smērēt | Tēzaurs

smērēt

Lietojuma biežums :

smērēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	smērēju	smērējam	smērēju	smērējām	smērēšu	smērēsim
2. pers.	smērē	smērējat	smērēji	smērējāt	smērēsi	smērēsiet, smērēsit
3. pers.	smērē		smērēja		smērēs

Pavēles izteiksme: smērē (vsk. 2. pers.), smērējiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: smērējot (tag.), smērēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: smērētu

Vajadzības izteiksme: jāsmērē

1.Ziest.

1.1.pārnestā nozīmē, intransitīvs Dot dzeramnaudu, kukuli.

2.Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.

3.Dot, pārdot, parasti ar viltu (ko mazvērtīgu, nederīgu).

4.sarunvaloda Sist.

Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, klapēt, klāt, kliest.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

sveķēt₁ — Sist.

dot pa mici₁ frazēma — Sist, pērt.

dābt₁ — Sist.

klapēt₁ — Sist; iekaustīt; pērt.

klāt₅ novecojis — Sist (kādam), cirst (ar ieroci).

kliest₁ — Sist.

koklēt₁ — Sist, pērt.

miešķēt₂ — Sist.

mietēt₁ — Sist, pērt; miet (2).

dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru₁ — Sist, pērt.

mūksnīt₃ — Sist, pērt.

mēgt₁ — Sist.

miltīt₁ — Sist, pērt.

pluinīt₃ sarunvaloda — Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).

sist₁ intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.

smelt₁ — Sist.

sutināt₄ sarunvaloda, transitīvs — Sist, pērt.

šautīt₁ — Šaust, sist.

šaustīt₁ — Sist, pērt; šaust (1).

šaust₁ — Sist, pērt; šaustīt (1).

vilkt₁₃ sarunvaloda, intransitīvs — Sist (kādam).

zvecēt₁ — Sist.

zveķēt₁ — Sist, pērt.

žaut₁ — Sist.

vanckāt₂ — Sist, pērt.

dot₇ sarunvaloda, intransitīvs — Sist.

likt₁₁ sarunvaloda, intransitīvs — Sist, cirst.

krāmēt₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Sist (kādam).

miet₂ — Sist, pērt; mietēt.

veķēt₂ — Sist, pērt.

bozēt₁ — Sist.

slodzīt₅ apvidvārds — Pērt; arī sist.

liet₄ apvidvārds — Sist.

blietēt₂ sarunvaloda — Sist, dauzīt.

kaut₄ sarunvaloda — Sist, pērt.

plāt_3.1 transitīvs — Sist (ko).

plītēt₂ transitīvs — Sist (piemēram, ar pātagu).

tēst₂ sarunvaloda — Pērt; arī sist.

test₂ sarunvaloda — Tēst 1(2).

dot pa ādu₁ — Pērt, sist.

bicināt₁ — Sist.

stibīt₃ apvidvārds — Pērt, sist.

mērkt₂ žargonisms — Sist.

Hiponīmi

bauzēt₁ — Sist ar kādu priekšmetu.

belzt₁ — Smagi, spēcīgi sist.

bliezt₁ — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).

būkāt₂ — Sist, dauzīt.

cirst₅ intransitīvs — Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).

dauzīt₂ transitīvs — Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt.

driepēt₁ — Sist, pērt (ar driepi).

gāzt₅ sarunvaloda, intransitīvs — Spēcīgi sist.

iedābt₁ — Iesist.

iedot₄ sarunvaloda — Iesist, iepērt.

iegniezt₁ — Iesist.

iesist₂ intransitīvs — Sitot skart, dot triecienu.

ievilkt₁₂ sarunvaloda, intransitīvs — Iesist (2).

iezeltīt₁ — Iesist.

kapāt₂ — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).

kaustīt₁ — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.

kokot₁ — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).

kraut₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Spēcīgi sist.

kulstīt₂ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).

kult₃ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).

mielot₂ apvidvārds — Pērt.

milnot₁ — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.

mizot₄ sarunvaloda — Pērt.

pērt₁ — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.

pļaukāt₁ — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).

pliķēt₁ — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.

šaut₃ sarunvaloda, intransitīvs — Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).

sautēt₃ apvidvārds — Pērt.

sitaļāt₁ — Vairākkārt viegli sist.

skaustīt₁ — Kaustīt.

skaustīt₂ — Sist, pērt (ar kādu sitamo).

slānīt₁ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).

sloksnēt₁ — Sist, slānīt, pātagot.

sukāt₃ sarunvaloda — Pērt.

uzbelzt₁ — Iesist, uzsist.

uzdābt₁ — Iesist.

uzdiegt₂ apvidvārds — Iesist.

uzpipkāt₁ — Iesist.

uzsist_1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).

uzsloksnēt₁ — Iesist.

uzsvilināt₁ — Iesist.

uzvantēt₂ — Iesist.

vārīt_2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).

velēt₂ sarunvaloda — Sist, dauzīt; kult.

zeltīt₃ apvidvārds — Pērt.

zilināt_1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.

zolēt₃ — Dauzīt, pērt.

žurcēt₁ — Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.

zvelēt₁ — Spēcīgi vairākkārt sist.

zvelt₁ intransitīvs — Spēcīgi sist.

zvetēt₁ — Vairākkārt spēcīgi sist.

5.slengs Melot.

6.slengs Būt vielu vai alkohola ietekmē.

Stabili vārdu savienojumiIet kā smērēts. Rokas (arī nagus) smērēt; nagus smērēt. Smērēt desu maizes. Smērēt iekšas.

Stabili vārdu savienojumi

Iet kā smērēts sarunvaloda, frazēma — 1. Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.2. Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
Rokas (arī nagus) smērēt; nagus smērēt — 1. Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.2. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Smērēt desu maizes žargonisms, idioma — iet pārgājienā.
Smērēt iekšas žargonisms, idioma — ēst.
Smērēt lētās smēres žargonisms, idioma — melot.
Smērēt papīrus sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, frazēma — daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
Triept (arī ziest, smērēt) medu uz lūpām; ziest medu uz lūpām; smērēt medu uz lūpām; ziest medu uz lūpām sarunvaloda — glaimot.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Starp izceptajām plāksnēm smērē skābu krējumu, ko pārslaka ar medu.
11. Sāk veidot torti - uz katras kārtas smērē skābo krējumu.
Krēmu smērē starp kārtām un apsmērē arī malas un apziež virspusi.
Smērē kūkās, uz pankūkām, pilda eklēros vai ēd tāpat!
Visas sastāvdaļas sajauc viendabīgā masā un smērē pāri kūkām un smalkmaizītēm.

Vairāk piemēru ...