Paplašinātā meklēšana

Meklējam miet.

Atrasts vārdos (134):

Atrasts vārdu savienojumos (8):

Atrasts skaidrojumos (633):

(ne)ķert uz mušpapīra (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
apsmieties (Ne)ļaut sevi apsmiet.
klūpdrāts 10-20 cm virs zemes starp mietiem nostiepta stieple.
šaipīt Aisīt, zobus rādīt, izsmiet.
palikt bez iekšām aizrautīgi smieties.
palikt bez desām aizrautīgi smieties.
iesprauslāties Aizturēti iesmieties.
iesprausloties Aizturēti iesmieties.
nosprauslāties Aizturēti nosmieties.
nosprausloties Aizturēti nosmieties.
smurkšēt Aizturēti smieties.
sprauslāt Aizturēti smieties.
sprauslot Aizturēti smieties.
spurgt Aizturēti smieties.
triekšt Aizturēti smieties.
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
vijoklis Ap mietu aptinušies stādi.
ēpule Apaļš miets ar noasinātu galu.
palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes.
maiska Apiņu miets, maiksts.
izgodāt Apkaunot, izsmiet.
apmietot Aplikt mietus.
belzis Apmēram asi garš miets pie tīkla, iemetņa.
apmietēt Apmietot.
apņirgāt Apņirgt, nicinoši, ņirdzīgi izmiet.
izsuņķēt Aprunāt, izsmiet, gānīties.
aprēkt Apsmiet.
nomiet Apspraust (ar mietiem).
nomietot Apspraust (ar mietiem).
izmiet Apspraust ar mietiem.
apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu); izzobot; izsmiet.
pikets Ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
boslis Ar dzelzi apkalts miets zvejai.
bosts Ar dzelzi apsists miets zvejai.
punculis Ar lupatām aptīts miets dūmvada aizbāšanai.
ģīgāt Ar mieturi kult, sakult (putās).
garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi.
izņirgāt Asi izsmiet, izzobot.
sasmējājs Asprātīgs, jautrs cilvēks, kam patīk smieties, jokoties.
rādīt zobus atklāt zobus smaidā; smaidīt, smieties.
atiezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties.
iezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties.
provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
zedinis Atsevišķs žoga posms, sētas miets, kārts.
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
heleofobija Bailes smieties, bailes no smiekliem.
nourķēt Bakstot, rakņājot (ar mietu), nogrūst.
leucopaxillus Baltmietenes.
rūgtā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus amarus").
sniegbaltā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus candidus").
milzu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus giganteus").
trīskrāsu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus tricolor", syn. "Leucopaxillus compactus").
balziens Balzenis; ragavu daļa, kas savieno divi pretējas mietnes.
mirmināt Bez iemesla smieties.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
izsmējējs cilvēks, kas izsmej, mēdz izsmiet; zobgalis
smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis.
āzēklis Cilvēks, kas mēdz muļķot, izsmiet citus.
vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga.
nokrekstēt Čerkstošā balsī nosmieties.
smējiens Darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1).
nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties.
smējējs Darītājs --> smieties.
piķerēšana Dārzkopībā jauno, uzdīgušo stādiņu pārstādīšana zāļveidīgā stāvoklī, lai izaudzētu bagātu, bārkstainu sakņu sistēmu augiem, kas parastos apstākļos veido gk. mieta sakni.
aisīt Dauzīties, dauzoties smieties.
mietiņš Dem. --> miets.
izsmejošs Divd. --> izsmiet.
naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas.
asklēpijaugi Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi, lakstaugi, retāk koki ar vienkāršām lapām, kas sakārtotas pretēji vai mieturos; \~300 ģintis, >2000 sugas.
skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
krusta zari divi iegareni viena mietura zari vai iegarens zars kopā ar tā paša mietura ovālo vai šķautnes zaru neatkarīgi no tā, vai starp tiem atrodas trešais apaļais vai ovālais zars.
paspurgt Draiski pasmieties.
kukināt Dzeguzes kūkošanai līdzīgi smieties.
graizīt Dzēlīgi izsmiet un pelt.
miestīt Dzīt zemē mietu, zirga piesiešanai.
mēt Dzīt, sist (ko) zemē; miet.
pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses.
hortikulturālisms Ekonomiska sistēma, kas balstās vienkāršā zemkopībā, ko raksturo vienkāršu rīku (piem., stādāmais miets vai kaplis) un līdumu izmantošana.
remontzemēšana Elektroietaises elements, kas normāli pieslēgts spriegumam, savienots ar zemējumietaisi uz remontdarbu izpildes laiku.
ironiskā epitāfija epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
ērģumiete Ērģemietis.
ērģumietis Ērģemietis.
bukšenis Ezerā sadzītu mietu kopums, kur uzkārt zvejas tīklus zvejošanas laikā.
maida Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.
maide Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida.
maigsne Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida.
paegļi Gauri - neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
gricēns Gredzenā savīta rīkste, ko uzmauc sētas mietiem virsgalā, lai tos saturētu kopā.
Hymenostylium recurvirostrum greizknābīša mietvācelīte.
buldriķis Guļžogs no liela izmēra mietiem.
negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga.
iedzimtnieks Iedzimtais, iezemietis.
piemiet Iedzīt (blakus mietam).
sastukāt Iedzīt (mietu).
iedzimtais Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs; iezemietis.
iekrecelēties Iekāsēties, iekrekšķināties; īpatnēji iesmieties.
iebest Iemiet.
ielirkšēties Ieraudāties, ierunāties; iesmieties.
ieķiķināties Iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt.
iesmieties Iesākt smieties un tūlīt pārstāt.
iesasmieties Iesākt smieties.
pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā; iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no ļauna.
ieļirkšēties Iesmietie sīkiem, spalgiem smiekliem.
sasmieties Iesmieties (vairākiem reizē).
iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku).
aizsmiet Iesmieties.
nokrikšķināt Iesmieties.
augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu.
apstigot Iezīmēt visapkārt ar mietiem, stabiem.
apmaidīt Iežogot ar mietiem (pāļiem), nospraust, apspraust ar kārtīm, jauniem kociņiem, zariem, norobežot.
nosmieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties.
izsprauslāties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
izsprausloties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
atsašaipīties Ilgāku laiku, daudz smieties, smaidīt.
atģibt Ilgāku laiku, daudz smieties.
atģibuļāt Ilgāku laiku, daudz smieties.
atsasmieties Ilgāku laiku, daudz smieties.
izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
atrēkt Ilgāku laiku, skaļi smieties.
zvitkāties Ilgi un bez iemesla savstarpēji apsmiet, ņirgāties.
zvitkāt Ilgi un bez iemesla smieties.
iesarēkties Ilgstoši un stipri smieties.
izeršināt Ilgu laiku kaitināt, izsmiet, ķircināt.
kulba Ilkss saliektais gals, ko aizkabina aiz ragavu mietnes vai uzmauc uz ratu ass.
ļirgāties Intensīvi smieties, ņirgt.
irbals Irbulis, mietiņš.
irgt Irgāt, izsmiet, izzobot.
aizīties Ironiski, izaicinoši smieties.
tuļķis Īsi nocirsts puļķis vai miets.
ruņģis Īss mieta gals.
čuka Īss miets.
mietiņš Īss, tievs miets, stienis, ko izmanto par (kā) zīmi.
pasmieties Īsu brīdi, mazliet smieties.
nosmieties Īsu brīdi, vienu reizi smieties.
dvars Izjaucami vārti, kas sastāv no stabos vai starp mietiem iebīdāmām kārtīm.
apkrāmēt Izjokot, izsmiet.
piemēdīt Izmiet, piezobot.
smaiklot Izmiet, zoboties.
pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi; pasmieties (2).
izurķēt Izrakņāt ar nelielu mietu, (koka) iesmu.
bebināt Izsmiet, apsmiet, zoboties.
izšvunkāt Izsmiet, izjokot, izmuļķot.
pienerrot Izsmiet, izjokot, muļķot.
apsasmieties Izsmiet, izzobot kādu.
irgašāt Izsmiet, izzobot; irgāt.
irgnēt Izsmiet, izzobot; irgāt.
irgot Izsmiet, izzobot; irgāt.
apmēdīt Izsmiet, izzobot.
apnest Izsmiet, izzobot.
dasasmieties Izsmiet, izzobot.
izsmeltēt Izsmiet, izzobot.
izvīzēt Izsmiet, izzobot.
nomēdīt Izsmiet, izzobot.
zirgot Izsmiet, izzobot.
uzņem kā govs uz ragiem izsmiet, kaitināt, aprunāt.
muļļāt Izsmiet, muļķot.
ībēt Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt.
īboties Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt.
irgāt Izsmiet, nievāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem).
irgāties Izsmiet, nievāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem).
izlēzāt Izsmiet, nonievāt.
irģēt Izsmiet, ņirgāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem).
iesmiet Izsmiet, padarīt kādu par apsmieklu, apsmiet.
piesasmieties Izsmiet, piezobot.
piešiept Izsmiet, piezobot.
piesmiet Izsmiet, piezobot.
samēdīt Izsmiet, piezobot.
smīdēt Izsmiet, piezobot.
uzzākāt Izsmiet, piezobot.
spīvēt Izsmiet, spītēt; spīvāt.
spīvāt Izsmiet, spītēt.
izasmieties Izsmiet.
izčibināt Izsmiet.
izgnēsēt Izsmiet.
izlēļot Izsmiet.
pārsmiet Izsmiet.
sasmiet Izsmiet.
izlirģēties Izsmieties, izdraiskuļoties.
izasmieties Izsmieties.
izņargoties Izsmieties.
bojs Izsūtāmais zēns; apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
atmiet Izvietot mietus augļu koka zaru atbalstam.
abižot Izzobot, izsmiet; aizvainot, aizskart.
apcelt Izzobot, izsmiet; izmuļķot.
insultēt Izzobot, izsmiet: apvainot, rupji izturēties.
aparvot Izzobot, izsmiet.
izgnēzēt Izzobot, izsmiet.
nozobīt Izzobot, izsmiet.
nozobot Izzobot, izsmiet.
zobīt Izzobot, izsmiet.
Sciadopitys verticillata Japānas širmegle, saukta arī par mieturu vēdekļpriedi.
ķiķināties Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
grigala Kāds, kuram patīk bieži un skaļi smieties.
zvīga Kāds, kurš mēdz skaļi smieties.
uzbraukt augumā kādu apcelt, izsmiet un publiski pazemot; kādu nolamāt vai apcelt, kā ieroci izmantojot tā mīnusus un nepilnības.
izzvaigāties Kādu laiku, pietiekami izsmieties.
iezobot Kādu nedaudz izsmiet.
Paxillus involutus kailā mietene.
Paxillus panuoides kamoleņu mietene.
ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
šasts Kārts, miets; šastrs.
šastrs Kārts, miets.
irba Kārts; miets; klūga.
virpeles Karuselis uz ledus - uz ledū iesaldēta mieta uzvilkts ritenis, kurā iestiprināta gara kārts ar ragaviņām galā.
grīvonkys klūgas ragavu mietņu piestiprināšanai pie saturkokiem.
slāģis koka āmurs mietu iesišanai (piesienot zirgus).
ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam.
urstiķis Koka iesms; miets.
grīzeklis Koka klucītis, ko pierīkoja pie mieta, lai zirgs ganoties nesamudžinātu ķēdi vai virvi.
uds Koka miets tīkla nostiprināšanai selgā.
knūja Koka runga zirga mietiņa iesišanai zemē.
delba Koka vai dzelzs miets; mietiņš zvejas aprīkojuma žāvēšanai.
atstope Koka vai dzelzs plāksne, kas savieno ragavu mietņu (slieču) galus ar uzkalām, lai tie neatstieptos taisni.
bockoki Koki, mieti ar iegriezumiem.
celtniecības lietkoki kokmateriāli, kas atbilst prasībām, kādas valsts standarts nosaka zāģbaļķiem, stabiem, kārtīm, mietiem.
čučkoks Koks, miets (ogļu maisīšanai krāsnī).
čučukoks Koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī); dalbis.
dalbis koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī).
dalbiņš Koks, miets (rakņāšanai, irdināšanai u. tml.).
bodziņa Koks, miets ar paresninājumu abos galos, uz kura uztin no ūdens izvilkta tīkla virvi.
dutka Koks, miets, ar ko dursta, baksta.
drupaļiņa Koks, miets.
dalbs Krāsns kruķis; miets sera irdināšanai rijas ārdos.
noāzēt Krietni nopērt; izsmiet, zākāt.
Dobriņa Ņikitičs krievu biļinu eposā mitoloģizēts spēkavīra tēls, viens no spēkavīru triādes, kurā ietilpst arī Iļja Muromietis un Aļoša Popovičs.
koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
žļodzīt Kustināt (mietu dzenot mitrā zemē), ļodzīt.
īpatnējā siltumietilpība ķermeņa masas vienības siltumietilpība.
langāt Lamāt, izsmiet.
langāties Lamāt, izsmiet.
langot Lamāt, izsmiet.
langoties Lamāt, izsmiet.
zelīt Lamāt, izsmiet.
atzarotnis Lapu koks, kam nozāģēti visi galotnes sānzari un nereti arī pati galotne, lai audzētu uz tā vairāk zaru periodiskai izmantošanai; parasti pēc 3-10 gadiem zarus nocērt žagaru, mietu un maikstu ieguvei.
kradzis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem (arī zarains miets) labības žāvēšanai; kracis; krabiķis.
kracis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem labības vai zirņu žāvēšanai.
nāra Lielāko tiesu zem ūdens augošs un ļoti trausls viengadīglapju augs dzeloņaini robotām, mieturī sakopotām vai iepretim stāvošām lapām, pa vienam novietotiem ziediem.
piezadināt likt (bērnam) daudz smieties.
Lūkumītis Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā.
Lūkumīts Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā.
Lukumiešu ezers Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā.
monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi.
ņirgāties Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties.
noņirgt Ļauni izzobot, izsmiet.
noņirgties Ļauni, nekaunīgi nosmieties (1); noņirgt (1).
noņirgt Ļauni, nekaunīgi nosmieties; noņirgties (1).
ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt; ļauni zoboties.
ņirgt zobus ļauni, nekaunīgi smieties, smīnēt, zoboties.
zmiegt Ļoti daudz bez vajadzības smieties.
nosmiet Ļoti izsmiet.
nosarēkties Ļoti izsmieties, nosmieties.
izzaimot Ļoti nozaimot; ļoti izsmiet.
izzākāt Ļoti nozākāt; ļoti izsmiet.
pilnā mutē ļoti skaļi (runāt, smieties).
pilnā kaklā ļoti skaļi, neapvaldīti (kliegt, runāt, smieties).
pilnā rīklē ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
zviedz kā zirgs ļoti skaļi, nevaldāmi smieties.
plīst no (arī aiz) smiekliem ļoti smieties.
smejas, vai ūku rīdams ļoti stipri smieties.
smejas, vai pie zemes krizdams ļoti stipri, nevaldāmi smieties.
mainenieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
maiņenieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
maininieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
mainis Mainītājs, mietnieks, mijējs.
mainnieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī.
nogrudzināt Māksloti, arī koķeti nosmieties (parasti tīksmē, apmierinājumā).
grudzināt Māksloti, arī koķeti smiet (parasti tīksmē, apmierinājumā).
īpatnējā siltumkapacitāte masas vienības siltumkapacitāte; īpatnējā siltumietilpība.
izmēdīt Mēdot izsmiet.
mekšere Mekše - koka lāpstiņa, mieturis.
atpumpurošana Metode skujkoku, galvenokārt priedes, izaudzēšanai ar bezzarainu stumbru, ik gadu izlaužot galotnē visus sānpumpurus (sākot ar 3. mieturi), līdz koks sasniedz iecerēto augstumu (baļķiem 6-7 m).
mietsgalis Mieta gals; neliels miets.
piemiets Mietam blakus esošs, papildus, atbalsta miets.
plosta arkls mietam līdzīgs, ar dzelzi apkalts baļķēns, ko izmanto plosta pakāpeniskai apturēšanai.
samtainā mietene mieteņu suga ("Paxillus atrotomentosus").
kailā mietene mieteņu suga ("Paxillus involutus").
kamoleņu mietene mieteņu suga ("Paxillus panuoides").
stypyns mietnis, ragavu daļa.
mieta sakne mietsakne.
Setaria verticillata mieturainā sarene.
žukurs Mieturis (miltu putras maisīšanai); mietiņš.
zaru mieturis mieturis.
mieturu ilekss mieturu akmeņozols.
Ilex verticillata mieturu akmeņozols.
Myriophyllum verticillatum mieturu daudzlape.
Fritillaria verticillata mieturu fritilārija.
Hydrilla verticillata mieturu hidrilla.
Malva verticillata mieturu malva.
Mentha x verticillata mieturu mētra.
Polygonatum verticillatum mieturu mugurene.
Plectranthus verticillatus mieturu plektrants.
Salvia verticillata mieturu salvija.
mietēt Mietus likt; miet (1); uzspraust mietā.
greizknābīša mietvācelīte mietvācelīšu suga ("Hymenostylium recurvirostrum"), Latvijā aizsargājama.
Leucopaxillus giganteus milzu baltmietene.
vējmietiņš Miršu rindas augu dzimta ("Lythraceae"), kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas; vējmietiņaugi.
vējmietiņaugi Miršu rindas dzimta ("Lythraceae"), kokaugi un lakstaugi (mērenajā joslā) ar veselām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; vējmietiņš.
lavsonija miršu rindas vējmietiņu dzimtas augu ģints ("Lawsonia"), ziedaugi, izplatīti gk. tropu joslā.
bezakotu lavsonija miršu rindas vējmietiņu dzimtas tropu augu suga ("Lawsonia inermis"), kuras augļus izmanto hennas izgatavošanai.
oāze Mitrumietilpīgs porains materiāls, ko izmanto floristikā ziedu kompozīciju veidošanai.
oāzis Mitrumietilpīgs porains materiāls, ko izmanto floristikā ziedu kompozīciju veidošanai.
ākstīt Muļķot, apsmiet.
ākstināt Muļķot, nerrot, āzēt, apsmiet.
nerrāt Muļķot, zobot; izsmiet.
stegļi Nagleņziežu ģints ("Spergula") ar svabadām (nesaaugušām) kauslapiņām, diegveidīgām lapām - pa vairākām kopā mieturī, baltiem ziediem.
irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties.
rencelēt Nedabiski smieties.
apirgāt Nedaudz izsmiet, izzobot.
tožāt Nedroši, sīkiem soļiemiet (par bērnu).
kraipīties Neglīti, nepieklājīgi smieties.
ņarkstītiies Negodīgi smieties.
mirgi Nēģu zvejas ierīces mieti.
pazviegt Neilgu laiku smieties skaļā balsī.
gailene Neīstā gailene - negailene, mieteņu dzimtas ģints.
gauri Neļķu dzimtas ģints ("Spergula"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles), \~5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
kazulis Neļķu dzimtas viengadīgs lakstaugs ("Spergula arvensis") ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles); gauri.
sasaturēties Nepadoties; neļaut sevi izmuļķot, apsmiet.
klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml).
aisīties Nerātni un ņirdzīgi smieties.
afonogēlija Nespēja skaļi smieties.
ievērot klusumu netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
ģiezties Nevietā smieties par otra nelaimi.
žļirkstēt Nevietā, nelaikā smieties.
aizekls Nicīgs apzīmējums tādam, kas pārāk mīl smieties.
žibņot Nievājoši izsmiet.
gvalzāt Nievājoši smieties, ņirgāties, izsmiet.
paugāt Nievāt, izsmiet.
piketāža Nivelēšanā - punktu izvēle dabā un iezīmēšana ar mietiņiem.
čača No egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst.
čačis No egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst.
kaudzlāva No mietiem un zariem veidots kaudzes pamats; kaudžlāva.
kaudžlāva No mietiem un zariem veidots kaudzes pamats.
bingalis Nodedzis pagales jeb mieta gals, kas mētājas pa pagalmu.
piesmoķēt Nopelt, apsmiet.
izpulgot Nopulgot, laupīt godu, piesmiet, izvarot.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
samietot Norobežot ar mietiem (zemes gabalu).
nozviegt Nosmiet skaļā balsī; nozviegties(2).
nosmiet Nosmieties (1).
nozviegties Nosmieties skaļā balsī.
nosasmieties Nosmieties; arī stipri smieties.
maidīt Nospraust maidus, arī dzīt pāļus un mietus.
aizsprūdot Nosprostot, noslēgt; ar mietiņu aizgriezt ciet, aiztaisīt; agrāk, kad nebija pogu, ar koka puļķīšiem aiztaisīja bikses.
samietot Nostiprināt ar atbalsta mietiem.
izņirgt Ņirdzīgi izsmiet.
nirgoties ņirgt, smieties ar pārgrieztu seju.
nergot Ņirgt, smieties ar pārgrieztu seju.
nozobīties Padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku).
nozoboties Padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku).
pazirgoties Pajokoties, arī pazoboties; skaļi pasmieties.
lirģēties Paklusā, pasmalkā balsī smieties; arī niekoties.
lirkšēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet, arī runāt.
ņiukstēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet; arī spiegt.
sazobot Pamatīgi izsmiet.
paākstīt Pamuļķot; neilgu laiku, mazliet apsmiet.
sasmīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties.
iesmīdināt Panākt, ka (kāds) sāk smieties.
uzsmīdināt Panākt, ka sāk smieties.
verbēna Panātru rindas augu dzimta ("Verbenaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas, \~100 ģinšu, \~2600 sugu gk. tropos un subtropos.
plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs.
salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī.
sasmiet Par dažādiem (daudziem) tematiem smieties.
pārsmieties Pārāk daudz smieties; ļoti izsmieties.
irgnāt Pārāk daudz smieties.
irgnāties Pārāk daudz smieties.
zvigaļāt Pārmērīgi smieties, zviegt.
zvigāt Pārmērīgi smieties, zviegt.
žvigāt Pārmērīgi smieties, zviegt.
zviguļot Pārmērīgi smieties, zviegt.
no (arī aiz) smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt pārsmieties.
aprēkties Pārsmieties.
pārsasmieties Pārsmieties.
apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
izlampāt Pārvarēt, pārsist, izsmiet, kādu izzobot.
pasmiet Pasmieties (1).
pasašaipīties Pasmieties, pazoboties.
parēkt Pasmieties.
pasasmieties Pasmieties.
filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
kapustņiks Pašdarbniecisks komisks uzvedums, kurā izsmietas vietējās negācijas un netikumi; sākotnēji vārds apzīmēja jautru pasēdēšanu aktieru kompānijā, mielojoties ar kāpostu pīrāgiem.
parādīt knipi paust necieņu, izsmiet, apkaunot.
sabakarēt Pavest (meiteni), piesmiet.
pašvunkāt Pazobot, izsmiet.
uzsmiet Pazobot, izsmiet.
pajokot Pazoboties, arī pasmieties (par kādu).
pajokoties Pazoboties, arī pasmieties (par kādu).
klabate Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce.
klaburis Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce.
spunda Pie tačiem lietojams ķīlis no šķelta mieta.
piemiete Piemiets.
pozitīvs ģeotropisms piemīt saknēm, sevišķi mietsaknēm.
mietināt Piesiet (piem., govi) pie mieta ganībā.
pielopot Piesmiet, izjokot.
izspiest smieklu Piespiest sevi iesmieties; negribīgi, liekuļoti iesmieties.
izķekoties Pietiekami blēņoties, dzīt muļķīgus jokus, izsmieties.
piketmietiņš Pikets 2(2) - ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
balzenis Pretējo slieču mietnes savienojums, saistījums (ragavām, kamanām).
stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu; divžuburains miets.
mēdāt Rādīt mēli, izsmiet, apsmiet; stostīties.
mēdāties Rādīt mēli, izsmiet, apsmiet; stostīties.
smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
krētīties Radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku); krēkt.
krēkt Radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku).
airīt Rādīt, ņirgt zobus, smieties.
aploks Ragavu daļa - koks, kas savieno pretējo slieču mietnes.
atstulpe Ragavu detaļa - dzelzs stienis, kas savieno ragavu slieces uzliekto galu ar pirmo mietni.
izkulas Ragavu detaļa - gareniskā virzienā novietotie koki, kas sasaista mietnes; sānkoki.
balzene Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
balzienis Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
balzinis Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
balzins Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
baļzonis Ragavu detaļa - šķērskoks, kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
ūzkale Ragavu detaļa, kas satur kopā ragavu mietnes.
uzkala Ragavu detaļa, kas savieno vienas ragavu puses mietnes.
uzkava Ragavu detaļa, kas savieno vienas ragavu puses mietnes.
stibene Ragavu mietne.
stipens Ragavu mietne.
stibenes Ragavu mietnes.
stibeņi Ragavu mietnes.
stibiņi Ragavu mietnes.
krēsls ragavu sastāvdaļa - iekšpusē pie mietnēm piestiprināta izliekta balsta dzelzs.
feļetons Raksts, kurā izsmietas negatīvas parādības, kritizētas konkrētas personas; attiecīgais publicistikas žanrs.
atsmieties Reaģēt (uz ko) ar smiekliem; atsmiet.
atsmiet Reaģēt (uz ko) ar smiekliem; atsmieties.
iemieties Refl. --> iemiet; tikt iemietam.
žoķeris Rīks, miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai.
piegrieznis Rīkste ar ko piegriež kārti pie mietiem.
begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis.
miešķis Rubiju dzimtas ģints ("Asperula"), augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
krustmadara Rubiju dzimtas ģints ("Cruciata"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu, četršķautņainu stublāju, lapas mieturos pa 4, Eiropā 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
madara Rubiju dzimtas ģints ("Galium"), lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
Leucopaxillus amarus rūgtā baltmietene.
ģēļot Runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt.
ģēļoties Runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt.
pīkstēt Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
iekužāties Rupjā balsī skaļi iesmieties.
iekužoties Rupjā balsī skaļi iesmieties.
ķēzīt Rupji lamāt, ķengāt; izsmiet, aprunāt.
parādīt pigu rupji, nievājoši noraidīt, izsmiet, piemānīt kādu, izjaukt nodomāto, atteikt kādam.
nokost sev vai mēli saka, ja ļoti gribas smieties, bet jāsavaldās.
no panckām ārā saka, uzsverot nosodījuma, izsmiekla augsto pakāpi, intensitāti; parasti savienojumā ar lamāt, lādēt, zobot, smiet.
Grīneizera likums sakarība, kas izsaka, ka cietvielas termiskās izplešanās koeficienta attiecība pret siltumietilpību, ja tilpums ir pastāvīgs, nav atkarīga no temperatūras.
bārkšu sakne sakne, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes; piesakne ap mietsakni; bārkšsakne.
izplūst smieklos sākt stipri smieties.
aizkāršot Salikt mietus, kārtis, nosprostot ar mietiem.
aizkārtīt Salikt mietus, kārtis, nosprostot ar mietiem.
samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
Paxillus atrotomentosus samtainā mietene.
zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
rupatene Sārmene ("Stachys") - lūpziežu dzimtas divdīgļlapju augu ģints, lakstaugi, puskrūmi un krūmi ar robotām lapām, ziediem lapu padusēs neīstos mieturos, auglis - riekstiņu skaldauglis.
smidzināt sasmīdināt, likt smieties.
maika Savienojumā "zirgu maika" - zirgu mietnieks.
smietin savienojumā ar "smiet(ies)" formām izska šīs darbības pastiprinājumu.
smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
barbars Senajiem grieķiem cilvēks, kas nav grieķis; senajiem romiešiem - cilvēks, kas nav grieķis vai romietis.
ķērpas Sētas mieti.
slitāji Sētas mieti.
stadaigas Sētas mieti.
stirstes Sētas mieti.
slitainis Sētas miets, zediņš.
slitenis Sētas miets, zediņš.
stadags Sētas miets; gulsētas koks.
luksts Sētas miets.
slits Sētas miets.
stādags Sētas miets.
stādaiga Sētas miets.
stādaiks Sētas miets.
stādeiga Sētas miets.
statinis Sētas miets.
stāvdaigs Sētas miets.
stāvkocis Sētas miets.
stēdags Sētas miets.
vabda Sētas miets.
vieba Sētas miets.
birģeris sīkpilsonis, mietpilsonis; birģelis.
birģelis sīkpilsonis, mietpilsonis; birģeris.
siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumietilpība.
mietnēt Sist ar mietu.
mietot Sist ar mietu.
mietēt Sist, pērt; miet (2).
miet Sist, pērt; mietēt.
zviegt Skaļā balsī smieties.
ierēkties Skaļā, skarbā balsī ierunāties, iesmieties, iekliegties.
izrēkties Skaļā, skarbā balsī izkliegties, izsmieties.
norēkties Skaļā, skarbā balsī nosmieties, arī nokliegties.
rēkt Skaļā, skarbā balsī smieties, arī kliegt.
zirgoties Skaļi (arī ironiski) smieties, arī zoboties.
izzirgoties Skaļi izsmieties; izjokoties, izālēties (parasti rupji, aizskarot citus).
kacināt Skaļi smiet.
ļirgāt Skaļi smieties, ņirgt.
ļirgot Skaļi smieties, ņirgt.
irgt Skaļi smieties; skaļi smejoties, zoboties.
ģeibuļot Skaļi smieties.
klidzīt Skaļi smieties.
krecinēt Skaļi smieties.
zvadzināt Skaļi smieties.
žvigot Skaļi un bezjēdzīgi smieties; aizraudamies smieties (par bērnu).
zvigoties Skaļi un bezjēdzīgi smieties.
rēvelēt skaļi un ilgi raudāt vai smieties.
nokrecelēties Skaļi vai ironiski nosmieties.
krecelēt Skarbi smieties.
mietris Slieces virsdaļas balsts (ragavām, kamanām); mietne.
noskļaubt Slīpi nogriezt, izveidot mieta aso galu.
urķis Smails, parasti tievs, priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis (1); miets.
nosmiet Smejoties noteikt, pateikt; nosmieties (2).
ļirkšēt Smiet sīkiem smiekliem.
nosmiet Smiet un pārstāt smiet.
šaipīties Smiet; smejot koķetēt, amizēties.
lēļot Smiet.
smiet Smieties (1).
smiet Smieties (3).
ierēkt Smieties (par ko).
zvigāties Smieties (zobgalīgi).
krekšķīgi smieties smieties ar krekšķošām skaņām.
zvīgāt Smieties bez iemesla.
zvīgot Smieties bez iemesla.
atsmieties Smieties ilgi, līdz apnikumam.
ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
uzsmieties Smieties kādam.
smieties bārdā smieties pie sevis (parasti neticot kam, neuztverot ko nopietni).
jozēt Smieties, izsmieties.
vākstēties Smieties, klaigāt, ālēties.
ļirkšķēt Smieties, ņirgāties.
ļirkstēt Smieties, ņirgāties.
šiepņāt Smieties, smīkņāt.
šiepņāties Smieties, smīkņāt.
āzēt Smieties, zoboties (par kādu).
āzēties Smieties, zoboties (par kādu).
gruģināt Smieties.
smiekaļāt Smieties.
smiekuļot Smieties.
zvaigaļāt Smieties.
zvīgāties Smieties.
Leucopaxillus candidus sniegbaltā baltmietene.
kritiskās parādības specifiskas parādības, kas rodas otrā veida fāžu pāreju rajonā: vielas saspiežamības palielināšanās tvaika un šķidruma līdzsvaram kritiskā punkta tuvumā; magnētiskās uzņēmības un dielektriskās caurlaidības palielināšanās Kirī punkta tuvumā, siltumietilpības anomālija hēlija pārejas punktā uz supratekošu stāvokli u. c.
mitrumkapacitāte Spēja uzsūkt, uzkrāt mitrumu noteiktā pakāpē; mitrumietilpība.
tosols spēkratu motoru dzeses šķidrums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stigrību, augstu siltumietilpību un mazu iztvaikotspēju. Krievijā ražots antifrīzs.
špurkt Sprauslāt, aizturēti smieties.
iespurgties Spurdzot iesmieties.
nospurgties Spurdzot nosmieties; nospurgt (4).
nospurgt Spurdzot nosmieties; nospurgties.
allis Stabs, miets purvā.
staipekļaugi Staipekņu rindas izospori paparžaugi ar zarotu, parasti garu, ložņīgu vai pacilu, nokarenu, reti vienkāršu vertikālu, parasti daudzgadīgu pilnu stumbru, kam dakšoti zarotas saknes un sīkas lancetiskas vai īlena un zvīņas veida, spirāles un mieturos kārtotas lapas.
stādaiķi Stāvkoku žoga mieti.
stadaiņi Stāvkoku žoga mieti.
stādadzis Stāvkoku žoga miets.
stādegs Stāvkoku žoga miets.
maikste Stigmiets.
nomietnēt Stipri nopērt, iekaustīt (ar mietu, koku).
ģībt Stipri smieties.
ģibuļāt Stipri smieties.
zviegāt Stipri smieties.
smejas, vēderu turēdams stipri, nevaldāmi smieties.
kakažiņa Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes.
kakazis Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes.
kakažnieks Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes.
antifrīzs Šķīdums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stingrību, augstu siltumietilpību, niecīgu iztvaikotspēju.
siltumietilpīgs Tāds, kam ir liela siltumietilpība.
mietveida Tāds, kam ir mieta forma, veids.
mieturveida Tāds, kam ir mietura (1) forma, veids.
sāns Tāds, kas atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
provinciāls Tāds, kas ir atpalicis (parasti sabiedriski politiskajā dzīvē); tāds, kam ir sīkas, mietpilsoniskas intereses.
skanīgs Tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties; tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss.
skaļš Tāds, kas mēdz daudz, spēcīgā balsi runāt, arī smieties, dziedāt u. tml.
smējīgs Tāds, kas smejas; tāds, kas mēdz bieži smieties.
nojokoties Taisīt jokus, pasmieties par jokiem.
asinszāļaugi Tējasaugu rindas dzimta, koki, krūmi, lakstaugi ar vienkāršām, pretēji vai mieturī sakārtotām lapām; \~50 ģintis, 900 sugas.
politropisks process termodinamisks process, kas noris, nemainoties sistēmas siltumietilpībai.
jeikste Tieva, gara kārts, apiņu miets, makšķeres kāts.
jeiksts Tieva, gara kārts, apiņu miets, makšķeres kāts.
virbs Tīkla zvejas piederums, miets pie bojas.
ūdensmēris Ūdens mēris, elodejas - vardukšņaugu (sīklēpu) dzimtas ģints, lapas sīkas (līdz 2 cm garas), smalkzobotas, pa 3 kopā mieturī, zem ūdens, ziedi (ja ir) sīki, rožsārti, gariem kātiem.
kares Uz rāmjiem vai mietiem nostiprinātas kārtiņas, dzelzs stienīši vai stiepules, kur pārkar zivis apžāvēšanai un kaltēšanai.
nošļaukt Uzasināt (mietam vai kaudzei galu).
vabda Vaba - miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai.
zvaigāt Vairākkārt smieties (parasti skaļi, arī bezjēdzīgi).
zvaigaļot Vairākkārt smieties.
piegriezenis Valgs, ar ko piestiprina (ragavu) ilksi pie mietnes.
žukarēt Vārot maisīt biezputru ar mieturi.
lythrum Vējmietiņi.
lythraceae Vējmietiņu dzimta.
kufeja Vējmietiņu dzimtas ģints ("Cuphaea"), dekoratīvi augi ar maziem sarkaniem cauruļveida ziediem ar dzeltenu malu.
pelcītis Vējmietiņu dzimtas ģints ("Peplis"), nelieli viengadīgi lakstaugi, ziedi nelieli, divdzimumu ar divkāršu apziedni un paplašinātu ziedgultni, auglis - lodveida pogaļa; 4 sugas, Latvijā - 1 suga.
lytrum Vējmietiņu dzimtas ģints.
vītolu vējmietiņš vējmietiņu suga ("Lythrum salicaria")
vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
vardukšņaugi Viengadīglapju dzimta, ūdensaugi ar zobenveidīgām, dzeloņzobotām lapām peldošā pudurī vai blietējādām lapām mieturī, vai sirdsveidīgām apaļām, garkātainām peldlapām, un ar baltiem vai sārtiem ziediem.
koris Vienlaicīgi, reizē (piemēram, runāt, kliegt, smieties).
vabiņa Viens no mietiem tīklu žaušanai.
vietinieks Vietējais, iezemietis.
balziens Vīksnas vai ievas vica, ar ko sasēja ragavām pretējās slieču mietnes.
apgrieziens Virve, ar kuru ilksis piestiprina pie ragavu slieces (mietnes).
dasatīties Virzoties riņķveida, satīt virvi, ķēdi, piemēram, ap mietu (par piesietu dzīvnieku).
reproduktīvais materiāls visi meža atjaunošanai izmantojamie kokaugu ģeneratīvās un veģetatīvās pavairošanas izejmateriāli: sēklas, sējeņi, stādi, dižstādi, spraudeņi, mietņi, stādeņi.
mitrumietilpīgums Vispārināta īpašība --> mitrumietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
sakņu sistēma visu viena auga sakņu kopums, kurā var būt galvenā sakne (attīstās no dīgļsaknes), sānsaknes (atzarojas no galvenās saknes) un piesaknes (attīstās gk. no stumbra apakšdaļas); ir 2 sakņu veidi — mietsakne un bārkšsakne.
vijenes Vītolu vējmietiņš ("Lythrum salicaria").
Lythrum salicaria vītolu vējmietiņš.
žebi Zaraini mieti, kurus lieto pie ķirpu jeb stirpu taisīšanas.
žabārklis Zarains mietiņš, ko piesprauž pie zirņu stādiem, lai tiem būtu pie kā pieķerties.
žēpers Zarains miets, sprungulis.
žebers Zarains miets, uz kā žāvēt graudaugus.
čačas Zārds; miets ar šķērskokiem.
žamburs Zarots miets, kur āboliņa vai zirņu augiem balstīties.
skadiņš Zediņš, sētas miets.
krabiķis Zemē iedzīts zarains miets, uz kā laukā žāvē labību.
žalons Zemē iesprausts miets virziena rādīšanai ģeodēziskos darbos.
zemētājtīkls Zemējumietaises daļa, kas ietver zemētājus un savienojumus starp tiem.
kapčs Zemes gabala robežpunkta zīme - konusveida zemes vai akmeņu kopiņa ar mietu vidū.
kupica Zemes gabala robežpunkta zīme - konusveida zemes vai akmeņu kopiņa ar mietu vidū.
Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju.
klupinātājs Zems stiepļu žogs uz īsiem mietiem, kur stieples nostiprinātas uz mietu galiem pa divām, vienu nostiepjot un otru atstājot vaļīgu, lai veidotos cilpas.
palēcīte Ziemciešu dzimtas ģints ("Orthilia"), augs ar koksnainu stumbru, lapām mieturveida pušķos, baltiem vai zaļganiem ziediem.
krecelēties Zināmā (nepatīkamā, blējošā) veidā smieties.
rīkstiņš Zirņu stāda atbalsta mietiņš.
izzobot Zobojot nopelt; izsmiet.
vilkt uz zoba zobot, izsmiet, ķircināt.
nerrot Zobot, izsmiet.
nēsāt Zobot, izsmiet.
gnēsēt Zoboties, apsmiet.
jokot Zoboties, arī smieties (par kādu).
jokoties Zoboties, arī smieties (par kādu).
nerroties Zoboties, smieties (par kādu).
smiet Zoboties; smieties (2).
šķilu žogs žogs, kas veidots starp mietu pāriem ieslīpi sakraujot šķilas, kas plēstas no egļu vai priežu baļķiem.
žākars Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai.
žākurs Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai.
zoķeris Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai.

miet citās vārdnīcās:

LLVV

miet

MEV

mìet