zuļķēt
zuļķēt 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | zuļķēju | zuļķējam | zuļķēju | zuļķējām | zuļķēšu | zuļķēsim |
2. pers. | zuļķē | zuļķējat | zuļķēji | zuļķējāt | zuļķēsi | zuļķēsiet, zuļķēsit |
3. pers. | zuļķē | zuļķēja | zuļķēs |
Pavēles izteiksme: zuļķē (vsk. 2. pers.), zuļķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zuļķējot (tag.), zuļķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zuļķētu
Vajadzības izteiksme: jāzuļķē
Smēķēt.
Saistītās nozīmesļuļķēt, pīpēt, smēķēt, sūkt, kvēpināt, kūpināt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
ļuļķēt1 — Smēķēt.
pīpēt1 — Smēķēt.
smēķēt1 — Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri.
sūkt1.2 — Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
ķuļķēt1 — Pīpēt (pīpi); smēķēt.
suļķēt1 — Ļuļķēt; smēķēt.
Avoti: Sin