Paplašinātā meklēšana
Meklējam kusti.
Atrasts vārdos (52):
- kusti:1
- kustiņa:1
- kustiņi:1
- kustināt:1
- akustika:1
- akustiņš:1
- īkustiņs:1
- ikustiņš:1
- skusties:1
- skustiņš:1
- akustiķis:1
- akustisks:1
- apskusties:1
- iekustināt:1
- izkustināt:1
- nokustināt:1
- noskusties:1
- pakustināt:1
- paskusties:1
- sakustināt:1
- uzkustināt:1
- kustināties:1
- aizkustināt:1
- bioakustika:1
- ģeoakustika:1
- katakustika:1
- aeroakustika:1
- aizkustinošs:1
- avioakustika:1
- nosaskusties:1
- stetakustiks:1
- hidroakustika:1
- nokustināties:1
- pakustināties:1
- sakustinājums:1
- stetakustisks:1
- ultraakustika:1
- aizkustinājums:1
- aizkustināties:1
- akustikofobija:1
- blakustiesības:1
- hidroakustiķis:1
- hidroakustisks:1
- mikroakustisks:1
- seismoakustika:1
- stereoakustika:1
- ultraakustisks:1
- vibroakustisks:1
- elektroakustika:1
- pasakustināties:1
- sasakustināties:1
- elektroakustisks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (405):
- (pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- aizgrābīgs Aizgrābjošs, aizkustinošs, saviļņojošs.
- iekustināt Aizkustināt, saviļņot.
- ietrīsot Aizkustināt.
- kramslīgs Aizkustinošs, aizraujošs, kārs.
- saviļņojošs Aizkustinošs, satraucošs.
- aizgrābjošs Aizkustinošs, saviļņojošs.
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama.
- viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu.
- radiometrs Akustikā - skaņas intensitātes mērīšanas ierīce.
- muzikālā akustika akustikas nozare, kas pēta mūzikas skaņu un instrumentu īpatnības.
- vispārējā akustika akustikas nozare, kas pēta skaņas rašanos, izplatīšanos un mērīšanu.
- elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
- arhitektūras akustika akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās.
- hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
- fizioloģiskā akustika akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
- ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
- akustiķis Akustikas speciālists.
- akustene akustiskā ģitāra.
- patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
- gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
- sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas.
- apskaņošana Akustiskā lauka radīšana laukumā, telpā vai kādā tās daļā.
- skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu.
- taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
- barija Akustiskā spiediena mērvienība; vienlīdzīga 1 dina spiedienam uz 1 kvadrātcentimetru.
- vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
- oscilogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu mehānisko svārstību pārveidošana elektriskajās svārstībās.
- spektrogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu spektrogrammas akustiskā analīze.
- radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
- elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- sabvūters Akustisks agregāts zemo frekvenču joslas atskaņošanai; parasti to izmanto vairākkanālu akustiskajā aparatūrā.
- termofons Akustisks starotājs, kura darbības pamatā ir periodiska elastīgas vides temperatūras maiņa.
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- flendžeris Akustisku efektu pedālis (elektriskajai ģitārai).
- akustomotorika Akustisku modeļu pārnešana kustībā.
- apurdīt Apgāzt, kustinot ar kociņu.
- ierūsēt Aprūsējot, sarūsējot kļūt tādam, ko grūti izkustināt, izņemt.
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- ietriecināt Ar grūdienu iekustināt.
- pāršļaukties Ar grūtībām, lēnām kājas kustinot, pārvietoties pāri.
- mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
- akustiskā jūras mīna ar mērķi nekontaktējoša, uz grunts guloša vai pie enkura piesieta mīna ar sprāgstvielu; iedarbojas no mērķa akustiskā lauka.
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- izgāzalēt Ar spiedienu nošķiebt, izlauzt, izkustināt no vietas.
- izstūķēt Ar varu, ar grūtībām izdabūt ārā, izkustināt.
- lacrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši.
- lagrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši.
- atmosfēras akustika atmosfēras fizikas un akustikas nozare, kurā pēta skaņas izplatīšanos un ģenerācijas īpatnības reālā atmosfērā un pēta atmosfēru ar akustikas metodēm.
- dirbt Ātri kustināt (kājas); ātri skriet.
- dirbināt Ātri kustināt (kājas); mīdīties.
- dirbēt Ātri kustināt (kājas).
- sibināt Ātri kustināt; sibāt.
- sibīt Ātri kustināt; sibāt.
- svipstināt ātri kustināt.
- sibāt Ātri kustināt.
- zipstināt Ātri kustināt.
- kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- paņirbināt Ātri pakustināt (ko).
- nozipstināt Ātri pakustināt.
- pakratīt pirkstu ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- zizināt Ātri vicināt vai kustināt pa apli (degošu pagali).
- zizināties Ātri vicināt vai kustināt pa apli (degošu pagali).
- žvakstināt Ātri, enerģiski kustināt, trauku ar šķidrumu.
- iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt.
- rezonatoratvere Atvere mūzikas instrumenta korpusā, lai uzlabotu tā akustiskās īpašības.
- mērmikrofons Augstas kvalitātes mikrofons, ko izmanto precīzai akustiskā lauka mērīšanai un par etalonu citu mikrofonu relatīvās jutības noteikšanai.
- reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta.
- tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs.
- informācija par tiesību pārvaldījumu autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju.
- rotors Baktērijas struktūra, kas kustina tās viciņu; izmantojot protonus par enerģijas avotu viciņas rotācija var sasniegt 17000 apgriezienu minūtē.
- duzāt Bēdāties, skumt; būt aizkustinātam.
- purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
- purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā.
- purināt spalvu bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
- bioakustika Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku balsis un akustisko sazināšanos, arī dzīvnieku (sikspārņu, delfīnu) orientēšanos ar skaņas signāliem.
- stropa kaltiņš biškopja darbarīks, ar ko bišu saimes apskatē izkustina kāres un nokasa no kārēm vasku un propolisu.
- iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt.
- gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi).
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu.
- publicēšana Darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība.
- izplatīšana Darbība, ar kuru autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināls vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta.
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- timerēties Darboties, rīkoties (piemēram, ap kādu ierīci, to grozot, kustinot u. tml.).
- levitēt Dažās Austrumu reliģijās, mistikā, spiritismā -- cilvēka ķermeņa pacelšanās gaisā; ķermeņu vai priekšmetu iekustināšana ar domas spēku.
- antirezonanse Deguna dobumā radītās akustiskās svārstības, kas slāpē mutes dobumā radītās akustiskās svārstības.
- skrečeris Dīdžejs, kas mēdz veidot jaunas skaņu un ritmu variācijas ar roku kustinot spēlējošu ierakstu.
- aizgrābtība Dziļi saviļņojošs prieks, sajūsma; aizkustinājums.
- audiometrija Dzirdes pārbaude ar elektroakustisku aparatūru, visbiežāk lai noteiktu dzirdamības slieksni; sonometrija.
- gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- koncertnams Ēka ar koncertiem nepieciešamu akustiku.
- zemfrekvence Elektrisko, elektromagnētisko, akustisko svārstību frekvence, kas zemāka par 20 000 herciem.
- skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
- elektrofons Elektroakustiska ierīce skaņuplašu atskaņošanai.
- telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
- stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- pseidostereofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids, kur izmanto vienu pārraides vai ierakstes kanālu, bet divus atskaņošanas kanālus.
- pseidokvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids: klausītāju telpā iekārto četrus atšķirīgu signālu kanālus ar skaļruņiem, bet tikai divus pārraides vai ierakstes kanālus.
- monofonija Elektroakustiska skaņas signāla vienkanāla pārraide; tā ir vienkārša un ekonomiska, taču klausītājiem nedod priekšstatu par atsevišķu skaņas avotu izvietojumu telpā.
- mikrofonēšana Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonefekts.
- mikrofonefekts Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonēšana.
- hidroakustiskais pārveidotājs elektroakustisks pārveidotājs ūdens vides akustisko svārstību enerģijas pārvēršanai elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi.
- dolbijs Elektroniska ierīce trokšņu slāpēšanai elektroakustikā; Dolbija sistēma.
- Dolbija sistēma elektroniska ierīce trokšņu slāpēšanai elektroakustikā.
- antiformants Enerģijas samazinājums, kas rodas skaņas spektrā, ja akustiskā enerģija deguna dobumā radītu svārstību dēļ tiek absorbēta.
- levitācija Fenomens parapsiholoģijā, kas nozīmē to, ka ķermeni vai priekšmetu var iekustināt ar domu spēku (piemēram, spiritismā, dažās Austrumu reliģijās).
- molekulārā akustika fizikālās akustikas nozare, kas ar akustiskām metodēm pētī vielas uzbūvi un īpašības.
- akustooptika Fizikas un tehnikas nozare, kuras pamatā ir gaismas un akustikas viļņu mijiedarbība vielā.
- akustiskā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrejpazīme, kas primāri balstās uz segmenta akustisko, nevis artikulāro raksturojumu.
- artikulārā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrējpazīme, kas primāri balstās uz segmenta artikulāro (nevis akustisko) raksturojumu (latviešu valodas fonooloģijā - labiāls, nazāls, priekšējs).
- Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē.
- aeroloģiskā zondēšana gaisa īpašību un dažu atmosfēras procesu noteikšana ar aerostatiem, raķetēm vai akustiskām un elektroniskām distances metodēm.
- primum mobile galvenais kustības vai darbības avots; pirmkustinātājs (Aristoteļa kosmoloģijā un teoloģijā).
- agonists Galvenais kustinātājs.
- kliģerēt Grozīt, kustināt u. tml. (piemēram, kādu ierīci, tās daļu).
- timerēt Grozīt, kustināt, darbināt (kādu ierīci, parasti nemākulīgi).
- drīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt; purināt; dīvelēt.
- dīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt.
- seismoakustika Ģeofizikas un akustikas nozare, kas pētī dabīgos un mākslīgi radītos akustiskos viļņus un to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē.
- hidroakustiķis Hidroakustikas speciālists.
- hidrolokators hidroakustiska iekārta zemūdens objektu atrašanās vietas noteikšanai ar aktīvās hidrolokācijas metodi; sonārs; sonors.
- stirpināt Iekairināt, pamudināt, paskubināt, kustināt.
- iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties.
- ievēdināt Iekustināt atvēzienā (piemēram, šūpoles).
- iedrikāt Iekustināt, izmēģināt kustībā.
- iešautīt Iekustināt, izraisīt viļņošanos.
- uzkustināt Iekustināt.
- reverberators Ierīce vai sistēma, ar kuru elektroakustiskās pārraides traktā imitē reverberācijas (pēcskaņas) signālu; ar to var formēt arī atbalsis, atkārtojumus u. c. skaņu efektus.
- dentifons Ierīce, kas dod iespēju akustiskus kairinājumus novadīt pa zobiem un kauliem uz iekšējo ausi (dzirdes uzlabošanai).
- ģeofons Ierīce, kas reģistrē akustiskos viļņus, kuri rodas Zemes garozā dažādu mehānisku procesu rezultātā; izmanto ģeofizikālos pētījumos, avāriju dienestā, kalnrūpniecībā.
- izvīcināt Ilgāku laiku, vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
- iekosties Ilgi netiekot kustinātam, kļūt grūti kustināmam.
- pažvidzināt izkapti intensīvi papļaut, ātri kustinot, virzot izkapti.
- temperācija intervālu attiecību izlīdzinājums starp skaņurindas pakāpēm; oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
- šeikers Īpašs cilindrveida trauks, kurā, to kustinot, gatavo dzērienu no dažādām sastāvdaļām.
- skurt Īsi, strauji kustināt (ķermeņa daļas).
- skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļas).
- nokustināt Īsu brīdi kustināt un pabeigt kustināt.
- nomētāt Īsu brīdi samērā ātri kustināt un pabeigt kustināt (parasti rokas).
- noraustīt Īsu brīdi, vienu reizi kustināt augšup lejup (ķermeņa daļas).
- izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa).
- nokustināt Izkustināt no vietas, dabūt uz priekšu.
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (piemēram, celmus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
- izļuncināt Izkustināt, izļodzīt.
- iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas).
- izstirināt Izkustināt, izvingrināt.
- izkuļināt Izkustināt.
- izārīt Izkustinot aizgādāt projām.
- izmekņīt Izmaisīt, izkustināt.
- akustiskais rezonators jebkuras formas dobs ķermenis ar vienu vai vairākiem atvērumiem akustiskās rezonanses izraisīšanai.
- samaksa par intelektuālo īpašumu jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.
- fūzis Kāds akustisks efekts, ko izmanto, spēlējot elektrisko ģitāru.
- midris Kāds, kurš ejot ātri kustina kājas.
- nošļandēt Kādu laiku kustināt šurpu turpu.
- hiperakūzija Kāpināts dzirdes asums; kāpināta jutība pret akustiskiem kairinājumiem.
- lokomotorisks Kas der izvadāšanai, kustināšanai.
- švaukstināt Kaut ko kustinot, šūpojot, radīt paklusu, svelpjošu troksni.
- akustiskā kavitācija kavitācija, ko izraisa akustiski viļņi (ultraskaņa); plaši lieto emulsiju un suspensiju iegūšanai, kā arī lieko tauku likvidācijai bez ķirurģiskas iejaukšanās.
- spēlfilma Kinodarbs, kura pamatā ir inscenēts sižets un kuru īstenojis režisors, apvienodams scenārista, operatora, aktieru u. c. radošās grupas dalībnieku darbu un izmantodams dažādus vizuālos un akustiskos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.
- difuzors Koniskas formas membrāna skaļruņa akustiskās atdeves palielināšanai.
- akustiskais nogurums konstrukcijas elementu nogurums akustiskā slogojuma iedarbības rezultātā.
- invertors Konstruktīvs iekārtojums akustiskajās sistēmās skaņas līmeņa paaugstināšanai zemajās frekvencēs.
- traucināt Kratīt, kustināt.
- kursorsvira kursora pozicionēšanas ierīce, kas dod iespēju lietotājam pārvietot kursoru displeja ekrānā, kustinot vertikālu stienīti.
- trimēties Kustēties, tikt kustinātam.
- raustīt plecus kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- spārnoties kustināt spārnus, mēģināt celties spārnos.
- spārnot kustināt spārnus, skriet izplestiem spārniem un mēģināt lidot.
- snakšķināt kustināt žokļus, it kā gatavojoties ēst; skaļi ēst.
- svincināt kustināt, šūpot.
- skalināt Kustinot jaukt (parasti šķidrumu); kustināt (trauku), lai jauktu (tajā), parasti šķidrumu.
- izskoldrit Kustinot šurp un turp izkustināt, izkļūt no vietas.
- izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (parasti par priekšmetiem).
- karcenēt Ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas).
- pinbols Ķīniešu biljards; spēle, kuru spēlē uz īpaša galdiņa, kustinot dažādas sviras un tādējādi cenšoties panākt bumbiņas kustību vēlamā virzienā un tās ieripošanu "vērtīgākā" bedrītē.
- izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu.
- gričīt Lēnām kustināt.
- mārkstīt Lēnām un rūpīgi šurp un turp grozīt (kustināt).
- panka Liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina.
- ģeoakustika Lietišķās akustikas un ģeofizikas nozare, kas pētī skaņas un ultraskaņas diapazona akustiskos viļņus, kas izplatās Zemes garozā, kā arī to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē.
- bukināt Lūpas kustinot, pie sevis klusi, neskaidri runāt.
- murmināšana Lūpu kustināšana bez skaņas, piem., komatozā stāvoklī vai "delirium mussitans" gadījumā.
- zibīt Ļoti ātri kustināt.
- šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
- komma Ļoti mazs, ar dzirdi tikko uztverams intervāls mūzikas akustikā; skaitlis 80/81, ja divu toņu frekvences atšķiras ne vairāk kā 80/81 reizes, tad tādus toņus var pieņemt par vienādiem.
- ņirbēt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
- ņirbt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
- zibināt Ļoti strauji, ātri kustināt.
- kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
- kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
- drumsēt Maisīt, kustināt.
- drumsināt Maisīt, kustināt.
- drumzēt Maisīt, kustināt.
- šļammāt Maisīt, šurp un turp kustināt (kādu šķidrumu).
- fantoši Marionetes, kas kustināmas ar auklām; tēlo dažādas lomas leļļu teātra izrādēs.
- atmiņas elements mazākā konstruktīvi nobeigtā atmiņas daļa, kurā var glabāt vienu informācijas vienību. Atmiņas elementu veidošanā var tikt izmantotas vides elektriskās, magnētiskās, optiskās vai akustiskās īpašības.
- pastirināt Mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties).
- metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus.
- akustoelektronika Mikroelektronikas nozare, kurā izmanto akustisko svārstību un elektronu (vai kvazidaļiņu) mijiedarbību cietvielā, galvenokārt pjezoelektriskā materiālā.
- akustiskā uzmava modema tipa ierīce, kas kalpo secīgu bināru signālu pārveidošanai secīgos tonālos signālos, lai tos pārraidītu pa telefonu kanāliem; tā realizē arī ienākošo tonālo signālu dekodēšanu un to izmanto termināļa pievienošanai telefonu tīklam ar telefona klausules un ārējā skaņas izolējoša ietvara palīdzību, bez elektriskiem savienojumiem; to galvenokārt lieto portatīvu termināļu pievienošanai datoru tīklam; akustiskais modems.
- tiešsavienojuma modems modems, ko telefona līnijai pievieno, izmantojot speciālu savienotāju, nevis akustisko uzmavu.
- koma Mūzikas akustikā ļoti mazs intervāls, ko dzirde tikko var uztvert.
- New Age mūzikas stils: mierīga, melodiska, ralaksējoša popmūzika, ko izpilda galvenokārt sintezatori un akustiskie instrumenti
- bāka Navigācijas orientieris - tornis, kurā novietoti gaismas avoti, akustiskās un radiotehniskās ierīces.
- pašvidrināt Nedaudz, mazliet kustināt.
- pakončāt Nedaudz, mazliet pakustināt, pajaukt.
- paknīpēt Nedaudz, mazliet pārvietot, aizkustināt.
- mikrofona efekts nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
- vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
- diābolo No Ķīnas ievesta spēle, sastāv no divām nūjiņām piestiprinātas auklas, uz kā iekustina metāla vai koka spoli, ko uzsviež gaisā un atkal uzķer.
- atbalss No šķēršļa atstarotais vilnis (akustiskais, elektromagnētiskais), ko uztver novērotājs.
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
- skaņu ieraksts noteiktas formas skaņas nesēja materiāla fiksētā akustiskā informācija, ko iespējams reproducēt.
- sasvīrēt Pacelt, izkustināt ar sviras palīdzību.
- iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
- padīvelēt Pagrūstīt, pašūpot, pakustināt.
- šūpulis Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
- pietricināt Pakratīt, pakustināt.
- pavējot Pakustināt (ko), radot gaisa plūsmu.
- pašvunkāt Pakustināt (parasti ritmiski no vienas puses uz otru); pašūpot.
- palocīt Pakustināt locītavā (ķermeņa daļu).
- paraustīt (retāk noraustīt) plecus pakustināt plecus augšup lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- pažvickāt Pakustināt uz vienu un otru pusi (parasti asti).
- padrīvelēt Pakustināt, pagrozīt.
- nokarcināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku).
- nospirināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku).
- pašvinkāt Pakustināt, pasvārstīt; pašvikāt.
- pašvikāt Pakustināt, pasvārstīt.
- pakulstīt Pakustināt, pašūpot (parasti kājas, spārnus, asti).
- uzkustināt Pamodināt (kustinot).
- ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (2); ļoti ātri kustināt.
- ielīgot Panākt, ka līgojas; arī iekustināt.
- plīkšķene Papīra rotaļlieta (attiecīgi salocīta lapa), kuru strauji kustinot var radīt spalgu, šāviena troksnim līdzīgu skaņu.
- pakustināt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) kustināt.
- patetico Patētiski; aizkustinoši.
- lādēt Paust niknumu (par dzīvniekiem, parasti kaķi, kad tas ātri kustina asti).
- sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (1).
- sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (2).
- sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (3).
- fonoloģiskā opozīcija pēc binārajām akustiskajām un auditīvajām pazīmēm noteikts pretstats fonoloģijā.
- neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).
- nelineārā akustika pētī lielas intensitātes akustisko viļņu izplatīšanos, kam nav spēkā superpozīcijas princips; procesu aprakstīšanai hidrodinamikas un stāvokļa vienādojumos jāņem vērā nelineārie locekļi.
- austiņa Pie ausīm piekļaujama elektroakustiska ierīce elektrisko svārstību pārvēršanai skaņas svārstībās.
- aizkustināt Pieskaroties ierosināt kustību, iesākt kustināt; iekustināt, sakustināt.
- tangēt Pieskarties, aizskart, robežot, aizkustināt.
- ūranorāma Planētu sistēmas izskaidrojums ar kustināma globa palīdzību.
- plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
- stetofonometrija Plaušu un sirds akustisko parādību intensitātes mērīšana.
- rociņa Pļaujmašīnas izkapts kustinātājkloķis.
- sitamie skaņu rīki priekšmeti, kas rada skaņu, ja tos ritmiski kustina vai ieskandina; tautas mūzikas pašskanošie (skaņa rodas instrumenta korpusa vibrācijas rezultātā) un sitamie instrumenti.
- karcināt Purināt, drebināt; ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas).
- saklunkšināt Radīt klunkšķus (kustinot šķidrumu slēgtā traukā).
- saklunkšķināt Radīt klunkšķus (kustinot šķidrumu slēgtā traukā).
- ķipars Raibi ieģērbta lelle ar auklā kustināmiem locekļiem.
- dirbināt Raustīt, kustināt.
- muzikolepsija Reflektoriskas epilepsijas paveids: epileptiska aura, "petit mal" vai ģeneralizēta epilepsijas lēkme pēc akustiska (bieži - kādas noteiktas melodijas radīta) kairinājuma.
- emsijs reperis, kas mēģina priekšnesumā iekustināt publiku.
- nošļapstīties Runājot kustināt tikai lūpas un siekaloties.
- akustisks Saistīts ar akustiku, tai raksturīgs.
- elektroakustisks Saistīts ar elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi; šādai pārvēršanai raksturīgs.
- akustoelektrisks Saistīts ar elektriskās strāvas izmaiņām vadošā vidē akustisko svārstību iedarbībā.
- elektroakustisks Saistīts ar elektroakustiku, tai raksturīgs.
- hidroakustisks Saistīts ar hidroakustiku, tai raksturīgs.
- kvadro Saistīts ar kvadrofoniju, tāds, kam raksturīga elektroakustiskā signāla četrkanālu realizācija.
- ultraakustisks Saistīts ar ultraakustiku, tai raksturīgs.
- kā zemē ieaudzis saka par ko nekustīgu, nekādi neizkustināmu.
- guļ kā rullis saka, ja kāds guļ ļoti cieši, neizkustināmi.
- zemūdens akustiskie sakari sakari ūdensvidē ar modulētu akustisko svārstību palīdzību; izmanto sakariem starp kuģiem un zemūdenēm vai starp objektiem, kas atrodas ūdenī un uz sauszemes.
- sadrīvelēt sakratīt, sakustināt.
- saluncināt Sākt kustināt asti uz vienu un otru pusi.
- sakustināt Sākt, parasti pēkšņi, kustināt (priekšmetu); īsu brīdi kustināt.
- saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
- sagreiļot Sakustināt, sašūpot (parasti šūpoles) tā, ka virzās greizi.
- sadīvelēt Sakustināt, sašūpot.
- sadricelēt Sakustināt, sašūpot.
- sablodzīt sakustināt.
- apvaļāt Sasmērēt, kustinot šurpu turpu.
- ķerties pie sirds (retāk pie dūšas) Satraukt, aizkustināt.
- kratīt roku (kādam) satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt šādā veidā, parasti sveicinot, sveicot.
- purināt Satvert un bieži, strauji kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa dalu).
- kratīt Satvert un šādā veidā kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
- sašķindēt Savstarpēji saskaroties vai pakustinot iešķindēties.
- kvēstionāriji Sholastu nosaukums 13. gadsimtenī, dots viņiem tāpēc, ka viņi mīlēja iekustināt dogmatiski grūtus, bet gluži liekus jautājumus.
- saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas vairākkārt liec, kustina dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus)
- žvicināt Sist (ar pirtsslotu); vicināt, ātri kustināt.
- žvickāt Sist, piemēram, ar asti, to ātri kustinot no vienas puses uz otru; ātri kustināt (no vienas puses uz otru); žvikāt.
- žvikāt Sist, piemēram, ar asti, to ātri kustinot no vienas puses uz otru; ātri kustināt (no vienas puses uz otru).
- apkuļāt Sitot izkustināt.
- žvanckāt Skalot, kustinot no vienas puses uz otru.
- žvonckāt Skalot, kustinot no vienas puses uz otru.
- skrečs Skaņu efekts, ko rada dīdžejs, respektīvi, skrečeris, ar roku kustinot šurp turp (skrečojot) spēlējošu ierakstu (vinila plati vai magnetofona lenti), tādējādi radot jaunas skaņu un ritmu variācijas.
- skaņuplate Skaņu ieraksta nesējs - plāna (parasti plastmasas, metāla, papes) plāksne ar joslām, pa kurām (ierakstu atskaņojot) virzās gramofona adata, akustiskais, elektriskais, optiskais adapters.
- skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
- snūkers spēle, ko spēlē uz biljarda galda ar koka kiju un baltu bumbiņu iekustinot pārējās bumbiņas - 15 sarkanas un 6 bumbām dažādās krāsās; snukers.
- snukers Spēle, ko spēlē uz biljarda galda ar koka kiju un baltu bumbiņu iekustinot pārējās bumbiņas (kopskaitā divdesmit vienu - 15 sarkanas un 6 citās krāsās); snūkers.
- locīties Spraigi kustināt ķermeni (piemēram, cenšoties atbrīvoties no kā).
- mendelēt Steidzīgi ēst, ēdot ātri kustināt žokļus (piemēram, par aitām).
- dirāt Strādājot vai vingrojot strauji, ātri kustināt visus locekļus.
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piemēram, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- apvīcināt Strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā) apkārt.
- pamētāt Strauji pakustināt (ķermeņa daļu).
- sacirst Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa dalu).
- iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
- mels Subjektīva ārpussistēmas mērvienība skaņas augstuma mērīšanai; lieto gk. muzikālajā akustikā.
- kratīt Šādā veidā kustināt (satvertu priekšmetu), lai (to) iztukšotu; šādā veidā kustinot satvertu priekšmetu, panākt, ka (kas) krīt, birst ārā (no tā).
- kratīt Šādā veidā kustināt (savu ķermeni, tā daļu).
- uztveres šķīrējpazīme šķīrējpazīme fonoloģijā, kura primāri balstās uz klausītāja doto raksturojumu, kas iegūts kā reakcija uz segmenta akustiskajām pazīmēm.
- škurināt Šķirstīt, plivināt; kustināt.
- sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu.
- izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; šķobot izkustināt.
- izšūpot Šūpojot izkustināt.
- smudzināt Šūpot, kustināt; vicināt.
- šļandīt Šurp un turp kustināt (kādu šķidrumu).
- skoldrīt šurp un turp kustināt.
- špurkšināt Šurp un turp kustināt.
- uksnīt Šurp un turp kustināt.
- žvīrāt Šurp un turp kustināt.
- īļāt Šurp un turp kustinot padarīt vaļīgu.
- pilnskanīgs Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamās, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
- monofonisks Tāds, kam raksturīga elektroakustiska signāla vienkanāla realizācija.
- abrocīgs Tāds, kas ceļams, kustināms ar abām rokām.
- pilomotorisks Tāds, kas kustina matus, piem., mata cēlājmuskuļi.
- mazkustīgs Tāds, kas nespēj veikt plašas kustības (par ķermeni, tā daļām); tāds, ko grūti kustināt.
- nešķobāms Tāds, ko nevar izkustināt, sašķobīt; nesatricināms.
- sariņkājainie Tārpu grupa, posmaino tārpu apakšklase, kam pie ķermeņa posmiem sīki, ar īpašu muskuļu palīdzību kustināmi sariņi, gk. kustības orgāni.
- reverberācija Telpas akustikas raksturotājs lielums - skaņas enerģijas dzišana atskaņošanās procesā slēgtā telpā.
- trāpīt Tiekot darbinātam, kustinātam u. tml., nonākt kur, skart ko (parasti par priekšmetiem, arī ķermeņa daļām).
- iestaipīties Tikt iekustinātam, ievingrinātam (par ķermeņa daļām).
- sasakustināties Tikt sakustinātam.
- pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
- hiperskaņa Ultraaugstas (no 1 Ghz līdz 10 THz) frekvences akustiskās svārstības.
- sonarogrāfija Ultrasonogrāfiskā skenēšana, kas nodrošina divdimensiju attēla iegūšanu, kurš atbilst akustiskajai mijiedarbībai audos.
- lāzerlitotripsija Urīnceļu akmeņu sasmalcināšana, izmantojot fotoakustisko efektu.
- briķēt Uz abām pusēm apmēram vienādos attālumos spēcīgi kustināt stūri vai no laivas pakaļgala izlaistu airi, lai panāktu peldlīdzekļa pārvietošanos; burāšanas sacensību noteikumi briķēšanu aizliedz.
- uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- mentēt Vairākkārt ātri kustināt (piemēram, rokas, kājas).
- slaistīt Vairākkārt celt, arī kustināt (ķermeņa daļu).
- locīt Vairākkārt kustināt (ko), veidojot (tajā) lokus.
- locīt Vairākkārt kustināt dažādos virzienos (ķermeni, tā daļas).
- kuļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
- kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
- kuļņāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas), kūļāt.
- kuļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kuļāties Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kūļāties Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kulcinēt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kulinēt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (parasti apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
- šmudzināt Vairākkārt kustināt, cilāt (ausis) - parasti par zirgu, kad tas saspringti klausās.
- staipīt Vairākkārt kustināt, iztaisnot (ķermeņa daļas), piemēram, lai vingrinātu (tās).
- staipīties Vairākkārt kustināt, iztaisnot savu ķermeni, piemēram, lai vingrinātu to.
- klanīt Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti galvu, ķermeņa augšdaļu).
- klanīties Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu, parasti galvu, ķermeņa augšdaļu.
- locīt Vairākkārt liekt, kustināt dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus).
- svaidīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas); mētāt (5).
- mētāt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas).
- raustīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļu).
- kuļāt Vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem); vēcināt.
- kūļāt Vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem); vēcināt.
- spurināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti savu ķermeņa daļu).
- vēcināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
- mētāties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
- svaidīties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
- vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
- vicināt Vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
- vīcināt Vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
- tirināt Vairākkārt strauji, ar īsiem vēzieniem kustināt (ķermeņa daļu).
- spīrināt Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa dalās, parasti kājas).
- spirināt Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa daļas, parasti kājas).
- spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savas ķermeņa daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kāda, kā) - par cilvēkiem.
- spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savu ķermeni, tā daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kā) - par dzīvniekiem.
- vēzēt Vairākkārt vēzt (ko), arī kustināt, parasti plašā amplitūdā.
- iztricināt Vairākkārt viscaur tricināt; tricinot viscaur izkustināt.
- iztrīcināt Vairākkārt viscaur tricināt; tricinot viscaur izkustināt.
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt, šūpot (ķermeņa daļas, parasti kājas, spārnus, asti); arī kūļāt (1).
- purināt matus vairākkārt, bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
- purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
- kratīt Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (satvertu priekšmetu) noteiktā virzienā šurp turp samērā nelielā attālumā.
- purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piemēram, apģērbu, matus) - par vēju.
- atgrūstīt Vairākkārtīgi (daudzus objektus) stumdīt, grūstīt, pārbīdīt; vairākkārtīgi šurp un turp kustināt.
- atšķobīt Vairākkārtīgi kustinot, gāzelējot pārvietot.
- uztveres metode valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir uztveres eksperiments, nosakot klausītāja reakciju uz akustiskajām pazīmēm.
- prosodēma Valodas prosodijas pamatvienība ar noteiktām akustiskām īpašībām un funkciju (piemēram, akcents, garums).
- fonētiskā analīze valodas skaņu un citu runas līdzekļu noteikšana, pamatojoties uz runas orgānu darbību un skaņu akustiskajiem rādītājiem (intensitāti, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu).
- šarnjērs Vārste, vārstaļa, locīkla, kustināms savienojums ar divi daļām, kas abas kustināmas uz vienas ass; šarnīrs.
- skrečot Veidot jaunas skaņu un ritmu variācijas ar roku kustinot spēlējošu ierakstu.
- švibināt Vicināt; kustināt.
- akustiskā metode viena no fonētikas pētīšanas instrumentālajām (kimogrammu, oscilogrammu un spektrogrammu) metodēm, kuras pamatā ir akustiskā analīze.
- monohords Vienstīgas instruments ar pārvietojamu balstiņu (akustikas) pētniecības un pedagoģijas vajadzībām.
- magnetohidrodinamiskie viļņi viļņi, kas izplatās eleklrovadošā šķidrā vai gāzveidīgā vidē, kurā pastāv magnētiskais lauks (Alvēna viļņi, magnetoakustiskie viļņi).
- plavināt Viļņveidīgi kustināt.
- griezt Virzīt, kustināt no vienas puses uz otru; grozīt.
- vēlosifers Visai viegli rati kustināmām asīm.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kusti.