Paplašinātā meklēšana
Meklējam anīt.
Atrasts vārdos (183):
- anīt:1
- ganīt:1
- manīt:1
- panīt:1
- sanīt:1
- tanīt:1
- dzanīt:1
- klanīt:1
- planīt:1
- zlanīt:1
- zlanīt:2
- zvanīt:1
- banīte:1
- manīte:1
- apganīt:1
- apmanīt:1
- atganīt:1
- atmanīt:1
- daganīt:1
- damanīt:1
- gamanīt:1
- ieganīt:1
- iemanīt:1
- izganīt:1
- izmanīt:1
- makanīt:1
- noganīt:1
- nomanīt:1
- paganīt:1
- pamanīt:1
- saganīt:1
- samanīt:1
- uzganīt:1
- uzmanīt:1
- amanīti:1
- asanīti:1
- banītis:1
- fianīti:1
- granīts:1
- kianīts:1
- klanīte:1
- kranīts:1
- manītes:1
- panītes:1
- panītīt:1
- sanītēt:1
- sanītīt:1
- žanītis:1
- aizganīt:1
- apzvanīt:1
- atzvanīt:1
- iezvanīt:1
- izzvanīt:1
- noklanīt:1
- nozvanīt:1
- paklanīt:1
- pārmanīt:1
- pazvanīt:1
- pieganīt:1
- sazlanīt:1
- sazvanīt:1
- uzzvanīt:1
- balanīts:1
- basanīts:1
- ganītājs:1
- ganīties:1
- insanīts:1
- johanīti:1
- jumanīte:1
- makanīte:1
- manīties:1
- melanīts:1
- metanīts:1
- mikanīts:1
- Nanītona:1
- nemanīts:1
- paranīts:1
- sanīties:1
- sunanīte:1
- titanīts:1
- Viranīte:1
- zīdanīte:1
- aizzvanīt:1
- barabanīt:1
- pagamanīt:1
- pārzvanīt:1
- piezlanīt:1
- piezvanīt:1
- sagamanīt:1
- ērmanītis:1
- galvanīts:1
- granītīts:1
- klanīties:1
- kranīties:1
- liepanīte:1
- manganīts:1
- Manītsoka:1
- meitanīte:1
- morganīts:1
- ormanītis:1
- plakanīte:1
- Raganītis:1
- sarkanīte:1
- Sarkanīte:1
- suntanīte:1
- tanzanīts:1
- timpanīts:1
- ulmanītis:1
- vivianīts:1
- vulkanīts:1
- zaļganīte:1
- zvanītāji:1
- zvanītājs:1
- zvanītava:1
- zvanīties:1
- afanītieži:1
- afanītisks:1
- atganīties:1
- atmanīties:1
- damanīties:1
- gredzanīts:1
- hausmanīts:1
- ieganīties:1
- iemanīties:1
- ilzemanīts:1
- izganīties:1
- izmanīties:1
- kolemanīts:1
- noganīties:1
- nomanīties:1
- paganīties:1
- pamanīties:1
- saganīties:1
- samanīties:1
- sērmanītis:1
- silimanīts:1
- uzganīties:1
- uzmanītājs:1
- uzmanīties:1
- velnanītis:1
- aizmanīties:1
- atklanīties:1
- Dreimanītis:1
- granītciets:1
- gredzanītis:1
- iezvanīties:1
- izaganīties:1
- izamanīties:1
- izklanīties:1
- izzvanīties:1
- noklanīties:1
- paklanīties:1
- pārmanīties:1
- perikranīts:1
- pieganīties:1
- piemanīties:1
- saklanīties:1
- sazvanīties:1
- uzklanīties:1
- uzkranīties:1
- aizklanīties:1
- aizzvanīties:1
- atsaganīties:1
- dasaganīties:1
- dasamanīties:1
- gneisgranīts:1
- granītgneiss:1
- iesamanīties:1
- izaklanīties:1
- neovulkanīti:1
- nosaganīties:1
- pasaganīties:1
- pasamanīties:1
- stroncianīts:1
- granītporfīrs:1
- mezotimpanīts:1
- nosatvanīties:1
- pasaklanīties:1
- plagiogranīts:1
- sasazvanīties:1
- antrotimpanīts:1
- palaiovulkanīti:1
- zvanītājprogramma:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (450):
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts.
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m; Ķāvju dižakmens.
- amiši Amanīti, eimiši.
- amīši Amanīti.
- eimiši Amanīti.
- asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi.
- asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni.
- jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte.
- samanīties Apjēgt, pamanīt.
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
- apčupt Aptaustīt; atrast, taustoties apkārt; nākt pie atziņas (pamanīt).
- kāpt (arī mīt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- apskulbināt Apzvanīt.
- bērēt Apzvanīt.
- blenkt Ar pūlēm samanīt, noticēt, ieraudzīt.
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
- Ervands armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervazs), kurš kļūst par Armēnijas valdnieku, viņa skatienam piemitis maģisks spēks (ļauna acs), no kura sasprādzis granīts.
- Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi.
- Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
- timpānija Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpanīts.
- Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
- Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs.
- Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem.
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
- Mazais Lauču akmens atrodas netālu no Lauču dižakmens, ir neregulāras formas brūngans granīts ar stāvām malām, apkārtmērs - 9,3 m, garums - 3,3 m, platums - 2,2 m, augstums - 1,9 m; abi akmeņi kopā ar ledu iztumti piekrastē 1853. g.
- Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem.
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts.
- palaist Atstāt neievērotu; nepamanīt apzināti neievērot (dzirdēto).
- pamanīties attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt); [izmanīties]{s:1543}
- Pidurutalagalas kalns augstākā virsotne ("Pidurutalagala") Šrilankas salā, atrodas tās vidienē, augstums - 2524 m, gneisi, granīti, nogāzēs subtropu meži, tējas plantācijas.
- Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži.
- Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas.
- Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži.
- bromhidrofobija Bailes, ka apkārtējie var pamanīt slikto ķermeņa smaku, sviedrus.
- balanorāģija Balanīts ar strutu izdalīšanos.
- baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama).
- granītīts Biotīta granīts.
- korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns.
- kaikāt Braucot klanīt galvu (par piedzērušu).
- būt (arī palikt) ēnā būt (palikt) neievērotam, nepamanītam.
- izstāvēt klāt būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu).
- atrasties ēnā būt neievērotam, nepamanītam, tādam, kas neizceļas.
- zasveķitsja Būt pamanītam.
- turēt acis un ausis vaļā censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties.
- meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
- meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
- novērotājs Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
- granitops Dabiska granīta masa virtuves un vannas istabas aprīkojumam.
- mangāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt mangānu, galvenie minerāli ir manganīts, piroluzīts, psilomelāns, rodohrozīts.
- apganīt Daļēji noganīt.
- ieganīt Daļēji noganīt.
- paklaņa Darbība --> paklanīties; paklanīšanās.
- ganudiena Diena, kad (kādam) jāiet ganīt; ganu diena.
- ganu diena diena, kad (kādam) jāiet ganīt.
- manāms Divd. --> manīt.
- tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu); mērķēt (2).
- mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu).
- nozust Doties prom, parasti nepamanītam, nepievēršot sev uzmanību.
- čutēt Dzirdēt, manīt.
- Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers.
- liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts.
- noganīt Ganīt (visu laikposmu) un pabeigt ganīt.
- atganīt Ganīt cita vietā.
- atganīties Ganīt ilgi, līdz apnikumam.
- grauzināt Ganīt lopus noganītā vai nopļautā vietā.
- atganīt Ganīt noteiktu dienu skaitu kādā laika periodā.
- bānīt Ganīt.
- noganīties Ganīties (visu laikposmu) un pabeigt ganīties.
- granītgneiss Gneiss ar neskaidri izteiktu joslainu tekstūru un granītam atbilstošu struktūru un sastāvu.
- balanoblenoreja Gonokoku ierosināts balanīts ar bagātīgu strutu atdalīšanos.
- granītporfīrs Granīts ar porfīrveida struktūru.
- granitizācija Granītu veidošanās procesi Zemes dzīlēs no agrīnākiem magmatiskiem, metamorfiem iežiem vai nogulumiežiem.
- cīkot Grīļoties; klanīties, māt ar galvu.
- Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts.
- Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts.
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens.
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem.
- Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens.
- Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens.
- Medņu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., garums - 5,8 m, platums - 5,3 m, augstums - 1,4 m, sarkanbrūns rapakivi granīts.
- paģisties Iegaumēt, uzmanīt.
- iešlīherēties Iekļūt (neuzkrītoši, nepamanīti).
- Josemitu ieleja ieleja — atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums — 11 km, platums — 800-1600 m, dziļums — līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām.
- dasamanīties Iemanīties piekļūt pie kā, iegūt ko.
- damanīt Iemanīties.
- damanīties Iemanīties.
- iemodāt Iemanīties.
- iemuities Iemanīties.
- iesamanīties Iemanīties.
- līkņot Ienākot, ieejot pieliekties, klanīties.
- atrast Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī).
- atrast Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības).
- pamatīt Ieraudzīt, pamanīt, viedēt.
- uzredzēt Ieraudzīt, pamanīt; ieskatīt.
- noglenst Ieraudzīt, pamanīt.
- ievērāt Ieraudzīt; arī pamanīt.
- Beļavas muižas ainavu parks ierīkots 18. gs. vidū, tā platība - 6,7 ha, parkā ir 2 uzpludināti dīķi, stādītas vietējās un introducētās koku un krūmu sugas, saglabājies t. s. Baltās ķēves piemineklis - granīta obelisks.
- aizzvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezvanīties.
- iezvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt.
- zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem.
- ģidāt Ievērot, manīt.
- piefiksēt Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).
- aizzīmāt Ievērot, pamanīt.
- ielāgot Ievērot, pamanīt.
- iesavērties Ievērot, pamanīt.
- jēgot Ievērot, uzmanīt.
- iegudrēties Ievingrināties, iemanīties.
- iepravīties Ievingrināties; iemanīties.
- ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; vulkanīts.
- granosienīts Iezis, pārejas forma starp granītiem un sienītiem, veido laukšpati, kvarcs un krāsainie minerāli.
- ieskulbināt Iezvanīt.
- magmatiskie ieži ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
- ultrametamorfisms Iežu reģionālā metamorfisma procesa augstākā stadija; sākas iežu pārvēršanās par magmu un veidojas migmatīti vai granīti.
- apsargāt Ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt.
- izganīties Ilgāku laiku ganīties, līdz ir paēduši (par dzīvniekiem).
- sarotāt Ilgāku laiku nepārtraukti, mierīgi ganīties.
- noganīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ganīt (parasti līdz nogurumam).
- saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt; ilgāku laiku ganīt (līdz noteiktam brīdim).
- izganīties Ilgāku laiku, daudz ganīt.
- atkūkāt Ilgāku laiku, daudz klanīt (galvu).
- izklanīties Ilgāku laiku, daudz klanīties.
- izvaktēt Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
- izvaktēties Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
- izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu).
- zvanīties Ilgstoši, intensīvi zvanīt (4).
- medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda.
- pieteikumskripts Instrukciju saraksts, ar kura starpniecību zvanītājprogramma īsteno iezvanpieeju: uzgriež pakalpojumu piegādātāja numuru, nodod lietotāja pieteikumvārdu un paroli, kā arī nodibina nepieciešamo savienojumu.
- pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni.
- mezozojiskā krokošanās intensīva kalnveidošanās un granītiska sastāva iežu intrūziju veidošanās cikls, kas sākās triasa beigās un beidzās paleogēna sākumā.
- noklanīt Īsu brīdi klanīt un pabeigt klanīt.
- noklanīties Īsu brīdi klanīties un pabeigt klanīties.
- dalocīties Izdabāt, klanīties.
- ispasēt Izdarīt pa prātam, uzmanīt kaut ko.
- izaklanīties Izklanīties.
- snīķerēties izmanīties, izlavīties, izdomāt un izdarīt ko niķīgu.
- tiekavāt Izsekot (kādu); uzmanīt (kādu).
- atāls Jauna zāle, kas izaugusi nopļautās vai noganītās vietā (tajā pašā gadā).
- granitoīds jebkuras izcelsmes iezis, kas pēc sastāva atbilst skābajiem vai vidēji skābajiem magmatiskajiem iežiem - granītiem, plagiogranītiem, granodiorītiem un to pārejas formām kvarcdiorītos.
- Josemiti Josemitu ieleja - atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums - 11 km, platums - 800-1600 m, dziļums - līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām.
- nacionālais romantisms jūgendstila novirziens Latvijā 20. gs. sākumā, kad latviešu arhitekti centās radīt savu īpatnēju latvisku arhitektūru, raksturīgas smagnējas, monumentālas formas, stāvi jumti, logailas ar nošļauptiem augšējiem stūriem un sīkrūšu stiklojumu, rupjš apmetums, granīta cokoli un joslas, etnogrāfisku dekoratīvo elementu izmantojums.
- jaust Just, pamanīt.
- mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni.
- Papuks Kalni Horvātijā, starp Savu un Dravu, garums - >60 km, augstums - līdz 953 m, slānekļi, marmori, granīti, serpentinīti, ozolu un dižskābaržu meži.
- Kravans Kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns).
- Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru.
- Singbuma Kalnrūpniecības rajons Indijā, Bihāras štata dienvidos, dzelzs rūdas, vara, hroma, mangāna, urāna rūdas, boksītu, kaolīna, kianīta ieguve.
- Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes.
- Ušba Kalns Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Gruzijā, augstums - 4695 m, 2 virsotnes, granīti, rietumu nogāzē šļūdonis.
- Malhanas grēda kalnu grēda Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Krievijā, starp Hilokas un Čikojas upi, garums - \~250 km, augstums - līdz 1735 m, granitīdi, granīti, slānekļi, dienvidu nogāzē - priežu meži, ziemeļu - lapegļu taiga, virs 1400 m - ciedrupriedes.
- Kimgansans Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā, Ziemeļkorejā (KTDR), garums - 80 km, augstums - līdz 1683 m, gk. granīti, kanjoni, ūdenskritumi.
- Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru.
- Susamirtavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~125 km, augstums - līdz 4048 m, granīti, metamorfie slānekļi, ziemeļu nogāze - krauja, nelieli šļūdoņi, dienvidu - lēzenāka.
- Dauru grēda kalnu grēda Krievijas Aizbaikāla novadā, garums - \~300 km, augstums - līdz 2523 m, granīti un kristāliski slānekļi, nogāzēs priežu un lapegļu meži.
- Majas grēda kalnu grēda Krievijas Habarovskas novada ziemeļu daļā, garums — 200 km, augstums — līdz 1983 m, metamorfie ieži un granīti, dienvidaustrumos — izvirdumieži, dziļas ielejas.
- Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām.
- Čevjotu kalni kalnu grēda Lielbritānijā ("Cheviot Hills"), Skotijas dienvidaustrumos, garums - \~600 km, augstums - līdz 816 m, slānekļi, smilšakmeņi, granīti.
- Retezata masīvs kalnu masīvs Dienvidkarpatos ("Muntii Retezatului"), Rumānijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Peljagas kalns (2509 m), gk. granīti, platoveida virsa.
- Morvāns Kalnu masīvs Francijas vidienē ("Morvan"), Centrālā masīva ziemeļaustrumu turpinājums, augstums - līdz 902 m, gk. granīti, austrumu daļā - kaļķakmeņi, platlapju meži (ozoli, dižskābarži), pļavas.
- Anapurna Kalnu masīvs Himalajos (angļu valodā "Annapurna"), 3 virsotnes (augstums - 8091 m), sastāv no granītiem un gneisiem, nogāzēs ledāji.
- Harcs Kalnu masīvs Vācijā (vācu val. "Harz"), garums - 130 km, augstākā virsotne - 1142 m, horsts, ko veido kvarcīti, granīti, slānekļi; Harca kalni.
- zvanītājs Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus; zvaniķis.
- zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
- Apuseni Karpatu kalnu sistēmas daļa Rumānijas rietumos ("Munti Apuseni"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, granīti, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, izvirdumieži, augstākais masīvs Bihori līdz 1848 m; Rietumrumānijas kalni.
- distēns Kianīts - minerāls, viena no trim Al2SiO5 polimorfajām modifikācijām, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti.
- bagāties Klanīt (galvu; parasti par zirgu).
- kivāt Klanīt (galvu).
- svērt tabaku klanīt galvu, mācoties virsu miegam; snaust.
- kivāties Klanīties (parasti aiz noguruma, līdzsvara trūkuma).
- denkoties Klanīties un lūgt.
- bugoties Klanīties, māt ar galvu.
- čungarāties Klanīties.
- klaņoties Klanīties.
- klanuļoties Klanīties.
- zaglīgi soļi klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam.
- kraņāties Kranīties.
- smaragdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte.
- Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms.
- pūkcepurene lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Orthotrichaceae"), dzeltenzaļi vai brūnganzaļi daudzgadīgi augi, kas veido zemas blīvas velēnas vai spilventiņus uz koku mizas, granīta laukakmeņiem, dolomīta atsegumiem, betona; \~1000 s, Latvijā konstatētas 3 ģ., 17 sugu.
- Porzana porzana lielais ormanītis.
- asimilācija Lielākoties nepamanīta pielāgošanās shēmām.
- manītes Lieto (savienojumā "vai manītes"), lai izteiktu nepatiku, sāpes, pārdzīvojumu.
- atgādināt savu klātbūtni (arī sevi) likt manīt, atcerēties (savu klātbūtni, sevi).
- atgādināt sevi (arī savu klātbūtni) likt manīt, atcerēties u. tml. (sevi, savu klātbūtni).
- glinkstināt Likt zvanīt.
- šaubīt Locīt, klanīt.
- boguotīs locīties, klanīties (zirgs, saimniekam).
- diekoties Locīties, klanīties, izdabāt, ārstēties, pieglaimoties.
- guņāties Locīties, klanīties.
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
- knūbāt Ļaut galvai klanīties; knūbēt.
- knūbēt Ļaut galvai klanīties.
- batolīts Ļoti liels iežu masīvs, kas veidojies Zemes garozā, sacietējot granītiskā sastāva magmai.
- sargāt (arī glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
- glabāt (arī sargāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
- turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt.
- stāvēt (arī būt) uz papēžiem ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt.
- skatīties (kādam) uz pirkstiem ļoti vērīgi uzraudzīt, uzmanīt (kādu).
- gneisgranīts Magmatiskas izcelsmes iezis, kas pēc sastāva atbilst granītam.
- ģist Manīt, jaust, noprast.
- atblenzt Manīt, nojaust, redzēt.
- mast Manīt, sajust, uztvert.
- ost Manīt, uzzināt (ko); arī jaust.
- čutnit Manīt; jaust.
- čutnītiēs Manīt; jaust.
- aizmanīties Manīties prom; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizlavīties.
- Porzana parva mazais ormanītis.
- apganīt Mazliet paganīt, ganīt, pieradināt pie ganīšanas.
- aizganīt Mazliet paganīt.
- papasēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- pavaktēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- makantiņ Mazliet; mazlietiņ; makanīt.
- brūnmelnā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia fuliginosa"), kas Latvijā konstatēta 1971. g. Slīteres rezervātā uz granīta.
- greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas.
- ragiezis Metamorfs iezis, kas veidojies kontaktmetamorfisma procesos magmas un apkārtējo iežu saskares zonā; sastāv no kvarca, laukšpatiem, vizlas, andaluzīta, granātiem, siliraanīta, kordierīta.
- migmatīts Metamorfs iezis, kurā mijas tipiska metamorfa ieža (gneisa, amfibolīta) un magmatiska ieža (granīta, sienīta) joslas.
- leukoksens Minerāla titanīta īpatnējs izveidojums, kad tas ir par minerāla ilmenīta apvalku atdzisuma iežos.
- ugunsizturīgie minerāli minerāli ar augstu kušanas temperatūru (piemēram, kianīts, andaluzīts, grafīts, korunds), kurus var izmantot ugunsizturīgiem materiāliem.
- agregāts minerālu sakopojums, kas veido kādu iezi vai tā daļu; ir vienminerāla (piemēram, marmors) vai vairākminerālu (piemēram, granīts) agregāti.
- gumbrīns Naftas pārstrādes blakusprodukts, kas sastāv no askanīta māliem un organiskām vielām, kuras atdalītas no naftas; lieto kā organisko mēslojumu un augu augšanas stimulatoru.
- pakaravulēt Neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- paganīt Neilgu laiku, mazliet ganīt.
- paganīties Neilgu laiku, mazliet ganīties.
- pazvanīt Neilgu laiku, mazliet zvanīt (parasti signalizējot).
- uzmest acis (arī aci) neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu; arī uzmanīt (1)
- pseidometeorisms Neirogēna, pārejoša vēdera palielināšanās: dažu minūšu vai stundu laikā palielinās vēders un izveidojas perkutorisks timpanīts; citu subjektīvu vai objektīvu simptomu parasti nav; vēdera palielināšanās ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem; miegā, narkozē, pēc vemšanas, pēc simpātisko gangliju blokādes, kā arī pēc morfīna ievadīšanas vēders saplok.
- uzgadīties Nejauši gadīties (piemēram, ko pamanīt, kur ierasties).
- skaitīt kumosus nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd.
- zvanītāji Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zvanītāji" iedzīvotāji.
- pa acu galam nevērīgi, pavirši; mazliet, neilgi; no tālienes (apskatīt, manīt, redzēt).
- daganīt Noganīt līdz kādam, laikam.
- noblenkt Noģist, manīt, paredzēt; noblankst.
- noblankst Noģist, manīt, paredzēt.
- noblenkst Noģist, manīt, paredzēt.
- nosakivāties Noklanīties.
- nemanāms Nolieguma divdabis --> manīt.
- nemanīts Nolieguma divdabis --> manīt.
- bučoties Noliekties, klanīties (kāda priekšā).
- zaļmasa Nopļautu, noganītu, augsnē iestrādātu vai dzīvniekiem izēdināmu zālaugu zaļā masa.
- pingāt pļavu nospraužot robežas ar lapu kokiem vai to zariem aizliegt ganīties pļavā.
- nominēt Noteikt, pamanīt.
- ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu uguns, ugunsgrēka izcelšanos.
- nopiļņavāt Novērot un pamanīt, ieraudzīt.
- ievērot Novērot, uzmanīt.
- nobimbināt Nozvanīt, noskandināt.
- vairot Ņemt vērā, apdomāt, manīt.
- automātiska numura noteikšana pakalpojums, kas telefona zvana saņēmējam paziņo zvanītāja telefona numuru.
- padiekoties Paklanīties, arī pakniksēt.
- atklanīties Paklanīties, atņemot sveicienu.
- nosalocīties Paklanīties.
- pasakivāties Paklanīties.
- pasaklanīties Paklanīties.
- dacītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, plagiogranītu un kvacdiorītu analogs, struktūra porfīriska, tekstūra masīva, dažreiz poraina.
- secen Paliekot nepamanītam, neuztvertam.
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
- palikt ēnā palikt neievērotam, nepamanītam; tikt pārspētam, neizvirzīties.
- iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.
- uzvaktēt Pamanīt (ilgstoši vērojot).
- novaktēt Pamanīt (piem., stāvot sardzē).
- ieskatīt Pamanīt, ieraudzīt (kādu).
- ievieķēt Pamanīt, ieraudzīt.
- noblenst Pamanīt, ieraudzīt.
- paredzēt Pamanīt, ieraudzīt.
- uzblemzt Pamanīt, ieraudzīt.
- atklāt Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
- apjust Pamanīt, ievērot.
- apmanīt Pamanīt, ievērot.
- uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
- aptikt Pamanīt; arī uzzināt.
- iemanīt Pamanīt; ieraudzīt; just; uztvert; ņemt vērā.
- pajust Pamanīt.
- poļevaķ Pamanīt.
- uzjaust Pamanīt.
- pasamanīties Pamanīties.
- pavērt Panītīt.
- uzganīt Papildus ganīt, lai piebarotu.
- čekot Pārbaudīt, uzmanīt, būt lietas kursā.
- lūkāt pakaļā pārbaudīt; uzraudzīt, uzmanīt.
- iekalt Pārklāt (ar akmeņiem, granītu u. tml., piemēram, krastmalu).
- kontinentālā Zemes garoza pārsvarā granītiska 55–60 km bieza iežu masa, kas veido Zemes garozu zem kontinentiem.
- paturēt (arī turēt) acīs paturēt uzmanības centrā; uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
- paturēt acīs paturēt uzmanības centrā; uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
- ganījums Paveikta darbība, rezultāts --> ganīt.
- uzganījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzganīt.
- izlaist no acīm (kādu, kaut ko) pazaudēt no redzes loka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt (_biežāk_ nolieguma teikumos).
- izlaist no acīm (retāk no redzes loka) pazaudēt no redzes loka; pietiekami neuzmanīt.
- izlaist no acīm kādu pazaudēt no redzesloka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt.
- paskulbināt Pazvanīt.
- attapties Pēkšņi pamanīt (ka ir kur nokļuvis).
- atģisties Pēkšņi pamanīt un saprast (ko).
- attapties Pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
- gūties Pēkšņi pamanīt.
- riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā).
- rapakivi Pelēks vai sārts granītporfīrs ar laukšpata kristālu ieslēgumiem; populārs būvmateriāls.
- damanīties Piemanīties.
- piekavāties Piesargāties, uzmanīties.
- čulināt Pieskatīt, uzmanīt; arī lutināt.
- dasavērties Pieskatīt, uzmanīt.
- aizzvanīt Piezvanīt (kādam, uz kurieni).
- pazvanīt Piezvanīt (kādam).
- piegriezt pa drāti piezvanīt (pa tālruni).
- uzpeidžerēt Piezvanīt (pa telefonu), arī nosūtīt īsziņu.
- atzvanīt Piezvanīt (šurp, uz mājām u. tml.).
- piedrātēt Piezvanīt pa tālruni.
- apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
- piegriezt Piezvanīt pa telefonu.
- piesist pie vada piezvanīt.
- pagriezt Piezvanīt.
- piepeidžerēt Piezvanīt.
- uzgriezt Piezvanīt.
- uzkolot Piezvanīt.
- uzzvanīt Piezvanīt.
- zvjaknuķ Piezvanīt.
- ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā.
- egirīns Piroksēnu grupas minerāls, tumši zaļš, melns, ietilpst bāziskajos granītos, pegmatītos, nefelīnsienītos.
- Šugnanas grēda platoveida kalnu masīvs Rietumpamirā, starp Guntas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, augstums - līdz 5704 m (Skaļistija smaile), granīti, gneisi, kristāliski slānekļi, apledojuma platība - 182 kvadrātkilometri.
- staiks Purvaina vieta, kur nevar ganīt liellopus.
- Raganiņas ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
- Raganu ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
- Rāmuļu ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
- Raganas ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
- žīdakmens Rakstu granīts - pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes.
- oļāt Redzēt, manīt.
- Konrāda virsma robeža Zemes garozā starp granīta un bazalta slāņiem.
- acis kā kaķim saka, ja ir ļoti laba redze, ja kāds spēj pamanīt pat ko grūti saskatāmu.
- nebūt ko ar nagu aizķert saka, ja zāle ir ļoti īsa vai pilnīgi noganīta.
- uzbimbināt Sākt zvanīt, iezvanīties.
- saklanīties Sākt, parasti pēkšņi, klanīties; īsu brīdi klanīties.
- nokaravulīt Sargājot pamanīt, arī aizturēt.
- vaktēties Sargāt, uzraudzīt, uzmanīt.
- pieraugs Sargs, uzmanītājs.
- Ploskumu grāvis Sarkanīte, Alūksnes pieteka.
- sagriezt sazvanīt
- sazvanot Sazvanīt.
- sasazvanīties Sazvanīties (pa tālruni).
- piesieties Sekot (kādam), lai (to) novērotu, uzmanītu.
- tesmoteti Senajās Atēnās seši arhonti, kas lūkoja cauri likumus un tanīs pamanītās pretrunas cēla tautai priekšā.
- mērdelēt Sēžot snauduļot (klanīties).
- kriptogēnie silicītieži silicītieži, kuru ģenēze nav droši noskaidrota, ir dažas jašmas, ftanīti, lidīti, trepeļi, opokas.
- granodiorīts Skābais intruzīvais iezis, pārejas forma starp granītu un kvarcdiorītu; sastāv no laukšpatiem, kvarca, ragmāņa, biotīta; pelēks vai iesarkanpelēks.
- sklinkšēt Skanēt, zvanīt, čalot.
- sklinkšķēt Skanēt, zvanīt, čalot.
- ļindzēt Skanēt, zvanīt.
- ļindzināt Skanēt, zvanīt.
- tillēt Skanēt, zvanīt.
- zagties Skatīties (kādā virzienā) tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti vērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu.
- davērties Skatīties, uzmanīt.
- ieskatīties Skatoties ievērot, pamanīt.
- pieraudzīt Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt; pieskatīt.
- pieskatīt skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt.
- zagšus Slepeni, nepamanīti, arī neatļauti.
- nomerkavāt Slepus novērot un pamanīt.
- smirģelis Slīpēšanai, pulēšanai, asināšanai paredzēts materiāls, kas ir sacementēts, piemēram, no sasmalcināta granīta.
- bagoties Snaudā atkārtoti klanīt galvu.
- maigot Snaust, miegaini klanīties.
- sazvanīt Spēt, varēt piezvanīt (kādam) pa telefonu.
- uzraudzība Stāvoklis, kad (kāds) tiek uzmanīts, vērots, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- gunīt Stingri uzmanīt.
- mīt uz papēžiem stingri uzraudzīt, uzmanīt kādu, izrīkot.
- skatīties uz pirkstiem (kādam) stingri, sīkumaini uzraudzīt, uzmanīt kādu.
- strontiānītis Stroncianīts.
- Acarospora fuscata šīs ģints suga, kas bieži uz granīta veido brūnganus lapoņus.
- Acarospora veronensis šīs ģīnts sugas, kas retāk sastopama uz granīta kā tumšsarkani lapoņi.
- šķemba šķautņainas cieta, izturīga akmensmateriāla (dolomīta, granīta u. c.) atlūzas, kuru lielums ir 5–150 mm un kuras iegūst, sadrupinot dabiskos iežus; lieto par betonu pildvielu un ceļu segumos.
- metalizētā šķiedra šķiera, ko iegūst, sagriežot šaurās sloksnītēs metalizētu poliestera plēvi; salīdzinājumā ar metāla šķiedru metalizētā šķiedra ir daudz elastīgāka un mazāk oksidējas gaisa skābekļa ietekmē; izplatītākie komercnosaukumi – metanīts, lurekss u. c.
- zaglīgs Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatjautu, slepenu, tam raksturīgs.
- zaglīgs Tāds, kas cenšas palikt nepamanīts, dara ko neatļauti, slepeni.
- nemanīts Tāds, kas nav pamanīts, ievērots.
- slēpts Tāds, ko nevar ieraudzīt, pamanīt; tāds, ko ir grūti vai neiespējami konstatēt.
- pazimigs Tāds, ko var viegli ieraudzīt, pamanīt.
- pētīgs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos); pētījošs (2).
- pētījošs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos).
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
- piekļuves skaitlis telefona numurs, ko izmato, lai saistītos ar lokālo pakalpojumu sniedzēju; lai tiktu pievienots internetam, lietotājam vispirms jāizveido konts sava apgabala pakalpojumu sniedzēja iestādē, tad tas saņem telefonu numuru sarakstu, ar kādiem iespējams iezvanīties pakalpojumā.
- ietīties Tinot nepamanīt (ko nevēlamu) un ietīt kamolā.
- Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte.
- sfēns Titanīts - minerāls, kalcija un titāna silikāts; izejviela titāna oksīda iegūšanai.
- turēt acis vaļā uzmanīgi vērot; uzmanīties.
- tiekavot Uzmanīt (kādu).
- būt nomodā uzmanīt no kā nevēlama, sargāt, aizstāvēt, kādu, kaut ko.
- apčubināt Uzmanīt, aprūpēt.
- vāķēt Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
- mastēties Uzmanīt, kaut ko paredzēt.
- pievērties Uzmanīt, pasargāt.
- vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
- raudzīties Uzmanīt, sekot, piemēram, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
- skatīties Uzmanīt, sekot, piemēram, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
- knūpēt Uzmanīt, uzmanīgi klausīties.
- pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (parasti mazu bērnu).
- dakiravāt Uzmanīt, uzraudzīt.
- pasēt Uzmanīt, uzraudzīt.
- turēt acīs (arī zem acīm) uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
- uzpasēt Uzmanīt; uzraudzīt; aprūpēt.
- makņīt Uzmanīt.
- piļņavāt Uzmanīt.
- pasēties Uzmanīties, piesargāties.
- patīkavāt Uzmanīties, skatīties.
- pielūkot Uzmanīties; arī ievērot (ko).
- izamanīties Uzmanīties.
- kiravāties Uzmanīties.
- pieskatīties Uzmanīties.
- pravīt Uzmanīties.
- samanīties Uzmanīties.
- uzpasēties Uzmanīties.
- izpasēt Uzraudzīt, uzmanīt (ilgāku laiku); pieskatīt bārnu.
- uzpasētājs Uzraudzītājs, uzmanītājs.
- apkrustīt pļavas uzstādīt krustu par zīmi, ka šeit ganīt nedrīkst.
- stāvēt Uzturēties (kur, kādā vietā) - par cilvēkiem; uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to), rūpētos (par to).
- ieraudzīt Uztvert ar redzi, arī pamanīt.
- notvert Uztvert, pamanīt.
- bļinkstināt Vairākkārt (likt) zvanīt.
- dapiļnavāt Vairākkārt, arī bieži uzmanīt, uzraudzīt.
- slēpties Vairīties (no kā bīstama, nevēlama), parasti ilgstoši, atrodoties slepenā vietā, cenšoties palikt nepamanītam, nepazītam.
- aizbēgt Vairoties (no kā), censties nemanīti aiziet.
- fiskāls Valsts amats Krievijā, ko Pēteris I nodibināja, lai varētu slepeni vērot, kā izpilda valsts rīkojumus, galvenokārt finansu un tieslietu jomā, un ziņot par pamanītām nepareizībām.
- novērot vērojot pamanīt (ko); ievērot.
- vaktēt Vērot, skatīties, uzmanīt, lai ko konstatētu, ieraudzītu.
- slēptuve Vieta, telpa, kur var slēpties, patverties (no kā), novietoties tā, lai citi nepamanītu, nesaskatītu.
- Ankouma virsotne Centrālajos Andos (_Ancohuma, Nevado_), Kordiljera Realā, Soratas granīta masīvā, Bolīvijā, augstums - 6427 m.
- Iļamps Virsotne Centrālajos Andos ("Illampu"), Kordiljera Reālā, Soratas granīta masīvā, Bolīvijā, augstums - 6485 m.
- zagties Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem).
- izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā).
- Karēlijas zemesšaurums zemesšaurums starp Baltijas jūras Somu līci un Lādogas ezeru, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, gk. granīti un gneisi, dienvidos — osi, kēmi, morēnu plato (augstums — līdz 173 m), daudz ledāja veidotu ezeru.
- dziļš Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.).
- tillināt Zvanīt (ar zvārguli).
- ielangāt Zvanīt (nekvalitatīvi, kaut ko dauzot).
- bumbāt Zvanīt (par baznīcas zvanu).
- glinžināt Zvanīt ar rokas zvanu.
- nozvanīt Zvanīt un pārstāt zvanīt (par zvanu, ierīci).
- pārzvanīt Zvanīt vēlreiz, no jauna.
- bļinkstēt Zvanīt, skanēt.
- telefonēt zvanīt, ziņot pa telefonu.
- skulbināt Zvanīt; skulbēt.
- bimbināt Zvanīt.
- dungstēt Zvanīt.
- džindžēt Zvanīt.
- džindžināt Zvanīt.
- glinkstēt Zvanīt.
- klaučēt Zvanīt.
- linglangot Zvanīt.
- ļirkšēt Zvanīt.
- skulbēt Zvanīt.
- talšķināt Zvanīt.
- zvindēt Zvanīt.
- skulbis Zvanītājs.
- zvanelis Zvanītājs.
- zvanis Zvanītājs.
- zvargzdēt Žvadzēt, zvanīt.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa anīt.