dūmot
Lietojuma biežums :
dūmot 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Degot radīt dūmus; virzīt dūmus gaisā.
1.1.Slikti degt, radot daudz dūmu.
1.2.Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
1.3.Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem); radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.).
Saistītās nozīmeskūpināt, kurināt, suļķēt, sūkt, ķuļķēt, ļuļķēt.
2.transitīvs Radīt dūmu aizsegu (augļu kokiem, dārziem, parasti, lai pasargātu tos no salnām).
2.1.Laist dūmus virsū (bitēm, lai tās nedzeltu).
2.2.Dūmos žāvēt (gaļu, zivis).
Saistītās nozīmeskūpināt, vītēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri