kaut | Tēzaurs

kaut¹

Lietojuma biežums :

kaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	kauju	kaujam	kāvu	kāvām	kaušu	kausim
2. pers.	kauj	kaujat	kāvi	kāvāt	kausi	kausiet, kausit
3. pers.	kauj		kāva		kaus

Pavēles izteiksme: kauj (vsk. 2. pers.), kaujiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: kaujot (tag.), kaušot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: kautu

Vajadzības izteiksme: jākauj

1.Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.

Stabili vārdu savienojumiDieva kauts.

Stabili vārdu savienojumi

Dieva kauts apvidvārds, frazeoloģisms — nobeidzies (par dzīvnieku).

1.1.intransitīvs

1.2.Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus).

2.Nogalināt, slepkavot.

2.1.intransitīvs

2.2.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).

2.3.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.

3.Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).

4.sarunvaloda Sist, pērt.

Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, klapēt, klāt, kliest.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

sveķēt₁ — Sist.

dot pa mici₁ frazēma — Sist, pērt.

dābt₁ — Sist.

klapēt₁ — Sist; iekaustīt; pērt.

klāt₅ novecojis — Sist (kādam), cirst (ar ieroci).

kliest₁ — Sist.

koklēt₁ — Sist, pērt.

miešķēt₂ — Sist.

mietēt₁ — Sist, pērt; miet (2).

dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru₁ — Sist, pērt.

mūksnīt₃ — Sist, pērt.

mēgt₁ — Sist.

miltīt₁ — Sist, pērt.

pluinīt₃ sarunvaloda — Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).

sist₁ intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.

smelt₁ — Sist.

smērēt₄ sarunvaloda — Sist.

sutināt₄ sarunvaloda, transitīvs — Sist, pērt.

šautīt₁ — Šaust, sist.

šaustīt₁ — Sist, pērt; šaust (1).

šaust₁ — Sist, pērt; šaustīt (1).

vilkt₁₃ sarunvaloda, intransitīvs — Sist (kādam).

zvecēt₁ — Sist.

zveķēt₁ — Sist, pērt.

žaut₁ — Sist.

vanckāt₂ — Sist, pērt.

dot₇ sarunvaloda, intransitīvs — Sist.

likt₁₁ sarunvaloda, intransitīvs — Sist, cirst.

krāmēt₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Sist (kādam).

miet₂ — Sist, pērt; mietēt.

veķēt₂ — Sist, pērt.

bozēt₁ — Sist.

slodzīt₅ apvidvārds — Pērt; arī sist.

liet₄ apvidvārds — Sist.

blietēt₂ sarunvaloda — Sist, dauzīt.

plāt_3.1 transitīvs — Sist (ko).

plītēt₂ transitīvs — Sist (piemēram, ar pātagu).

tēst₂ sarunvaloda — Pērt; arī sist.

test₂ sarunvaloda — Tēst 1(2).

dot pa ādu₁ — Pērt, sist.

bicināt₁ — Sist.

stibīt₃ apvidvārds — Pērt, sist.

mērkt₂ žargonisms — Sist.

Hiponīmi

bauzēt₁ — Sist ar kādu priekšmetu.

belzt₁ — Smagi, spēcīgi sist.

bliezt₁ — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).

būkāt₂ — Sist, dauzīt.

cirst₅ intransitīvs — Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).

dauzīt₂ transitīvs — Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt.

driepēt₁ — Sist, pērt (ar driepi).

gāzt₅ sarunvaloda, intransitīvs — Spēcīgi sist.

iedābt₁ — Iesist.

iedot₄ sarunvaloda — Iesist, iepērt.

iegniezt₁ — Iesist.

iesist₂ intransitīvs — Sitot skart, dot triecienu.

ievilkt₁₂ sarunvaloda, intransitīvs — Iesist (2).

iezeltīt₁ — Iesist.

kapāt₂ — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).

kaustīt₁ — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.

kokot₁ — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).

kraut₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Spēcīgi sist.

kulstīt₂ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).

kult₃ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).

mielot₂ apvidvārds — Pērt.

milnot₁ — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.

mizot₄ sarunvaloda — Pērt.

pērt₁ — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.

pļaukāt₁ — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).

pliķēt₁ — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.

šaut₃ sarunvaloda, intransitīvs — Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).

sautēt₃ apvidvārds — Pērt.

sitaļāt₁ — Vairākkārt viegli sist.

skaustīt₁ — Kaustīt.

skaustīt₂ — Sist, pērt (ar kādu sitamo).

slānīt₁ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).

sloksnēt₁ — Sist, slānīt, pātagot.

sukāt₃ sarunvaloda — Pērt.

uzbelzt₁ — Iesist, uzsist.

uzdābt₁ — Iesist.

uzdiegt₂ apvidvārds — Iesist.

uzpipkāt₁ — Iesist.

uzsist_1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).

uzsloksnēt₁ — Iesist.

uzsvilināt₁ — Iesist.

uzvantēt₂ — Iesist.

vārīt_2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).

velēt₂ sarunvaloda — Sist, dauzīt; kult.

zeltīt₃ apvidvārds — Pērt.

zilināt_1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.

zolēt₃ — Dauzīt, pērt.

žurcēt₁ — Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.

zvelēt₁ — Spēcīgi vairākkārt sist.

zvelt₁ intransitīvs — Spēcīgi sist.

zvetēt₁ — Vairākkārt spēcīgi sist.

5.sarunvaloda Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti); sist.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

sist₄ transitīvs — Pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.).

Stabili vārdu savienojumiĀžus (retāk āzi) kaut (biežāk dīrāt).

Stabili vārdu savienojumi

Āžus (retāk āzi) kaut (biežāk dīrāt) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — vemt.

Avoti: LLVV, KnG

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Tomēr sadarbība nenozīmē tikai komunikāciju, kaut gan to arī neizslēdz.
Kaut arī pamatnostādnēs postmodernisma pētnieki ( F. Brauns/P. Brovvn.
Lai kaut ko izzinātu par esamību, ir nepieciešami teleoloģiski pamatojumi.
Tu patiesi izliecies, it kā viņa tev kaut ko nozīmētu?
Taču tas nebūt nenozīmē, ka poēzija būtu kaut kas pretdabisks.

Vairāk piemēru ...