Paplašinātā meklēšana

Meklējam līk.

Atrasts vārdos (360):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (991):

(no)iet (retāk aiziet) dibenā (No)slīkt, (no)grimt. Panīkt; pagrimt, nonīkt.
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste.
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
aktinogramma Aktinometra pierakstījuma līkne, kas attēlo Saules radiācijas gaitu.
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
ileocekostomija Anastomozes izveidošana starp aklo un līkumaino zarnu.
ileoileostomija Anastomozes izveidošana starp divām līkumainās zarnas cilpām.
gastroileostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un līkumaino zarnu.
ileosigmoideostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino un S veida zarnu.
ileoproktostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino un taisno zarnu.
ileotransversostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino zarnu un šķērszarnu.
pančs angļu tautas leļļu teātra personāžs: kupris ar līku degunu, jokdaris, kurš uzvar visus, kas viņam stājas ceļā.
kimogrāfs Aparāts skaņu līknes pierakstīšanai eksperimentālajā fonētikā.
batitermogrāfs Aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā.
mest (arī liekt) līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu.
rektificēt Aprēķināt līknes, loka garumu.
pļiks Apzīmē atsevišķu skaņu, plīkšķi.
gumzurgumzuriem Ar daudziem līkumiem.
kleinkājis Ar līkām kājām.
riku rikām ar līkumiem, līkumojot.
apkārt Ar līkumu (doties).
aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
mest cilpu (arī cilpas) Ar līkumu iet, skriet, braukt.
ieliekties Ar līkumu ievirzīties (kur iekšā).
atkāļām Ar līkumu, netieši.
aplinkiem Ar līkumu; slēptā veidā; aplinkus; runāt netieši, neminot pašu lietu.
sfigmogramma Ar sfigmogrāfu iegūtā līkne.
kūkšņāties Ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt.
arteriogramma Artērijas pulsa līkne.
dromogramma Asinsrites ātruma līkne.
pseidoarterioskleroze Asinsvadu līkumainība, kas atgādina arteriosklerozi.
atlenkt Atnākt ar līkumu (lēnām).
Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
izmest līkumu (arī loku, cilpu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
(iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot.
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
gūrot Ātri iet, salīkušam uz priekšu.
Aņītes Vidējais iezis atrodas nākamajā Braslas līkumā 20-50 m attālumā no upes un paceļas līdz 10 m augstu un ir 100 m garš.
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai.
klaikš Atsevišķa skaņa, blīkšķis.
atskaite Atskaites sistēma - koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus.
iešņīkstēties Atskanēt pātagas plīkšķim.
smīkstēties atskanēt, noplīkšķēt (par sitienu).
uzkukt Atspiesties, atbalstīties, salīkt.
ileocekāls Attiecīgs uz līkumaino un aklo zarnu.
ileokolisks Attiecīgs uz līkumaino zarnu un lokzarnu.
ileostomija Atveres izveidošana līkumainajā zarnā.
argentafinoma Audzējs, kas attīstījies no argentafīnām šūnām; rodas aklās zarnas piedēklī vai līkumainajā zarnā, var būt arī ektopiska lokalizācija (kuņģī, bronhā).
pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
stieptā koksne augšanas apstākļu ietekmēta lapkoku koksne saliektu zaru un līka vai slīpa stumbra augšdaļā; lielainā lapkoku koksne.
loma Aušanā metu garums starp diviem mestuvju posmiem jeb viena ceturtdaļa riņķa jeb līkuma.
automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu.
līkkocis Aužamo stāvu palīgmateriāli - mazi, līki kociņi starp ripiņām un nītīm, kas palīdz nīšu cilāšanai.
parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru.
barogramma Barogrāfa pierakstījuma līkne.
Basteta Basta - ēģiptiešu prieka un līksmības dieviete.
līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu; slīkšņa.
kucināties Biezi saģērbtam salīkušam sēdēt.
sakucināties Biezi saģērbtam sēdēt salīkušam.
blikata Blīkatas.
bleikšēt Blīkšēt.
bleikšēties Blīkšēt.
blīgžēt Blīkšēt.
zlankšēt Blīkšēt.
bleikšis Blīkšis.
bleikšoņa Blīkšis.
blīgžis Blīkšis.
blīšķēt Blīkšķēt.
blīšķināt Blīkšķināt.
blīšķināties Blīkšķināties.
aizblīkšķināt Blīkšķinot aizmest.
sprēgums Blīkšķis, kas rodas pārplīstot (piemēram, par balonu).
klakšis Blīkšķis, klakšķis.
blīkšis Blīkšķis.
blīkšķiens Blīkšķis.
ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdens nelaime.
kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
kakaža Bridņa detaļa - līks koks, pie kura piestiprina tīklu.
locīties Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
vīties Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
izliekties Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
līkumot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
salocīties Būt ar, parasti krasu, līkumu vai līkumiem (piemēram, par ceļu, upi).
kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
līksmoties Būt līksmam (1); līksmot.
līksmot Būt līksmam (1); līksmoties.
atvīties Būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.).
aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.); aizlocīties.
vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
ložņāt Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kruknēt.
kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kuknēt.
kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kruknēt, kuknēt.
triamterene C12H11N7, diurētisks līdzeklis, kas bloķē nātrija jonu reabsorbciju kanāliņu distālajā līkumotajā daļā, nemainot kālija jonu līmeni plazma; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā.
fitings cauruļvadu savienotājelements no tērauda, bronzas, kaprona u. c. materiāliem, var savienot vienāda vai dažāda diametru cauruļu posmus, veido līkumus, sazarojumus, galanoslēgumus.
krepele Caurumains, līks un greizs koks.
griezums Ceļa līkums; pagrieziens.
apceļš Ceļa līkums.
apgroza Ceļa līkums.
ceļa plāns ceļa trases projekcija horizontālajā plaknē ar taisniem un līkiem ceļa posmiem.
loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
ģilpa Cilpa, līkums.
lenčot Cilpot, līkumot.
Inšana kalni cilu kalnu virkne Ķīnā ("Yinshan"), uz ziemeļiem no Huanhes lielā līkuma, garums - 450 km, augstums - līdz 2400 m.
ūdens nelaime cilvēka bojāeja slīkstot.
lenkuris Cilvēks ar līkām kājām, neveiklu gaitu.
greinis Cilvēks ar līkām kājām.
kluīnis Cilvēks ar līkām, klibām kājām; cilvēks, kas ejot stipri klanās.
kleinis Cilvēks ar līkām, nepareizi veidotām kājām.
vācdegunis Cilvēks ar nelielu, palīku degunu.
slīcējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
ķeburkājis Cilvēks, kam ir līkas, nepareizi veidotas kājas.
kuziķis Cilvēks, kam līka mugura, kūkums mugurā.
līkstinieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks.
līkstnieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks.
līkstenieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti.
loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
malkaskoki Ciršanai paredzēti zemas kvalitātes koki ar līkiem, trupējušiem stumbriem, kas nav izmantojami lietkoksnei; koki, kuru lietkoksnes daļas garums ir mazāks par 2 m.
babirusa Cūku dzimtas zīdītājs ar diviem pāriem līku ilkņu, dažās salās Malajas arhipelāgā.
lubstāvs Četrkantīgs baļķis, kam vienā malā rene izkalta; pie lubu jumtiem to liek uz spāru līkajiem galiem guleniski.
astroīda Četrstarainas zvaigznes veida līkne, kuru apraksta aploces punkts, ja tā bez slīdēšanas veļas pa citas nekustīgas aploces iekšmalu (šai otrai aplocei ir četrkārt lielāks rādiuss nekā pirmajai).
čūksliena Čūkslājs - sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām aizaugusi, slīkšņaina vieta.
Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu.
Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus.
Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži).
Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas.
Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas.
Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi.
Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha.
Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene.
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti.
Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes).
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku.
puslīks Daļēji līks.
ķeksis Darbarīks ar līkiem zariem, piemēram (mēslu) izgrābšanai, izkraušanai (no vezuma).
lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai).
uzkums darbs darbs, kuru darot visu laiku jābūt salīkušam.
gludināšana Dažu lāzerprinteru izmantotā tehnika līkņu nogludināšanai, ko īsteno, samazinot līniju veidojošo punktu lielumu.
riteņu līkumošana defekts, kura sekas ir izlīkumots riteņu ceļš. Parastais cēlonis ir riteņu aksiālā mešana un frekvence - viens līkums uz riteņa apgriezienu.
ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas.
līkašiņa Dem. --> līkaža.
līkažiņa Dem. --> līkaža.
līkožiņa Dem. --> līkaža.
līkradzīte Dem. --> līkradzis.
līkraģelis Dem. --> līkraģis.
līkstiņa Dem. --> līksts 1.
lunģis Desas līkums, luņķis.
lunķis Desas līkums, luņķis.
stipars Desas līkums, luņķis.
kruņķis Desas līkums; putraimdesas gabals.
desluņķis Desas līkums.
līkumots Divd. --> līkumot.
kuoseits divdaļīga līkste, ierīce pie izkapts rudzu pļaušanai.
kampečkoks Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 10-12 cm augsts koks V-Amerikā, parasti līku stumbru, ar stipri līkiem zariem, dzelteniem ziedu ķekariem.
anadikrotisms Divi papildu viļņi pulsa līknes augšupejošā daļā.
iešūšana Divu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi pa slēgtu vai noslēdzamu līkni (piemēram, piedurknes iešūšana rocē).
iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi.
gaurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos gaurus"), liels pārnadzis, ragi līki, līdz 80 cm gari, savvaļas dzīvnieks, kas dzīvo Indijā, Birmā, Malajas pussalā; džungļu vērsis.
stīgoņa Dubļaina, slīkšņaina vieta.
poļļa Dūksnājs; slīksnājs; dubļi.
ūksts Dūksts; slīksnājs.
dunoksnis Dumbrājs; muklājs, slīksnājs; dumūksnis.
kumpelis Duncis, tutenis, līks zonbens; kumpis (3).
līkradzis Dzīvnieks, kas līkiem ragiem; govslopu, aitu un kazu pievārds.
ede, bibe, lude ēd, dzer, līksmojies (pēc nāves tas vairs nav iespējams).
Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt (kam) garām, (to) neskarot.
leiniski Ejot kājas likt līki, krusteniski.
Mersjē katetrs elastisks katetrs ar divkāršu līkumu galā; lieto prostatas hipertrofijas gadījumā.
elektroolfaktogramma Elektriskā potenciāla maiņu raksturojoša līkne, ko iegūst, elektrodam atrodoties uz deguna gļotādas un degunu pakļaujot dažādu smaržu iedarbībai.
elektrookulogramma Elektroencefalogrāfiska līkne, kas grafiski attēlo acu kustību starp diviem fiksētiem punktiem konstantā attālumā.
levogramma Elektrokardiogrāfijas līkne ar ass deviāciju pa kreisi; norāda uz sirds kreisā kambara hipertrofiju.
elektromiogramma Elektromiogrāfiskās līknes attēls.
elektronogramma Elektronu difrakcijas ainas att., kas iegūts vai nu uz fotoplates, vai arī kā izkliedēto elektronu kūļa intensitātes līkne atkarībā no izkliedes leņķa.
ileoskopija Endoskopijas veids līkumainās zarnas beigu daļas izmeklēšanai.
Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda.
ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa.
fasonfrēze Frēze ar saliktas līklīnijas zobiem, kuru konfigurācija atbilst apstrādājamās virsmas profilam.
aizgaitne Gājums, gājiens, mazs līkums.
banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts šīs dzimtas lakstaugu auglis.
mačete Garš cērtamais nazis ar līku galu (Vidusamerikā, Dienvidamerikā).
vembele Garš līks cilvēks.
piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām.
normālsadalījums Gausa sadalījums - nepārtraukta gadījumlieluma varbūtību sadalījums, kura blīvumfunkciju y=a·exp(-bx^2^) attēlo zvanveida līkne.
glāzē noslīkt glāzītē noslīkt.
intonogramma Grafisks intonācijas attēls - skaņas pamattoņa līkne.
kimogramma Grafisks svārstību attēls - līkne; runas skaņu pierakstā dominē izplūstošās gaisa plūsmas svārstības.
pārlīkāt Greizi, nolīkušam pāriet pāri.
pļeņica Greizs, līki saaudzis koks.
greilis Greizs, līks cilvēks.
greinis Greizs, līks cilvēks.
kležs Greizs, līks.
Glauks Grieķu mitoloģijā - Mīnoja dēls, kas noslīka medus mucā.
haritas grieķu mitoloģijā - trīs skaistuma un līksmes dievietes: Aglaja, Eifrosine, Talija; romiešu mitoloģijā - tām atbilst grācijas.
Talija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, komēdijas un vieglās dzejas aizbildne, parasti attēlota ar komisku masku rokās un efejas vainagu galvā; no Apollona viņai dzimuši koribanti, no Zeva - palīki.
laisties dibenā Grimt, slīkt (nemēģinot izglābties).
staigt Grimt, slīkt.
ieroze Grumba, ielīkums.
krumuldi Grumbas, līkumi.
krumulti Grumbas, līkumi.
(sa)ritināties (retāk (sa)vilkties) kamolā guļot (sa)liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ritināties kamolā guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
vilkties (biežāk ritināties) kamolā guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
saritināties (retāk savilkties) kamolā guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sarauties (arī savilkties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
savilkties (arī sarauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
vilkties (arī rauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m.
diferenciālģeometrija Ģeometrijas nozare, kurā pēta līkņu un virsmu lokālās īpašības ar diferenciālrēķinu metodēm, izmantojot koordinātas.
traktrise Ģeometriska līkne, kurai raksturīgs tas, ka jebkurā tās punktā novilktas pieskares nogrieznim no pieskaršanās punkta līdz noteiktai taisnei ir vienāds garums.
Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina.
hipsogrāfisks Hipsogrāfiskā līkne taisnstūra koordinātās attēlo dažādos uz zemes izplatītos augstumus (uz sauszemes) un dziļumus (okeānā).
batigrāfiskā līkne hipsogrāfiskās līknes daļa, kas raksturo jūru un okeānu dziļuma sadalījumu.
mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
aizblīkšēties Ieblīkšķēties.
aizblīkšķēties Ieblīkšķēties.
aizblīšķēties Ieblīkšķēties.
līkapa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi.
līkopa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi.
līkupa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi.
apkāļas Iedzimta novirze, neiet tieši uz mērķi, iet ar līkumu, aplinkiem.
ellīpse Iegarena slēgta līkne, ko dabū, kad caur konu ieslīpi pret viņa asi liek plāksni; elipse.
paiet zem ūdens iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem; arī noslīkt.
sastaigt Iegrimt, ieslīkt.
Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni.
ielīksmināt Ielīksmot.
iegumt Ielīkt (1), ieliekties (1) (zem smaguma).
iesvērties Ielīkt, ieliekties.
iegultne Ielīkums.
iežvikstēties Ieplīkšķēties.
apdžaugt Iepriecināt, ielīksmot.
ieplīkšēties Iesākt plīkšēt un tūlīt pārstāt.
ieplīkšķēties Iesākt plīkšķēt un tūlīt pārstāt.
iegavilēties Iesaukties līksmā, priecīgā balsī.
līkiski iet iet sakņupušam, salīkušam.
kumuļot Iet salīkušā stāvoklī grīļojoties, streipuļojot.
gūbot Iet smagiem soļiem, lēnām un salīkušam, līkņāt.
lencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
ļencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
atvars Ievērojams padziļinājums, bedre (parasti upes līkumā).
sagavilēt Ilgāku laiku lēlojot dziedāt, gavilēt, līksmot.
noplaikšķināt Ilgāku laiku vai nedaudz (viegli) plaukšķināt, plīkšķināt (radīt šādas skaņas).
nolīkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolīkņāties.
izgavilēties Ilgāku laiku, daudz līksmā, priecīgā balsī saukt.
pielīksmot Ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis).
izlīksmoties Ilgāku laiku, daudz līksmoties.
blīkšināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (1).
blīkšķināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (1).
blīkšināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (2).
blīkšķināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (2).
plīkšināties Ilgstoši, intensīvi plīkšķināt.
plīkšķināties Ilgstoši, intensīvi plīkšķināt.
Rauda Ilūkstes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Šēderes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 11 km, no tiem Latvijā 7,8 km, stipri līkumaina, vidēji aizaugusi.
stāvokļa infografika infografika, kas koncentrējas atspoguļot, kādā stāvoklī attīstības posmā atrodas kāda firma, produkts vai stils, parasti tiek norādīts arī uz sasniegumiem un apbalvojumiem, faktiem, var atspoguļot attīstības līknes, apgrozījuma apjomus, vai popularitātes līmeņus.
kurvimetrs Instruments līku līniju garuma mērīšanai.
konografs Instruments mehāniskai konisko līkņu (elipse, hiperbola, parabola) zīmēšanai.
virbs Irbulis, rīkstīte, līkste.
noblaikšķēt Īslaicīgi stipri trokšņot, blīkšķēt, plaukšķēt.
noblaišķēt Īslaicīgi stipri trokšņot, blīkšķēt, plaukšķēt.
plīkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plīkšķēt.
falkata Īss līks (sirpjveida) zobens, lietots gk. Ibērijas pussalā Latēnas laikmetā (pirms \~2500 g.), vēlāk arī Balkānu pussalā un Grieķijā.
noblīkšināt Īsu brīdi blīkšināt un pabeigt blīkšināt.
noblīkšķināt Īsu brīdi blīkšķināt un pabeigt blīkšķināt.
noplīkšināt Īsu brīdi plīkšināt un pabeigt plīkšināt.
noplīkšķināt Īsu brīdi plīkšķināt un pabeigt plīkšķināt.
nolocīties Īsu brīdi virzīties līkumojot un pārstāt virzīties.
uzblīkšināt Īsu brīdi, arī reizēm blīkšināt (kādam, kam, pa ko).
uzblīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm blīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzplikšināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzplīkšināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzpļikstināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt.
noblīkšēties Īsu brīdi, vienu reizi blīkšēt un atbalsoties.
noblīkšēt Īsu brīdi, vienu reizi blīkšēt.
noblīkšķēties Īsu brīdi, vienu reizi blīkšķēt un atbalsoties.
noblīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blīkšķēt.
noplaukšķēties Īsu brīdi, vienu reizi plaukšķēt, plīkšķēt augstā tonī.
noplīkšēt Īsu brīdi, vienu reizi plīkšēt.
noplīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plīkšķēt.
izpleiksnēt Izdzist, apdzist; izplīksnēt.
aizbode Izgrauzts krasta līkums.
uzdzīve Izlaidīga, baudkāra līksmošanās; baudkāra izprieca.
uzdzīvot Izlaidīgi, baudkāri līksmoties; pavadīt laiku baudkārās izpriecās.
čenčere Izliecies koks ar līkiem zariem.
cērklis Izliekts cirvis vai līks nazis.
cērtne Izliekts cirvis vai līks nazis.
cērve Izliekts cirvis vai līks nazis.
knāķis Izliekts; līks; greizs.
gumzis Izliekums, ass līkums, nelīdzenums.
augstuma līkne izmērīto koku augstuma grafisks attēls (līkne), kas izlīdzināts pēc mazāko kvadrātu metodes.
guņģot Izmest loku, līkumot, tikt brīvā vaļā.
ileocistoplastika Izolētas līkumainās zarnas cilpas piešūšana urīnpūslim pūšļa tilpuma palielināšanai.
aizblīkšķināt Izraisot skaļu blīkšķi, likt aizkrist ausīm, apdullināt.
izlocīt Izveidot līkumotu, nelīdzenu (par parādībām dabā); noliekt dažādos virzienos.
izlocīties Izveidot lokus; kustēties līku loču.
iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piemēram, līkumainu ceļu, robežu).
spidilka Jautra, līksma meitene.
družnai Jautri, priecīgi, līksmi.
loks Josla, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
zemūdens kanjons jūras vai okeānu kontinenta zemūdens nogāzes šaura, līkumaina un dziļa ieleja ar stāvām nogāzēm, šauru pamatu, kam ir izteikts garenisks slīpums, līdz pat 20–30 grādiem.
kuilīši Kāda kartupeļu šķirne (ar gareniem un līkiem kartupeļiem).
kakažiņa Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
kakazis Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
kakažnieks Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
līkastītis Kāds, kam ir līka saste, iesauka kaķim.
klišs Kāds, kam kājas uz iekšu ieliektas, līkkājis.
noplīkšķēties Kādu brīdi stipri plīkšķēt, plaukšķēt.
palīkāt Kādu laiku atrasties salīkušā stāvoklī.
izplīkšķināties Kādu laiku plīkšķināt (pātagu).
hipsometriskā karte karte, kurā reljefs attēlots ar iekrāsojumu starp augstumlīknēm (horizontālēm), izmantojot noteiktu iekrāsojuma skalu.
palīkšis Kaut kas līks, salīcis.
kakaža Kaut kas līks, vecs.
krecele Kaut kas līkumots.
klunduris Klaiņotājs, līkkājis, tāds, kam vājas kājas.
klundurkāja Klaiņotājs, līkkājis, tāds, kam vājas kājas.
klundurkājis Klaiņotājs, līkkājis, tāds, kam vājas kājas.
kležkāja Kleinis, līkkājis; kleža.
kležkājis Kleinis, līkkājis; kleža.
kleža Kleinis, līkkājis.
leins Kleins - līks, nepareizi veidots (parasti par kājām, kas izgrieztas ar pirkstiem uz āru).
Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis.
pārsakļauties Kļūt greizam, salīkušam (parasti ejot).
nolīkt Kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
pārlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
uzlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
līkt Kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
gņugt Kļūt vārgam un līkam.
salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām; salīkt.
kluģis Koka aizšaujamais durvīm, slēģiem; koka nagla; kruķis; līks kociņš tītavām, uz kā atrodas dzija.
ķeburmežs Kokaudzes ar stipri izlocītiem stumbriem un zariem; līkmežs.
kakaža Koks ar līku galu, ar ko liec līkstis un slieces.
zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām.
reaktīvā koksne koksne ar atšķirīgām anatomiskajām īpašībām, kas izveidojušās stumbra un zara līkajās un slīpajās daļās, kokam cenšoties atgūt sākuma stāvokli.
radiālais greizšķiedrainums koksnes šķiedru slīpums zāģmateriālu sortimentu radiālajā plaknē, kas izpaužas zāģmateriālu, detaļu un finieru radiālajās virsmās gadskārtu virziena nesakritībā ar sortimenta garenasi, bet tangenciālajās virsmās - šķiedru zīmējuma izķīlāšanās un gadskārtu pārgriešanā; raksturīgs zāģmateriāliem, detaļām un finieriem, kurus iegūst no apaļkokiem ar raukumu, blīzumu vai līkumainību.
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
šauro vietu analīze kontrolinga un stratēģiskās plānošanas instruments, kurā tiek salīdzināta mērķuzdevumu līkne ar prognozes līkni.
atskaites sistēma koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus.
elektronistagmogrāfija Korneoretinālā potenciāla pārmaiņu līknes grafisks attēlojums nistagma noteikšanai.
klotoīda Kornī spirāle - plaknes līkne, kuras liekums aug proporcionāli loka garumam.
nelineārie kropļojumi kropļojumi, kas rodas tāpēc, ka pastiprinātājos izmanto nelineārus elementus, piemēram, tranzistorus, uz kuriem spriegums nav proporcionāls strāvai; lai nelineārie kropļojumi būtu mazi, tranzistoru darba režīmi jāizvēlas tā, lai maksimāli tiktu izmantoti raksturlīkņu lineārie posmi, un izvēlētais režīms jāstabilizē, lai tas neizmainītos, mainoties, piemēram, temperatūrai.
kuģa cirkulācija Kuģa kustība pa līkni, mainot kursu (kustības virzienu); arī kuģa kursa maiņa, kad tam ir pagriezta stūre.
uzkums Kūkums, salīkusi mugura.
gastroileīts Kuņģa un līkumainās zarnas iekaisums.
kumpmuguris Kuprainis, līkmuguris.
vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem); locīties (4).
locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
Citpasaule Ķeltu mitoloģijā - teiksmaina gudrības, līksmības un pārpilnības zeme, laimes miera un izpriecu valstība, no 31. oktobra līdz 1. novembrim izplūst robeža starp pasaulēm un apkārt klejo tās gari.
cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
ileokolostomija Ķirurģiska atveres veidošana starp līkumaino un resno zarnu.
ileocistostomija Ķirurģiska atveres veidošana starp līkumaino un urīnpūsli.
karneklis laivas ķeksis ar vienu taisnu un vienu līku zaru.
baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
komplanācija Laukumu aprēķināšana uz līkas virsmas ar integrālrēķinu palīdzību.
kazkāja Lauznis ar līku, iešķeltu galu naglu vilkšanai, dēļu atplēšanai (nojaucot ēku).
ledus sastrēgums ledus sablīvēšanās upes gultnes sašaurinātās, seklās vietās, līkumos, uz sēkļiem ledus iešanas laikā.
līkot Lēkt uz sāniem, ar līkumiem (parasti par zaķa lēcieniem).
krožāt Lēni un salīkušam staigāt.
t-sadalījums Lēzenas līknes formas normālsadalījums.
Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja.
ievalka Līcis, līkums.
ievalks Līcis, līkums.
leņķe Līcis, līkums.
līči Līči loči - līkumaini, līkloču.
aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt.
aizaliekties Liecoties kļūt līkam, greizam, liecoties sabojāties.
kņūpināt Liekt ķermeni, salīkt.
līcināt Liekt līku.
rotināties Liekt līkumā ķermeni, iekārtojoties uz guļu.
kumpt Liekties, liekt muguru; būt salīkušam (par cilvēku); līkt (par muguru).
gubāties Liekties, locīties; salīkušam iet.
līcin Liekties, savienojumā ar "līkt" raksturo darbības pastiprinājumu.
līcan Liekties, savienojumā ar "līkt" raksturo darbības pastiprinājunmu.
līcen Liekties, savienojumā ar "līkt" raksturo šīs darbības pastiprinājumu.
sektoriālais ātrums lielums, kas raksturo sektoriālā laukuma izmaiņu laikā punkta kustībā pa plakanisku līkni; sektoriālā laukuma pirmais atvasinājums pēc laika.
serpiginozs Lienošs, līkumains; tāds, kam lokveida vai līkumaina forma, piem., dažām ādas slimībām.
lingur Lieto (parasti savienojumā ar "lengur"), lai raksturotu ko līkumotu, tādu, kas ir ar līkumiem.
lengur Lieto (parasti savienojumā ar "lingur"), lai raksturotu ko līkumotu, tādu, kas ir ar līkumiem.
dudaidā Lieto prieka, līksmes, sajūsmas izteikšanai.
līkiski Līkā veidā, ar līkumu.
gumzumu gumzumiem art līki un greizi art.
Calidris ferruginea līkknābja šņibītis.
Nowellia curvfolia līklapu novellija.
Plagiothecium curvifolium līklapu šķībvācelīte.
tangenciālais paātrinājums līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts pa kustības trajektorijas pieskari.
normālais paātrinājums līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts perpendikulāri kustības trajektorijas pieskarei.
līču Līkločains, līkumains.
līku Līkločains, līkumains.
loču Līkločains, līkumains.
līkum Līkloču veidā, ar līkumiem.
lokum Līkloču veidā, ar līkumiem.
līkuloču Līkloču, līkumains.
hipsogrāfiskā līkne līkne taisnstūra koordinātās, kas attēlo dažādos uz Zemes virsmas izplatītos augstumus un dziļumus (okeānos).
adiabāta līkne termodinamiskajā vielas stāvokļa diagrammā, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu.
sindinama līkne, gar kuru komētas astē izvietojas aptuveni vienāda izmēra daļiņas, kas nemitīgi pamet komētas kodolu.
sinhrona līkne, gar kuru komētas astē izvietojas sīkas daļiņas, kas vienlaikus pamet komētas kodolu.
funkcijas grafiks līkne, kas attēlo funkcijas atkarību no argumenta.
telpas līkne līkne, kas ir divu virsmu šķēluma līnija.
izliekta (uz leju) līkne līkne, kas katrā punktā atrodas virs savas pieskares.
laika un kontrasta līkne līkne, kas raksturo attiecību starp attēla attīstīšanas ilgumu un kontrastainību; atšķirīga katram attīstītājam un emulsijai.
magnetizēšanas raksturlīkne līkne, kas raksturo feromagnētisku materiālu – magnētiskās indukcijas (B) atkarību no magnētiskā lauka intensitātes (H).
kontrastainuma koeficienta diferenciālvērtība līkne, kas raksturo logaritmisko attiecību starp gaismas daudzumu un elektriskā signāla spriegumu televīzijas raidlampā vai televizora kineskopā.
rulete Līkne, ko apraksta punkts uz citas līknes, kura bez slīdēšanas veļas pa kādu nekustīgu trešo līkni.
konhoīda Līkne, ko iegūst no kādas citas uzdotas līknes, pamazinot vai palielinot tās radiusvektoru par konstantu lielumu.
evolūta Līkne, ko plaknē veido visi tās liekuma centri, t. i., šīs līknes normāļu saimes apliecēja.
oscilogramma Līkne, kuru iegūst uz oscilogrāla ekrāna; šādas līknes attēls (uz fotofilmas, papīra u. tml.).
hipsometriskā līkne līknes daļa, kas raksturo sauszemes augstumu izplatību.
līķēt Līkņāt, līkņājot nākt, iet.
kumurot Līkņāt, līkņājot strādāt.
kumerēt Līkņāt; līkņāties.
skribinis līks nazis koka trauku un karošu grebšanai.
krievs Līks, līkumots.
Cephalozia connivens līksmaiļu pumpurzarene.
līknis līksmanis.
līksmināt sirdi līksmināt sevi vai citu.
nolīksmot Līksmot (visu laikposmu) un pabeigt līksmot.
mieslot Līksmot, līksmoties, spēlēt, spēlēties, kaitēties.
līksniete Līksnietis; līksnieši.
līkšnibītis Līkšņibītis - šņibīšu suga ar līku pagarinātu knābja galu.
Bucculatrix thoracella līktaustkožu suga, kas masveidā sastopama pilsētu apstādījumos.
ievīties Līku loču ievirzīties (kur iekšā) - par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.
līkumu lokumiem līku loču.
uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
Bēnes dzirnavezers līkumota ūdenskrātuve Auces upē, Dobeles novada Bēnes ciemata ziemeļrietumu daļā, 75,8 m vjl., platība — 24,6 ha, lielākais dziļums — 4,5 m, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,28 km.
ločains Līkumots, līkumains.
liekna līkums, dziļāka vieta, piemēram, tīrumā.
venteru venteriem līkumu līkumiem.
Pohlia camptotrachela līkvācelīšu polija.
lekāls Lineāls vai šablons līku līniju zīmēšanai.
randzīties locīties, liekties, līkt.
izlocīt Lokot izveidot (ko) līkumotu; izveidot līkumotu.
atviņģot Lokoties un līkumojot ierasties.
bogens Loks; līkums; priekšmets, kam lokveida forma; izliekts spieķis.
sluga lubstājs - četrkantīgs baļķis, kam vienā malā izgrebta rene; pie lubu jumtiem to lika uz spāru līkajiem galiem guleniski.
luncis Luņķis - līkums, ritulis, gabals (parasti par desu).
sastridzināt Ļaut ieslīkt purvā.
liekties deviņos (arī trijos) līkumos Ļoti liekties, līkt.
liekties trijos (arī deviņos) līkumos Ļoti liekties, līkt.
lokās kā zalktis ļoti locīties (sāpēs); veidot līkumus.
kuziķu kuziķiem ļoti salīcis; salīkušā stāvoklī, arī pieklibojot.
deviņos līkumos Ļoti saliecoties, salīkstot.
lituus Matemātikā īpaša spirālveida līkne.
algebriskā ģeometrija matemātikas nozare, kas pētī algebriskās līknes, virsmas un to vispārinājumus - shēmas.
nefroīda Matemātiska līkne, ar kuras palīdzību riņķa līniju var sadalīt 7, 21, 35 ..., 7N (kur N - pirmskaitlis) vienādās daļās.
izoperimetrisks uzdevums matemātisks uzdevums atrast starp visām noteiktās klases līknēm, kurām vienāds perimetrs, tādu līkni, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību.
ielīkāns Mazliet līks, izliekts.
palīkumains Mazliet līks, līkumains, ar līkumiem.
ielīks Mazliet līks.
paknupt Mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pakņupt Mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pakukt Mazliet salīkt vai noliekties uz priekšu.
pakukties Mazliet salīkt vai noliekties uz priekšu.
pielīkus Mazliet salīkušā stāvoklī.
palustināt Mazliet uzjautrināt, ielīksmot.
taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
palīksms Mēreni līksms.
liekums Mērs plaknes līknes atvirzei no pieskares pieskaršanās punkta apkārtnē, kas ir apgriezti proporcionāls attiecīgā riņķa rādiusam.
kāplis Mēslu raušamās līkzaru dakšas ar garu kātu.
izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); ilgāku laiku, daudz līkumot.
aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties; līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
dumūksnis Muklājs, slīksnājs meža biezoknī.
slīkoņa Muklājs, slīkšņa.
dārza (arī dārznieka, atvašu) nazis nazis ar līku galu (piemēram, zaru izgriešanai).
līkans Nedaudz līks.
palīkt Nedaudz noliekties, salīkt.
palīkties Nedaudz noliekties, salīkt.
pašviukšķināt Nedaudz plīkšķināt pātagu.
aizlīkot Neiet taisni, bet taisīt līkumu.
palīkņāties Neilgu laiku, mazliet līkņāties.
palīksmot Neilgu laiku, mazliet līksmot; palīksmoties.
palīksmoties Neilgu laiku, mazliet līksmoties; palīksmot.
paplīkšēt Neilgu laiku, mazliet plīkšēt.
paplīkšināt Neilgu laiku, mazliet plīkšināt.
paplīkšķēt Neilgu laiku, mazliet plīkšķēt.
paplīkšķināt Neilgu laiku, mazliet plīkšķināt.
aizgumza Neliels līkums, izliekums.
āpšu suns neliels suns ar gludu apmatojumu, īsām, līkām kājām, garu ķermeni.
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
fraktālis Neregulāra līkne vai virsma, ko iegūst, veicot atkārtotu dalīšanu sīkākās daļās.
katakrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgas svārstības sfigmogrammas līknes lejupeja daļā.
katadikrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgs papildsitiens sfigmogrammas līknes lejupeja daļā.
grimt Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt.
ļenkuru ļenkuriem iet nestabili, līkumu līkumiem iet (parasti dzērumā).
aizkleinot Neveikli vai ar līkām kājām aiziet.
knāsis Nicinošs apzīmējums greizam, salīkušam cilvēkam.
Tairnands Nihvu (Sahalīna) mitoloģijā - jūras dievība, kas dzīvo zemūdens mītnē, bet netālu no viņa un viņa sievas atrodas ciems, kurā mīt visi noslīkušie cilvēki.
noza No grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais.
nozis No grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais.
kukažiņa No vecuma salīkusi sieviete; kukaža.
kukaža No vecuma salīkusi sieviete; kukažiņa.
nūmūrdēt Nogrimt ūdenī, noslīkt.
saplukt Noliekties, nolīkt.
pieplakt Nolīkt (par augiem, to daļām).
nolīgt Nolīkt 1, liekt uz zemi.
uzlīkt Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam) - par augiem, to daļām.
sašķībt Nolīkt uz sāniem.
uzlīkt Nolīkt virsū (uz kā, kam) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
nokārstīties Nolīkt, nokarāties (par vairākiem priekšmetiem).
sagulties Nolīkt, pieplakt pie zemes, parasti pilnīgi (par augiem, to daļām); sagult (3).
sagult Nolīkt, pieplakt pie zemes, parasti pilnīgi (par augiem, to daļām); sagulties (3).
nosmīkstēt Noplaukšķēt, noplīkšķēt.
nožmekšēt Noplīkšķēt (piemēram, sitot ar pletni, pātagu).
nošļaikstēt Noplīkšķēt, noblīkšķēt.
nopleikšķēt Noplīkšķēt.
nopļīkstēt Noplīkšķēt.
noplikšināt Noplīkšķināt (pātagu).
nopļīkšķināt Noplīkšķināt.
nopļikstināt Noplīkšķināt.
cillo- Norāda uz greizu formu, līkumu.
il- Norāda uz līkumaino zarnu.
ile- Norāda uz līkumaino zarnu.
ileo- Norāda uz līkumaino zarnu.
kardioīda Noslēgta plaknes līkne, kas pēc formas līdzīga sirds kontūrai.
slīkonis Noslīcis cilvēks vai dzīvnieks; arī cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkstot ir zaudējis samaņu.
apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem).
aiziet pa purbuli noslīkt, nogrimt.
noiet (retāk aiziet) dibenā Noslīkt, nogrimt.
aiziet pa burbuli noslīkt; iet bojā.
aplīkt Nosvērties, noliekties uz leju; nolīkt (par daudziem vai visiem).
līnijintegrālis Noteiktā integrāļa vispārinājums, ja integrācijas kopa ir līnija (līkne).
divpusēja virsma orientējama virsma; pārvietojot normālvektoru šādā virsmā pa jebkuru slēgtu līkni, tas vienmēr atgriežas sākuma stāvoklī.
ambiofonija Oriģinālpriekšnesuma optimālu klausīšanās apstākļu veidošanas sistēma koncertzālēs u. c. telpās, mikrofonu signālus pastiprinot, formējot (mainot frekvenču līknes u. c. parametrus) un pievadot noteiktās vietās uzstādītiem skaļruņiem.
lingurs Ornamenta, raksta elements - līkumota līnija, figūra.
eskers Oss - garš, līkumots, šaurs vaļņveida paugurs, kas sastāv no smilts, grants un oļiem, ko ledāja plaisā vai tunelī noguldījuši ledājkušanas ūdeņi; Latvijā - arī kangars.
kangars Oss - garš, līkumots, šaurs vaļņveida paugurs; smilšu paugurs.
konika Otrās kārtas līnija, t. i., plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir 2. pakāpes algebrisks vienādojums (piem., elipse, parabola, hiperbola).
ielīksmot Padarīt līksmu, iepriecināt.
bauhinia Pākšaugu ģints, tropu krūmi un koki, pa daļai kāpelējoši augi ar līkloču stumbriem.
palīkņāt Palīkņāties.
palīkans Palīks.
čurēt Palikt salīkušam.
slīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) slīkst (1).
līksmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst līksms (1); izraisīt līksmi (kādam).
plīkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ.
plīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ.
blīkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1).
blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1).
blīkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2).
blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2).
kurmulis Panīkusi, kroplīga, vecuma vai slimības dēļ salīkusi dzīva būtne.
izlaist Parasti savienojumā ar "loks", "līkums", "riņķis" u. tml.; doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
pārlīkties Pārlīkt (2).
pārgurt Pārlīkt.
fokuss pastāvīgs punkts, kura attālums līdz dotās līknes (elipses, hiperbolas, parabolas) patvaļīgam punktam ir pastāvīgā attiecībā pret tā paša patvaļīgā punkta attālumu līdz noteiktai taisnei, kuru sauc par direktrisi.
pliksiens Pātagas plīkšķis.
notrakāt Pavadīt (visu laikposmu) līksmojoties, trokšņojot, arī palaidņojoties.
līks kā kāsis pavisam līks, saliecies.
līks kā zirga loks pavisam līks.
pleikšķis Pēkšņs blīkšķis.
bliģžis Pēkšņs troksnis, blīkšķis.
blīšķis Pēkšņs troksnis, blīkšķis.
elektroneirogrāfija Perifērisko nervu impulsu vadīšanas ātruma grafisks pieraksts līknes veidā.
ortogonalitāte Perpendikularitātes jēdziena vispārinājums vektoriem, līknēm un virsmām; piem., 2 līknes ir ortogonālas, ja krustpunktā to pieskares ir perpendikulāras.
balloties Piedalīties ballē; dejot, līksmoties ballē, viesībās; rīkot balles.
perihareja Piepeša trakulīga vai patoloģiska līksmība.
pieslīcināt Piepildīt (upi) ar slīkstošām lietām.
pieslīkt Piepildīties (ar noslīkušajiem kukaiņiem).
Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m.
līkoniņš Pilieni pret ģīboni, krampjiem; Hofmana pilieni; līkons.
līkotiņš Pilieni pret ģīboni, krampjiem; Hofmana pilieni; līkons.
Doļu pilskalns pilskalns Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas kreisajā krastā, upes līkumā pie Dzirnaiņu un Doļu mājām.
Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms.
Uriekstes pilskalns pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā, upes līkumā labajā krastā, dabiski stāvās nogāzes pret upi ir 10-15 m augstas, pārējās pusēs nocietināts ar 2 grāvjiem un platu valni, domājams, ka izmantots par patvērumu briesmu gadījumos; Lizuma pilskalns.
kustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne kustīgās figūras plaknē (kustīgajā atskaites sistēmā).
nekustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne nekustīgajā atskaites sistēmā.
pieslejplakne Plakne, kam ar līkni dotajā punktā ir pieskaršanās ar kārtu n >2.
segments Plaknes daļa starp līkni un hordu.
sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem; ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa.
kvadratrise Plaknes līkne - to punktu ģeometriskā vieta, kur krustojas taisne, kas vienmērīgi griežas ap fiksētu punktu, un taisne, kura vienmērīgi pārvietojas paralēli pati sev; kvadratrise pieder pie pazīstamām līknēm: ar tās palīdzību senatnē aprēķināja riņķa kvadratūru (sk. kvadratūra) un izdarīja leņķa trisekciju.
cisoīda Plaknes līkne ar vienādojumu x^3^=y^2^(a-x).
spirāle Plaknes līkne, kas apriņķo vienu punktu vai vairākus punktus, tiem tuvodamās vai no tiem attālinādamās.
tangensoīda Plaknes līkne, kas attēlo tangensa izmaiņas atkarībā no leņķa izmaiņām; sastāv no bezgalīgi daudziem vienādiem zariem.
Arhimēda spirāle plaknes līkne, ko iegūst, punktam vienmērīgi kustoties pa staru, kas vienmērīgi rotē ap savu sākumpunktu.
cikloīda Plaknes līkne, ko veido ar apli nekustīgi saistīts punkts, šim aplim bez slīdēšanas veļoties pa taisni.
parabola Plaknes līkne, kurā katrs punkts ir vienādā attālumā no fiksēta punkta (fokusa) un fiksētas taisnes (direktrises).
evolvente Plaknes līkne, kuras evolūta ir dotā līkne.
algebriska līkne plaknes līkne, kuras vienādojumā F ir polinoms ar reāliem koeficientiem.
kubiskā parabola plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir y=ax^3^.
strofoīda Plaknes līkne, kuras vienādojums polārajās koordinātās ir r = -a cos2y/cosy.
singulārs punkts Plaknes līknes punkts, kurā līkne vairs nav gluda (piem., mezglpunkts, atgriezes punkts).
pārliekuma punkts plaknes līknes punkts, kurā mainās tās izliekuma virziens un pieskare krusto līkni.
apliecēja Plaknes līkņu saimei atbilstoša līkne, kura katrā punktā pieskaras vienai no šīs saimes līknēm.
Ordosa plato plato Huanhes vidusteces līkumā, Ķīnā, platība - \~95000 km^2^, austrumu-rietumu virzienā paaugstinās no 1100 līdz 3015 m vjl.
klaikstēt Plaukšķēt, blīkšķēt.
slaukšināt Plaukšķināt, plīkšķināt.
kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tik turēts mājas kaķis.
sfigmopletismogrāfs Pletismogrāfs, kas attēlo pulsa pierakstu kopā ar tilpuma svārstību līkni.
plica Plīka - dokumenta (pergamenta vai papīrusa, vēlāk arī papīra) uzlocījums piekaramo zīmogu piestiprināšanai.
pļīkšēt Plīkšēt.
pļīkšķēt Plīkšēt.
žmiukstināt Plīkšināt pātagu.
plaišķināt Plīkšināt.
smiukšēt Plīkšķēt (par pātagu).
žņaukstēt Plīkšķēt (par pātagu).
žviukšēt Plīkšķēt (par pātagu).
šļaikstēt Plīkšķēt, blīkšķēt.
pleikšķēt Plīkšķēt; pļāpāt.
pļīkstēt Plīkšķēt.
plīšķēt Plīkšķēt.
plīškas Plīkšķi, plīkšķieni.
plīkšas Plīkšķi.
plīkšējiens Plīkšķiens.
plīkšiens Plīkšķiens.
žvindzināt Plīkšķināt (ar pātagu).
žvinkstināt Plīkšķināt (ar pātagu).
šviukšināt Plīkšķināt (vicinot pātagu).
šviukšķināt Plīkšķināt (vicinot pātagu).
smirkšināt plīkšķināt pātagu.
pliksināt Plīkšķināt pātagu.
sprīdzināt Plīkšķināt pātagu.
blīžģināt Plīkšķināt.
pļīkšināt Plīkšķināt.
pļīkšķināt Plīkšķināt.
plīšķināt Plīkšķināt.
plīšķinēt Plīkšķināt.
plīšķēties Plīkšķināties.
nošvīkstiens Plīkšķis (pātagu vicinot).
plīšķienis Plīkšķis.
plīšķinis Plīkšķis.
plīšķis Plīkšķis.
blūšķis Plīkšķoša ūdens skaņa.
pļiukšķis Plīkšķošs sitiens.
līkločot Plūst līkloču (par straumi, upi u. tml.); būt novietotam, atrasties līkloču (par ceļu, taku).
lincis Pļava upes līkuma krastā.
ragainais pākšāboliņš pļavās, norās, gar laukmalām, lielāko tiesu 5 zeltdzelteniem ziediem galviņā, gulošu vai pacilu stublāju, bieži ārpusē iesarkanu ziedu karogu, tievu un līku kā ragu laiviņas galu, taisnu, veltenisku pāksti.
ļustēt Priecāties, līksmot.
priekoties Priecāties, līksmot.
gaigalēt Priecāties, līksmoties.
ģaubties Priecāties, līksmoties.
greiļoties Priecāties, līksmoties.
ķikstēt Priecāties, līksmoties.
priecāties priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku; līksmoties.
ļustīgai Priecīgi, līksmi.
ļustīgs Priecīgs, līksms.
priecība Prieks, līksme, apmierinātība; prieca.
prieka Prieks, līksme, apmierinātība; prieca.
ļuste Prieks, līksme.
gaudium Prieks, līksmība.
džauga Prieks, patika, līksme.
loks Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāda priekšmeta, priekšmeta daļas, veidojuma forma.
spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
pūce Pūčveidīgo putnu kārtas dzimta ("Strigidae"), putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām, 28 ģintis, 135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
varistors Pusvadītāju rezistors ar nelineāru voltampēru raksturlīkni.
šnibīši Putni tārtiņu dzimtā, garām kājām u garu melnu, vairāk vai mazāk lejup līku knābi, spalva raiba, atšķirīga vasaru un ziemu.
līkspārnis Putns ar lieliem, līkiem spārniem, kuri ejot nokarājas līdz zemei.
pūčveidīgie putnu kārta (_Strigiformes_), pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni.
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas.
raceknes Racenes - ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm.
zlakšēt Radīt padobju troksni, piemēram, kam pasmagam atsitoties pret ko, krītot; atskanēt šādam troksnim; blīkšēt.
iešvīkstināt Radīt plīkšķi, čaukstoņu.
noslaukšēt Radīt plīkšķošu, čīkstošu skaņu.
noslaukšķēt Radīt plīkšķošu, čīkstošu skaņu.
nožmīkstēt Radīt švīkstošu, šalcošu, blīkšķošu skaņu.
nožmiukstēt Radīt švīkstošu, šalcošu, blīkšķošu skaņu.
multiplikators Rādītājs, kas mēra atgriezeniskās saites efektu ekonomiskās mainīgās līknes izmaiņu rezultātā.
racenes Ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm.
raksturlīkne Raksturīga (kā) lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piemēram, grafikā, diagrammā).
izoperimetrisks Raksturlielums līknei, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem (līknes ierobežotais laukums, līknes smaguma centra augstums u. tml.) ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību starp visām noteiktas klases līknēm, kurām ir vienāds garums (perimetrs).
šķīne Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
šķīnējs Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
rausteklis Rauklis - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas, kņubas nūjas galā; darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai.
anortopija Redzes traucējums, kurā taisnas līnijas liekas līkas.
apliekties Refl. --> apliekt (2); virzīties ar līkumu.
Labradoras morēnas rievoto morēnu tips, veido iegarenu, nedaudz līkumotu, lokveidīgi izliektu un subparalēlu, šķērsām ledāja virzienam vērstu, vietām sazarotu grēdu sistēmu.
rinokifektomija Rinoplastiska operācija līka deguna iztaisnošanai.
figūrzāģis rokas elektroinstruments ar šauru asmeni zāģēšanai, arī līklīnijas zāģēšanai.
loks Rokas ierocis šaušanai ar bultām - elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru.
rokajs Rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akanta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā.
venta Rokturis, kloķis, līkste (kā darbināšanai).
ventka Rokturis, kloķis, līkste (kā darbināšanai).
rumenogramma Rumenogrāfa pieraksts, līkne, kas rāda spurekļa kontrakciju frekvenci, stiprumu un raksturu.
līk Saīsinājums no "līks".
līks kā skruķis saka par līku cilvēku.
kā vanaga knābis saka par līku degunu.
līks kā āža rags saka par ļoti salīkušu cilvēku
kā veca govs līku muguru saka par šķību, līku, greizu priekšmetu (piemēram, par vecu, sašķiebušos ēku).
ceļš līks kā kuiļa mīziens saka, ja ceļš ir ļoti līkumains.
saplīkšināt Sākt, parasti pēkšņi, plīkšķināt.
saplīkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, plīkšķināt.
kumps Sakumpis, salīcis (parasti par cilvēku). AO Tāds, kam ir izliekums uz āru, arī līks (par priekšmetiem).
čurknēt Sakupušam, salīkušam sēdēt, tupēt.
jaunlīkupēnieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlīkupēni" iedzīvotāji.
veclīkupēni Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Veclīkupēni" iedzīvotāji.
veclīkupnieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Veclīkupēni" iedzīvotāji.
sarotināties Saliekt līkumā ķermeni (iekārtojoties uz guļu).
izlīkt Saliekties, līkam kļūt.
sakumpt Saliekties, salīkt (par cilvēku, tā ķermeņa dalām, parasti muguru).
salīkumoties saliekties, satīties kamolā; salocīties vairākos līkumos.
pagumt Salīkt (zem kaut kā).
sačūrāties Salīkt uz priekšu.
knubt Salīkt, kļūt līkam.
kupt Salīkt, sagumt.
noknūbēt Salīkt, sakņupt.
noknubt Salīkt, sakņupt.
saknubēt Salīkt, sakristies.
sadugt Salīkt, saliekties; arī pazaudēt staltu, stingru stāju; sagumt (1).
sagumt Salīkt, saliekties; arī pazaudēt staltu, stingru stāju.
sagubt Salīkt, saliekties; arī sagumt; sakņupt.
kukņāties Salīkt, savilkties čokurā.
kukt Salīkt, uzmest kūkumu, tupēt.
pagubt Salīkt.
pakumt Salīkt.
sadūgt Salīkt.
sagnūzt Salīkt.
saklugt Salīkt.
uzgubt Salīkt.
saviņģōt salīkumoties.
kamana Salīkusi sieviete.
divlīkumā Salīkušā stāvoklī; sarāvies, salīcis (parasti aiz sāpēm, nespēka).
ķumpīgi Salīkušā, sakumpušā stāvoklī.
sakurnēties salīkušam apsēsties pie krāsns, vai uz mūrīša, lai sasildītos.
gūņāties Salīkušam ar kaut ko nodarboties.
iekumpāt Salīkušam ieiet, ienākt.
iekuprēt Salīkušam ieiet, ienākt.
kumpāties Salīkušam iet, līkņāt.
gubāt Salīkušam iet.
pakņubt Salīkušam nokrist.
pielīkot Salīkušam pienākt.
pielīkāt Salīkušam pietuvoties.
kukurēt Salīkušam sēdēt, snaust.
gūbāt Salīkušam smagi iet.
gūboties Salīkušam smagi iet.
gūbrot Salīkušam smagi iet.
kumurēties Salīkušam strādāt; lēnām iet.
kuzāt Salīkušam, lēnām, balstoties uz spieķi iet.
palīks Samērā, arī mazliet līks.
čerkstele Samezglojums dzijā; liekums, līkums, ieliekums.
sarukt Sarauties (2), sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
sakņupt Sarauties, salīkt (parasti guļus stāvoklī).
Mačperu iezis Sarkanās klintis Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā.
Pietrags Sarkanās klintis Salacas kreisā krasta līkumā, Limbažu novada Ainažu pagastā.
kuza Saspiedums, salīkums.
sašviukšināt Savicinot pātagu sākt plīkšķināt, plaukšķināt.
sašviukšķināt Savicinot pātagu sākt plīkšķināt, plaukšķināt.
loči Savienojumā ar "līči, līču, līki" lieto darbības pastiprinājuma raksturošanai.
ločis Savienojumā ar "līči, līču, līki" lieto darbības pastiprinājuma raksturošanai.
līka savienojumā ar "loks" formām raksturo kaut ko līku, līkumainu.
slīktin Savienojumā ar "slīkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vinguļu Savienojumā ar "vinguļiem" raksturo daudzkārtēju staigāšanu līku loču.
līktin Savienojumā ar darbības vārda "līkt" formām norāda uz šīs darbības pastiprinājumu.
līk Savienojumos ar "līkums" izsaka pastiprinājumu.
pieplakt Sēdēt (kur) salīkušā stāvoklī; arī sakņupt.
anakrotisms Sekundārs papildu vilnis pulsa līknes augšupejošajā daļā.
Ikars Sengrieķu mitoloģijā - jauneklis, Daidala dēls; no ieslodzījuma bēgot pāri jūrai ar spārniem, ko viņa tēvs darinājis no spalvām un vaska, Ikars pielido pārāk tuvu saulei, vasks izkūst, un viņš iekrīt jūrā un noslīkst.
Hellesponts Sengrieķu un latīņu nosaukums Dardaneļu jūras šaurumam; pēc mitoloģijas nosaukums cēlies no Tēbu valdnieka meitas Helles vārda, kura, bēgdama no ļaunās pamātes, nokritusi no zeltvilnas auna un noslīkusi.
čūksnājs Sīkiem, bieziem krūmiem aizaugusi, slīkšņaina vieta.
čūkslājs Sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām aizaugusi, slīkšņaina vieta.
pakope Silksnis - polsterējums zem līkajiem saku kokiem.
Krūmiņupīte Silupītes labā krasta pieteka Lodes pagastā, augštece Igaunijas ielīkumā starp Ipiķu un Lodes pagastu.
elektrokardioskopija Sirds biostrāvu svārstību novērošana ar katodstaru oscilogrāfa palīdzību; elektrokardiogrāfiskā līkne redzama uz fluorescējoša ekrāna.
grafikators Skaitļotāja izvadierīce, kas aprēķinu rezultātus zīmē uz papīra līknes veidā, izmantojot noteiktu koordinātu sistēmu.
Ķeizarkrēsls skatu vieta Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta augšmalā Siguldas rietumu nomalē, Laurenčos, t. s. Beites kraujā (Kaķīškalna nogāze pret asu Gaujas līkumu).
lemniskāta Slēgta līkne cipara 8 veidā.
hipocikloīda Slēgta līkne, ko veido aploces punkts, kas ripo, neslīdēdams pa citas - lielāka rādiusa aploces iekšpusi.
epitrohoīda Slēgta līkne, kuru apraksta punkts, kas atrodas ārpus vai iekšpus aploces, kura veļas bez slīdēšanas pa citas aploces ārmalu.
hipotrohoīda Slēgta līkne, kuru veido punkts aploces iekšpusē vai ārpusē, ja šī aploce neslīdēdama ripo pa citas - lielāka rādiusa aploces iekšpusi.
noslīcināt Slīcinot nonāvēt; panākt, ka (kāds) noslīkst.
pārejas līkne sliežu ceļa posms ar mainīgu rādiusu, kas plūdeni savieno līku ceļa posmu ar taisnu posmu kā celaplānā, tā celaprofilā.
slīkoņa slīkonis.
slīkons Slīkonis.
slēgzna Slīksnājs.
noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nogrimt Slīkstot pilnīgi iegrimt (ūdenī).
lūnis Slīkšņa, dūksnājs, staigns purvs.
slīgšņa Slīkšņa.
slīgsnājs Slīkšņa.
slīgsnis Slīkšņa.
slīksnājs Slīkšņa.
slīksnējs Slīkšņa.
slīksnis Slīkšņa.
muklums Slīkšņaina, purvaina vieta.
striegņa Slīkšņaina, purvaina vieta.
striegnums Slīkšņaina, purvaina vieta.
slīkšņs Slīkšņains.
slikt Slīkt 1.
iet dibenā Slīkt, grimt.
laist burbuļus Slīkt.
Kullervo Somu un karēļu eposā - varonis atriebējs, kurš neslīka ūdenī un nedega ugunī.
upes nospārnošana spārnu baļķu nostiprināšana vietās, kur iespējama pludināmo kokmateriālu aizķeršanās, visvairāk nepieciešama šaurās un līkumainās upēs, kā arī vietās, kur upes krasts noaudzis ar kokiem vai krūmiem līdz ūdens līmenim.
blikatāt Spēlēt blīkatas, jeb blikatas sist.
skrūves līnija spirālveida līkne telpā, ko apraksta vienmērīgi ap fiksētu asi rotējoša nogriežņa galapunkts, ja nogrieznis pārvietojas paralēli sev ass virzienā.
slaloms sporta veids - braukšana ar airu laivu pa līkumotu trasi; airēšanas slaloms.
ūdensslaloms Sporta veids - braukšana ar airu laivu pa līkumotu trasi; slaloms (2).
slaloms sporta veids - nobraukšana ar slēpēm no kalna pa līkumotu trasi.
dvēselīte Stabiņš stīgu instrumentos, kas savieno instrumenta virsu ar dibenu, lai veicinātu vibrāciju un novērstu virsasa ielīkšanu zem stīgu spiediena.
kuprēt Staigāt salīkušam.
līkāt Staigāt salīkušam.
līksmanis staigna vieta purva vai ezera malā, kas līgojas; līksmenis.
līksnis Staigna vieta purva vai ezera malā, līksmanis.
iegrieztā stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra incisa"), līdz 1 m augsts krūms ar līkločveidīgām vasām, tās lapas rudeņos krāsojas sarkanbrūnos toņos.
knupt Stipri liekties, līkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
kņupt Stipri liekties, līkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sakņupt Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
līkstīties Strādāt salīkušam, locīties.
viņķelis Stūris; leņķis; līkums.
ogive Summu līkne.
feierverks Svinēšana; līksmošana.
ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos).
Ludzas-Ciblas grēda šaura, nedaudz līkumota paugurgrēda Latgales augstienē, starp Ludzu un Ciblu, garums - 12 km, platums - 80-200 m, relatīvais augstums - līdz 25 m.
subglaciālā vaga šaurs taisnvirziena vai mazliet līkumots ielejveida padziļinājums, kas orientēts ledāja kustības virzienā.
taukšķis Šāviena blīkšķis.
čakste Šīs dzimtas ģints ("Lanius"), 23 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, neliels putns ar spēcīgu, līku knābi, sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu mugurpusi un bālganu vēderu.
druvu stegļi šīs ģints suga ("Spergula arvensis"), 10-50 cm gari, baltiem ziediem pačemuros, pēc ziedlaika lejup nolīkušiem ziedkātiņiem, sastopami ļoti bieži smilšainos laukos.
Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām.
kabu kabumis iet šķībi, greizi līkumiem iet.
šķobs Šķībs, greizs, līks, sašķiebies.
kluins Šķībs, līks, sagriezies.
žmiukstēt Šmiukstēt, plīkšķēt (2).
līkknābja šņibītis šņibīšu suga ("Calidris ferruginea"); līkšņibītis.
līgotnis Šūpoles, šūpuļa līksts.
lingāt Šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā; līkumot, cilpot.
lingot Šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā; līkumot, cilpot.
šūpeklis Šūpotņu līksts.
līgotne Šūpuļa līksts.
līgotnes Šūpuļa līksts.
smaukšēt Švīkstēt, plīkšķēt, kā pātagu vicinot.
līkločus Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties) ; līkločiem; līkloču.
līkloču Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkločiem; līkločus.
līkločiem Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkloču; līkločus.
līkloku Tā, ka veidojas līkumi, līkloči (virzīties, būt novietotam, atrasties).
hipoidāls Tāds (zobrats), kas ar koniskiem līkzobu zobratiem pārnes rotācijas kustību starp šķērsām vārpstām.
ražīgs Tāds, ar ko samērā īsā laikā var iegūt daudz produkcijas, var daudz paveikt (piemēram, par darba līkiem, ierīcēm, iekārtām).
nelīdzens Tāds, kam ir (parasti nevēlami) līkumi, atkāpes no vajadzīgā virziena.
serpentīnveida Tāds, kam ir daudzi līkumi, spirāles forma.
sīkločains tāds, kam ir daudzi nelieli līkumi.
līkmugurains Tāds, kam ir līka mugura.
līkkājains Tāds, kam ir līkas kājas (1).
līkkājains Tāds, kam ir līkas kājas (2).
ļenkarkāja Tāds, kam ir līkas kājas vai deformēta kājas pēda.
greizkājains Tāds, kam ir līkas, kroplas kājas.
līknadzītis Tāds, kam ir līki nagi vai pirksti.
līkzobis Tāds, kam ir līki zobi.
līkločains Tāds, kam ir līkloči (1).
līkkātains Tāds, kam ir līks kāts.
līkumains Tāds, kam ir līkumi.
izliekts Tāds, kam ir līkums, kūkums.
līks Tāds, kam ir lokveida izliekums vai ieliekums, arī tāds, kam ir līkumi (par līniju).
taisns Tāds, kam nav izliekumu vai ieliekumu, arī tāds, kam nav līkumu (par līniju).
taisns Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir taisnes veids (par priekšmetiem, augiem, to daļām); pretstats: līks.
tetrakrotisks Tāds, kas attiecas uz pulsa līkni ar četriem izciļņiem ciklā.
līkplecīte Tāds, kas līkiem pleciem; vārnas pievārds.
renotrofisks Tāds, kas palielina nieres apjomu; gk. uz līkumaino nieres kanāliņu hipertrofiju attiecīgs.
renotrotisks Tāds, kas palielina nieres apjomu; gk. uz līkumaino nieres kanāliņu hipertrofiju attiecīgs.
vijīgs Tāds, kas virzās ar lokiem, līkumiem (piemēram, par dūmiem, liesmām).
lēsains Tāds, kur ir ar lēsu (1) pārklāts dūksnājs, slīkšņa.
avotains Tāds, kur ir daudz avotu; arī slīkšņains, purvains.
slīkšņains Tāds, kur ir slīkšņas (1); staigns, purvains.
līksmains Tāds, kur ir staigns, līksmanis.
līkšmains Tāds, kur ir staigns, līksmanis.
grimīgs Tāds, kurā var iegrimt; slīkšņains.
spirāle Tāds, kuram ir šādas līknes forma vai kurš atgādina šādu līkni; tāds, kurā kādai sastāvdaļai ir šādas līknes forma vai kurā kāda sastāvdaļa atgādina šādu līkni.
koniska virsma tādu taišņu (veidotāju) ģeometriska vieta, kuras iet caur doto punktu un krusto doto līkni (vadītāju).
pieskare Taisne, kas krusto līkni divos punktos, kuri neaprobežoti tuvojas viens otram.
sekante Taisne, kas krusto līkni divos punktos.
direktrise Taisne, kurai ir tāda īpašība, ka attiecība starp tās attālumu līdz jebkuram dotās līknes (koniskā šķēluma) punktam un attālumu no šā punkta līdz dotam punktam (šķēluma fokusam) ir pastāvīgs lielums.
asimptota Taisne, kurai neierobežoti tuvojas kāds līknes zars, aizejot bezgalībā.
horda taisnes nogrieznis, kas savieno divus kādas līknes punktus.
taisnai Taisni (bez līkumiem, novirzēm).
pārtiešis taisni, nelīkumojot (virzīties).
pārtiešām Taisni, nelīkumojot (virzīties).
pārtieši Taisni, nelīkumojot (virzīties).
pārtiešu Taisni, nelīkumojot (virzīties).
klijkaija Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Stercorariidae"), 2 ģintis, 6 sugas, gk. brūns apspalvojums, spēcīgs, līks knābis, peldpleznas ar nagiem; zog citu putnu iegūto; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas; laupītājkaija.
serpentīns Tas (parasti ceļš), kam ir daudzi līkumi, spirāles forma.
līkmuguris Tas (tāds), kam ir līka mugura.
līkkājis Tas (tāds), kam ir līkas kājas (1).
līkdegunis Tas (tāds), kam ir līks deguns.
pašrakstītājs Tas (tāds), kas automātiski fiksē (ko), piemēram, burtu, ciparu, līkņu veidā.
blīkšķins Tas, kas blīkšķina.
ceļa trase telpiska līkne, ko veido ceļa ass uz zemes virsmas.
centroīda Teorētiska līkne, ko apraksta plakanas figūras plakaniskas kustības momentānais ātrumu centrs.
termogramma Termogrāfa pierakstījuma līkne.
tukšā zarna tievās zarnas vidējais posms, kas atrodas starp divpadsmitpirkstu zarnu un līkumaino zarnu.
tarēšana Tilpuma mēru, svaru, termometru u. c. neelektriskiem mērījumiem paredzētu mērīšanas līdzekļu skalas iedaļas vērtības (vai graduēšanas līknes) noteikšana ar augstākas klases mērīšanas līdzekļiem.
katatrikrotisms Trešā pulsācija sfigmogrammas līknes lejupējā daļā (divi pulsa papildsitieni).
pavadītājtriedrs Trīs savstarpēji perpendikulāru līknes vienības vektoru sistēma, kas veidojas, ja šie vienības vektori iet caur vienu un to pašu līknes punktu un ir vērsti pa līknes pieskari, galveno normāli un binormāli.
vienpārejas tranzistors trīselektrodu pusvadītāju ierīce, kuras voltampēru raksturlīknē ir posms ar negatīvu diferenciālo pretestību - palielinot spriegumu, samazinās strāva; divbāzu diode.
trionfale Triumfējoši; gavilējoši, līksmi.
traškot Trokšņot, līksmot.
jaktēt Trokšņot, līksmoties; rotaļājoties skraidīt, kūleņot, trakot, plosīties.
atbods ūdens uzkrāšanās (līmenim ceļoties), [atbūda]{s:1666}; arī ūdens atsišanās (ledus sastrēguma vai paisuma dēļ, upes līkuma iekšpusē) pret kādu šķērsli un tecēšana pretējā virzienā
Vehandu upe Igaunijā, iztek no Vagulas ezera Veru apriņķī, līkumojot šķērso Pelvas apriņķi, ietek Lemmejerva dienvidu galā.
Pjana Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mordvijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka, garums - 423 km, līkumaina, krastos karsta alas, iebrukumu piltuves.
Mokša Upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju.
Rosoha Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Alazejas kreisā krasta pieteka, garums - 453 km, līkumo pa ezeriem un purviem bagāto Kolimas zemieni, veidojas satekot Iļinjurjahai un Argajurjahai.
Alazeja Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
Medvedica Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 745 km, sākas Pievolgas augstienē, tek pa plašu ieleju, līkumaina.
Silva Upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci.
Konda Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 1097 km, līkumaina gultne, ieleja plaša, daudz purvu un ezeru.
Tima Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 950 km, līkumo pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
Ļinde Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina.
Vaha Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 964 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma centrālo daļu, līkumaina.
Īslīce Upe Latvijā (daļēji), Lielupes kreisā pieteka Bauskas un Jelgavas novados, garums - 70 km (Latvijā 49 km), sākas Lietuvā, kritums - 48 m; Islica; Īslica; Īslīca; Īslīcis (Lietuvā Īslīkis).
meandrēšana Upes gultnes līkumošanās.
maiandrs Upes gultnes līkums jeb serpentīne, ko upe met, tekot pa līdzenumu.
meandrs upes gultnes līkums, kas rodas, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai - uz ieliekto krastu.
uplīcis Upes krasta izliekums, līkums.
joms Upes līkums.
upvija Upes līkums.
serpentines Upju līkumi, kas cēlušies ar sānu eroziju.
grecelis Uz visām pusēm līkumains koks.
lustināt Uzjautrināt, ielīksmot.
uzplišķēt Uzplīkšķināt.
uzvīties Uzvirzīties augšā lokveidā, līkločiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem, uguni).
degunradzīši Vaboļu ģints, tēviņam vidū uz galvas līks atpakaļvērsts rags.
līkāties Vairākkārt pieliekties, noliekties (piemēram, strādājot, meklējot); līkņāties.
lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
lodalēt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni pie kādas virsmas, arī četrrāpus vai stipri salīkušam (parasti ko meklējot, vērojot, noklausoties).
loks Vairāku priekšmetu sakārtojums, arī to kopējā forma, kas atgādina līknes daļu, arī riņķa līniju.
klienis Vājulis, līkkājis; lempis (lamuvārds).
nospārnošana Vaļējas pludināšanas apstākļu uzlabošana upēs, lai novērstu pludināmo kokmateriālu aizķeršanos aiz dažādiem šķēršļiem, īpaši šaurās un līkumotās upēs, kā arī tur, kur upju krasti noauguši ar kokiem un krūmiem līdz pat ūdenslīmenim; izmanto garenvirzienā sasaistītus baļķus.
peļu klijāns vanagu dzimtas klijānu ģints suga ("Buteo buteo", senāk "Buteo vulgaris"), plēsīgs putns ar līku knābi un noapaļotu asti.
līkuža Veca, līka sieviete.
čiekstena Vecs, līks koks.
čiekstene Vecs, līks koks.
ileotīfs Vēdertīfs ar galveno lokalizāciju līkumainajā zarnā.
loks Veidojums (organismā), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
līčot Veidot līkločus (parasti par ceļu, upi).
nolīkāt Veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt; nolīkņāt.
nolīkņot Veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos; nolīkāt.
impulsa moments vektoriāls dinamikas lielums, kas raksturo ķermeni vai daļiņu līklīnijas kustībā spēka laukā; vienas daļiņas impulsa moments ir vienāds ar tās rādiusvektora un impulsvektora vektoriālo reizinājumu; mikrodaļiņu sistēmu (atomu, molekulu u. c.) impulsa moments ir kvantēts lielums; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m^2^/s; kinētiskais moments.
rādiusvektors Vektors, kas iet no elipses vai hiperbolas, parabolas fokusa uz patvaļīgu šīs līknes punktu.
flebogramma Vēnas pulsācijas līkne.
stāvus Vertikāli, bez slīpuma; taisni, bez līkumiem augšup; tā, ka ir mazs slīpums.
binormāle Viena no līknes normālēm, kas ir perpendikulāra tās galvenajai normālei.
pāliņģis Viens grožu līkums (cilpa, kas izveidojas īsi turot garus grožus).
nošmaukšķēties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties.
nošmaukšķināties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties.
nošmaukstēties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties.
nošmaukstināties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties.
ieloks Vieta (parasti meža, upes) līkuma; lokveida izvietojums; ieloce (2).
ieloce Vieta (parasti meža, upes) līkumā; lokveida izvietojums; ieloks (2).
aizstraume Vieta aiz kāda šķēršļa tekošā ūdenī (upē, jūrā), kur nav jūtams vai ir maz jūtams straumes tecējums; straume upes līkumā.
ampis Vieta upē, kas ir platāka un dziļāka nekā tās normālā gultne (sevišķi līkumos).
līkumot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem.
locīties Virzīties ar līkumiem, līkumojot.
apsaliekties Virzīties ar līkumu.
locīties Virzīties ar lokiem, līkumiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
vīties Virzīties ar lokiem, līkumiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
riņķot Virzīties līkloču, bieži mainot virzienu.
līkločot Virzīties līkloču.
līst Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem; virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam.
izliekt Virzoties, arī virzot izveidot (loku, līkumu).
līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līksme (1).
līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību; līksme (2).
līkšņainums Vispārināta īpašība --> līkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
līkumainība Vispārināta īpašība --> līkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
līkumainums Vispārināta īpašība --> līkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
slīkšņainība Vispārināta īpašība --> slīkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
slīkšņainums Vispārināta īpašība --> slīkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vektorgrafika Visplašāk pazīstamais grafisku datu attēlošanas veids, ko izmantojot, datora izvadierīces vektorus attēlo, pa punktiem zīmējot tiem atbilstošas taisnes un līknes.
salikta saroze zāģmateriāla gareniska samešanās vairākos līkumos platajā skaldnē.
fūkoīdi Zaroti nospiedumi vai līkumoti vaļņveidīgi paaugstinājumi arheoloģiskos izrakumos uz slāņu virsmas.
liemenis Zema, mitra vieta, līkšņa 1.
ieliekņa Zema, slapja vieta; pļaviņa starp tīrumiem; ielīksne.
giljošs zīmējums uz banknotēm un vērtspapīriem, kas apgrūtina to viltošanu un ko veido līku līniju pinuma kombinācija.
avosete Zobenknābis, jūrmalas putns sloku dzimtā, lauku baloža lielumā, garām kājām, īlenveidīgu līku knābi un melni baltām spalvām.
hipoīdpārvads Zobpārvads, kas ar koniskiem līkzobu zobratiem pārnes rotācijas kustību starp šķērsām vārpstām.
kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža.
kakažiņa Zvejas rīks, trejbridis - tīkls, kas piestiprināts pie diviem līkiem kokiem un viena taisna.
kakazis Zvejas rīks, trejbridis - tīkls, kas piestiprināts pie diviem līkiem kokiem un viena taisna.
kakažnieks Zvejas rīks, trejbridis - tīkls, kas piestiprināts pie diviem līkiem kokiem un viena taisna.
mizložņputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki putni (masa - 7-15 g) ar tievu, palīku knābi, barojas ar kukaiņiem, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā sastopama 1 suga; mizložņas.
cikste Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts.
čikstiens Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts.
ciksts Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts.

līk citās vārdnīcās:

MEV

lìk