plītēt1
Lietojuma biežums :
plītēt 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | plītēju | plītējam | plītēju | plītējām | plītēšu | plītēsim |
2. pers. | plītē | plītējat | plītēji | plītējāt | plītēsi | plītēsiet, plītēsit |
3. pers. | plītē | plītēja | plītēs |
Pavēles izteiksme: plītē (vsk. 2. pers.), plītējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plītējot (tag.), plītēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plītētu
Vajadzības izteiksme: jāplītē
1.sarunvaloda, intransitīvs Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības), dzert, ālēties.
Saistītās nozīmesžūpot, mest, plostot, dzert, pļēgurot.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
žūpot1 — Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
pļēgurot1 — Žūpot.
pļēguroties1 — Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
vitēt1 — Stipri dzert.
strēbt1.1 — Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
Aptuvenie sinonīmi
pleikot1 — Žūpot; arī nelietderīgi šķērdēt.
plenderēt1 — Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt; nelietderīgi lietot, izmantot; arī žūpot.
Gradācijas jēdzienu grupa
žūpot1 — Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
pļēgurot1 — Žūpot.
pļēguroties1 — Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
vitēt1 — Stipri dzert.
strēbt1.1 — Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
plītēt1 sarunvaloda, intransitīvs — Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības), dzert, ālēties.
iedzert2 intransitīvs — Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
2.transitīvs Sist (piemēram, ar pātagu).
Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, klapēt, klāt, kliest.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
sveķēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
miešķēt2 — Sist.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miltīt1 — Sist, pērt.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
šautīt1 — Šaust, sist.
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
veķēt2 — Sist, pērt.
bozēt1 — Sist.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
bicināt1 — Sist.
Hiponīmi
bauzēt1 — Sist ar kādu priekšmetu.
belzt1 — Smagi, spēcīgi sist.
bliezt1 — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
būkāt2 — Sist, dauzīt.
driepēt1 — Sist, pērt (ar driepi).
iedābt1 — Iesist.
iegniezt1 — Iesist.
iezeltīt1 — Iesist.
kapāt2 — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
kaustīt1 — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
kokot1 — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).
kulstīt2 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).
kult3 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).
milnot1 — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
pļaukāt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
pliķēt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
sitaļāt1 — Vairākkārt viegli sist.
skaustīt1 — Kaustīt.
skaustīt2 — Sist, pērt (ar kādu sitamo).
slānīt1 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
sloksnēt1 — Sist, slānīt, pātagot.
uzbelzt1 — Iesist, uzsist.
uzdābt1 — Iesist.
uzpipkāt1 — Iesist.
uzsist1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).
uzsloksnēt1 — Iesist.
uzsvilināt1 — Iesist.
uzvantēt2 — Iesist.
vārīt2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
zilināt1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.
zolēt3 — Dauzīt, pērt.
žurcēt1 — Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.
zvelēt1 — Spēcīgi vairākkārt sist.
zvetēt1 — Vairākkārt spēcīgi sist.
2.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vējš plēsa matus, plītēja mēteli un svieda sejā sīkas lietus lāses.
- Visi vilciena tamburā sēž, dzied, plītē - mēs braucam iekarot pasauli.
- Kamēr veči plītē, kas to lopu zemē dabūs?
- Vakar esot plītēts uz velna paraušanu un šodien nākot vēmiens jau no alus vārda pieminēšanas vien.
- Kā man ziņo, to dabū tie, kas dienu un nakti rij un plītē, un neko nestrādā.