sist
Lietojuma biežums :
sist 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, klapēt, klāt, kliest.
1.1.transitīvs
Stabili vārdu savienojumiSist nost (arī zemē). Sist saujā.
1.2.sarunvaloda, transitīvs Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
2.transitīvs Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
Stabili vārdu savienojumiSist bumbu (arī futbolu, volejbolu u. tml.).
2.1.Virzīt (ko) tā, ka (tas) strauji skar (piemēram, priekšmetu).
2.2.intransitīvs
2.3.Strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā; šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko).
Stabili vārdu savienojumiSist krustā.
3.transitīvs Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
4.transitīvs Pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.).
Saistītās nozīmes
5.transitīvs Strauji, parasti ar troksni, vērt (piemēram, durvis, logu, vāku).
6.intransitīvs Strauji skarot ko, radīt skaņas.
6.1.transitīvs Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu); atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta.
6.2.Tiekot spēlētam, skanēt (par sitamo mūzikas instrumentu).
6.3.transitīvs Virzot vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru, panākt, ka tie saskaras un rada (noteiktas skaņas, arī signālus); virzīt (vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru) tā, ka (tie) saskaras un rada skaņas.
Stabili vārdu savienojumiSist papēžus. Sist plaukstas.
7.transitīvs; parasti formā: trešā persona Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) — par pulksteni.
7.1.intransitīvs
8.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi); strauji, spēcīgi pulsēt.
9.transitīvs; parasti formā: trešā persona Strauji, spēcīgi virzīt, pārvietot (ko) — piemēram, par vēju, lietu.
9.1.intransitīvs Virzoties, pārvietojoties strauji skart; spēcīgi skart ko tādu, kas virzās, pārvietojas.
9.2.Strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas).
9.3.Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) — par ūdenstilpi, šķidrumu.
10.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
11.transitīvs Strauji virzīt, griezt (ķermeņa daļu, parasti galvu, atpakaļ, sāņus).
12.sarunvaloda, transitīvs Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
12.1.Sūtīt (pa telegrāfu).
13.sarunvaloda, transitīvs Putot, kult; putojot, kuļot gatavot (ko).
Stabili vārdu savienojumi(Kā) ar aklumu sists. Būt sistam (uz ko). Kačkus sist.
Avoti: LLVV, VkG, KnG, JV
Korpusa piemēri