Paplašinātā meklēšana
Meklējam ķert.
Atrasts vārdos (39):
- ķert:1
- ķerte:1
- ķerts:1
- ķertne:1
- apķert:1
- atķert:1
- daķert:1
- ieķert:1
- izķert:1
- noķert:1
- paķert:1
- saķert:1
- uzķert:1
- ķerties:1
- ķertīgs:1
- ķertuve:1
- aizķert:1
- pārķert:1
- pieķert:1
- paķerts:1
- pusķerts:1
- ķertviela:1
- apķerties:1
- atķerties:1
- daķerties:1
- ieķerties:1
- izķerties:1
- noķerties:1
- paķerties:1
- saķerties:1
- uzķerties:1
- aizķerties:1
- pieķerties:1
- aizaķerties:1
- apsaķerties:1
- dasaķerties:1
- iesaķerties:1
- sasaķerties:1
- piesaķerties:1
Atrasts vārdu savienojumos (39):
- (ne)ķert muļķus (arī muļķi)
- (ne)ķert uz mušpapīra
- (pa)ķert uz muļķa
- bābīnas ķert
- bērnus ķert
- grābt (arī ķert) no zila gaisa
- kā triekas ķerts
- kā zibens ķerts
- kā zibens spēriena ķerts
- ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas)
- ķert (tukšu) vēju
- ķert aubē
- ķert bebrus
- ķert bļodā
- ķert kaifu
- ķert liesmas (arī uguni)
- ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus)
- ķert prikolu
- ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus)
- ķert rokā
- ķert rokā (arī ciet)
- ķert tukšu vēju
- ķert uguni (arī liesmas)
- ķert uz (arī pie) vārda
- ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem)
- ķert uz muļķa
- ķert uz mušpapīra
- ķert vēju
- ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus)
- ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda
- ķerties (arī ķert) pie rīkles (arī dziesmas)
- ķerties (arī ķert) pie rīkles (retāk dziesmas)
- knikstiņus spēlēt (arī ķert)
- ņemt (arī ķert) pie dziesmas
- nesaprast (arī nezināt), ko ķert, ko grābt
- nezināt (arī nesaprast) ko ķert, ko grābt
- nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt
- nezināt, ko ķert, ko grābt
- strēbt karstu (putru), retāk ķert karstu
Atrasts skaidrojumos (342):
- pieķerstīt (Daudzkārt) pieķert, satvert.
- (ie)krist čuprā (ie)ķerties matos, skaustā.
- aizkacēt Aizāķēt, saķert.
- aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā).
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
- aizkacināt Aizķert.
- daķert Aizķert.
- aizmesties Aizķerties (1).
- pacipt Aizķerties (1).
- aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju).
- aizpiņķerēties Aizķerties, aizāķēties.
- uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
- aizklemmēties Aizķerties, iesprūst.
- ķībt Aizķerties, pieķerties, pielipt.
- piekabināties Aizķerties, pieķerties.
- savalkstīties aizķerties.
- aizaķerties Aizķerties.
- daķerties Aizķerties.
- kabelēties Aizķerties.
- kabīties Aizķerties.
- klemmēt Aizķerties.
- mikņīties Aizmesties, aizķerties.
- ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
- okruķiķ Aizturēt, noķert.
- aizgrampstīt Aiztvert, aizķert.
- knabināt Āķēt, aizķert, kabināt.
- dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
- ķibt Apķert, palikt karājoties; lipt.
- apķert Apķerties (2).
- apčupt Apķerties kādam ap kaklu.
- apkabināties Apķerties, apkampt, pakārties.
- sakampties apķerties, savlaicīgi padomāt (par ko, kād iespēju).
- apķverties Apķerties.
- apsaķerties Apķerties.
- šerehnutsja Apķerties.
- apglēbt Apskaut, apķert, apkļaut, paglābt; nogādāt drošībā.
- uzburties Ar burvestību palīdzību pieķerties.
- uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- atķerties Atdurties (pret ko) un aizķerties.
- noguldzīties Atgrūst; kādu brīdi aizķerties (rijot).
- kampļāt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
- kampstīt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
- kamstīt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
- pakampstīt Atkārtoti mazliet paķert vai pagrābt.
- ķērīgs Atkārtoti pieķerties vai uzķerties (par zivīm).
- paķārstīties Atkārtoti vienam otru ķert, tvert, aiztikt.
- notvert Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu).
- krampt Ātri ķert, grābt.
- dūķerēt Braukt naktī laivā un dūlāja gaismā ķert vai durt zivis.
- norauties Būt pieķertam neatļautā rīcībā; iekulties nepatikšanās; saņemt sodu.
- gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg).
- apķirināties Cieši apķerties, apkampt.
- apķibties Cieši apķerties.
- iesacirstiēs Cieši ieķerties, ieāķēties.
- iekrampēties Cieši ieķerties.
- lipt Cieši piekļauties, pieķerties.
- uzlipt Cieši pieķerties; rāpties, kāpt.
- iekremties Cieši pieķerties.
- piekrampēties Cieši pieķerties.
- iekosties Cieši satvert (ar zobiem); ieķerties (ar zobiem).
- krampēties Cieši, stingri ķerties (pie kā).
- kārsteklis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu.
- ķērājs Darītājs --> ķert.
- ķērējs Darītājs --> ķert.
- atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties.
- atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties.
- atbraucīt (arī atrotīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba.
- atrotīt (arī atbraucīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba.
- atrotīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba.
- ķerams Divd. --> ķert.
- ķerts Divd. --> ķert.
- paķerts Divd. --> paķert.
- unaus Divpirkstainais sliņķis, kustonis Dienvidamerikā; mēdz ieķerties koku zaros un karāties ar galvu uz leju.
- dukņīt Dukurēt un ķert zivis dūņainā ūdenī.
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt).
- priekštīkls Garens tīkls, ko piestiprina pie galvenā tīkla, lai noķertās zivis nevarētu izkļūt.
- nakts spaļļi gari tīkli no smalkiem diegiem, kas izveidoti jūrā, lai naktī ķertu siļķes.
- izcīrēt Glūnēt lai noķertu.
- tvangāt Grābt, ķert, turēt.
- ķeipt Gūstīt, ķert, zagt.
- aiznārot Ieķert, aizskrūvēt.
- iekampties Ieķerties (1).
- ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā); strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
- saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām); pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu).
- iesamesties Ieķerties, piemēram, drēbēs (par dažu augu augļiem).
- ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu.
- piesamaukties Ieķerties, saķerties; aizķerties (aiz kā).
- iecipt Ieķerties.
- iecirpties Ieķerties.
- ieķibināties Ieķerties.
- iepeņķēties Ieķerties.
- iesaķerties Ieķerties.
- ielangot Ielenkt, saķert.
- pielaicīties Iesākt, ķerties klāt.
- aizcipt Iesprūst, aizkavēties, aizķerties.
- ieklemmēties Iestrēgt; ieķerties.
- ķerstalēt Ik pa brīdim sagrābt (noķert).
- sautīt Ilgāku laiku nepārtraukti meklēt un ķert utis.
- izķerties Ilgāku laiku, daudz ķert.
- iedzerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļauj noķertai zivij izmukt.
- iedžerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- ieģērkle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- ieģerle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- Astudžats Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļauns dēmons, kas uzglūn mirušo dvēselēm, grib tās noķert un aizvest pazemes valstībā.
- izblusāt Izķert blusas (kādam, no kāda apģērba gabala).
- izblusināt Izķert blusas (parasti mājdzīvniekiem).
- izblusot Izķert blusas (piemēram, no apģērba gabala, dzīvnieka apspalvojuma).
- izblusāties Izķert blusas (sev, savā apģērbā).
- izablusāties Izķert sev blusas.
- izblusoties Izķert sev blusas.
- izvēžot Izķert vēžus.
- izķarstīt Izķert, izgrābt.
- izķerstīt Izķert, izgrābt.
- gūkša Kāds, kurš kaut ko meklē, cenšoties to noķert.
- gūsts Kāds, kurš kaut ko meklē, cenšoties to noķert.
- pamurdīties Kādu brīdi ķert zivis ar murdu.
- izkamstīties Kādu laiku veltīgi kaut ko ķert (grābt).
- aficēt Kairināt, aizķert.
- iesakārties Kāpjot aizķerties aiz kā un palikt karājoties.
- šeperis kārts, ko iesprauž zemē blakus pupiņu stādiem, lai dīgstiem būtu kur pieķerties.
- iekārties Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- vārnu raušana Kuršu kāpu, bet agrāk, iespējams arī Kurzemes iedzīvotāju tradīcija ķert vārnas pārtikai.
- Leprehuns Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - elfs, kurš sargā daudz apraktu dārgumu, kurus atklāj tikai tam, kas spēj viņu noķert un uzklausīt, nenovēršot no viņa skatienu.
- uzķerstīt Ķerstot, tvarstot saķert.
- savangot ķert ar cilpām (putnus).
- čubt Ķert, saķert, noķert.
- ķinīt Ķert, saķert; aizturēt, arestēt.
- ķinnīt Ķert, saķert.
- purāties ķerties, satīties.
- ķeršis Lieto savienojumā ar "ķert" darbības pastiprinājuma izteikšanai.
- ķeršus Lieto savienojumā ar "ķert" darbības pastiprinājuma izteikšanai.
- krapcu Lieto, lai norādītu, ka kas tiek strauji, ātri sagrābts, saķerts.
- plēsināt Likt (sunim) dzīt, ķert u. tml. (kādu dzīvnieku); rīdīt.
- saķibināt Likt saķerties.
- ielipt Līpot ieķerties (kur iekšā).
- ķesēt Lipt, pieķerties.
- ķipt Lipt, pieķerties.
- līpt Lipt, pieķerties.
- doties rokā ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
- doties rokā ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
- iecirsties Ļoti cieši ieķerties (kur iekšā) - par rokām, pirkstiem; ļoti cieši ieķerties (kur iekšā ar rokām, pirkstiem).
- izmelst Ļoti kārot (ko); ļoti pieķerties (kam).
- līdz aknām ļoti lielā mērā, dziļi (aizķert, riebties).
- iesagrābties Ļoti pieķerties (kādam priekšmetam).
- ieķerties Ļoti pieķerties (piemēram, īpašumam).
- piekosties Ļoti pieķerties (piemēram, kādam cilvēkam).
- iekosties ar zobiem ļoti pieķerties kaut kam, censties visiem spēkiem ko saglabāt.
- kā dadzis ļoti stingri, neatlaidīgi (turēties, ieķerties).
- piecirst Makšķerējot strauji paraut makšķerēšanas rīku, lai āķis ieķertos zivs ķermenī.
- aptvarstīt Mazpamazām noķert (visus).
- seskot Medīt, ķert seskus.
- aizmakšķerēt Meklējot aiz pārskatīšanās aizķert.
- blusāt Meklēt, ķert blusas (kam).
- zukīt Meklēt, ķert, medīt.
- lovīt Meklēt; ķert.
- lovīties Meklēties; meklēt draugu, draudzeni; censties noķert.
- medības Mērķtiecīgu, instinktu kompleksa nosacītu, dažiem dzīvniekiem raksturīgu darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
- knikstiņus spēlēt (arī ķert) mest gaisā akmentiņus un tos noķert.
- duņķerēt Naktī ar laivu lāpas gaismā zivis ķert (durt).
- sadūlēt Naktī, skalu gaismā daudz (zivju vai vēžu) saķert.
- sadūlēt Naktī, skalu gaismā ilgāku laiku ķert vēžus vai zivis.
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- želberēt Nedroši (steigā) šur un tur aiztikt, pieķerties.
- želberēties Nedroši (steigā) šur un tur aiztikt, pieķerties.
- iegult Negaidīti ieķerties (piemēram, matos).
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt.
- aizkārties Nejauši aizkabināties, aizķerties (aiz kā).
- tube Neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
- tūbe Neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
- zebenīca Neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
- nedoties rokā neļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
- nedoties rokā neļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
- pievaldīt nagus nemēģināt kādam sist; neķerties klāt kaut kam; atturēties zagt.
- nemesties Nepieskārties, neaizķerties.
- misīt Netrāpīt, neķert.
- saspostīt noķert (putnu).
- ieķert Noķert (zivi).
- apķert Noķert, arī izķert (daudzus vai visus).
- sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
- sagūstīt Noķert, notvert (parasti savvaļas, dzīvnieku).
- cakaņiķ Noķert.
- dogoņaķ Noķert.
- nogubīt Noķert.
- nogūt Noķert.
- noķvert Noķert.
- noriet Noķert.
- sagubīt Noķert.
- zahomutaķ Noķert.
- pietvert Notvert, uzzināt; pieķert.
- nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem).
- pagreibt Paķert, pagrābt (1).
- paģaubt Paķert, pagrābt.
- paķest Paķert, pagrābt.
- pacapnīt Paķert.
- pakumt Paķert.
- izvilnāt Pamatīgi izplūkāt, matos (vilnā) ieķerties, izpērt.
- aiztikt Paņemt (ko), ķerties (pie kā), lai lietotu.
- aizgrābts Paralizēts, pamiris, sitiena ķerts, krampjos sarauts.
- pakaļpāris Pāris, kas ir pēdējais (parasti rotaļā "pakaļpārus ķert").
- nogūt Pārsteigt, pieķert.
- piespēt Pārsteigt, pieķert.
- ķēriens Paveikta darbība, rezultāts --> ķert (3); tas, kas ir iegūts ķerot, gūstot.
- pārķārstīt Pēc kārtas visiem pieķerties.
- izķarstīties Pēc sirds patikas (pietiekoši) ķert, izkampt.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- vējdēle Pie jumta latu galiem piesists dēlis, kas neļauj vējam aizķert un noplēst uz latu galiem uzsistās skaidas.
- lipot Pieipt, pieķerties.
- pienākt Pieķert (kādu nevēlamā rīcībā).
- notapot Pieķert (neatļautā rīcībā), noķert.
- pieķibelēt Pieķert darbībā, arestēt.
- uzieties Pieķert, atrast (darot ko neatļautu).
- noslomēt Pieķert, pārsteigt.
- iekārties (kādam) elkonī pieķerties (kādam) pie elkoņa un spēcīgi atbalstīties uz tā.
- piesaķerties Pieķerties (lai pieturētos).
- pieķērdēties Pieķerties (pie elkoņa).
- iekārties Pieķerties (pie kā) tā, ka paliek karājoties.
- piekarināties Pieķerties (vairumā).
- iesakārties Pieķerties pie kā tā, ka paliek karājoties.
- sasakārties Pieķerties pie loga malas, izliekties (ārā) pa logu (par vairākiem, daudziem).
- karašāties Pieķerties, karāties.
- saķibt Pieķerties, pielīmēties.
- adherēt Pieķerties, pielipt, piekrist.
- piekarties Pieķerties, pieskārties.
- daķerties Pieķerties, turēties klāt.
- gliebties Pieķerties, turēties, piekļauties.
- dasaķerties Pieķerties.
- piekampties Pieķerties.
- pieķibināt Pieķerties.
- piestingt Pielipt, pieķerties, pieskaroties uz brīdi sastingt, notirpt.
- pieskotēt Pielipt, pieķerties.
- pieskodēt Pielipt; pieķerties.
- pietvarstīt Pietiekami noķert, saķert.
- noķerties Pietiekoši daudz noķert.
- izpeļoties Pietiekošu laiku ķert peles (par kaķi).
- pietverties Pieturēties; arī pieķerties.
- svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
- drebelēties Raustītie, aizķerties (par valodu).
- iepīties Refl. --> iepīt (1); sapīties, ieķerties (kur).
- pakārties Refl. --> pakārt (1); tikt pakārtam; krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- uzkārties Refl. --> uzkārt; aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- uzrīties Rijot uzķerties (par zivi uz makšķerāķa).
- ķeršana Rotaļa (ar mērķi noķert nākamās kārtas ķērāju).
- bābīnas ķert rotaļa, kurā viens no tās dalībniekiem ar aizsietām acīm cenšas noķert kādu no pārējiem rotaļas dalībniekiem.
- piejaktēt Rotaļājoties pieskarties, pieķerties.
- iedergties Runājot pēkšņi kaklā skaņai aizķerties, radot asu, augstu toni.
- sagreibt Sadabūt, saķert.
- izķert Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
- nižģēties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
- nižģināties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
- nižģīt Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
- būt rokā saka, ja kas ir dabūts, iegūts, apgūts, atrasts, noķerts.
- braucam tālāk saka, mudinot turpināt darāmo, ķerties pie nākamā uzdevuma, darba posma.
- sakabīties Sakabināties (1), saķerties, samesties.
- stāties Sākt (ko darīt, veikt); ķerties (2).
- stāties Sākt ēst, dzert (ko); ķerties (2).
- iemīļot Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2).
- iemīlēt Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu); pieķerties (kādam).
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā), labprāt nodarboties (ar ko); pieķerties (kam).
- iemīlēt Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); pieķerties (kam).
- samīlēties Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
- aizkampstīt Saķert (diezgan daudz vai vairākkārt).
- pieķarstīt Saķert pietiekami daudz, lai piepildītu.
- sautīt Saķert, iznīcināt utis.
- salavīt Saķert, notvert.
- gūbīt Saķert, sagūstīt.
- savalgt Saķert, sagūstīt.
- saskrampt saķert, sakampt.
- piegūstīt Saķert, salasīt pietiekami daudz.
- atķert Saķert, satvert (ko krītošu).
- pārķert Saķert, satvert vēlreiz, no jauna (parasti citā vietā); pārtvert (2).
- aizkampt Saķert, satvert.
- sačupt saķert.
- saspingāt saķert.
- sasagrābties Saķerties (kopā).
- satverties saķerties (rokās)
- sasaķerties Saķerties (rokās).
- apķerties Saķerties (visapkārt), aplipt.
- kaulēties Saķerties ar ragiem; viegli badīties.
- saķērdēties Saķerties elkoņos.
- sasastatīties Saķerties ragos.
- saķibināties Saķerties, aizķerties vienam aiz otra.
- kampties Saķerties, grābt, apkampties.
- sapurāties Saķerties, satīties.
- sakacēties Saķerties, satverties.
- saķibelēties Saķerties.
- dabūt rokā sameklēt; noķert.
- sasasieties Samezgloties, saķerties.
- aizpeņķerētiēs Samudžinoties aizķerties aiz kaut kā.
- ietverties Satverot (ko), turēties; ieķerties.
- ķeķerēties Savienoties, ķerties kopā.
- sakampties savstarpēji apķerties vienam ap otru.
- sarīzēt Sazvejot, saķert ar tīklu.
- valdzināt siet vai saturēt ar valgu, virvi; ķert, turēt ciet
- pieķere Sīks izcilnis, arī plaisa, kur iespējams pieķerties, kāpjot kalnā.
- sitējslazds Slazds ar mehānismu (noķerto dzīvnieku) nosišanai.
- gumstīt Slepeni ķert.
- capnīt Slepus paķert.
- nomudīt Steidzīgi satvert, noķert.
- sakrampēties Stingri saķerties (rokās, elkoņos).
- iecirsties Strauji un cieši iespiesties (kur iekšā) - par zobiem, nagiem; strauji un cieši ieķerties (kur iekšā ar zobiem, nagiem).
- nogrābt Strauji un stingri satvert, saķert (aiz kā, pie kā u. tml).
- ķerīgs Tāds, kas ir pa rokai, ko var paķert.
- zūzins Tāds, kas noķerts pie paslepeniem nedarbiem.
- gramstīgs Tāds, kas vienmēr cenšas paķert sev labāko.
- aizmeteklis tas, aiz kā var aizķerties, pieturēties.
- buktēties Tikai nelabprāt ķerties pie kāda darba.
- ķencele Tīkla maiss, kur ieliek noķertās zivis; vēžu smeļamā ķesele.
- goreķ Tikt noķertam.
- nosagūties Tikt noķertam.
- paķerties Tikt paķertam, parasti neviļus, negribēti.
- iekrist Tikt pieķertam, notvertam.
- tūba Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
- tubiņa Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
- tubiņš Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
- ķibināties Turēties, pieķerties klāt.
- satvarstīt Tvarstot sagūstīt, saķert (vairākus, daudzus).
- aizčapstināties Uz īsu brīdi sākt ķert gaisu.
- iekrist Uzbrūkot strauji ieķerties (kādam, piemēram, drēbēs, matos).
- sakrist Uzbrūkot strauji saķerties (par cilvēkiem).
- tvarstīt Vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu.
- tvārstīt Vairākkārt censties satvert, noķert.
- saķerstīt Vairākkārt saķert.
- ķerstīt Vairākkārt, arī dažādos virzienos ķert; vairākkārt, arī dažādos virzienos gūstīt; tvarstīt.
- izklemperoties Vairākkārt, arī ilgāku laiku ķert vēžus ar krītiņu - klemperi.
- saķarstīt Vairākkārtīgi saķert.
- vāverot Vāveres ķert.
- aizķere Veidojums, aiz kā var aizķerties, kur var pieturēties (piem., kāpjot klintī).
- drēgot Vēžot, ķert vēžus.
- klemperēt Vēžot, vēžus ķert.
- gumstīties Vienam otru ķert un atkal laist vaļā.
- parastās grīdas keramikas plāksnītes vienkrāsainas vai daudzkrāsainas keramikas plāksnītes ar gludu raupju, rievotu vai reljefu spiestu fasādes virsmu, mugurpuse rievota, lai tā labāk saķertos ar javu.
- ķēriens Vienreizēja paveikta darbība --> ķert (1).
- ķereklis Vieta kur saņemt (saķert).
- sapīties Vijoties, tinoties u. tml., ieķerties (kur), apkļauties (ap ko).
- ieķerties Virzoties (kam pāri, garām u. tml), pieķerties, iesprūst (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
- aizķerties Virzoties tikt apturētam; ieķerties (kur).
- greza Zaglīgs cilvēks, kas zagt tomār labi neprot un tādēļ parasti tiek pieķerts.
- žabārklis Zarains mietiņš, ko piesprauž pie zirņu stādiem, lai tiem būtu pie kā pieķerties.
- pelede Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus peled"), saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu, 1954.-1986. gados ielaista vairākās Latvijas ūdenskrātuvēs un 1993. g. viens eksemplārs noķerts Daugavas lejtecē, bet iedzīvošanās mūsdienās nav zināma.
ķert citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV