Paplašinātā meklēšana
Meklējam krāsa.
Atrasts vārdos (96):
- krāsa:1
- skrāsa:1
- ādkrāsa:1
- iekrāsa:1
- nokrāsa:1
- pakrāsa:1
- krāsains:1
- krāsaiņš:1
- krāsaugi:1
- ādskrāsa:1
- laškrāsa:1
- linkrāsa:1
- mēļkrāsa:1
- piekrāsa:1
- segkrāsa:1
- vīnkrāsa:1
- krāsainie:1
- krāsainis:1
- krāsapuža:1
- krāsaugša:1
- ādaskrāsa:1
- aveņkrāsa:1
- īpatkrāsa:1
- krēmkrāsa:1
- kvēlkrāsa:1
- ķirškrāsa:1
- lūpukrāsa:1
- okerkrāsa:1
- pelnkrāsa:1
- spīdkrāsa:1
- virskrāsa:1
- bezkrāsas:1
- krāsainība:1
- krāsainums:1
- alkīdkrāsa:1
- baložkrāsa:1
- ceriņkrāsa:1
- ciriņkrāsa:1
- kaparkrāsa:1
- lokālkrāsa:1
- nitrokrāsa:1
- oranžkrāsa:1
- pamatkrāsa:1
- pelnukrāsa:1
- smilškrāsa:1
- ūdenskrāsa:1
- pelnkrāsas:1
- vienkrāsas:1
- gruntskrāsa:1
- kastaņkrāsa:1
- kontūrkrāsa:1
- krējumkrāsa:1
- ķieģeļkrāsa:1
- miesaskrāsa:1
- papildkrāsa:1
- pasteļkrāsa:1
- patentkrāsa:1
- proceskrāsa:1
- purpurkrāsa:1
- sedzējkrāsa:1
- temperkrāsa:1
- tēraudkrāsa:1
- bezkrāsains:1
- bezkrāsaiņš:1
- divkrāsains:1
- koškrāsains:1
- zīmuļkrāsas:1
- aizsargkrāsa:1
- iespiedkrāsa:1
- silikātkrāsa:1
- anilīnkrāsas:1
- četrkrāsains:1
- raibkrāsains:1
- simtkrāsains:1
- trejkrāsains:1
- trijkrāsains:1
- trīskrāsains:1
- vienkrāsains:1
- vienkrāsaiņš:1
- akvareļkrāsas:1
- bezkrāsainība:1
- bezkrāsainums:1
- daudzkrāsains:1
- minerālkrāsas:1
- skarbkrāsains:1
- kontrastkrāsas:1
- septiņkrāsains:1
- spektrālkrāsas:1
- spilgtkrāsains:1
- vairākkrāsains:1
- vienkrāsainība:1
- daudzkrāsainība:1
- daudzkrāsainums:1
- tūkstoškrāsains:1
- vairākkrāsainība:1
- komplementārkrāsas:1
Atrasts vārdu savienojumos (22):
- akrila krāsa
- akvareļa krāsa
- aukstā krāsa
- dzīva krāsa
- eļļas krāsa
- emaljas krāsa
- emulsijas krāsa
- glazūrā iekausēta keramiskā krāsa
- lašu krāsa
- līmes krāsa
- lūpu krāsa
- piroksilīna krāsa
- priekšplāna krāsa
- purpura krāsa
- rūsas krāsa
- sekundārā krāsa
- smilšu krāsa
- spektra krāsa
- tīrtoņa krāsa
- ūdens krāsa
- zemūdens krāsa
- zvaigznes krāsa
Atrasts skaidrojumos (1720):
- paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku.
- krāsa [krāsains]{s:1854}, pretstatā melnbaltam
- krāsojums [krāsas]{s:1855} kārta (uz kādas virsmas).
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
- īsmatainie truši 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda.
- zeltābele Ābele, kurā aug zeltainas krāsas āboli.
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
- acetetiķesteris Acetetiķskābes etilesteris, bezkrāsas šķidrums ar patīkamu smaržu.
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes.
- gaišas actiņas actiņas, kuru koksne pēc krāsas ir tuva apkārtējās koksnes krāsai.
- krāsu redze acu spēja izšķirt objekta krāsas.
- sideroderma Ādas bronzas nokrāsa, kas radusies dzelzmaiņas traucējumu dēļ.
- ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa.
- ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa.
- ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa.
- dishroja Ādas krāsas izmaiņa.
- dziļā miliārija ādas krāsas papulas ap sviedru porām.
- ahromija Ādas krāsas zudums, piem., albīnisma gadījumā.
- piesūcinošā ādas grunts ādas krāsojuma pirmais slānis, ko uzklāj, lai sekmētu klājošās krāsas vienmērīgu iesūkšanos.
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas.
- depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc).
- alohromāzija Ādas vai matu krāsas maiņa, sevišķi neparasta, nedabiska.
- kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai.
- rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis; valnī ieadīta citas krāsas svītra.
- mistrīt Adīt vai izšūt raibi, aust krāsainu audumu.
- zumps Ādmiņa krāsa, ruste.
- porķis Ādmiņu krāsa, ruste.
- aitiopisms Āfrikas krāsaino kristīgo tautu brīvības kustība 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma.
- vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne.
- fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei.
- fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
- akrilamīds Akrilskābes amīds, bezkrāsaini kristāli; nervu bojājumus izraisoša inde.
- glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums.
- ūdenskrāsa Akvareļa krāsa; ūdens krāsa.
- ūdens krāsa akvareļa krāsa.
- akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains.
- cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē.
- heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums.
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
- ruste Alkšņu mizās iegūta krāsa; alkšņu mizu krāsviela.
- fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano.
- briedule Aļņa krāsas govs.
- semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā.
- anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana).
- beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei.
- vedžvuds Angļu porcelāns ar baltām, reljefām figūrām uz krāsaina fona.
- toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem.
- mākslīgās organiskās krāsvielas anilīnkrāsas, ko iegūst galvenokārt no akmeņogļu pārtvaices produktiem.
- hromatūrija Anomālas krāsas urīna izdale.
- stibnīts Antimonpaskābes sāls, svina krāsas minerāls, antimona rūda.
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- kolorimetrs Aparāts kažokzvēru apmatojuma krāsas un nokrāsu precīzai noteikšanai.
- komparators Aparāts krāsotu šķīdumu krāsas salīdzināšanai.
- talkot Apkaisīt ar talku svaigus iespiedumus, lai krāsa nenosēstos papīra otrā pusē.
- španga Apmatojuma krāsa (zirgam).
- uzkodināt Apstrādājot ar zināmām vielām panākt krāsas spilgtuma palielinājumu.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss.
- zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss.
- cekuļa Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula.
- cekule Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula.
- cekula Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums.
- autohroms Apzīmējums krāsainām skatu pastkartēm, kad melni iespiestām autotipijām uzspiež, parasti 3-4 krāsainus toņus.
- pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru.
- ābolajs Ar apaļiem plankumiem pamatkrāsai pa vidu (visbiežāk par zirgu, bet arī uz mākoņiem, audumu u. c.); ābolains.
- bonbonjēra Ar drēbi vai krāsainu papīru aplīmēta kārba konfektēm, smaržvielām u. c.
- burbuļsakta Ar izciļņiem (burbuļiem), krāsainiem stikla akmeņiem vai kaldinātiem augu motīviem rotāta liela sakta.
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā.
- graidāts Ar krāsainām svītrām rotāts (audums).
- gimpe Ar krāsainu zīdu, zelta vai sudraba stiepli aptīta kokvilnas dzija, ko lieto apģērbu pielikumiem u. c.
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
- sedzējkrāsa Ar pernicu saberzēta krāsa, kas jau ar plānu kārtu pilnīgi nosedz laukumu un ir necaurredzama.
- hromolitogrāfija Ar šādu paņēmienu izgatavots krāsains iespieddarbs.
- brombenzols Arēnhalogēnogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums, lieto organiskajā sintēzē un par šķīdinātāju.
- indēns Arēns, biciklisks ogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- kolorpoints Arī noteiktas krāsas apmatojuma Siāmas īsspalvas kaķa varietāte.
- naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
- difenilēteris Aromātiskais ēteris, bezkrāsas kristāli ar gerāniju smaržu, izmanto parfimērijā.
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
- toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks.
- difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā.
- heptaldehīds Aromātisks bezkrāsains šķidrums; samazina eksperimenta dzīvnieku audzējus.
- benzilhlorīds Aromātisks halogēnogļūdeņradis, halogēnarēns, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku, lieto gk. benzilspirta, plastmasu ražošanā.
- arenāls Arsēna preparāts, bezkrāsaini, viegli šķīstoši kristāli.
- hemokonijas Asins putekļi, sīki, bezkrāsaini, stipri refraktīvi lodveida ķermenīši, saskatāmi svaigu asiņu preparātos tumšā laukā vai stipri sašaurinot mikroskopa diafragmu.
- plazma Asiņu sastāvdaļa - bezkrāsains, viskozs šķidrums.
- fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas.
- ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti.
- rustēt Atkārtoti krāsot alkšņu mizu novārījumā, lai iegūtu rūsganas krāsas toņus.
- bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem.
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
- emulsijas krāsa ātri žūstoša krāsa, kas sastāv no pernicas, kaļķu piena un dzīvnieku līmes vai citiem komponentiem; lieto betona un apmestu virsmu krāsošanai.
- Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ.
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
- bliks Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums, izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam, spīds.
- spīds Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums; izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam.
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
- spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa).
- laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
- lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
- lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
- lāsēt Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- raibumi Atšķirīgas krāsas (nelieli) plankumi (piemēram, ādas pigmentācijā, dzīvnieka apmatojumā, apspalvojumā).
- raibumi Atšķirīgas krāsas (parasti sīki) raksta, ornamenta elementi (piemēram, audumā, adījumā).
- makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem).
- strīpe Atšķirīgas krāsas, arī atšķirīga materiāla josla (piemēram, adījumā, audumā).
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- punktiestatne Attālums starp vienas krāsas punktiem monitora ekrānā.
- tonēšana Attēla krāsas toņa veidošana: fotoķīmiskā procesā - fotoattēlu veidojošā pelēki melnā sudraba aizstāšana ar citu (krāsainu) ķīmisku savienojumu; attīstīšanas procesā - izmantojot speciālus attīstītājus.
- krāsu atdalīšana attēla sadalīšana pa krāsām, lai izveidotu negatīvus un plates krāsainu attēlu drukāšanai. Četrkrāsu process prasa izveidot četru krāsu dalījumus - ciāna, fuksīna, dzeltenajai un melnajai krāsai (_CMYK_ krāsām).
- attīstīšanas pārtraukšana attīstītāja neitralizācija, lai pasargātu fotoemulsiju no krāsainu laukumu vai joslu izveidošanās, kas var notikt, ja fotomateriālu tieši no attīstītāja pārliek fiksāžā.
- metahromāzija Audu vai to elementu krāsošanās citā krāsā nekā lietotās krāsvielas krāsa.
- actains Audums, adījums ar citas krāsas actiņām.
- džigers Audumu krāsošanas mašīna, kurā audums daudzas reizes tiek vilkts caur krāsas šķīdumu.
- pleohromocitoma Audzējs, kas sastāv no dažādas krāsas šūnām.
- augsnes jaunveidojumi augsnes veidošanās procesā radušās vielas, kas atšķiras no augsnes horizontiem krāsas un ķīmiskā sastāva ziņā.
- reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija.
- keramiskie pigmenti augstā temperatūrā stabilas vielas, kuru krāsa ir atkarīga no to kristāliskā režģa uzbūves un tajā esošiem režģa defektiem, kas absorbē noteikta viļņu garuma gaismas starus.
- greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes.
- termosbenacejas Augstāko vēžu kārta ("Termosbenaceae"), bezkrāsaini, akli, primitīvi vēžveidīgie 2-3,5 mm garumā; dzīvo jūras piekrastes gruntsūdenī, avotos un alās.
- speleogrifaceja Augstāko vēžu kārtas ("Spelaeogriphacea") vienīgā suga, bezkrāsains, bezacains primitīvs vēžveidīgais (ķermeņa garums - 7,5 mm), ekstremitātes veidotas kā ejkājas.
- ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā; polārblāzma.
- dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- vijolīšaugi Augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte.
- leukoplasts Augu hromatofors, sīks plazmas ķermenis augu šūnās, dzīvā to sastāvdaļa, tomēr bez krāsas, un tikai pa daļai gaismā var kļūt zaļš.
- aspekts Augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā).
- mozaīkslimība Augu slimība, no kā lapām rodas dažāda izskata un krāsas plankumi.
- mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
- šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu.
- ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls.
- mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku.
- azosavienojumi Azogrupu saturoši organiski savienojumi, krāsainas (dzeltenoranžas, sarkanas, violetas), gk. cietas vielas.
- hromogēnās baktērijas baktērijas, kas, vairodamās dažādās barotnēs, veido krāsainus vielu maiņas produktus (pigmentus).
- albidūrija Bāla, bezkrāsaina urīna ekskrēcija ar zemu specifisko svaru.
- baltganums Bālgana krāsa.
- balodains Baložkrāsas, zilgans.
- krējumdzeltens Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
- krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
- vieglās krāsas baltā, dzeltenā, gaišzaļā u. c. gaišās krāsas.
- baltgālis Baltgalvis - gaišmatis, cilvēks ar linu krāsas matiem.
- skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos.
- baltraibs Balts ar citas krāsas apmatojuma plankumiem (parasti par govi, zirgu).
- sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
- baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi.
- gaišs Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu; tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma.
- leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts.
- sasa Bambusu dzimtas ģints ("Sasa"), dekoratīvs augs, kura vecajām lapām ir nokaltušas krēmkrāsas malas.
- adatene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas.
- rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
- Betula costata bērzu suga, ko dažkārt mēdz audzēt kā dekoratīvu koku ar krēmkrāsas mizu.
- etilēnciānhidrīns Beta-oksipropionskābes nitrils, bezkrāsains, viskozs šķidrums, šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto akrilnitrila, akrilskābes iegūšanai.
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
- svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos.
- benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai.
- etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns.
- amonjaks Bezkrāsaina gāze - slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
- acetilēns bezkrāsaina gāze (nepiesātināts ogļūdeņradis C~2~H~2~) ar nepatīkamu smaku, indīga; etīns
- dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu.
- etilēnoksīds Bezkrāsaina gāze vai šķidrums ar vāju smaržu, šķīst ūdenī, viršanas temperatūra 10,7 C.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
- ketēns Bezkrāsaina indīga gāze ar stipru smaku, to hidrolizējot iegūst etiķskābi; lieto brīvo aminogrupu un hidroksilgrupu acetilēšanai.
- karioplastīns Bezkrāsaina kodolviela, no kuras veidojas mitotiskā vārpsta.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
- alumīnija hlorīds bezkrāsaina kristāliska viela AlCl~3~, šķīst ūdenī un absolūtajā spirtā, gaisā kūp, jo gaisa mitruma ietekmē hidrolizējas un izdalās hlorūdeņradis
- vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
- urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli.
- paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai.
- alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā.
- ahromatūrija Bezkrāsaina urīna ekskrēcija.
- caponlaka Bezkrāsaina vai krāsaina nitrocelulozes laka, kas nesatur plastifikatoru.
- protofilīns Bezkrāsaina viela, kas pārvēršas par hlorofilu gaisa vai oglekļa dioksīda ietekmē.
- melanogēns Bezkrāsaina viela, kurai oksidējoties rodas melanīns; atrodama melanomas slimnieku urīnā.
- sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos.
- gvanidīns Bezkrāsaina, ļoti higroskopiska kristalliska masa ar stipri bazisku raksturu; gaisā uzsūc ogļskābo gāzi.
- ciāns Bezkrāsaina, ļoti indīga gāze ar asu rūgto mandeļu aromātu; diciāns.
- hlorūdeņradis Bezkrāsaina, smacējoša gāze ar asu smaku.
- caurspīdīga glazūra bezkrāsaina, spoža glazūra, caur ko redzama drumstalas krāsa; var būt ar svinu vai bez svina, fritēta vai nefritēta (porcelāns, fajanss).
- benzīns Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas.
- tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
- leikocīti Bezkrāsainās asins šūnas; baltie asinsķermenīši.
- baltie asinsķermenīši bezkrāsainās asiņu šūnas; leikocīti.
- apiols Bezkrāsaini kristāli, iegūti no pētersīļu un seleriju sēklu ēteriskās eļļas; lietots kā hinīna aizvietotājs, arī pret dismenoreju tūsku.
- fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde.
- fosforpaskābe Bezkrāsaini kristāli, kas viegli šķīst ūdenī, iegūst šķīdinot ūdenī fosfora trioksīdu vai arī sadalot fosfora trihlorīdu ar ūdeni.
- tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu.
- jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
- hloretons Bezkrāsaini kristāli, šķīst spirtā, ēterī, hloroformā; pasargā no jūras slimības.
- pirenoīdi Bezkrāsaini olbaltumvielu ķermenīši daudzu aļģu hloroplastos (hromatoforos).
- leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
- nātrija hlorīds bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu; vārāmais sāls.
- acetanilīds Bezkrāsaini, spīdīgi kristāli; pārvērš hemoglobīnu methemoglobīnā un var izraisīt kollapsu pat terapeitiskās devās.
- ahromatisms Bezkrāsainība.
- beggiatoaceae Bezkrāsaino sērbaktēriju dzimta.
- leucotrichaceae Bezkrāsaino sērbaktēriju dzimta.
- beggiatoa Bezkrāsaino sērbaktēriju ģints.
- achromatium Bezkrāsaino sērbaktēriju vienšūnas baktēriju ģints.
- bezkrāsas Bezkrāsains (1).
- sterkobilinogēns Bezkrāsains bilirubīna redukcijas produkts, kura notiek resnajā zarnā baktēriju ietekmē.
- leikourobilīns Bezkrāsains bilirubīna sairšanas produkts.
- pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem.
- heptilrezorcīns Bezkrāsains kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
- kontro Bezkrāsains liķieris ar apelsīnu miziņu garšu (fr. "cointreau").
- mezobilileikāns Bezkrāsains mezobilifuscīna priekštecis.
- smagšpats Bezkrāsains minerāls, dabiskais bārija sulfāts, BaSO4, rombiskos kristālos, lietots baltai krāsai un dažādu bārija savienojumu iegūšanai.
- urobilinogēns Bezkrāsains pigments, bilirubina redukcijas produkts, kas rodas zarnu baktēriju ietekmē; oksidējas par urobilīnu.
- segnetsāls Bezkrāsains pjezoelektrisks vīnskābes kālija un nātrija, sāls.
- stroma Bezkrāsains plastīdu olbaltums, kurā atrodas pigmentētas granulas.
- pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
- kakodils Bezkrāsains smags, indīgs šķidrums ar pretīgu smaku; gaisam piekļūstot, aizdegas.
- sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- heptilaldehids Bezkrāsains šķidrums ar asu, raksturīgu smaku, iegūst pārtvaicējot rīcineļļu.
- tionilhlorīds Bezkrāsains šķidrums ar asu, smacējošu smaku, ko lieto hlorēšanai, iegūst darbojoties ar sēra dioksīdu uz fosfora pentahlorīdu.
- etilēnbromids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku un dedzinošu garšu, stipri lauž gaismas starus, iegūst pievienojot bromu etilēnam vai bromūdeņradi acetilēnam.
- etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
- izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
- butanols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā; butilalkohols.
- butilalkohols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā.
- mezitiloksīds Bezkrāsains šķidrums ar piparmētru smaržu, iegūstams kondensējot acetonu sālsskābes ietekmē.
- heptīns Bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, tehnikā iegūst no heptilalkohola.
- divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā.
- benzilbromīds Bezkrāsains šķidrums, asaru gāze.
- heptilalkohols Bezkrāsains šķidrums, atrodams vīna sīveļļās, var iegūt reducējot heptaldehidu noteiktos nosacījumos.
- etilbenzols Bezkrāsains šķidrums, C6H5C2H5, ko kas atrodams akmeņogļu darvā, var iegūt arī sintētiski.
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
- toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
- etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē.
- dioksāns bezkrāsains šķidrums, lieto polimēru, eļļu, laku un krāsu šķīdināšanai.
- bromoforms Bezkrāsains šķidrums, pagatavo iedarbojoties ar bromu uz spirtu vai acetonu, ar hlorformam līdzīgu smaržu, senāk lietots pret garo klepu.
- etiljodids Bezkrāsains šķidrums, stipri lsuž gaismas starus, pagatavo no etilspirta, joda un fosfora, vai arī no kālija jodija un dimetilsulfāta.
- polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
- urohromogēns Bezkrāsains urohroma priekštecis, ko atrod urīnā dažos patoloģiskos stāvokļos.
- simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai.
- etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē.
- ūdeņains Bezkrāsains, arī ļoti blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
- polistirols Bezkrāsains, bet viegli krāsojams, ciets, trausls stirola polimērs, ko izmanto par apdares materiālu, elektroizolācijai aparātbūvē u. c.
- halīts bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmā sāls; akmeņsāls.
- akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmās sāls iegulas.
- karons Bezkrāsains, eļļains ketons ar kampara un piparmētras smaržu, iegūts no ķimeņu eļļas.
- zilskābe bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu); ciānūdeņražskābe.
- geraniols Bezkrāsains, optiski neaktīvs šķidrums ar rožu smaržu, atrodams rožu, ģerāniju (pelargoniju) un citronellu eļļās.
- bērzu sulas bezkrāsains, saldens šķidrums, kas pavasarī cirkulē bērza stumbrā.
- asara Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
- hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns.
- alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni.
- benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē.
- bezkrāsaiņš Bezkrāsains.
- tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela.
- tetrafenilhidrazins Bezkrāsas kristāliska viela, ko iegūst oksidējot difenilaminu.
- fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās.
- dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos.
- ahromatisks Bezkrāsas, nekrāsots.
- amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus.
- monohidrāts Bezūdens sērskābe - biezs, bezkrāsains, eļļains šķidrums.
- cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem.
- rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām.
- ķelle Biezs smērs vai krāsa.
- brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu.
- krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu.
- blāvbaltums Blāva, nespodra baltā krāsa.
- agalmatolīts Blāvi zaļas krāsas minerāls, pirofilīta kriptokristālisks paveids.
- halcedons Blīvs, slēptkristālisks, mikrošķiedrains kvarca paveids, nereti krāsains; izmanto juvelierizstrādājumiem un kā cietu tehnisko akmeni.
- platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
- hidroboracīts Bora minerāls, pēc uzbūves ķēdes borāts, blīvi sīkgraudaini agregāti, adataini kristāli, bezkrāsains, balts.
- boracīts Borātu grupas minerāls, caurspīdīgs, bezkrāsains, pelēks, sastopams sāļu atradnēs, Bora rūda.
- inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs.
- kolemanīts Borātu minerāls, bezkrāsains, balts, iedzeltens, graudaini, blīvi agregāti, sferolīti.
- injoīts Borātu minerāls, īsprizmatiski kristāli vai graudaini agregāti, bezkrāsains, caurspīdīgs.
- BBC Britu radioraidījumu korporācija (angļu "British Broadcasting Corporation"), Lielbritānijas valsts radio un TV sabiedrība, dib. 1927. g., sāka pasaulē pirmās regulārās TV pārraides (1936. g.) un Eiropā pirmās krāsainās TV pārraides (1967. g.).
- raibais pundurpapagailis brīvā dabā Austrālijā sastopams līdz 20 cm garš, krāsains putns ("Melopsittacus undulatus"), kuru cilvēki labprāt tur būrīšos, saukts arī par viļņpapagaili.
- atmosfēras perspektīva brīvā dabā uzņemtu objektu attēlu krāsas un kontūru izšķiramības samazināšanās atmosfēras ūdens tvaikuietekmē atkarā no kameras attāluma.
- trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
- heksogēns Brizanta sprāgstviela, bezkrāsaini kristāli, jutīgi pret triecienu un berzi.
- bronzējums Bronzas vai bronzas krāsas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.
- kapovs brūna krāsa.
- umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
- kanēļbrūns Brūnās krāsas tonis, kas raksturīgs kanēlim.
- akmeņpluka Brūngana krāsa.
- rusla Brūngana vai dzeltena krāsa, ko iegūst no alkšņa mizas.
- hippomanes Brūnganas krāsas cieta viela, ko nelielos daudzumos atrod šķidrumos, kuros kumeļš guļ ķēves dzemdē; kumeļu maizīte, dievmaizīte.
- urdains Brūngani dzeltena, oranži dzeltena nokrāsa.
- urohroms Brūngans vai dzeltens pigments, no kura atkarīga urīna krāsa.
- kosains Brūni plankumains; divkrāsaini svītrots (no ziediem, no kažokādas).
- ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa.
- neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem.
- ņirbēt Būt daudzkrāsainam, arī spožam.
- ņirbt Būt daudzkrāsainam, arī spožam.
- mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram.
- margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram.
- krāsot būt par cēloni tam, ka (kam) šķietami vai reāli mainās [krāsa]{s:2014}
- piepasēt Būt piemērotam, atbilstošam (pēc krāsas, formas u. tml.).
- starot Būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram.
- pāriet Būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem).
- pervēt Būt tādam, kas atdaloties krāsai, notraipa (ko).
- krāsāt Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko).
- krāsāties Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko).
- zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
- krāsot būt tādam, no kura viegli atdalās [krāsa]{s:2011} un kas notraipa
- terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā.
- dekāns C~10~H~22~, piesātināts ogļūdeņradis (alkāns), bezkrāsains šķidrums; atrodams naftā, dīzeļdegvielas un dažu citu degvielu sastāvdaļa.
- pirēns C~16~H~10~, tetraciklisks ogļūdeņradis akmeņogļu darvā; bezkrāsaini kristāli, nešķīst ūdenī.
- uretāns C~2~H~5~OCONH~2~; bezkrāsaini kristāli, kas labi šķīst ūdenī.
- etilspirts C~2~H~5~OH, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu; vīna spirts; etanols.
- mezobilirubinogēns C~33~H~44~N~4~O~6~, bezkrāsaina kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; oksidēšanās rezultātā var pārveidoties par urobilīnu, sterkobilinogēnu vai sterkobilīnu.
- metīlanilīns C~6~H~5~NHCH~3~, bezkrāsains iedzeltens šķidrums, ar slāpekļpaskābi viegli rada nitrozosavienojumu.
- paraaminosalicilskābe C~7~H~7~NO~3~, bezkrāsains kristālisks pulveris, grūti šķist ūdenī; bakteriostatiska pret tuberkulozes mikobaktērijām.
- fenantrēns C14H10 - triciklisks arēns, bezkrāsaini kristāli; nešķīst ūdenī, šķīst benzolā, ēterī, hloroformā.
- malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains.
- timolftaleīns C28H30O4, pH indikators; pH <9,3 bezkrāsains, pH >10,5 zils.
- ksilenols C6H3(CH3)2OH, dimetilfenols, bezkrāsaina kristāliska viela, pastāv sešu izomēru veidā; tās salicilāti lietoti pret reimatismu.
- jodoksibenzoskābe C6H4(JO2)COOH, bezkrāsains kristālisks savienojums, kura sāļus, galvenokārt kalcija, lieto pret locītavu iekaisumiem un sāpēm.
- fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas.
- nitrofenols C6H4(NO2)OH, pH indikators: pH <5 bezkrāsains, pH >7 (dzeltens).
- metilsalicilāts C6H4(OH)COOCH3, metilgrupa, salicilskābes metilesteris, bezkrāsains šķidrums, gandrīz nešķīst ūdeni; lieto ārīgi.
- difenilamīns C6H5NHC6H5, aromātiska amīnskābe, bzkrāsaini kristāli, lieto heterocikliskos savienojumos, krāsvielu ražošanā, par korozijas inhibitoru, analītisku reaģentu.
- fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs.
- lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju.
- trihloretiķskābe CCl~3~COOH, bezkrāsaini kristāli; lieto par piededzināšanas līdzekli mikroskopijas preparātu apstrādē, par herbicīdu.
- plākšņu stikls celtniecības stikls, ko ražo dažāda biezuma plākšņu veidā (logu stikls, vitrīnstikls, krāsainais, pārvilktais krāsainais, rakstainais u. c. stikli).
- skolecits Ceolītu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnās singonijās izstieptos kristālos, bezkrāsains, balts vai iedzeltens.
- ciriņkrāsa Ceriņkrāsa.
- besazieda Ceriņkrāsas.
- akrilnitrils CH~2~=CH-CN, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar raksturīgu smaržu, polimēru izejviela; akrilskābes nitrils.
- metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā.
- metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli.
- metilspirts CH~3~OH, indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu; metanols; koka spirts.
- alilspirts CH2=CHCH2OH - nepiesātināts spirts; bezkrāsains šķidrums ar asu smaku; izmanto sintētiskā glicerīna ražošanā, polimēru rūpniecībā.
- etilhlorīds CH3CH2Cl, hloretāns - hlogēnūdeņradis (halogēnalkāns), bezkrāsains, ļoti gaistošs šķidrums, lieto organiskajā sintēzē, tauku un eļļu ekstrakcijā.
- metilēteris CH3OCH3, dimetilēteris, bezkrāsaina gāze ar anestēziskām īpašībām.
- diciāns Ciāns - skābeņskābes dinitrils, bezkrāsaina gāze ar asu smaku.
- nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils).
- kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs.
- kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem.
- dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (bezkrāsains, viegli zilgans vai iedzeltens dārgakmens).
- krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids); šī minerāla gabals.
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
- tetrahidrofurāns Cikliskais ēteris, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar dietilētera smaržu; izmanto par šķīdinātāju un polimēru sintēzē.
- cikloheksāns ciklisks ogļūdeņradis C~6~H~12~, bezkrāsains šķidrums; lieto par šķīdinātāju organiskajā sintēzē.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- trihromāts Cilvēks ar normālu krāsu atšķiršanas spēju, kas uztver trīs pamatkrāsas.
- kalamīns Cinka silikātu grupas minerāls - cinka rūda; bezkrāsains, balts, debeszils, dzeltens, brūns; sastopams svina-cinka rūdas oksidācijas zonās.
- litofons Cinka sulfīda un barija sulfāta maisījums, balta sedzējkrāsa.
- hromocistoskopija Cistoskopija pēc krāsvielas šķīduma injekcijas vēnā vai muskulī; krāsains urīns normāli parādās pūslī dažas minūtes pēc injekcijas.
- čaks Citāda dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma krāsa.
- lāsme Citas krāsas raibums.
- zvēdra Citas krāsas svītra kokā, drēbē, spalvā.
- lāsums Citas krāsas vai nokrāsas plankums, arī raibums.
- lauvmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Antirrhinum"), dekoratīvs viengadīgs augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugas, Latvijā 1 suga.
- sulfitācija Cukura ražošanā - difūzijas sulas apstrāde ar sēra dioksīdu, lai samazinātu tās krāsainību un viskozitāti.
- karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
- melis Cukura šķirne, rafinēts cukurs, kas tomēr nav tik tīrs kā rafināde, no kuras atšķiras pēc garšas un mazliet krāsainu šķīdumu.
- četrkrāsu Četrkrāsains.
- holekalciferols D~3~ vitamīns; bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ultravioleto staru ietekmē no provitamīna veidojas cilvēka ādā; atrodams zivju eļļā, olas dzeltenumā, aknās u. c.
- pirovīnogskābe Dabā plaši izplatīta karbonskābe, bezkrāsas šķidrums ar etiķskābes smaržu, nozīmīgs glikozes starpprodukts.
- piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus.
- okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem.
- diskolorācija Dabiskās krāsas izmaiņa vai zudums.
- anomalopija Daļējs krāsu aklums, piem., ar pavājinātu sarkanās vai zaļās krāsas uztveri.
- pigmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> pigmentēt (2); krāsa, ko rada pigmenti (2).
- bisons Dārga balta vai purpurkrāsas drāna, ko lietoja senatnē (Ēģiptē, Grieķijā, Romā u. c).
- formāts PCX datnes standartformāts krāsainu grafikas attēlu uzglabāšanai datora atmiņā.
- simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas.
- klijveida ēde daudzkrāsainā ēde.
- mītiņi Daudzkrāsaini izgreznojumi.
- mītis Daudzkrāsaini izgreznojumi.
- mītnis Daudzkrāsaini izgreznojumi.
- Kajenas pipari daudzkrāsaini, dažāda lieluma pipari, kam piemīt ļoti stipra, asa garša un aromāts; tiek pārdoti galvenokārt dažādos maisījumos; izcelsmes valsts - galvenokārt Čīle.
- polihromija Daudzkrāsainība (parasti lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
- polihroisms Daudzkrāsainība, optiski anizotropu minerālu īpašība dažādos virzienos absorbēt dažāda viļņa garuma gaismas starus.
- daudzkrāsu Daudzkrāsains (1).
- lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu; lāsmojums.
- lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
- varavīksnains Daudzkrāsains, visās varavīksnes krāsās.
- polihromisks Daudzkrāsains.
- šatierains Daudzkrāsains.
- vienveidīgs apziednis daudzmaz vienāda veida un krāsas visas apziedņa lapas.
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- cellofans Dažāda biezuma stiklveidīgas, spīdīgas, krāsainas vai bezkrāsainas filmu plēves loksnēs vai ruļļos.
- heterohromija Dažāda labās un kreisās acs varavīksnenes krāsa.
- plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
- signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu.
- untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm.
- teraliti Dažādi māla izstrādājumi, kas veidoti no balta vai krāsaina māla, vai atlieti ģipša formās un apdedzināti.
- mekonijs Dažādu vielu atliekas, viskozas, lipīgas konsistences tumši zaļganas vai brūnas krāsas masa, kas uzkrājas gremošanas traktā embrionālās attīstības periodā; zarnu piķis.
- heksahidrobenzols Dažās naftas šķirnēs, sevišķi Kaukāzā, atrodams bezkrāsains šķidrums; C6H12.
- oreīdi daži vara un cinka sakausējumi, kam ir zeltaina krāsa.
- hloritizācija Dažu krāsaino minerālu (amfibolu, piroksēnu, biotīta, epidota) vai iežu amorfās bāzes aizvietošanās ar hlorītu.
- kapilārdefektskopija Defektoskopija, kas balstās uz dažu vielu (penetrantu) kapilārisku iespiešanos pārbaudāmā objekta defektos (plaisās, porās), tādējādi palielinot defektu zonu gaismas vai krāsas kontrastu un mainot materiāla fizikālos raksturlielumus.
- eritropiknoze Deģeneratīvas eritrocītu pārmaiņas, kam raksturīga sarukšana un vara krāsa.
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ("Malva") ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
- aerogrāfiskais apdares papīrs dekoratīvs papīrs ar vienpusēju, daudzkrāsainu zīmējumu, kas veidots ar aerogrāfo metodi; lieto grāmatu iesējumu un kartona izstrādājumu apdarei.
- šagrēnpapīrs Dekoratīvs papīrs, kas izgatavots, uzklājot uz vienas puses krāsainu vai cilspieduma slāni, kurš imitē šagrēnādu; lieto grāmatu, žurnālu u. c. papīra izstrādājumu apdarei.
- intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
- keramikas dekorēšana dekorēšana, kurā izmanto keramiskās krāsas, angobas vai dažu metālu sāļus.
- hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes.
- ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- diglims Dietilēnglikola dimetilēteris, bezkrāsains šķidrums, iegūst no metilspirta un etilēnoksīda, lieto par šķīdinātāju.
- sulfonals Diētilsulfondimetilmetāns, bezkrāsaini kristāli bez smakas un garšas, lieto kā miega līdzekli.
- priekšplāna krāsa displeja ekrānā redzamā teksta vai grafikas krāsa, kas atšķiras no fona krāsas.
- kontrastkrāsas Divas krāsas, kas, novietotas blakus, šķiet kāpinām savu intensitāti, piem., sarkans un zaļš, zils un oranžs.
- magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- proteācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi ar ādainām lapām, augšēju sēklotni un krāsainu, vainagveida apziedni, gk. D puslodē.
- momordica Divdīgļlapju augu ģints ķirbju dzimtā, kāpelētāji vai gulus lakstaugi ar koši krāsainiem vai dzeloņainiem augļiem.
- lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem.
- naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem.
- Bryoria bicolor divkrāsainā briorija.
- Caladium bicolor divkrāsainā kalādija.
- Vespertilio discolor divkrāsainā sikspārņa "Vespertilio murinus" nosaukuma sinonīms.
- Vespertilio murinus divkrāsainais sikspārnis.
- dihromatisks Divkrāsains.
- dihromisks Divkrāsains.
- divkrāsu Divkrāsains.
- ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri; šīs dzimtas kukaiņi.
- ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu.
- pirokatehīns Divvērtīgais fenols, bezkrāsaini kristāli; lieto krāsvielu, medicīnisko preparātu ražošanā u. c.
- rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas (krāsa paliek tikai iespiedformas padziļinājumos).
- zaļais Dolārs, iesauka iegūta banknošu zaļās krāsas dēļ.
- baroka glezniecība dominēja virtuozas, dinamiskas, dekoratīvas kompozīcijas ar reliģisku un mitoloģisku tematiku, alegoriskiem motīviem, reprezentatīvi portreti, tajos ieviesās košas krāsas un brīvs, plašs otas triepiens.
- pamatkrāsa Dominējošā krāsa (piemēram, kādā vidē, apkārtnē).
- ikters Dzelte - dzeltena audu nokrāsa, kas rodas, ja organismā palielinātā daudzumā uzkrājas žults pigments bilirubīns.
- ikteruss Dzelte, sindroms, kam raksturīga dzeltena ādas un gļotādas krāsa; hiperbilirubinēmijas sekas.
- sidērīns Dzeltena krāsa gleznošanai un kausēta stikla krāsošanai.
- aksantopsija Dzeltenās krāsas aklums.
- dzintardzeltens Dzeltenās krāsas tonis un atspīdums, kas piemīt dzintaram.
- sviestdzeltens Dzeltenās krāsas tonis, kas raksturīgs sviestam.
- dzeltnis Dzeltenas nokrāsas zirgs.
- ohrodermatoze Dzeltenīga ādas krāsa eiropiešiem, kas dzīvo tropos.
- ksantoeritrodermija Dzeltenīgi sarkana ādas nokrāsa.
- rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa; šādas krāsas kārta.
- rūsas krāsa dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa.
- laškrāsa Dzeltenīgi sārta (laša gaļai raksturīga) krāsa.
- dzeltenzaļš Dzeltenīgi zaļš vai zaļgani dzeltens, šāda krāsa.
- topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem.
- ūdensapvalks Dzesējošs ūdens apvalks, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos, piem., krāsainajā metalurģijā.
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu - skuju koku sveķu sastāvdaļa.
- etilmerkaptāns Dzidrs, bezkrāsains, kustīgs šķidrums ar nepatīkamu raksturīgu smaku, ūdenī šķīst ļoti maz, bet viegli spirtā un ēterā, deg ar zilu liesmu.
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza.
- šatieris Dzija ar vienas krāsas toņu kopumu no gaišāka līdz tumšākam.
- efektdzija Dzija, ko iegūst, šķeterējot dažādas intensitātes groduma dzijas vai (un) šķeterēšanas laikā pievienojot baltas vai dažādas citas krāsas priekšdzijas gabaliņus.
- dzijpārs Dzīpars - krāsains dzijas pavediens.
- dzivpars Dzīpars - krāsains dzijas pavediens.
- sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem); sārtoties (1).
- sārtoties Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem).
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
- puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs.
- anisonēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Anisonema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un plakanas vienšūnas aļģes; Latvijā konstatētas 4 sugas (no 18), mīt peļķēs, dīķos, purvos, ezeru piekrastēs.
- heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- menoīdija Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Menoidium"), mikroskopiskas, bezkrāsainas vienšūnas aļģes, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas gk. nelielos stāvošos ūdeņos.
- petalomonas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints, mikroskopiskas, bezkrāsainas, vienšūnas aļģes; \~500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- bērzpuķīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"), saukta arī par trīskrāsaino vijolīti.
- luksofors elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa; palīgkrāsas – zila un mēness balta) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
- auksohromi Elektrodonoras atomu grupas (-OH, -SH, -NH2, -NR2) (R - radikālis), kas palielina organisko savienojumu krāsas intensitāti.
- zemes krāsas eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst organiskie pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
- gamazīnērces Ērču kārtas kohorta ("Gamasina"), garenas, ovālas vai apaļas ērces, parasti 0,1-2,5 mm garas, ķermeņa krāsa baltgana līdz tumšbrūna, Latvijā konstatēts 16 dzimtu, \~200 sugu; gamazīni.
- miltērces Ērču virsdzimta, sīkas, bezkrāsainas ērces (ķermeņa garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo augsnē, uz augu un dzīvnieku atliekām, pārtikas produktos, \~200 sugu, Latvijā \~20 sugu, no tām 5 ir noliktavu kaitēkļi.
- acālija Ēriku dzimtas rododendru ģints dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem un vairākām šķirnēm, kas veidotas galvenokārt no Simsa rododendra ("Rhododendron simsii") un Indijas rododendra ("Rhododendron indicum").
- dietilēteris ēteris C~2~H~5~OC~2~H~5~, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar zemu viršanas temperatūru (34,5 ⁰C) un raksturīgu smaržu; lieto par sveķu un tauku šķīdinātāju, ekstrahentu u. c.
- etilacetāts Etiķskābes etilesteris CH~3~COOC~2~H~5~, bezkrāsas smaržojošs šķidrums, labs šķīdinātājs.
- nitroglikols Etilēnglikola un slāpekļskābes esteris, bezkrāsains viskozs šķidrums, jutīgs pret triecienu, berzi, kopā ar nitroglicerīnu un celulozes nitrātiem izmanto dinamītu un pulveru ražošanā.
- etanols Etilspirts - piesātināts vienvērtīgais spirts, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu.
- pastozitāte Faktūras īpatnība glezniecībā: biezi, blīvi uz audekla uzlikta krāsa.
- heksahloretāns Fasciolīns C2Cl6 - bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai.
- diferenciālā fāze fāzes nobīde maza krāsainuma subnesējam krāsu videokanālā (ja ir noteikts spilgtuma līmenis) attiecībā pret fāzes nobīdi signāla blankēšanas līmenī.
- benzilspirts Fenilmetanols, bezkrāsains šķidrums ar patīkamu smaržu; lieto parfimērijas ražošanā.
- aminofenols Fenola atvasinājums, kura molekulā ir pirmējā aminogrupa, bezkrāsaini kristāli.
- fenolftalīns Fenolftaleīna reducēšanās produkts, kas sārmainā vidē ir bezkrāsains; lieto asins konstatēšanai, oksidāžu, peroksīdu un vara noteikšanai.
- tiofenoli Fenolu sēra analogi, bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar nepatīkamu smaku; izmanto krāsvielu, polimēru, smaržvielu iegūšanai, sintētisko kaučuku ražošanā.
- tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem.
- piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
- pakrāsa Fona krāsa, parasti gaišā krāsā, ko iespiež izcilspiedumā un gludspiedumā attēliem, vērtspapīriem, apliecībām u. c. iespieddarbiem.
- formastērps Forma (8) - instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku, ko lieto dezinfekcijai, organisko vielu sintēzē u. c.
- autohroms Fotogrāfisks materiāls un apstrādes process tiešu krāsainu diapozitīvu iegūšanai uz stikla fotoplates.
- izopolihromija Fotokopēšanas metode, ar kuru polihromu fotoattēla sadala nedaudzos konkrētas krāsas laukumos.
- fovisms Franču ekspresionistu glezniecības virziens, aizsācies 1905. g.; raksturīgas intensīvas krāsas, deformētas formas.
- sezanisms Franču gleznotāja postimpresionista P. Sezana sekotāju māksla 20. gs., kas, nezaudējot saites ar konkrēto realitāti, tiecās pēc priekšmetu struktūras atveidojuma (ģeometrizētas formas) un arī pēc dekoratīvas krāsainības (lokālu krāsu laukumiņi).
- trikolore Franču trīskrāsainais karogs (zils, balts, sarkans).
- dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi.
- reflekss Gaismas atstarojams, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas); krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
- leikopsīns Gaismas ietekmē radusies rodopsīna bezkrāsainā forma.
- heliohromogrāfija Gaismas un akmens iespieduma kombinācija: uz gaismas iespieduma iespiež lazūrkrāsas ar litogrāfiskām krāsu plātnēm.
- fotisms Gaismas vai krāsas sajūta, ko izraisa dzirdes, taustes, garšas vai ožas kairinājums.
- pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements; vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
- spala gaišāka vai tumšāka vieta krāsainā audumā.
- baltacis Gaišākas krāsas tukšais kaņepju grauds.
- glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība.
- liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts.
- smilšu krāsa gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi; smilškrāsa.
- smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi; smilšu krāsa.
- lašu krāsa gaiši sārta krāsa ar dzeltenīgu niansi.
- salātzaļš Gaiši zaļš; tāds, kam ir dārza salātu lapu krāsa.
- balts Gaišs; bezkrāsains.
- heterotrihoze Galvas matu, kā arī citu ķermeņa daļu matu dažāda krāsa.
- pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
- tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu.
- kordīts Gara pavediena veidā izgatavots brūnganas krāsas bezdūmu šaujamais pulveris.
- serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
- lampass Gareniska krāsaina uzšuve (formas tērpa) bikšu sānos.
- saronga Garš, plats un krāsains auduma gabals (šalle), ko aptin ap gurniem; īpaši izplatīta Javā, Šrilankā u. c.
- cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas.
- drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna.
- lokālkrāsa Gleznā attēlotā priekšmeta nosacīta pamatkrāsa (piemēram, zila, sarkana, brūna utt.), ko iegūst, neņemot vērā toņu gradācijas un nianses, kas rodas dabā gaismas, gaisa un esošo priekšmetu savstarpējo krāsu iedarbībā.
- krakelūra Gleznas krāsu slāņa plaisājums, kas rodas gk. tikko pabeigtā darbā, nevienmērīgi žūstot krāsai, un aptver visu gleznas virsmu.
- pasteļglezniecība Glezniecība, kurā izmanto pasteļkrāsas.
- lavēt Glezniecībā, nomazgāt uztrieptās krāsas ar ūdeni, arī ēnot, tušēt ar vājām ūdens krāsām.
- eļļa glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas; gleznojums ar eļļas krāsām.
- eļļas glezniecība glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
- krīts Glezniecības tehnika, kurā izmanto krāsainos krītiņus (pasteļkrāsas); pasteļtehnika.
- pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pastelis (1).
- pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pasteļtehnika.
- guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas.
- akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto ūdenī šķīdinātas akvareļa krāsas.
- monohromija Gleznojuma veids, kurā tiek izmantota tikai viena krāsa.
- kamajē Gleznojums, kas imitē cilni un ir izpildīts tikai vienas krāsas dažādos notonējumos.
- stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
- glūds Glūda 1, gaišas krāsas plastisks māls.
- kotons Gluda, plāna kokvilnas drēbe ar dažādas krāsas rakstiem; katūns.
- kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus.
- trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes.
- aube Govs ar gaišas krāsas galvu.
- pupziede Govs ar pupu zieda krāsas apmatojumu.
- izlabojums Grāmatā ielaistu kļūdu labojumu saraksts, ko iespiež uz krāsainas papīra sloksnes un novieto grāmatas sākumā vai beigās.
- krāsgrāmatas Grāmatas, kurās publicēta informācija par standartiem vai cita nozīmīga informācija (parasti iesietas noteiktas krāsas vākos).
- ditochromija Grāmatrūpniecībā 2 toņu iespiedums ar 1 krāsu, kurai piemaisītas anilīna krāsvielas; dažas stundas pēc iespiešanas krāsa uz papīra izplešas un rada citādas krāsas toņus.
- pirops granātu grupas minerāls Mg~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
- granēšana Graudošana, rievošana, plūksnāšana; krāsaina iespieddarba reljefa apstrāde.
- murkšķis Grauzēju kārtas vāveru dzimtas ģints ("Marmota"), dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām ausīm, 13 sugu, gk. stepēs, kalnos.
- gruntējums Grunts klājums, materiāla pārklājuma kārta pirms krāsas, emaljas vai cita klājuma slāņa; aizpilda virsmas poras, uzlabo adhēziju, aizsargā materiālu pret koroziju.
- gruntēšana Grunts krāsas uzklāšana krāsošanai sagatavotai virsmai.
- tīfene gruntskrāsa _Knauf Tiefengrund 15L_.
- kroņstikls Grūti kūstošs, pilnīgi bezkrāsains kālija silikātu stikls ar borskābes vai fosforskābes piedevu, ko izmanto optisko rīku un ķīmisko laboratoriju trauku izgatavošanai.
- guašene Guašas krāsa.
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
- akmenssāls Halīts - halogenīdu klases minerāls, NaCl, var būt bezkrāsains, sārts, dzeltenīgs, zilgans.
- metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- metiljodīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaku, piemīt narkotiskas īpašības, izmanto organiskā sintēzē metilēšanai.
- hloroprēns Halogēnalkēns, nepiesātinātais halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains toksisks šķidrums ar asu smaku.
- hlorbenzols Halogēnarēns, bezkrāsains, eļļains šķidrums, lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēzē (fenola, krāsvielu, insekticīdu iegūšanai).
- trifluoretiķskābe halogēnkarbonskābe CF~3~COOH, bezkrāsains, gaisā kūpošs šķidrums ar asu smaku, stipra skābe, inerta pret stiklu; izmanto anhidrīda ražošanā, organiskajā sintēzē.
- etilbromīds Halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains, toksisks šķidrums, labi šķīst organiskajos šķīdinātājos, slikti - ūdenī, lieto organiskajā sintēzē (alkilēšanai), tetraetilsvina ražošanā.
- tetrafluoretilēns Halogēnogļūdeņradis, halogēnalkēns - bezkrāsaina gāze bez smakas, nešķīst ūdenī; izmanto gk. politerafluoretilēna iegūšanai.
- fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem.
- silvīns Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls; kālija hlorīds.
- fasciolīns Heksahloretāns, bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai.
- nigrēmija Hereditāra tumša gļotādas nokrāsa, ko nosaka hemoglobīna hema struktūras anomālija (autosomāli dominanta pārmantošana).
- karbazols heterocikliska bāze C~12~H~9~N, bezkrāsas kristāli; lieto organiskajā sintēzē.
- furfurols heterociklisks furāna rindas aldehīds C~5~H~4~O~2~, ko iegūst no augu izcelsmes izejvielām; nozīmīga izejviela ķīmiskajā rūpniecībā; bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu.
- piridīns heterociklisks savienojums C~5~H~5~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; to izmanto ārstniecības vielu sintēzei, krāsvielu iegūšanai, arī par šķīdinātāju.
- hinolīns heterociklisks savienojums C~9~H~7~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto par šķīdinātāju par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā.
- imidazols Heterociklisks savienojums C3H4N2, bezkrāsaini kristāli, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos; pretsēnīšu līdzeklis.
- kumarons Heterociklisks savienojums C8H6O, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu, iegūst no akmeņogļu darvas.
- izohinolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli vai šķidrums ar rūgtenu smaržu, kušanas temperatūra 23 C; izmanto par izejvielu bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzei.
- pirazols Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli.
- pirolidīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsains šķidrums ar amonjaka smaku.
- pikolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu piridīna smaku, iegūst no akmeņogļu darvas, izmanto organiskajā sintēzē, krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, pesticīdu ražošanā.
- Žakmana bērzs Himalaju bērzu pasuga ("Betula utilis Jackemontii") ar varakrāsas mizu, ko audzē kā dekoratīvu koku.
- piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu. Latvijā konstatēta 31 suga.
- melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- perjodskābe HIO4, bezkrāsaina kristāliska skābe, lieto par oksidētāju.
- intermedīns Hipofīzes vidusdaļas iekšējās sekrēcijas produkts (hormons), kas piedalās zivju un abinieku krāsas maiņas regulēšanā, kā arī vizuālā purpura veidošanā acs tīklenē; konstatēts visās mugurkaulnieku klasēs.
- formans Hlormetīlmentilēters, bezkrāsains šķidrums, kas rodas formaldehīdam darbojoties uz mentolu hlorūdeņraža gāzes klātbūtnē, lieto pret elpošanas orgānu katarriem.
- hrizoderma Hriziāzes izpausme, kam raksturīga pelēcīgi violeta Saules starojumam pakļauto ķermeņa daļu nokrāsa.
- hum. Humoristiski; humoristisks; humoristiska ekspresīvā nokrāsa.
- gaišais ieaugums ieaugums, kura koksnes krāsa ir tuva apkārtējās koksnes krāsai un nesatur mizas iekļāvumus.
- piegreidāt Ieaust, ieadīt (kam) krāsainas, horizontālas svītras.
- ievilkums Ieausts krāsains diegs audumā tā rotāšanai.
- pleiotropisms Iedzimtības mācībā parādība, ka viens gēns ietekmē vairākas īpašības; piem., zirņiem A-gēns izpaužas sarkanā ziedu krāsā un pelēkā sēklas čaulā, bet tā allēlais partneris a-gēns baltā ziedu krāsā un bezkrāsainā sēklas čaulā.
- cetilalkohols Iegūstams no spermaceta, kura galvenā sastāvdaļa ir palmitīnskābes cetilesters, baltas, spīdīgas lapiņas, bez krāsas un garšas, ūdenī nešķīst, bet gan spirtā, ēterā un benzolā, lieto kosmētikā.
- norudēties Iegūt rudens krāsas, krītošās lapas.
- iešokolādēties Iegūt šokolādes krāsas (brūnās) iedegumu.
- satumst Iegūt tumšu krāsas toni (piemēram, par priekšmetiem).
- graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces.
- krāsu biti iepriekš fiksēta skaita biti, kas tiek piekārtoti katram pikselim, lai noteiktu tā displeja ekrānā attēlojamo ktāsu, piemēram, divi krāsu biti nepieciešami, lai attēlotu 4 krāsa, 8 krāsu biti - lai attēlotu 256 krāsas.
- punktūra Ierīce ātrspiedēs, kas iespiež 2 caurumiņus loksnē, lai vairākkrāsu vai abpusējos iespiedumos krāsas viena otrai pareizi piekļautu.
- fedometrs Ierīce kažokādu apmatojuma krāsas izturības pārbaudei.
- aerogrāfs Ierīce krāsas izsmidzināšanai ar saspiestu gaisu; lieto tekstilrūpniecībā, poligrāfijā, scenogrāfijā, grafikā, keramikas izstrādājumu dekorēšanai u. c.
- iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu; mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
- ošlapiņas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji; ošlapas.
- ošlapas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji.
- starpelementi Iespiedformas daļa, uz kuras netiek uzklāta poligrāfijas iespiedkrāsa.
- krāsu aparāts iespiedmašīnas daļa kas uzklāj iespiedelementiem krāsas.
- kopiespiedums Iespiedums, kur vairākas krāsas iespiestas viena uz otras.
- folijas karstspiede iespiešanas veids, izmantojot krāsainu foliju un karstu klišeju; folijas spožais materiāls atdalās no pamatnes un tiek piepresēts pie papīra loksnes.
- ieklāt Iezīmēt, iekrāsot (piemēram, zīmējumā, akvarelī ēnojumu, krāsas toni).
- granosienīts Iezis, pārejas forma starp granītiem un sienītiem, veido laukšpati, kvarcs un krāsainie minerāli.
- pseidodzelte Ikteriska ādas krāsa, ko nav radījuši žults pigmenti.
- aurohromoderma Ilgstoša zaļi zila ādas krāsa sakarā ar zelta savienojumu injekciju.
- dzeltenā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis tinctoria"), daudzgadīgs savvaļas vai dārza kurvjziežu dzimtas augs; ziedi kurvīšos intensīvi dzeltenā krāsā; sens krāsaugs, Latvijā sastopams bieži.
- ksantodermija Imbibīcijas dermatoze, difūza dzeltena ādas krāsa, piem., ko rada karotīna pārmērīga lietošana vai arī palielināts holesterīna daudzums organismā, piem., diabēta gadījumā.
- difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku.
- ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ("Aquilegia") ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši, \~70 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- bromtimolzilā Indikators pH noteikšanai no 6,0 līdz 7,6; krāsa mainās no dzeltenas pie 6,0 uz zilu pie 7,6.
- bromfenolzilā Indikators pH noteikšanai robežās no 3,0 līdz 4,6; krāsa mainās no dzeltenas pie 3,0 uz zilganvioletu pie 4,6.
- bromkrezolzaļā Indikators pH noteikšanai robežas no 3,8 līdz 5,4; krāsa mainās no dzeltenas pie 3,8 uz zilu pie 5,4.
- bromkrezolpurpurs Indikators pH noteikšanai robežās no 5,2 līdz 6,8; krāsa mainās no dzeltenas pie 5,2 uz purpura pie 6,8.
- dimetilaminoazobenzols Indikators pH robežās 2,9-4,0; skābā vidē krāsa sarkana, mazāk skābā - dzeltena.
- krezolftaleīns Indikators, bezkrāsains pie pH 7,2 un sarkans pie pH 8,8.
- bitu kartēšana informācijas attēlošanas metode displeja ekrānā, kur katram attēla elementam atbilst viens vai vairāki biti; vienkrāsas displejos bitu skaits, kas atbilst vienam attēla elementam, nosaka attēla toņu gradāciju; krāsu displejos vienam attēla elementam atbilstošais bitu skaits sakrīt ar attēla krāsu skaitu.
- forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- mikrobiofotometrs Instruments baktēriju kultūru augšanas mērīšanai pēc barotnes krāsas intensitātes maiņas.
- dermatogrāfs Instruments, krāsa vai zīmulis, ar ko atzīmēt uz ādas, piem., perkusijas robežu.
- gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus.
- palete Īpaša, parasti taisnstūra vai ovālas formas plāksne (parasti ar caurumu īkšķa ievietošanai), uz kuras novieto un jauc krāsas.
- smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
- acaines Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu.
- acenes Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu.
- actaiņi Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu.
- pukuls Īpašs pušķītis, ko parasti gatavo no krāsainas dzijas un lieto cepuru u. tml. izrotāšanai.
- siekalas Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts - šķidrums bez krāsas un garšas.
- irons Īriseļļas smaržīgā sastāvdaļa C13H20O, bezkrāsaina eļļa, stipri atšķaidītā veidā ož pēc vijolītēm.
- arlekīns Itāliešu masku komēdiju personāžs; pantomīmu personāžs: parasti valkā tērpu, kas sašūts no trīsstūrainiem dažādas krāsas auduma gabaliem, un melnu masku.
- tipogravīra Izcilspiedums, pakrāsas plākšņu, apmaļu u. tml. pagatavošana autotipijā.
- izkrāsāt Izdaiļot ar krāsainiem kosmētiskiem līdzekļiem (seju vai tās daļas).
- izmaļavāt Izdaiļot ar krāsainiem kosmētiskiem līdzekļiem (seju vai tās daļas).
- ņirbēt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
- ņirbt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
- ekstinkcija Izdzišana, zudums (krāsas, balss).
- noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- hromoizomērisms Izomērisms, kurā izomēriem ir dažāda krāsa.
- kumols Izopropilbenzols, aromātisks ogļūdeņradis, arēns, bezkrāsains šķidrums, sastopams akmeņogļu darvā, lieto fenola, acetona ražošanā.
- iztušēt Izplūdinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
- baltin izsaka krāsas intensitātes pastiprinājumu
- izvārškāt Izveidot nošuvi, parasti ar rupjāku diegu, arī ar citas krāsas diegu.
- piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas; pielāgot (2).
- pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas.
- palsns Izžuvis, izbalējis, bāls; nenoteiktas krāsas.
- kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā.
- onijsavienojumi Jonu tipa ķīmiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas, kas šķīst ūdenī un polāros organiskos šķīdinātājos.
- dogers Juras formācijas vidējais nodalījums, ko iežu dominējošās brūnās krāsas dēļ sauc arī par brūno juru.
- viļņubalts Jūras viļņu baltākais krāsas tonis.
- reibt Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- halochromija Kāda bezkrāsaina savienojuma tieksme pārvērsties par sālsveidīgu krāsainu savienojumu.
- bablahs Kādas akācijas negatavās pākstis, no kurām ieguva vielas miecēšanai, tintes ražošanai un melnajai krāsai.
- zeltiņš Kāds augs ar zelta krāsas ziediem.
- sidrabkreimene Kāds sudrabkrāsas augs.
- kapijkrosa Kafijbrūna krāsa.
- pluta Kaila, maiga āda; ādas krāsa.
- meloņkaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Melocactus"), kas raksturojas ar melonei līdzīgas formas un krāsas stumbru.
- siāmieši Kaķu šķirne - Siāmas kaķi - krēmkrāsas īsvilnas kaķi ar brūnu seju un ausīm un zilām acīm.
- zīmeklis Kantora grāmatu vākiem balta vai krāsaina papīra uzlipne ar grāmatas satura apzīmējumu.
- floksis Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, \~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi.
- guanidīns Karbamidīns, bezkrāsaini higroskopiski kristāli, kušanas t-ra 50 C, lieto medicīnas preparātu, jonītu, sprāgstvielu ražošanā.
- dikarbetoksietildimetilditiofosfāts Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem.
- malations Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem.
- metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
- zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas; šīs šķirnes karpa.
- keramiskās krāsas karstumizturīgas minerālās krāsas, ko izmanto glazūru, drumstalas un emalju krāsošanai un dekorēšanai; sastāv no pigmenta un kušņa – viegli kūstoša stikla.
- sekvence Kāršu spēlē - mazākais triju bez pārtraukuma sekojošu vienas un tās pašas krāsas kāršu sērija.
- renonse Kāršu spēlē kādas kāršu sugas (krāsas) iztrūkums.
- lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
- anaglifiskā karte karte, kas iespiesta divās savstarpēji papildinošās krāsās ar tādu paralaktisku novirzi, lai abas krāsas veidotu stereopāri; karte, kas projicēta datora ekrānā caur polarizācijas filtriem.
- fjoki Katoļu garīdznieku tērpā pušķi pie cepures, atkarībā no garīdznieka ranga var būt dažāda skaita un krāsas.
- pamatkrāsa Katra no trīs krāsām, kuras jaucot noteiktā attiecībā iespējams iegūt krāsu, kas vizuāli nav atšķirama no ikvienas izvēlētās krāsas; sarkana, zaļa un zila krāsa ir noteiktas par pamatu 1930. g. pieņemtajā starptautiskajā krāsu sistēmā RGB (angļu "Red, Green, Blue"), bet ir arī vairākas citas krāsu sistēmas, izplatītākā no tām XYZ, kurā pamatkrāsas ir nosacītas krāsas, kam jāatbilst noteiktiem rādītājiem; praksē krāsu jaukšanai bieži izmanto sarkano, zilo un dzelteno krāsu.
- šasijs Katūna krāsošanā voiloka pamats, uz kuru uztriepj krāsas.
- fretka Kažokzvērs, kas iegūts, krustojot balto sesku ar Eiropas sesku; apmatojuma krāsa dažāda, vērtīgākās ir perlamutra krāsas un zeltainās.
- rezervāža Keramikas izstrādājumu krāsošana divas krāsās, tos pēc zīmējuma (tas iepriekš izveidots ar taukiem vai eļļu) pārklājot ar krāsainu angobu; pēc tam kad izstrādājumi ir viegli apdedzināti un tauki izdeguši, iegūto divkrāsu zīmējumu noklāj ar caurspīdīgu glazūru un izstrādājumus apdedzina otrreiz.
- klinkers keramikas materiāls ar saķepušu, blīvu, rupjgraudainu, krāsainu drumstalu, lielu mehānisko izturību, mazu ūdens uzsūci (<5%); lieto ārējās apdares ķieģeļu, ietvju un gājēju celiņu plākšņu ražošanai.
- iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga.
- jodkalijs KJ, bezkrāsaini kristāli, nesatur ūdeni un gaisā nekļūst mitri.
- pseidohromestēzija Kļūdaina krāsas uztvere.
- norudīties Kļūt krāsainam, kā lapas rudenī.
- noraibināties Kļūt krāsainam, raibam.
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums; zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
- sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena, dzeltenīga nokrāsa (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
- reflektoriskais dermogrāfisms ko vēro, svītrojot ādu ar adatas smaili; raksturīga ir svītra ar nelīdzenām malām, kas sastāv no spilgti sarkaniem plankumiem, starp kuriem ir normālas krāsas vai bālāka āda.
- galloflavīns Kodināmā krāsa vilnas krāsošanai dzeltenā krāsā.
- iekodināt Kodinot panākt, ka (krāsa) iesūcas, kļūst noturīga.
- lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas.
- nobriedusi koksne koksnes centrālā daļa, kas pēc krāsas neatšķiras no aplievas, bet augošā kokā tai piemīt mazāks mitrums.
- brūnējums Koksnes krāsas izmaiņa tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem; nosmakums.
- nosmakums Koksnes krāsas izmaiņa, brūnējums, tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem.
- koksnes iekrāsojumi koksnes krāsas maiņa sēņu vai fizikālķīmisku faktoru ietekmē; veidojas gan augošā kokā, gan kokmateriālos, tos transportējot, uzglabājot, apstrādājot, un nav saistīti ar koksnes stiprības samazināšanos.
- fotokolorimetrs Kolorimetrs, kas sastāv no viena vai vairākiem fotoelementiem indikatoriem un dažādiem krāsainiem filtriem noteiktu spektra daļu pētīšanai.
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
- kontūrzīmulis Kontūrkrāsas zīmulis, kas paredzēts (piem., acs) kontūru iezīmēšanai.
- kopāllaka Kopālsveķu šķīdinājums, ko piejauc zelta iespieduma pakrāsai.
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- krāsnesis Korporelis, kam ir tiesības nēsāt savas korporācijas krāsas.
- rūžs Kosmētikas līdzeklis dažādos sarkanās krāsas toņos.
- svina acetāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no svina monoksīda un etiķskābes), krāsviela, izmanto kā matu krāsu un matu krāsas atjaunotāju vīriešiem, arī dzīvnieku ādu apstrādē un tipogrāfijas krāsās, var izraisīt saindēšanos ar svinu, toksisks aknām, nierēm un nervu sistēmai, kancerogēns.
- izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns.
- cetiloktanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kosmētiskā krēma un lūpu krāsas ražošanā, uzskata, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu.
- ēna kosmētiskā krāsa plakstiņiem.
- sminka Kosmētiska krāsa sejai.
- selēna sulfīds kosmētiskas sastāvdaļa, pretblaugznu viela, izmanto ārstnieciskā pretblaugznu šampūnā, arī daudzkrāsainās kodes apkarošanai, var izraisīt ādas kairinājumu un spēcīgu acu kairinājumu, var būt toksisks aknām.
- lūpukrāsa Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību; lūpu pomāde; lūpu krāsa.
- krapkarmīns Kraplaka, sarkana krāsa, alizarīna un purpurīna savienojums ar alluminija oksida hidrātiem.
- hromato- Krās-, krāsains (piem., hromatogrāfija).
- glazūrā iekausēta keramiskā krāsa krāsa porcelāna un mākslinieciska fajansa glazētu neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; glazūru apdedzina kopā ar krāsas dekoru 1200 °C un augstākā temperatūrā.
- dzīva krāsa krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu; spilgta krāsa.
- trusls Krāsa, kas līdzīga alkšņa krāsai.
- zemūdens krāsa krāsa, kas pasargā peldlīdzekļa zemūdens daļu apaugšanas ar sīkbūtnēm (gliemežiem) un augiem.
- piekrāsa Krāsa, kas piešķir pamatkrāsai citādu toni, niansi.
- emaljas krāsa krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus.
- sekundārā krāsa krāsa, kas veidojas divu pamatkrāsu kombinācijā (piemēram, zaļš no dzeltena un zila); papildkrāsa.
- tīrtoņa krāsa krāsa, ko attēlo displeja ekrānā vai izdrukā bez pustoņiem.
- papildkrāsa Krāsa, ko iegūst sajaucot divas pamatkrāsas.
- īpatkrāsa Krāsa, ko parasti drukā ar vienas krāsas tinti.
- eļļas krāsa krāsa, kurā par saistvielu izmantota eļļa.
- līmes krāsa krāsa, kurā par saistvielu izmantota līme.
- proceskrāsa Krāsa, kuras drukāšanai izmanto četras atsevišķas drukāšanas krāsas - zilganzaļu, vīnsarkanu, dzeltenu un melnu.
- akrila krāsa krāsa, kuras pamatā ir akrilskābes sāļi; izmanto koka virsmu krāsošanai.
- skrāsa krāsa.
- aprote Krāsaina iešuve karavīru formas tērpa malās vai šuvēs, kuras krāsa norāda ieroču šķiras vai karaspēka veidu.
- graids Krāsaina, horizontāla svītra, parasti audumam, adījumam, bet var attiecināt uz jebkuru krāsainu (arī iezīmētu) svītru.
- krāsainais krīts krāsainais krītiņš.
- uvahromija Krāsainās fotogrāfijas paņēmiens ar trīs uzņēmumiem, dzeltena, sarkana un zila, kuru kopijas saskaņo citu ar citu un malās salipina, iegūstot krāsainu diapozitīvu.
- medību karodziņi krāsaini (parasti sarkani) 11-13 x 18-25 cm auduma gabali, kuri piestiprināti auklai (parasti kaprona - 2,0 mm) 50-70 cm attālumā viens no otra.
- mulinē diegi krāsaini diegi izšūšanai.
- kvantu hromodinamika krāsaino kvarku un gluonu lauku stiprās mijiedarbības kvantu teorija; apraksta spēkus, kas saista kvarkus hadronos.
- īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu.
- raibumens krāsains (tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi vai raksts).
- dzeltenais filtrs krāsains fotoaparātu filtrs, ko lieto melnbaltajām filmām, lai slāpētu zilas un violetas gaismas iedarbību.
- barbotīns Krāsains materiāls (baltā māla, smilšu un krāsas sajaukums), no kura izgatavo veidotus greznojumus krāsns podiņiem un citiem keramikas izstrādājumiem; uzklājams uz izstrādājuma pirms tā apdedzināšanas.
- spīdaliņa krāsains ziediņš.
- parahromatoze Krāsas (īpaši ādas krāsas) pārmaiņas.
- virsglazūras keramiskās krāsas krāsas ar neierobežotu toņu daudzumu glazētu keramikas izstrādājumu (galvenokārt saimniecības porcelāna) dekorēšanai; krāsu nostiprina, apdedzinot 780–820 °C temperatūrā.
- zemglazūras keramiskās krāsas krāsas mīkstā un cietā porcelāna, akmensmasas izstrādājumu un fajansa neglazētu apdedzinātu vai neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; pēc dekorēšanas glazē ar caurspīdīgu glazūru un apdedzina 1100–1400 °C temperatūrā.
- safari Krāsas nosaukums - viena no baltās krāsas nokrāsām.
- vēss (arī auksts) (krāsas) tonis krāsas tonis (piemēram, balts, gaišzils, gaišzaļš, gaišpelēks), kas rada vides vēsuma izjūtu.
- silts (krāsas) tonis krāsas tonis (piemēram, dzeltens, brūns, zaļš, sarkans), kas rada vides siltuma, mājīguma izjūtu.
- pasteļtonis Krāsas tonis, kam nav spilgtuma; maigs, gaišs krāsas tonis.
- notonis Krāsas tonis, nokrāsa.
- tonis krāsas un gaismēnas kvalitāte.
- konditorejas krāsas krāsas, kuras izmanto konfekšu un citu konditorejas izstrādājumu iekrāsošanai.
- komāngarants Krāsnesis vai filistrs, kas uz laiku zaudējis tiesības nēsāt krāsas.
- piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā; izlabot krāsas bojājumus.
- tonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, materiālu, panākt, ka (kas) iegūst noteiktu nokrāsu.
- ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- izkodinātāja drukāšana krāsota auduma apdrukāšana ar sastāvu, kas sagrauj krāsvielu, tāpēc veidojas gaišs raksts uz krāsaina fona.
- chromatisks Krāsots, krāsains.
- aditīvais process krāsu filmas pozitīvkopiju izgatavošanas metode - pamattoņu (sarkanā, zaļā, zilā) intensitāti regulē, papildus virzot attiecīgas krāsas gaismu uz filmas virsmu.
- kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
- krāssātspozmes modelis krāsu modelis, kurā katra nokrāsa atrodas krāsu aplī, no 00 līdz 3590; 00 atbilst sarkanā krāsa, 600 - dzeltenā, 1800 - ciāna, 2400 -zilā, 3000 - fuksīna krāsa. Piesātinājums ir specifiskās nokrāsas procentuālais daudzums krāsā, ko mēra no 0 līdz 100%, bet spilgtums - baltās krāsas procentuālais daudzums krāsā.
- ciānfuksīndzeltenmelnais krāsu modelis krāsu modelis, kurā visas krāsas ir aprakstītas kā četru krāsu - ciāna, fuksīna (madžentas), dzeltenas un melnas sajaukums; šo modeli izmanto krāsainu dokumentu drukāšanai iespiedtehnikā.
- ciānfuksīndzeltenmelnais Krāsu modelis, kurā visas krāsas ir aprakstītas kā četru krāsu - ciāna, fuksīna (madžentas), dzeltenas un melnas sajaukums.
- miltošanās Krāsu novājināšanās sekas, kad krāsas ķermeņi pietiekami nesaistās ar uzsūcīgiem papīriem, jo tie uzsūc saistekli.
- sistēmas krāsas krāsu palete (parasti 20 krāsas), ko izmanto operētājsistēma _Microsoft Windows_, lai iekrāsotu tādus loga elementus kā malas, titrus, paskaidrojošus uzrakstus, ekrāna pogas u. tml.
- subtraktīvais process krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu.
- garansins Krāsviela, ko iegūst no rubijas; tagad to aizstāj sintētiskās krāsas.
- krāsas piesātinājums krāsvielas daudzums krāsā; vairāk piesātinātā krāsa ir intensīvāka.
- cianīni Krāsvielu tips; no dabā sastopamajiem cianīniem atkarīga ziedu un tauriņu spārnu krāsa.
- krāšņspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Coenagrion"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 22-30 mm garš, raibs, krāsa un zīmējums bieži mainīgi, attīstās dažādās ūdenstilpnēs, arī purvos.
- raibspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Ischnura"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ķermenis 21-29 mm garš, vēdera posmi raibi, spārni divkrāsaini, melni un balti.
- krējumkrāsa Krēmkrāsa - balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
- jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- pasteļkrītiņš Krītiņa formā sapresēta pasteļkrāsa.
- pitahaja Krūmveidīgs, ļoti adatains kaktuss, kas aug Dienvidkalifornijā un Meksikā, zied purpurkrāsas ziediem, ražo ēdamus tumšsarkanas krāsas augļus.
- ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- lefkoja Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
- košenije Kukainītis, no kura pagatavo sarkanu krāsu; pati šī krāsa; košenile.
- pamuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Anthomyidae"), sīki vai vidēji lieli (3-8 mm) tumšas krāsas mušveidīgi kukaiņi.
- lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- krastmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta.
- kuprmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Phoridae"), ļoti sīki un sīki (garums - 0,6-5 mm) tumšas krāsas mušveidīgie ar it kā sakumpušu ķermeni, Latvijā nav pētītas, konstatētas dažas sugas.
- tauriņš Kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis.
- protūra Kukaiņu klases kārta ("Protura"), sīki (līdz 2 mm) bezkrāsaini, primāri bezspārnaini kukaiņi bez taustekļiem un acīm, dūrējsūcēji; beztausteklenis.
- Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai.
- miķelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Aster"), dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~250 sugu (no kurām dažas dēvē par ziemasterēm), savvaļā Latvijā konstatētas 2 sugas.
- astere Kurvjziežu dzimtas ģints ("Callistephus"), dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem.
- krizantēma Kurvjziežu dzimtas ģints ("Chrysanthemum"), augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos, >100 sugu, Larvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas.
- dālija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, \~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē \~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti \~15000 šķirņu.
- jānīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Erigeron"), lakstaugi ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas.
- gerbera Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gerbera"), dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem, \~50 sugu, savvaļā aug gk. Dienvidāfrikā un Āzijā.
- kaspins Kurzemes sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, krāsainas zīda lentas; ap galvu sienama lenta; matos pinamā lenta; kaspines.
- kaspine Kurzemes sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, krāsainas zīda lentes; ap galvu sienama lente; matos pinamā lente.
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis.
- komplekcija Ķermeņa uzbūve, sejas krāsa.
- pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas).
- skābeklis Ķīmiskais elements - bezkrāsaina, par gaisu mazliet smagāka gāze, periodiskās sistēmas 8. elements, O, atommasa - 15,9994, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili.
- ūdeņradis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smaržas, garšas, atomnumurs - 1, atommasa - 1,0079, ir 3 izotopi: protijs, deitērijs un tritijs; pārtikas piedeva E949, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- rubīdijs Ķīmiskais elements - mīksts sudraba krāsas, ļoti aktīvs sārmmetāls, periodiskās sistēmas 37. elements, Rb, atommasa - 85,4678, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- slāpeklis ķīmiskais elements N, atomnumurs 7, atommasa 14,01, gāze bez krāsas, smakas un garšas, periodiskās sistēmas 7. elements, gaisa galvenā sastāvdaļa (78,09%).
- litijs ķīmiskais elements, ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls, atomnumurs - 3, atommasa - 6,941, pazīstami 5 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- cēzijs Ķīmiskais elements, simbols Cs - ļoti mīksts zeltainas krāsas metāls, atomnumurs - 55, atommasa - 132,905, zināmi 22 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- ftors Ķīmisks elements, bezkrāsaina, stipri smirdoša gāze, tas pats kas fluors.
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
- vārāmais sāls ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķīmikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
- Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas.
- plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
- parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
- ietraips Lāsme, citas krāsas raibums.
- lāsēt Lāsot 2 - atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
- zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa.
- Curonia Latvijas Universitātes studentu biedrība (līdz 1932. g. vācu studentu korporācija, 1934. g. apstiprināti jauni biedrības statūti); davīzes: "Sirds - kurzemnieka gods. Draugs - draugam"; krāsas - zaļš, zils, balts; slēgta 1939. g.
- Beveronija Latvijas Universitātes studentu korporācija, dibināta 1922. g.; krāsas: violets, zils, zelts.
- krāsainie lētie alkoholiskie dzērieni, kuriem bieži vien ir noteikta krāsa.
- petalīts LiAl(Si2O5)2, bezkrāsas vai gaišas krāsas minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā.
- stenogrāfs Lielais priedes mizgrauzis, 6-7 mm gara melnīgsnēji brūnas krāsas vabolīte.
- puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
- katedrālstikls Liets krāsains stikls ar grumbuļainu virsmu.
- liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks.
- starploksne Loksne, ko novieto starp iespiežamām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
- lūpene Lūpu krāsa.
- sārmene Lūpziežu dzimtas ģints ("Stachys"), daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros, \~300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas.
- fluorūdeņradis Ļoti indīga, bezkrāsaina gāze ar asu smaku.
- mirdzināties Ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- visās varavīksnes krāsās ļoti krāsains; daudzkrāsains.
- sīkais remonts ļoti maza apjoma atsevišķi remontdarbi sīku defektu novēršanai, kas parasti tas ir neplānoti, pēkšņi nepieciešams remonts: sīku virsbūves nobrāzumu krāsas atjaunošana, aizdedzes sveču tīrīšana un kontaktu atstarpes regulēšana u. tml.
- kā dzeņa pavēdere ļoti raibs, krāsains; spilgts.
- mirušais mats ļoti rupja, trausla šķiedra bez dabiskās krāsas un spīduma, serdene aizņem 90-95% no šķiedras diametra.
- gratāža M. Ernsta izgudrotā skrāpējuma tehnika; strādājot šajā tehnikā mākslinieks vispirms citu uz cita uzklāj vairākus krāsas slāņus, kuros pēc tam izskrāpē attēlu.
- kolorimetrija Mācība par krāsas kvantitatīvās un kvalitatīvās noteikšanas un raksturošanas sistēmām.
- MICR Magnētiskā tinte (angļu "magnetic ink character recognition") - magnetizētas krāsas veids. ko lieto uz čekiem u. c. dokumentiem, lai tos varētu automātiski šķirot, nolasīt simbolus un ierakstīt datorā.
- pustonis Maigs, gaišs krāsas tonis.
- tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku.
- maigle Mākslīgs orientieris, kārts vai ar krāsainām ģeometriskām figūrām, karodziņiem vai lampu speciāli ierīkota zīme.
- podniecības izstrādājumi māla izstrādājumi ar necaurspīdīgu krāsainu, matētu, smalkgraudainu drumstalu.
- kāršroze Malvu dzimtas ģints ("Alcea"), dekoratīvs lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, \~60 sugu, Latvijā 1 suga.
- mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu.
- mannohidrazons Mannozes fenilhidrazons; bezkrāsaini kristāli, ko lieto mannozes identificēšanai.
- divpunktu mārīte mārīšu dzimta suga ("Adalia bipunctata"), Latvijā sastopama bieži, parasti apdzīvotās vietās un to tuvumā, ķermenis 3,5-5 mm garš, ieapaļš, krāsa mainīga.
- aizsargkrāsa Maskēšanās krāsa (piemēram, zaļganpelēka, balta).
- fototipa papīrs mašīngluds, balts, stipri līmēts papīrs ar nelielu pelnu daudzumu un lielu virsmas izturību; lieto krāsainu reprodukciju iespieddarbiem ar fotokopijas metodi.
- matpina Mataukla, krāsaina lenta, ko iepina matos izgreznojumam.
- vaska krītiņi materiāls zīmēšanai, kurā bez krīta un krāsas pigmenta piejaukts arī vasks.
- cairnterrier Maza Skotijas terjera šķirne, agrāk tos izmantoja alu dzīvnieku medībās, apmatojums raupjš, krāsas dažādas (sarkans, smilšu krāsas, pelēcīgs).
- cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu.
- konfeti Mazas dažādas krāsas papīra ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
- miņonetes Mazas, daudzkrāsainas oblātītes vēstuļu aizlipināšanai.
- saplaucēt mazgājot krāsainu audumu kopā ar ko baltu vai gaišu, pēdējo nejauši nokrāsot.
- nokrāsa Mazliet atšķirīgs krāsas tonis, krāsas nianse.
- iebālgans Mazliet bālgans; tāds, kam ir mazliet bālāks krāsas tonis nekā parastais.
- pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
- zeltsprodze Meitene ar zeltainas krāsas matiem.
- ahromatiskās krāsas melnā, baltā un pelēkā krāsa, kuras raksturo tikai pēc vienas krāsas pazīmes - gaišuma.
- melle Melnas krāsas govs vārds.
- kontratipēšana Melnbaltā vai krāsainā fotogrāfiskā attēla (parasti oriģinālā negatīva) dublikāta (kontratipa) izgatavošana ar kontaktkopēšanas vai projekcijkopēšanas metodi.
- kontratips Melnbaltā vai krāsainā fotogrāfiskā attēla dublikāts, kas izgatavots ar kontaktkopēšanas vai projekcijkopēšanas metodi.
- melnišķis Melnīgsnējas ādas krāsas cilvēks, brunets.
- diahromija Melnu sudraba attēlu pārvēršana krāsainos.
- mēļvērve Mēļa krāsa.
- krāsu mēle mēļu suga ("Isatis tinctoria"), ko izmanto zilas krāsas iegūšanai.
- makaks Mērkaķu dzimtas ģints ("Macaca"), kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki, 12 sugas.
- otrreizējās izejvielas metāllūžņi, krāsaino metālu un dārgmetālu atlikumi, nolietotās mašīnas un iekārtas, makulatūra u. c. materiāli, ko pēc attiecīgas apstrādes (pārstrādes) var atkal izmantot par izejvielu ražošanā
- sulfīdi Metālu un sēra savienojumi, sērūdeņražskābes sāļi; nozīmīgi krāsaino metālu rūdu minerāli.
- krāsainā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- promināls Metīetilfenīlmalonilkarbamids, bezkrāsaini kristāli, lieto kā antiepileptisku līdzekli pulveros un tabletēs.
- cimols Metilizopropilbenzols, bezkrāsains šķidrums ar patīkamu smaržu, atrodams terpentīnā un daudzās ēteriskās eļļās.
- mīlin. Mīlinājuma nokrāsa.
- smaragds Minerāls - berilija alumīnija silikāts (dārgakmens) zaļās krāsas dažādās nokrāsās.
- žadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem; jadeīts.
- jadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem.
- glauberīts Minerāls, bez krāsas, iesarkanā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, ūdenī pa daļai šķīst.
- hialīts Minerāls, bezkrāsains opāls, kas sastāv no ļoti smalkiem šķiedrveida kristāliem.
- bēmīts Minerāls, bezkrāsains, balts, pelēks, retāk brūngans, boksītu sastāvdaļa, rodas, nefelīnam pārveidojoties hidrotermālos procesos.
- langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai.
- sanidīns minerāls, ortoklaza paveids, KAlSi~3~O~8~ ar NaAlSi~3~O~8~ piejaukumu (0 līdz 62%), kristalizējas monoklinā singonijā, veidojot caurredzamus bezkrāsas kristālus, izmanto iežu vecuma noteikšanai.
- villemīts Minerāls, sarkanas vai zaļas krāsas, cinka savienojums ar kramskābi.
- sericīts Minerāls, sīkzvīņains muskovīta vai paragonīta paveids; bezkrāsains vai iezaļgans, ar zīdainu spīdumu; metamorfo un intruzīvo iežu iežveidotājs minerāls.
- violans Minerāls, zili melnas krāsas ar stiklainu spīdumu.
- volframāti Minerālu klase, volframskābes sāļi; dzeltenīgi, sarkanbrūni līdz melni, reti - bezkrāsaini, gk. hidrotermāla ģenēze; volframa rūda.
- varavīkšņot Mirdzēt varavīksnes krāsās; daudzkrāsaini mirdzēt.
- virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls.
- sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa.
- malonesteris Mlonskābes dietilesteris, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar augļu smaržu, spēj metilēngrupas ūdeņradi aizvietot ar metāla atomu.
- mola galva mola izbūves (gala) noslēgums jūrā, parasti tur uzbūvēta neliela bāka ar attiecīgas krāsas signālugunīm.
- krāsu monitors monitors, kas attēla veidošanai displeja ekrānā var izmantot vairāk nekā divas krāsas un to dažādus toņus.
- analogmonitors Monitors, kas ļauj attēlot neierobežotu noteiktas krāsas spilgtuma dizpazonu - no visspilgtākā līdz pilnīgai šīs krāsas izslēgšanai no attēla.
- sarkanzaļzilais monitors monitors, kas sarkanās, zaļās un zilās krāsas signālus no datora pievada tieši katodstaru lampai, neizmantojot dekodētājus.
- hloretiķskābes Monohloretiķskābe CH2ClCOOH (kušanas temperatūra 63 C) un trihloetiķskābe CCl3COOH (kušanas temperatūra 57,5 C) ir bezkrāsaini higroskopiski kristāli, dihloretiķskābe CHCl2COOH - bezkrāsains šķidrums, viršanas temperatūra 194 C.
- kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī.
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
- sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
- grizajs Monumentāli dekoratīvās glezniecības paveids, kur izmantoti tikai vienas krāsas (parasti pelēkās) gaišāki un tumšāki toņi.
- hloroma Multipli ļaundabīgi audzēji kaulu smadzenēs, mīkstajos audos kaulu apkārtnē, limfmezglos, iekšējos orgānos; audzēju audiem ir zaļgana nokrāsa; asinsaina atgādina mieloleikozi.
- ķauķis Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Sylviinae"), 58 ģintis, \~350 sugu, gk. Eiropā, šaurs, smails knābis, parasti vienkrāsains apspalvojums, skaisti dzied, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 24 sugas.
- petroleja Naftas frakcionēšanas produkts - bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums (ar specifisku smaku), ko izmanto par kurināmo.
- klarkija Naktssveču dzimtas ģints ("Clarkia"), viengadīgs dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, 10 sugu (pēc citiem datiem 4 sugas), Latvijā audzē kā krāšņumaugu 1 sugu un tās šķirnes.
- fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām.
- ēteris narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku; dietilēteris.
- soda nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris; formula: Na~2~CO~3~; molekulmasa: 105,9888 g/mol.
- boraks Nātrija tetraborāts (Na~2~B~4~O~7~∙10H~2~O), bezkrāsaini kristāli, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; lieto emalju, glazūru, optisko un krāsaino stiklu ražošanā, farmaceitiskajā rūpniecībā u. c.
- guaša Necaurspīdīga, blīva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa.
- marblīts Necaurspīdīgs (blāvots), balts, melns vai krāsains plākšņu stikls, kas izgatavots velmējot; lieto sienu iekšējai apdarei, starpsienām, mēbeļu apdarei.
- terakota Neglazēts keramisks izstrādājums no māliem ar necaurspīdīgu, krāsainu, porainu drumstalu (2).
- vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
- V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
- porcka Nejauka krāsa, ziede.
- porģis Nejauka krāsa, ziede.
- poriķis Nejauka krāsa, ziede.
- porķis Nejauka krāsa; ziede.
- kardināla birete neliela purpurkrāsas galvassega - kardināla atšķirības zīme.
- paletes nazis neliela, elastīga trīsstūrveida plāksne (ar rokturi) krāsas noņemšanai, arī uztriepšanai (parasti eļļas glezniecībā).
- signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
- karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
- kaktuss Neļķu rindas dzimta ("Cactaceae"), daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
- zvēdrains Nenoteiktas krāsas.
- murķis Nenoteiktas, netīras krāsas kucēns.
- murķītis Nenoteiktas, netīras krāsas kucēns.
- sērskābe neorganiska skābe H~2~SO~4~, bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas; lieto hidrometalurģijā, metālu kodināšanai, minerālmēslu, skābju, sāļu, sprāgstvielu, krāsvielu ražošanā, organiskajā sintēzē.
- plūksnāšana Nepatīkama parādība iespiešanas laikā, kad iespiežamā krāsa turas stingrāk pie iespiežamās formas nekā papīra.
- metakrilskābe Nepiesātināta karbonskābe, bezkrāsains šķidrums ar kodīgu smaku, šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos.
- butēns Nepiesātinātais ogļūdeņradis, alkēns, 3 izomēri, bezkrāsainas gāzes; butilēns.
- butilēns Nepiesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze.
- butadiēns nepiesātinātais ogļūdeņradis; bezkrāsas gāze ar nepatīkamu smaku; to iegūst no naftas gāzēm vai spirta un izmanto sintētiskā kaučuka ražošanā, divinils.
- vinilesteri Nepiesātinātie esteri, bezkrāsaini šķidrumi; ķīmiski aktīvi, viegli polimerizējas.
- akrilaldehīds Nepiesātināts aldehīds, propenāls CH~2~=CH-CHO; bezkrāsains, viegli gaistošs un uzliesmojošs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto plastmasu ražošanā, organiskajā sintēzē u. c.
- akroleīns nepiesātināts aldehīds; bezkrāsains, gaistošs, toksisks šķidrums ar kodīgu smaku; to izmanto metionīna un polimēru sintēzē; akrilaldehīds.
- alilbromīds Nepiesātināts halogēnogļūdeņradis; bezkrāsains, gaistošs, toksisks šķidrums ar asu smaku; iegūst pārdestilējot alilspirta.
- izobutilēns Nepiesātināts ogļūdeņradis C4H10, bezkrāsas gāze; lieto organiskajā sintēze.
- gaišs Nepiesātināts, arī dzidrāks vai blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa, tonis.
- liegs Nepiesātināts, arī dzidrāks vai blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa, tonis.
- blāvauti Nespodras, noplukušas krāsas drēbes.
- spalājs nevienmērīgi krāsains.
- lāsēt Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums.
- lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums.
- nozieds Nianse (krāsai).
- krāsas tonis nianse (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai) krāsai.
- pieskaņa Nianse, arī nokrāsa (piemēram, kā satura, veidojuma).
- atēna Nianse, nokrāsa (krāsām).
- piegarša Nianse, nokrāsa.
- tonis Nianse, uzbūves elements (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai krāsai, arī gaismēnai).
- hromourinogrāfija Nieru slimību diagnostikas metode; tiek mērīta urīna krāsas intensitāte un laiks no krāsvielas injekcijas līdz tās atrašanai urīnā.
- tetranitrometāns Nitroalkāns, bezkrāsas šķidrums ar asu smaku, spēcīgs oksidētājs; izmanto eksplozīvu maisījumu, raķešu degvielu ieguvē, organiskajā sintēzē.
- piroksilīna krāsa nitrokrāsas - krāsas, kurās par pigmentu saistvielu izmantots nitrocelulozes šķīdums.
- farnesols No dažādām ēteriskām eļļām iegūstams alkohola atvasinājums, bezkrāsaina kustīga eļļa ar vāju smaržu.
- melanždzija No dažādas krāsas šķiedrām darināta dzija.
- parafīneļļa No naftas iegūla bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; vazelīneļļa.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
- pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- kājdrēbe No pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī.
- kājpalags No pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī.
- majolikas keramikas plāksnītes no parastajiem māliem gatavotas plāksnītes, ko nosedz ar necaurspīdīgu glazūru vai arī ar krāsainu glazētu mālu virskārtu.
- kraplaks No rubijas novārījuma un alauna izgatavota sarkana krāsa (gleznošanai).
- sarkanais krīts no sarkanās dzelzs oksīda krāsas pagatavots rakstīšanas līdzeklis.
- eņģeļu mati no sudrabotas vai zeltītas krāsas materiāla (piemēram, papīra) veidoti pavedieni, ar ko rotā Ziemassvētku eglīti.
- musfīns No šādiem pavedieniem izgatavots vienkrāsains vai apdrukāts plāns audeklpinuma audums.
- gruntēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
- paotēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (ko), lai krāsošanas procesā (tajā) neiesūktos krāsa; gruntēt.
- noēna Nokrāsa, nianse.
- nianse Nokrāsa, tikko manāma pāreja no viena toņa vai vienas krāsas otrā, nejūtama (krāsu) pakāpenība, maza starpība (nokrāsā).
- uzpūsma Nokrāsa.
- uzpūta Nokrāsa.
- sabrucināt nokrāsoties (par balto veļu, plaucējot to kopā ar krāsaino).
- applukt Nokrāsoties, sakrāsoties (piemēram, mazgājot ko kopā ar krāsainu audumu).
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu); nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
- ar Norāda uz krāsas vai nokrāsas papildraksturojumu.
- tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks, spilgtāks nekā pamattonis.
- gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
- apreibt Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē).
- normohromija Normāla eritrocītu krāsa, kas norāda uz normālu hemoglobīna saturu.
- trihromatopsija Normāla krāsu redze, spēja atšķirt trīs pamatkrāsas - sarkano, zaļo un zilo.
- videostandarts Normu kopums, kas reglamentē displeja izšķirtspēju un krāsas.
- nokantēt Nošūt ar citas krāsas auduma apmali.
- struvēt Notaisīties netīram, šķidrumam pāri tekot, krāsai nobrūkot.
- signālrādītāji Noteiktas formas un krāsas gaismas, apgaismojamās vai neapgaismojamās tāfeles vai lukturi ar nosacītiem apzīmējumiem vai uzrakstiem, kas dod lokomotīvju brigādei papildu informāciju par kustības maršrutu, attiecīgu iekārtu atrašanas vietu un stāvokli.
- ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves vai uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
- horizontālie ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves.
- vertikālie ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
- ceļa zīmes noteiktas formas, krāsas un izmēru figūras uz autoceļiem un ielām, ar ko informē satiksmes dalībniekus par ceļa apstākļiem un satiksmes režīmu; galvenie ceļa zīmju veidi ir brīdinājuma, priekšrokas, aizlieguma, rīkojuma, informējošās norādījuma, servisa un papildu informācijas zīmes.
- redzamie signāli noteiktas krāsas luksofori, tāfeles, karodziņi, lukturi, diski, signālrādītāji un signālzīmes ar raksturīgu signalrādījumu skaitu un savstarpējo izvietojumu, signāluguņu degšanas režīmu un pārnesamo signāltāfeļu formu.
- nokrāsot Notraipīt (ar krāsu, krāsainu vielu); notraipīt (par krāsu, krāsainu vielu).
- karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
- tvans Oglekļa (II) oksīds - indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
- metāns Oglekļa atoma savienojums ar četriem ūdeņraža atomiem - degoša gāze bez krāsas un smaržas.
- tetrahlorogleklis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres.
- sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem - bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums.
- riboze Ogļhidrāts (monosaharīds); bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ietilpst ribonukleīnskābju, glikozīdu, dažu kofermentu sastāvā.
- ciānskābe Ogļskābes nitrils, bezkrāsas šķidrums vai gāze, brīvā veidā ļoti nestabila, polimerizējas.
- okerkrāsa Okeram raksturīgā dzeltenīgā vai sarkanīgi brūnā krāsa.
- laktoni Oksiskābju cikliskie esteri, patīkami smaržojoši, bezkrāsas šķidrumi vai kristāliskas vielas, veidojas ciklizējot attiecīgās oksiskābes vai reducējot dikarbonskābju anhidrīdus.
- Automolus infuscatus olīvkrāsas lapmūrnieks.
- rastra optika optikas nozare, kas pētī likumsakarības, pēc kurām attēls tiek veidots no atsevišķiem elementiem (piemērma, dažāda lieluma vai krāsas punktiem), ko iegūst ar rastra palīdzību.
- kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
- trīskrāsu kolorimetrs optiska ierīce krāsas mērīšanai.
- varavīksne Optiska parādība atmosfērā - daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos.
- glorija Optiska parādība atmosfērā - krāsaini gredzeni ap novērotāja ēnu, kas krīt uz mākoņiem vai miglas blāķi, novērotājam atrodoties ar muguru pret sauli (novērojama augstu kalnos, lidojumā).
- ahromatisms Optisko stiklu sistēmu spēja, staru laužot, nesadalīt to sastāvdaļās, nepiešķirt attēlam varavīksnes krāsas.
- oranžkrāsa Oranža krāsa.
- ķieģeļkrāsa Oranži sarkana krāsa.
- salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu.
- stearīnskābe organiska skābe C~17~H~35~COOH, cieta, ūdenī nešķīstoša viela, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 69,6 °C.
- sviestskābe organiska skābe C~3~H~7~COOH, biezs, bezkrāsains šķidrums ar asu, vecam sviestam raksturīgu, nepatīkamu smaku.
- pienskābe organiska skābe CH~3~CH(OH)COOH - biezs, bezkrāsains šķidrums, kas rodas pienskābās rūgšanas procesā; pārtikas piedeva E270, konservants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- etiķskābe organiska skābe CH~3~COOH, bezkrāsains, dzidrs, dedzinošs šķidrums ar raksturīgu asu smaku; pārtikas piedeva E260.
- kaprolaktams organiska viela C~6~H~11~NO, bezkrāsaini kristāli; lieto polimēra kaprona iegūšanai.
- glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- optiskie balinātāji organiski savienojumi, bezkrāsainas fluorescējošas vielas, kas absorbē spektra neredzamās daļas ultravioleto starojumu un pārvērš to staros ar lielāku viļņu garumu (redzamajā gaismā), dodot optisku baltuma efektu; lieto ķīmisko tekstilizstrādājumu balināšanai un dabisko tekstilizstrādājumu pēcbalināšanai, papīra u. c. balināšanai.
- katehīni Organiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas ar miecvielu īpašībām; atrodami daudzos augos.
- tioēteri Organiskie sulfīdi; bezkrāsaini, ūdenī nešķīstoši šķidrumi ar dietilētera smaržu; izmanto par antioksidantiem ziežeļļu, degvielu, lateksu stabilizēšanai, mcd. preparātu, krāsvielu, polimēru ražošanā, kā arī par šķīdinātājiem.
- sulfanilskābe Organisks savienojums - bezkrāsas kristāli, kas vāji šķīst ūdenī un spirtā.
- naftalīns organisks savienojums C~10~H~8~, svarīga ķīmiska izejviela, bezkrāsaini kristāli ar asu smaku, ko izmanto arī insektu atbaidīšanai.
- acetons organisks savienojums CH~3~COCH~3~, viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu, labs organisko vielu šķīdinātājs; propanons; dimetilketons.
- vinilhlorīds Organisks savienojums, bezkrāsaina gāze ar hloroforma smaržu; to izmanto polimēru ražošanā un hlorsaturošo organisko šķīdinātāju iegūšanai.
- indols Organisks savienojums, bezkrāsaini kristāli ar nepatīkamu smaku; viela, kas rodas no triptofāna zarnās pūšanas procesā un dažās baktēriju kultūrās.
- hlorāls Organisks savienojums, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar asu smaku; lieto hlorālhidrāta ražošanai.
- dimetilanilīns Organisks savienojums, kas pieder pie aromātisko ogļūdeņražu rindas; bezkrāsains, eļļains šķidrums ar stipru smaku; iegūst no anilīna; lieto krāsu un sprāgstvielu (tetrila) ražošanai.
- uzbarži Orhideju dzimtas ģints, ziedu nedaudz un tie nokareni, viens no otra attāli, zieda piesis īss, resns, dzeltenīgi balts, ar rožsārtu nokrāsu, stublājs bezkrāsains.
- phajus Orhideju ģints, tropu augi dažādas krāsas ķekaros sakopotiem ziediem, ap 20 sugu, dažas kultivētas augu mājās podos arī Latvijā.
- ošperve Oša koksnes krāsa (dzeltena ar viļņainām svītrām).
- etilēnimīns Otrējais cikliskais amīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amīna smaku.
- kaprilalkohols Otrējais metīlheksilkarbinols, dabā nav sastopams, iegūst mākslīgi, pārziepojot rīcineļļu ar kodīgo kāliju un ziepes ātri pārtvaicējot; bezkrāsains eļļains šķidrums ar aromātisku, bet ne visai patīkamu smaku.
- sekrēcija Ovāls minerāla agregāts, kam raksturīga koncentriski zonāla uzbūve ar dažādas krāsas vai dažāda sastāva slāņu miju.
- raibīt Padarīt daudzkrāsainu.
- krāsu gamma pakāpeniska krāsu rinda, kurā ietilpst visas spektra krāsas vai tikai daļa no tām; to lieto mākslas darba radīšanā tēlotājmākslā un dekoratīvi lietišķajā mākslā.
- tumst Pakāpeniski iegūt tumšu vai tumšāku krāsas toni.
- šaktieris Pakāpenisks vienas krāsas toņu kopums no gaišākā līdz tumšākam.
- alloucha Paklāji Tunisijā, kas austi bēškrāsas un brūnās vai melnās un baltās krāsas salikumos, pamatā ar stilizētu astoņstūrveida ornamentiku un ziedu motīviem.
- izkodināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, pārveidot (piemēram, krāsas ziņā).
- alu gleznojumi (zīmējumi) paleolīta laikmeta melnbalti un krāsaini zīmējumi uz klinšu sienām; galvenokārt attēloti dzīvnieki, simboliskas zīmes.
- pamattonis Pamatkrāsa (3).
- pamattonis Pamatkrāsa (4).
- gruntene Pamatkrāsa, gruntskrāsa.
- iekrāsot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
- balināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks (zūdot krāsai vai krāsas spilgtumam).
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu; arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (krāsa, tās tonis) kļūst neskaidrs.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums.
- pinatipija Paņēmiens krāsainu attēlu iegūšanai uz papīra un stikla.
- otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas.
- komplementārkrāsas Papildkrāsas - krāsas, kas, spektrāli sajauktas, dod balto krāsu.
- dzeltēšana Papīra krāsas maiņa no balta uz dzeltenīgu gaismas un gaisa ietekmē.
- marmorveida papīrs papīrs ar spožu, daudzkrāsainu marmorveida pārklājumu vienā pusē; lieto iesējumu un baltpreču aplīmēšanai, kā arī dekoratīviem mērķiem.
- koppapīrs Papīrs, kam uz pamatnes vienas puses uzklāta plāna kārtiņa nežūstošas krāsas; lieto kopiju izgatavošanai.
- plūksne Parādība iespiedumā, kad krāsa ciešāk piekļaujas iespieduma formai nekā papīram, tā ka rodas atrāvums.
- sarkanmatainība Parādība, kad cilvēka matiem ir sarkana krāsa, sākot no vāji sarkani-blondās līdz koši sarkani-brūnai krāsai, kas uzskatāma par vienu no sevišķas ķermeņa konstitūcijas (2) pazīmēm.
- hromatiskā aberācija parādība, kurā dažādas krāsas (viļņa garuma) gaismas stari, kas nāk no viena punkta, izejot cauri optiskajai sistēmai, dažādas lūšanas dēļ nekrustojas vienā punktā; tāpēc priekšmeta attēls ir neass, bet tā malas krāsainas.
- uzmirdzēt Parādīties spilgtam (parasti par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu).
- alumīnija sulfāts parastā temperatūrā bezkrāsains kristālhidrāts Al~2~(SO~4~)~3~, šķīst ūdenī, karsēts sadalās, galvenokārt tiek izmantots kā koagulācijas līdzeklis dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanā, kā arī papīra ražošanā.
- dihloretiķskābe Parastā temperatūrā bezkrāsains šķidrums, zemākās temperatūrās kristalizējas; šķīst ūdenī un alkoholā; kodināšanas līdzeklis.
- aitene Parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne.
- augļsedze parasti krāsains no dažādām zieda daļām veidots augļa papildapvalks, kas apņem vienu augli vai augļkopu.
- tartazīns Pārtikas piedeva E102 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (no citrondzeltenas līdz oranžai), var veicināt astmu, nātreni, dermatītu u. c., nav ieteicams bērniem, kancerogēns.
- zaļais S pārtikas piedeva E142 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (zaļa), var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, izsitumus uz ādas, bezmiegu.
- kālija nitrīts pārtikas piedeva E249 (dažās valstīs aizliegts), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts uzturā, kas paredzēts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam; iznīcina skābekli asinīs, kancerogēns.
- kālija nitrāts pārtikas piedeva E252 (dažās valstīs aizliegta), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts lietot pārtikā, kas paredzēta bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- nātrija tetraborāts pārtikas piedeva E285 (aizliegts vai aizstāts lielākajā daļā valstu), konservants, toksisks, reti lieto pārtikas produktos, pastāvīga saskare var izraisīt ādas lobīšanos, krampjus un nieru mazspēju; bezkrāsaina kristāliska viela, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; boraks^1^.
- degustācija pārtikas produktu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšana pēc to garšas, smaržas, krāsas un izskata.
- krāsainais krītiņš pasteļa tehnikā izmantojamā sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu; pasteļkrāsa.
- pasteļkrīts Pasteļkrāsa.
- dzeltens Patumša, iedzeltena ādas krāsa (kā rases pazīme).
- ietonējums Paveikta darbība, rezultāts --> ietonēt; arī nokrāsa.
- notonējums Paveikta darbība, rezultāts --> notonēt; arī krāsas tonis, nokrāsa.
- tonējums Paveikta darbība, rezultāts --> tonēt; arī nokrāsa.
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt (1).
- nobālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt.
- nobalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt.
- nobalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā).
- izbālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt (1).
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
- izbaloties Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
- laukums Pēc krāsas vai apgaismojuma atšķirīga vieta šķietamā virsmā; šādas virsmas norobežota daļa.
- ieaudi Pēc krāsas, garuma, materiāla atšķirīgi audi, kurus ieauž pamatsistēmā.
- gilvors Pelēcīga ādas krāsa dažās kaheksijās.
- linkrāsa Pelēcīgi balta krāsa (kādā ir izsukātu linu šķiedra).
- pelnkrāsa Pelēka, pelniem līdzīga krāsa.
- pelnukrāsa Pelēka, pelniem raksturīga krāsa.
- pelēcis Pelēkas krāsas dzīvnieks (parasti zirgs, vilks, zaķis).
- pelēcis Pelēkas krāsas priekšmets (parasti akmens, koks).
- sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi.
- pelnīgs pelnu krāsa.
- zīle Pērlei līdzīgs veidojums rotāšanai (parasti no krāsaina stikla).
- tiazols pieclocekļu heterociklisks sēru un slāpekli saturošs savienojums; bezkrāsaina šķidra viela (bioloģiski aktīvu vielu, krāsvielu sastāvā) ar raksturīgu smaržu.
- ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā.
- ševroni Piedurknes uzšuves - zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes.
- siltināt Piejaukt dzelteno, oranžo vai sarkano krāsu kādai citai krāsai.
- vēsināt Piejaukt krāsai paildus zilu, debeszilu vai zaļu krāsu.
- pieskaņot Pielāgot (kā cita formai, krāsai).
- sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
- pamatkrāsa Piesātināta krāsa (atšķirībā no tās pašas krāsas pustoņiem).
- butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela.
- butilspirts Piesātinātais spirts, bezkrāsas viela ar savdabīgu smaržu, lieto par šķīdinātāju.
- propāns piesātināts ogļūdeņradis C~3~H~8~, bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo; pārtikas piedeva E944, propelents, aerators, lielā koncentrācijā var būt narkotiska iedarbība.
- hromatoplazma Pigmentētas šūnas protoplazmas krāsainā daļa.
- hromatofori Pigmentēti ieslēgumi aļģu šūnu protoplazmā; pieder pie krāsainajiem plastīdiem; reizēm par hromatoforiem sauc visus kā zemāko, tā augstāko augu krāsainos plastīdus.
- svina baltais pigments, no kura iegūst baltas krāsas; cinka baltais.
- cinka baltais pigments, no kura iegūst baltas krāsas; svina baltais.
- tekselis Pikselis telpiskajā attēlā; vismazākais attēla elements, kam rastrgrafikā var patstāvīgi piešķirt tādus raksturojumus kā, piemēram, krāsa un spilgtums.
- monohromāzija Pilnīgs krāsu aklums, nespēja izšķirt krāsas.
- lučka Pirkta, ļoti mīksta, krāsaina vilnas dzija.
- gabalaina lučka pirkta, mīksta vilnas dzija, kuras atsevišķiem posmiem, gabaliem ir dažāda krāsa vai dažādi krāsas toņi.
- pamatkrāsojums Pirmā krāsas kārta, kas uzklāta nogruntētai virsmai.
- moveīns Pirmā tehniskos apmēros ražotā sintētiskā krāsviela, sarkanviolētas krāsas.
- bengāliskā uguns pirotehnikas maisījums, kas degdams dod baltu vai krāsainu liesmu vai bārsta dzirksteles; tiek sauktas arī par brīnumsvecītēm
- folija Plāna (krāsaino metālu) loksne, lente.
- rāva Plāna krāsaina (kādu vielu) kārta, kas klāj ūdens virsmu (parasti ūdenstilpē).
- pluta Plānā, krāsainā kārtiņa uz rāvaina ūdens.
- šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai.
- makula Plankums; dermatoloģijā norobežots, krāsas ziņā atšķirīgs ādas laukums, kas nepārsniedz apkārtējo līmeni.
- melasma Plankumveidīga tumša ādas nokrāsa, kas visbiežāk novērojama apakšējās ekstremitātēs un sejā, sevišķi veciem un vārgiem cilvēkiem.
- folija Plāns papīrs vai caurspīdīga plēve ar uzklātu bronzas vai sausas krāsas pulvera kārtu (lieto attēlu izveidošanai uz grāmatu vākiem).
- plasti Plastīdi - dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
- substantīvās krāsvielas plaša mākslīgu organisku krāsvielu grupa, kuras krāso augu šķiedras bez kodinātājiem neitrālā vai vāji sārmainā krāsas šķīdumā.
- parastā platgalve platgalvju suga ("Cottus gobio"), līdz 10 centimetriem gara zivs ar platu, gludu galvu un vienkrāsainām vēdera spurām; buļļzivs.
- splenizācija Plaušu stāvoklis pneimonijas indurācijas stadijā, kad plaušu audi krāsas un konsistences ziņā ir līdzīgi liesai.
- plasma Plazma (2) - asiņu sastāvdaļa - bezkrāsains, viskozs šķidrums.
- sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmatojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas.
- koksnes dzeltējums pludinātas skujkoku koksnes aplievas gaišdzeltena iekrāsa, kas rodas intensīvā žāvēšanā.
- izplūst Plūstot (piemēram tintei, krāsai), pazaudēt kontūru noteiktību (parasti par rakstu).
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi.
- heksahroma iespiedums poligrāfijas tehnoloģija, kurā papildus _CMYK_ krāsām izmanto zaļo un oranžo vai citas krāsas; tas palīdz daudz precīzāk attēlot krāsu toņus.
- polichromija Polihromija, daudzkrāsainība.
- naida noziegums prettiesisks nodarījums, kas vērsts pret personu vai tās īpašumu un kura motīvs ir aizspriedumi vai naids pret personu tās rases, ādas krāsas, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, tautības, seksuālās orientācijas, reliģiskās piederības, veselības stāvokļa vai citu pazīmju dēļ.
- mandrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio sphinx"), dzīvnieks ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti, Āfrikā.
- pigmentācija Process, arī rezultāts --> pigmentēt (1); krāsa, ko rada pigmenti (1).
- krāsu saskaņošana process, kas nodrošina, ka, pārejot no vienas vides otrā, attēla krāsa netiek mainīta.
- etiolēšana Process, kurā augi zaudē savu zaļo krāsu, ja tos audzē tumsā vai nepietiekamā gaismā; etiolētiem augiem nav hlorofila, tiem ir balta vai dzeltena krāsa, vāji attīstīti šūnapvalki, vadi un mehāniskie audi.
- allēns Propadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis ar kumulētām dubultsaitēm, bezkrāsaina gāze.
- hromoproteīns Proteīna savienojums ar krāsainu prostētisko grupu vai kofaktoru, piem., hemoglobīns.
- konstantums Psiholoģijā - uztveres objektu īpašību (lieluma, formas, krāsas utt.) relatīvā pastāvība, mainoties uztveres nosacījumiem (attālumam, rakursam, apgaismojumam utt.).
- lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- pigments pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu.
- porfira Purpura akmens, no kura iegūst skaistu sarkanu krāsu; arī pati šī krāsa, purpurs.
- purpura krāsa purpurkrāsa.
- sarkanrīkste Purpurkrāsas vītola zars.
- putekls putekļu krāsas kokvilnas audums, ko izmantoja galvenokārt kabatām.
- lorijs Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), papagailis ar gariem spārniem un spilgtas krāsas apspalvojumu; izplatīts Filipīnās, Austrālijā, Polinēzijā; otiņmēļputns.
- kraplakas Raibas iespiežamās krāsas, ko iegūst no madaras ("rubia tinctorium L.") samaltas saknes, kurā ir dažādas krāsvielas: alizarīns, purpurīns, karbonskābe u. c.
- raibkrāsains Raibi krāsains; ar krāsainiem plankumiem.
- kolejas Raibnātres, lūpziežu dzimtas lakstaugu un krūmu ģints; izplatīts arī kā istabas augs ar skaistas krāsas lapām, audzē kā viengadīgu paklājaugu.
- spangains raibs, ābolains, krāsaini spīguļojošs.
- plankains Raibs, krāsains.
- pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte, arī krāsaina masa, kas pieplūst rakstāmspalvai.
- mezglu raksts rakstība, kurā izmanto mezglus, kas iesieti dažādas krāsas un dažāda garuma auklās.
- pamatkrāsa Raksturīga, pastāvīgi piemītoša (kā) krāsa.
- reversais video rakstzīmes, laukuma vai kursora izcelšanas paņēmiens vienkrāsas monitorā, mainot vietām to krāsu ar fona krāsu, piemēram, baltu rakstzīmi uz melna fona aizstājot ar melnu rakstzīmi uz balta fona.
- atsoļa sekvence rakstzīmju sekvence, kas sākas ar atsoļa rakstzīmi un kam seko viena vai vairākas rakstzīmes, kuru apvienojums liek izpildīt komandu kādai ierīcei vai programmai, piemēram, mainīt krāsas displeja ekrānā, veidot speciālas uzvednes, mainīt printera iestatījumu no viena burtveidola uz otru.
- Maijāra reakcija reakcija starp reducējošiem cukuriem un aminoskābēm vai olbaltumvielām, kurā izdalās raksturīgas aromātvielas un rodas nefermentatīva brūna krāsa.
- negatīvs Redzamais attēls uz fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums ir pretējs oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas ir papildkrāsas oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- krāsu aklums redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas; [daltonisms]{s:2044}
- daltonisms Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas; krāsu aklums.
- ahromatopsija Redzes defekts - nespēja izšķirt krāsas.
- paraehroma Redzes misēklis, kad priekšmeta īstenās krāsas acij izliekas pavisam citādas.
- hromatopsija Redzes traucējums, kurā bezkrāsainus priekšmetus redz krāsainus vai krāsainus priekšmetus nedabiskā krāsā.
- iekrāsoties Refl. --> iekrāsot (1); kļūt krāsainam, iegūt kādu nokrāsu.
- mozaīka regulārs krāsaino (sarkano, zaļo, zilo) elementu izkārtojums ļoti mazos gaismas filtros, kurus izmanto aditīvajā procesā.
- cilspiedums Reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, goda rakstiem, dokumentiem u. tml. iespiež bezkrāsainus vai krāsainus portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus; kongrevspiedums.
- neptunīts Rets melnas krāsas minerāls.
- gadolinīts rets silikātu klases minerāls, krāsa no gaiši pelēcīgi zaļganas līdz melnai ar stiklainu spīdumu.
- rodoģenēze Rodopsīna krāsas atjaunošanās gaismā.
- krāsainie darbi rokdarbu tehnika - izšuvumi ar dažādas krāsas diegiem.
- felone Romas katoļu vai Pareizticīgo baznīcas garīdznieka tērps; plats, garš auduma apmetnis bez piedurknēm un ar atveri galvai, to ģērbj virs citām drēbēm un valkā mises laikā; krāsa tiek mainīta atkarībā no baznīcas svētkiem vai atceres dienām.
- serinka Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne; mālābele.
- mālābele Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne.
- platīnlapsa Rudo lapsu mākslīgi izveidota varietāte, kuras pārstāvju apmatojumam ir platīna krāsa; šīs varietātes lapsa.
- zičkas Rūpnieciski ražoti krāsaini diegi.
- rusts Rustējot iegūts rūsgans krāsas tonis; rūsgana sula, kas rodas alkšņu mizas plēsuma vietā.
- modalitāte sajūtu, uztvērumu un priekšstatu satura pamatīpašības, kas atkarīgas no tā, kādos aspektos īstenību tver attiecīgā maņa; redzei tāda ir, piemēram, krāsa, dzirdei - tonis, ožai - smarža utt.
- silikols Sakausējums, kas sastāv no silīcija ar nelielu dzelzs, alumīnija u. c. metālu piemaisījumu; lietoja silīciju saturošu krāsainu metālu sakausējumu ražošanā.
- pamatkrāsa Sākotnējā (kā) krāsa.
- saplukt Sakrāsoties (par dažādas krāsas audumiem, dzijām, kas kopā mazgāti).
- acaines Saktis ar "acīm", t. i., ar dārgakmeņiem vai krāsainiem stikliem.
- Grīnailenda Sala Lielajā Barjerrifā ("Green Island"), iepretī Kērnsai Kvīnslendā (Austrālijas ziemeļaustrumi), zemūdens nacionālais parks - daudzkrāsainas koraļļu kolonijas ar raksturīgo faunu, platība - 13 ha.
- salimentols Salicilskābes mentolesteris, biezs, gandrīz bezkrāsains šķidrums ar vāju smaku un iesaldenu garšu; lieto iekšķīgi pa 0,25 g kā pretreimatisma un zarnu dezinfekcijas līdzekli.
- mesotāns Salicīlskābes metoksimetīlesteris, bezkrāsains eļļains šķidrums ar vāji aromātisku smaržu.
- hromoproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur krāsainas prostētiskās (neolbaltumvielas) grupas.
- sultānvistiņa Samērā liels, drukns griežveidīgo kārtas putns (dienvidu zemēs) ar raibu, spilgti krāsainu apspalvojumu.
- madženta Sarkana anilīnkrāsa.
- benzopurpurīns Sarkana azokrāsa, ko lieto kā papildkrāsu krāsojumam ar hematoksilīnu vai citām zilām krāsvielām.
- kraplaka Sarkana krāsa, alizarīna un purpurīna savienojums ar alluminija oksida hidrātiem; krapkarmīns.
- žicka Sarkana turku dzija; krāsaina, īpaši sarkana vilnas dzija.
- spektra krāsa sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zila (gaišzila, tumšzila) vai violeta krāsa.
- asinsakmens Sarkanas krāsas ahāts.
- aneritropsija Sarkanās krāsas aklums.
- sarkanais Sarkanas krāsas banknote (piemēram, 10 rubļu naudaszīme).
- rozanilīns Sarkanas krāsas karbonija krāsviela.
- sarkansamts sarkanas krāsas samta audums.
- burgundijs sarkanās krāsas tonis – tumši sarkans, sarkanbrūns
- siltās krāsas sarkanas, oranžas un dzeltenas krāsas, kas it kā rada siltuma sajūtu telpā.
- piesarkanums Sarkanīga nokrāsa.
- sarkane sarkanīgas krāsas govs.
- eritroze Sarkanzilgana ādas un gļotādas krāsa policitēmijas slimniekiem.
- pinks Sārta krāsa; sastāv no alvas un hroma oksīdiem; lieto keramikā.
- sar. Sarunvalodā lietots (leksikogrāfijā); sarunvalodas stilistiskā nokrāsa.
- pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu.
- ezerfolija Sausas krāsas lapiņas (krāsainas plēvītes), kuras lieto iespiedumam uz iesējuma.
- zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
- plekstveidīgs Savienojumā "plekstveidīgās zivis": zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda).
- subtraktīvs Savienojumā "subtraktīvais process" - krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu.
- senarmonīts Sb2O3, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, bez krāsas vai iepelēks, raksturojas ar ļoti lielu gaismas laušanas koeficientu (2,087).
- sedzējpernica Sedzējkrāsa.
- šatierainais deķis sega ar vienas krāsas pakāpeniski sabiezinātām nokrāsu joslām.
- centons Sega vai apģērbs, kas sašūts no dažādas krāsas auduma lupatiņām.
- kompleksija Sejas ādas krāsa un izskats.
- telka Sejas krāsa.
- sēklu krāsošana sēklapvalku pārklāšana ar spilgtas krāsas indīgām ķimikālijām, lai pasargātu skujkoku dīgstus no putniem.
- īru vilkusuns sena suņu šķirne, ass apmatojums, pelēks, melns, sarkans vai tīģerkrāsas; lielākais no visiem suņiem.
- kipu Seno peruāņu mezglu raksts: vilnas vai kokvilnas virve, pie kuras piesietas vairākas dažādas krāsas aukliņas ar iesietiem dažādas formas mezgliem; mezglu forma un skaits apzīmēja skaitļus, aukliņu krāsa - noteiktus priekšmetus.
- kvipa seno peruāņu ziņojumu pārsūtīšanas priekšmets, kas sastāvēja no krāsainām ādas strēmelītēm, kurās bija iesieti mezgli, atkarībā no krāsas un mezglu skaita varēja saprast ziņojuma saturu.
- pindols sens griestu rotājums (izgatavots no kartupeļa, kurā iesprausti koka spieķi, kuru galos piestiprināti krāsaini papīra gabali).
- iekrāsojums Sēņu vai baktēriju (retāk miecvielu) darbības rezultātā mainījusies aplievas vai kodolkoksnes krāsa; trupes sākumstadija, kurā koksne vēl saglabā mehāniskās īpašības.
- elegāze Sēra heksafluorīds, gāze bez krāsas un smakas; fizioloģiski nekaitīga, ķīmiski inerta, nedeg.
- sēra trioksīds sēra oksīds, sērpaskābes anhidrīds SO~3~, kurā sērs ir sešvērtīgs; bezkrāsains šķidrums vai polimēra formā bezkrāsaini kristāli; ar ūdeni veido sērskābi.
- oglekļa disulfīds sērogleklis, CS2 - bezkrāsains, viegli aizdedzināms šķidrums, lieto par šķīdinātāju.
- autohroma paņēmiens sevišķs paņēmiens krāsainu attēlu iespiešanai.
- spoks Sienāzim un sisenim līdzīgs kukainis tropiskās zemēs, kas pēc izskata un krāsas atgādina augu lapas, zarus vai citas augu daļas.
- signālraķete Signalizēšanai paredzēta raķete, kuras lādiņš deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
- aberācija Sīkas atsevišķi indivīdu novirzes (galvenokārt krāsas) no sugas tipiskajām pazīmēm.
- dietilbarbiturskābe Sīki kristāliņi bez krāsas un smakas ar vāji rūgtu garšu, auksta ūdenī šķīst maz, kūst 191 grādu temperatūrā, lieto kā iemidzinātāju vielu.
- eiklazs silikātu klases minerāls, rets zilas krāsas dārgakmens, līdzīgs akvamarīnam.
- granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos.
- tartrazīns Sintētiska krāsviela, ko izmanto kā pārtikas produktu krāsas uzlabotāju.
- līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi.
- cianīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas spilgtos toņos, neizturīgas pret gaismu, skābēm, sārmiem; krāsa atkarīga no metīngrupu skaita, molekulu simetrijas, heterociklisko grupu veida un aizvietotājiem tajās.
- polietilēns Sintētisks polimērs - bezkrāsaina puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu.
- polipropilēns Sintētisks polimērs - cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst šķiedras, plastmasu.
- salns Sirma, iesarkani brūna krāsa.
- salne sirmas krāsas ķēve
- kapillārsīrups Sīrupa veids, bezkrāsaina staigna viela, kas satur vismaz 56% glikozes, stiepjas tievos garos pavedienos.
- krāsu pārvaldības sistēma sistēma, kas nodrošina, ka krāsas nemainās un ir neatkarīgas no tās ierīces vai vides, kurā tās tiek attēlotas.
- ksilenzilā Skāba zilas krāsas karbonija grupas organiska krāsviela.
- maleīnskābe Skābe - bezkrāsaini kristāli, ko izmanto, piemēram, krāsvielu, herbicīdu izgatavošanai.
- rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai.
- krokuss Skalbju dzimtas ģints ("Crocus"), daudzgadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, selekcijā izveidotas >230 šķirnes.
- frēzija Skalbju dzimtas ģints ("Freesia"), sīpolaugs ar smaržīgiem dažādas krāsas ziediem, 2 sugas ar varietātēm (pēc citiem datiem - 20 sugu), Latvijā audzē >40 šķirņu.
- kolorīts Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim).
- tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.
- tonācija Skaņas raksturs, nokrāsa.
- koloristika Skaņdarba skanējuma nokrāsa.
- audiovizuālā mūzika skaņu un vizuālu elementu (gaisma, tumsa, krāsa) kopējs izmantojums skaņdarbā.
- melilits Skapolitu grupas minerāls, no dzeltenganbaltas līdz brūnai krāsai, kalcija, alumīnija, magnija un dzelzs silkāts, kas satur arī nātriju.
- rožvabole Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Cetoniinae"), vabole (no 15 līdz 20 milimetriem gara) ar metāliski spīdīgiem, zaļiem vai bronzas krāsas segspārniem, uz kuriem ir baltas šķērssvītros vai plankumi, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- blāvuļi Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Amara"), Latvijā konstatētas 32 sugas, vaboļu ķermenis ovāls, 4-17 mm garš ar stipri izliektu virspusi, segspārni tumši, blāvi, daudzām sugām ar bronzas krāsas atspīdumu, sastopami dažādos biotopos.
- nitrīti Slāpekļpaskābes sāļi vai esteri, kosmētikā izmanto kā konservantu, krāsas fiksēšanas līdzekli, dažos kosmētikas produktos nātrija nitrītu lieto kā pretkorozijas līdzekli.
- slaids Slīdīte; rāmītī iestiprināts diapozitīvs (parasti krāsains).
- hromoterapija Slimību ārstēšana ar dažādas krāsas gaismu; noteiktu spektra daļu lietošana terapijas nolūkā.
- eritrofobija Slimīgas bailes no sarkanas krāsas.
- dzelte Slimīgi dzeltena ādas nokrāsa aknu un žults slimniekiem.
- fosgēns Smacējoša indīgā kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar pūstoša siena smaku.
- salamīns Smags zīda audums atlasa sējumā, austs melnos metos ar krāsainiem audiem, kas izskatās šķietami vienkrāsains, bet sējumu punkti izdalās un laistās, kā sīki citādi krāsoti punktiņi.
- pepita Smalkrūtots, divkrāsains audeklpinuma audums.
- tarlatans Smalks, viegls, caurredzams, gluds kokvilnas audums, parasti vienkrāsains.
- mūmijs smaržīga plastiska dažādas krāsas viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem; rodas, bioķīmiski pārveidojoties organismu atliekām; kalnu balzams.
- kalnu balzams smaržīga plastiska dažādas krāsas viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem; rodas, bioķīmiski pārveidojoties organismu atliekām; lieto tautas medicīnā; mūmijs.
- rūsins Smilškrāsas.
- antroposocioloģija Socioloģijas novirziens, kas pieņēma, ka cilvēka anatomiski fizioloģiskās pazīmes (galvaskausa izmēri un forma, augums, matu krāsa u. tml.) tieši ietekmē sabiedrisko procesu norisi.
- spangots Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm; ciņains.
- spangu Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm.
- patentkrāsa Speciāla krāsa ar indīgu vielu piejaukumu kuģu zemūdens daļu krāsošanai, lai tās pasargātu no apaugšanas ar gliemežvākiem un aļģēm.
- kontūrkrāsa Speciāla krāsa kontūru uzzīmēšanai, uzvilkšanai (piem., uz stikla vai zīda).
- grafikas līdzprocesors specializēts mikroprocesors, kas, izpildot datora instrukcijas, ģenerē grafikas attēlus (līnijas, krāsainus laukumus u. c.), tādējādi atbrīvojot centrālo procesoru citiem uzdevumiem.
- grunts Speciāls vielu maisījums, ar ko noklāt (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
- grunts speciāls vielu maisījums, ar kuru pirms krāsošanas pārklāj metāla virsmu, lai pasargātu to no rūsēšanas un nodrošinātu labu sasaisti ar laku un krāsu slāņiem; gruntskrāsa.
- liesma Spēcīgs spilgtums (parasti sarkanai krāsai).
- domino Spēle ar plāksnītēm, uz kurām ir punkti (arī attēli, krāsas); šīs spēles plāksnīšu komplekts.
- puzle Spēle, kurā jāsaliek dažādas formas krāsaini kartona gabaliņi, lai iegūtu noteiktu attēlu.
- spīdkrāsa Spīdīga krāsa.
- liberti Spīdīgs, vienkrāsains vai raibs atlasa audums (parasti zīda).
- libertizīds Spīdīgs, vienkrāsains vai raibs atlasa audums (parasti zīda).
- uguns Spilgta gaisma; koša, spilgta (kā) krāsa.
- loris Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā) ar otveida mēli.
- lori Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā).
- koraļļčūskas spilgti krāsainas kobru dzimtas čūskas; gk. Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- skarbkrāsains Spilgti krāsains.
- karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana lūpu krāsa, kurā izmantota šī krāsviela.
- zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- ultramarīns spilgti zila krāsviela; attiecīgā krāsa.
- spilgtkrāsu Spilgtkrāsains.
- zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu; būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (celtnes, ielas, dārzus, parasti svētkos, svinībās).
- iluminācija Spožs, spilgts, arī krāsains (celtņu, ielu, dārzu) apgaismojums (parasti svētkos, svinībās).
- gļotas Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri.
- krāsu korekcijas filtrs starp diviem stikliem ievietotas dažāda blīvuma fotoželatīna plēves, kas atbilstoši krāsainā negatīva krāsvielām iekrāsotas dzeltenā, purpura vai gaišzilā krāsā; lieto kopēšanas ierīcē pozitīva materiāla krāsu līdzsvara mainīšanai atbilstoši negatīva spektrālam līdzsvaram.
- semafors Starptautiska koda signālu sistēma, kurus noraida ar roku attiecīgu stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus, lukturus u. tml.
- RGB Starptautiski pieņemta krāsu sistēma, kurā par pamatkrāsām tiek uzskatītas sarkana, zaļa un zila krāsa (angļu "Red, Green, Blue") un tās sajaucot dažādās attiecībās tiek veidotas visas citas krāsas.
- pseidogeizestēzija Stāvoklis, kad garšas sajūta izraisa krāsas sajūtu.
- hiperhromatopsija Stāvoklis, kad visi priekšmeti šķiet spilgti krāsaini.
- reibums Stāvoklis, kas rodas stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā.
- encefalopsija Stāvoklis, kurā slimniekam noteiktas krāsas izraisa noteiktu vārdu, skaitļu, smaržu u. c. priekšstatus.
- aprāvējis Stāvošs, smirdīgs, dzelzi saturošs, ar krāsainu plēvi (rāvu) pārklāts ūdens.
- viskoze Stigra, bezkrāsaina masa, ko iegūst no celulozes, sēroglekļa un sārma.
- apgleznošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas dekorēšana, veidojot svītru ornamentu vai zīmējumu ar otu; izmanto silikātkrāsas vai šķidro zelta preparātu.
- millefiori Stikla izstrādājumi, ko gatavo, sakausējot krāsainas stikla nūjiņas un izveidojot tālāk stikla mozaīkā.
- šķirnes stikls stikla izstrādājumi, ko izgatavo no bezkrāsaina, bezsvina un svina kristālstikla, krāsaina un blāvota stikla, piemēram, saimniecības trauki un dekoratīvi izstrādājumi (vāzes u. c.).
- platēšana Stikla rūpniecībā - stikla slāņa pārvilkšana ar plānu citas krāsas stikla kārtiņu.
- fotohromiskais stikls stikls, kas ultravioletā (arī redzamās gaismas) starojuma ietekmē kļūst tumšs, bet pēc laika caurspīdīgumu (bezkrāsainību) atgūst; lieto gaismas filtriem un speciālām brillēm.
- slāpekļskābe stipra vienvērtīga skābe HNO~3~, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- skābeņskābe Stipra, toksiska, bezkrāsaina, kristāliska skābe, kuras sāļus satur, piemēram, skābenes, rabarberi.
- ņirbēt gar acīm strauji virzīties garām (tiešā tuvumā); ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- induktīvā karsēšana strāvu vadošu materiālu (galvenokārt metālu) un ķermeņu karsēšana ar mainīgu elektromagnētisko lauku, inducējot tajos virpuļstrāvas; lauku rada caur induktoru plūstoša zemas (50–60 Hz), vidējas (līdz 10 kHz) vai augstas frekvences (virs 10 kHz) maiņstrāva; izmanto melno un krāsaino metālu kausēšanai (indukcijas krāsns), detaļu virsmu rūdīšanai, sagatavju karsēšanai u. tml.
- Gersicania studentu biedrība, dibināta 1946. g. Pinnebergā, Vācijā, devīze: "Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam, kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei!", darbojās Baltijas universitātē līdz 1949. g., aktīvo darbību atjaunoja 1953. g. ārzemēs; krāsas - balts, violets, zaļš; kopš 1990. g. darbojas Latvijā.
- Selonija studentu korporācija, dibināta 1880. g. Rīgā, apvienojoties Rīgas latviešu studentu organizācijai "Draugu pulciņš" un 19 latviešu studentiem no vācu korporācijām, bija pirmā Latvijā nodibinātā latviešu studentu korporācija, krāsas: zaļš, balts, sarkans.
- komilitonis studentu korporācijas biedra, kas saņēmis krāsas, uzruna rakstveidā
- foze Subjektīva gaismas vai krāsas sajūta.
- fonopsija Subjektīva krāsas sajūta, kas rodas, uztverot skaņu.
- hromofoze Subjektīva krāsas sajūta.
- cianofoze Subjektīva zilas krāsas sajūta.
- argīrija Sudraba graudiņu izgulsnēšanās ādā (ķermeņa atsegtās daļas un sklēras pelēkā krāsa) un iekšējos orgānos.
- amargens Sudraba nitrāta, amonjaka un ūdens šķīdums, bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums ar sārmainu reakciju un amonjaka smaku, baktericīds līdzeklis.
- sudrabkarūsa Sudrabainā karūsa ("Carassius auratus"), karpu dzimtas zivju suga, kam ir raksturīga sudrabaini pelēcīga krāsa.
- tenardīts Sulfātu klases bezkrāsains, pelēks, dzeltenīgs vai brūngans minerāls, ko izmanto stikla rūpniecībā un sodas ieguvei.
- borderterjers Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, alu dzīvnieku medībām, ūdram līdzīga galva, īss, raupjš apmatojums, sarkanīga krāsa.
- fenīletilalkohols Svarīga rožu smaržviela, bezkrāsains šķidrums ar vāju maigu smaržu, atrodams rožu eļļā.
- svinbaltums Svina baltums - krāsotāju krāsa, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), krāsa tīri balta, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā paliek brūna, tad melna; stipri indīga.
- anglezīts Svina rūda PbSO, bezkrāsains, balts minerāls.
- melns Šādas krāsas tērpā.
- dubultbandinieks Šahā - viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas atrodas uz vienas vertikāles.
- šachs Šahs 1 - spēle diviem spēlētājiem pie šaha galdiņa, katram savas krāsas 16 figūras.
- iekante Šaura citas krāsas auduma apmale, iešuve (tērpam).
- botrīdija Šīs dzimtas ģints ("Botrydium"), laponis cauruļveidīgs vai maisveidīgs, šūnās nesadalīts, ar daudziem kodoliem; zaļas bumbveida lodītes (līdz 3 mm diametrā) ar bezkrāsainiem rizoīdiem, aug uz kailas, mitras augsnes upju un ezeru piekrastēs, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- malva Šīs dzimtas ģints ("Malva"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, dažādas krāsas ziediem un riekstiņu skaldaugli.
- magone Šīs dzimtas ģints ("Papaver"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- prīmula Šīs dzimtas ģints ("Primula"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, bet dārzos tiek audzētas daudzas sugas un šķirnes.
- bērzlape Šīs dzimtas ģints ("Russula"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts \~100 sugu, ēdamas sēnes ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu.
- vijolīte Šīs dzimtas ģints ("Viola"), lakstaugi ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu; kā krāšņumaugus bieži audzē hibrīdiskās formas - atraitnītes.
- glodene Šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām.
- roze Šīs dzimtas un apakšdzimtas ģints ("Rosa"), dekoratīvs krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 17 sugu, no tām 6 ir dārzbēgļi.
- kalīcijas Šīs rindas dzimta ("Caliciaceae"), vienveidīgs graudveida vai pulverveida dažādas krāsas laponis, augļķermeņi - tumšbrūni vai melni apotēciji, 17 ģinšu, 214 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 18 sugu.
- ebeni Šīs rindas dzimta ("Ebenaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi, lielāko tiesu divmāju koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. Dienvidāzijā, daudzām sugām krāsaina koksne, 7 ģintis, \~500 sugu.
- vijolīte Šīs rindas dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi, 18 ģinšu, >850 sugu., Latvijā konstatēta 1 ģints; vijolīšaugi.
- laku un krāsu materiāli šķidri, pastveida vai pulverveida materiāli, kam pamatā ir plēves veidojošas vielas; pēc uzklāšanas uz krāsojamās virsmas un žāvēšanas tie veido laku un krāsu pārklājumus; plaši lieto vairākus šo materiālu veidus – gruntis, krāsas, lakas, emaljas, tepes.
- kluazonē Šūnaina emalja; posmi starp priekšmeta virsmai piekausētām smalkām metāla starpsieniņām aizpildīti ar dažādas krāsas emaljas masu.
- hialoderma Šūnu epiderma, kas sastāv no viena vai vairākiem bezkrāsainu šūnu slāņiem.
- baltbiļetnieks Tā tautā dēvēja personas, kas veselības stāvokļa dēļ bija atbrīvotas no karadienesta un kam PSRS kara komisariāti līdz 1962. gadam izdeva baltas krāsas apliecību par izslēgšanu no kara uzskaites.
- melni tā, ka ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, zilas) krāsas tonis
- rozgani Tā, ka ir sārta, rožaina nokrāsa.
- zili tā, ka ir zilgans (kādas krāsas tonis)
- melni tā, ka nosauktā krāsa ir savienojumā ar melnu
- sarkani tā, ka nosauktā krāsa ir savienojumā ar sarkanu
- zili tā, ka nosauktā krāsa ir savienojumā ar zilu
- balti Tā, ka piemīt krāsa, kāda raksturīga, piemēram, sniegam, pienam.
- krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās, starp kurām ir viena vai vairākas spektra krāsas; tāds, ko veido šādi attēli (piemēram, par kinofilmu); pretstats: melnbalts.
- melnīgsnējs Tāds (cilvēks), kam ir patumša, brūngana ādas krāsa.
- sārtvaidzis Tāds (cilvēks), kam ir sārti vaigi, veselīga sejas krāsa.
- melns Tāds (cilvēks), kam ir šādas krāsas tērps.
- jostains Tāds (dzīvnieks), kam ir tumšākas vai gaišākas krāsas josla, svītra pār muguru.
- jostaiņš Tāds (dzīvnieks), kam ir tumšākas vai gaišākas krāsas josla, svītra pār muguru.
- zimzains Tāds (parasti formas tērps), kam ir šaura citas krāsas apmale, iešuve; tāds (cilvēks), kas ir ģērbies šādā tērpā.
- zimzaiņš Tāds (parasti formas tērps), kam ir šaura citas krāsas apmale, iešuve; tāds (cilvēks), kas ir ģērbies šādā tērpā.
- briedspalvis Tāds (piemēram, zirgs), kura apspalvojums (pēc krāsas) ir līdzīgs brieža spalvai.
- sārtvaidzis tāds (priekšmets, parasti apaļīgs), kam ir sarkanīga krāsa, vai šādas krāsas laukumi.
- bālsnējs Tāds, kam gaiša (sejas, ādas) krāsa; gaišs; bāls; arī blonds.
- raibans tāds, kam ir atšķirīgas krāsas laukumi, svītras.
- salns Tāds, kam ir baltas un brūnas vai rudas krāsas laukumi (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.); balts un brūns vai ruds (par krāsas toņu kopumu).
- citrondzeltens Tāds, kam ir citrona mizas krāsa.
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā.
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras.
- dzeltānāda Tāds, kam ir dzeltenas nokrāsas āda.
- dzeltenbārdains Tāds, kam ir dzeltenas nokrāsas bārda.
- dzeltenrūtains Tāds, kam ir dzeltenas rūtis (piem., par audumu, apģērba gabalu); dzeltens ar citas krāsas rūtīm.
- dzeltenraibs Tāds, kam ir dzelteni raibumi; dzeltens ar citas krāsas raibumiem.
- baltūksnējs Tāds, kam ir gaiša sejas krāsa; blonds.
- baltulens Tāds, kam ir gaiša sejas krāsa; pagaišs, iebalts.
- saulains Tāds, kam ir gaišs tonis (par, parasti dzeltenu, krāsu); tāds, kam ir gaiša, parasti dzeltena, krāsa.
- glezns Tāds, kam ir izcils kādu pazīmju (piemēram, formas, krāsas) smalkums, maigums (par ziediem, augiem, augļiem).
- kvēls Tāds, kam ir koša, parasti sarkana, krāsa.
- kvēlains Tāds, kam ir koši sārta, arī sarkana nokrāsa.
- greidainis Tāds, kam ir krāsainas, horizontālas svītras (par audumiem).
- greidāts Tāds, kam ir krāsainas, horizontālas svītras (par audumiem).
- melns Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme) - parasti par negroīdiem.
- melnādains Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (parasti par negroīdiem); melns (4).
- mālinis Tāds, kam ir mālu krāsa.
- medains Tāds, kam ir medum raksturīga krāsa.
- melnplankumains Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši plankumi; melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas plankumiem.
- melnraibs Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši raibumi; melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas raibumiem.
- olīvzaļš Tāds, kam ir nenogatavojušās olīvas raksturīgā pelēkzaļā krāsa.
- olīvbrūns Tāds, kam ir nogatavojušās olīvas raksturīgā brūnā krāsa.
- okerīgs Tāds, kam ir okera nokrāsa.
- melnīgsnējs Tāds, kam ir patumša, brūngana nokrāsa.
- pelēkrūtains Tāds, kam ir pelēkas rūtis; pelēks ar citas krāsas rūtīm (par audumu, tā izstrādājumu).
- pelēksvītrains Tāds, kam ir pelēkas svītras; pelēks ar citas krāsas svītrām.
- pelēkplankumains Tāds, kam ir pelēki plankumi: pelēks ar citas krāsas plankumiem.
- pelēkraibs Tāds, kam ir pelēki raibumi; pelēks ar citas krāsas raibumiem.
- pelnains Tāds, kam ir pelnu krāsa; pelnpelēks.
- pelnpelēks Tāds, kam ir pelnu krāsa.
- pienbalts Tāds, kam ir pienam līdzīga krāsa, arī zema caurspīdīguma pakāpe.
- pienveida Tāds, kam ir pienam līdzīga krāsa, konsistence, arī zema caurspīdīguma pakāpe.
- rūsa Tāds, kam ir raksturīga dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa.
- sniegbalts Tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (parasti par augiem.).
- pastozs Tāds, kam ir raksturīga reljefi uzlikta krāsa.
- rūsains Tāds, kam ir rūsas 1 (1) krāsa.
- piesātināts Tāds, kam ir samērā augsta piesātinājuma pakāpe (par krāsu, krāsas toni).
- pabāls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa; tāds, kam ir pavājš spilgtums.
- sarkanrūtains Tāds, kam ir sarkanas rūtis (piemēram, par audumu, apģērba gabalu); sarkans ar citas krāsas rūtīm.
- sarkansvītrains Tāds, kam ir sarkanas svītras; sarkans ar citas krāsas svītrām.
- sarkanraibs Tāds, kam ir sarkani raibumi; sarkans ar citas krāsas raibumiem.
- rozgans Tāds, kam ir sārta, rožaina nokrāsa.
- sārtsvītrains Tāds, kam ir sārtas svītras; sārts ar citas krāsas svītrām.
- sārtplankumains Tāds, kam ir sārti plankumi; sārts ar citas krāsas plankumiem.
- smaragdzaļš Tāds, kam ir smaragdam raksturīgā zaļā krāsa.
- spilgtkrāsains Tāds, kam ir spilgta krāsa.
- grezns Tāds, kam ir spilgtas krāsas, skaista forma (piemēram, par dabas veidojumiem); krāšņs, dekoratīvs.
- košs Tāds, kam ir spilgtas krāsas; arī krāšņs.
- sudrabains Tāds, kam ir sudrabam raksturīgā baltā vai pelēkā krāsa, krāsas tonis; tāds, kam ir sudrabam raksturīgais spīdums.
- sidrabacains Tāds, kam ir sudrabkrāsas acis.
- sviestains Tāds, kam ir sviestam raksturīga krāsa.
- svinpelēks Tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa; zilganpelēks (par krāsu); svina pelēks.
- svina pelēks tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa; zilganpelēks (par krāsu); svinpelēks.
- piens Tāds, kam ir šādam sekrētam līdzīgs krāsas tonis, arī zema caurspīdīguma pakāpe.
- zelts tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa un spīdums; zeltains.
- sudrabs Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīgā krāsa, raksturīgais spīdums; sudrabains.
- šokolāde Tāds, kam ir šim konditorejas izstrādājumam raksturīgās tumši brūnās krāsas tonis.
- tabakbrūns Tāds, kam ir tabakai (2) raksturīgais brūnās krāsas tonis.
- tirkīzzils Tāds, kam ir tirkīzam raksturīgā zilā krāsa.
- tūkstoškrāsains Tāds, kam ir tūkstoš krāsas, to nianses.
- tumšādains Tāds, kam ir tumša ādas krāsa (parasti par negroīdiem).
- sarkanādains Tāds, kam ir tumši dzeltena, sarkanīga ādas krāsa (parasti par Amerikas rases pārstāvjiem, indiāņiem).
- sūnzaļš Tāds, kam ir zaļajai sūnai raksturīgā krāsa; arī dzeltenīgi zaļš.
- zeltziedains Tāds, kam ir zeltainas krāsas ziedi.
- zeltains tāds, kam ir zeltam raksturīgā dzeltenā krāsa vai spīdums
- zalgs Tāds, kam ir zilgana vai zaļgana nokrāsa.
- zilraibs Tāds, kam ir zili raibumi; zils ar citas krāsas raibumiem.
- oranžs Tāds, kam ir, piemēram, apelsīna krāsa.
- sarkans Tāds, kam ir, piemēram, asiņu krāsa.
- pelēks Tāds, kam ir, piemēram, pelnu krāsa; balts ar samērā mazu spilgtumu.
- dzeltens Tāds, kam ir, piemēram, pieneņu ziedu krāsa.
- zils Tāds, kam ir, piemēram, skaidras debess, rudzupuķu krāsa.
- balts Tāds, kam ir, piemēram, sniega, piena krāsa; pretstats: melns.
- brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētas kafijas krāsa.
- violets Tāds, kam ir, piemēram, viršu ziedu krāsa; sarkanzils.
- zaļš Tāds, kam ir, piemēram, zālei raksturīgā krāsa.
- bāls Tāds, kam krāsa ir gaišāka par normālo (par seju).
- neizteiksmīgs Tāds, kam nav krāsainības, spilgtu iezīmju.
- bezkrāsains Tāds, kam nav krāsas.
- bālgans Tāds, kam nav spilgtas krāsas; blāvs (3), neskaidrs.
- bāls Tāds, kam nav spilgtas krāsas; tāds, kam nav spilgtuma.
- bezkrāsains Tāds, kam nav spilgtas, košas krāsas.
- krāsot tāds, kam piemīt [krāsa]{s:2015}; tāds, ko raksturo [krāsa]{s:2015}
- porcelāns Tāds, kam raksturīga balta krāsa, arī caurspīdīgums.
- bāls Tāds, kam sejas krāsa ir gaišāka par normālo (par cilvēku); bez sārtuma; arī neveselīgs.
- melanohroisks Tāds, kam tumša ādas krāsa.
- melanoīds Tāds, kam tumša krāsa; tāds, kas līdzīgs melanīnam.
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); lāsmains; tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
- lāsmains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums.
- pienains Tāds, kas (parasti pēc krāsas) atgādina pienu, tāds, kas ir līdzīgs pienam.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; pretstats: balts.
- varavīkšņains Tāds, kas ar savu daudzkrāsainību atgādina varavīksni.
- raibausts Tāds, kas ir austs no dažādas krāsas diegiem.
- raibulis tāds, kas ir daudzkrāsains, ar dažādu krāsu laukumiem.
- dzīpurainis Tāds, kas ir izgatavots no krāsainas vilnas dzijas.
- perlamutrs Tāds, kas ir līdzīgs šādai kārtai (piemēram, pēc spīduma, raksta, krāsas).
- sirms Tāds, kas ir pelēcīgi balts, tāds, kam ir pelēcīgi balta nokrāsa.
- tumšs Tāds, kas ir stipri piesātināts, tāds, kam ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums (par krāsu, tās toni); tāds, kura krāsa ir stipri piesātināta, tāds, kura krāsai ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums.
- dzeltens Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtē, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- polihroms Tāds, kas ir veidots daudzās krāsās; daudzkrāsains (1).
- metahromatofils Tāds, kas krāsojas citā krāsā nekā lietotās krāsvielas krāsa.
- monohromatisks Tāds, kas neizšķir krāsas.
- lāsmains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsumains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
- brucīgs Tāds, kas noplūk, zaudē krāsu (par krāsainu audumu).
- rudzupuķe Tāds, kas pēc krāsas ir līdzīgs zilo rudzupuķu ziediem; koši zils.
- hipsohromatisks Tāds, kas saistīts ar t. s. krāsas paaugstināšanos, t. i. krāsas maiņu no zaļas uz dzeltenu organiskos savienojumos.
- ūdeņains Tāds, kas satur daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu (par organisma dalām, veidojumiem, vielu maisījumiem tajos).
- ūdeņains Tāds, kas satur pārmērīgi daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu un par maz citu cilvēkam vēlamu vielu (par augu daļām, parasti augļiem).
- bālasinīgs Tāds, kas slimo ar bālasinību (1); tāds, kam ir bāla ādas krāsa.
- heptahromisks Tāds, kas spēj atšķirt septiņas spektra krāsas (kam ir normāla krāsu redze).
- amfihromatisks Tāds, kas spēj uzrādīt kā skābei, tā sārmam raksturīgu krāsas reakciju, piem., pārvērst sarkano lakmusa papīru zilā un zilo sarkanā; ar amfotēru reakciju.
- vairākkrāsu Tāds, kurā ir vairākas krāsas.
- vienkrāsas Tāds, kurā izmantota viena krāsa.
- četrkrāsu Tāds, kurā izmantotas četras krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus.
- divkrāsu Tāds, kurā izmantotas divas krāsas, lai iegūtu vairākus krāsu toņus.
- trīskrāsu Tāds, kurā izmantotas trīs krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus.
- šatierēts tāds, kura krāsu veido vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums.
- šahveida Tāds, kura veidojums ir līdzīgs vienas krāsas lauciņu izvietojumam šaha galdiņā.
- lāsumains Tāds, kura virsma ir ar atšķirīgas nokrāsas lāsumiem un, atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīd.
- zeltspalvu Tāds, kuram ir zeltainas krāsas apspalvojums.
- strauta forele taimiņa saldūdens forma ("Salmo trutta morpha fario"), druknāka par jūras foreli, sarkanām un melnām lāsēm sānos, kurām apkārt citādas krāsas gredzens.
- virsrakstjosla Taisnstūrveida josla loga augšējā daļā, kur norādīts loga vai tajā redzamā dokumenta nosaukums, tā krāsa norāda, vai logs ir aktīvs.
- zelts tas, kam ir šim cēlmetālam raksturīgā krāsa, spīdums.
- sudrabs Tas, kas pēc krāsas, spīduma ir līdzīgs šim cēlmetālam.
- lācīši Tauriņu kārtas dzimta ("Arctiidae"), kurā ietilpst lieli, spilgtas krāsas, naktīs lidojoši tauriņi, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas.
- raibkode Tauriņu kārtas dzimta ("Gracillariidae"), sīki tauriņi ar 4,5-20 mm spārnu plētumu, galva ar atstāvošu zvīņu cekuliņu vai jumtiņu, priekšspārnu pamatkrāsa parasti tumša, 2 apakšdzimtas, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 77 sugas.
- resngalvītis Tauriņu kārtas dzimta ("Hesperiidae"), nelieli tauriņi ar spārnu plētumu 20-35 mm, galva plata, acis tālu viena no otras, nelieli spārni, gk. tumšbrūni vai okerdzelteni, vienkrāsaini vai ar plankumiem, dzīvo gk. uz lakstaugiem; \~3000 sugu, Eiropā \~40 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- ķērpjlācītis Tauriņu kārtas lācīšu dzimtas apakšdzimta ("Lithosiinae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 25-60 mm), krāsa gk. pelēcīga vai dzeltenīga, kāpuri klāti ar matu pušķīšiem, dzīvo uz ķērpjiem, sūnām, piepēm, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- astainītis Tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas apakšdzimta ("Theclinae"), spārni tumši, vienkrāsaini vai ar gaišiem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, pakaļspārnu ārmalā dažus milimetrus garš astveida izcilnis, Eiropā 14 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- dedestiņas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lathyrus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar dažādas krāsas ziediem \~110 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- pernambukkoks Tauriņziežu dzimtas koks (gk. Brazīlijā) ar cietu, dzeltensarkanu koksni, kura žūstot kļūst tumši sarkana; to lieto mēbeļu ražošanā un sarkanas krāsas - brazilīna - iegūšanai; pernambuks.
- t. poēt. tautas poētisms, folkloras valodai raksturīga stilistiskā nokrāsa.
- atkrāsošana Tehnoloģiska operācija, ar ko panāk apstrādājamā materiāla krāsas izzušanu, piem., dzelzs savienojumu piemaisījumu radītās nevēlamās stikla krāsainības novēršanu.
- reprogrāfija Teksta, attēla pavairošana, kurā iegūst kopijas, kas grafiski pilnīgi atbilst oriģinālam, bet var atšķirties no tā pēc materiāla, krāsas, izmēriem.
- lokālisms Tēlotājā mākslā - krāsas, krāsas toņa saistīšana ar noteiktu priekšmetu.
- zillūstamība Tērauda plastiskuma un stigrības samazināšanās līdz ar vienlaicīgu stiprības palielināšanos, kas novērojama tēraudos 200-400 C temperatūrā, kad veidojas zilas krāsas oksīdu kārtiņa.
- cikliņš Tērauda skārda kasīklis vecas krāsas vai lakas noņemšanai.
- tēraudkrāsa Tēraudam raksturīgā pelēkā, zilganā krāsa.
- akcidence Terminu lietoja teoloģijā, lai izskaidrotu Kristus būtnes noslēpumu - kā pēc maizes un vīna substances pārvēršanās Kristus miesā un asinīs turpina pastāvēt iepriekšējās akcidences - kvantitāte, krāsa, garša.
- polimetilmetakrilāts Termoplastisks polimērs [-CH2-C(CH3)(COOCH3)-]n, bezkrāsains, caurspīdīgs materiāls; lieto kontaktlēcām, līmēm, apgaismes tehnikā, aviorūpniecībā dažāda biezuma organiskā stikla lokšņu izgatavošanai u. c.
- pentaplasts Termoplastisks polimērs, ciets, bezkrāsains produkts, šķīst tikai cikloheksanonā, hlorbenzolā, ķīmiski izturīgs; izmanto cauruļvadu un ķīmisko iekārtu pretkorozijas pārklājumiem, sevišķi precīzu detaļu izgatavošanai mašīnbūvē.
- poliformaldehīds Termoplastisks, lineārs polimērs ar lielu cietību un dilumizturību [-CH2-O-]n; lieto aparātbūvē un mašīnbūvē krāsaino metālu un sakausējumu aizstāšanai, šķiedru ražošanai.
- safari tērpa stils, kam ir raksturīgs sportisks, praktisks piegriezums un detaļas, gaišs, vienkrāsains kokvilnas audums; safari stils.
- riza Tērps, ko garīdznieks valkā mises ceremonijā; rizas krāsa ir atkarīga no tā, kādus svētkus vai atceres dienu svin.
- hromoretinogrāfija Tīklenes krāsaina fotogrāfija.
- iespiedkrāsa Tipogrāfijas krāsa, ko izmanto iespiešanai.
- tonalitāte Toņu, nianšu, nokrāsu īpatnību kopums (krāsai, gaismēnai); šādu krāsas, gaismēnas īpatnību kopums (piemēram, mākslas darbam, priekšmetam, vielai).
- trejkrāsu Trejkrāsains; trīskrāsu (2).
- deiteranomālija Trihromātiska anomālija ar samazinātu zaļās krāsas spektra vālīšu jutību; iedzimst saistībā ar X hromosomu; visbiežāk sastopamā krāsu redzes nepilnība.
- trejkrāsains Trijās krāsās; trīskrāsains.
- trijkrāsu Trijkrāsains.
- ciklopropāns Trimetilēns, alicikliskais ogļūdeņradis, bezkrāsaina gāze, narkozes līdzeklis.
- Lonchura malacca trīskrāsainā krāšņžubīte.
- trijkrāsains Trīskrāsains.
- trīskrāsu Trīskrāsains.
- pirogallols Trīsvērtīgais fenols - organisks savienojums, bezkrāsaini kristāli.
- raibā sietveida trupe trupe, kam raksturīga pazemināta koksnes cietība un raiba nokrāsa uz tumši brūna vai pelēki violeta fona, iedzelteni plankumi un joslas un šūnveida vai šķiedraina struktūra.
- pundurtrusis Trušu šķirņu grupa ar mazu dzīvmasu (līdz 1,6 kg), ķermeņa garumu līdz 26 cm, platu pieri un purnu, izvalbītām acīm; apmatojuma krāsa dažāda.
- melanodermija Tumša ādas krāsa, ko rada melanīna nogulsnējumi.
- arsēnmelanoze Tumša ādas nokrāsa no ilgstošas arsēna preparātu lietošanas.
- dūls Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls.
- dumala Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls.
- dumalains Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls.
- dumjš Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls.
- dulls Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns).
- pneimomelanoze Tumša plaušu audu krāsa no ilgstošas ogļu putekļu ieelpošanas.
- iedegums Tumša, brūna ādas nokrāsa, kas izveidojas saules staru iedarbībā.
- melānisms Tumšas (brūnas, melnas) krāsas indivīdu pārsvars populācijā sakarā ar pigmenta melanīna veidošanos ķermeņa segaudos.
- dūmuļa Tumšas krāsas govs vārds.
- smagās krāsas tumšās krāsas ir šķietami smagākas par gaišajām krāsām (tāpēc grīdu parasti krāso tumšāku par griestiem).
- baltkaklis Tumšas krāsas kaķis ar gaišu pakakli.
- melnā nauda tumšas krāsas monēta ar nelielu vērtību.
- gaļas mušas tumšas krāsas mušas, kuru kāpuri attīstās gaļā, līķos, mēslos.
- melanoze Tumšas krāsas rašanās organisma virsmas audos.
- melnā tēja tumšas krāsas tējas šķirne; šīs šķirnes tēja.
- melanoidīni Tumšas krāsas vielas, kas rodas, aminoskābēm un olbaltumvielām augstā temperatūrā reaģējot ar cukuru sadalīšanās produktiem furfurolu un oksimetilfurfurolu; piešķir aromātu maizei u. c. pārtikas produktiem.
- bisters Tumšbrūna minerālkrāsviela, ko lieto ūdens un eļļas krāsas pagatavošanai un krāsošanai ar otu vai spalvu.
- dulibērs Tumšbrūns (spalvas krāsa).
- dulimbērs Tumšbrūns (spalvas krāsa).
- dulinbērs Tumšbrūns (spalvas krāsa).
- dulubērs Tumšbrūns (spalvas krāsa).
- dulumbērs Tumšbrūns (spalvas krāsa).
- dulunbērs Tumšbrūns (spalvas krāsa).
- kastaņkrāsa Tumši brūna krāsa ar sarkanīgu niansi.
- kaparkrāsa Tumši brūna krāsa ar sarkanīgu nokrāsu.
- marengo Tumši pelēka krāsa; vilnas audums (parasti uzvalkiem, mēteļiem) šādā krāsā.
- aveņkrāsa Tumši sarkana krāsa ar violetu niansi.
- vīnkrāsa Tumši sarkana krāsa ar violetu nokrāsu.
- indigo Tumši zila, kristāliska viela (agrāk to ieguva no tropisko augu indigoferu lapām, tagad sintētiski); attiecīgā krāsviela; attiecīgais krāsas tonis.
- rudais Tumškrāsaina, indīga čūska.
- purpurkrāsa Tumšsarkana krāsa ar viegli violetu nokrāsu.
- purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai; attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
- bismutija Tumšzila ādas un gļotādu nokrāsa kā bismuta savienojumu lietošanas sekas.
- transudāls Tūskas šķidrums - bezkrāsains vai iedzeltens asins serumam līdzīgs šķidrums, kas satur 0,5-3% olbaltumvielu - albumīna un globulīna; tajā parasti nav fibrīna, asins formas elementu un asins plazmas fermentu.
- akvareļkrāsas Ūdenī šķīstošas krāsas, kas pagatavotas no smalki saberztām krāsvielām, tām pievienojot augu līmvielas.
- glīve Ūdens ziedi, zaļās gļotas virs ūdens (aļģes); gļotas; dūņas; krāsas.
- gamiza Ūdens, kurā iejaukta eļļas krāsa un izšķīdis tajā esošais spirts.
- ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu H~2~O~2~, bezkrāsains sīrupveida šķidrums; lieto dezinfekcijai, audumu un papīra balināšanai u. c.
- ūdens ūdeņraža un skābekļa savienojums – šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zila krāsa) un kas plaši izplatīts dabā šķidrā, gāzes un cietā veidā.
- hidrazīns ūdeņraža un slāpekļa savienojums N~2~H~4~; bezkrāsains, kūpošs, ļoti indīgs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto ķīmiskajā rūpniecībā; ietilpst dažu raķešdegvielu sastāvā.
- Rubika kubs ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radītā loģikas rotaļlieta, kuras ikviena skaldne sastāv no 9 krāsainiem kvadrātiņiem, un spēlētāja uzdevums ir, grozot kustīgās kuba daļas, sabīdīt laukumiņus tā, lai uz katras skaldnes atrastos tikai vienas krāsas laukumiņi.
- rokas elektrokalts universāls elektroinstruments, kas nodrošināts ar daudziem darbinstrumentiem un citiem piederumiem sacietējušas krāsas un lakas palieku notīrīšanai; elektrošāberis; elektroskrāpis.
- siluets Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona izveidots plakans, vienkrāsains (kā) attēls, arī no plakana materiāla (papīra, saplākšņa u. tml.) izgriezts vienkrāsains (kā) attēls; attiecīgais grafikas tehnikas veids.
- apžilbt Uz mirkli zaudēt spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas u. tml. ietekmē) - par cilvēku.
- graidi Uzaudumi jeb uzadījumi; krāsainas, horizontālas svītras (ieaudumi) drānā.
- praulvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Alleculidae"), 7-15 mm garu, ovālu, plakanu ķermeni, krāsa - dzeltena līdz brūna un melna, 2400 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu.
- pļavnagaiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Dasytidae"), >1400 sugu, Latvijā zināms 10 sugu, maz pētītas, 3-7 mm garš ķermenis, krāsa gk. melna, dažām sugām - zaļa vai zilgani spīdīga, vaboles sastopamas gk. uz ziediem, kur tās pārtiek no ziedputekšņiem.
- piepjmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Endomychdae"), dažādas krāsas vaboles 1-6 mm garumā, bieži plankumainas, >1400 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- bolus Vairāk vai mazāk tīri māli; atkarībā no dzelzs oksīda piemaisījuma krāsa dzeltena līdz brūnai.
- sakritenis Vairākkrāsu iespieduma kvalitātes kritērijs, vienas krāsas iespieduma saskaņojums ar pārējo krāsu iespiedumiem, to sakritību.
- izdzist Vājinoties apgaismojumam, kļūt tumšam, blāvam, nespodram (par ko gaišu, krāsainu).
- nodzist Vājinoties apgaismojumam, kļūt tumšam, blāvam, nespodram (par ko gaišu, krāsainu).
- vārs Vājš (par gaismu, gaismas avotu); blāvs, nepiesātināts, blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa (par krāsu).
- konotācija Valodas vienības (vārda, vārdformas, frazeoloģisma, teikuma) jēdzieniskā satura uzslāņojums: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība, asociatīvās sēmas.
- nacionālās krāsas valsts karoga krāsas.
- primārā varavīksne varavīksne, kuras ārējā mala ir sarkana, iekšējā - violeta, pārējās krāsas izvietojas atbilstoši viļņu garumam; leņķiskais rādiuss 42°.
- muguriņa Vārds govij ar citas krāsas muguru.
- poētisms Vārds, vārdu savienojums, kam ir liriska, svinīga emocionāli ekspresīva nokrāsa.
- leikoriboflavīns Veidojas, reducējoties riboflavīnam; tas ir bezkrāsains un nefluorescē.
- soriji Veidojumi paparžu lapu apakšpusē, sporangiju veidošanās sakopojumi, melnganas vai brūnas krāsas, ko bieži klāj plāna zvīņveida sedzene; sors (2).
- iespiedmašīnas velmes velmju sistēma krāsas un (ofseta iespiedmašīnās) ūdens uzklāšanai iespiedformai.
- krāstabula vērtību tabula, kurā katrai krāsai, kas glabājas datora atmiņā un var tikt attēlota displeja ekrānā, piekārtots noteikts skaitlisks lielums; videopārlūktabula; krāsu karte.
- sarķis veselīga sejas krāsa.
- rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma); pēc visvairāk izplatītajiem uzskatiem mūsdienu cilvēce iedalās 3 galvenajās rasu grupās jeb lielajās rasēs (ekvatoriālā, eiropeīdā, mongolīdā rase).
- skrējējzirneklis Vidēji liels vai liels tumšas krāsas zirneklis, kas dzīvo uz zemes, neveido tiklus, medījumam uzbrūk lecot.
- videoadapters Hercules Graphics videoadapteris, kas atbils videostandartam _Hercules Graphics_ un, izmantojot relatīvi lētu vienkrāsas monitoru, nodrošina iespēju realizēt grafikas režīmu.
- videoadapters MDA videoadapters, kas atbilst videostandartam _MDA_ un, izmantojot piemērotu vienkrāsas monitoru, nodrošina tā prasību izpildi.
- videostandarts MDA videostandarts, kas izstrādāts firmas _IBM_ personālajiem datoriem un paredzēts izmantošanai tikai vienkrāsas teksta režīmā, nodrošinot visai augstu izšķirtspēju 720x350.
- videostandarts Hercules Graphics videostandarts, kas saderīgs ar videostandartu _MDA_ un dod iespēju strādāt ne tikai vienkrāsas teksta, bet arī grafikas režīmā ar izšķirtspēju 720x348.
- kobolds Viegla vārstspiede, darbināma ar kāju vai elektrību, ar šķīvju krāsas ierīci un divām iekrāsojamām velmēm.
- dekorēšana ar silikātkrāsām viegli kūstoša krāsaina stikla pārklājuma (emaljas) uzkausēšana uz stikla izstrādājuma virsmas.
- pumeks viegls (peld ūdenī), porains gaišas krāsas vulkānisks iezis; šāda ieža gabals; izmanto abrazīviem, filtriem, par vieglu pildvielu betonos.
- indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kāda ķīmiskā savienojuma klātbūtni.
- luminofors viela ar luminiscences īpašībām; izmanto tehnikā (spīdošas krāsas, kineskopi,dienasgaismas spuldzes u. c.).
- krāsviela Viela, kas kopā ar saistvielu veido krāsu (3) vai kas ar krāsojamo materiālu dod krāsainus savienojumus.
- fototropisms vielas formas vai molekulārās struktūras pārveidošanās (t. sk. krāsas maiņa) gaismas ietekmē.
- fotohromija Vielas krāsas maiņa apstarojuma rezultātā.
- kolorimetrija Vielas sastāva un koncentrācijas noteikšanas metode, kurā izmanto krāsas intensitātes mērīšanu.
- vīkallapa Viena no dažādas konsistences, krāsas, formas pārveidotām lapām, kas sedz ziedkopu pie tās pamata.
- taipāns Viena no indīgākajām pasaules čūskām ("Oxyuranus scutellatus") ar tumši brūnu slaidu, līdz 3 m garu ķermeni un krēmkrāsas galvu, sastopama Austrālijā, bet ļoti reti.
- dzeltenā kaite viena no slimībām, kuru pazīme ir ādas, acu cīpsleņu un gļotādu dzeltena nokrāsa.
- krāšņspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Coenagrionidae syn. Agrionidae"), ķermenis parasti košā krāsā, bet spārni bezkrāsaini, sastopamas pie dažādiem ūdeņiem, Latvijā konstatētas 6 ģintis.
- zaigspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Lestidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, spāru ķermeņa virspuse tumšā bronzaskrāsā vai metāliski zaļa, bieži ļoti spīdīga, spārni bezkrāsaini, uzturas pie upēm.
- izohroms Vienas krāsas, vienādi krāsots, piem., eritrocīti.
- šatieris Vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums (piemēram, austās segās).
- heterohromija Vienas un tās pašas struktūras dažāda divu daļu krāsa.
- kanna Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Cannaceae"), ilggadīgs lakstaugs ar asimetriskiem, parasti spilgtiem, dažādas krāsas ziediem, audzē kā krāšņumaugu (arī telpās).
- cinnija Viengadīgs dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem.
- puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un daudzkrāsainiem ziediem.
- skudrskābe Vienkāršākā karbonskābe - bezkrāsas šķidrums ar asu smaku.
- glikolskābe Vienkāršākā oksikarbonskābe, bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 79-80 Celsija grādi, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos.
- formaldehīds vienkāršākais aldehīds HCHO, metilspirta oksidācijas produkts, bezkrāsas gāze ar asu smaku; izšķīdināts ūdenī, veido formalīnu.
- benzaldehīds Vienkāršākais aromātiskais aldehīds, bezkrāsains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; izejviela organiskajā sintēzē, krāsvielu un parfimērijas ražošanā.
- anilīns vienkāršākais aromātiskais amīns C~6~H~5~NH~2~, bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai; aminobenzols.
- benzols vienkāršākais aromātiskais ogļūdeņradis (arēns), bezkrāsains, degošs šķidrums ar raksturīgu smaku C~6~H~6~.
- etilēndiamīns Vienkāršākais diamīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amonjaka smaku; kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, pH regulētājs, izmanto kosmētikā, kā krēmu augšstilbiem, var būt toksisks, ja ieelpo vai uzsūc caur ādu, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumu, astmu, kontakta dermatītu, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- etilēnglikols Vienkāršākais divvērtīgais alifātiskais spirts, bezkrāsains viskozs šķidrums; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, ir antifrīzu sastāvdaļa.
- nitrometāns Vienkāršākais nitroalkāns, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu, viegli aizdegas, toksisks.
- fenols vienkāršākais no šiem savienojumiem - karbolskābe C~6~H~5~OH (bezkrāsaini kristāli ar specifisku smaku), kuru lieto, piemēram, dezinfekcijā.
- etanolamīni Vienkāršākie aminospirti, bezkrāsaini, viskozi, higroskopiski šķidrumi, zemākā temperatūrā - kristāliskas vielas.
- drukāšana vienkrāsaina vai daudzkrāsaina raksta veidošana uz tekstilizstrādājuma ar īpašiem paņēmieniem.
- parastās grīdas keramikas plāksnītes vienkrāsainas vai daudzkrāsainas keramikas plāksnītes ar gludu raupju, rievotu vai reljefu spiestu fasādes virsmu, mugurpuse rievota, lai tā labāk saķertos ar javu.
- monohromisks Vienkrāsains; tāds, kam ir tikai viena krāsa vai arī kas ir melnbalts; tāds, kas izmanto tikai vienu krāsu (piem., monohroma glezniecība).
- līdzans Vienkrāsains.
- monohromatisks Vienkrāsains.
- vienkrāsas Vienkrāsains.
- kolorēšana Vienkrāsainu iespiedumu izkrāsošana ar ūdenskrāsām.
- dupleksautotipija Vienkrāsainu pustoņu oriģināla reproducēšana divās krāsās; divkāršā autotipija.
- abies concolor vienkrāsas baltegle.
- Candelaria concolor vienkrāsas kandelārija.
- Hister unicolor vienkrāsas strupvabole.
- elektrogravēšana Vienkrāsas un vairākkrāsas klišeju elektromehāniska izgatavošana.
- levantine Vienkrāsas zīda drēbe.
- monochroms Vienkrāsas.
- segtspēja Vienmērīga krāsas vai emaljas slāņa spēja padarīt krāsojamo virsmu neredzamu.
- eiročeks Vienota formāta un krāsas starptautiskas vienības čeks, kas paredzēts skaidras naudas saņemšanai noteikta limita ietvaros visā Eiropā.
- liešana apvalkveida veidnēs vienreizlietojamās veidnes izgatavo no kvarca smilšu un 6–7% sintētisko sveķu maisījuma, kas saskarē ar sakarsēto veiduļu paplāti sakarst, sveķi saķepina smilti un veido apvalkveida veidnes vienu pusi; pēc sveķu pilnīgas sacietēšanas (200–220 °C) veidnes puses savieno; gatavā veidnē lej tēraudu, čugunu vai krāsainos metālus.
- tereftalskābe Viens no ftalskābes (karbonskābes) izomēriem, bezkrāsaina kristāliska viela, lieto polimēru rūpniecībā.
- sarkanais Viens no Velna vai kaitētāja gara (Vadātāja, Lietuvēna) pavārdiem, nosaukts pēc krāsas spīduma, kādā tas rādījies cilvēkiem.
- plammas Vietas krāsotās dzijās, kur vājāka krāsa.
- iebalts Vietumis balts; tāds, kam ir baltas vai ļoti gaišas krāsas plankumi.
- vilkspalva Vilku apspalvojuma krāsa.
- ionofoze Violetas krāsas subjektīva sajūta.
- anjantinopsija Violetas vai purpura krāsas aklums.
- virskrāsa Virsmas krāsa (parasti augļiem).
- krāsainie metāli visi metāli, izņemot dzelzi, mangānu, hromu un to sakausējumus; krāsainie metāli, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par dzelzs kušanas temperatūru, ir viegli kūstošie metāli (alvas kušanas temperatūra ir 232 °C, svina – 327 °C, cinka – 419 °C, alumīnija – 658 °C).
- pikselis Vismazākais attēla elements, kam rastrgrafikā var patstāvīgi piešķirt tādus raksturojumus kā, piem., krāsa un spilgtums.
- kulērs Vispār krāsa vai vai kāda sevišķa, piem., kādas studentu biedrības krāsa.
- krāsu printeris vispārējs nosaukums printeriem, kuri veido krāsainus attēlus.
- bezkrāsainība Vispārināta īpašība --> bezkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkrāsainums Vispārināta īpašība --> bezkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzkrāsainība Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzkrāsainība Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzkrāsainums Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (1).
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (2).
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (5); šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (4).
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (3).
- raibums Vispārināta īpašība --> raibs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pēc krāsas atšķirīgs laukums, svītra starp citiem atšķirīgas krāsas laukumiem, svītrām.
- sarkanums Vispārināta īpašība --> sarkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sarkanas krāsas laukums.
- sārtums Vispārināta īpašība --> sārts, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārtas krāsas laukums.
- vairākkrāsainība Vispārināta īpašība --> vairākkrāsains.
- vienkrāsainība Vispārināta īpašība --> vienkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaļums Vispārināta īpašība --> zaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zaļas krāsas laukums.
- zilums Vispārināta īpašība --> zils, šīs īpašības konkrēta izpausme; zilas krāsas laukums.
- hlorciāns Vispārindīga kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar asu, īpatnēju smaku.
- neitrālā leksika vispārlietojamā vārdu krājuma pamats - vārdi, kas nav piesaistīti noteiktam funkcionālajam stilam un kam nozīmes pamatkomponentā atšķirībā no šo vārdu sinonīmiem nepiemīt emocionāli ekspresīvā nokrāsa.
- zviguļot Vizēt, laistīties, spulgot, mirgot, daudzkrāsaini zaigot.
- viridīns Zaļa krāsa dažādiem audekliem.
- hetofora Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Chaetophoraceae"), laponis sastāv no substrātam pieguļošiem un bieži vien zarotiem, vertikāliem pavedieniem, kuru galā ir bezkrāsains viešūnas vai daudzšūnu matiņš, Latvijā konstatētas 7 ģintis.
- haki Zaļganbrūna krāsa.
- viridans Zaļgans, piem., streptokoks, kura kultūrai raksturīga zaļgana krāsa.
- vienkāršs apziednis zaļš vai krāsains apziednis vienā gredzenā.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iebalēties Zaudēt krāsas spilgtumu, izteiksmīgumu.
- bālēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam vai gaišākam; balēt (1).
- bālēties Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam vai gaišākam; bālēt, balot; balināties.
- balēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam vai gaišākam.
- bāloties Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam, gaišākam; bālēt, balināties.
- bālot Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē).
- galons Zelta vai sudraba apšuvums livrejām un galā uniformām: krāsaina svītra uz bikšu ārējās šuves.
- galūns Zelta vai sudraba apšuvums, trese, krāsaina svītra gar bikšu ārējo šuvi.
- zelta karūsa zeltainā karūsa un tās kultūršķirnes, arī, piemēram, zeltaini sarkanas, baltas vai melnas krāsas karūsa.
- monas Zeltaino aļģu nodalījuma ohromonāžu dzimtas ģints ("Monas"), brīvi peldošas vai ar tievu pavedienu pie substrāta piestiprinātas bezkrāsainas vienšūnas aļģes, kam nav šūnapvalka, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- piedurknes uzšuves zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes; ševroni.
- ģenciāna Ziemeļu mērenās joslas augstkalnu un Andu kalnu zāļaugs ar piltuves veidīgiem, lielāko tiesu zilas krāsas ziediem.
- ģenciāns Ziemeļu mērenās joslas augstkalnu un Andu kalnu zāļaugs ar piltuves veidīgiem, lielāko tiesu zilas krāsas ziediem.
- aukstā krāsa zilā krāsa; zaļā un violetā krāsa var būt silta vai auksta atkarībā no tā, vai tajā pārsvarā ir zilais vai attiecīgi dzeltenais vai sarkanais tonis.
- aukstās krāsas zilā, debeszilā un zaļā krāsa, kas rada priekšstatu par aukstumu un nekustīgumu, šķietami attālina objektu no skatītājiem.
- aditīvās primārās krāsas zilā, zaļā un sarkanā krāsa.
- blūdžīnas Zilas krāsas džinsu bikses.
- zilpuķe Zilas krāsas puķe.
- zilā lampa zilas krāsas spuldze, ko izmanto siltuma terapijā.
- kulērs Zilas stikla krāsas vidēji smalkā šķirne.
- zīls Zīle 1(2) - pērlei līdzīgs veidojums rotāšanai (parasti no krāsaina stikla).
- cianoze Zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, kas rodas, ja ir venozo asiņu sastrēgums vai asinis ir nepietiekami piesātinātas ar skābekli.
- mēļkrāsa Zilgana krāsa.
- Čerenkova starojums zilganas krāsas starojums, ko izstaro elementārdaļiņas ar lielu enerģiju, kustoties caurspīdīgā vidē ar ātrumu (v), kas pārsniedz gaismas ātrumu (c') šai vidē.
- ceriņkrāsa Zilgani violeta (ceriņu ziediem raksturīga) krāsa.
- cianotisks zilganīgas nokrāsas, tāds, kam ir nosliece uz cianozi.
- livedo Zilganvioleta ādas nokrāsa.
- ciānhemoglobīns Zilskābes un hemoglobīna savienojums, kas rodas, saindējoties ar šo skābi; šai gadījumā koši sārtā asins krāsa atkarīga no oksihemoglobīna, kura reducēšanās nenotiek, jo zilskābe paralizē audu oksidāžu darbību.
- acuzils Zilu acu krāsa.
- krīta zīmulis zīmulis, kam grafīta vietā ir krāsainais krītiņš.
- krāsu zīmuļi zīmuļi, kurus izmanto krāsaino attēlu, grafiku u. tml. veidošanai.
- ruds Zirga apmatojuma krāsa, ko veido brūnas krāsas segmati un jebkuras nokrāsas brūni aizsargmati.
- bērs zirga apmatojuma krāsa, kuru veido brūnas krāsas segmati un melnas krāsas aizsargmati.
- dūkans zirga apmatojuma krāsa, kuru veido melni segmati ar pelēcīgu vai rūsganu nokrāsu galotnēs un melnas krāsas aizsargmati.
- rudidārks Zirga spalvas krāsas nosaukums - raibas spalvas ruds zirgs.
- melndārks Zirga spalvas krāsas nosaukums - raibas spalvas, bet pamatkrāsā melns zirgs.
- bērdārks Zirga spalvas krāsas nosaukums – raibas spalvas bērs zirgs.
- raibacis Zirgs ar citas krāsas zīmi ap acīm.
- dižzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Pisauridae"), lieli (garums 11-22 mm), drukni tumšas krāsas zirnekļi ar garām kājām, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas, dzīvo mitrās, krūmiem aizaugušās pļavās, purvos, ūdeņu tuvumā.
- ūdenszirneklis Zirnekļu kārtas piltuvjzirnekļu dzimtas suga ("Argyroneta aquatica"), kas dzīvo ūdenī un kam raksturīga ruda, tumšbrūna (ūdenī sudrabaina) krāsa.
- pelede Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus peled"), saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu, 1954.-1986. gados ielaista vairākās Latvijas ūdenskrātuvēs un 1993. g. viens eksemplārs noķerts Daugavas lejtecē, bet iedzīvošanās mūsdienās nav zināma.
- zeltzvīgznīte Zivs, kurai ir zeltainas krāsas zvīņas (līdakas pavārds tautasdziesmās).
- murēna Zušveidīgo kārtas plēsīga, līdz trim metriem gara, spilgtas krāsas zivs (dienvidu jūrās un okeānu tropiskajās daļās).
- zvaigznes krāsa zvaigznes izstarotās gaismas vizuālais raksturlielums, kas atkarīgs no zvaigznes temperatūras; zvaigznes temperatūrai pieaugot, tās krāsa mainās no sarkanas līdz oranžai, dzeltenai, baltai, zilganai.
- astrofilīts Zvaigžņaini, paralēlšķiedraini agregāti, kas sastopami nefelīnsienītos un pegmatītos; krāsa dzeltenbrūna un brūna.
- čipste zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints ("Anthus"), neliels, slaids dziedātājputns ar zaļganbrūnu, smilšu krāsas vai olīvbrūnu mugurpusi.
- vālodžputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Oriolidae"), nelieli (garums - 18-30 cm, masa - 60-200 g), spilgtas krāsas putni, 2 ģintis, 28 sugas, Latvijā 1 suga.
krāsa citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV