties, sašaurināties.
- ķursē raut sarauties, savilkties.
- kliebties Sarauties.
- sakļauties Sarauties.
- sačorrāties sašaurināties, sarauties; savilkties (par negaisa mākoņiem).
- saglausties sašļukt un sarauties sevī.
- ievilkties Savienojumā ar "sevī"; norobežoties no citiem, noslēgties (sevī); ierauties (2).
- sašmukt Savilkties (par negaisu), sarauties.
- sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma.
- nabadzības slazds savstarpēji pastiprinošu apstākļu kopums, kuru rezultātā indivīds, grupa vai sabiedrība nevar izrauties no nabadzības.
- svergties Sažūt, sarauties, savilkties.
- automātija Sirds muskuļa spēja ritmiski sarauties pašā sirdī radušos uzbudinājuma impulsu ietekmē.
- lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
- kārties Spēcīgi rauties saitē, važā, cenšoties atbrīvoties (par piesietu dzīvnieku).
- sacirsties Spēji aprauties (par balsi, skaņu).
- atkrist Spēji atrauties (no kā).
- kontraktils Tāds, kas spēj sarauties, savilkties, atbildot uz attiecīgo kairinājumu.
- čūrāties Te piecelties, te atkal nolaisties ceļos, tūļāties, [uz grīdas uzvesties kā bērnam]; minstināties, vilcināties, sarauties.
- notrūkt Tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu).
- atstarotājs kodolfizikā vielas slānis, kurš aptver kodolreaktora aktīvo zonu un kura uzdevums ir atstarot tos neitronus, kas tiecas no aktīvās zonas izrauties.
- sačerrāt Žāvējot sarauties.
- savergties žūstot (karstumā) sarauties (piemēram, par pastalām).
rauties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV