ļuļķēt
Lietojuma biežums :
ļuļķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ļuļķēju | ļuļķējam | ļuļķēju | ļuļķējām | ļuļķēšu | ļuļķēsim |
2. pers. | ļuļķē | ļuļķējat | ļuļķēji | ļuļķējāt | ļuļķēsi | ļuļķēsiet, ļuļķēsit |
3. pers. | ļuļķē | ļuļķēja | ļuļķēs |
Pavēles izteiksme: ļuļķē (vsk. 2. pers.), ļuļķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ļuļķējot (tag.), ļuļķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ļuļķētu
Vajadzības izteiksme: jāļuļķē
1.Smēķēt.
Saistītās nozīmespīpēt, smēķēt, sūkt, kvēpināt, kūpināt, kurināt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
pīpēt1 — Smēķēt.
smēķēt1 — Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri.
sūkt1.2 — Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
ķuļķēt1 — Pīpēt (pīpi); smēķēt.
suļķēt1 — Ļuļķēt; smēķēt.
zuļķēt1 — Smēķēt.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Patēvs sēž pie galda, ļuļķē Prīmu un smīn…
- Šad tad pilsētas ielās nākas redzēt 12 – 13 gadīgus pusaudžus nekautrējoties ļuļķējam cigaretes.
- Un Viktors tak ļuļķē leģendāros, vien turīgiem kungiem raksturīgos ( kā pauž tulkotā daiļliteratūra) Kubas cigārus, kurus pie mums tirgo par smiekla naudu – 40 kapeikām gabalā, tādējādi pārraujot ASV ieviesto Brīvības salas ekonomisko blokādi.
- Jūsu dēļ gāju riebīgā darbā, tikai lai jūs nopirktu, padarītu jums godu, ļuļķētu jūsu vijīgos dūmus, piemēslotu gaisu, apčubinātu kā kaprīzas jaunavas.
- Virsaitis bija sakārnējis vecītis, knapi gāja, saliecies deviņdesmit grādu leņķī, ar lielu koka spieķi rokā, turklāt viņš visu laiku ļuļķēja paša tītu cigāru.