Paplašinātā meklēšana
Meklējam virspus.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (302):
- virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē.
- daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās
- kankroīds Ādas vēzis (plakanā epitēlija vēzis); tas lēni aug un izplatās audu virspusē.
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu.
- plikcepure Aitādas cepure ar ādas kailo pusi virspusē.
- impetigo Akūta pustuloza ādas slimība ar virspusējiem bojājumiem, kas neatstāj rētas; ierosinātāji ir streptokoki un stafilokoki.
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- apsmeltēt Apdedzināt ķieģeļus virspusēji (nepietiekoši ilgi).
- getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem (zeķes bez pēdas).
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
- apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
- uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses
- uzārdīties Ārdot izcelt virspusē.
- virsauklis Arkla sastāvdaļa, kas satur lemesnīcu no virspuses.
- virsaste Astes virspuse.
- kreve Atmirušo audu slānis, kas veidojas kokaugu stumbra virspusē no peridermas un mizas šūnām.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem.
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
- Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
- Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
- Māteru Velnapēdas akmens atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, arheoloģiskais piemineklis (kopš 1983. g.), garums - 4,6 m, platums - 4,2 m, augstums - 1,8 m, virspusē paliela iedobe (60 x 50 cm), kuras dibenā ir vairāki mazāki iedziļinājumi
- Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
- apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
- pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē.
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
- lāpstošanas mašīna augsnes pamatapstrādes mašīna; darbīgās daļas ir racējmezgli ar lāpstām – katrā racējmezglā ir trīs lāpstas, kas cita pret citu novietotas 120° leņķī; katra lāpsta atgriež augsnes šķēli, paceļ uz augšu un pagriež ar virspusi uz leju
- šļūkšana Augsnes virspusēja apstrāde ar šļūci.
- kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas.
- ecēšana Augsnes virspusējas (3-12 cm dziļas) apstrādes un kultūraugu kopšanas paņēmiens.
- šķīvošana Augsnes virspusējas (4- 10 cm dziļas) apstrādes paņēmiens, ķo izdara ar šķīvju lobītājiem, šķīvju ecēšām.
- virsība Augša, virspuse.
- gals Augšējā daļa, augšpuse; virspuse; virsotne.
- sarkangalvis bekai līdzīga sēne ar sārtu virspusi
- uzčakarēt Bikstot, rušinot, rakņājoties (kur), atrast, uzcelt (ko) virspusē.
- karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta.
- uzurkstēt Burbuļojot izlauzties virspusē.
- apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
- apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
- paviršs paziņa cilvēks, ko pazīst tikai nepilnīgi, virspusīgi
- apdzīt Daļēji (no virspuses) sadzīt.
- mangulis Darba rīks veļas rullēšanai - pabiezs dēlītis ar rievainu apakšpusi un rokturi virspusē vai galos.
- vaļīt Darīt kaut ko steidzīgi un pavirši, virspusēji.
- pavirši Darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi.
- apraktais ledus dažāda biezuma un lieluma nekustīgs ledus, kas sākumā atradies zemes virspusē un vēlāk nosegts ar nogulumiežiem
- virsdelna Delnas virspuse.
- apdrupt Drūpot sairt (visapkārt, no virspuses).
- rijolēšana Dziļāka augsnes pārrakšana, novietojot virsējo slāni dziļumā un apakšējo slāni virspusē.
- izlijumieži Efuzīvie ieži - magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens no šķidras lavas izplūdumiem.
- kutikula Ektodermas šūnu izdalīts slānis ķermeņa virspusē (tārpiem, posmkājiem).
- apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
- plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā
- apdares flīzes flīzes iekšsienu un ārsienu apdarei; no virspuses glazētas ar porainu smalkgraudainu struktūru un drumstalas ūdens uzsūci 9–20%; ārsienu apdares flīzēm jābūt salizturīgām
- putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
- galvvidus Galvas (1) virspuse; galvvirsa.
- pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
- torbasi Gari briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām).
- gāzkondensāts Gāzveida un viegli gaistošo naftas ogļūdeņražu maisījums, kas Zemes dzīlēs atrodas gāzes fāzē, bet Zemes virspusē, samazinoties temperatūrai, sašķidrinās; izmanto enerģētikā.
- parastā goba gobu suga ("Ulmus glabra syn. Ulmus scabra"), koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse
- blīvceru stiebrzāles graudzāļu dzimtas lakstaugi ar cerošanas mezgliem augsnes virspusē
- apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
- klocriņķis Gredzens ar paaugstinājumu virspusē.
- grunts kūkumošanās grunts apjoma palielināšanās uzbriešanas vai sasalšanas rezultātā, veidojot Zemes virspusē izciļņus
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
- Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē
- Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
- Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi
- Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
- Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta)
- eksogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (Saules radiācija, gravitācijas spēki un dzīvo organismu darbība)
- himenomicētes Himēnija sēnes, liela sēņu grupa, kurām sporu veidotāju šūnu kārta (himēnijs) atrodas augļķermeņa virspusē; pie himenomicētēm pieder gandrīz visas cepurīšu sēnes.
- sīkpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Stereaceae"), sēņu augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, cepurīšu virspuse gandrīz vienmēr ar īsiem matiņiem, pelēka, dzeltena, brūna.
- seismiskā skala iedalījums zemestrīču spēka un enerģijas novērtēšanai Zemes virspusē
- korobats Ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli.
- dēdēšanas garoza iežu komplekss (formācija), kas veidojas litosfēras virspusē iegulušo iežu dēdēšanas procesā
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
- kontagiozais impetigo impetigo ar virspusējām pustulām un slāņainām dzeltenām krevelēm
- jūras balss infraskaņa, kas rodas stiprā vējā jūras virspusē, veidojoties vēja virpuļiem aiz viļņu mugurām
- pasalums Īslaicīgs, virspusējs sasalums.
- raidīt Izdaiļot (izšūt) cimdu vai zeķu virspusi.
- magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
- flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas.
- kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos.
- peldēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, neiedziļinoties būtībā
- slīdēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā
- iznirt Izvirzīties (no ūdens, parasti no dziļuma) un parādīties (virspusē).
- glazēšana ar apliešanu izžāvēta vai apdedzināta izstrādājuma, piemēram, flīžu, virspusi aplej ar glazūras suspensiju
- uzjukt Jaucot nonākt virspusē.
- uzvandīt Jaucot, rakņājot, apvēršot u. tml. uzvirzīt (ko) virspusē.
- vuškene Kāda sēne (ar brūnu virspusi un zaļganu apakšpusi).
- cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā.
- uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
- svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
- uzkārpīt Kašņājot, kasot izkasīt virspusē.
- kumbrs Klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai; krūškoks.
- apmelnēt Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
- apmelnot Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
- apvilgt Kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses).
- apsarkt Kļūt sārtam, iesarkanam (no virspuses).
- apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu.
- dzīļu psiholoģija kopīgs apzīmējums vairākiem 20. gs. psiholoģijas virzieniem, kas pētī psihes "dzīles" - neapzinātas tieksmes un motivācijas, kuras tiek nostatītas pretī apziņas "virspusē" noritošajiem procesiem
- oberiuti Krievu literātu un mākslinieku grupējums Ļeņingradā 20. gs. 20. gadu beigās un 30 gadu sākumā, kas uzstājās pret reālismu kā seklu, virspusēju, nemāksliniecisku virzienu, piedāvājot aizsākumu absurda mākslai.
- nokaisītā ksantoparmēlija ksantoparmēliju suga ("Xanthoparmelia conspersa"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug mežos, mežmalās gaišākās vietās uz laukakmeņiem, laponis dzeltenzaļš, tā virspusē daudz koraļļveida izīdiju
- krūškoks Kumbrs - klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai.
- kāptuves Laipa ar virspusē piestiprinātiem kāpšļiem satiksmei starp dažāda augstuma vietām.
- svītrainā peperomija lapas vairogveida, virspusē sudrabotas svītras, lapu apakšpuse un kāti sārti
- slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši.
- vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
- efūzija Lavas izplūšana Zemes virspusē un izvirdumiežu veidošanās.
- plūdīt Lejot ūdeni (piemēram, uz grūbām, putraimiem), panākt, ka ūdens virspusē nostājas sēnalas, sīki gruži.
- purpura setkrēzija līdz 50-70 cm augsta telpu puķe, lapas līdz 18 cm garas un 3 cm platas, stublāji un lapas purpurvioletas, lapas virspusē ar zilganu apsarmi
- liekacis Liela tīkla acis, kas īpaši izaustas dažu tīkla linumu virspusē.
- lakolīts Liels sēņveida vai kukuļveida sacietējušas magmas ķermenis Zemes garozā ar izliektu augšdaļu un plakanu pamatni; zemes virspusē parādās kā kupolveida kalns.
- efuzīvie ieži magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens, atdziestot un kristalizējoties vulkānu izvirdumos izplūdušajai lavai
- uzmaisīt Maisot uzvirzīt, uzcelt (virspusē, augšā).
- virsgaroza Maizes garoza klaipa virspusē.
- apdziedēt Mazliet (no virspuses) sadziedēt.
- apsusēt Mazliet nosusēt (no ārpuses, virspuses), apžūt.
- apsusināt Mazliet nosusināt (no ārpuses, virspuses).
- apžāvēt Mazliet pažāvēt, arī nožāvēt (zivis, gaļu u. tml. visapkārt, no virspuses); apkūpināt.
- appūt Mazliet sapūt (visapkārt, no virspuses).
- aptrūdēt Mazliet satrūdēt (visapkārt, no virspuses).
- aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt.
- aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
- ksilokaīns Medikaments, ko lieto neliela virspusēja apdeguma gadījumā.
- slīpēšana Medņa dziesmas otrā daļa (strofa), kas ilgst 3-4 sekundes un atgādina skaņu, kas rodas, piemēram, sērkociņu ātri berzējot pa kārbiņas virspusi.
- smalkā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia elegantula"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Ežezera salās, Slīterē un citās vietās, tās lapoņa virspusē ļoti daudz cilindrisku izīdiju
- biešu melnais kapracis melna, plakana vabole 11-15 mm garumā, ķermeņa virspuse reti matota, gandrīz kaila, vaboles un kāpuri apgrauž biešu lapas
- miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
- uzsūlāt Mitrumam izsūkties virspusē.
- plaušu gliemeži molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām; ūdens sugas spiestas periodiski pacelties virspusē un caur šifonu ievilkt plaušās jaunu gaisu; šai kārtai pieder arī sauszemes gliemeži ar vītiem vākiem
- pažļudzināt Nedaudz virspusēji mazgāt.
- gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā
- zviķis Neliela tapa, ar ko aizbāž caurumu alus mucas virspusē.
- odontoms Nenormāls zoba dentīna uzaugums, kas ieplešas pulpas kambarītī, arī zobu saknes kanālītī un zoba saknes virspusē.
- apdēdēt No virspuses dēdēt, drupt, dalīties, irt.
- glazētās grīdas flīzes no virspuses glazētas, spožas vai matētas nodilumizturīgas flīzes ar saķepušu smalkgraudainu drumstalu
- apbriest No virspuses kļūt cietam.
- apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
- apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot; lietojot padarīt neizskatīgu.
- uzrecēt No virspuses sarecēt, pārklāties ar kreveli.
- uzčaukstēt No virspuses sasalt ledū.
- paviršam No virspuses, no augšas.
- apcept No virspuses, no visām pusēm mazliet izcept.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums planētas virspusē.
- uz Norāda to, kura virspusē, kura virsmas tuvumā kas notiek, noris.
- uz Norāda to, kura virspuse, virsma kļūst par (kā) atrašanās vietu pēc (tā) pārvietojuma šīs virspuses, virsmas virzienā.
- virsū Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras, augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
- virsū Norāda, ka (kas) virzās, (ko) virza tā, lai (tas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); pastiprina priedēkļa uz- nozīmi.
- ap- Norāda, ka darbība aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
- ap- Norāda, ka darbība vai process aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
- hondrosteoma Norobežots kaulaudu veidojums uz kaula virspuses.
- eksostoze Norobežots, no kaulu audiem sastāvošs audzējs, kas parasti aug kaula virspusē un attīstās visbiežāk cīpslu piestiprināšanās vietā.
- troksevazīns P vitamīna atvasinājums, ko vietēji lieto paplašinātu vēnu gadījumā, kompleksā terapijā virspusējo vēnu tromboflebītu, trofisko čūlu un sasitumu gadījumā.
- nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem.
- apsausināt Padarīt sausāku (parasti no virspuses); apsusināt.
- apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
- svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
- iesvilināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) stipri karstot, gruzdot, arī degot no virspuses atstāj deguma pēdas, redzamu zīmi.
- uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdens.
- cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē
- pārprasīt Par visu plaši, bet virspusēji aptaujāt, tostarp bērnu par mācībās apgūto.
- uzpolsterēt Pārklāt ar polsteri (mēbeli, tās virspusi).
- uztapsēt Pārklāt ar tapsējamo materiālu (piemēram, mēbeli, tās virspusi).
- apkurtēt Pārkoksnēties, kļūt porainam viscaur vai viegli (no virspuses).
- rievainā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia sulcata"), tās lapoņa virspuse tīmekļaina, ar rievveidīgiem sorāļiem
- klinšu parmēlija parmēliju suga ("Parmelia saxatilis"), Latvijā sastopama bieži, tai lapoņa virspuse ar tumšām, cilindriskām izīdijām, aug gk. uz akmeņiem, bet Baltijas jūras piekrastē palielinātā mitruma dēļ pāriet arī uz koku stumbriem
- sējmašīna Pārvietojama lauksaimniecības mašīna vienmērīgai sēklu izsēšanai vai minerālmēslu izkaisīšanai augsnes virspusē vai iestrādāšanai augsnē.
- uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstransportlīdzekļiem, pasažieriem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uznirt Pārvietojoties, uzvirzīties ūdens virspusē (par zemūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos).
- aptaustīt Pataustīt (visapkārt, no virspuses), lai iepazītos, pārbaudītu, izpētītu u. tml.
- paviršība Paviršas, virspusīgas attieksmes, arī rīcības, darbības rezultāts.
- pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt)
- pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt)
- ala Pazemes dobums vai eja Zemes garozas augšējos slāņos ar vienu vai vairākām izejām Zemes virspusē.
- artēziskie ūdeņi pazemes spiedienūdeņi, kas atrodas starp ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem un var izplūst zemes virspusē bez sūknēšanas
- no virspuses pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtība
- no ārpuses pēc ārējām pazīmēm, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā
- uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- virsleka Pēdas virspuse (zeķei) no locītavas līdz pirkstiem.
- uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- cinobrsarkanā piepe piepju dzimtas piepe ("Pycnoporus cinnabarina"), kas aug uz lapkoku kritalām, tai augļķermeņa cepurītes virspuse ir bāli oranža, apakšpuse — spilgti ķieģeļsarkana
- glazē pirkstinieki pirkstaiņi no ļoti smalkas, mīkstas ādas ar gludu un spīdīgu virspusi
- Lētīžas apledojums pirmais viduspleistocēna apledojums Latvijas teritorijā, kura nogulumi atsedzas Lētīžas krastos arī zemes virspusē
- lavas plato plašs, paaugstināts līdzenums, kas veidojies, lielām lavas masām izplūstot Zemes virspusē un aizpildot visus iepriekšējā reljefa nelīdzenumus
- kristāliskais vairogs platformas daļa, kur Zemes virspusē atsedzas kristāliskais pamatklintājs
- indozijs Plīvurs, neliels izaugums paparžu lapu virspusē, sedz sporangiju kaudzītes (sorusus).
- vulkāniskie sārņi porainas lavas drumslas, kas veidojas sprādzienā vai lavas straumes virspusē
- apakša Priekšmeta virspusei pretējā puse.
- bregma Punkts galvaskausa virspusē, kurā krustojas vainagšuve ar bultas šuvi.
- šūplis Ratu virspuse.
- struktūrreljefs Reljefs, kura forma sakrīt ar to veidojošo iežu saguluma formām; parasti veidojas vietās, kur zemes virspusē denudācijas rezultātā atsedzas cieto iežu slāņi.
- apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu
- uzkalst Sakalst (no virspuses).
- apkalst Sakalst (visapkārt, no virspuses).
- apkaltēt Sakaltēt (visapkārt, no virspuses).
- aplabot Salabot pavirši, virspusēji.
- pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru.
- pasekls Samērā nenozīmīgs, nebūtisks (piemēram, par mākslas darbu), samērā virspusīgs (piemēram, par kā saturu).
- raseņaugi Saracēniju rindas dzimta, kukaiņēdāji augi, lapu virspusē ir dziedzermatiņi, kas izdala lipīgu šķidrumu, kurā ielīp sīki kukaiņi un lapa saritinās ap to, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- calceus Seno romiešu kurpe, kas sniedzās virspus potītēm.
- hekelisms Shematisks dzīvnieku valsts izcelsmes vispārināts un virspusējs skaidrojums.
- botes Sieviešu vai bērnu ziemas apavi, ko parasti valkā virs kurpēm un kas aptver pēdu arī no virspuses.
- ekskrescence Sīks izaugums ķermeņa virspusē, īpaši uz ādas un gļotādas.
- apkausēt Sildot, karsējot panākt, ka izkūst, nokūst (no virspuses vai visapkārt).
- līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi.
- masāža Sistemātiska mehāniska iedarbība uz cilvēka (vai dzīvnieka) ķermeņa, tā daļu virspusi ārstnieciskos vai higiēniskos nolūkos, izmantojot speciālus paņēmienus.
- parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas
- blāvuļi Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Amara"), Latvijā konstatētas 32 sugas, vaboļu ķermenis ovāls, 4-17 mm garš ar stipri izliektu virspusi, segspārni tumši, blāvi, daudzām sugām ar bronzas krāsas atspīdumu, sastopami dažādos biotopos.
- mironkauls Slimīgs veidojums, sacietējums uz kājas kaula virspuses (parasti zirgiem).
- apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
- glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
- merins Smalki, mīksti, skujaini resp. kāršaini ķemmdziju audumi ar samērā spožu virspusi.
- uzspaidīt Spaidot panākt, ka (kas) rodas, parādās (kā virspusē, uz kā).
- folikulārais impetigo stafilokoku ierosināts virspusējs matu folikulu sastrutojums u. c.
- interkrurāls Starpkājiņu, piem, virspusējā cirkšņa gredzena starpkājiņu šķiedras.
- uzkrāstīt Steigā un virspusēji salāpīt.
- uzslaukt Strauji slaucot, panākt, būt par cēloni, ka veidojas (putas piena virspusē).
- pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilo virspusējo straumju virzienam; straume, kuras virziens ir pretējs transportlīdzekļa braukšanas virzienam.
- fliktēna Streptokoku ierosināta plakana ekstrafolikulāra virspusēja pustula.
- uzsūlāt Suliņām nostāties virspusē rūgušpienam.
- svīķis Sviķis - maza tapiņa (alus) mucas virspusē gaisa caurumiņa aiztaisīšanai; spunde.
- tralis Šādam zvejas rīkam līdzīga ierīce ūdenstilpes reljefa, floras un faunas pētīšanai, kā arī zemūdens šķēršļu atklāšanai un izcelšanai ūdens virspusē.
- glodene Šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām.
- vārda pēc Tā, ka (kas) ir zināms pēc nosaukuma, arī virspusīgi, pēc nepilnīgas informācijas, nevis iepazīts tiešā uztverē.
- virspusējs Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks; virspusīgs (1).
- sekls Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas neiedziļinās būtībā, ir virspusējs.
- ārējs Tāds, kam nav dziļāka satura; virspusējs; formāls, nebūtisks.
- virsrīkles Tāds, kas atrodas rīkles virspusē.
- epifrenāls Tāds, kas atrodas virspus diafragmas.
- virspusējs Tāds, kas atrodas, noris (kā) virspusē (1), skar (kā) virspusi (1).
- virsējs Tāds, kas ir virspusē; tāds, kas skar (kā) virspusi.
- paviršs Tāds, kas ko dara, veic virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi.
- vaļējs Tāds, kas nesedz vai tikai daļēji sedz pēdas virspusi (par apaviem).
- slēgts Tāds, kas pilnīgi sedz pēdas virspusi (par apaviem).
- virspusējs Tāds, kas redzams no virsas, virspuses (2), tāds, ko ievēro vispirms (piemēram, par izskatu, formu u. tml.); arī ārējs (3).
- efuzīvs tāds, kas veidojies no Zemes virspusē izplūdušas lavas
- sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
- putains Tāds, kura virspusē izdalās daudz putu (par šķidrumu, masu).
- alotājkode Tauriņu kārtas dzimta ("Tischeriidae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, sīki tauriņi ar spārnu plētumu līdz 10 mm, lido maija beigās un jūnijā ozolu audzēs; kāpuri rudenī ozolu lapu virspusē veido vienu vai vairākus lielus, pelēkbaltus alojumus.
- purpusa zebrīna telpaugs, lapas virspusē zaļganbrūnas, apakšpusē violetsarkanas, ziedi rožaini
- backhand Tenisā sitiens "ar delnas virspusi".
- aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
- aplīt Tikt apklātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
- buklē Tīrvilnas vai pusvilnas audums ar maziem mezgliem virspusē.
- Blosfelda tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs pacils, līdz 30 cm augsts, lapas virspusē zaļas, apakšpusē violetsarkanas, stublājs un lapu apakšpuse ar mīkstiem matiņiem
- upju tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs tievs, garš, sārti violets, lapas ar īsiem kātiņiem, virspusē zaļas, apakšpusē violetsarkanas
- izkliedsējmašīna Traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna minerālmēslu nogādei uz lauka un vienmērīgai vienlaidu izsējai augsnes virspusē (vienlaikus vai vēlāk tos ar augsnes apstrādes mašīnu iestrādā augsnē); darba platums ir noteikts, nemainīgs.
- virsūdens Ūdeņi, kas atrodas zemes virspusē.
- evernija Usneju dzimtas ķērpju ģints ("Evernia"), laponis mīksts, krūmveidīgs, daivu virspuse zaļganpelēka, apakšpuse balta, aug uz koku stumbriem, retāk uz augsnes; \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- virszeme Uz zemes virsas, virsmas, zemes virspusē.
- antiķis Uzacs; kauls virspus acīm; deniņi; visa sejas augšējā daļa.
- uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot).
- uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uznirt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uzpeldēt Uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- biešu gaišais smecernieks vabole 7-11 mm garumā, kuras ķermeņa virspusi klāj biezi balti vai dzelteni matiņi, kāpurs stipri bojā cukurbietes
- strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji.
- piepjvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Erotylidae"), 2,2-6,5 mm garas vaboles zilu vai melnu virspusi ar sarkanīgiem plankumiem, segspārni ar gareniskām punktu rindām; >2300 sugu, Latvijā konstatētas >8 sugas.
- kailvaboles Vaboļu kārtas dzimta ("Liodidae syn. Anisotomidae"), \~500 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu, ķermenis ovāls vai apaļš, stipri izliekts, virspuse kaila, dzīvo sēnēs.
- māņsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Salpingidae"), Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 2-4,5 mm garš, nedaudz saplacināts, virspuse punktota, dažām sugām ar metālisku spīdumu, sastopamas zem atmirušas koku mizas, trūdošā koksnē u. c.
- pundurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scydmaenidae"), iegarenas 0,8-2 mm vaboles ar pūkainu virspusi, sastopamas zem trūdošiem augiem, sūnām, akmeņiem, skudru pūžņos, plēsīgas, pārtiek nokolembolām u. c. sīkiem kukaiņiem, >1600 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- mūmijvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Trogidae"), vaboles ar melnu, ovālu, virspusē izliektu ķermeni, ap 5-13 mm garumā; Latvijā konstatētas 2 sugas.
- kriksis Vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints ("Thelmatophilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, iegarens, melns, brūnganmelns vai dzeltenbrūns, virspuse punktota, sastopami uz ūdensaugiem.
- drumstaliņa Vēršapiens - sūkalu virspusē nostājušās piena daļiņas, kas parasti dotas bērniem.
- vērsītis Vēršapiens - sūkalu virspusē nostājušās piena daļiņas, kas parasti dotas bērniem.
- viķelēt Viegli, virspusēji noslaucīt.
- žeberis Vieglprātīgs, virspusējs cilvēks, melša.
- zaigspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Lestidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, spāru ķermeņa virspuse tumšā bronzaskrāsā vai metāliski zaļa, bieži ļoti spīdīga, spārni bezkrāsaini, uzturas pie upēm.
- apvīlēt Vīlējot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt.
- vaļēja vilnsega vilnsega, kuras virspusē daļa matiņu veido šķipsnas
- apvirpot Virpojot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt.
- augša Virsa, virspuse.
- labā puse virsējā virsma, virspuse, arī ārpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam)
- virsis Virsma, virspuse.
- kreiss virspusei, ārpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: labā puse
- sačuinīt virspusēji notīrīt (noberzt)
- satreibēt virspusēji padarīt
- zemi saskrīpot virspusēji uzart
- virsmisks virspusējs (1)
- pirža virspusējs, viegla satura cilvēks
- virspusējība Vispārināta īpašība --> virspusējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; virspusība.
- virspusība Vispārināta īpašība --> virspusīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; virspusējība.
- virspusīgums Vispārināta īpašība --> virspusīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plaisu tipa vulkāns vulkāns, no kura lava izplūst Zemes virspusē pa dziļām plaisām
- noliktavu zaglītis zaglīšu dzimtas suga (“Ptinus raptor”), vaboles ar 3-4 mm garu ķermeni, virspuse ar gaišiem plankumiem, sastopamas telpās, putnu būrīšos, bišu stropos u. c.; cekulainais zaglītis
- spirogīra Zaļaļģu nodalījuma zignēmu rindas ģints ("Spirogyra"), pavedienveida nezarots lapotnis, stāvošu vai lēni tekošu saldūdeņu virspusē bieži veido zaļganus, vatei līdzīgus sakopojumus, 300 sugu, Latvijā konstatētas 62 sugas.
- zeltgalvītis zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus regulus"), mazs dziedātājputns (masa 5-7 g), kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena; Latvijā sastopams visā teritorijā, dzīvo skujkoku (īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos
- nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini
- atsegums zemes virspusē atsegtu iežu virsma, kas var būt dabiska (kalnos, upju, jūru krastos) un mākslīga (karjeros, šahtās, tuneļos)
- cilmiezis zemes virspusē esošo iežu horizonts, kurā bioloģisko un bioķīmisko procesu un cilvēku darbības ietekmē veidojas augsnes
- kritene Zemes virspuses ieplaka, kas veidojas karsta vai pseidokarsta procesā.
- bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga.
- naris Zirga piesis, t. i. kāju pakaļpusē pēdējais augstumiņš virspus naga, kas apaudzis pagariem sariem.
- apvirzināt Žāvēt (virspusi).
virspus citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV