suļķēt
Lietojuma biežums :
suļķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvs
Locīšana
1.Ļuļķēt; smēķēt.
Saistītās nozīmesļuļķēt, pīpēt, smēķēt, sūkt, kvēpināt, kūpināt.
Tulkojumi
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri