Paplašinātā meklēšana
Meklējam bieži.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (1237):
- datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
- ex cathedra "no katedras", sevišķi oficiāli, autoritatīvi un neapstrīdami (bieži vien ironiskā nozīmē).
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama).
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām.
- kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai.
- Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos.
- airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu.
- griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās.
- dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis.
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
- pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti.
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos.
- glukuronskābe Aldehidskābe, kas rodas no glikozes un ļoti bieži sastopama urīnā.
- kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
- klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
- vilkūne Alpu jāņogājs, mitros, ēnainos mežos un krūmājos diezgan bieži sastopams augs, zied maijā (medus augs).
- bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
- drugstore Amerikāņu medicīnas preču un ķimikāliju veikals, bieži arī kiosks un bārs.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- astragāls Antīkā arhitektūrā bieži lietots izgreznojums, parasti zīļu un ripiņu kopojums.
- hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu.
- kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots.
- maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem.
- klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem.
- vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums.
- ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus.
- septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos.
- atsist Ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt.
- el- Arābu val. noteiktais artikuls, bieži lieto pie personu vārdiem, arī al.
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
- arkas slēgakmens arkas loka augšējais, vidējais akmens, kas it kā saslēdz kopā arkas abas puses, parasti to akcentē ar plastisku rotājumu (bieži vien masku).
- čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^.
- eugenols Aromātisks šķidrums, neļķu eļļas galvenā sastāvdaļa, diezgan bieži atrodama arī citās ēteriskās eļļās.
- makroasambleris Asamblēšanas programma, kas ļauj tās lietotājam veidot un definēt makrokomandas bieži izmantojamu programmu segmentu izpildei.
- haimatoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
- hematoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
- medionekroze Asinsvada vidējā slāņa nekroze; bieži rada asinsvada plīsumus.
- Ascochyta fagopyri askohitu suga, kas bieži parazitē uz ķirbjiem.
- rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās.
- hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti.
- ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
- sarkanais korallis astoņstaraino koraļļu suga ("Corallium rubrum"), ko bieži izmanto rotaslietu izgatavošanai.
- vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis.
- griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
- švirkstelēt Ātri, bieži sadusmoties.
- hipermetabolija Atsevišķu kukaiņu attīstības metamorfozes ar dažādiem dzīves veidiem piemērotām kāpuru formām, kam bieži starpā ir arī miera stadijas.
- kalluss audu pabiezinājums pie graudzāļu ārējās zieda plēksnes pamata saauguma vietā ar vārpiņas posma pamatu, bieži apmatots.
- salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse).
- ksantofibroma Audzējs ar ksantomas šūnu grupām un saistaudiem; bieži lokalizējas locītavu kapsulās, cīpslu makstīs un ādā.
- atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
- koledža augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs.
- pampero Augstkalnu bezmežu plato Dienvidamerikas tropiskajā joslā, kur bieži pūš vēji un ir biežas, aukstas miglas.
- spilvītes Augu matiņi, tievi, bieži dobumoti un caurspīdīgi virsādiņas izaugumi ar vienu vai vairākām šūniņām.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
- Japānas aukuba aukubu suga ("Aucuba japonica"), kurai zeltainas vai raibas lapas un sarkanas ogas, tiek bieži audzēta istabā un oranžērijās, dažkārt dēvē par zelta koku.
- gonkotājs autobraucējs, kas bieži pārsniedz atļauto ātrumu; sacīkšu braucējs.
- šrote Autokapsēta, kur bieži darbojas arī autodetaļu tirgus.
- heliobaktērija Baktēriju ģints, kuras organismi bieži izraisa peptisko čūlu, kuņģa un zarnu tarkta iekaisumu.
- zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm.
- parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru.
- balustrs Balustrādes elements - koka, mūra vai metāla stabiņš (bieži vien vāzes formā).
- balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos.
- tunberga bārbele bārbeļu suga ("Berberis thunbergii"), ko Latvijā diezgan bieži audzē apstādījumos.
- ezofagisms Barības vada cirkulāro muskuļu šķiedru ilgstoša vai bieži atkārtota spazma.
- dunkotājs Basketbolists, kas bieži un veiksmīgi met bumbu grozā no augšas.
- bēgaļāt Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
- bēgalēt Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
- bēguļot Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
- bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti.
- lāču samtbeka beku dzimtas suga ("Imleria badia", syn. "Xerocomus badius"), priežu un egļu mikorizas sēne, Latvijā sastopama bieži.
- raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos.
- egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs.
- čura Bērns, kas bieži apslapinās.
- verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla.
- čūra Bērns, kas bieži slapinās.
- šļāga Bērns, kas bieži slapinās.
- mīzelis Bērns, kas bieži urinē, arī iesauka.
- mīzulis Bērns, kas bieži urinē.
- šlāga Bērns, kurš bieži saslapinās.
- sodrējainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius fuliginosus"), aug lapiu koku un egļu mežos, Latvijā sastopama bieži.
- muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni.
- cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
- pļega Biezs, bet bieži arī slapjš maisījums.
- apkampaļāt Bieži apskaut, apņemt, aptaustīt (bieži nicinošā nozīmē: tvert ar netīrām rokām).
- vecā dziesma bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, domas.
- vārstīt (arī virināt, retāk virāt) durvis bieži ierasties (kur).
- virāt (biežāk virināt, arī vārstīt) durvis bieži ierasties (kur).
- virināt (arī vārstīt, retāk virāt) durvis bieži ierasties (kur).
- virināt (arī vārstīt) durvis bieži ierasties (kur).
- virināt (kādas) durvis bieži ierasties kur, meklēt palīdzību.
- karstais saraksts bieži izmantojamu globālā tīmekļa vietu saraksts, ar ko lietotājs strādā, izmantojot izvēlni vai dialoga lodziņu; grāmatzīmju saraksts.
- maina (ko) kā čigāns zirgus bieži ko mainīt.
- dinamiskā iepirkumu sistēma bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu.
- mahagonija periods bieži lietots rokoko perioda nosaukums Lielbritānijā, kur gandrīz visu 18. gs. greznās mēbeles izgatavoja no mahagonija.
- sociālā terapija bieži lietots sinonīms jēdzienam - psihosociālais darbs.
- vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- turēt mutē vien bieži pieminēt.
- maksts krampji bieži psiholoģiski nosacīti maksts, iegurņa dibena un augšstilbu muskulatūras krampji, ko izraisa sievietei nevēlams dzimumakts.
- šanas vārdi bieži sastopama juridisko tekstu iezīme – priekšroka tiek dota t. s. šanas vārdiem, t. i., tiek veidotas konstrukcijas, kuru centrā ir lietvārds ar izskaņu -šana, kas izsaka darbību, procesu.
- kolokācija bieži sastopams vārdu savienojums bez kopīga nozīmes pārnesuma
- nereti Bieži vien, samērā bieži.
- turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
- cēršķi bieži, daudzkārtēji.
- purināt spalvu bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
- pļavas bitene biteņu suga ("Geum rivale"), sastopama bieži visā Latvijā pļavās, mežos, krūmājos.
- pilsētas bitene biteņu suga ("Geum urbanum"), sastopama bieži visā Latvijā mežos un krūmājos.
- laupītājblakts Blakšu kārtas dzimta ("Reduviidae"), pārsvarā lielas blaktis (ķermeņa garums - 4-21 mm), bieži spilgtā krāsā, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- lauku blaktene blakteņu suga ("Ononis arvensis") Latvijā sastopama ne visai bieži mālainās, kaļķainās vai smilšainās augsnēs.
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- brūnganējošā briorija brioriju suga ("Bryoria fuscescens"), kas bieži sastopama priežu mežos uz priežu stumbriem kā tumšbrūni lapoņi.
- ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ.
- vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt.
- parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs.
- pārkars Burta daļas izvirzījums pāri burta ķermenim, īpaši kursīvā, versāļiem, akcentētiem burtiem u. c.; neuzmanīgi iespiežot bieži lūzt.
- izplatīt Būt bieži sastopamam, plaši pazīstamam.
- čumēt Būt izplatītam, bieži sastopamam (kur).
- mudžēt Būt izplatītam, bieži sastopamam (kur).
- sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- no (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst) būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- no (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
- mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam.
- mētāties riņķī Būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam.
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
- sieties Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz sīkām kļūdām, trūkumiem.
- plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
- mīlēt Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko); arī mēgt.
- svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību.
- sulfadiazīns C~10~H~10~N~4~O~2~S, sulfonamīdu grupas savienojums; bieži lieto kombinācijā ar citiem sulfonamīdiem dažādu infekciju, to vidū meningīta, ko izraisījis "Haemophilus influenzae", akūtu urīnceļu infekciju, mīkstā šankra u. c. infekciju ārstēšanā.
- caurbiru Caurbiru zirgs - zirgs, kas braucot bieži izvada izkārnījumus.
- Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela.
- alocentrēts ceļotājs ceļotājs, kurš mīl piedzīvojumus, bieži ceļo, ceļo viens vai nelielās grupās pārsvarā uz svešām, nepazīstamām un eksotiskām vietām, ceļojumu uztver kā piedzīvojumu, labprāt komunicējas ar vietējiem iedzīvotājiem un iesaistās dažādās aktivitātēs.
- platlapu cemere cemeru suga ("Sium latifolium"), Latvijā diezgan bieži aug ūdeņu krastmalās, mitrās pļavās un slapjos mežos.
- maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
- gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus.
- Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā.
- metoksigrupa CH3O-grupa, kas bieži sastopama organiskos savienojumos.
- dzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla flava"), Latvijā sastopamas 2 pasugas: bieži un visā teritorijā - nominālpasuga ("Motacilla flava flava"), retāk - ziemeļu pasuga ("Motacilla flava thunbergi").
- gruzdēšana Cietu materiālu degšana bez liesmas, bet bieži ar dūmiem, samērā zemā temperatūrā (400-600 °C).
- ciekkārt Cik bieži; bieži.
- cikai Cik bieži.
- ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
- peckelis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži notraipās, ātri kļūst netīrs.
- pinkšis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis.
- pinkšķis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis.
- vēkša Cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud; arī vēkšis.
- neveiksminieks Cilvēks, kam bieži neveicas.
- snaudulis Cilvēks, kam nāk snauda; cilvēks, kas bieži snauž; miegains cilvēks.
- sadziedātājs Cilvēks, kam patīk dziedāt, kas daudz un bieži dzied.
- apkārtklejotājs Cilvēks, kas apceļo pasauli, bieži dodas ceļojumos.
- mājas draugs cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā.
- čīksts Cilvēks, kas bieži činkst, gaužas, žēlojas.
- peķis Cilvēks, kas bieži dusmojas, ķildojas, īgnojas.
- ņerkstulis Cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas; arī raudulīgs cilvēks.
- ģīblis Cilvēks, kas bieži ģībst; vārgs, slimīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
- reiboņa Cilvēks, kas bieži ir alkohola reibonī; alkoholiķis.
- pūce Cilvēks, kas bieži ir īgns, dusmīgs.
- gremža Cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn.
- niknulis Cilvēks, kas bieži ir nikns.
- piktulis Cilvēks, kas bieži ir pikts.
- krekšans Cilvēks, kas bieži krekšķ, klepo, kāsē.
- krekšis Cilvēks, kas bieži krekšķ, klepo, kāsē.
- purpulis Cilvēks, kas bieži ķildojas, baras, ir neapmierināts.
- ķildnieks Cilvēks, kas bieži ķildojas.
- gāju putns cilvēks, kas bieži maina darba (dzīves) vietu.
- pasaules gājējs (arī klaiņotājs) cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- pasaules staigātājs (arī gājējs, klaiņotājs) cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu; arī klaidonis.
- pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
- liveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
- ļiveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
- livurs Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
- melis Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
- piļļa Cilvēks, kas bieži mēdz skaļi raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
- strīdekls Cilvēks, kas bieži mēdz strīdēties.
- mietnieks Cilvēks, kas bieži mij, maina (ko).
- bezdelis Cilvēks, kas bieži nolaiž vēdera gāzes.
- skandālists Cilvēks, kas bieži rada skandālus.
- raudulis Cilvēks, kas bieži raud; cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs.
- šaipla Cilvēks, kas bieži smej, arī izsmej.
- šiepla Cilvēks, kas bieži smejas; izsmējējs, ņirdzējs; šiepa.
- iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.
- uzdzīvotājs Cilvēks, kas bieži uzdzīvo.
- garvilka Cilvēks, kas bieži vilcinās un lēni dara darbu.
- čīkste Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas, raud.
- čīkstulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas; arī cilvēks, kas bieži raud.
- ņaudulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu.
- raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus; arī alkoholiķis.
- bībelnieks cilvēks, kas daudz lasa Bībeli; cilvēks, kas bieži izmanto Bībeles tekstu.
- remska Cilvēks, kas daudz, bieži klepo, kāsē.
- pusmācītājs Cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu).
- strīkers Cilvēks, kas kails parādās (parasti izskrien) sabiedriskā vietā (ļoti bieži stadionos sacīkšu laikā), parasti šo izgājienu motivējot kā protesta formu.
- vēkšis Cilvēks, kas kliedz; cilvēks, kas skaļi runā; cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud.
- skaisteklis Cilvēks, kas mēdz bieži dusmoties.
- ķocka Cilvēks, kas mēdz bieži traipīties, ziesties (ar ko).
- strīdeklis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži strīdēties.
- svilpmanis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži svilpot.
- ciema slota cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
- garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis.
- krakeris Cilvēks, kura vaļasprieks ir iekļūt aizsargātās datoru sistēmās, lai veiktu tajās izmaiņas, bieži nevēlamas.
- kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
- pleiohāzijs Cimozas ziedkopas veids, kurai uz galvenās ass attīstās viens zieds, pārējie ziedi attīstās uz sānasīm, kas bieži ir garākas par galveno asi.
- lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem.
- parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu.
- lauka cīrulis cīruļu suga ("Alauda arvensis"), Latvijā sastopama ļoti bieži.
- sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži.
- parastā cirvene cirveņu suga ("Alisma plantago-aquatica"), kas Latvijā sastopama bieži.
- gumainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia nodosa"), sastopama visai bieži visā Latvijā mitrās un purvainās pļavās, mitros mežos un krūmājos, grāvjos.
- kovellīns CuS, minerāls zilā krāsā, bieži kā sekundārs veidojums uz halkopirīta.
- lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
- brūnā čakste čakstu ģints suga ("Lanius collurio"), neliels dziedātājputns, Latvijā sastopama ne visai bieži; sētas čakste.
- ķimeņsīļi Čemurziežu dzimtas sīļu ģints augs, bieži sastopams krūmājos, pļavās, 30-100 cm garumā, baltiem vai iesārtiem ziediem.
- pļavas čipste čipstu suga ("Anthus pratensis"), dziedātājputns apmēram zvirbuļa lielumā, Latvijā sastopams bieži, gājputns.
- šļikšķināt Čurāt (nedaudz, bet bieži).
- četrlapu čūskoga čūskogu suga ("Paris quadrifolia"), sastopama samērā bieži visā Latvijā gk. ēnainos un mitros mežos, krūmājos.
- Asama darbīgs vulkāns Japānā (_Asama-yama_), Honsju salas vidienē, augstums - 2542 m, bieži pelnu izvirdumi.
- strīdinieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
- strīdnieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
- aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu).
- diska kešatmiņa datora atmiņas apgabals, kurā īslaicīgi uzglabā bieži lietojamus datus; izpilda starpnieka funkcijas starp lietojumprogrammu un diskatmiņu.
- perifēriskās iekārtas datora funkcionālie mezgli, kas tieši nepiedalās centrālā procesora veikto operāciju izpildē un bieži ir konstruktīvi veidoti kā patstāvīgas iekārtas.
- kiberspiegošana datu izvilināšana no svešām datorsistēmām, tās uzlaužot; bieži vien tā notiek starp dažādām valstīm.
- izstaidzināt Daudz (bieži veltīgi) likt iet, kaut kur sūtīt.
- būķēties Daudz un bieži ēst.
- sasmeķēties Daudz vai bieži garšot.
- uznēsāt Daudz vai bieži uznest.
- mirkt (arī slīkt) (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt.
- mirkt (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt.
- slīkt (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt.
- slīkt asarās daudz, arī bieži raudāt.
- slīkt (arī mirkt) vienās asarās daudz, arī bieži raudāt.
- mirkt vienās asarās daudz, bieži raudāt.
- suiš daudz, bieži.
- tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži.
- tiku Daudzas reizes, ļoti bieži.
- daudzreiz Daudzas reizes; arī bieži.
- puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli.
- cik reižu daudzreiz, bieži.
- pretdempings Dažāda veida pretsoļi cīņā ar dempingu, kas bieži vien ir protekcionisms.
- mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā).
- smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās.
- demogrāfiskā efektivitāte dažādu pasākumu un programmu īstenošanas efekts, bieži ģimenes plānošanas programmas efekts vai specifisku kontraceptīvo līdzekļu ietekme uz iedzīvotāju skaita pieaugumu vai samazinājumu.
- silva Dažādu žanru dzejoļu apkopojums, tā bieži 17.-19. gs. sauca dzejoļu krājumus.
- dažubān Dažreiz, dažkārt, bieži.
- limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā.
- Klusā okeāna baltsānu delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obliquidens"), garums 2,1-2,5 m, svars - 75-90 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļos, rada putu šļakatas, kas bieži redzamas krietni ātrāk pirms paša delfīna.
- subtropu plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella attenuata"), garums 1,6-2,6 m, svars - 90-120 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, bieži redzams kopā ar tunču baru un jūras putniem.
- Fusi Demiurgs, kas darbojas senākajos ķīniešu mītos, bieži vien kopā ar dievieti Ņuivu.
- lobisms Deputātu un citu amatpersonu ietekmēšana no ārpusparlamenta interešu grupām (bieži vien iestāžu ēku atpūtas un uzgaidāmajās telpās - lobijos).
- makramē Diegu vai auklu siešanas rokdarbu tehnika, veidojot rupjas mežģīnes, bieži vien ar bārkstīm; mezglošana.
- gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
- glenodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Glenodinium"), dažādas formas, dažreiz dorsiventrāli saplacinātas, bieži bruņās ietvertas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu.
- aparatūras kešatmiņa diskdzinī vai diskdziņa kontrollerā izveidota kešatmiņa, kurā tiek saglabātas bieži lietojamas programmas un dati.
- sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja.
- halorrhagidaceae Divdīgļlapju augu dzimta "Myrtiflorae" rindā, ūdens un cietzemes augi ar sīkiem vien- un divdzimumu ziediem, kuriem bieži nav ziedlapu; \~160 sugu mērenā un subtropiskā joslā.
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
- schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
- pilocarpus Divdīgļlapju augu ģints "Rutaceae" dzimtā, koki un krūmi ar bieži lapotiem zaru galiemun iezaļganiem ziediem garās vārpās vai ķekaros, \~13 sugu tropu Amerikā.
- parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki.
- strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi.
- strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu.
- tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu.
- kombreti Divdīgļlapju klases dzimta, koki, krūmi, liānas, ziedi bieži bez vainaga, tropos un subtropos, >500 sugu.
- zigofili divdīgļlapju klases dzimta, krūmi, puskrūmi, retumis koki, lakstaugi; lapas bieži ar dzeloņainām pielapēm, pretējas; tuksnešos un zāļainās augsnēs; 30 ģinšu, 250 sugu.
- akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
- vītais pāris divi savīti izolēti vadi, kas samazina indukciju un ar to saistīto elektrisko signālu interferenci; to bieži lieto neliela ātruma lokālajos tīklos un telefonijā.
- logotips Divi vai vairāki burti, kas bieži atkārtojas, nolieti uz viena burtstabiņa salikuma vienkāršošanai.
- kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm.
- brontīdi Dobjas, pērkonam līdzīgas skaņas, kas bieži dzirdamas aktīvas seismiskās darbības rajonos.
- brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni); joņot.
- melnā driģene driģeņu suga ("Hyosciamus niger"), kas Latvijā ne visai bieži sastopama sētmalās, dārzos, nezālienēs, pilsētu atkritumu izgāztuvēs, uz dzelzceļiem.
- pavasara drojenīte drojenīšu suga ("Erophila verna", senāk "Draba verna"), kas Latvijā sastopama bieži atklātās smilšainās vietās, kur nav izveidojusies blīva augu sega.
- stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts.
- plankumainā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza maculata", senāk "Orchis maculata"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug mitrās un purvainās pļavās, zemajos un pārejas purvos, purvainos mežos, krūmājos, aizsargājama.
- cirtainais dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus crispus"), kas bieži sastopama lapkoku mežos, krūmājos, pļavās, gar dzelzceļiem, ceļmalās, nezālienēs.
- Huanhe Dzeltenā upe ("Huang He"), otra lielākā upe Ķīnā, garums - \~5460 km, sākas Tibetas austrumu daļā >4000 m vjl., liec lielu loku uz ziemeļiem caur Iekšējo Mongoliju un ietek Dzeltenajā jūrā, bieži pārplūst.
- cervikālā intraepiteliālā neoplāzija dzemdes kakla epitēlija displāzija, bieži vēždraudes stāvoklis; raksturīga dažādas pakāpes hiperplāzija ar anomālu keratinizāciju un kondilomu veidošanos.
- mest Dzert alkoholiskus dzērienus; daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
- kafijot Dzert kafiju (parasti bieži).
- jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
- zaļais dziedātājsienāzis dziedātājsienāžu suga ("Tettigonia viridissima"), Latvijā bieži sastopamas visā teritorijā.
- romaneska Dziesmiņa, kuras melodiju kopš 17. gs. sākuma bieži lietojuši daudzi sonatu un kantātu komponisti.
- balanopostīts Dzimumlocekļa galviņas un priekšādas iekšējā slāņa iekaisums; bieži komplicējas ar fimozi vai parafimozi.
- klejotājs Dzīvnieks, kas bieži maina apmešanās vietu.
- badāksne Dzīvnieks, kas mēdz, bieži badīties.
- badāksnis Dzīvnieks, kas mēdz, bieži badīties.
- peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.).
- džambori Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- džembori Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- jamboree Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- ģemperis džemperis (šis vārds bieži vien tiek izmantots kā piemērs cilvēku neprasmei pareizi uzrakstīt vārdus).
- Hatora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu un pazemes dieviete; bieži govs veidolā ar Saules disku starp ragiem.
- septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem.
- klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
- ārupvērstība Ekstraversija - cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
- baltā ēkupiepe ēkupiepju suga ("Antrodia sinuosa"), kas bieži sastopama ēkās uz koka daļām.
- Sudraba eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus commutata"), kas Latvijā bieži tiek stādīta dzīvžogos.
- rudais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus phoenicurus"), kas bieži, bet nevienmērīgi sastopama Latvijā.
- erziķis erza - persona, kas bieži izsmej citus.
- klejotājs Etniska vienība (piemēram, tauta, cilts), kas bieži maina apmešanās vietu.
- nomadi etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību (arī mednieku un vācēju grupas).
- plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā.
- kāma Ezoterismā alkas un vēlēšanā, atmiņas par iepriekš izjustām sāpēm un priekiem, kas bieži ir cēlonis tādiem ieradumiem kā smēķēšana un dzeršana.
- baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži.
- fibrinoīdā nekroze fibrīna u. c. plazmas proteīnu izgulsnēšanās uz nieru augšupējo arteriolu sienām ļaundabīgās hipertensijas gadījumā; bieži komplicējas ar iekaisuma infiltrāciju un trombozi asinsvadu lūmenā.
- medusmēneša simptomi fiziskas dabas sūdzības, ko var izraisīt bieži dzimumsakari.
- dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi.
- vietējie vēji gaisa masu plūsmas, kas raksturīgas tikai noteiktam apvidum, kur tās bieži atkārtojās un rada specifiskus klimatiskos apstākļus; vietējiem vējiem ir doti vietējie nosaukumi.
- eburoņi Gallijā agri ienākusi ģermāņu cilts, kas bija apmetusies beļģiešu Gallijā starp Ācheni un Latvijēžu, bieži piemin Cēzars savās piezīmēs par Gallijas karu.
- tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem.
- simfoniskā poēma garāks, parasti viendaļīgs muzikāls sacerējums orķestrim diezgan brīvā formā; bieži tiek atveidota, piem., kāda balāde vai cits literārs darbs; tipiska vēlā romantisma laikmetam.
- ulsters Garš, plats vīriešu mētelis (bieži ar jostu).
- kakogeizija Garšas sajūtas traucējums, kas izpaužas kā pretīga garša; bieži idiopātiskās epilepsijas simptoms.
- intaglio Gemma, kurā iedobts rotājums; bieži ietverta gredzenā un lietota kā zīmogs.
- berzes spogulis gluda, bieži vien spīdīga (pulēta) iežu virsma ar svītrojumu, kas veidojas uz lūzuma sienām, saskarīgiem iežu blokiem savstarpēji pārvietojoties lūzumam paralēlā virzienā.
- trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes.
- spertene Govs vai ķēve, kas bieži sper; dusmīga sieva.
- badeklis Govs, arī cits dzīvnieks, kas mēdz bieži badīties.
- īdaļa Govs, kas bieži īd.
- dūkņa Govs, kas bieži mauj.
- dīka Govs, kas bieži mauro.
- hagāda Grāmata (bieži vien bagātīgi ilustrēta), kurā aprakstīts, kā jāietur ebreju Lieldienu maltīte, ievietoti Lieldienām domāti dziesmu un lūgsnu teksti un stāsts par jūdu iziešanu no Ēģiptes.
- rokasgrāmata Grāmata, kas tiek bieži lasīta; grāmata, kas dziļi ietekmē.
- krutoni Grauzdētas maizītes, bieži figūriņu veidā.
- grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša.
- kasetējums Griestu dekorējums - sadalījums nelielos regulāros laukumos, kurus aizpilda gleznots vai plastiski veidots ornaments, bieži - rozete.
- stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds.
- griezelēt Grozīt (piemēram, bieži un vairākkārtīgi uzvilkt pulksteni).
- iemostīts miegs gulēšana ar pārtraukumiem, bieži pamostoties.
- sarkanā guntiņa guntiņu suga ("Lychnis chalcedonica"), ko bieži audzē Latvijā.
- taisīt veikalu gūt sev labumu, peļņu no kāda darījuma (_bieži_ ar negodīgiem līdzekļiem).
- amplifikācija Ģenētikā - neiedzimstoša daudzkārtēja (bieži tūkstoškārtēja) atsevišķa genoma rajona (gēna vai plazmīdas) replicēšanās.
- multifaktoriāls Ģenētika tāds, kura rašanos nosacījusi vairāku gēnu mijiedarbība un bieži arī neģenētisku faktoru darbība.
- Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite.
- grunge Ģērbšanās stils - apģērbs kārtu kārtām, bieži vien humpalisks, apavi - raupjas ādas zābaki.
- hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu.
- hidrauliskais akumulators hidroakumulators; akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot (piem., uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; uzkrāj tvertnē eļļu ar augstu spiedienu, ko uztur ar slogu, atsperi vai saspiestu gāzi); bieži izmanto aviācijas un citās hidroiekārtās.
- brūnā pagrabu klājpiepe himēnija sēņu afilloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas Latvijā bieži atrodama dažādās celtnēs.
- kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas.
- zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu.
- sati Hinduisma paraža, kur atraitne, bieži vien sabiedrības un ģimenes spiesta, izdara pašnāvību, pati iekāpdama vīra bēru sārtā.
- limerika Humoristiska vai komiska piecrinde, kurā pirmās atskaņas vārds bieži vien ir vietvārds.
- hipogramma Ide pirmdzejas skaniskās organizācijas veids, kurā atslēgas vārda (dievības, sakrālas, maģiskas darbības u. tml.) skaņas tiek pastiprināti bieži atkārtotas citos teksta vārdos.
- apdūzenēt Iebiedēt, bieži sitot vai grūstot.
- apurdīt Iebiedēt, bieži sitot vai grūstot.
- iekārtojums Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā.
- gnatoshīze Iedzimta sagitāla šķeltne augšžokļa kaulā, bieži kopā ar lūpas un aukslēju šķeltni.
- šķelts iegurnis iedzimta šķeltne simfīzē, ko bieži pavada urīnpūšļa izvērsums.
- moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums.
- iedzīvotāju kategorijas iedzīvotāju iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem; praksē bieži izdala pastāvīgos, klātesošos un juridiskos (pierakstītos) iedzīvotājus.
- casus belli iegansts kara pieteikšanai (kam bieži vien nav nekā kopīga ar tās īstajiem iemesliem).
- vilkt bagātu lomu iegūt bagātību, kādu labumu (pat bieži negodīgiem līdzekļiem).
- (aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- aizspriedums Iepriekš pieņemts (bieži aplams) negatīvs spriedums, vērtējums.
- predella Ierobežota, bieži apgleznota, plakne altāra retabla apakšējā daļā.
- tur celties, tur gulties iespējami bieži, ilgi labprāt kur būt, uzturēties.
- ģipšakmens Iezis, kas sastāv no minerāla ģipša, bieži ar dažādiem piemaisījumiem.
- stundīgi Ik stundu; arī pastāvīgi, bieži.
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa; bieži mainīt uzturēšanās vietu.
- nevarēt vien beigt ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko).
- ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, kuros izpaužas atzinība, sajūsma, uzmudinājums un kurus bieži pavada priekpilni izsaucieni.
- bezgalīgs Ilgs, nemitīgs; tāds, kas bieži atkārtojas; apnicīgs, garlaicīgs.
- dzeltenā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis tinctoria"), daudzgadīgs savvaļas vai dārza kurvjziežu dzimtas augs; ziedi kurvīšos intensīvi dzeltenā krāsā; sens krāsaugs, Latvijā sastopams bieži.
- bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus.
- reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- protokols "Telnet" interneta protokols, kas pieder pie protokolu _TCP/IP_ saimes un ko izmanto attālai piekļuvei tīkla resursiem un termināļu emulēšanai, bieži lieto arī skaru nodibināšanai ar ziņojumdēļa sistēmu un lieldatoriem.
- Olofats Iolofats - mikronēziešu (Okeānija) mitoloģijā kultūrvaronis un krāpnieks, bieži vien identificēts ar sauli.
- jodelēšana Īpašs Alpu iedzīvotāju dziedāšanas veids, kam raksturīga ilgstoša kādu skaņu sakopojumu trallināšana, bieži ar pāreju no krūšu reģistra falsetā.
- mēdz būt ir parasti, bieži.
- Olstera Īrijas province, aptver 9 grāfistes, no kurām 6 veido Ziemeļīriju, bet 3 ietilpst Īrijas sastāvā; nosaukums bieži tiek lietots, attiecinot to tikai uz Ziemeļīriju.
- karoče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- karoči Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- koroče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- brahidaktilija Īsi kāju vai roku pirksti, bieži mazs augums.
- livans Islāma arhitektūrā bieži lietots halles veids.
- džingls Īss mūzikas skaņu un teksta apvienojums, ko bieži kā pazīšanas zīmi atkārto reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
- rikota Itāļu siers, atgādina mājas sieru, bieži izmanto lazanjas kārtojumā.
- orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos.
- aizrādprogrammatūra Izplatāmprogrammatūra, kas bieži atgādina lietotājam, ka nepieciešams reģistrēt izmantojamo programmatūru un maksāt par tās lietošanu.
- mīmieki Izrotājums jumta korē, sakrustotu koku (bieži zirga galvas) veidā.
- paraugnumurs Jauna periodiska izdevuma pirmais numurs, ko iespiež lielākā metienā un izplata ieskatam bieži vien par velti.
- ballīškaza Jauna sieviete, meitene, kas mēdz (daudz, bieži) apmeklēt balles.
- jākelētājs Jaunietis, kas bieži maina draudzenes.
- hlamīda Jebkurš plata, brīva piegriezuma apģērbs, bieži vecs vai nemoderns.
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
- baltgalvas jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus leucocephalus"), kas bija bieži sastopams Ziemeļamerikā, tā attēls iekļauts ASV ģerbonī.
- aranžija Kāda skaņdarba (bieži atvieglināta, vienkāršāka, bet citkārt arī komplicētāka, bagātinoša) piemērošana citam atskaņotājsastāvam - gan solopriekšnesuma pārkārtojums orķestrim, gan arī otrādi - orķestra darba pārlikums ansamblim vai solistam; aranžējums; pārlikums.
- ratiniece kāda, kas bieži strīdas.
- bibliofilu izdevums kādas grāmatas izdošana ierobežotā skaitā, bieži vien eksemplāru skaits ir numurēts.
- stabule Kāds, kas bez vajadzības daudz un skaļi raud; bieži maurojoša govs.
- kreša Kāds, kas bieži dodas pasēdēt.
- kaitava Kāds, kas bieži kaitina.
- vēkāns Kāds, kas bieži klaigā (ne pārāk skaļi).
- skraidonis kāds, kas bieži maina darbus, nodarbošanos.
- izdildirsis Kāds, kas bieži skaļi izdala vēdera gāzes.
- švēplis Kāds, kas bieži smejas, vaibstās, izliekas.
- ģeibulis Kāds, kas bieži smejas.
- šķaudekls Kāds, kas bieži šķauda.
- zibelīgs Kāds, kas bieži un ātri šurp un turp kustas.
- slāpoņa Kāds, kas bieži vai pastāvīgi ir izslāpis.
- slāponis Kāds, kas bieži vai pastāvīgi ir izslāpis.
- stenclavs Kāds, kas bieži vaid un ir neveikls.
- būķis Kāds, kas daudz un bieži ēd.
- dalkata Kāds, kas runājot bieži novirzās no temata vai nevar īsi un konkrēti atbildēt; dolkata.
- dolkata Kāds, kas runājot bieži novirzās no temata vai nevar īsi un konkrēti atbildēt.
- grigala Kāds, kuram patīk bieži un skaļi smieties.
- purrata Kāds, kurš bieži dusmojas, ļaunojas, ir neapmierināts.
- spaigulis kāds, kurš bieži klaigā.
- kvenkšis Kāds, kurš bieži klepo, vārgulis.
- kāseklis kāds, kurš bieži klepo.
- perža Kāds, kurš bieži mēdz skaļi izvadīt vēdera gāzes.
- zamba Kāds, kurš nekad nerunā nopietni un bieži apvaino citus.
- jērotājs Kāds, kurš pārāk bieži par jāriem runā.
- baltais dzeltencekula kakadu kakadu suga ("Cacatua galerita"), kas bieži aplūkojama zooloģiskajos dārzos.
- mārsilu kalnmētra kalnmētru suga ("Acinos arvensis syn. Acinos thymoides"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos pakalnos, kāpās, priežu mežos u. c., viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, stublājs 15-30 cm augsts, lapas olveidīgas vai garenas, lapu žāklēs 2-6 ziedi.
- ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži.
- rezēdaugi Kaperu rindas dzimta, lakstaugi un krūmi ar sīkiem nekārtniem ziediem, 6 ģintis, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 3 ievazātas sugas, diezgan bieži dārzos audzē smaržīgo rezēdu.
- kaproeira Kapoeira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- kapoeira Kapueira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- smiltāja kāpuniedre kāpuniedru suga ("Ammophila arenaria"), sastopama ne visai bieži kāpās jūras (arī Rīgas līča) piekrastē.
- pronunsiamiento Karaspēka sacelšanās pret valdību, kas bieži notiek spāniešu republikās Amerikā.
- cartoon Karikatūra, bieži ar politiski satīrisku saturu.
- ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa.
- cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām).
- iet savu (arī citu) ceļu Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
- minstera Katedrāle ar klosteri Baltijā un Vācijā; klosterim piesaistīta baznīca Lielbritānijā, kur sākotnēji tā sauca klosteri, no kā šis vārds bieži vien saglabājies vietvārdu sastāvā.
- pamatkrāsa Katra no trīs krāsām, kuras jaucot noteiktā attiecībā iespējams iegūt krāsu, kas vizuāli nav atšķirama no ikvienas izvēlētās krāsas; sarkana, zaļa un zila krāsa ir noteiktas par pamatu 1930. g. pieņemtajā starptautiskajā krāsu sistēmā RGB (angļu "Red, Green, Blue"), bet ir arī vairākas citas krāsu sistēmas, izplatītākā no tām XYZ, kurā pamatkrāsas ir nosacītas krāsas, kam jāatbilst noteiktiem rādītājiem; praksē krāsu jaukšanai bieži izmanto sarkano, zilo un dzelteno krāsu.
- platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis.
- vešana Kaut kā pārvietošana, bieži ar kādu rīku vai transportlīdzekli.
- biete Kautrīga meitene, kura bieži sarkst.
- kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina.
- matriklans Klans, kam raksturīga matrilineāra izcelsme un bieži arī matrilokāla dzīvesvieta.
- bļaut Kliegt, skaļi runāt (bieži pārvērstā balsī).
- Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m.
- kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- nodilt Kļūt apnīkstošam (parasti par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
- kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām kļūt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- ciāteja kokveida paparžu augu ģints ("Cyathea"), kas sastopama Austrālijas tropu mežu apakšstāvā; suga "Cyathea cooperi" bieži tiek kultivēta.
- porfiri Kopapzīmējums magmatiskiem iežiem ar t. s. porfirisko struktūru, kur lieli kristāli, bieži ar labi saskatāmām kristāla plāksnēm, ieslēgti sīkgraudainā pamatmasā.
- vijoļniekkrabis Krabju suga, kas bieži sastopama mangrovju audzēs.
- pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas.
- skābeņu krāšņblakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Coreus marginatus"), kas bieži sastopama skābeņu ziedkopās uz gatavām sēklām, tā ir \~13 mm gara, rūsganbrūna, ar gaišiem plankumiem uz vēdera un sāniem.
- krāšņspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Coenagrion"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 22-30 mm garš, raibs, krāsa un zīmējums bieži mainīgi, attīstās dažādās ūdenstilpnēs, arī purvos.
- zilspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Enallagma"), Latvijā bieži sastopamās spāres ķermenis 25-27 mm garš, deniņi tumši ar 2 gaišākiem plankumiem, attīstās dažādos ūdeņos, izplatīta masveidīgi.
- sarkanace Krāšņspāru dzimtas ģints ("Erythromma"), Latvijā bieži sastopama suga "Erythromma najas", kuras ķermenis ir 25-31 mm garš, uzturas gk. pie stāvošiem ūdeņiem.
- skrēdumi kreveles uz saplaisājušas ādas, īpaši uz kājām, kas bieži bijušas slapjas.
- filhelēņi Krievijā un Rietumeiropā - grieķu tautas atbrīvošanās kustības piekritēji (bieži arī aktīvi dalībnieki) grieķu cīņā pret turku jūgu 19. gs. 20. gados.
- Jura krusts Krievijas militārais apbalvojums, dibināts 1807. g., no 1914. g., kad sākās 1. pasaules karš, tika piešķirts visi bieži, saņēmuši arī daudzi latvieši - 1. pasaules kara dalībnieki.
- tetrahlorhinons Kristāli zelta dzeltenumā, sublimējas nekūstot un nesadaloties, bieži rodas hlorējot dažādus organiskus savienojumus, lieto par oksidētāju un tehnikā dažu krāsvielu pagatavošanai.
- purva krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium palustre"), kas ir līdz 10 cm augsta; bieži sastopama mežos uz slapjas un nosusinātas kūdraugsnes un pārpurvotas minerālaugsnes (purvājā, niedrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, šaurlapju kūdrenī), retāk mezotrofiskos mežos uz minerālaugsnes (damaksnī, lānās); tās izskats mainās atkarībā no apēnojuma.
- parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs.
- divsēkles Krustziežu dzimtas ģints ("Diplotaxis"), lakstaugi, kam bez stublāja lapām bieži ir arī lapu rozete, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas.
- kalsiņš Kuģa konstrukcijā gareniskais saists, parasti no veidtērauda, kam bieži pievienots slokšņtērauds.
- dejotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Empididae"), ķermeņa garums 1,5-5 mm, bieži veido spietus virs strautiem un upēm, Latvijā nav pētītas.
- skrējējzvīņene Kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs.
- cinerārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cineraria"), \~50 sugas, dekoratīvi augi ar spilgtiem ziediem, ko bieži iekļauj krustaiņu ģintī; Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- akroklīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helipterum"), dekoratīvas puķes, ko bieži izmanto sauso ziedu kompozīcijās; heliptera.
- argirantēma Kurvjziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Argyranthemum"), kas vasaras periodā zied ilgstoši, Latvijā bieži dēvē arī par krizantēmām.
- plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
- melngalvas ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia atricapilla"), Latvijā sastopama samērā bieži.
- dārza ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia borin", senāk "Sylvia hortensis"), Latvijā sastopama samērā bieži.
- brūnspārnu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia communis"), Latvijā sastopama samērā bieži.
- gaišais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia curruca"), Latvijā sastopama samērā bieži.
- iezākāt Ķengājoties sākt bieži apsaukāt.
- pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas).
- sparška ķēve, kas bieži sper.
- spardaunīca Ķēve, kas bieži sper.
- spārdaunīce Ķēve, kas bieži sper.
- spārdauniece Ķēve, kas bieži sper.
- Guaņiņa Ķīniešu budismā žēlsirdības dieviete, bieži attēlota daudzgalvaina (visu redz) un ar daudzām rokām (visiem palīdz).
- Si-Šeņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - prieka un baudas dievs, kas mita uz Veneras planētas un bieži bija bagātības dieva pavadoņu pulkā.
- pļavas ķirzaka ķirzaku suga ("Lacerta vivipara"), Latvijā sastopama ļoti bieži, gk. mitrās vietās.
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
- REPOH Labas mācīšanās formula (angļu "Repetition, Easy, Pleasure, Often, Habit" - atkārtošana, viegli, patīkami, bieži, ieradums).
- tuberkuloīdā lepra labdabīga lepras forma; histoloģiski tai raksturīgi tuberkuloīdi granulācijas audi bez lepras šūnām, reti lepras nūjiņas; klīniski - ādas bojājumi un perifērisko nervu saslimšana; iekšējie orgāni nesaslimst; lepromīna raudze bieži pozitīva.
- felinoze Labdabīgs vīruslimfadenīts, kas attīstās, inficējoties caur ievainotu ādu (bieži pēc kaķa skrāpējuma, t. s. kaķa skrāpējuma slimība).
- cukura laminārija lamināriju suga ("Laminaria saccharina") ar lentveida līdz 7 m garu laponi, bieži sastopama arī Baltijas jūrā.
- purgonis lamuvārds, ar ko apsaukāt kādu, kas bieži visu sabojā.
- iekšējā aplieva lapkoku kodolkoksnē izvietotas gadskārtas, kuru izskats un uzbūve līdzīgi aplievas gadskārtām; bieži sastopama ozolu un ošu kodolkoksnē.
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
- vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus.
- čuņčiņš Lapuķauķu ģints suga, neliels putns (masa - ap 7 g), Latvijā ļoti bieži sastopams mežos ar bagātīgu pamežu, parkos, dārzos.
- plūmju-niedru laputs laputu apakškārtas suga ("Hyalopterus pruni"), Latvijā bieži sastopama fakultatīvi migrējoša laputs, mātītes un kāpuri visbiežāk uz plūmēm, tēviņi mīt niedrēs.
- pupu laputs laputu apakškārtas suga (“Aphis fabae”), Latvijā sastopama bieži, ir postīga lauka pupām un bietēm, blīvās kolonijās sūc augu sulu lapu apakšpusē un uz stublājiem
- Saules māte latviešu mitoloģijā Debesu dievība Saule bieži tiek saukta par Saules māti, biežāk deminutīva formā.
- zaļais slēpgalvis Latvijā bieži sastopama slēpgalvju ģints suga ("Cryptocephalus sericeus").
- celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi.
- sveķu ligzda lēcveidīgs iedobums starp divām skujkoku gadskārtām, kas pildīts ar sveķiem; ļoti bieži egles koksnē.
- leicinūrija Leicīns urīnā, bieži kopā ar tirozīnu.
- eritroplakija Lēni augošs apsārtis samtains bojājums ar labi izteiktām robežām; atrodams uz gļotādas, bieži mutes dobumā; parasti saistīts ar smagu displāziju vai karcinomu.
- pīties Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
- klimša Lēnīgs cilvēks, kas bieži kaut ko uzsāk, bet nepabeidz.
- lentes straumdzinis lenšdzinis, ko bieži izmanto, lai veidotu cieto disku informācijas dublējumkopijas.
- strīmeris Lenšdzinis, ko bieži izmanto, lai veidotu cieto disku informācijas dublējumkopijas.
- krāsainie lētie alkoholiskie dzērieni, kuriem bieži vien ir noteikta krāsa.
- Tirka iritācijas leikocīts liela mononukleāra šūna bez granulām, līdzīga plazmocītam, ar stipri bazofilu citoplazmu, kurā bieži ir vakuolas; asinīs atrodama, ja kaulu smadzenēs ir kairinājums.
- makrokonīdija Liela vārpstveida daudzšūnu spora, bieži sastopama dažādos dermatofītos.
- programmatūras kešatmiņa liels brīvpiekļuves atmiņas apgabals, kurā ar speciālu programmu starpniecību tiek glabāti bieži lietojami dati un programmas.
- konstante Lielums, kas dotajā argumentu maiņas apgabalā nemaina savu vērtību; arī bieži lietots nemainīgs skaitlis (piem., p, e).
- tūbainā liepa liepu suga ("Tilia tomentosa"), kas Latvijā introducēta un bieži tiek audzēta pilsētu parkos.
- Holandes liepa liepu suga ("Tilia x vulgaris"), kas Latvijā introducēta un bieži izmantota pilsētu apstādījumos.
- brat Lieto (bieži savienojumā "da brat"), lai pievērstu klausītāju uzmanību izteikumam.
- cup Lieto (savienojumā "cup lup"), lai atdarinātu strauju (bieži vien paviršu) darbību vai kustību.
- va vellos lieto, izsakot pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- va velns lieto, izsakot pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
- lietojumpakotne Lietojumprogrammu sistēma, ar kurām var risināt noteiktas klases uzdevumus; šādi parasti apvieno bieži izmantojamas problēmorientētas lietojumprogrammas.
- dropēties Lietot (bieži vai lielākā daudzumā) šķidras zāles.
- ieskatīties glāzē (biežāk glāzītē) lietot (bieži) alkoholiskus dzērienus.
- ieskatīties glāzītē (retāk glāzē) lietot (bieži) alkoholiskus dzērienus.
- atstāt Likt, arī pieļaut, lai paliek (kādos apstākļos), radīt kādus apstākļus, bieži pašam aizejot.
- hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija.
- žagatiņa Liliju dzimtas ģints ("Maianthemum"), 10-20 cm garš augs ar maziem, baltiem smaržīgiem ziediem stāvā ķekarā un sarkanām ogām, Latvijā bieži skujkoku mežos, krūmājos, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- tulpe Liliju dzimtas ģints ("Tulipa"), daudzgadīgs augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā, >100 sugu, Latvijā ne visai bieži sastopama savvaļā pārgājusī meža tulpe, Latvijā audzē \~1000 šķirņu.
- timusdziedzeris Limfoeptiāls orgāns, labi attīstīts embrijiem un jauniem dzīvniekiem, vēlāk tas reducējas, 2-6 g. veciem bieži nav novērojams, piedalās limfocīta veidošanā, organisma aizsargreakcijās.
- tektoniskie lineamenti lineāras, bieži lokveida tektoniskās struktūras.
- piekļuves līnija līnija, kas pievieno gala lietotāju telefona centrālei; šo līniju bieži sauc arī par pēdējo jūdzi.
- iestāžu automatizācijas protokols lokālā tīkla savstarpēji saistītu protokolu kopa, ko sākotnēji izvirzīja firma _Boeing_ kā iestāžu automatizācijas unificētu projektu; to bieži izmanto kopā ar ražošanas automatizācijas protokolu _MAP_ un uz šim izstrādnēm kopā parasti atsaucas kā uz standartu _MAP/TOP_.
- pakāja Lopu pakāje - tāda vieta, kur lopi bieži iet.
- mugurradzis Ložņvaboļu dzimtas ģints ("Notoxus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kustīgas 4-5 mm vaboles bieži sastopamas zālē un uz ziediem, dzeltenbrūni segspārni ar melnām joslām un plankumiem.
- plektrants Lūpziežu dzimtas ģints ("Plectranthus"), tropu lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziedi ar zvanveidīgu kausiņu un bieži ar piesi vainadziņam.
- katra vārda galā ļoti bieži (teikt).
- vairumā gadījumu ļoti bieži; parasti.
- šaudīkla Ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete; cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu.
- kā galds ļoti līdzens, gluds (bieži ceļš)
- azarts Ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība.
- tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli.
- auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle.
- vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī.
- Antonija kārdinājumi mākslā bieži sastopams motīvs.
- ģeneratīvais mākslīgais intelekts mākslīgais intelekts, kas spēj ģenerēt tekstu, attēlus vai citus datus, izmantojot modeļus, bieži vien reaģējot uz uzvednēm.
- divpunktu mārīte mārīšu dzimta suga ("Adalia bipunctata"), Latvijā sastopama bieži, parasti apdzīvotās vietās un to tuvumā, ķermenis 3,5-5 mm garš, ieapaļš, krāsa mainīga.
- septiņpunktu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Coccinella septempunctata"), Latvijā sastopama ļoti bieži pļavās, mežos, laukos, dārzos, vaboles ķermenis ieapaļš, izliekts 5,5-8 mm garš, segspārni brūnsarkani ar 7 apaļiem, melniem plankumiem, ēd laputis, kuru kolonijas spēj "saost" >1 km attālumā.
- loķis Mašīnu būvniecībā ierīce punktu, virsmu vai ķermeņu virzīšanai pa noteiktu ceļu, bieži taisnlīnijas kustības ieturēšanai.
- vējpauts Mātes miesās nobeidzies auglis saslimušo pautu jeb olas (augļa) plēņu apvalkā, kas no dzemdes tiek izstumts bieži vien tikai labu laiku pēc augļa nāves.
- sarmauraga Mauragu suga, sarainā mauraga, ar 3-5 lapiņām stublāja apakšdaļā, kurām horizontāli atliekti, bieži sarkanbrūni, saraini matiņi, un nedaudz diezgan lielām galviņām.
- Alpu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum alpinum"), līdz 25 cm augsts augs ar īsu, zarotu sakneni, sastopams ne visai bieži visā Latvijā pārejas un augstajos jeb sūnu purvos.
- kvencis Mazs (nemierīgs, bieži bļaujošs) bērns.
- brēkulis Mazs bērns (parasti zīdainis), kas bieži raud; raudošs bērns.
- pūšļkājis Mazs kukainis, kas mīt uz augu lapām, ziediem un mizas ("Thrips physopus"); Latvijā bieži uz rudziem, kviešiem, miežiem un auzām.
- bestija Mednieki dažkārt tā sauc briežu govis, kas bieži pirmās sajūt mednieku un aizved baru no varbūtējām briesmām.
- olīvzaļā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia olivacea"), kas sastopama bieži uz kokiem, laponis ar labi attīstītiem apotēcijiem.
- melanholiķis Melanholisks cilvēks; cilvēks, kam ir melanholisks temperaments; bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
- kara- Melns; vietvārdos bieži sastopama nosaukuma daļa turku tautu apdzīvotās zemēs.
- miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
- sūrpieņi Mēļziedaino kurvjziežuaugu ģints, vīkallapas dakstiņveidīgas, ārējās bieži uz zemi, zieda pamatne kaila, stublājs un lapas ar cietām atskabargveidīgām spilvītēm, lapas jomzobotas.
- balodas Meža balzamīne, "Impatiens noli tangere", balzamīnu dzimtas augs dzelteniem ziediem, bieži mitros mežos.
- mercene Meža pīle ("Anas platyrhynchos"), zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu.
- mežapīle Meža pīle (mercene) - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu.
- mežazoss Meža zoss - zosveidīgo kātas liels trokšņains ūdensputns; Latvijā caurceļotāja, sastopama samērā bieži.
- melnais mežastrazds mežastrazdu ģints suga ("Turdus merula"), kas Latvijā sastopama samērā bieži.
- silastrazds Mežastrazdu ģints suga ("Turdus viscivorus"), slaids dziedātājputns, lielāks par mājas strazdu, Latvijā sastopams samērā bieži, tomēr ir retākais no Latvijā ligzdojošajiem mežastrazdiem, izplatīts nevienmērīgi.
- mūru mežsalāts mežsalātu suga ("Mycelis muralis", arī "Lactuca muralis"), daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu, stulbājs līdz 80 cm augsts, samērā bieži sastopams mežos, krūmājos, meža ceļu malās.
- valoda FORTH mikrodatoru programmēšanas valoda, ko bieži izmanto dažādu iekārtu vadībai.
- Iolofats Mikronēziešu (Okeānija) mitoloģijā - kultūrvaronis un krāpnieks, saukts arī par Olofatu, bieži vien identificēts ar sauli.
- Alpu miķelīte miķelīšu suga ("Aster alpinus"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
- parastā miltene milteņu ģints suga ("Arctostaphylos uva-ursi"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos silos un kāpu mežos, mūžzaļš sīkkrūms ar ložņājošiem, stipri zarotiem dzinumiem.
- čabulītis Mīļš cilvēks (bieži uzrunas funkcijā).
- akācija Mimozu dzimtas ģints ("Acacia"), krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem, ziedi dzeleni vai balti.
- stilpnosiderīts Minerāla limonīta ar silīcija dioksīdu vai fosforskābi bagāta pasuga, kam lūzuma virsma ir gliemaina, ar taukainu spīdumu, bieži sastopams Latvijas purva rūdās.
- cinvaldīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu); litionīts.
- litionīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu).
- kubans Minerāls, CuFe2S4, kristalizējas kubiskā singonijā, dabā atrodams Kubā un Zviedrijā, bieži kopā ar halkozīnu un kobalta spīdumu.
- cinkīts Minerāls, sarkanā cinka rūda (cinka oksīds), bieži ar mangāna piemaisījumu; no tā iegūst cinku.
- valkāt (kāda, kā) vārdu Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
- valkāt Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
- kalistēma Miršu dzimtas ģints ("Callistemon"), savvaļā Austrālijā, Latvijā bieži audzēti krāšņumaugi.
- mirstība Mirušo skaits, bieži attiecībā pret dzīvo (cilvēku, dzīvnieku) skaitu.
- iesārtā miskante miskantu suga ("Miscanthus purpurascens"), ko Latvijā bieži audzē kā krāšnumaugu.
- draņas Mitra pļava, kas bieži pārplūst.
- mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos.
- zilganā molīnija molīniju suga ("Molinia caerulea"), Latvijā sastopama samērā bieži, tiek audzēta arī kā krāšņumaugs un izveidotas vairākas šķirnes.
- senilā keratoma multipli, stingri norobežoti, plakani, hiperkeratotiski veidojumi dzeltenbrūnā vai netīri pelēkā krāsā uz atsegtām ādas daļām; bieži pāriet epiteliomā.
- miogeloze Muskuļa sacietēšana, mezglu un sabiezējumu rašanās muskulī, sevišķi aukstuma ietekmē (bieži sēžas muskuļos).
- džahannama Musulmaņu vārds, kas apzīmē elli un ir bieži minēts Korānā; tā ir svelmainas uguns un melnu dūmu pilna; dažkārt tās personifikācija ir milzīgs briesmonis, kas parādās Tiesas dienā.
- pododermatitis Naga dzīvnadžu iekaisums; diezgan bieži zirgiem.
- vigīlija Nakts lūgšanu dievkalpojumi, kas bieži noslēdzas ar Eiharistiju.
- iedoma Neatlaidīga, arī uzmācīga doma, ideja (bieži aplama).
- grausmīgs Negaisa laiks, kad pērkons bieži grauj.
- dabūt uz kakla (kādu) negribot, bieži pārsteidzīgas rīcības dēl, nokļūt nevēlamā situācijā.
- menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu.
- turēt savu sveci zem pūra neizmantot, neatklāt citiem savas spējas, zināšanas, pieredzi (_bieži_ nolieguma teikumos).
- cinobrsarkanā nektrija nektriju suga ("Nectria cinnabarina"), kas bieži atrodama uz lapkoku un krūmu stumbriem un zariem; izraisa lapkoku sarkankārpainību.
- klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
- zīlīte Neliela vabole, ko bieži izmanto zīlēšanai.
- trilbija nelielai platmalei līdzīga mīksta auduma (bieži vien rūtaina) cepure
- sanikula Neliels ilggadīgs lakstaugs čemurziežu dzimtā, tumši zaļām spīdīgām, staraini lēverainām lapām un sīkiem, bieži iesārtiem ziediem galviņveida čemuriņos, diezgan reti sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos.
- aizlīcis Neliels upes līcis pie lēzeniem krastiem ar lēnu, bieži vien pat pretēju straumi, kuru veido asi gultnes pagriezieni un izvirzīti zemesragi.
- vokābulārijs neliels, bieži sistemātiski sakārtots vārdu saraksts; īsa vārdnīca.
- krūzīte Neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu; tase.
- honkēnijas Neļķu dzimtas ģints ("Honckenya"), un vienīgā suga ("Honckenia peploides syn. Ammodenia peploides"), ļoti polimorfa ar daudzām pasugām, izplatīta jūru piekrastēs, Latvijā ne visai bieži, 10-25 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgu stublāju un lapām.
- zilganā neļķe neļķu suga ("Dianthus gratianopolitanus"), ko Latvijā bieži audzē akmeņdārzos.
- klinšu neļķe neļķu suga ("Dianthus petraeus"), ko Latvijā bieži audzē akmeņdārzos.
- spalvu neļķe neļķu suga ("Dianthus plumarius"), ko Latvijā bieži audzē akmeņdārzos.
- dzirkle Nenopietns cilvēks, kurš bieži bez iemesla smejas.
- baumas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas (kas ātri izplatās); tenkas.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas; arī baumas.
- stonā Nepārtraukti, bieži.
- telemaratons Nepārtraukts, bieži vien diennakti ilgs televīzijas raidījums, ko parasti organizē labdarības nolūkā.
- hameleons Neprincipiāls cilvēks, kas atkarībā no situācijas bieži maina savas domas un uzskatus.
- svētie putni nereti pārmaiņu simbols (Zevs mīlas dēkās - gulbis, ķeltiem kara dievietes - kraukļi, fēnikss u. tml.), putni bieži simbolizē dvēseles aiziešanu un atbrīvošanos npo zemes dzīves.
- nealkohola steatohepatīts neskaidras etioloģijas aknu iekaisums, histoloģiski atgādina alkohola izraisīto hepatītu, bet novēro slimniekiem, kas alkoholu nelieto, bieži slimo korpulentas sievietes, kam ir insulīnneatkarīgais cukura diabēts.
- glandulārais heilīts neskaidras etioloģijas patoloģija: apakšlūpas gļotu dziedzeru hipertrofija; ap dziedzeru izvadkanāliem balta apmale; uzspiežot no tiem izdalās atsevišķi sekrēta pilieni; dziedzeri bieži sastruto, seja izskatās vecīga.
- briņģēties Nesot, vedot ko, virzīties, pārvietoties (bieži ar grūtībām).
- paracetamols Nesteroidāls preparāts, kam ir spēcīga pretsāpju un pretdrudža darbība, kuras dēļ to bieži lieto augšējo elpceļu slimību un saaukstēšanās gadījumā.
- mikropretestība Nevardarbīgā pretestība, ko veic atsevišķi cilvēki vai ļoti nelielas, bieži vien pagaidu grupas.
- raustīt Nevēlami bieži mainīt (kāda, kā) darbību, darbības virzību, vietu.
- knerpis Neveselīgs, maza auguma bērns vai kustoņa mazulis, kas bieži dara nerātnības.
- hondroosteodistrofija Nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus. Garīgā attīstība nav traucēta.
- krēklis Nicinpoša iesauka bērnam, kurš bieži kliedz, klaigā.
- pielonefrīts Nieru iekaisums, kas bieži sākas ar nieru bļodiņu iekaisumu.
- ribats Nocietināts musulmaņu klosteris ar aizsardzības mūriem un novērošanas torņiem, iekšpusē bija dzīvojamās un lūgšanu telpas, bieži vien arī atsevišķa mošeja.
- apžņurdzīt Nogurdināt, bieži žņurdzot (burzot, gumzot).
- klejotāji Nomadi - tautas (ciltis), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu.
- mēgt Norāda, ka darbību veic parasti, bieži; būt paradušam (ko darīt).
- kalnu norgalvīte norgalvīšu suga ("Jasione montana"), Latvijā samērā bieži sastopama sausās pļavās, izcirtumos, priežu mežos, kāpās.
- hloasma Norobežota zaļganbrūna ādas pigmentācija, kas bieži saistīta ar endokrīno funkciju traucējumiem.
- habituācija Nosacījuma refleksa izdzišana, bieži atkārtojot nosacījuma kairinājumu.
- Dauna slimība oligofrēnijas forma, kurā garīgās un fiziskās attīstības atpalicība saistīta ar īpatnēju somatisku sindromu un slimnieka izskatu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru funkcijas traucējumiem, bieži arī ar dažādām kroplībām.
- ootheca Oliņu maisiņš vai kapsula, ko daži dzīvnieki pagatavo oliņu novietošanai un ko bieži nēsā līdzi, kamēr izšķiļas kāpuriņi.
- mainīgā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha varia"), kas uz lapu kokiem bieži sastopama visā Latvijā, tai gaišs laponis un iegareni, zaroti, bieži vien zvaigžņveida grupās sakārtoti apotēciji.
- attēla asums optiskas sistēmas reproducēta vai filmā fiksēta asuma precizitāte, ko bieži izsaka ar izšķiramo līniju vai citu elementu skaitu laukuma vienā mm^2^.
- autisms organiski noteikta psihiska (iedzimta) slimība bērnībā; izpaužas pašizolācijā no sociālas vides, slēgtas pasaules veidošanā, bieži vienmuļā, ilgstošā mehāniskā darbībā; ja nepielieto speciālu psihoterapiju, parasti attīstītās šizofrēnija
- gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā.
- saulenīte Orhideju dzimtas ģints ("Goodyera"), daudzgadīgi lakstaugi ar zarotu, ložņājošu pavedienveida sakneni, \~30 sugu, Latvijā samērā bieži sastopama 1 suga.
- naktsvijole Orhideju dzimtas ģints ("Platanthera"), daudzgadīgs augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā; 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas ne visai bieži, abas aizsargājamas.
- odu gimnadēnija orhideju dzimtas suga ("Gymnadenia conopsea"), Latvijā aizsargājama, sastopama ne visai bieži, aug pļavās, mežmalās, krūmājos, it īpaši kaļķainā augsnē.
- treljāža Ornamentāli dekoratīvs elements, kas atdarina režģveida konstrukciju no koka līstēm; no koka līstēm veidots režģis, ko bieži izmanto parku arhitektūrā un apaudzē ar zaļumiem.
- pabiezi Pabieži.
- Līgatnes mākslīgās alas pagrabi, kas izkalti devona smilšakmeņos Līgatnes upes ielejā, lielākā daļa ir līdz 5 m dziļa telpa, kas bieži atzarojas no garām ejām, saskaitīti >150 atsevišķi pagrabi un 13 ejas ar 170 pagrabiem, pēc Gauja nacionālā parka nodibināšanas jaunus pagrabus veidot aizliegts.
- (ie)dzīt (arī sadzīt) galvā pamatīgi (ie)mācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, (ie)mācīt.
- iedzīt (arī sadzīt) galvā pamatīgi iemācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, iemācīt.
- sadzīt (arī iedzīt) galvā pamatīgi iemācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, iemācīt.
- aļņpaparde Paparžaugu ģints ("Phyllitis"), dārza papardes ar dekoratīvām lapām, kas izlien no augsnes kā mēles un bieži ir kruzuļainas.
- adiante Paparžu rindas adiantaugu dzimtas ģints ("Adiantum"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu.
- adiantpaparde Paparžu rindas adiantaugu dzimtas suga ("Adiantum capillus veneris"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu; Veneras mati.
- sarādīt Parādīt, norādīt; bieži rādīt.
- velti valkāt pārāk bieži ko lietot, izmantot nevietā.
- novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- glāzītē noslīkt pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
- glāzē (arī glāzītē) noslīkt pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
- svina neirīts paralīze, svina intoksikācijas izraisīts polineirīts: simetriska, šļaugana apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīze; pirms paralīzes bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas; vēlāk pievienojas nefrīts ar hipertensiju; pelēcīgi melna josliņa uz smaganām (svina sulfīda izgulsnējumi); nereti -alveolu sabrukšana un zobu izkrišana.
- ļukkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"); aklenīte - bieži sastopama nezāle.
- timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija.
- skraidulis Parasti savienojumā "pasaules skraidulis": cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- habituāls Parasts, kas bieži atkārtojas (aborts, mežģījums).
- vibrotrauma Pārmaiņas iekšējā ausī, auss trauma, ko rada ilgstoša dažādu motoru, darbmašīnu, pneimatisko instrumentu vibrēšana (bieži kopā ar troksni).
- klinšu parmēlija parmēliju suga ("Parmelia saxatilis"), Latvijā sastopama bieži, tai lapoņa virspuse ar tumšām, cilindriskām izīdijām, aug gk. uz akmeņiem, bet Baltijas jūras piekrastē palielinātā mitruma dēļ pāriet arī uz koku stumbriem.
- bez sava gala pārmērīgi, ārkārtīgi; ļoti intensīvi, bieži, ilgi, daudz.
- hiperkeratoze Pārragošanās, ādas raga slāņa hipertrofija, bieži arī graudainā un pamatslāņa hipertrofija.
- atgundums Pārsātinājums, riebums; iestājas kaut ko pārāk bieži darot, līdz tas apnīk un sagādā nepatiku.
- burleska Pārspīlēti komisks tēlojums (daiļliteratūrā, skatuves mākslā, bieži ar rupji komiskiem skatiem); attiecīgais žanrs.
- izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās); pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- smilšu vīriņš pasaku tēls; mazs vīriņš, kas ber bērniem acīs smiltis, lai tie aizmigtu; pasaka zināma jau kopš 17. gs.; bieži tēlots ar atvērtu lietussargu, kura iekšpusē dažādi attēli.
- gruzdēt Pastāvēt slēpti, bieži mokoši (parasti par psihisku stāvokli).
- kā vāvere ritenī pastāvīgā, nepārtrauktā (_bieži_ bezjēdzīgā) kustībā, darbībā.
- spastiskums Pastiprināti refleksi, bieži ar klonusu.
- pūkainā paulovnija paulovniju suga ("Paulownia tomentosa"), ko Latvijā reizēm kultivē, bet bieži apsalst.
- devalvēt Pazemināt (kā) vērtību, (to) pārāk bieži un bez vajadzības lietojot.
- frāze Pēc kāda parauga, shēmas veidots, arī bieži lietots izteikums.
- beijas Pēkšņi un stipri vēja brāzieni, kas uznāk gk. ar lietu, sniegu, krusu un pērkona negaisu; Rietumindijas ūdeņos bieži arī skaidrā laikā.
- žako Pelēkais papagailis ("Psittacus erithacus"), neliels papagaiļu kārtas putns, kas mīt Ekvatoriālās Āfrikas mežos, spēj atdarināt skaņas - vārdus un frāzes, bieži tiek turēts nebrīvē.
- cekulainā zīlīte pelēkbrūns neliels zīlīšu ģints dziedātājputns ("Parus cristatus"), pelēkbalta vēderpuse, melna kakla priekšpuse un melnbalts cekuliņš, Latvijā sastopama bieži.
- peperīns Pelēks, sīkgraudains vulkānisks iezis, bieži sastopams Romas klajumos.
- sakņu pelūde pelūžu suga ("Hypochoeris radicata"), kas samērā bieži sastopama sausos priežu mežos, laucēs, sausieņu pļavās, atmatās, grantsbedrēs, ceļmalās, daudzgadīgs lakstaugs.
- biblotece Persona, kas bieži iet uz bibliotēku.
- erza Persona, kas bieži izsmej citus.
- diezins Persona, kas bieži saka "die(v)s zin".
- vecs cilvēks persona, kura pārsniegusi noteiktu vecumu (bieži valstī noteikto pensijas minimālo vecumu robežu). Starptautiskajos salīdzinājumos par tādu robežšķirtni nereti pieņem 60 vai 65 gadus.
- paplašinātā industriālā standartarhitektūra personālo datoru kopnes arhitektūras standarts, ko, konkurējot ar arhitektūru _MCA_ 1988. g. ieviesa Elektronikas rūpniecības standartu asociācija; tā dod iespēju paplašināt arhitektūras _ISA_ datu kopni līdz 32 bitiem. Kopnes, kas izveidotas atbilstoši šai arhitektūrai, bieži sauc par _EISA_ kopnēm.
- izbalējošā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria albescens"), kas sastopama bieži gan uz lapu kokiem, gan uz skuju kokiem, tai ir diskveida sorāļi.
- gludā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria leioplaca"), kas bieži sastopama uz gludas lapkoku mizas, tās apotēciji atrodas pie pamata paplašinātos kārpveida izaugumos.
- pieteiciens Piebilde; bieži lietots izteiciens.
- bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna.
- zilās govis piena govju šķirne, viena no vecākajām govju šķirnēm Latvijā, bieži minēta lībiešu folklorā, 19. gs. sāka ieviest citas šķirnes, kas pamazām izspieda zilās.
- egļu rudmiese pienaiņu suga ("Lactarius deterrimus"), bieži sastopama egļu mežos.
- Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe.
- polutants Piesārņotājs, sārnis, ekosistēmā no ārienes iekļuvusi un uzkrājusies nevajadzīga (bieži vien kaitīga) viela.
- atdaudzināt Piesaukt (bieži pieminot).
- piestaidzināt Piestaigāt; ļoti bieži iet.
- aizvirzīt Piešķirt (sarunai, domai) noteiktu virzību (bieži pretēju esošajai); novirzīt.
- reproduktīvā veselība pilnīga fiziskā, garīgā un sociālā labklājība jebkurā aspektā, kas saistīts ar reproduktīvo sistēmu, tās funkcijām un procesiem, kā arī spēja radīt pēcnācējus un brīvi izlemt, vai to darīt, un kad un cik bieži to darīt.
- damazgāt Pilnīgi, tīri, viscaur izmazgāt; nomazgāties; vairākkārt, bieži mazgāt.
- Pilobolus crystallinus pilobolu suga, kas bieži sastopama uz zirgu ekstrementiem.
- māri Piltuvveidīgi vai cilindriski iedobumi zemes virsmā, kas radušies vulkāniskos apgabalos, eksplodējot gāzēm, bet neizplūstot lavai vai tās irdenajiem produktiem; tos bieži piepilda ūdens, un tie kļūst par ezeriem.
- brūnkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya ferina"), labi nirst, spēj ienirt līdz 5 m dziļumam, Latvijā sastopams bieži, ligzdo ūdenstilpju niedrājos; brūnkakla nirpīle.
- daktilīts Pirkstu iekaisums, kam bieži par cēloni ir sifiliss.
- Bora rādiuss pirmās, kodolam tuvākās ūdeņraža atoma orbītas rādiuss Bora atoma modelī; atomfizikā to bieži izmanto par garuma mērvienību; tā lielums ir apmēram 0,53·10^-10^ m.
- diallags Piroksenu grupas monoklīns minerāls zaļās nokrāsās, atšķiras ar plātņainu uzbūvi parallēli vienai kristālu plāksnei, uz kuras bieži novērojams metālisks vizuļojums.
- Placynthium nigrum placintiju dzimtas suga, vienīgā, kas konstatēta Latvijā un bieži sastopama Daugavas ielejā uz dolomīta.
- parastais plakanstaipeknis plakanstaipekņu ģints suga (“Diphasium complanatum”, arī “Lycopodium complanatum”), Latvijā sastopams ne visai bieži priežu, retāk egļu mežos, kur zemsedzē veido vairākus kvadrātmetrus lielas tīraudzes, Latvijā aizsargājams
- reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
- džamboreja Plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi.
- cipus Plātnes veidā stāvošs kapa piemineklis, ko bieži sastop antīkā laikmetā, vēlāk pie jūdaisma un islāma ticīgajiem.
- terebratula Pleckāju ģints ar ovālu, gludu, bieži arī krokotu vāka virsmu, kas fosilā veidā sastopama sākot ar triasu, bet tagad apdzīvo siltas jūras no 11 m līdz lielam dziļumam.
- pentamerus Pleckāju ģints ar stipri izliektu ventrālo vāku, kas ar šķērssienu sadalīts 2 daļās, Latvijā bieži atrodami ledus laikmeta laukakmeņos.
- zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Mustela nivalis"), Latvijā sastopama bieži, mazs dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti.
- slaidbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Halictidae"), sīki līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 4-15 mm), tumši, pārsvarā stipri apmatoti plēvspārņi ar raksturīgu slaidu vēderu, ligzdo augsnē alās, bieži dzīvo lielās kolonijās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
- badadzegoze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- badadzeguse Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- badadzeguze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- badadzegūze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzegoze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzeguse Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzeguze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzegūze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- vēršacītis Pļavas vēršacītis - tauriņu kārtas samteņu dzimtas suga ("Maniola jurtina"), kas jūnijā - augustā samērā bieži sastopams pļavās, mežmalās, laukos.
- ragainais pākšāboliņš pļavās, norās, gar laukmalām, lielāko tiesu 5 zeltdzelteniem ziediem galviņā, gulošu vai pacilu stublāju, bieži ārpusē iesarkanu ziedu karogu, tievu un līku kā ragu laiviņas galu, taisnu, veltenisku pāksti.
- pneimosadalītājs pneimoiekārtā lietojams sadalītājs; bieži lieto vārstu sadalītājus un sadalītājus ar plakanu plūsmdali; pneimatiskais sadalītājs.
- plumbisms Polineirīts svina intoksikācijas gadījumā: simetriskas, šļauganas apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīzes; pirms paralīzēm bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas.
- feta Populārs tradicionālais grieķu siers, ko gatavo no svaiga kazas (arī aitas; mūsdienās bieži no govs) piena, uzglabā sūkalās; izmanto salātu un citu ēdienu gatavošanai.
- prekancerozais abrazīvais heilīts prekanceroza lūpas erozija; parasti novēro vīriešiem; apakšlūpas vidusdaļā rodas erozija bez infiltrāta; vēlāk bieži no tās attīstās spinocelulāra epitelioma.
- lejupregulācija Pretestības vai tolerances attīstība, ko izraisa atkārtota farmakoloģiski vai fizioloģiski aktīvas vielas ievadīšana; bieži raksturīga sākotnēji samazināta receptoru afinitāte pret noteikto vielu ar sekojošu receptoru skaita samazināšanos.
- sektoru diagramma prezentācijas grafikas veids, ko bieži izmanto statistikā un kas attēlo kāda lieluma sadalījumu procentos kā šiem procentiem proporcionāli sadalītus apļu sektorus.
- rēzuspērtiķis primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas makaku ģints suga ("Macaca mulatta"), plaši pazīstams primāts, ko bieži tur zooloģiskajos dārzos, kā arī izmanto laboratorijās; rēzus makaks.
- bērnprocess Process vairākuzdevumu vidē, kuru izsauc vecākprocess un kuru bieži izpilda vecākprocesa aiztures laikā.
- vēstuļu sapludināšana process, kurā ar speciālas programmatūras starpniecību noformē elektroniskās vēstules. Izmantojot šo sistēmu, lietotājs vispirms kādā datnē uzkrāj adrešu un adresātu sarakstu, kā arī citus bieži izmantojamus datus. Citā datnē tiek veidota pati vēstule, kurā adresi, adresāta vārdu un citu papildinformāciju aizstāj ar speciāliem kodiem. Sapludināšanas programma šos simbolus automātiski aizstāj ar pirmās datnes fragmentiem.
- eksternalizācija Process, kurā cilvēks daļu savu jūtu, domu vai pieredzējumu projicē otrā cilvēkā (apzināti vai neapzināti piedēvē viņam) un tādējādi tos uztver kā otram cilvēkam piemītošus; bieži vien tas notiek ar jūtām vai domām, kuras sevī nevar paciest un kuras, projicētas otrā, nešķiet tik traucējošas.
- aizbāznis Programma vai tās daļa, kas nodrošina kādas bieži lietojamas parastas funkcijas izpildi.
- ātrā saskarne CGI programmēšanas saskarne, kas var paātrināt globālā tīmekļa lietojumprogrammu darbību, kuras izmanto tādu bieži lietojamu globālā tīmekļa izsaukumu kā kopējā vārtejas saskarne.
- lietojumprogrammu izstrādes sistēma programmu izstrādes līdzekļu komplekts, kas paredzēts lietojumprogrammu izstrādei un sastāv no redaktora, kompilatora un atkļūdotāja, tā var ietvert arī bieži lietojamu palīgprogrammu bibliotēku, ko izmanto jaunu programmu izstrādei.
- aktīvā protuberance protuberance, kura strauji mainās un kurā novērojama ātra vielas kustība; šādas protuberances pastāv no pāris desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm un ir bieži saistītas ar Saules plankumiem.
- apsēstība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas neatlaidīgas bieži uzmācīgas domas, priekšstati, jūtas.
- amende honorable publiska atvainošanās, bieži vien kopā ar kādu kompensāciju, "sāpju naudu" u. tml.
- čalītis Puisis (bieži uzrunas funkcijā).
- čemurpūkaine Pūkaiņu dzimtas ģints ("Lyophyllum"), sēņu augļķermeņi skrimšļaini, aug ceros, bieži vien kātiņi pie pamatnes saauguši, cepurītes diametrs - 3-25 cm, 25 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni.
- melnējošais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista nigrescens"), augļķermenis 3-6 cm diametrā, Latvijā sastopams samērā bieži gandrīz visu gadu, aug pļavās, tīrumos, laukos.
- kārpainais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon perlatum syn. Lycoperdon gemmatum"), augļķermeņi apaļi (diametrā 1-5 cm) ar kātiņu, ļoti bieži aug mežos, dārzos.
- bumbieru pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon pyriforme"), augļķermeņi bumbierveidīgi (1,5-2,5 cm diametrā un 2-4 cm augstumā), aug puduros, sastopams ļoti bieži mežos uz augsnes, celmiem un kritalām.
- rūsganā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum rufescens"), Latvijā sastopama ne visai bieži skujkoku un jauktajos mežos, aizsargājama.
- purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā.
- purvāju rūgtņi purva rūgtdille ("Peucedanum palustre") ar šķautnaini dziļi rievotu, bieži purpursarkanu, dobumainu, kailu, galotnē zarainu stublāju, baltiem vai sarkaniem ziediem, daudz vīkāllapām ar baltu plēvvīli.
- plūksnpaparde Purvpaparžu dzimtas ģints ("Phegopteris"), daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas apakšējais plūksnu pāris atliecies lejup; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā bieži sastopama ēnainos egļu un platlapju mežos.
- trauslā pūslīšpaparde pūslīšpaparžu suga ("Cystopteris fragilis"), sastopama ne visai bieži stāvos upju krastos uz smilšakmens vai dolomīta, gravās, strautiņu krstos.
- pseidomikoze Pustulozs recidivējošs plaukstu un pēdu iekaisums: mēreni niezošas, nekonfluējošas pustulas uz plaukstām un pēdām; pustulas vēlāk kļūst hemorāģiskas, izžūst un lobās; bieži palmoplantāra hiperkeratoze un hiperhidroze; bakterioloģiski izmeklējot, pūslīšu saturs sterils.
- peļputnveidīgie Putnu kārta, nelieli putni (masa - 40-50 g) ar garu asti, apspalvojums pelēks vai brūns, uz galvas cekuls, bieži kāpelē pa koku stumbriem, ložņā pa zāli, lido nelabprāt, polifāgi, savannās Āfrikā, 6 sugas.
- viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos.
- boļševisms Radikāls marksistisks politiskās domas virziens, komunistiska mācība, kas realizējās Krievijas un PSRS kompartijas darbībā un bija arī paraugs citu valstu komunistiskajām partijām; vēlāk bieži vien pazemojošs apzīmējums revolucionārajam komunismam.
- kaukt Radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- bandana Raibs galvas lakats, bieži ar iekodinātu rakstu (parasti uz melna pamata), ko mēdz sasiet pakausī; reperu, hiphopa un citu jaunatnes subkultūru atribūts.
- bērzu raibvērpējs raibvērpēju dzimtas suga ("Endromis versicolora"), tauriņa priekšspārni brūni ar baltraibu rakstu, sastopams bieži, mīt lapkoku un jauktos mežos, arī parkos.
- māņkrabis Rāpotājvēžu infrakārta ("Anomura"), pēc ķermeņa formas bieži atgādina krabjus (īss vēders), ejkāju pirmais posms ar lielām spīlēm, zoofāgi, dzīvo jūrās, >1000 sugu.
- parastā raudene raudeņu suga ("Origanum vulgare"), sastopama samērā bieži sausos priežu mežos, norās, pie meža ceļiem, sausās pļavās, krūmājos; stublājs 35—85 cm augsts, bieži vien iesārts, zarojas ziedkopā, lapas veselas, iegareni olveidīgas, pretējas, ziedi sārtvioleti, sakopoti plašā ziedkopā.
- bimba Raudulis; bērns, kas bieži raud.
- zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē.
- eritropsija Redzes anomālija; visi priekšmeti izskatās sarkani; bieži sakarā ar lēcas izņemšanu.
- muzikolepsija Reflektoriskas epilepsijas paveids: epileptiska aura, "petit mal" vai ģeneralizēta epilepsijas lēkme pēc akustiska (bieži - kādas noteiktas melodijas radīta) kairinājuma.
- ubi sunt refrēnveida frāze, kas bieži lietota viduslaiku latīniskajā dzejā, lai izteiktu dzīves gaistamību, nepastāvību un skaistumu vienlaicīgi, parasti dzejolī, kas piemin kādu aizgājēju.
- sudraba retējs retēju suga ("Potentilla argentea"), kas bieži aug sausos, skrajos priežu mežos, izcirtumos, norās, ceļmalās.
- blāvais retējs retēju suga ("Potentilla impolita"), kas sastopama samērā bieži sausos, skrajos priežu mežos, norās, izcirtumos, karjeros.
- taisnais retējs retēju suga ("Potentilla recta", arī "Potentilla erecta" un "Potentilla tormentilla"), Latvijā adventīva, sastopama bieži skujkoku un jauktos mežos, izcirtumos, mežmalās, norās, purvos.
- interlīnija rinda starp grāmatas vai cita iespiesta teksta rindām, kurā iespiests vai ierakstīts vārdisks tulkojums; tādas rindas bieži vien bija glosām.
- velomobilis Riteņtransporta līdzeklis, ko cilvēks darbina ar savu muskuļu spēku; tam ir vairāk nekā divi riteņi, un tie nav novietoti vienā līnijā; sēdeklis apgādāts ar balstu mugurai, bieži vien ir arī virsbūve un nojume.
- blēžu romāns romāns par klaidoņu un dēkaiņu piedzīvojumiem, bieži sarakstīts pirmajā personā, radies 16. gs. Spānijā.
- emplektons Romas ķeizaru laikmetā bieži lietots mūrēšanas veids, liekot sienas laidā kalto akmeni, bet vidu aizpildot ar šķembām un javu.
- Rumīna Romiešu mitoloģijā - ar krūti barojošo māšu dieviete, kuru bieži attēloja kā vilceni, kas baroja Romas dibinātājus Romulu un Remu.
- eternitāte Romiešu mūžības personifikācija, bieži attēlota sievietes veidā.
- possessio Romiešu tiesībās valdījums, kā faktiska lietošanas var, gk. attiecībā uz zemi, bet bieži arī uz kustamo īpašumu.
- broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa.
- parastā rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum roseum"), kas sastopama ļoti bieži zemsedzē vidēji mitrās vietās gan uz minerālaugsnes, gan uz nosusinātas kūdraugsnes.
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
- grēmiens Rūgteni dedzīga sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; grēmas.
- bezjēdzība Runa, rīcība ar muļķīgu, bieži apkaunojošu, aizskarošu raksturu.
- dasacīt Runājot bieži lietot liekus vārdus.
- māsot Runājot bieži lietot vārdu "māsa".
- damelāt Runājot, stāstot (ko), vairākkārt, bieži melot.
- jotacisms Runas traucējums, kurā pārāk bieži un nevietā lieto j skaņu.
- kurratāt Runāt igauņu valodā; runāt, bieži lietojot vārdu "kurrata".
- lalināt Runāt, bieži aizstājot citus līdzskaņus ar "l" skaņu (par bērniem).
- lallināt Runāt, bieži aizstājot citus līdzskaņus ar "l" skaņu (par bērniem).
- pipec rupjš izsauciens (lai paustu attieksmi); bieži ar negatīvu nozīmi.
- Šrēbera rūsaine rūsaiņu suga ("Pleurozium schreberi"), Latvijā sastopama ļoti bieži skujkoku un jauktos mežos.
- pukcīnija Rūsas sēņu rindas sēņu dzimta ("Pucciniaceae"), kas parazitē gk. uz segsēkļiem, bieži uz labībām, \~1800 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 195 sugas.
- zvanveida vainags saaudzis vainags, kā stobriņš virzienā uz augšdaļu ir mazliet un vienmērīgi platāks; bieži raksturīgs, piemēram, pulkstenīšu dzimtas sugām.
- acis slapjā vieta saka par cilvēku, kas bieži raud.
- acis slapjā vietā saka par cilvēku, kas bieži raud.
- dusmu pūķis saka par cilvēku, kas bieži un ātri dusmojas.
- zobi vaļā vien stāv saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
- dusmu pūce saka par sievieti, kas bieži un ātri dusmojas.
- nervi čupā saka, ja bieži izraisās nervozitāte.
- apstājas pie katra staba saka, ja kāds (parasti transporta līdzeklis) ļoti bieži apstājas, pietur.
- kā izmazgāts saka, ja kāds ir uzsvērti laipns (bieži pēc strīda, konflikta).
- acis (ir) pierē saka, ja kāds ir vērīgs, ātri pamana notiekošo, galveno (bieži nolieguma teikumos).
- (kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- kā sātana apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- kā velna apsēsts saka, ja kāds vienmēr vienā un tai pašā veidā cieš neveiksmes, ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- uz katra soļa (arī katrā solī, arī ik uz soļa) saka, ja kas gadās, arī ir sastopams bieži.
- palaisties dzeršanā sākt bieži lietot alkoholiskos dzērienus, kļūt par dzērāju.
- iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
- sadraudzēties Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).
- sagriezties Sākt lidināties, bieži mainot virzienu, augstumu (par, parasti vairākiem, daudziem, putniem, kukaiņiem).
- parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu.
- tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem).
- krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu; tase, krūzīte.
- kazu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus subtomentosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, Latvijā sastopama ļoti bieži
- paugurainā hondropātija sāpīgi ribu skrimšļu sabiezējumi pie pārejas kaulaudos; bieži vairāku ribu sinhondroze.
- snaudelis Sapņotājs; tāds, kas bieži miegains.
- sirmā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium canescens"), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants.
- ēriku sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium ericoides), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants.
- Japānas sārtburkšķis sārtburkšķu suga ("Torilis japonica"), kas sastopama samērā bieži krūmājos, mežmalās un ruderālās vietās, 40-100 cm augsts stublājs ar seklām rievām, no pamata zarots.
- tēvot Sarunā pārāk bieži tēvu pieminēt, uz tēvu atsaukties.
- purināt Satvert un bieži, strauji kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa dalu).
- saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem.
- hemolimfmezgli Savdabīgi limfmezgli, kuriem bieži nav ne pienesēja, ne aiznesēja limfvada; to sinusos ir eritrocīti.
- linča Savienojumā "linča tiesa"; cilvēku (bieži nēģeru) sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma.
- raudiņ Savienojumā "raudiņ raudot" - tā, ka bieži un stipri raud.
- vāleņstromu Savienoumā "vāleņstromu sēņu rinda" - asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), augu, kukaiņu un sēņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā bieži sastopami "melnie graudi" u. c.
- kosmotrons Savulaik bieži lietots nosaukums Brukheivenas sinhofazotronam (Ņujorkas štats, ASV), kas spēj paātrināt protonus līdz 3 miljardiem elektronvoltu (3 GeV).
- nolaidena lapa sēdoša lapa ar gari gar stublāju lejup stieptu plātnes apakšdaļu, bieži saaug ar stublāju.
- jebiķis Seksuāli parāk aktīvs vīrietis, kas bieži maina partneres.
- ķimeņlapu selīne selīņu suga ("Selinum carvifolia"), kas Latvijā sastopama samērā bieži, auga stublājs 30-90 cm augsts, ar ļoti raksturīgām spārnainām šķautnēm, aug purvainās un krūmainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, pārpurvotos ūdenstilpju krastos.
- tepe sena dzīvesvieta; 30-40 m augsts paugurs, kas izveidojies no māla kleķa celtņu paliekām ilgstošas apdzīvotības rezultātā: uz sagruvušo celtņu peliekām būvēja jaunas celtnes, tādājādi gadsimtu un pat gadu tūkstošu gaitā apmetne auga augstumā; bieži sastopamas Vidusāzijā, Kaukāzā, Indijā, Balkānu pussalā, kā arī Tuvajos austrumos.
- amaleķieši Sena klejotāju tauta Dienvidpalestīnā, tuksnešainā apgabalā dienvidaustrumos no Nāves jūras, bieži iebruka Kanaānas zemē, līdz tika iznīcināti ap 700 g. p. m. ē.
- auletrīda Senajā Grieķijā profesionāla dejotāja un mūziķe, kas piedalījās dzīrēs un simpozijos, bieži vien sniedzot arī intīmus pakalpojumus.
- epistula Senajā Romā - ķeizara atbildes raksts ierēdņiem vai pilsoņiem; bieži saturēja tiesiskas normas.
- atellāna Senajā Romā - tautas komēdija, bieži vien ar politisku saturu; nosauktas pēc Atellas (Kampaņā) pilsētas, kurā tās radušās.
- rezoners Senās lugās iemiesots prāts, ar kura muti bieži runāja pats autors.
- gājatrī Senindiešu pantmērs, bieži sastopams vēdās, pastāv no trīsreiz astoņām zilbēm.
- Dēkla Senlatviešu likteņlēmēja dievība, pēc ticējumiem noteikusi bērna likteni, bieži minēta kopā ar Laimu, dažkārt tās vietā.
- fauni Seno romiešu meža dievības (atbilst grieķu satīriem), meža un auglības dieva Fauna dēli; bieži vien tiek attēloti ar nelieliem ragiem, āža kājām un asti.
- dzidrā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pura"), bieži sastopama skujkoku un lapkoku mežos rudenī, cepurīte (2-5 cm diametrā) sārta līdz gaišvioleta, mīkstums ūdeņains ar rutku smaržu un garšu, kātiņš savijies, sīksts.
- rožainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosena"), samērā bieži sastopama lapkoku un skujkoku mežos lielās grupās vasarā un rudenī, cepurīte (0,5-1,5 cm diametrā) oranžsārta ar pauguru vidusdaļā, kātiņš 3-5 cm garš, gaišāks par cepurīti.
- stumbra trupe sēņu izraisīta stumbra koksnes noārdīšanās, kas ir gk. lapkoku, retāk skujkoku slimība; slimie koki ir novājināti, tos bieži izgāž vai nolauž vējš, inficēto koku stumbrā trupe parasti izplatās strauji.
- Septoria aegopodii septoriju suga, kas bieži parazitē uz podagras gārsas.
- purva sermulīte sermulīšu ģints suga ("Hottonia palustris"), Latvijā sastopama samērā bieži stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, ziednesis 10-40 cm garš, biezlapains ar skraju ziedkopu.
- apskaidrotība Sevišķa skaidrības iestāšanās apziņā, kam bieži seko tikumiska vai reliģiska pacilātība.
- jāņusiers Siers, ko gatavo no biezpiena un piena ar sviesta, olu, sāls un bieži ķimeņu piedevu un kam nav nepieciešams īpašs nogatavināšanas periods.
- jājamzirdziņš Sieviete, ar kuru bieži ir seksuālas attiecības.
- ciemslota Sieviete, kas bieži mēdz iet ciemos un tenkot.
- pātārnīca Sieviete, kas bieži skaita pātarus.
- pidelaste sieviete, kas bieži skraida apkārt pa citu mājām.
- spļaudene Sieviete, kas bieži spļaudās.
- čiebene Sieviete, kas bieži vaimanā.
- sabiedrības dāma sieviete, kura bieži mēdz būt augstākajās aprindās un ievēro šo aprindu uzvedības normas.
- matainā sievmētra sievmētru suga ("Elsholtzia ciliata syn. Elsholtzia patrinii"), ne visai bieži sastopams lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
- parastā sievpaparde sievpaparžu suga ("Athyrium filix-fenina"), kas sastopama bieži ēnainos lapkoku un skujkoku mežos (vērī, gāršā, slapjajā gāršā, dumbrājā) barības vielām bagātā, vāji skābā augsnē.
- parastā sīkķērsa sīkķērsu suga ("Cardaminopsis arenosa syn. Arabis arenosa"), vienīgā, kas sastopama Latvijā, 15-40 cm augsts, viengadīgs vai divgadīgs, retumis daudzgadīgs augs, sastopama samērā bieži gk. smilšainās vietās.
- tāla sīkplikstiņš sīkplikstiņu suga ("Arabidopsis thaliana"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, gk. sausās, smilšainās vietās pauguru nogāzēs, atmatās, skrajos priežu mežos u. c., līdz 40 cm augsts viengadīgs vai divgadīgs augs ar vienkāršiem un zarotiem matiņiem.
- miliāra sāres veida aneirisma sīks maisveida paplašinājums arteriolas sienā; smadzeņu arteriolās tas bieži ir apopleksijas cēlonis.
- zvīņainā sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Neolentinus lepideus", syn. "Lentinus lepideus"), kas Latvijā satopama bieži uz zemē ieraktas koksnes (stabiem, gulšņiem).
- pļavas silpurene silpureņu ģints suga (“Pulsatilla pratensis”), 7-45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama nevienmērīgi un ne visai bieži, aizsargājama.
- īpašuma zīmes simboli priekšmetu, lietu piederības apzīmēšanai, kas pēc ārējā veidola ir līdzīgas amatnieku, maģiskajām un kulta zīmēm, Baltijā izplatītās bieži atgādina rūnu rakstus.
- mandala Simbolisks ornaments, kas attēlo Visumu; bieži četrstūra forma ar tajā iezīmētiem apļiem un citām ģeometriskām figūrām, dievību attēliem u. c.; madara^1^(4).
- niedru sisinātājķauķis sisinātājķauķu ģints suga ("Locustella luscinioides"), Latvijā vietām sastopama samērā bieži
- standartfunkcija Skaitļošanas algoritmos bieži sastopama elementāra funkcija, ko aprēķina ar īpašu fiksētu (iebūvētu) standartprogrammu.
- standartprogramma Skaitļotāja programma, ko izmanto bieži sastopamas funkcijas veikšanai; parasti ir apakšprogramma, ko var ietvert citās programmās.
- parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas.
- kauciens Skaļš, ass, bieži arī stiepts (dzīvnieka) kliedziens; skaļa, asa, bieži arī stiepta balss skaņa.
- skantīt skandināt, daudzināt, bieži par ko runāt.
- maijvabole Skarabeju dzimtas ģints ("Melolontha"), vabole, kas pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem, Latvijā konstatētas 2 bieži sastopamas sugas.
- jūnijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Amphimallon solstitialis syn. Rhizotrogus solstitialis"), Latvijā sastopama ļoti bieži, ķermenis 15-19 mm garš, brūndzeltens, klāts ar gariem iedzelteniem matiņiem, sastopamas uz lapu kokiem.
- dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi.
- skūtgalvji Skinhedi, ļoti bieži neonacistiskas jauniešu organizācijas biedru pazīme.
- bombardiervabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Brachininae"), >500 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vabolēm paīsi segspārni bez izteiktām rieviņām, vienīgi rindstarpas dažreiz nodalītas ar tievām ribiņām, kas bieži vien smalki pūkotas, iztraucētas ar troksni izšļāc šķidrumu, kurš gaisā strauji, eksplozīvi sadalās.
- mizskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Dromius"), gk. mīt kokos, kur medī gremzdgraužus, bet bieži sastopami arī zālē gar ūdeņu krastiem; Latvijā konstatētas 9 sugas.
- bronhomalācija Skrimšļu nepietiekamība bronha sienā, bieži kombinējas ar dažādas pakāpes traheomalāciju, var attīstīties atelektāze vai obstruktīva emfizēma; var būt pārmantota vai iegūta.
- saratavīt Skubināt pie darba (bieži) ar stingru uzrunu.
- mežaskudra skudru dzimtas ģints ("Formica"), kas bieži sastopama Latvijas mežos, kur no skujām un sīkiem zariņiem veido kupolveidīgas ligzdas.
- melnā skudra skudru suga ("Lasius niger"), kas mīt gk. augsnē, kur no smilšu graudiņiem veido nelielus kupolus, bieži vien tā iemājo arī dārzos un būvēs.
- maskarons Skulpturāls dekoratīvs elements cilvēka sejas vai dzīvnieka galvas veidā, bieži ar fantastiski stilizētu noskaņu.
- skinhedi Skūtgalvji; ļoti bieži neonacistiskas jauniešu organizācijas biedru pazīme.
- gulstīties Slaistīties, loderēt, bieži atgulties.
- kuce Slikta sieviete; netikumīga sieviete (bieži lieto kā lamuvārdu).
- kuņa Slikta sieviete; netikumīga sieviete (bieži lieto kā lamuvārdu).
- lēvars Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas.
- lēveris Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas.
- holangiohepatīts Smags žultsceļu iekaisums cilvēkam, atgremotājdzīvniekiem un zirgiem; bieži saistīts ar aknu trematožu invāziju, kas rada žultsvadu obstrukciju.
- diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, pat viltīga izturēšanās, arī veikla, viltīga runa, lai sasniegtu kādu (bieži savtīgu) mērķi.
- napolitēns Smalks, mīksts vilnas audums, bieži arī ar kokvilnas metiem.
- Sofijas smalkžodzene smalkžodzeņu suga ("Descurainia sophia", arī "Sisymbrium sophia"), sastopama samērā bieži, 20-70 cm augsts augs.
- garsmeceri Smecernieku dzimtas grupa ("Phanerognatha"), vaboles ar garu smeceri, kas bieži ir izliekts, un labi attīstītiem lidspārniem, vaboles un kāpuri barojas ar augiem.
- alkšņu smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Cryptorrhynchus lapathi"), melna vai tumšbrūna vabole, 7-9 mm garumā, Latvijā bieži uz alkšņiem.
- nērija smilšains, bieži ar kāpām klāts zemes šaurums, kas norobežo kāda jūras daļu (jomu) no pārējās jūras; kosa 3(2).
- ozaina Smirdošas iesnas, bieži ceļas no sifilisa.
- Pīlādžlapu sorbārija sorbāriju suga ("Sorbaria sorbifolia"), ko Latvijā bieži audzē kā dekoratīvu krūmu, vairodamās ar sakņu atvasēm, dažās vietās pārgājusi savvaļā; līdz 3 m augsts krūms, lapas (garums - līdz 30 cm) ar 9-21 lapiņu, kam divkārt zāģzobaina mala, ziedi sīki, balti, sakopoti lielās skarās vasu galotnē.
- Osmundu spārnene spārneņu suga ("Fissidens osmundoides"), kas bieži aug mitros mežos ciņu nogāzēs uz kūdras.
- klajumspāre Spāru dzimtas ģints ("Sympetrum"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 19-35 mm garš, parasti dzeltenīgs, brūns vai sārts, lido atklātās vietās, bieži tālu no ūdenstilpnēm.
- briganti Spēcīga tauta senās Britānijas ziemeļos, kas ilgi un neatlaidīgi pretojās romiešiem; uzvarēti Domiciāna laikā, bieži sacēlās līdz pat Antonīna Pija laikam.
- drāka Spēcīgs, dusmīgs cilvēks, kas bieži kaujas.
- asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes.
- platispondilija Spontāna aseptiska skriemeļu epifizeonekroze (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): parasti slimo 2-15 g. v. zēni; slimība sākas pakāpeniski, bieži pēc traumas; sāpes mugurā, kuras izstaro uz vēderu, muskuļu vājums, nestabila gaita; pēc dažiem gadiem rodas kifoze.
- šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē; cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu.
- plakanais spraugložņa spraugložņu dzimtas suga ("Bitoma crenata"), Latvijā bieži sastopama vabole, mīt zem koku mizas kreves plēksnēm un to spraugās, kur medī sīkākus kukaiņus, ēd to kāpurus un olas.
- sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas.
- slepkava Staltbriežu bullis ar bezžuburu ragiem un arī vecāks stirnu āzis ar taisniem, gariem bezžuburu ragiem, ar ko bieži kropļo jaunākos un perspektīvākos īpatņus.
- tahifāģija Steidzīga, ātra ēšana; bieži rada aerofāģiju.
- niedru stērste stērstu dzimtas suga ("Emberiza schoeniclus"), kas bieži ligzdo Latvijā.
- listra Stikla vai glazētu porcelāna izstrādājumu virsmas pārklājums ar ļoti plānu, mirdzošu, bieži irizējošu (sk. irizācija) metālu oksīdu plēvīti.
- slaidā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe persistens"), ar spilgti dzelteniem augļķermeņiem, cepurīte smaila, koniska, ļoti bieži sastopama pļavās.
- lumbago stipras sāpes jostasvietā un krustos, bieži saistītas ar osteohondrozi.
- dusuļāt Stipri un bieži klepot.
- atsisties Strauji (bieži ar troksni) atvērties.
- spurgt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, lidot (parasti par putniem).
- plūkšķināt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, lidot.
- šņurkstēt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, lidot.
- patronīmijas indekss strukturāls lielums, kas norāda, cik bieži bērni etniski jauktajās laulībās pieņem tēva tautību.
- matronīmijas indekss strukturāls lielums, kas norāda, cik bieži bērni etniski jauktās laulībās pieņem mātes tautību.
- debils Stulbs, muļķīgs (bieži tiek lietots kā epitets kopā ar iesauku vai personvārdu ekspresijas pastiprināšanai).
- līgavas kronis sudraba, bieži arī apzeltīts kronis, kas līgavai ir uz galvas laulības ceremonijas laikā baznīcā, jaunavības simbols; 19. gs. kļuva populārs miršu vainadziņš.
- vaukša Suns, kas bieži rej bez iemesla.
- vauška Suns, kas bieži rej bez iemesla.
- ņurdoņa Suns, kurš bieži ņurd.
- duksis Suns; izplatīts suņa vārds, kas bieži tiek izmantots kā vārda "suns" sinonīms.
- meža suņburkšķis suņburkšķu suga ("Anthriscus sylvestris"), kas ļoti bieži sastopama krūmājos, mežos, pļavās un ir 60—120 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar rupji rievainu stublāju.
- fjerdi Šauri un gari, bieži vien upjveidīgi jūras līči Jitlandes un Zviedrijas austrumu krastos; fērdi.
- fērdi Šauri un gari, bieži vien upjveidīgi jūras līči Jitlandes un Zviedrijas austrumu krastos.
- fjords Šaurs, dziļš, bieži vairākus desmitus kilometru garš, izlocīts jūras līcis ar atzarojumiem un stāviem, augstiem (1000-1200 m) krastiem.
- pūdelmanis Šāvējs, kas bieži aizšauj garām mērķim.
- holmss Šerloks Holmss - detektīvs; bieži vien - par neprofesionāli, diletantu.
- īsvācelīte Šīs dzimtas ģints ("Brachythecium"), velēnas blīvas, bieži pieplakušas pie substrāta, spīdīgas, gk. mežos, \~300 sugu, Eiropā 24 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- divzobe Šīs dzimtas ģints ("Dicranum"), divmāju, retāk vienmājas augi, stumbri līdz 20 cm augsti, bieži ar rizoīdtūbu, uz augsnes, trūdošas koksnes, bezkarbonātu iežiem; 52 sugas, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- sīkeglīte Šīs dzimtas ģints ("Elatine"), sīki ūdensaugi ar vairākām ekoloģiskām formām, zemūdens formām ziedi neuzkrītoši, bieži kleistogāmi (apputeksnējas neizplaukuši), 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- eiglēna Šīs dzimtas ģints ("Euglena"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes ar zaļiem hromatoforiem, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 40 sugu, kas sastopamas gk. nelielos, bieži vien piesārņotos ūdeņos, kā arī uz mitras augsnes.
- zvīņlape Šīs dzimtas ģints ("Lepidozia"), \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama bieži.
- mukors Šīs dzimtas ģints ("Mucor"), gk. saprofītiskas sēnes, bieži veido pelējumu uz pārtikas produktiem u. c. substrāta, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 26 sugas.
- pandāns Šīs dzimtas ģints ("Pandanus"), \~600 sugu, mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm.
- parmēlija Šīs dzimtas ģints ("Parmelia"), lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas.
- ustilāga Šīs dzimtas ģints ("Ustilago"), kam sori un teliosporas veidojas gan veģetatīvajos gan ģeneratīvajos orgānos, bieži parazitē uz augiem, >370 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas.
- vijolīte Šīs dzimtas ģints ("Viola"), lakstaugi ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu; kā krāšņumaugus bieži audzē hibrīdiskās formas - atraitnītes.
- parastā konusgalvīte šīs dzimtas suga ("Conocephalum conicum"), kas bieži aug lielām grupām mitrās vietās.
- kožodiņi šīs dzimtas suga ("Psychoda phalaenoides"), bieži sastopama telpās - pagrabos, vannasistabās, tualetēs.
- melnā alotājskrejvabole šīs ģints suga ("Broscus cephalotes"), kas bieži sastopama gk. smilšainās, sausās vietās, ķermenis melns, masīvs, segspārni galos noapaļoti.
- austrumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus luscinia syn. Luscinia luscinia"), neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kas Latvijā sastopams samērā bieži.
- ūdensvirza Šīs ģints suga ("Myosoton aquaticum syn. Malachium aquaticum"), daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļoganu, 15-45 cm garu, mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem, Latvijā sastopama samērā bieži.
- ezerspāre Šīs ģints suga ("Orthetrum cancellatum"), spāres ķermenis 26-35 mm garš, bieži sastopama pie ezeriem un mitrās pļavās visā Latvijā.
- melnkāta skrajsamtīte šīs ģints suga ("Pseudobryum cinclidioides")), kas sastopama samērā bieži auglīgu vai vidēji auglīgu skujkoku un jauktu mežu ieplakās uz pārpurvotas minerālaugsnes un kūdraugsnes, vietām masveidīgi.
- druvu stegļi šīs ģints suga ("Spergula arvensis"), 10-50 cm gari, baltiem ziediem pačemuros, pēc ziedlaika lejup nolīkušiem ziedkātiņiem, sastopami ļoti bieži smilšainos laukos.
- pelēkais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus pilaris"), kas Latvijā sastopama samērā bieži bet nevienmērīgi; pelēkais strazds.
- Exuviella baltica šīs ģints suga, kas bieži sastopama Baltijas jūras un Rīgas līča planktonā.
- Centritractus belonophorus šīs ģints suga, kas bieži sastopama ezeru planktonā.
- Cryphoeca silvicola šīs ģints suga, kas bieži sastopama meža zemsedzē.
- Acarospora fuscata šīs ģints suga, kas bieži uz granīta veido brūnganus lapoņus.
- Allopauropus danicus šīs ģints suga, kas Latvijā bieži sastopama augsnē.
- Albugo candida šīs ģints suga, kas parazitē uz krustziežu dzimtas augiem, ļoti bieži uz parastā plikstiņa.
- Ammophila sabulosa šīs ģints suga, Latvijā sastopama bieži, baro kāpurus ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem.
- šņorkāties Šņaukāties (atbrīvojot degunu no izdalījumiem); bieži šņaukt.
- priekšštaga Štaga no masta augšdaļas vai topa uz peldlīdzekļa priekšgalu, kas kopā ar arheštagu notur mastu garenvirzienā; bieži vienlaikus tā ir arī fokštaga, kurai piestiprina buras.
- Holande Tā bieži dēvē Nīderlandi.
- ķipa Tā kā; it kā; apmēram; bieži lieto kā parazītvārdiņu.
- dusmīgs Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
- pikts Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
- šeptīgs Tāds (cilvēks), kas bieži iesaistās negodīgos darījumos.
- atkarpains Tāds (cilvēks), kas bieži runā skarbi, asi, tieši.
- šeftīgs Tāds (cilvēks), kas bieži un labprāt iesaistās tirdznieciskos darījumos.
- šeptīgs Tāds (cilvēks), kas bieži un labprāt iesaistās tirdznieciskos darījumos.
- frāžains Tāds (izteikums, teksts), kas veidots pēc parauga, shēmas, tāds (izteikums), kas tiek bieži lietots.
- pērkonains Tāds (laika posms, laika apstākļi), kad bieži ir pērkons.
- pērkonaiņš Tāds (laika posms, laika apstākļi), kad bieži ir pērkons.
- atkušņains Tāds (laiks, laika posms), kam raksturīgi bieži atkušņi.
- perīgs Tāds (putns, parasti mājputns), kas bieži perē.
- longitudināls pētījums tāds pētījums, kas balstās uz atkārtotiem novērojumiem ilgstošā laika periodā, bieži aptverot vairākas desmitgades.
- šķīdonīgs Tāds, kad bieži iestājas šķīdonis.
- lietains tāds, kad bieži līst lietus
- slapņis Tāds, kad daudz un bieži līst (par laiku, laikposmu).
- sniegputeņains Tāds, kad/kur bieži putina.
- iegribīgs Tāds, kam bieži rodas iegribas.
- nikns Tāds, kam bieži un ātri izraisās niknums (par cilvēku); tāds, kas pastāvīgi ir ļoti īgns, ļoti neapmierināts.
- dīceklis Tāds, kam ir paradums bieži kaukt, arī par govi.
- snaudulīgs Tāds, kam nāk snauda; tāds, kas bieži snauž; arī miegains (1).
- nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteikta mērķa, nodoma (piemēram, par darbību, rīcību); arī nepastāvīgs, bieži mainīgs.
- viduvējs Tāds, kas (pēc kvalitātes, daudzuma u. tml.) ir bieži sastopams, parasts un kam nepiemīt kādas ievērojamas, izcilas pazīmes (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- daudzšķautņains Tāds, kas aptver daudzas dažādas, bieži pretējas kvalitātes, daudzus dažādus viedokļus.
- skaišļavātājs Tāds, kas ātri un bieži kļūst dusmīgs.
- nesaticīgs Tāds, kas bieži (arī bez pietiekama iemesla) ķildojas, strīdas.
- piemārša Tāds, kas bieži aizmirst kaut ko.
- aizmāršīgs Tāds, kas bieži aizmirst; tāds, kas ātri ko aizmirst.
- blējīgs Tāds, kas bieži blēj.
- dusmanis Tāds, kas bieži dusmojas, ir saskaities.
- ņerkstīgs Tāds, kas bieži gaužas, žēlojas; arī raudulīgs.
- purkšīgs Tāds, kas bieži iebilst, iekarst.
- plosīgs Tāds, kas bieži ir ļoti kustīgs, izturas skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskulīgs.
- tramīgs Tāds, kas bieži izjūt nedrošību, bailes, arī nemieru (par cilvēkiem).
- piselīgs tāds, kas bieži izrāda tieksmi veikt dzimumaktu.
- pisīgs Tāds, kas bieži izrāda tieksmi veikt dzimumaktu.
- dāra rīkle tāds, kas bieži kliedz.
- ķildīgs Tāds, kas bieži ķildojas; strīdīgs; nesaticīgs.
- dzīvelnieks Tāds, kas bieži maina dzīves vietu.
- svaidīgs Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju; tāds, kas ir viegli ietekmējams; nepastāvīgs (1).
- nepastāvīgs Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju; tāds, kas ir viegli ietekmējams.
- svaidīgs Tāds, kas bieži mainās; nepastāvīgs (2).
- nepastāvīgs Tāds, kas bieži mainās.
- mēdīgs Tāds, kas bieži mēdās.
- starīgs Tāds, kas bieži mēdz (ko) darīt.
- melīgs Tāds, kas bieži melo.
- sviežs Tāds, kas bieži neatkārtojas, neparādās; tāds, kas ir neparasts.
- traipelis Tāds, kas bieži nosmulējas (par bērnu).
- ņaudīgs Tāds, kas bieži ņaud (par kaķi).
- ņurdīgs Tāds, kas bieži ņurd (1).
- ņurdīgs Tāds, kas bieži pauž neapmierinātību, īgnumu.
- raudulīgs Tāds, kas bieži raud (par mazu bērnu).
- brēkulīgs Tāds, kas bieži raud (parasti par bērniem).
- rējīgs tāds, kas bieži rej (par suni).
- rūcīgs Tāds, kas bieži rūc (par dzīvniekiem).
- tākaļa Tāds, kas bieži saka "tā, tā".
- slimīgs Tāds, kas bieži slimo, tāds, kura organisms viegli pakļaujas slimībām.
- smieklains tāds, kas bieži smejas, jokojas.
- strīdīgs Tāds, kas bieži strīdas.
- sūdzīgs Tāds, kas bieži sūdzas.
- šķaudaklis Tāds, kas bieži šķauda.
- šķaudīgs Tāds, kas bieži šķauda.
- šķobaklis Tāds, kas bieži šķobās; arī lamuvārds.
- verkšķīgs Tāds, kas bieži šķobās.
- šņūcis Tāds, kas bieži šņauc degunu.
- bļauks Tāds, kas bieži un stipri raud (par bērnu).
- šņūka Tāds, kas bieži velk puņķus uz iekšu.
- šmāderis Tāds, kas bieži visu kritizē.
- žāva Tāds, kas bieži žāvājas.
- čīkstīgs Tāds, kas bieži žēlojas, gaužas; arī raudulīgs.
- ņaudulīgs Tāds, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
- plencīgs Tāds, kas bieži žūpo; arī izšķērdīgs.
- raudulīgs Tāds, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
- žļūga Tāds, kas daudz vai bieži urinē.
- nodrāzts Tāds, kas ir bieži dzirdēts; nodeldēts, apnicis.
- vilnains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); villains.
- villains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); vilnains.
- nemierīgs Tāds, kas ir ļoti nelīdzens (piemēram, par zemes virsu); tāds, kura virziens bieži mainās (piemēram, par ceļu).
- nikns Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, gatavs uzbrukt (par dzīvniekiem); tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt.
- gājīgs Tāds, kas mēdz bieži iet viesībās, sarīkojumos.
- raudulīgs Tāds, kas mēdz bieži raudāt, parasti bez nopietna iemesla; arī pārmērīgi jūtīgs.
- snaudīgs Tāds, kas mēdz bieži snaust.
- sperdelīgs Tāds, kas mēdz bieži spert.
- vēkšķīgs Tāds, kas mēdz bieži un skaļi raudāt (parasti par bērniem); raudulīgs.
- trāpīgs Tāds, kas mēdz bieži, vienmēr precīzi trāpīt (1).
- pļāpīgs Tāds, kas mēdz daudz, bieži pļāpāt.
- zūdīgs Tāds, kas mēdz viegli vai bieži pazust.
- parasts Tāds, kas neatšķiras no bieži sastopamā (kā) daudzuma, lieluma (par daudzumu, lielumu).
- klupīgs Tāds, kas nedroši iet (bieži paklūpot).
- rets Tāds, kas neierodas bieži (par viesi).
- nebeidzams Tāds, kas noris ilgi, nepārtraukti; tāds, kas bieži atkārtojas.
- drebulīgs Tāds, kas parasti vai bieži dreb, trīc.
- asprātīgs Tāds, kas prot atrast interesantus un trāpīgus, bieži humoristiskus vai satīriskus izteicienus; tāds, kas mērķtiecīgi prot atrast atrisinājumu sarežģītā situācijā.
- griezīgs Tāds, kas rada nepatīkamu, bieži sāpīgu sajūtu (par vēju, salu u. tml.).
- smaidīgs Tāds, kas smaida; tāds, kas mēdz bieži smaidīt.
- smējīgs Tāds, kas smejas; tāds, kas mēdz bieži smieties.
- smīnīgs Tāds, kas smīn; tāds, kas bieži mēdz smīnēt; arī zobgalīgs, ironisks, nievīgs.
- saulains Tāds, ko samērā ilgi, bieži apspīd saule (par vietu); tāds, kur samērā ilgi, bieži var iespīdēt saule (par telpu).
- parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz apmesties, arī tāds, pa kuru (kāds) bieži vai vienmēr mēdz doties (par vietu, teritoriju).
- parasts Tāds, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
- vētrains Tāds, kur bieži ir vētra (parasti par ūdenstilpi, par vietu tās tuvumā).
- pārbagāts Tāds, kurā (kas īpašs) ļoti bieži izpaužas (par norisi, darbību).
- divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
- cietaļa Tāds, kurš bieži lieto vārdu "ciets".
- ķerstakla Tāds, kurš bieži mēdz ķiķināt par visu.
- činkstulis Tāds, kurš bieži mēdz raudāt.
- tuldinis Tāds, kurš bieži nesaprot, pārprot.
- fecit taisījis, darinājis (bieži vien atrodams uz mākslas darbiem pirms mākslinieka paraksta)
- pļavsisenis Taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas ģints ("Chorthippus"), kuras pārstāvji bieži sastopami arī Latvijā.
- rīkjosla Taisnstūrveida josla loga augšējā daļā, kur izdalīti ar labi atšķiramam ikonām apzīmēti laukumiņi (pogas), kas pārstāv bieži lietojamas komandas.
- brīnumzeme Tāla, nezināma (bieži fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur daudz neparasta un brīnumaina.
- mīzele Tas (tā), kas bieži urinē.
- mīžka Tas (tā), kas bieži urinē.
- pusklejotājs Tas (tāds), kas samērā bieži maina apmešanās vietu (piemēram, par tautu, cilti).
- mīzelis Tas, kas bieži urinē.
- mīzelpods Tas, kas bieži urinē.
- mīzelspaņģis Tas, kas bieži urinē.
- ienaidnieks Tas, kas negatīvi, bieži postoši, iedarbojas (uz ko).
- tupulis Tas, kas tupstas; mazs bērns, kas bieži tup.
- atsoļa taustiņš tastatūras taustiņš ar atšķirīgu nozīmi dažādās programmās, tas bieži tiek izmantots, lai atgrieztos iepriekšējā līmeņa hierarhiskajās izvēļņu struktūrās, kā arī lai izietu no programmas; dažās programmās šis taustiņš atver izvēlni, maina darba režīmu vai pārtrauc darbības izpildi.
- tabulēšanas taustiņš tastatūras taustiņš, kas parasti tiek izmantots tabulēšanas rakstzīmes ievadei, arī kādas ekrāna iezīmes pārvietošanai no vienas vietas uz otru, vai, piemēram, datu bāzu programmās to bieži izmanto, lai pārvietotos pa ieraksta laukiem.
- značit Tātad (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- kožtinēji Tauriņu kārtas dzimta ("Choreutidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-17 mm), aktīvi dienā saulainā laikā, bieži aplido ziedus, sūc nektāru, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- raibkājkode Tauriņu kārtas dzimta ("Stathmopodidae"), sīki tauriņi ar 7-15 mm spārnu plētumu, ļoti šauri spārni ar garām bārkstīm, \~300 sugu (gk. tropos), Eiropā 1 suga, kas Latvijā sastopama samērā bieži, kāpuri dzīvo alkšņu augļos.
- šerpi Tauta, dzīvo Himalajos, uz dienvidiem no Džomolungmas, Nepālas ziemeļaustrumos, arī kaimiņrajonos Indijā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuva tibetiešu valodai, senču kults; labi pazīst kalnus, tāpēc bieži pavada ekspedīcijas Himalajos.
- klejotājtauta Tauta, kas bieži maina apmešanās vietu.
- plūsma tehnoloģija vienkāršam un strukturētam, bieži vien sarakstu veidā noformētam ziņojumam par izmaiņām un aktualizējumiem tīmekļa vietnēs.
- nogatavināšana Tehnoloģisks process, kura laikā materiālu vai reakcijas maisījumu iztur noteiktos apstākļos tik ilgu laiku (bieži - vairākas diennaktis), cik nepieciešams, lai iegūtu produktu ar noteiktām īpašībām.
- datne LASIMANI teksta datne, kuru bieži ietver lietojumprogrammu instalācijprogrammās un kurā ir jaunākā informācija, kas vēl nav atspoguļota programmas dokumentācijā.
- pilnekrāna redaktors tekstu apstrādes programma, ko bieži iekļauj lietojumprogrammu izstrādāšanas sistēmās un kas paredzēta šo programmu izveidošanai.
- sejas teleangiektāzija teleangiektāzija bērniem ar hipofīzes priekšējās daivas attīstības traucējumiem (autosomāli recesīva pārmantošana): punduraugums, hipogonādisms, garīgā un fiziskā atpalicība; pirmajos mūža gados uz sejas rodas teleangiaktātiskā eritema, kas atgādina sarkano vilkēdi (Saules starojuma ietekmē pastiprinās); uz lūpām bieži bulozi izsitumi; ilgstoši saglabājas infantila balss; intelekts normāls.
- lokālā cilpa telefona līnija no abonenta līdz lokālajam telefona sakaru centram. Šo sakaru tīkla posmu bieži sauc par pēdējo jūdzi.
- Antiņš Tēls Raiņa lugā "Zelta zirgs", kura vārdu bieži lieto nievājošā nozīmē.
- temelis Teļš, kas bieži zīž.
- JHWH Teoloģijā bieži lietots Vecās Derības Dieva vārda (Jahve) apzīmējums.
- antilope Termins, ar kuru populārā literatūrā apzīmē graciozus, ragainus zālēdājus, kas mīt silto zemju stepēs un savannās; zinātniskajā klasifikācijā šie dzīvnieki tiek iedalīti dažādās dzimtās, ģintīs un sugās, kuru nosaukumā bieži saglabājas vārds vai vārda daļa "antilope".
- alegoristi Tie, kas (savā daiļradē) bieži izmanto alegoriju.
- pollakūrija Tieksme bieži urinēt.
- spāņu zābaks tiesās apsūdzēto spīdzināšanai bieži lietots moku rīks viduslaikos, viens no t. s. kāju skrūvju veidiem.
- būt kāda mutē tikt daudzinātam, bieži ko pieminēt.
- sarkanjoslu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius armillatus", syn. "Telamonia armillata"), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sarkanā jostene.
- sila tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius mucosus", syn. "Myxacium mucosum"), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sila gļotpēdene.
- rožu laptinējs tinēju dzimtas suga, tauriņa spārnu plētums - 18-22 mm, Latvijā sastopams bieži.
- viņete Tipogrāfisks vai mākslinieka zīmēts beigu rotājums, bieži ar figurālu veidojumu; vinjete.
- joika Tradicionāla sāmu dziesma bez vai ar vārdiem, bieži vien improvizēta, melodijām komplicēta ritmika.
- traheomalācija Trahejas skrimšļu atmiekšķēšanās, bieži piedzimta patoloģija jaundzimušajiem, var rasties arī pēc ilgstošas intubācijas; parasti komplicējas ar mokošu klepu un ekspiratorisku gārgšanu; blakusorgāni, piem., barības vads vai aorta, var saspiest elpvadu un radīt elpas trūkumu.
- balstatspere transportlīdzekļa balstiekārtas sistēmā funkcionējoša atspere, kas aprēķināta darbam kā nenoslogotā, tā pilnīgi noslogotā transportlīdzeklī; bieži pilda balstiekārtas elementu fiksācijas funkcijas.
- emitera atkārtotājs tranzistora kopkolektora pastiprinātājpakāpe, kas nepastiprina spriegumu, bet pastiprina strāvu; bieži izmanto par pastiprinātāja pēdējo (izejas) pakāpi.
- lomkas Traucējumu sindroms (bieži fizisku sāpju veidā), kas rodas narkomāniem un toksikomāniem, ja pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- Aeolothtrips intermedius tripšu suga, kas Latvijā bieži sastopama uz krāšņumaugiem.
- tenorrags Tubas veida pūšams misiņa mūzikas instruments (ar ventiļu mehānismu), bieži izmanto militārajos orķestros.
- ārējā mīkstā trupe tumši brūna plaisainuma trupe, kas aptver kokmateriālu visā tā šķērsgriezumā vai tikai tā daļā un izplatās dziļumā, bieži virzoties pa plaisām; rodas galvenokārt kokmateriālu ārējās (kā aplievas, tā kodola) daļās no ilgas un nepareizas glabāšanas koksni noārdošu sēņu iedarbībā; uz koksnes bojātās virsmas bieži novērojami sēņotnes kūlīši un augļķermeņi.
- neustons Ūdens virsmas plēvītes organismi un neorganiskie veidojumi, kas bieži vien nelielu rāmu ūdens tvertņu līmenim dod dažādu nokrāsu.
- Luvua Upe Āfrikā ("Luvua"), Lualabas (Kongo augšteces) pieteka Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, iztek no Mveri ezera; bieži tiek uzskatīts, ka upe caurtek Bangveulu un Mveri ezeru, kopējais garums - >1500 km, izteka uz dienvidiem no Tanganjikas ezera, augšteci līdz Bangveulu ezeram sauc par Čambeši, bet posmu līdz Mveru ezeram - Luapula.
- Avaša upe Āfrikas ziemeļaustrumos (_Āwash Wenz_), Etiopijā, garums - \~750 km, sākas Etiopijas kalnienē, ietek Afāras ielejas Abes ezerā, lejtecē bieži izsīkst.
- Hīla Upe ASV dienvidrietumos ("Gila"), Arizonas štatā, Kolorādo kreisā krasta pieteka, garums - 1040 km, sākas Meksikas kalnienē, augštece un vidustece - kanjonveida ielejā, lejtecē bieži izsīkst; Džīla.
- Žema Upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums 712 km, sākas Mughalžara rietumu nogāzē, tek pa sausām stepēm, lejtecē pa Piekaspijas pustuksnesi un tuksnesi, bieži izsīkst, nesasniegusi Kaspijas jūru.
- Kuršaba Upe Kirgizstānā, Karadarjas kreisā krasta pieteka, garums 157 km, sākas Altaja grēdas ziemeļu nogāzē, vasarā bieži lejtecē izsīkst, jo ūdens tiek izmantots apūdeņošanai.
- Luapula Upe Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), lielākā daļā tecējuma ir šo valstu robežupe, iztek no Bangveula ezera un ietek Mveru ezerā, bieži tiek uzskatīta par Luvua vidusteces posmu.
- plankumainā urlaja urlaju ģints suga ("Trommsdorffia maculata syn. Achyrophorus maculatus", senāk "Hypotheris maculata"), sastopama ne visai bieži sausos, skrajos priežu mežos u. c., daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, melnbrūnu sakneni, stublājs līdz 80 cm augsts.
- afektētība Uzbudinājums (bieži mākslots); pārspīlēta, nedabiska izturēšanās; afektācija.
- Klīvlendas Latviešu kultūras centrs uzcelts 1971. g., tur bieži rīkotas latviešu trimdas organizāciju sanāksmes, kultūras un sporta pasākumi.
- izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi, bieži arī raudulīgā balsī, lūdzoties iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
- čuk Uzsauciens, bieži atkārtojumā, ko lieto saucot cūkas, piemēram, barošanas reizēs.
- aizspriedums Uzskats (maldīgs, bieži vien novecojis), kas kļuvis par šķērsli saprātīgam, pareizam spriedumam, saprātīgai, pareizai rīcībai.
- oligofāgija Uztura režīms, kurā dzīvnieki izmanto tikai nedaudz (bieži tuvu radnieciskas) augu sugas.
- saieties Uzturēt draudzīgas, tuvas attiecības (piemēram, bieži satiekoties, apciemojot vienam otru u. tml.).
- staigāt Uzturēties, būt, parasti bieži, sastopamam (kur).
- lēcējdumbrainis Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Scirtes"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis 3,0-3,5 mm garš, gandrīz apaļš, bieži sastopamas lielos baros uz ūdensaugiem.
- piepjmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Endomychdae"), dažādas krāsas vaboles 1-6 mm garumā, bieži plankumainas, >1400 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem.
- eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu.
- māņspīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Rhizophagidae"), 50 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, vaboļu ķermenis šaurs, 2-4 mm garš, gandrīz cilindrisks, gk. brūns vai melns, mīt zem koku mizas, piepēs, ļoti bieži mizgraužu un ķirmju ejās.
- ēnvaboles Vaboļu kārtas ēnmīļu dzimta ("Melandryidae syn. Serropalpidae"), 560 sugu, Latvijā konstatēts 18-20 sugu, tās samērā maz pētītas; vaboļu ķermenis iegarens, 2-16 mm garš, segspārni ar smalkiem matiņiem, bieži spīdīgi.
- celmgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas apakšdzimta ("Lepturinae"), Latvijā konstatēto vaboļu ķermenis izstiepts, 6-20 mm garš, klāts ar matiņiem, segspārni brūni vai sinepjdzelteni, bieži ar melnām joslām vai plankumiem, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- kapracis Vaboļu kārtas līķvaboļu dzimtas ģints ("Nicrophorus"), pārtiek no kritušiem dzīvniekiem, bieži vien vispirms cenšoties tos ierakt zemē, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- atsoļa rakstzīme vadības rakstzīme, ko bieži izmanto atsevišķi vai arī apvienojumā ar citām rakstzīmēm, tā parasti norāda atsoļa sekvences sākumu un to ievada ar atsoļa taustiņa palīdzību.
- lavēt vadīt (parasti kuģi, automobili), panākot, ka (tas) bieži maina virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem).
- klikučāt Vairākkārt bieži, īsi žagoties.
- dastaigāt Vairākkārt, arī bieži aiziet kur, pie kā.
- dakopt Vairākkārt, arī bieži kopt (ko).
- dapravīt Vairākkārt, arī bieži labot.
- dalaistīt Vairākkārt, arī bieži laistīt.
- dakolīt Vairākkārt, arī bieži lielīt (kādu).
- dasakopties Vairākkārt, arī bieži mēgt ko darīt, izturēties (kādā veidā).
- daplikšināt Vairākkārt, arī bieži plikšķināt; uzpliķēt (kādam uz pleca).
- dapiļnavāt Vairākkārt, arī bieži uzmanīt, uzraudzīt.
- davagāt Vairākkārt, arī bieži vagot.
- purināt matus vairākkārt, bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
- purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
- kratīt Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (satvertu priekšmetu) noteiktā virzienā šurp turp samērā nelielā attālumā.
- purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustēties šurp turp vēja iedarbībā (piemēram, par apģērbu).
- purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piemēram, apģērbu, matus) - par vēju.
- purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži svārstīties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
- vīrpaparde Vairogpaparžu dzimtas ozolpaparžu ģints suga - melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas"), ap metru augsta paparde, lapas plūksnaini divkārt dalītas, sastāv no vienāda platuma sīkām lapu daiviņām, kas izvietotas pa pāriem, Latvijā sastopama bieži ēnainos mežos.
- hamītu valodas valodu grupa, kurās runā Ziemeļāfrikā un Austrumāfrikā; bieži saista kopā ar semītu valodām (semītu-hamītu valodas).
- ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas ziemeļos (Zviedrija, Norvēģija, Dānija, ieskaitot Fēru salas, Somija, ieskaitot Ālandu salas, Islande; bieži tiek ietverta arī Grenlande).
- vistu vanags vanagu ģints suga ("Accipiter gentilis"), plēsējputns, Latvijā sastopams samērā bieži visā teritorijā, dzīvo skujkoku un jauktos mežos, arī parkos, kapsētās.
- parastais krauklis vārnu dzimtas suga ("Corvus corax"), putns ar melnu apspalvojumu un spēcīgu, melnu, mazliet liektu knābi, Latvijā sastopams samērā bieži.
- parastais sīlis vārnu dzimtas suga ("Garrulus glandarius"), putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi, Latvijā sastopams bieži.
- parastā žagata vārnu dzimtas suga ("Pica pica", senāk "Pica caudata"), vidēji liels putns ar melnbaltu apspalvojumu un pagarinātu asti, Latvijā sastopams bieži.
- lielvīrs Varonis (bieži ironiski).
- toriji Vārti, kas ved uz sintoistu svētnīcu; tos veido divi vertikāli stabi, ko savukārt balsta divas horizontālas barjeras, no kurām augstākā bieži ir katrā galā izliekta debesu virzienā.
- sengrava Vecgrava - gravas attīstības pēdējā stadija - sausa ieleja ar lēzeni ieliektu dibenu, izliektām, velēnotām nogāzēm, kas bieži apaugusi ar krūmājiem.
- soriji Veidojumi paparžu lapu apakšpusē, sporangiju veidošanās sakopojumi, melnganas vai brūnas krāsas, ko bieži klāj plāna zvīņveida sedzene; sors (2).
- psammosteīdi Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi (34 sugas), kuru vairogus un zvīņas vai to fragmentus bieži atrod Latvijā, gk. Gaujas, Salacas, Abavas baseinā.
- flebektāzija Vēnas paplašinājums; bieži novēro kājās, ap taisno zarnu, sēklsaites, dzemdes, prostatas vēnu pinumos; cēlonis - asins sastrēgums un vēnu sienas vājums.
- limfogranuloma Venēriskā limfogranuloma - slimība, kuras izraisītājs ir "Chlamydia trachomatis": nedēļu pēc inficēšanās uz dzimumorgāniem veidojas primārafekts (pūslītis vai papula) vai arī attīstās uretrīts; vīriešiem pēc 2-4 nedēļām parasti izveidojas "bubo inguinalis" ar strutojošām fistulām; sievietēm iekaisums aptver audus ap maksti un taisno zarnu; bieži attīstās ģenitālā un anorektālā apvidus elefantiāze.
- kontemplācija Vērošana, apcere, gremdēšanās sevī, kas bieži saistīta ar askētismu.
- vērtētāja sistemātiskā kļūda vērtētēju nosliece sekot saviem personiskajiem ieskatiem vai priekšstatiem, kas bieži noved pie datu izkropļošnas (psihometrijā).
- vulkāna kanāls vertikāla vai gandrīz vertikāla eja, kuras apakšējā daļa savienojas ar magmas avotiem, bet augšējā daļa beidzas ar krāteri; parasti ir viens centrālais kanāls, kas bieži sazarojas, veidojot daudzus mazākus kanālus.
- mezokefalija Vidgalvība, starp brahikefaliju un dolihokefaliju, galvas kausu forma, kas visai bieži sastopama dažādu laiku tautās.
- brabantieši Viduslaikos algotņu pulki angļu un franču dienestā, gk. nāca no Brabantes apgabala un bija pazīstami ar savu mežonību un laupīšanas kāri; bieži minēti 12. gs.
- pēcdeja Viegli lēkājama trīsdaļīgā taktsmērā deja, kas parasti sekoja aiz smagi soļojamas divdaļīga taktsmēra dejas, bieži otrā darināta pēc pirmās melodijas; šie deju pāri pēc tam pārgāja svītē.
- tīt ap pirkstu (kādu) viegli, nemanāmi pakļaut savai gribai, padarīt pilnīgi padevīgu (bieži pretējā dzimuma pārstāvi); veikli apmuļķot.
- jātaga Vieglprātīga sieviete, kas mēdz daudz, bieži iet, braukāt (kur), neuzturēties mājās.
- putrbiksis Vieglprātīgs, straujas dabas cilvēks; arī cilvēks, kas bieži kļūdās, ir neuzmanīgs, jauc (ko) u. tml.
- cauri Vienā laikā, kopā ar ko (bieži to pārvarot, pārspējot).
- filija Viena no mīlestības izpausmēm Senajā Grieķijā - maiga mīlestība un draudzība, kas bieži bija platoniska, savstarpējas simpātijas un cieņa.
- ielu sociālais darbs viena no sociālā darba jomām – darbs ar grūti sasniedzamiem indivīdiem un grupām: 1) kuras neuztur kontaktus ar formālām atbalsta sistēmām; 2) kurām bieži nav noteiktas dzīvesvietas; 3) kuru vienīgā atbalsta sistēma nereti ir tikai ielas vide; 4) kur pastāv augsti apdraudējuma riski (vardarbība, nosalšana, pārtikas trūkums); 5) kur pastāv augsti sociālās funkcionēšanas traucējumu riski (vājas saites ar izglītības, veselības un nodarbinātības jomām, atkarības, sociālā atstumtība).
- ūdens ēzelītis vienādkāju kārtas vēžu suga (_Asellus aquaticus_), kas Latvijā bieži sastopama stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, it īpaši vietās ar biezāku ūdensaugu augāju.
- zaigspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Lestidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, spāru ķermeņa virspuse tumšā bronzaskrāsā vai metāliski zaļa, bieži ļoti spīdīga, spārni bezkrāsaini, uzturas pie upēm.
- helobiae Viendīgļlapju augu rinda, ūdens un purva augi, bieži ar trijskaitļa ziediem.
- rudzsmilgas Viengadīgs cerots stiebraugs graudzāļu dzimtā gludiem stiebriem, šaurām lapām un sīkām vienziedu, akotainām vārpiņām lielā, pāri 20 cm garā, irdenā skarā, kas bieži garāka par stiebru.
- pēlīte Vienkocis, sekli peldoša laiviņa, bieži izcirsta no viena gabala, lietoja zvejai un putnu medībām.
- noļus Vienmēr, bieži; pastāvīgi.
- notuļis Vienmēr, bieži.
- ticīgi Vienmēr; bieži.
- Balu Viens no izplatītākajiem dieviem rietumsemītu mitoloģijā; bieži vien šis vārds tika izmantots kā pievārds daudzajām lokālajām dievībām.
- koijots Viens no populārākajiem Ziemeļamerikas pirmiedzīvotāju mītiskajiem tēliem, bieži figurē mītos kā viltīgs krāpnieks.
- otrās mājas vieta, kurā bieži, ilgstoši uzturas, vieta, kurā jūtas labi, brīvi, nepiespiesti.
- manevrēt Virzīt (transportlīdzekli), bieži mainot (tā) virzienu (piemēram, šķēršļu dēļ).
- riņķot Virzīties līkloču, bieži mainot virzienu.
- lavēt Virzīties, bieži mainot virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem) - parasti par kuģi, automobili.
- manevrēt Virzoties bieži mainīt virzienu (piemēram, šķēršļu dēļ) - par transportlīdzekļiem.
- kratīties Virzoties vairākkārt, spēcīgi un bieži kustēties augšup lejup samērā nelielā attālumā (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
- mežirbe Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas medņu apakšdzimtas suga ("Bonasa bonasia syn. Tetrastes bonasia"), vidēji liels putns, apspalvojums rūsgans, dzīvo pa pāriem, ligzdu taisa uz zemes, nometnieks, Latvijā diezgan bieži.
- no rīta līdz vakaram visu laiku, nepārtraukti; ļoti bieži.
- ik uz soļa visur, ļoti bieži.
- priekšā pakaļā visur; pārāk bieži.
- oocista Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Oocystaceae"), kurā apvienotas dažādas vienšūnas zaļaļģes, kas bieži izdala daudz gļotu, 14 ģinšu, visas konstatētas arī Latvijā.
- hlorokoki Zaļaļģu klases rinda ("Chlorococcales"), nekustīgas vienšūnas, koloniju vai cenobiju aļģes, gk. saldūdens planktonā un kā aerofīti uz mitra substrāta; ietilpst ķērpju sastāvā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu", vietām veido "ūdenstīkliņu", \~1000 sugu, ko parasti apvieno 26 dzimtās, Latvijā konstatēts 18 dzimtu.
- hetofora Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Chaetophoraceae"), laponis sastāv no substrātam pieguļošiem un bieži vien zarotiem, vertikāliem pavedieniem, kuru galā ir bezkrāsains viešūnas vai daudzšūnu matiņš, Latvijā konstatētas 7 ģintis.
- spirogīra Zaļaļģu nodalījuma zignēmu rindas ģints ("Spirogyra"), pavedienveida nezarots lapotnis, stāvošu vai lēni tekošu saldūdeņu virspusē bieži veido zaļganus, vatei līdzīgus sakopojumus, 300 sugu, Latvijā konstatētas 62 sugas.
- oidogoniji Zaļaļģu vienkāršās, nezarotās, diegveidīgās formas, kas aug piestiprinājušās pamatam ar īpašu bazālo šūnu, ar galotnes šūna bieži atšķirīga.
- strupknābe Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Amblystegiaceae"), līdz 30 cm gari augi, kuru blīvās vai irdenās velēnas bieži veido plašas audzes, gk. mitru un slapju vietu sūnas, kā arī ūdenssūnas, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 37 sugas.
- skrajlapīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Mniaceae"), līdz 17 cm augsti, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas bieži veido lielas audzes, 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu.
- šķībvācelīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Plagiotheciaaceae"), sīki vai līdz 15 cm (Latvijā līdz 5 cm) augsti daudzgadīgi augi, kas veido irdenas, reti blīvas, bieži spīdīgas, zaļas, bāli zaļas, dzeltenīgas vai brūnganas velēnas, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
- āķveida kroklape zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas kroklapju ģints suga ("Sanionia uncinata"), kas Latvijā bieži sastopama slapjo un pārpurvoto mežu ieplakās uz augsnes, koku stumbru pamatnes, uz trupošiem kokiem kūdreņos, niedrājā, dumbrājā, liekņā, kā arī slapjajā damaksnī, slapjajā vērī un slapjajā gāršā; ļoti mainīga suga, kuras izskatu un pazīmes ietekmē ekoloģiskie apstākļi.
- blaņģis Zema vieta tīrumā, kur bieži ir ūdens.
- hostelis Zemākās kategorijas tūristu mītnes veids, kas piedāvā izmitināšanas pakalpojumus jauniešiem, parasti istabās ar 2-6 vietām ar kopēju virtuvi, tualetes un dušas telpām; darbība bieži tiek organizēta kā pašapkalpošanās uzņēmumā un pakalpojumu cenu līmenis ir salīdzinoši zems.
- zirgu platumi Zemes ziemeļu un dienvidu pusložu subtropiskie apgabali (tuvu 30–35° ziemeļu un dienvidu platuma) virs okeāniem ar vājiem vējiem un biežiem bezvējiem subtropisko okeānisko anticiklonu iekšienē.
- amata nauda zemnieku nodevas Livonijas ordeņa un bīskapu ierēdņiem par pagasta dzīru rīkošanu, ko bieži sauca arī pēc tā ierēdņa amata nosaukuma, kam bija tiesības to ievākt (mestra, komtura, fogta, staļļmeistara, galda brāļu, skrīvera nauda u. c.).
- dubļu vulkāns zems paugurs ar piltuvveida krāteri virsotnē, pa kuru periodiski izverd dubļu masas un gāzes, kas bieži ir sajauktas ar ūdeni un naftu.
- čomiņš Zēns (bieži uzrunas funkcijā).
- mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas.
- viendīgļlapji ziedaugu klase (_Monocotyledoneae, Liliatae_), kurā ietilpst augi, kuru dīgļiem ir viena dīgļlapa, kas bieži ir pārveidota par sūcējorgānu barības vielu uzņemšanai no endosperma; \~70 dzimtu, \~100000 sugu, Latvijā konstatētas 22 dzimtas, 394 sugas; liliāti.
- laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu.
- suseklītis Zilā zīdene - viengadīga un divgadīga, 30-75 cm gara, bieži sastopama starp labību, sevišķi rudziem, zied no jūnija līdz augustam (medus augs), ziliem, retāk violetiem vai baltiem ziediem.
- anabēnas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Anabaena"), aļģes ar visā garumā vienāda platuma pavedieniem, kas var būt pa vienam vai apvienoti pārslveida vai plēvveida kopās; Latvijā konstatētas 38 sugas, gk. stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu planktonā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu".
- formīdija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Phormidium"), pavedieni sastāv no diskveida šūnām; \~100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu, kas sastopamas ne visai bieži dažādos ūdeņos, augsnē, uz mitrām klintīm, epifītiski uz citām aļģēm.
- rivulārija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Rivularia"), pavedieni asimetriski, galos sašaurināti, bieži pāriet matiņā, veido sfēriskas vai puslodesveidīgas kolonijas, kas piestiprinātas pie substrāta, retāk brīvi peldošas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- šizotrihas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Schizotrix"), pavedieni neīsti zaroti, cieši savijušies, veido ādainas, garozveidīgas vai spilvenveidīgas kopas, \~80 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu, kas ne visai bieži sastopamas uz augsnes, klintīm, upju krastos, arī apaugumos, tekošos ūdeņos.
- hrookoki Zilaļģu nodalījuma klase ("Chroococcophyceae"), vienšūnas un koloniju aļģes, vairojas daloties, gk. saldūdeņos, augsnē, bieži izraisa ūdens "ziedēšanu" arī Latvijā, dažas sugas uz smilšakmens klintīm (Gūtmaņa alā Siguldā) veido zilganvioletus, recekļainus pārklājus, 3 rindas, Latvijā konstatētas 2 rindas.
- purva zīlīte zīlīšu ģints suga ("Parus palustris"), Latvijā sastopama samērā bieži.
- meža zīlīte zīlīšu suga ("Parus ater"), Latvijā sastopama ne visai bieži.
- zilā zīlīte zīlīšu suga ("Parus caeruleus"), Latvijā sastopama samērā bieži.
- lielā zīlīte zīlīšu suga ("Parus major"), Latvijā sastopama bieži; tauku zīlīte.
- pelēkā zīlīte zīlīšu suga ("Parus montanus", senāk "Poecile montana"), Latvijā sastopama samērā bieži.
- švipaste Zirgs, kas bieži vicina un sit ar asti.
- svipastis Zirgs, kas bieži vicina un sit ar asti.
- stakņa Zirgs, kas velkot vezumu bieži apstājas.
- labirintzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Theridiidae"), sīki vai vidēji lieli zirnekļi (ķermeņa garums - 3-10 mm), kam raksturīgs nesimetriski austs labirintveida ķeramtīkls, sastopami ļoti bieži laukos un mežos dažādās dabiskās slēptuvēs, Latvijā konstatētas 32 sugas.
- Jemtlandes suns zviedru suņu šķirne, apmatojums pelēks (dažādās niansēs), lielas saslietas ausis, aste gredzenā, skausta augstums - \~60 cm, bieži izmanto aļņu medībās, ārpus Zviedrijas maz pazīstams.
- parastā zvīņpiepe zvīņpiepju suga ("Polyporus squamosus"), kas bieži sastopama uz lapu koku celmiem un stumbriem, augļķermeņi var sasniegt līdz 50 cm diametrā.
- mājas zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer domesticus"), Latvijā sastopama bieži.
- lauka zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer montanus"), Latvijā sastopama bieži.
- paceplīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (garums - 9,5-22 cm), astīti bieži tur paceltu stāvus uz augšu, barojas ar kukaiņiem, izplatīti Amerikā, 15 ģinšu, \~60 sugu, Eirāzijā, arī Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži.
- dzeltenā stērste zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Emberiza citrinella"), putns ar dzeltenu vēderu (tēviņam arī dzeltena galva), gareniski raibiem spārniem un brūni melnu muguru, Latvijā sastopama bieži.
- dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis.
- divlapu žagatiņa žagatiņu suga ("Maianthemum bifolium"), kas sastopama bieži mežos ēnainās vietās trūdvielām bagātā augsnē, tā ir 5—15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar garu sakneni.
- salami Žāvēta desa (bieži ar ķiploka piedevu).
bieži citās vārdnīcās:
MEV