naivulis
Lietojuma biežums :
naivulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | naivulis | naivuļi |
| Ģen. | naivuļa | naivuļu |
| Dat. | naivulim | naivuļiem |
| Akuz. | naivuli | naivuļus |
| Lok. | naivulī | naivuļos |
naivule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | naivule | naivules |
| Ģen. | naivules | naivuļu |
| Dat. | naivulei | naivulēm |
| Akuz. | naivuli | naivules |
| Lok. | naivulē | naivulēs |
Naivs cilvēks.
Saistītās nozīmesdievadots cilvēks, naiviķis, bērns, vientiesīgs.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
dievadots cilvēks1 — Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.
naiviķis1 — Vientiesis.
vientiesis1 — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
lētticis1 — Vientiesis.
antiņš1 — Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
naivs1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
Saistīts ar
aitasgalva1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitaspiere1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
ambālis1 — Muļķis.
ambals1 — Muļķis.
āmurgalva1 — Muļķis.
aplamis1 — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
dulburis1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
dulliķis1 — Muļķis.
dumiķis1 — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
dunduks1 — Muļķis.
duraks1 — Muļķis.
ēzeļgalva1 — Muļķis.
glupiķis1 — Muļķis; nejēga.
Jānis no Mūjāņiem1 — Muļķis.
kokapauris1 — Muļķis.
mazprātiņš1 — Muļķis, plānprātiņš.
mūjābelis1 — Muļķis.
muļķadesa1 — Muļķis.
muļķis1 — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
negudris1 — Muļķis.
nejēga1 — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
nejēgulis1 — Muļķis, nepratējs.
nelga1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
nesapraša1 — Nesaprātīgs cilvēks.
pampaks2 — Muļķis.
petuhs3 — Muļķis.
stulbenis1 — Stulbs (negudrs) cilvēks.
stulbiķis1 — Stulbenis.
stulburis1 — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
tāpiņš1 — Vientiesis, nejēga.
teļapakausis1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
teļapauris1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
trulprātiņš1 — Muļķis.
tukšgalvis1 — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
tukšpakausis1 — Muļķis.
tukšpauris1 — Tukšgalvis.
tukšprātiņš1 — Muļķis.
tupaks1 — Muļķis.
zābaks1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Tu nu gan esi naivulis,” iespurdzās Jāzeps. “
- Tāds naivulis viņš nebija: inspektoriem atrādīja fiktīvas, iepriekš režisētas mācībstundas.
- Ja šie naivuļi zinātu, ka noslēpumainā meiča patlaban uzturas Romualda Gaiļuša dzīvoklī!
- Un kļūst skaidrs, ka īstais naivulis ir Uzaicinātājs.
- Cita starpā, šādi aļiki ir sirdsšķīsti naivuļi arī tikai līdz piecu gadu vecumam.