Paplašinātā meklēšana
Meklējam noska.
Atrasts vārdos (59):
- noska:1
- noska:2
- knoska:1
- noskaņa:1
- noskart:1
- noskats:1
- Manoska:1
- noskabīt:1
- noskalas:1
- noskalāt:1
- noskalot:1
- noskanēt:1
- noskaņot:1
- noskapēt:1
- noskarāt:1
- noskaris:1
- noskatīt:1
- noskaujš:2
- noskaujš:1
- noskaust:1
- noskaidāt:1
- noskaitīt:1
- noskaldīt:1
- noskalpēt:1
- noskandēt:1
- noskapīns:1
- noskarots:1
- noskaidrāt:1
- noskaidrēt:1
- noskaidrot:1
- noskalināt:1
- noskapstēt:1
- noskaudīgs:1
- kopnoskaņa:1
- noskaisties:1
- noskalāties:1
- noskalojums:1
- noskalošana:1
- noskaloties:1
- noskandināt:1
- noskanēties:1
- noskaņojums:1
- noskaņoties:1
- noskarāties:1
- noskatīties:1
- noskaidrināt:1
- noskaldīties:1
- Fenoskandija:1
- pamatnoskaņa:1
- noskaidrēties:1
- noskaidrojums:1
- noskaidroties:1
- noskalināties:1
- noskapstīties:1
- Fennoskandija:1
- nenoskatīties:1
- noskarbalāties:1
- kopnoskaņojums:1
- pašnoskaņošanās:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (498):
- nozvākšēt (Krītot) dobji noskanēt.
- adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
- kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu.
- makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē
- uzbrucīgs Agresīvi noskaņots, gatavs uzbrukt.
- dumpot Aicināt uz dumpi 1; radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
- kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai.
- izmaksu un ieguvumu analīze analīze, kuras uzdevums ir noskaidrot projekta, pirkuma vai kāda cita līdzekļu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu
- portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai
- fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās
- atmosfēra apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u.tml.
- gaisotne Apkārtējie apstākļi, situācija, ko raksturo noteikts psiholoģiskais noskaņojums; ar izjūtām uztverama apkārtējo cilvēku savstarpējo attiecību radīta garīgā vide.
- apstrāvot Apņemt, aptvert, pārņemt (par idejām, jūtām, noskaņām u. tml.).
- apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
- no galvas līdz kājām aptverot visu augumu, viscaur (noskatīt u. tml.)
- zaveklīgs Ar buršanu, noskaušanu saistīts.
- pārliecināties ar mērķtiecīgu darbību pārbaudīt, uzzināt, noskaidrot (ko)
- izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas institūcijām.
- papildizziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu papildu noskaidrošana.
- konsīlijs ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē
- atskaitīt Atbildēt no galvas (iemācīto); noskaitīt.
- sagatavošanās atbilstoša noskaņojuma, attieksmes radīšana sevī (gaidāmam notikumam, situācijai)
- atbalss Atcere (par kādiem notikumiem), tās izraisītā noskaņa.
- uaterklozets Atejas vieta, kur netīrumus noskalo projām ar ūdeni.
- pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
- pārteikt Atkārtoti noskaitīt.
- atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu).
- izrādīties Atklāties, noskaidroties.
- pierādīties Atklāties, noskaidroties.
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru
- atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (jautājumu, problēmu u. tml.).
- Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns
- Pokaiņu senvieta atrodas Pokaiņu mežā, \~14 km uz rietumiem no Dobeles, tajā ir vairāki tūkstoši akmeņu krāvumu, kuru izcelsme nav noskaidrota
- dipt Atskanēt, noskanēt.
- noklaikšēt Atskanēt, noskanēt.
- noklārēties Atskurbt; noskaidroties.
- augsnes analīze augsnes īpašību un sastāva noskaidrošana augsnes izpētes, vērtēšanas un kartēšanas nolūkos
- mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks.
- šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns.
- šurs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa lirisku noskaņojumu.
- segjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa mīlas jūtas.
- čargjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa satraukumu.
- bajatišizars Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa skumjas.
- rastrs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa spirgtuma sajūtu.
- humajuns Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa visdziļākās bēdas, dziļākas nekā izraisa šušters.
- ārējā ballistika ballistiskas daļa, kurā noskaidro nevadāmu šāviņu kustības likumsakarības gaisā
- Zelta bumba balva Eiropas labākajam futbolistam, ko noskaidro franču žurnāla "France Footbol" veiktā daudzu pasaules valstu futbola žurnālistu aptaujā
- vieglais temperaments bērnu un zīdaiņu temperamenta tips, kam raksturīga regularitāte, viegla adaptēšanās jaunās situācijās un un caurmērā pozitīvs noskaņojums
- biržas mākleris biržas kalpotājs (operāciju brokers), kurš biržas sanāksmē noskaidro pieprasījumu un piedāvājumu un reģistrē darījumus
- IFO indekss biznesa vides noskaņojuma indekss, ko gatavo Minhenes universitātes Tautsaimniecības pētījumu institūts sadarbībā ar citām organizācijām
- noblisināt Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
- noblisināties Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties.
- nobolīt Bolot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
- nobolīties Bolot acis, īsu brīdi noskatīties.
- priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
- sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis; veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
- raudzīties (arī skatīties) šķībi būt nelabvēlīgi noskaņotam
- skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi) būt nelabvēlīgi noskaņotam
- noskrandāties Būt noskarandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs.
- atskaidrot Būt par cēloni, ka noskaidrojas (apziņa, domāšana).
- urķēties pakaļ censties noskaidrot
- meklēt pakaļ censties noskaidrot (ko notikušu)
- pakaļmeklēties Censties noskaidrot (ko notikušu).
- skaidrošana centieni noskaidrot kādas dabiskas norises cēloni, izmantojot materiālās pasaules likumus un novērojumos gūtos konstatējumus; cenšanās izprast
- selenometionīns CH3SeCH2CH2CH(NH2)COOH, metionīns, kurā selēns aizstāj sēra atomu; radioaktīvo izotopu (75Se) lieto testos, kuros noskaidro metinīna metabolismu audos.
- masageti Ciltis, kas, pēc sengrieķu autoru ziņām, dzīvoja Aizkaspijā un Piearālā; to etniskā izcelsme nav noskaidrota.
- Ligustrum tshonoskii Čonoska ligustrs.
- apgaismošana Darbība --> apgaismot (2); izskaidrošana; noskaidrošana.
- stažēšanās Darbs specialitātē noteiktā pārbaudes laikā, lai noskaidrotu pretendentu piemērotību štata amatam.
- izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
- mēģināt Darīt (ko), lietot (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
- pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
- izdebatēt Debatējot noskaidrot.
- defektācija Defektu, nepilnību noskaidrošanas procedūra.
- majungazaurs Dinozauru klases dzīvnieks, vienīgais, par kuru droši zināms, ka tas ēda sugasbrāļus, bet nav noskaidrots, vai pats arī tos nogalināja, dzīvoja tagadējā Madagaskarā pirms apmēram 70 miljoniem gadu.
- izdiskutēt Diskutējot noskaidrot.
- blunkšēt Dobji noskanēt (par troksni, kas rodas kādam smagam priekšmetam iekrītot ūdenī).
- žvaukšķēt Dobji noskanēt; žvaukšēt.
- nobunkšķēt Dobji noskanēt.
- nosīpēt Dobji noskanēt.
- nozvakšēt Dobji noskanēt.
- žvaukšēt Dobji noskanēt.
- žvankstēt Dobji skanēt, noskanēt.
- kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
- saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāju (kādā vai kādos jautājumos).
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā); šāda starptautiska konference.
- parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu); izrādīt (3).
- samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- kollēģiālitāte Draudzīgs noskaņojums starp darba biedriem; koleģialitāte.
- drūma Drūms noskaņojums, šausmas.
- greits Dusmīgs, nikns; īgns; noskaities.
- elēģija Dzejolis ar skumju noskaņu.
- nozvanīt Dzidri noskanēt.
- nodzilkstēt Dzinkstoši noskanēt.
- sajūta Emocionāls stāvoklis, noskaņojums, pārdzīvojums; izjūta (1.1).
- neuri Etniskā ziņā sīkāk nenoskaidrota cilts, kas ap 5. gs. p. m. ē. pēc Hērodota ziņām dzīvojusi uz ziemeļiem no skitu zemes, citu antīko autoru darbos minēti līdz mūsu ēras 5. gs.; pēc kādas hipotēzes tie varētu būt seno baltu priekšteči.
- atbilde Fakti, dati, sakarības, kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
- attaisnojošie pierādījumi faktiskie dati, kuri konstatē apstākļus, kas noliedz personas līdzdalību noziegumā vai noskaidro atbildību mīkstinošus apstākļus
- almohadi Fanātiski noskaņotas musulmaņu ciltis Ziemeļāfrikā, kas 12. gs. iebruka Spānijā pēc kristiešu mēģinājuma atkarot Spāniju no musulmaņiem.
- destrukcija filozofisko postulātu pamatu noskaidrošana (viens no M. Heidegera fundamentālās ontoloģijas centrālajiem jēdzieniem)
- intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu kārta, konteksts, pieturzīmes.
- svēdrēties Gaišoties, noskaidroties (par debesīm).
- pamatnoskaņa Galvenā, nozīmīgākā noskaņa (mākslas darbā).
- jutoņa Garastāvoklis, noskaņojums.
- oma Garastāvoklis, noskaņojums.
- noglūnēt Glūnoši noskatīties.
- īrisiespiedums Grāmatrūpniecībā saules spektram līdzīgs iespiedums dažādās krāsu noskaņās.
- nograndēt Grandot noskanēt.
- nograndīt Grandot noskanēt.
- ūdenserozija Gravu veidošanās vai augsnes vienlaidu noskalošanās.
- nožmīkstēt Greizi noskatīties.
- dialēliskā krustošana ģenētiskās analīzes metode: pētījamās līnijas vai šķirnes krusto savā starpā visās iespējamās kombinācijās un analizējot pēcnācējus noskaidro pētījamo līniju un šķirņu ģenētiskās īpašības, specifisko un vispārīgo kombinatīvo spēju, gēnu mijiedarbības efektus u. c.
- karotāža Ģeofizikālu un ģeoķīmisku pētījumu komplekss urbumos atsegto iežu sastāva un uzbūves noskaidrošanai.
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
- ģeopsiholoģija Hipotētiska bioģeogrāfijas, resp. antropoģeogrāfijas nozare, kas pētī reālās ģeogrāfiskās apkārtnes ietekmi uz dzīvu organismu, resp. cilvēka centrālām psihiskām funkcijām jeb dvēseli un cenšas izprast radīto noskaņojumu.
- autokino Iebraucamais kino, kurā izrādes noskatās sēžot automašīnā.
- izķaupēties Iedomāties, noskaņoties.
- urķēties Iedziļinoties, pētījot censties noskaidrot; arī urbties (3).
- demogrāfiskie apsekojumi iedzīvotāju aptaujas ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju sastāvu un demogrāfisko uzvedību
- nākt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, sākt aptvert, kur kādu meklēt, kā noskaidrot vajadzīgo
- apcelēt Iemantot (kāda) simpātijas (noskaņot labvēlīgi, darīt vēlīgu).
- apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
- prolūvijs Iežu sadēdēšanas produktu kopums, kuri ir noskaloti no kalniem, pauguriem, nogāzēm un nogulsnējušies to pakājēs.
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- vērošana Ilgstoša skatīšanās (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- Jakšasi Indiešu mitoloģijā - dievišķas būtnes, kas piedzima vienlaikus ar rakšasiem, bet atšķirībā no tiem ir noskaņoti pret cilvēkiem labvēlīgi.
- autentifikācijas informācija informācija, kuru izmanto, lai noskaidrotu, vai lietotājs ir tā persona, par kuru viņš uzdodas
- intimitāte Intīmas attiecības, noskaņojums, raksturs.
- hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus
- lemšana īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu
- nograut Īsu brīdi, vienu reizi spēcīgi, dobji, nevienmērīgi noskanēt.
- izpētīt Izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
- nopētīt Izdibināt, noskaidrot pēc ārējam pazīmēm, izpausmēm (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
- fīlings izjūta, noskaņojums, garastāvoklis
- noplaikšķināt Izkliedēties (par mākoņiem), noskaidroties (par debesīm vai drūmu seju).
- atšifrēt Izlasīt (šifrētu tekstu) un noskaidrot (tā saturu).
- izmeklēt izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus)
- uzdibināt Izpētīt, noskaidrot.
- mest acis uz kādu izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu (parasti vīrietim par sievieti), iecerēt par līgavu vai līgavaini; noskatīt ko sev, iekārot
- noskaidrot Izraisīt labu, mierīgu noskaņojumu, tā izpausmi; apskaidrot (2).
- noskaņot Izraisīt noteiktu garastāvokli, noskaņu.
- atplaukt Izraisīties un dzīvi izpausties (piemēram, par noskaņojumu).
- noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
- noteikt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; nosacīt (4).
- nosacīt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; noteikt (4).
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; [jautājums]{s:2374}.
- jautājiens izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; [jautājums]{s:768}
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
- skatīties greizi izturēties ar nepatiku, neuzticību, aizdomām, būt nelabvēlīgi noskaņotam
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
- meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts.
- haiku Japāņu trīsrindu dzejas forma, kas sastāv no 17 zilbēm (5/7/5) un izteic vienu vienīgu domu, noskaņu vai pārdzīvojumu; haika.
- Kas vainas, arī kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
- apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
- sataujāt Jautājot noskaidrot, izzināt.
- satauļāt Jautājot noskaidrot, izzināt.
- mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- tiesu pierādījumi jebkuras faktiskās ziņas par to juridisko faktu un apstākļu esamību vai neesamību, no kuriem atkarīga civillietu un krimināllietu izskatīšana un izspriešana pēc būtības tiesu procesos; likumā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas, uz kuru pamata noskaidro krimināllietai nozīmīgus apstākļus
- papildizmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana, ko veic papildus (lai ko precizētu).
- izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana.
- gramatiskā iztulkošana juridiskā akta satura noskaidrošana tā valodnieciskās formas analīzes ceļā
- grupas diskusija kāda jautājuma vai problēmas apspriešana grupā, lai noskaidrotu grupas dalībnieku viedokļus, ietekmētu grupas dalībniekus vai arī atrastu jautājumam (problēmai) konkrētu risinājumu
- pētīšana kāda objekta vērīga apskatīšana, lai kaut ko noskaidrotu
- paskaidrēties Kādu brīdi noskaidroties.
- agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību
- pārģiedrīties Kaut cik noskaidroties (par debesīm).
- buzulis Kaut kas izspūris, pinkains; dusmīgs, noskaities; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
- nodudināt Klusu noskanēt (par runātāja balsi).
- atlabt Kļūt labvēlīgāk noskaņotam, laipnākam.
- noskaņoties Kļūt tādam, kam izraisās noteikts garastāvoklis, noskaņa.
- nākt dienas gaismā kļūt zināmam, atklāties, noskaidroties
- nākt gaismā kļūt zināmam, atklāties, noskaidroties
- atsaklāties Kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, apslēptu).
- atklāties Kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, arī apslēptu).
- paraugkoks Koks, kuru izmanto analīzei, lai noskaidrotu koku augšanas un attīstības likumsakarības un sortimentu iznākuma noteikšanai.
- abc analīze kontrolinga tehnoloģija, kas ļauj noskaidrot uzņēmējdarbības prioritātes - kā, kad un kur jāpielieto uzņēmuma resursi, lai iegūtu vislabākos rezultātus, kā efektīvāk pārvaldīt dažādās lietu kopības
- kopskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā); kopskanējums (2).
- kopskanējums Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā); kopskaņa (2).
- kopnoskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa.
- koptonis Kopēja, vienojoša noskaņa.
- kopnoskaņojums Kopējs, vienojošs noskaņojums.
- tiesballistika Kriminālistikas tehnikas nozare, kas pētī šaujamieročus, munīciju un to lietošanas pēdu atrašanas, fiksācijas, izņemšanas un izpētes metodiku un tehniku, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus, identificētu ieroci, munīciju, kā arī lai noskaidrotu citus krimināllietās nozīmīgus jautājumus.
- procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.
- drošības līdzeklis Kriminālprocesa likumā reglamentēts virzītāja piespiedu pasākums pret apsūdzēto, tiesājamo, vai notiesāto, bet likumā norādītajos gadījumos - arī pret aizdomās turēto, lai nepieļautu viņa izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kavēt patiesības noskaidrošanu lietā vai turpināt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildi.
- iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai
- pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kuras laikā izziņas un kriminālvajāšanas iestādes pieņem procesuālus lēmumus un īsteno likumā noteiktās darbības, lai atklātu noziegumu, savāktu un pārbaudītu pierādījumus, sauktu pie kriminālatbildības noziegumu izdarījušo personu, noskaidrotu citus ar nozieguma izdarīšanu vai apsūdzēto personu saistītos apstākļus un savāktos materiālus kopā ar apsūdzības rakstu nosūtītu uz tiesu
- tiesas procesa kartība kriminalprocesualajā likumā noteikta tiesas (tiesneša) darbības secība un nosacījumu, kas jāievēro, apsūdzēto nododot tiesai un iztiesājot krimināllietu, lai optimāli nodrošinātu patiesības noskaidrošanu lietā un pieņemtu likumīgu, pamatotu un taisnīgu spriedumu
- auditors kvalificēts revidents, kas pārbauda uzņēmuma, iestādes vai organizācijas grāmatvedības norēķinu dokumentus, lai noskaidrotu dokumentu precizitāti, to esamību, ticamību, atbilstību likumīgām prasībām, atklāj saimnieciskās darbības patieso gaitu, aprēķina peļņu, zaudējumus, dod slēdzienu par saimniecisko stāvokli pārbaudes perioda beigās
- norantīt Lasot katru vārdu skaidri izrunāt (kā noskaldīt).
- kriminālprocesuālā kārtība Latvijas kriminālprocesa kodeksā paredzētā secība, kādā noris visas nepieciešamās un pieļaujamās darbības nolūkā konstatēt nozieguma faktu, noskaidrot noziegumā vainīgo personu un nodrošināt likuma pareizu piemērošanu, kā arī pārbaudīt krimināllietas ierosināšanas un iztiesāšanas likumību un pamatotību.
- erātiskie laukakmeņi ledāja tālu pārnesti laukakmeņi, kas pēc sastāva būtiski atšķiras no attiecīgā apvidus pamatiežiem, piem., Fenoskandijas kristālisko iežu laukakmeņi Latvijā
- lietotāja autentifikācija lietotāja atpazīšanas process, kura gaitā noskaidro, vai lietotājs ir pilnvarots izmantot datus, programmas vai ierīces, kā arī noteiktus sistēmas darbības režīmus
- Teļavelis lietuviešu mitoloģijā - dievs, kurš tiek traktēts gan kā ceļa dievs, gan ganāmpulka dievs, gan Perkūna palīgs, tomēr ne tā nozīme ne vieta lietuviešu mitoloģijā galīgi vēl nav noskaidrota
- izziņas iestāde likuma noteikta pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, kura ir tiesīga izlemt jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un veikt tajā izziņu, t. i., izmeklēt šo lietu līdz brīdim, kad ir noskaidrota noziegumu izdarījusī persona un savākti pietiekami pierādījumi, lai lietu varētu nodot prokuroram apsūdzības celšanai un kriminālvajāšanas uzsākšanai
- tiesību normu interpretācija likumos un citos normatīvajos aktos izteikta satura noskaidrošana un izskaidrošana, lai tiesību normas pareizi un vienveidīgi izprastu un piemērotu konkrētajā dzīves gadījumā - ir priekšnosacījums to pareizai realizācijai
- autopsija Līķa uzšķēršana nāves cēloņa noskaidrošanai, obdukcija.
- liegs Lirisks, idillisks (par noskaņu).
- nomazgāt Līstot, plūstot noskalot tīru (ko) - par lietu, straumi u. tml.
- noskaities kā diegs ļoti noskaities
- preparēt Ļoti sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus).
- liet kā ūdeni ļoti veikli, bez aizķeršanās runāt, noskaitīt kādu tekstu
- ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā.
- demonstrācija Masu sabiedriskā noskaņojuma, protesta, prasību izpausmei rīkoti masveida gājieni, mītiņi u. tml.
- apmazgāt Mazliet nomazgāt, noskalot (parasti no visām pusēm).
- paplunčāt Mazliet noskalot.
- pavārstīties Mazliet, nedaudz noskaidroties.
- apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
- taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
- nodziedāt Melodiski noskanēt (par priekšmetiem).
- cistranstests Metode divu fenotipiski vienādu mutāciju alēliskuma noskaidrošanai; funkcionālais alēlisma tests.
- dzīvesstāsta metode metode, kas tiek lietota sociālajā darbā ar cilvēkiem, kuri savā dzīvē ir pieredzējuši daudz pārmaiņu; tā palīdz strukturētā veidā noskaidrot un aprakstīt cilvēka dzīves notikumus un pieredzi
- vērtības analīze metode, kura palīdz noskaidrot kas ir jādara, lai plānotos rezultātus varētu iegūt ar iespējami mazākām izmaksām, neapdraudot produkta kvalitāti, drošumu un konkurētspēju
- mežulis Mežonis (kā lamuvārds, bet ar maigāku noskaņu nekā "mežonis").
- taksācija mežsaimniecības nozare, kurā pēta un noskaidro metodes, ar kurām noteikt augošu, nocirstu un pārstrādātu koku dimensijas un tilpumu, koku un audžu vecumu, pieaugumu, krāju, augšanas gaitu un mežaudžu struktūras likumsakarības
- militārisms Militāro ideālu un noskaņojuma pārmērīga ietekme sabiedrībā.
- mjaojao Mjaojao valodas - radniecīgu valodu grupa, kuras ģenealoģiskā piederība nav pilnībā noskaidrota, dažkārt pieskaita pie austroaziātu valodām, tipoloģiski līdzīgas citā dienvidaustrumu Āzijas valodām, maz palīgmorfēmu, stingri noteikta vārdu kārta un zilbes uzbūves likumības, bagātas toņu sistēmas.
- apskaudība Naids, naidīgi noskaņotu cilvēku piesaukta slimība, nelaime, piesaukts lāsts.
- drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības
- noplančkāties Ne visai rūpīgi nomazgāties, noskaloties.
- bāzt (savu) degunu (kaut kur) neaicināti ierasties, ziņkārīgi visu noskatīt, ko meklēt, pārbaudīt
- sadzīt pēdas Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko); ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās, uzturēšanās vietu.
- nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (piemēram, mācību uzdevuma atrisinājumu).
- papīkt Nedaudz sadusmoties (noskaisties).
- paurķēties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko); paurbties (2).
- paurbties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko).
- pešīgs nelabvēlīgi noskaņots un kašķīgs
- miniatūra Neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu.
- skice Neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu.
- osteonoze Nenoskaidrotas dabas kaula slimība.
- akritarhi Nenoskaidrotas izcelsmes mikrofosilijas (iespējams planktona aļģes).
- kinētika nepārtrauktas vides fizikā – mikroskopiska teorija, kas noskaidro masas, enerģijas, impulsa un citu fizikālu lielumu pārneses procesus vielā dažādos tās agregātstāvokļos
- divprātība Nepastāvība, mainība uzskatos, noskaņojumā, attieksmē pret kādu.
- divprātīgs Nepastāvīgs, mainīgs uzskatos, noskaņojumā, attieksmē pret kādu.
- priekšējais drošības grozs nerūsoša metāla cauruļu grozs peldlīdzekļa priekšgalā, kas paredzēts, lai komandas locekļi, kas darbojas ar priekšburām, nenokristu no klāja un netiktu noskaloti
- mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- riparija Netīrumi; zemisks gars un noskaņojums.
- nogaidīt Neuzsākt, arī neturpināt (ko), kamēr uzzina, noskaidro (kādus apstākļus, faktus u. tml.).
- svešpilsētisks no ārienes aizgūts, kādā svešā pilsētā noskatīts
- nobrīnot Nobrīnēt - noskaust ar acu skata palīdzību, noburt.
- kolūvijs Nogāžu piekājes nogulumi, ko veido pa nogāzi nobrukuši, nobiruši vai noskaloti ieži dēdēšanas procesā.
- notīkot Noglūnēt, noskatīties.
- deluviālās nogulas nogulas, kas uzkrājušās kalnu un augstieņu nogāzēs no sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām
- delūvijs nogulumi, kas uzkrājušies nogāžu pakājē no lietus vai sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām; deluviālās nogulas
- kastings Noklausīšanās, noskatīšanās, izvēloties labāko izpildītāju.
- nolūgt Nolasīt, noskaitīt lūgšanu; lūgt un pabeigt lūgt.
- nenoskatīties Nolieguma darb. v. --> noskatīties (1).
- uzdomāt Nolūkot, noskatīt (par dzīvesbiedri vai dzīvesbiedru).
- distīmija nomākts, skumīgs noskaņojums
- abluēt Nomazgāt, noskalot.
- nodušoties Nomazgāties, noskaloties dušā.
- dispozitīva norma norma, kuras izpilde nav obligāta, tā darbojas tādā gadījumā, kad subjekti nav patstāvīgi noskaidrojuši savas tiesības un pienākumus, nav noregulējuši savas attiecības
- noteikšana noskaidrošana, konstatācija
- ienest skaidrību noskaidrot
- ienest (arī ievest) skaidrību noskaidrot
- savilkt galus kopā noskaidrot, nokārtot, rezumēt
- uzlikt punktu uz i noskaidrot, precizēt visu līdz pēdējam sīkumam, atrisināt pilnīgi visu
- nounkstēt Noskanēt, noskandēt.
- ambientā mūzika noskaņojuma mūzika ar dažādiem skaņu, kas apvieno elementus no dažādiem atšķirīgiem stiliem, galvenokārt džeza, elektroniskās mūzikas, rokmūzikas, klasiskās un tautas mūzikas
- štimmungs Noskaņojums, garastāvoklis; noskaņa.
- skandums Noskaņojums; arī noskaņa.
- iejemt galvā noskaņot sevi (uz ko)
- ieņemt (arī ieņemties) galvā (arī prātā) noskaņot sevi (uz ko); iedomāties
- disponēts noskaņots (kaut ko darīt)
- nolencēt Noskatīt, noskatīties.
- špikot noskatīties (ko no kāda cita) un izmantot, pārņemt
- pārbaude, pieņemot darbā noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai; ja pārbaudes noteikšana nav norādīta darba līgumā, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes
- endovibrators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; dobuma rezonators.
- dobuma rezonators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; endovibrators.
- diagnoscēt Noteikt, noskaidrot (ko) pēc kādām pazīmēm.
- noskaņa Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze; noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums; noskaņojums (2).
- noskaņojums Noteikta garastāvokļa izpausme, arī atspoguļojums (parasti mākslas darbā); arī noskaņa.
- ambients noteiktu noskaņu izraisošs
- nolūkot Novērot, noskatīties.
- celīnu notīrīt novērst iespējamos kavēkļus, sarežģījumus u. tml., iepriekš noskaņojot labvēlīgi (kādu pret ko)
- elektrizācija novešana uzbudinātā stāvoklī, kaut kā noskaņošana noteiktā veidā (piemēram, skatītāju elektrizācija)
- nobimbināt Nozvanīt, noskandināt.
- citodiagnostika Organisma šūnu mikroskopiska izmeklēšana diagnozes noskaidrošanai.
- apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings)
- taibreiks Paātrināts sporta sacensības vai tās posma uzvarētāja noskaidrošanas veids (gk. tenisā, volejbolā).
- štimmis Pacilāts noskaņojums (parasti alkohola reibumā).
- saduļķot Padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu).
- atskaidrot Padarīt skaidru; noskaidrot.
- nozlankšēt Padobji noskanēt; nozlakšēt.
- noplankšēt Padobji noskanēt.
- noplankšķēt Padobji noskanēt.
- nozlakšēt Padobji noskanēt.
- pamatskaņa Pamatnoskaņa.
- pamattonis Pamatnoskaņa.
- rādīt Panākt, ka (kāds) analizē, izmeklē, noskaidro (ko).
- nopeldināt Panākt, ka nopeldas; panākt, ka peldoties, peldot noskalojas, kļūst tīrs; izpeldināt.
- paptests Papanikolau iztriepe, kas nepieciešama, lai noskaidrotu iespējamās novirzes dzemdes kakla šūnās.
- konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi.
- flauto piccolo par oktāvu augstāk nekā parastā fleita noskaņots mazs fleitas veids
- pārskaisties Pārāk noskaisties.
- ieskaite Pārbaude, kurā noskaidro, vai sportistu rezultāti atbilst noteiktām normām.
- ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir veikts, izpildīts, apgūts (piemēram, mācību viela, uzdevums).
- kvests pārbaudījums, kurā tiek noskaidrots, vai pretendents spēj atrast risinājumu vai atbildēt uz jautājumu
- meklēties pakaļā pārbaudīt, interesēties, cenšoties ko noskaidrot
- vētīt Pārbaudīt, noskaidrot (kā) lietderību, piemērotību, atbilstību kādai normai.
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu).
- caurruna Pārrunas, kuru gaitā kāds temats tiek iztirzāts pēc iespējas plašāk, parasti ar mērķi noskaidrot kāda zināšanu līmeni un uzskatus; bija izplatītas brāļu draudzēs Vidzemē 18. gs.
- konsultēties Pārrunāt, noskaidrot kādu jautājumu (ar speciālistu); saņemt padomu, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
- hidroksipropilciete Pārtikas piedeva E1440, biezinātājs, augu sveķi, nav noskaidrots nekaitīgums, īpaši zīdaiņu pārtikā.
- paraudzīt Paskatoties noskaidrot, uzzināt; palūkot (1).
- palūkot Paskatoties noskaidrot, uzzināt.
- nolūrēties Paslepus noskatīties.
- noziktēt Paslepus novērot, noskatīties (par cilvēku).
- sociālpsiholoģiskais klimats pastāvīgs vispārējs emocionālais noskaņojums grupā
- nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
- noskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskaidrot (1).
- noskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskaidrot (2).
- noskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskalot; tas, kas ir noskalots, noskalojies.
- noskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskaņot (1).
- skanējums Paveikta darbība, rezultāts --> skanēt(3); arī noskaņa, iespaids.
- pāršļaukt Pavirši noskalot.
- ļauna acs Pēc tautas ticējumiem skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu, kas it kā var noskaust vai noburt.
- podometrija Pēdu datordiagnostika; metode, ar kuras palīdzību noskaidro, kā sadalās spiediens uz pēdām.
- atklāsme pēkšņa domas noskaidrošanās; nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, aptver
- pārcirst Pēkšņi, asi, skaļi noskanot, pārtraukt (klusumu, mieru).
- izpeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; noskaloties, nomazgāties, iegremdējoties ūdenī.
- nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties, peldot noskaloties, kļūt tīram; izpeldēties.
- glūņa persona, kas lasa kādam adresātu sarakstam vai intereškopai adresētus ziņojumus, aktīvi nepiedaloties ziņojumu apmaiņā, bet iepazīstas ar tiem, lai noskaidrotu, vai būtu mērķtiecīgi iesaistīties attiecīgās intereškopas darbībā, vai arī, lai vienkārši apmierinātu savu ziņkāri
- diatomeju analīze pētījumu metode nogulumu veidošanās apstākļu un ģeoloģiskā vecuma noskaidrošanai pēc tajos esošo kramaļģu krama čaulu piederības pie ekoloģiskā ziņā atšķirīgām sugām
- litodinamika Pētījumu virziens, kas noskaidro iežu atlūzu pārvietošanos un tajos norisošo iežu daļiņu pārveidošanos un diferenciāciju.
- čelesta Pianīnveida mūzikas instruments ar hromatiski noskaņotām tērauda (arī stikla) plāksnītēm, kas nostiprinātas uz koka rezonatoriem, un klaviatūras, skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
- vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācisks noskaņojums.
- problēmā bāzētā izglītība pieeja izglītības procesam, kura sākas ar reālas dzīves problēmas izvirzīšanu, kas mācību procesa laikā tiek atrisināta, pirms tam noskaidrojot zināšanas un prasmes, kuras nepieciešams apgūt, lai līdz atrisinājumam nonāktu
- dalabināt Pielabināt, noskaņot labvēlīgi (dzīvnieku).
- piengājums Piens, kas palicis pie sviesta to gatavojot un tiek noskalots.
- Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš
- Dievukalns Pilskalns Lielvārdē, zemes stūrī starp Daugavu un tās pieteku Rumbiņu, bijis apdzīvots jau pirms mūsu ēras sākuma līdz 6. vai. 8 gs., no jauna apdzīvots 13.-15. gs., kad tur bijušas arī mūra ēkas, postīts ar kara laika ierakumiem, pusi kalna noskalojusi Daugava.
- žļaukšēt Plaukšķoši noskanēt (kaut kam smagam iekrītot šķidrumā).
- polittehnoloģija Politikas zinātnes, socioloģijas, psiholoģijas un citu zinātņu teorētisko un praktisko sasniegumu izmantošana noskaņojuma veidošanai noteiktai politiskai grupai vajadzīgā virzienā.
- manifestācija Pozitīva masu sabiedriskā noskaņojuma izpausmei rīkots masveida gājiens, mītiņš.
- alofilija pozitīva noskaņa pret kādu grupu, pie kuras indivīds pats nepieder
- patiesības princips princips tiesvedībā saskaņā ar kuru tiesai izskatot lietu ir jānoskaidro objektīvā patiesība un jābalstās tikai uz faktiem, kas tiesas gaitā ir apstiprinājušies
- problematica Problemātiskas fosīlijas, kuru daba vēl nav pietiekoši noskaidrota.
- neatrisināts Problemātisks, nenoskaidrots.
- aporētika Problēmu iztirzāšana, necenšoties tās par katru cenu atrisināt, bet gan noskaidrot šo problēmu iekšējo jēgu.
- izmeklēšana process, kura uzdevums ir novērst aviācijas nelaimes gadījumus un kurš ietver informācijas savākšanu un analīzi, atzinumu sagatavošanu, arī cēloņu noskaidrošanu un, ja nepieciešams, rekomendāciju izstrādāšanu gaisa kuģu lidojumu drošības garantēšanai
- uzrādīšana atpazīšanai procesuāla darbība, kuru izmanto, ja nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas pārliecināties par to, vai persona agrāk uztvērusi kādu objektu, atpazīšanai var uzrādīt otru personu pēc tās ārējā izskata, balss vai citām pazīmēm, līķi, priekšmetus, dokumentus, dzīvniekus u. c. objektus
- pretvīrusu programma programma, ar kuru pārbauda datorā ievadāmās datnes, lai noskaidrotu, vai tās nav inficētas ar vīrusiem, kā arī atmiņas iekārtas, lai identificētu, izolētu un likvidētu tajās iekļuvušos vīrusos
- skaņotājs Programma, ko izmato programmu skaņošanas atvieglināšanai un kļūdu vai pārtraukumsituāciju cēloņu noskaidrošanai.
- labilitāte Psihiatrijā ātras emociju stipruma un noskaņu svārstības bez atbilstoša ārēja cēloņa.
- fallopletismogrāfija Psihofizioloģiska metode dzimumtieksmes traucējumu vai ievirzes noskaidrošanai.
- nošļurkstēt Radīt īslaicīgu troksni, kas raksturīgs, piemēram, līstot šķidrumam, kam iegrimstot šķidrumā u. tml.; noskanēt šādam troksnim.
- noplokšēt Radīt īslaicīgu, padobju, paklusu troksni; noskanēt šādam troksnim.
- apskaidrot Radīt labu, mierīgu noskaņojumu; paust šādu noskaņojumu.
- noboncēt Radīt pēkšņu, īslaicīgu troksni, kas raksturīgs kam lielam, smagam krītot, atsitoties; noskanēt šādam troksnim.
- sagatavoties radīt sevī (gaidāmam notikumam, situācijai) atbilstošu noskaņojumu, attieksmi
- nešļava Raganas vai burvja atstāta noburta lieta ar nolūku noskaust otram labumu, kaitēt.
- aizšņukurēties Rakņājoties, cenšoties izzināt, atrast, sameklēt informāciju, noskaidrot līdz izpratnei.
- personisks galvojums rakstveida saistība, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turamais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziegumus
- atskaidroties Refl. --> atskaidrot; noskaidroties.
- atšķetināties Refl. --> atšķetināt (2); atrisināties, noskaidroties.
- noskaidroties Refl. --> noskaidrot (3); apskaidroties (1).
- noskaidroties Refl. --> noskaidrot (4); apskaidroties (2).
- noskaldīties Refl. --> noskaldīt (1); tikt noskaldītam.
- noskaņoties Refl. --> noskaņot (1); tikt noskaņotam.
- reprizitāte Reprīzes kā principa akceptēšana un ievērošana, tematiskā noskaņojuma ideja, kas realizēta atkārtojumā kā apstiprinājumā.
- lūkas Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- lūkažas Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- lūki Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- lūkības Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- lūkošanās Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- vairākaugļu grūtniecība rodas, ja vienlaikus apaugļojas vairākas olšūnas vai arī atipiski dalās viena apaugļota olšūna; cēloņi nav pilnīgi noskaidroti
- dasarunāties Runājot uzzināt, noskaidrot, arī izveidot kādu priekšstatu par ko.
- runāties Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām, noskaidrot (ko).
- ohlokrātija sabiedriski politisku grupu, politiski nepieredzējušu aprindu vara, kas apelē pie lētiem populistiskiem noskaņojumiem un manipulē ar tiem
- konkurss sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos, spējīgākos dalībniekus
- čempionāts Sacensības labākā sportista vai labākās komandas noskaidrošanai.
- elēģisks Saistīts ar elēģiju, tai raksturīgs; tāds, kas pēc noskaņas ir līdzīgs elēģijai.
- tonāls Saistīts ar noskaņu (1), tai raksturīgs.
- salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošanu starp parādībām.
- mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas
- kā zebiekste saka par ļoti niknu, naidīgi noskaņotu, spīvu cilvēku
- ir uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt
- uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt
- Ņujorkas latviešu kopiena sāka veidoties 19. gs. beigās, Latviešu biedrība dibināta 1893. g., pēc 1905. g. palielinājās kreisi noskaņoto latviešu emigrantu īpatsvars, 1930. gados bija 5000-7000 latviešu, 1946.-1952. g. ieceļoja >17000 latviešu, 1960. g. dzīvoja 16,7 tk latviešu, pēc tam skaits samazinājās
- neviens pa muti nesitīs saka, iedrošinot runāt, kaut ko jautāt, noskaidrot
- sirds runā saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu
- priecīga (arī līksma) sirds, arī priecīgs prāts saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir gaišs, labs noskaņojums
- (ne)tiek (arī (ne)var tikt) gudrs saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko)
- netiek ne gudrs, ne traks saka, ja kāds ko nespēj saprast, noskaidrot
- cik (arī tik) gudri bijām (arī atnācām), tik gudri palikām (arī aizgājām) saka, ja kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro
- kā ratiņš saka, raksturojot priecīgu, gaišu mājas noskaņu, , arī veiklumu, veiksmi
- uzskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt, arī noskatīt (parasti līgavu).
- izprašana Sarežģīts domāšanas process, kurš sākas ar vēlēšanos saprast to, kas nav skaidrs šajā brīdī, un beidzas ar savas nesaprašanas noskaidrošanu.
- intonācija Satura ievirze, pamatnoskaņa (parasti tekstā).
- skaņa Satura, formas īpatnību kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī noskaņa.
- gaišs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas ir saistīts ar priecīgām izjūtām, optimistisku noskaņu.
- sacensība Savstarpēja cīņa, lai noskaidrotu, kas ir pārāks (piemēram, īpašību, prasmes ziņā).
- izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), censties pierādīt savu viedokli, arī panākt savstarpēju saprašanos, vienošanos.
- izsecināt Secinot noskaidrot (faktu, likumsakarību u. tml.).
- obdukcija Sekcija - līķa uzšķēršana nāves cēloņa noskaidrošanai; autopsija.
- kasieši Senas kalniešu ciltis, 2.-1. gt. p. m. ē. dzīvoja Zāgrosa kalnos (Irānas R daļā), etniskā piederība nav noskaidrota, minēti līdz 324. g. p. m. ē.
- kriptogēnie silicītieži silicītieži, kuru ģenēze nav droši noskaidrota, ir dažas jašmas, ftanīti, lidīti, trepeļi, opokas
- aprakstīt Sistemātiski izklāstīt (to, kas konstatēts, noskaidrots par kādu priekšmetu vai parādību).
- atkalbēt Skaļi nolasīt, norunāt vai noskaitīt.
- nokalbēt Skaļi nolasīt, noskaitīt.
- nokalbīt Skaļi nolasīt, noskaitīt.
- nograust Skaļi noskanēt, nopļerkstēt, tricināt.
- uzskaņot Skaņot un pabeigt skaņot (mūzikas instrumentu); noskaņot (1).
- raudzīt Skatot, skatoties noskaidrot (ko), pārbaudīt (ko).
- maskarons Skulpturāls dekoratīvs elements cilvēka sejas vai dzīvnieka galvas veidā, bieži ar fantastiski stilizētu noskaņu.
- iztīkot Slepeni noskatīties, noglūnēt.
- ķīķerēties Slepeni vai no attāluma noskatīties.
- nolūrēt Slepus noskatīties, novērot.
- nošķielēt Slepus noskatīties.
- strič Slepus noskatīties.
- etniski jūtīga prakse sociālā darba prakse, kurā tiek ņemtas vērā dažādu etnisko grupu kultūras tradīcijas; tās pamatā ir dialogs, kurā sociālais darbinieks noskaidro klienta priekšstatus par to, ko viņam nozīmē viņa kultūras tradīcijas un kāda ir to loma viņa dzīvē, un tiek kopīgi lemts, kā tās būtu jāņem vērā klienta un sociālā darbinieka sadarbībā
- suņa nāsis spēja ātri aptvert un novērtēt situāciju, viegli orientēties apstākļos, noskaidrot kaut ko.
- ceturtdaļfināls Spēle sporta sacensībās, kurā noskaidro četrus labākos dalībniekus vai četras komandas.
- superfināls Sporta sacensību posms (pēc finālsacensībām), kurās piedalās čempionāta pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
- papildlaiks Sporta spēlēs - laiks, ko piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultātsir neizšķirts.
- nospurgt Spurdzoši noskanēt (par smiekliem).
- vieta Stāvoklis, pakāpe secībā, ko noskaidro sacenšoties.
- kamerstils Stils (mākslas darbam), kam raksturīga intimitāte, iekšējs pārdzīvojums, klusinātas noskaņas.
- akatalepsija Šaubas, neziņa; nenoskaidrota diagnoze.
- pāršaut Šaut (piemēram, vingrinājuma šaušanas sportā) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai noskaidrotu uzvarētāju, sacensībās ieņemamo vietu).
- vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēto pētījumu pamata noskaidro vispārējas, būtiskas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
- diskutējams Tāds (piemēram, jautājums), kas vēl nav pilnīgi noskaidrots; tāds, par ko nepieciešama vai iespējama diskusija.
- miniatūrs Tāds, kam ir neliels apjoms un parasti viena noskaņa (par skaņdarbu).
- cefalokatarisks Tāds, kas atvieglo vai noskaidro galvu.
- urdīgs Tāds, kas iedziļinās (piemēram, jautājumā), cenšas noskaidrot (kā) būtību.
- jautrs Tāds, kas izraisa priecīgu noskaņu.
- urķīgs Tāds, kas mēdz iedziļināties (piemēram, jautājumā), sīki noskaidrot, izpētīt.
- deluviāls Tāds, kas radies no noskalotiem sanešiem kalnu un augstieņu nogāzēs.
- jautājošs Tāds, kurā izpaužas jautājums (1), neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot.
- vaicājošs Tāds, kurā izpaužas vaicājums, neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot.
- apakšstrāvojums Tas (noskaņojums, viedoklis), kas nav pausts vārdos, bet uztverams no teksta, situācijas kopumā; apakšstrāva.
- apakšstrāva Tas (noskaņojums, viedoklis), kas nav pausts vārdos, bet uztverams no teksta, situācijas kopumā; apakšstrāvojums.
- kalndamari Tauta DR Āfrikā, koši melnu ādas krāsu, sejā un ķermeņa būvē līdzīgi bantu nēģeriem, bet runā hotentotu valodu; izcelsme nav noskaidrota.
- ūdensgabals Teksts, teksta fragments, kas jāiemācās no galvas un jāprot raiti, tekoši norunāt, noskaitīt.
- izziņas objekts terminoloģijā - īstenības priekšmets vai parādība, kas tiek pētīts, izzināts, noskaidrots, lai noteiktu tā būtiskās pazīmes un fiksētu vārdiskā izteiksmē - terminos
- papildizmeklēšana krimināllietā tiek izdarīta tajos gadījumos, kad tiesa (tiesnesis) konstatējusi, ka apstākļus, kuriem ir svarīga nozīme lietā, nevar noskaidrot tiesas izmeklēšanā, tāpēc lieta nosūtīta prokuroram pirmstiesas izmeklēšanas trūkumu novēršanai
- proklāma Tiesas izdarīta publikācija, kuras nolūks darīt zināmu kādu juridisku aktu un noskaidrot nezināmo personu tiesības.
- izspriest Tiesas procesā noskaidrot apstākļus un formulēt spriedumu.
- izspriest tiesu tiesas procesā noskaidrot apstākļus un izteikt spriedumu
- tiesību normu piemērošanas pamatstadijas tiesību normas piemērošanas procesa loģiski pēctecīgs posms, kuru veido normas piemērotajā savstarpēji cieši saistītu specifisku darbību komplekss (juridiski nozīmīgu faktisko apstākļu analīze, tiesību normas izvēle un tās teksta pareizības noskaidrošana, tiesību normas iztulkošana, tiesību normas piemērošanas akta izdošana)
- interpretācijas gramatiskā metode tiesību normu un to sastāvdaļu (vārdu, jēdzienu, terminu, pieturzīmju, skaitļu u. c.) satura vai nozīmes noskaidrošana ar valodniecības - gramatikas, semantikas u. c. līdzekļiem
- nolīt Tikt ātri, nepārtraukti izteiktam (kādam, attiecinot uz kādu); ātri, nepārtraukti noskanēt (par smiekliem).
- noskaloties Tikt noskalotam nost.
- metapolitika Tīri filozofiska politisko teoriju mācība, kas cenšas noskaidrot valsts pirmcēloņus un mērķus, neraugoties uz īstenībā sastopamām valsts formām.
- jaukt pēdas traucēt ko noskaidrot, kavēt atklātību patiesību; maldināt
- drošības trose trose, kas vētrainā laikā nostiepta visā jahtas garumā, vai pāri kuģa klājam, lai pasargātu cilvēkus no noskalošanas vai iekrišanas jūrā
- vaterklozets Tualetes telpa ar noskalojamo klozetpodu.
- žlankstēt Tukši noskanēt.
- pamatturnīrs turnīrs, kurā tiek noskaidrota dalībnieku savstarpējā kvalifikācija un noteikti tālāko kārtu dalībnieki
- UFC Universālās cīņas čempionāts (angļu "Ultimate Fighting Championship"): sacensības, kurās var piedalīties visdažādāko cīņas sporta veidu pārstāvji, kas savstarpējā cīniņā noskaidro labāko.
- kontroles metodes uzņēmējdarbības kontroles paņēmienu kopums, kurā ietilpst: 1. mērīšana: plāna un faktisko rādītāju salīdzināšana, datu kvantitatīva vērtēšana, ja nav noteikti kādi citi mērogi, atskaites sistēma; 2. novērošana: nozīmīgāko lielumu vērošana, tiklīdz konstatē novirzes, jāveic koriģējoša iejaukšanās; 3. analīze: regulāru un gadījuma rakstura noviržu parametru noskaidrošana
- nostīlēt Uzvilkt un nostiprināt (noskaņot) bungām ādu.
- sazināt Uzzināt, arī noskaidrot; arī savākt kādas ziņas (par ko).
- komercapskate Vagonu un vilcienu apskate ar mērķi noskaidrot vagonu derīgumu attiecīgās kravas pārvadāšanai un iespējas nodrošināt kravas saglabātību.
- noblankšķināt Vairākas reizes padobji noskanēt (piemēram, ejot pa dubļiem).
- kariljons Vairāku precīzi noskaņotu dažāda lieluma zvanu kopums, ar ko, izmantojot īpašu klaviatūru, var atskaņot noteiktu melodiju.
- aizbetņu apmetne un senkapi vairāku senvietu komplekss Jumurdas pagastā pie Aizbetņu mājām, ietver Zviedru kapus Mājas kalnā un t. s. Krievu kapus 300 m uz austrumiem, starp abiem senkapu kalniem konstatēts apmetnes kultūrslānis, netālu esošā ezera salā tuvāk nenoskaidrotu laiku senkapi
- sastatāmā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās un atšķirīgās pazīmes; kontrastīvā lingvistika
- tipoloģiskā valodniecība valodniecības nozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās pazīmes, konstatē tipiskās parādības un valodas universālijas un izstrādā valodu tipoloģiskās klasifikācijas principus; tipoloģiskā lingvistika
- procesa virzītāji valsts pilnvarotas iestādes un amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus vienpersonīgi vai koleģiāli nolūkā uzsākt, vadīt un virzīt kriminālprocesu, lai noskaidrotu lietā patiesību un taisītu pamatotu un taisnīgu spriedumu
- mūsāt Vaļīgi stāvot noskatīties.
- etimoloģizācija Vārda cilmes noskaidrošana un aprakstīšana.
- uska Vēlēšanās, iedoma, noskaņojums, niķis, kasprīze, iegriba.
- vēderskropstaiņi Veltņtārpu tipa klase ("Gastrotricha"), kuras pārstāvjiem vēderpusē ir skropstiņepitēlijs; šīs klases dzīvnieki, \~200 sugu, Latvijā konstatēti planktona paraugos, kas ievākti starp ūdensaugiem, sugu sastāvs Latvijā nav noskaidrots.
- matonis Veltņtārpu tipa klase ("Nematomorpha syn. Gordiacea"), vairākus desmitus centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem, \~220 sugu, Latvijā sugu skaits un sastāvs nav noskaidroti.
- nopētīt Vērīgi apskatīt, aplūkot, lai ko noskaidrotu.
- pētīt Vērīgi uztvert kādu objektu (parasti skatoties), lai (ko) noskaidrotu.
- nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīt (2).
- nolūkot Vērtējoši apskatīt, noskatīt.
- čimbole Viduslaikos sitams mūzikas instruments ar noskaņotiem zvaniņiem.
- izskaidrošanās viedokļu noskaidrošana, pierādīšana pārrunu ceļā, arī savstarpējas saprašanās, vienošanās panākšana
- sociālā tīklojuma anketa viena no novērtēšanas metodēm sociālajā darbā, kas ļauj noskaidrot klientam sniegto atbalstu, ko dod viņa sociālais tīklojums
- aktīvā klausīšanās viena no pamata metodēm konsultēšanā sociālajā darbā; paņēmieni ir neverbāli (piemēram, atbalstoša acu kontakta veidošana, atvērta ķermeņa valoda, pamāšana ar galvu, smaidīšana) un verbāli (atkārtošana, atspoguļošana, pārfrāzēšana, precizēšana jeb noskaidrošana, jautājumu uzdošana, teiktā apkopošana, kā arī pārveidošana); nozīmīgs paņēmiens ir arī atgriezeniskās saites sniegšana, kas apliecina, ka teiktais ir saklausīts
- eksperimentāls pētījuma dizains viens no kvantitatīvo pētījumu dizaina veidiem, to izmanto pētījumos, kad nepieciešams pārbaudīt cēloņsakarības un noskaidrot neatkarīgo mainīgo ietekmi uz atkarīgo mainīgo; pētījuma dalībniekus iedala eksperimentālajā grupā, uz kuru tiek veikta iedarbība, un kontroles grupā, uz kuru iedarbība netiek veikta
- sākotnējā izvērtēšana viens no posmiem sociālajā darbā ar gadījumu, kura mērķis ir noskaidrot klienta sociālās situācijas faktus un apzināt informāciju par aktuālajām grūtībām, problēmām, kā arī resursiem, izmantojot holistisku pieeju
- satīru drāma viens no sengrieķu dramatiskās poēzijas veidiem: satīru drāmu pievienoja traģēdiju triloģijai kā ceturto drāmu, kurai bija uzjautrinošs, traģēdijas noskaņojumam pretējs raksturs; tās galvenie varoņi sākotnēji bija Dionīsa pavadoņi - satīri
- neobjektivitāte vispārīgākā nozīmē ir tendence nosliekties kādā noteiktā virzienā, būt pozitīvi vai negatīvi noskaņotam attiecībā uz kādu ideju, grupu, cilvēku vai objektu
- zavatot Zavēt - burt, noskaust, likt, lai pazūd; pieburt kādu labumu.
- apslēpta manta zemē ierakta, iemūrēta vai kā citādi noslēpta vērtīga lieta, kuras īpašnieku nav iespējams noskaidrot vai arī viņš uz likumīga pamata zaudējis tiesības uz šo mantu
- sazīlēt Zīlējot uzzināt, noskaidrot.
- loze Zīme (piemēram, zīmīte ar numuru, priekšmets), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
- ikonoloģija Zinātniska metode, kas palīdz noskaidrot mākslas darba saikni ar laiku un vidi, kurā tas radīts.
- piezvanīt Zvanot panākt, ka (durvju, vārtu) zvans noskan.
- zvakšēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
- žvakšēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
- zvakšķēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
- zvakšķināt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
- zvakstēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
noska citās vārdnīcās: