Paplašinātā meklēšana
Meklējam secin.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (121):
- sequitur (No tā) izriet, secināms, seko.
- paraloģistika Aplamu slēdzienu, secinājumu, sofismu izmantošana (kādiem mērķiem).
- pierādīt Apliecināt; ļaut secināt.
- apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
- pamatotas aizdomas ar pierādījumiem pamatots secinājums, kuru, balstoties uz speciālām darba pienākumu veikšanai nepieciešamām zināšanām, izdara amatpersonas to kompetencē esošo pienākumu pildīšanas laikā
- noētisks Ar prātu aptverams, izsecināms, izzināms.
- teikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī [runāt]{s:1865}.
- sacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī [runāt]{s:1869}.
- pasacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- pateikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.
- rādīt Būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt.
- domātājs cilvēks, kas domā, veido spriedumus, secinājumus
- pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta
- personas dati dati, pēc kuriem tieši vai netieši var noteikt konkrētu personu un kuri ļauj secināt, piemēram, par tās īpašībām
- pamatnozīme daudznozīmīga vārdagalvenā nozīme jeb galvenais leksiski semantiskais variants, no kura tieši vai ar pastarpinājumu var izsecināt visus pārējos
- siloģisms Deduktīvs slēdziens, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
- rezolūcija Dokuments, kurā atspoguļoti (apspriedes, sanāksmes, konferences u. tml.) lēmumi, atzinumi, secinājumi, ieteikumi.
- abstrakcija Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem; bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums.
- nodomāt Domājot izveidot spriedumu, secinājumu.
- atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
- pierādījums Dotā apgalvojuma (tēzes, teorēmas) patiesuma pamatojums, secinot to no citu zināmu apgalvojumu (premisu, argumentu) patiesuma.
- kārtula ekspertsistēmās - priekšraksts, ko izmanto, lai pārbaudītu attiecīgā objekta darbības priekšnosacījumus, prognozētu tā darbību noteiktā situācijā un izdarītu attiecīgus secinājumus
- izvedumķēde Ekspertsistēmās - to izvedumkārtulu un faktu virkne, ko izmanto izvedumu apakšsistēma, lai iegūtu kādu secinājumu (jaunu faktu).
- apagoģisks pierādījums formālajā loģikā - netiešs pierādījums, kad secinājumu par kādas tēzes pareizību izdara, apgāžot tai pretrunīgu tēzi
- fundamentālais garums hipotētiska fizikāla konstante ar garuma dimensiju, kas nosaka relativitātes teorijas un kvantu teorijas derīguma robežas; līdzšinējie eksperimenti un apsvērumi dod iespēju secināt, ka šīs konstantes augšējā robeža nav lielāka par 10^-20^ cm jeb 0,0001 atometri
- arhetips Hipotētisks kāda valodas elementa agrākais veids, kas izsecināts ar rekonstrukciju; zinātniskā literatūrā to apzīmē ar zvaigznīti.
- replika iebildumi pret pušu debatēs izteiktajiem konstatējumiem, vērtējumiem, raksturojumiem un juridiskajiem secinājumiem; tiesības uz pēdējo repliku vienmēr ir aizstāvim vai tiesājamam, ja aizstāvis tiesas sēdē nepiedalās
- iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
- tēze Īsi formulēts atzinums, secinājums.
- rezumēt Īsi secināt, konstatēt (kā) būtību; koncentrēti apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko).
- pavilkt svītru izdarīt secinājumu (par ko)
- (no)nākt pie secinājuma izdarīt, izveidot secinājumu
- nākt pie secinājuma (arī slēdziena) izdarīt, izveidot secinājumu (slēdzienu)
- izlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu).
- uzlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu).
- deducēt Izsecināt jaunas zināšanas par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
- izmanīt Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm); nojaust.
- inducēt Izsecināt vispārīgus atzinumus, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
- noteikt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; nosacīt (4).
- nosacīt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; noteikt (4).
- spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- izdarīt Izveidot, izstrādāt (piemēram, secinājumu).
- izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
- izburt Izzināt, izsecināt.
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
- iedomāt Izziņas darbībā radīt atziņu, secinājumu, konstatējumu, ideju u. tml.; iedomāties (4).
- iedomāties Izziņas darbībā rasties atziņai, secinājumam, konstatējumam, idejai u. tml.; iedomāt (3).
- iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt; dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas).
- slēdziens Jauna sprieduma (secinājuma) veidošana uz viena sprieduma vai vairāku spriedumu (premisu) pamata pēc noteiktiem loģikas likumiem.
- dedukcija Jaunu zināšanu izsecināšana par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
- uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
- iegūšana konstatēšana, secināšana, kas sasniegta izziņas procesā
- saskatīt konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast
- ģenerālkopa Liela viendabīgu objektu kopa, par kuru statistiskus secinājumus izdara ar iztvērumu metodi (piem., kontrolējot ražojumu kvalitāti).
- tātad Lieto, lai norādītu uz secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- fallācijas Loģiskā ceļā iegūti aplami secinājumi.
- liecināt Ļaut ko secināt, būt par pierādījumu.
- elipse No konteksta izsecināmu vārdu izlaidums teikumā.
- pēc Norāda uz to, kas ir pamatā kādam spriedumam, secinājumam.
- no Norāda uz to, kura pazīmes ļauj ko secināt, noteikt; pēc.
- zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
- mācība Pamācošs secinājums; pamācība.
- korollārs Papildinājums, konsekvence, secinājums, kas tieši izriet no kādas iepriekš pierādītas tēzes vai teorēmas.
- ekstrapolācija Parādības daļas novērošanā iegūto secinājumu attiecināšana uz visu parādību.
- nolemt Pārdomājot, vērojot izsecināt.
- izvedums Pārveidojumu virkne, ar kuru no dotajiem izteikumiem (premisām) pāriet uz galaslēdzienu (secinājumu) saskaņā ar loģikas likumiem un pieņemto darbību izpildes kārtību.
- komentārs Paskaidrojums, secinājums, spriedums (par kādu notikumu, pasākumu u. tml.).
- izsecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izsecināt.
- netiešs pierādījums pierādījums, kas nopamato pierādāmo apstākli ar kaut kādu faktu starpniecību, izmantojot loģisko secinājumu virkni
- apliecināt Pierādīt, ļaut secināt.
- vispārināšana Process, kurā no atsevišķiem faktiem, parādībām un to pazīmēm secina ko vispārēju, uz daudziem (visiem) līdzīgiem faktiem un parādībām attiecināmu vai kurā atsevišķam faktam, parādībai u. tml. piešķir plašu, vispārēju nozīmi.
- kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem; tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
- nākt uz domām rast atziņu, secinājumu; iedomāties
- entimēma Saīsināts siloģisms tradicionālajā formālajā loģikā, kurā netiek skaidri izteikta kāda premisa vai secinājums.
- tātad Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- tātad Saista salikta sakārtota teikuma komponentus, norādot uz secinājuma attieksmēm starp tiem.
- aklam redzams saka, ja kas ir viegli saprotams, izsecināms
- saspriesties Savstarpēji apspriežoties, secināt, nolemt (ko).
- secēt secināt
- pārliecināties secināt (ko)
- vilkt konsekvences secināt, loģiski pamatot
- njāja Senindiešu filozofijas sistēma; īpašu vērību veltīja izziņas loģiskajiem aspektiem un atzina 4 drošus izziņas līdzekļus - uztvērumu, secinājumu, salīdzinājumu un pierādījumu; pieļāva arī nedrošus izziņas līdzekļus, ētikā aicināja atbrīvoties no pieķeršanās lietu pasaulei.
- analoģija Slēdziena forma, kurā no divu priekšmetu vienu pazīmju līdzības izdara secinājumu par šo priekšmetu citu pazīmju līdzību.
- konklūzija Slēdziens, secinājums; runas beigu savilkums.
- conclusio Slēdziens, secinājums.
- vērtējums Spriedums, atziņa, secinājums, kas izveidojies (par kā atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām); paveikta darbība, rezultāts --> [vērtēt]{s:2400}
- slēdziens Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
- premisa Spriedums, no kā slēdzienā secina jaunu spriedumu.
- lēst spriest, secināt
- nospriest Spriežot, apsverot, pārdomājot izsecināt (ko).
- iztvērumu metode statistiska metode, ar kuru izdara secinājumus par ģenerālkopas objektu īpašībām, novērojot objektus patvaļīgi izvēlētā apakškopā (iztvērumā)
- izstrīdēt Strīdoties izsecināt, izlemt.
- analoģizēšana Tāda secināšana jeb slēdziena veidošana, kur no konstatējuma, ka divi gadījumi kādos aspektos ir vienādi, secina, ka vienādi tie ir vēl kādā aspektā (t. i., ka paralēle turpinās).
- aplokaina valoda tāds izteiksmes veids, kad notikumu norise un domu saturs neietveras vārdu un teikumu tiešajā nozīmē, bet uzminams vai nu kā secinājums no teiktā, vai arī kā vārdu un teikumu simbolikā dzirdams visiem, bet tikai vērīgiem saprotams noslēpums
- netiešs Tāds, kas izriet, ir izsecināms no kā cita.
- tiešs Tāds, kas izriet, ir izsecināms no kā objektīvi pastāvoša, no objektīvās īstenības.
- metempīrisks Tāds, kas tieši neizriet no pieredzes, bet ir izsecināms vai nojaušams uz pieredzes pamata.
- rezolutīvs Tāds, kurā ir ietverti atzinumi, secinājumi, lemjoši ieteikumi galīgā veidā (par dokumentiem).
- runīgs Tāds, kurā kas izpaužas, no kura kas ir secināms (piemēram, par skatienu, žestu).
- pieturpunkts Tas (piemēram, fakts, izteikums, atziņa), ko vai izmantot par pamatu secinājumam, domas risināšanai, arī noteiktai rīcībai; pieturas punkts.
- pieturas punkts tas (piemēram, fakts, izteikums, atziņa), ko var izmantot par pamatu secinājumam, domas risināšanai, arī noteiktai rīcībai
- liecinājums Tas, kas ļauj ko secināt.
- zemslānis Tas, kas nav klaji pateikts, pausts, bet izsecināms no kā; arī zemteksts.
- atvasinājums tas, kas rodas, tiek izveidots, izsecināts, balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
- morāle Tikumisks secinājums (no kā), tikumisks vērtējums (kam).
- korolārijs Tūlītējs secinājums; apgalvojums, kas tieši izriet no jau pierādīta apgalvojuma.
- atzinums Uz speciālām zināšanām un veiktajiem pētījumiem pamatotas eksperta atbildes un secinājumi par ekspertīzei uzdotajiem jautājumiem kriminālā vai civilprocesā.
- starplīmenis Vairāku valodas līmeņu vienlaicīga īstenošanās valodas sistēmā, kuri nav tieši novērojami, bet ir izsecināmi analizējot valodas lietojumu.
- rekonstrukcija Varbūtēja senāka valodas fakta izsecināšana.
- izteikums Vārdu savienojums (parasti viens vai vairāki teikumi), kurā izteikta, piemēram, atziņa, secinājums, paskaidrojums u. tml.
- vērtēt Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piem., par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim.
- taisīt Veidot, izstrādāt (piemēram, noteikta satura, arī formas, tekstu, secinājumu).
- subalternācija Vispārīgā secinājuma atkarība no tam pakārtotā atsevišķā secinājuma.
- indukcija Vispārīgu atzinumu izsecināšana, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
- abduktīva spriešana visticamākā loģiskā secinājuma iegūšana no nepilnīgas informācijas
- deduktīva teorija zinātniskas teorijas veids, kurā visus apgalvojumus (teorēmas) iegūst no sākumā pieņemtajiem pamatterminiem un aksiomām dedukcijas (loģiskās secināšanas, izveduma) ceļā
- dati Ziņas (piemēram, fakti, skaitļi), kas raksturo ko, noder par pamatu secinājumiem.
- zvaigžņu statistika zvaigžņu astronomijas nozare, kurā, balstoties uz ziņām par zvaigžņu skaitu, izdara secinājumus par zvaigžņu sistēmu telpisko uzbūvi
secin citās vārdnīcās:
MEV