Paplašinātā meklēšana
Meklējam laist.
Atrasts vārdos (156):
- laist:1
- laiste:1
- plaist:1
- laistin:1
- laistīt:2
- laistīt:1
- aplaist:1
- atlaist:1
- dalaist:1
- ielaist:1
- izlaist:1
- nolaist:1
- palaist:1
- salaist:1
- uzlaist:1
- klaists:1
- slaists:1
- laisties:1
- laistīgs:1
- laistiņi:1
- aizlaist:1
- izklaist:1
- pārlaist:1
- pārlaist:2
- pielaist:1
- saplaist:1
- blaistīt:1
- izlaists:1
- klaistīt:1
- nolaists:1
- palaists:1
- slaistīt:1
- laistīkla:1
- laistīkle:1
- aizlaists:1
- aplaistīt:1
- atlaistīt:1
- dalaistīt:1
- ielaistīt:1
- izlaistīt:1
- nolaistīt:1
- palaistīt:1
- palaistra:1
- salaistas:1
- salaistīt:1
- saslaista:1
- saslaists:1
- sklaistīt:1
- slaisties:1
- slaistoņa:1
- uzlaistīt:1
- laisteklis:1
- laistījums:1
- laistīklis:1
- laistīšana:1
- laistīties:1
- laistīties:2
- aizlaistīt:1
- aplaisties:1
- apslaistīt:1
- atlaisties:1
- atlaisties:2
- atslaistīt:1
- ielaistība:1
- ielaisties:1
- ielaisties:2
- izlaisties:2
- izlaisties:1
- izslaistīt:1
- klaistulis:1
- nolaistība:1
- nolaisties:1
- noslaistīt:1
- palaistība:1
- palaisties:1
- palaisties:2
- pārlaistīt:1
- paslaistīt:1
- pielaistīt:1
- salaisties:2
- salaisties:1
- saslaistīt:1
- sklaisties:1
- slaistonis:1
- uzlaisties:1
- uzslaistīt:1
- laistīkliņa:1
- laistrīgoni:1
- aizlaisties:1
- aizslaistīt:1
- aizslaistīt:2
- izalaisties:3
- izalaisties:1
- izalaisties:2
- izlaistenis:1
- izlaistuvis:1
- klaistīties:1
- palaistevis:1
- palaistrika:1
- palaistuvis:1
- pārlaisties:1
- pielaisties:1
- pielaisties:2
- slaisteklis:1
- slaistīties:1
- aizalaisties:1
- aplaistīties:1
- apsalaisties:1
- atsalaisties:1
- atsalaisties:2
- brīvlaistais:1
- dasalaisties:1
- ielaistīties:1
- ielaistīties:2
- iesalaisties:2
- iesalaisties:1
- izlaistīties:1
- neatlaisties:1
- nolaistīties:2
- nolaistīties:1
- nosalaisties:2
- nosalaisties:1
- palaistevība:1
- palaistīties:1
- palaistīties:2
- pārsklaistīt:1
- pasalaisties:1
- pasalaisties:2
- salaistīties:1
- sasalaisties:1
- slaistīšanās:1
- uzlaistīties:1
- uzlaistīties:2
- atslaistīties:1
- ieslaistīties:1
- izalaistīties:1
- izslaistīties:1
- noslaistīties:1
- pārlaistīties:1
- paslaistīties:1
- pielaistīties:1
- piesalaisties:1
- saslaistīties:1
- uzslaistīties:1
- aizslaistīties:1
- autolaistītājs:1
- iesalaistīties:1
- izaslaistīties:1
- nosalaistīties:1
- pasalaistīties:1
- sasalaistīties:1
- nosaslaistīties:1
- pasaslaistīties:1
- piesalaistīties:1
- pilienlaistīšana:1
- laistītājautomobilis:1
Atrasts vārdu savienojumos (96):
- (aiz)laist bojā (arī postā)
- (aiz)laist ciet (govi)
- (aiz)laist postā (arī bojā)
- (iz)laist caur(i) pirkstiem
- (iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā)
- (iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu)
- (no)laist no kājas
- (pa)laist vējā (arī pa vējam)
- (sa)laist grīstē
- (sa)laist šreijā
- (uz)laist (arī (uz)spert) gaisā
- (uz)laist suni (kādam) virsū
- āderi laist
- aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt
- baļķus laist
- dieva laists
- gāzt (arī laist) kokus
- kā laists
- kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējā
- laist (arī izvest, izdot) tautās
- laist (arī mest, sviest) pār bortu
- laist (arī pūst) miglu (arī dūmus) acīs
- laist (arī skriet) ko kājas (arī nagi) nes
- laist (arī spert) gaisā
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni
- laist (kādu) mierā
- laist acis
- laist asinis
- laist biļļas vaļā
- laist burbuļus
- laist caur(i) pirkstiem
- laist ciet govi
- laist darbā
- laist darbā mēli
- laist dibenā
- laist dzīvību (arī garu) ārā
- laist fufeli
- laist ganos (kādu, kaut ko)
- laist gar kanti
- laist grīstē
- laist grožus no rokām (laukā, arī ārā)
- laist gurķi
- laist īksti
- laist kājām vaļu, arī laist ļekas (arī kājas) vaļā
- laist kājas (arī ļekas) vaļā, arī laist kājām vaļu
- laist kājas vaļā
- laist klučkus
- laist lažu
- laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu
- laist ļekas vaļā
- laist luni
- laist meldiņu vaļā
- laist mēlei vaļu
- laist muļķi
- laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā)
- laist no (saviem) pirkstiem (laukā, arī ārā)
- laist no kājas
- laist no rokām ārā
- laist pa (arī pār) bortu, arī pūst pa (arī pār) bortu
- laist pār galvu
- laist pār lūpām
- laist pār mēli
- laist pasaulē
- laist pasaulē (arī tautās, tautā)
- laist pie runāšanas (arī pie vārda)
- laist pie šprices
- laist pie vārda (arī pie runāšanas)
- laist plostus
- laist runu (arī valodu, valodiņu)
- laist saknes
- laist skatienu
- laist suni (kādam) virsū
- laist sveikā cauri
- laist tautās
- laist tautās (arī tautā, pasaulē)
- laist trasē
- laist uguni klāt
- laist vagu
- laist vai garu laukā
- laist vaļā
- laist vaļā savu tauri
- laist valodu (arī valodiņu, runu)
- laist vējā
- laist zem āmura
- laist zosi
- laist, ko māk, arī laist (arī skriet), ko nagi (arī kājas) nes
- ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu
- mest(arī sviest, laist) pār bortu
- pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt)
- pūst (arī laist) miglu (arī dūmus) acīs
- skriet (arī laist) ko kājas (arī nagi) nes
- skriet (arī laist) riksi
- skriet (arī laist) riksī
- spert (arī laist) gaisā
- sviest (arī mest, laist) pār bortu
- vārdus laist vējā
Atrasts skaidrojumos (834):
- (pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt, (aiz)mukt, (aiz)laisties
- slāns (liela auguma) slaists, slamāns.
- konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
- aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās.
- aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās.
- pielipīt Aizdegt, pielaist uguni.
- aizdiedelēt Aiziet, klaiņojot, slaistoties apkārt.
- aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu).
- aiztupstīties Aizlaisties, atkārtoti notupstoties.
- aizaudzis Aizlaists (dārzs, lauks); aizcerojis, aizkrūmojis (ceļš); aizlapojis (logs).
- izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
- žeirāt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
- žeirēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
- žīrēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
- džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
- conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums.
- laistīšanas (lietēšanas) aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
- laistīšanas aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
- apsūtīt Aplaist (apkārt); aizsūtīt (uz vairākām vietām vai vairākām personām).
- aptikt Aplaisties.
- ūdeņošana Aplaistīšanās mazgājoties pie akas pēc talkas.
- noblauvēt Aplaistīt (ar ūdeni).
- noblauznāt Aplaistīt (ar ūdeni).
- noblauznēt Aplaistīt (ar ūdeni).
- sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- nošļidzināt Aplaistīt ar ūdeni.
- noblauznāties Aplaistīt vienam otru (ar ūdeni).
- noblauznēties Aplaistīt vienam otru (ar ūdeni).
- nošļampāt Aplaistīt, apliet.
- sašaltīt Aplaistīt, apliet.
- nošļakatāties Aplaistīt, laistīt.
- nošļakāties Aplaistīt, laistīt.
- nošļakāt Aplaistīt, nolaistīt.
- nošļakatāt Aplaistīt, nolaistīt.
- piepļundzināt Aplaistīt, pielaistīt.
- nošļakstēt Aplaistīt.
- nošļekstēt Aplaistīt.
- aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās).
- nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko.
- nošļenderēties Aplaistīties.
- pārlieties Aplaistīties.
- nožūrāt Apliet, nolaistīt.
- dīndārzs Aploks pie kūts, kur izlaist lopus.
- apslokāt Apmeklēt slaistoties (klejojot).
- izdot Apprecinot aizlaist (meitu no mājām).
- aprumelēt Aprumulēt - rumulējoies aplaistīt (kādu) ar ūdeni.
- pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu.
- VTOL Apzīmējums lidmašīnai, kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli (angļu "verical take-off and landing").
- asins nolaišana apzināta asinsvadu atvēršana, lai nolaistu asinis.
- zagt dienas apzināti dzīvot bezdarbībā, dīkdienīgi; slaistīties.
- sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- sprauslot Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- žurga Ar ūdeni nolaistījies cilvēks.
- plorckāties Ar ūdeni vai citiem šķidrumiem laistīties.
- kontingents ārējā tirdzniecībā - oficiāla norma, kuras robežās kāda valsts var kaut ko importēt, eksportēt vai laist cauri kā tranzītpreci.
- laist ganos (kādu, kaut ko) atbrīvot kādu no pienākuma, atlaist.
- atsiet Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku); atraisīt.
- atsprengt Atbrīvot, atlaist vaļīgāk.
- pacelt Atjaunot, uzlabot (ko nolaistu, panīkušu).
- atbrīvot atlaist brīvībā; palaist vaļā.
- emeritēt Atlaist no amata vecuma dēļ.
- dot maisu atlaist no darba uz kuģa.
- iedot vilka pasi atlaist no darba; padzīt, atraidīt.
- iedot špūri atlaist no darba.
- atdot galus atlaist piesienamās troses, tauvas.
- (ie)dot vilkpasi atlaist, atbrīvot no darba.
- salētināt Atlaist, pazemināt cenu.
- atsalaisties Atlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem).
- atšļukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
- atsprukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
- atlēkt Atlidot, atlaisties.
- koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu.
- atzīstama atlīdzība naudā atlīdzība naudā, ko papildus izlaisto vai nodoto akciju vērtībai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 procentus no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības.
- atstotēt Atlocīt un piešūt (ielocīt un sašūt kādu vietu apģērbā tā, ka to, ja vajadzīgs, var atkal atlaist).
- atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.), atbrīvot, palaist vaļā.
- licenciēt Atļaut, atlaist, atvaļināt.
- Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
- Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
- atsprūdīt Atraisīt; atlaist vaļā.
- knūbēties Atrasties stāvoklī ar nolaistu, noliektu galvu.
- klikšķināt Ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
- uzklikšķināt Ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
- nolaist līdz pēdējam tūkstotim atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai; nolaist līdz beidzamajam.
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- šustīt vaļā atsvabināt, laist vaļā.
- šmūdīt Atsvabināt, laist vaļā.
- atsargāt Atvairīt, nelaist (ko) klāt.
- muarēt Audumus tā apstrādāt, lai tie gaismā laistītos īpatnējā mirdzumā.
- Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
- laulāt Aužot tīklam beidzamo kārtu, salaist kopā ikkatras divas tīkla acis.
- odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā.
- emisijas banka banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
- aizlobīt Bēgt prom, laisties lapās.
- noplančot Bez darba blandīties, slaistīties, vazāties apkārt.
- vinčelēt Bez darba slaistīties apkārt.
- slundurēt Bez darba slaistīties, tūļāties.
- luderēt Bez darba slaistīties.
- malžāt Bez darba slaistīties.
- sazvilnēt Bez darba slaistoties sasniegt.
- šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties.
- atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
- nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām); bezspēkā noliekties (par galvu).
- Miltiņu dīķis bija ierīkots Talsu novada Virbu pagastā, nolaists; Jaunpagasta dīķis.
- nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
- flederēt Blandīties apkārt; slaistīties.
- gāneklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists.
- gānēklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists.
- gāniklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists.
- neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības.
- atbrīvēklis Brīvībā palaists vergs.
- libertīni Brīvlaistie vai izpirkušies vergi Senajā Grieķijā un Romā, kā arī Rietumeiropas valstīs agrajos viduslaikos.
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
- spurgulēties Burbuļot, laist burbuļus.
- laidenis Burtliču apzīmējums salikumā izlaistiem vārdiem un teikumiem.
- lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja).
- dīžāt Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
- dīžāties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
- dizināt Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
- dīžļāties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
- dīžļoties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
- dīžot Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
- mašīngludais papīrs caur papīrmašīnas kalandru izlaists papīrs – vienmērīgi biezs un gluds abās pusēs.
- rocināt Caur rokām laist (darba gaitā).
- izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā.
- dīkdienis Cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
- brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piemēram, no darba attiecībām.
- plānā galdiņa urbējs cilvēks, kas izvairās no grūta darba; slaists.
- loderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt; slaists.
- laistītājautomobilis Cisternautomobilis, kas apgādāts ar laistīšanas ierīcēm.
- aizlaišana Darbība, process --> aizlaist.
- atlaišana darbība, process --> atlaist.
- salaide Darbība, process --> salaist(3).
- palaidējs Darītājs --> palaist.
- atvērtā pirmkoda programmatūra datora programmatūra, kas tiek izlaista saskaņā ar licenci, kurā autortiesību īpašnieks piešķir lietotājiem tiesības izmantot, pētīt, mainīt un izplatīt programmatūru un tās pirmkodu ikvienam un jebkuram mērķim
- instalēt Datoru uzstādīt darbam, tajā ielaist programmatūru.
- bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties.
- jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista.
- laistīkliņa Dem. --> laistīkla.
- kontaktdetektori Detektori, kuros izmantota dažu materiālu kontakta pretestības īpatnība savas saskaršanās vietai laist elektrisko strāvu cauri tikai vienā virzienā.
- plunduris Dīkdienis, slaists, niekkalbis.
- plundurs Dīkdienis, slaists, niekkalbis.
- lampata Dīkdienis, slaists, plukata.
- bīte Dīkdienis, slaists, slinkuma lāpītājs.
- dienas zaglis dīkdienis, slaists; dienaszaglis.
- lampatnieks Dīkdienis, slaists; klaidonis.
- bezdarbis Dīkdienis, slaists.
- būkšķis Dīkdienis, slaists.
- dienaszaglis Dīkdienis, slaists.
- klamsteris Dīkdienis, slaists.
- klemberis Dīkdienis, slaists.
- Dvietes ezeri divi ezeri, kas atradās Dvietes senlejas glaciālajos padziļinājumos (Dvietes ezers - 80 ha un Skuķu ezers - 110 ha), nolaisti 1936. g. regulējot Dvietes upi, lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu; pārpurvojušies.
- pieņemt Dot iespēju, ļaut (lidaparātam) nolaisties (par lidlauku, pilsētu, kurā atrodas lidlauks).
- drasīgs Draiskulīgs, izlaists.
- rūdzināt dūmus taisīt, laist.
- leija Dzērājs, žūpa, slaists.
- ingenui Dzimtbrīvnieki, bet ne brīvlaistie; tie kuru vecāki nebija vergi.
- pavursuļāt Ēdot laist (burbuļus).
- Pieslaistes ezers ezers Teiču purva ziemeļu daļā (Mindaugas purvā), Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 8,2 ha; Peslaistes ezers.
- Ciematnieka ezers ezers Teiču purvā, Atašienes pagastā, platība - 54,7 ha, garums - \~0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km; Pieslaista ezers.
- Sārnates ezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā (agrāk Užavas pagastā), nolaists 1970. gados veicot meliorāciju, platība — 1930. gados bijusi 143 ha, tagad Sārnates purvā redzama 3 km gara un līdz 1,3 km plata ezerdobe; Dižezers; Sarnates ezers; Sarnātes ezers; Sembas ezers; Sembu ezers.
- nazalizēšanās fonētisks process, kurā mīkstās aukslējas ir nolaistas un gaiss plūst caur deguna dobumu vai caur deguna un mutes dobumu; nazalizācija.
- pašemisija Gadījums, kad jaunizlaisto akciju, obligāciju, konvertiblo bonu vai citu vērtspapīru novietošana publikā tiktāl nodrošināta, ka pati emisija var norisināties bez sevišķa emisionāra starpniecības.
- aerolocija Gaisa līniju un maršrutu, aerodromu, netālu no tiem esošo celtņu un būvju apraksts, kas nepieciešams, lai vadītu gaisakuģus (lidmašīnas, helikopterus, dirižabļus u. c.), orientētos lidojumā un pareizi nolaistos lidlaukā.
- aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem.
- katapultējamais sēdeklis gaisakuģa ierīce, kas lidotājam dod iespēju avārijas gadījuma pamest lidaparātu pēc kapteiņa vai borta ierīču signāla un nolaisties ar izpletni.
- korikajs Garens pagalms, arī pārsegta halle palaistrās, kur vingrinājās smiltīm vai miltiem pildītu maisu sviešanā.
- patvērums ostā glābšanās ostā, kurā peldlīdzeklis ieiet, lai pārlaistu vētru vai saņemtu nepieciešamo palīdzību, un nekavējoties to atstāj, tiklīdz vētra pierimusi un palīdzība saņemta.
- lumakello Gliemežains marmors, kas laistās dažādās krāsās.
- izlabojums Grāmatā ielaistu kļūdu labojumu saraksts, ko iespiež uz krāsainas papīra sloksnes un novieto grāmatas sākumā vai beigās.
- izlaidums Grāmatu spiestuvēs salikumā burtliča izlaisti burti, vārdi vai teikumi.
- kritenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās).
- krītenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās).
- izgulēt Guļot pārlaist, aizvadīt (parasti nakti); pārgulēt.
- Vadžrānga hindu mitoloģijā - slavens askēts un Indras pretinieks, kam piemita neparasts spēks un bezbailība, viņš kaujā uzvarēja Indru, bet Brahma izlūdzās Indru atlaist.
- hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata.
- laistīšanas iekārta iekārta ūdens sadalīšanai pa lauku un izsmidzināšanai uz augiem; sastāv no sūkņa vai sūkņu stacijas maģistrālā cauruļvada, sadales un laistīšanas cauruļvadiem, armatūras un laistīšanas aparātiem.
- nolempēt Iekrist nabadzībā, noskrandoties, nokārt ausis, nolaist degunu.
- ievilcināt Ielaist (slimību).
- iekvēpēt Ielaist dūmus (kur iekšā).
- pamparāties Ielaisties (nodarboties).
- iesalaisties Ielaisties (parasti par putniem, kukaiņiem).
- sakabelēties Ielaisties 2(4).
- aptepties Ielaisties ar kādu.
- apkraupēties Ielaisties kādās jo sliktās darīšanās.
- ieļauties Ielaisties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
- kašerēties Ielaisties, nodarboties.
- kunkuļoties Ielaisties, pīties (arī kopoties) ar kādu.
- peinēties Ielaisties, tuvoties, rūpēties, uzturēt ciešu kontaktu.
- iestukāt Iemetināt, ielaist (šujot, lāpot).
- procentu ienākumi ienākumi no jebkurām parādu saistībām, valsts izlaistiem vērtspapīriem, ienākumi no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas ir piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm.
- nopīties Iesaistīties, ielaisties, uzturēt attiecības.
- ielaistīties Iesākt laistīties; īsu brīdi laistīties.
- goža Iespēja atlaisties, slinkošana, laba dzīve.
- izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u.tml.).
- burāt brīvi iet ar izlaistu šotivēlamā virzienā (kursā).
- iežu kolektorīpašības iežu spēja laist cauri gāzes un šķidrumus un tos uzkrāt poru telpā vai citos tukšumos; galvenie parametri ir caurlaidība, porainums un plaisainums.
- sazvilnēt Ilgāku laiku nepārtraukti slaistīties bez darba.
- noslaistīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties.
- atlaistīt Ilgāku laiku, daudz laistīt.
- izlaistīties Ilgāku laiku, daudz laistīt.
- izžampāties Ilgāku laiku, daudz mazgāt, skalot, laistīties ar ūdeni; izplunčāties.
- stādīties Ilgāku laiku, daudz stādīt; arī stādīt un veikt dažādus ar (augu) stādīšanu saistītus darbus (piemēram, sagatavot dobes, aplaistīt iestādītos augus).
- apsviežamais termometrs instruments ūdens temperatūras mērīšanai dziļumā; dzīvsudraba termometrs, kas ar virvi nolaists konkrētā dziļumā, nolaižot pa virvi kādu smagumu rada termometra strauju apsviešanos par 180 grādiem, kas izsauc dzīvsudraba pavediena pārtraukšanu noteiktā vietā un izvelkot pēc notrūkušās daļas nolasa temperatūru, ko termometrs rādījis dziļumā apsviešanās momentā.
- frīholderi Īpaša zemes īpašnieku kategorija viduslaiku Anglijā; feodāļi, brīvlaistie zemnieki, pilsētnieki.
- pilienlaistīšana Īpašs laistīšanas veids segtajās platībās, izmantojot speciālu laistīšanas iekārtu.
- nolaistīties Īsu brīdi laistīties un pārstāt laistīties.
- nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstēt (1).
- nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstīt (1).
- padzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstēt (1).
- padzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstīt (1).
- apslenderēt Izklenderēt (apslaistīties).
- nomašīnēt Izlaist (pienu vai labību) caur separatoru.
- emitēt Izlaist apgrozībā (papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus).
- izsprucināt Izlaist no aizsprostojuma.
- apbezdēties Izlaist paklusām vēdera gāzes.
- izbezdēt Izlaist smakojošas vēdera gāzes.
- milēties Izlaist, kļūdīties, iztrūkt.
- elidēt Izlaist; izlaist vārda pēdējo patskani, ja nākamais vārds sākas ar patskani vai mēmo h.
- šleķēt Izlaist; palaist vaļīgāk (trosi, līni u. tml.).
- gainuķ Izlaist.
- izlēkt Izlaisties (ārā).
- izļumt Izlaisties, izplūst miesā vai apģērbā.
- plundurēt Izlaisties, klaiņot.
- lempoties Izlaisties, neveikli uzvesties.
- izpluncīt Izlaistīt, izslacīt.
- izžūrāt Izlaistīt, izšķiest.
- izpļundzināt Izlaistīt.
- izšelderēt Izlaistīt.
- nošļenderēties Izlaistīties (nesot).
- izalaistīties Izlaistīties.
- izšelderēties Izlaistīties.
- izšļanderēties Izlaistīties.
- izšļankāties Izlaistīties.
- pļundzināt Izlaistīties.
- pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
- nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
- alderīgs Izlaists bērns.
- ielaidnis Izlaists bērns.
- dreilis Izlaists un nemierīgs bērns.
- izlaistenis Izlaists, izlaidīgs cilvēks.
- jādeklis Izlaists, nebēdīgs cilvēks, blandonis; klaiņotājs, uzdzīvotājs.
- dervelis Izlaists, nerātns zēns.
- audrums Izlaists, palaidnīgs, rupjš bērns; arī tāds pieaugušais.
- āmīgs Izlutināts, izlaists, ākstīgs.
- parašutēt Izmest, nolaist no lidaparāta ar izpletni.
- izplaust Izplatīt, palaist.
- izšķelvināt Izskalot; skalinot sajaukt; nesot vai braucot izlaistīt.
- izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes).
- izrukāt Izslēgt no skolas; atlaist no darba.
- drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas.
- izlaisties Izstiepties guļus; arī atlaisties.
- plemperēt Izšķērdēt, izšķiest; slaistīties, slamstīties.
- dundurēt Izšķiest laiku, nīkt dīkdienībā, slinkumā palaisties.
- izšļuncināt Izšļākt, izlaistīt, uz visām pusēm izlaistīt, izslacīt.
- izšļircināt Izšļākt, izlaistīt.
- izšļirkstināt Izšļākt, izlaistīt.
- nošļārbāt Izšļākt, izlaistīt.
- mankēt Iztrūkt, kļūdīties, nekārtīgi izpildīt savu pienākumu, palaist garām gadījumu.
- ielaidnis Jebkura ierīce, ko var izmantot ieejas noslēgšanai un atbrīvošanai, lai ielaistu mašīnas, cilvēkus kādā vietā.
- pienelītis Kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums).
- lamža Kāds, kas gorās un slaistās, neveikls, netīrs un lempīgs, garš cilvēks.
- šļūteris Kāds, kas laistās ar šļūteni.
- žeiris Kāds, kas nevērīgi apietas ar ūdeni (vai citu šķidrumu), izlaistot to šur un tur.
- novīstīties Kādu laiku slaistīties vai citādi nepatīkami tūļāties.
- apārdnis Kaltēšanai izlaists siens.
- mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
- Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus).
- jēglot Kaut ko darīt nevērīgi, neuzmanīgi un bez panākumiem; slaistīties.
- apmeklēt kavēt, izlaist (piemēram, nodarbības).
- blozīties Kavēties, slaistīties.
- rignēt Kavēties, slaistīties.
- kerenka Kerenska vadītās valdības laikā (1917. g.) izlaistā naudas zīme.
- jādelnieks Klaidonis, slaists, dīkdienis.
- lezene Klaidonis, slaists; netīrelis, smulis.
- klaists Klaidonis, slaists.
- kleists Klaidonis, slaists.
- klidiņa Klaidonis, slaists.
- klimeris Klaidonis, slaists.
- lenderis Klaidonis, slaists.
- lenteris Klaidonis, slaists.
- plenderēt Klaiņot; slaistīties, uzdzīvot.
- palaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam; arī morāli pagrimt; izlaisties (2).
- bētiņš Koka brusa, kuras viens gals atbalstīts pret kalsiņu, bet otrs izlaists caur klāju, ko izmanto trošu, tauvu, piemēram, šleptauvas aizlikšanai.
- oftalmoflebotomija Konjunktīvas vēnas pārgriešana, lai nolaistu asinis.
- žeckāt Kopā salaistīt.
- nolaižamais aparāts kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas spēj nolaisties uz Zemes vai cita debess ķermeņa.
- starpplanētu lidojums kosmiskais lidojums ar nolūku sasniegt citas planētas apkārtni un veikt tās pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, ievadīt starpplanētu zondi planētas mākslīgā pavadoņa orbītā vai nolaisties uz šīs planētas; vismazāko enerģijas patēriņu prasa lidojums pa Homana elipsi, kura veido pieskari ar starta un mērķa planētas orbītām un kuras vienā fokusā atrodas Saule.
- opalizēt Krāsaini laistīties, kā opālam.
- domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls.
- kreicrublis Krievijas rublis ar četrkārt krusta formā salikta krievu burtu "g" zīmi, kas tika izlaists cara Pāvila valdīšanas laikā (1796.-1801. g.).
- Bermonta nauda Krievu brīvprātīgās Rietumu armijas pagaidu maiņas zīmes, kas tika izdotas lai finansiāli nodrošinātu armiju karā pret Latviju tika laista apgrozībā 1919. g. 25. oktobrī (1, 5, un 10 marku nomināli) Jelgavā un tās apkaimē, kurss: 2 markas = 1 ostrublis = 2 cara rubļi, uz visām naudaszīmēm bija uzraksts krievu un vācu valodā, tā nekad netika mainīta pret latiem.
- parakentēze Ķermeņa dobumu pārduršana, lai nolaistu tur sakrājušos šķidrumu.
- ķimpāties Ķildoties, ielaisties, nodoties.
- jahta kompromiss ķīļjahta, kurai ir arī šverts, ka izlaists ķīlim pa vidu.
- uzlaidelēties Laidelējoties uzlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem).
- skraustoties laist ikrus nārsta laikā (par zivīm).
- sirpienā pļaut laist izkapti apaleniski, puslokā pa zāli.
- pestīt laist, lādēt.
- raudzēt laist, radīt nelielus (tabakas) dūmus.
- perņīt laist.
- īsstrūklas laistīšanas aparāts laistīšanas aparāts, kas aplaista laukumu 5–8 m rādiusā.
- vidējās strūklas laistīšanas aparāts laistīšanas aparāts, kas pulsējoši izsviež 18–35 m garu strūklu 30° leņķī pret horizontu.
- tālstrūklas laistīšanas aparāts laistīšanas aparāts, kurā ūdensstrūklas kinētiskā enerģija nepārtraukti griež laistīšanas stobru, aplaistot laukumu 35–80 m rādiusā.
- šaltīt laistīt, liet.
- plunkatāt Laistīt, salaistīt.
- nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni); aplaistīt.
- palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); laisties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- noslīgt Lēni nolaisties (par plakstiņiem, skropstām).
- noslīdēt Lēni nolaisties, noliekties, tikt lēni nolaistam, noliektam (kur, uz kā u. tml.) - par ķermeņa daļām.
- hidroaviācija Lidaparāti, kas var pacelties gaisā no ūdens un nolaisties uz tā.
- hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties no ūdens virsmas un nolaisties uz tās.
- amfībijlidmašīna Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties gan uz sauszemes, gan uz ūdens, hidroplāns.
- amfībija Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties gan uz ūdens, gan uz sauszemes.
- atlidot Lidojot atkļūt šurp (par putniem un kukaiņiem); lidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atlaisties.
- aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām); lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā.
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem; nolaisties.
- planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot gaisa strāvas (par planieriem, to apkalpi, pasažieriem); laisties lejup bez vilkmes pa slīpu vienmērīgu trajektoriju (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
- aizlidot Lidot prom; aizlaisties (1).
- nazāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mīkstās aukslējas ir nolaistas, visu skaņas izrunas laiku saglabājas orāls slēgums, gaiss plūst caur deguna dobumu; nāsenis.
- parašits Liels izpletnis, ar ko var nolaisties no liela augstuma nesasizdamies.
- biemis Liels sliņķis, slaists, dīkdienis.
- atlieties Liet līdz apnikumam; savstarpēji aplaistīties.
- blauzt Liet, laistīt.
- krāstīt Liet, laistīt.
- žārīt Liet, laistīt.
- žeirāt Liet, laistīt.
- žeirēt Liet, laistīt.
- žļāgāt Liet, laistīt.
- adhibēt Lietot, pielaist, pievilkt, pieaicināt (lietpratējus).
- lietvēnu Lietvēnu dzīt - lietuvēnu dzīt, spēle ar trokšņošanu un ūdens laistīšanu.
- hysteron proteron Loģiska kļūda, kas tiek pielaista, kad kādu apgalvojumu grib pierādīt ar kaut ko, kas pats var tikt pierādīts tikai ar šo apgalvojumu.
- izšņīcināt Ļaut iznīkt (ņīkā aizlaist).
- aizpaust Ļaut sasniegt baumām, palaist valodas.
- spidala Ļoti izlaists bērns.
- spidaliņa Ļoti izlaists bērns.
- ūdenscaurlaidība materiāla spēja laist cauri ūdeni augsta spiediena iedarbībā.
- caurlaidība Materiāla vai izstrādājuma spēja laist cauri dažādas (piem., gaisa, gāzes, gaismas, ūdens, siltuma, skaņas) plūsmas.
- pamatkapitāls materiālie un naudas resursi, kas nepieciešami uzņēmējsabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kuru veido visu sabiedrības dalībnieku daļu vērtības kopsumma (izlaisto akciju nominālvērtību kopsumma).
- smurgāties mazgāties laistot ūdeni visapkārt.
- apmirgot Mazliet aplaistīt.
- pabumbulēt Mazliet izklaidēties; paslaistīties.
- pačužināties Mazliet slaistīties.
- para Meitene ar sajukušiem, izlaistiem matiem.
- puscaurlaidīgums Membrānu spēja laist cauri šķidrumu, bet aizturēt tajā izšķīdušās lielās molekulas; semipermeabilitāte.
- permeabilitāte Membrānu spēja laist cauri šķidrumus un izšķīdušas vielas.
- papildmetiens Metiens (iespieddarba izdevumam), ko laiž klajā papildus jau izlaistajam metienam.
- hrīsolits Minerāls spoži dzeltenā krāsā, skaisti laistās.
- virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- zvilnēt Mirdzēt, laistīties, līgoties.
- spaitīties mirdzēt, laistīties.
- spogāt Mirdzēt, laistīties.
- spogot Mirdzēt, laistīties.
- kudēties Nārstot, laist ikrus.
- čolka Negaršīgs, šķidrs (nereti no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, arī dzēriens.
- čollas Negaršīgs, šķidrs (nereti no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, arī dzēriens.
- nelādzis Neglītenis, nekrietnelis, slaists, briesmonis.
- nelāģelis Neglītenis, nekrietnelis, slaists, briesmonis.
- bokstēties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaiņot apkārt.
- bokstīties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaoņot apkārt.
- palaistīt Neilgu laiku, mazliet laistīt.
- palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
- paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties.
- aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās); nolaistīt.
- žvigot Nekā nedarot slaistīties no vienas istabas otrā.
- iztraikšķīt Nekārtīgi izlaistīt.
- iztraišķīt Nekārtīgi izlaistīt.
- aizlaist Nekopjot, netīrot, neuzraugot pieļaut, ka nonāk nolaistā, arī neizmantojamā stāvoklī.
- slāpsns Nekopts, nolaists (par tīrumu, zemes gabalu).
- kleiksts Nelāga cilvēks; klaidonis, slaists.
- gulēt virsū (naudai) nelaist apgrozībā (naudu); būt ļoti skopam un neizdot naudu.
- gulēt virsū naudai nelaist apgrozībā naudu; būt ļoti skopam un neizdot naudu.
- iesaldēt Nelaist apgrozībā, ekspluatācijā, atstāt neizlietotus (līdzekļus, vērtības).
- aizturēt Nelaist cauri (piemēram, siltumu, vēju).
- nelaist pār slieksni nelaist iekšā (telpā, ēkā).
- turēt Nelaist sev cauri (piemēram, siltumu, mitrumu).
- virbe Nelieli vilnīši, kas saulainā dienā laistās.
- aizkaltināt Nepietiekami laistot, ļaut kalst.
- draibste Nerātna, izlaista meita.
- russ Nerealizēta cariskās Krievijas naudas vienība; 1895. g. bija iecerēts laist apgrozībā zelta 5, 10 un 15 rusu monētas.
- palikt aiz durvīm Netikt ielaistam (kur).
- iegulties Netikt laistam apgrozībā, netikt izmantotam.
- utūzis Netīra, nolaista māja, dzīvoklis (kur daudz insektu).
- nomožīt Netrāpīt; palaist garām izdevību.
- lampurs Neveiklis, lempis; dīkdienis, slaists; nevīža.
- iepenterēt Nevienmērīgi tinot, ieveidot, ielaist dzijā (mezglojumu, krustojumu).
- nomest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
- nosviest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
- izliet Neviļus, negribēti izlaistīt, izslacīt.
- nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
- nopurgāt Nevīžības dēļ palaist garām izdevību.
- piebrūzēt Nevīžīgi strādājot pielaistīt (grīdu) ar šķidrumu.
- lomenis Nevīžīgs cilvēks, slaists.
- lomens Nevīžīgs cilvēks, slaists.
- čakarēt bobi niekoties; slaistīties; kavēties.
- staņģe No koka, parasti no liepas, apses, izgrebts labības izstrādājumu glabāšanai paredzēts cilindrveida trauks ar vienā galā ielaistu dibenu.
- mākslīgs lietus no laistīšanas ierīces izsmidzināts ūdens.
- laida No lieka ielaists drēbes, dzelzs u. c. gabals.
- uzgrūšana No mašīnas izlaistu lokšņu pilnīgi pareiza un vienlīdzīga sakārtošana tālākai apstrādāšanai (sagriešanai, brošēšanai).
- pāraudzēt Nokavēt (palaist garām) labākās gatavības laiku un pļaujot gūt nekvalitatīvāku rezultātu.
- noķepēt Nolaist (kādam) asinis ar radziņiem (4).
- aizlaist Nolaist (kam priekšā).
- nosaimēt Nolaist ar sliktu saimniekošanu.
- šrepēt Nolaist asinis dziednieciskos nolūkos.
- āderēt Nolaist asinis, visbiežāk par dzīvniekiem.
- āderi laist nolaist asinis.
- ķepēt Nolaist asinis.
- noāderēt Nolaist asinis.
- vaļināt buras nolaist buras.
- izmīzties Nolaist ūdeni, urinēt un pabeigt urinēt.
- novāzt Nolaist, nolocīt.
- dalaist Nolaist, parasti ar slīdošu kustību kādā virzienā (piemēram, kāju, roku).
- noslenīt Nolaist.
- aizkakts Nolaista vieta; posta vieta.
- kaīka Nolaistas, paputējušas saimniecības īpašnieks.
- piezemēties Nolaisties (ar izpletni).
- nomesties Nolaisties (kur, uz kā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- nosēsties Nolaisties (kur) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- piezemēties Nolaisties (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
- nosalaisties Nolaisties (parasti par putniem, kukaiņiem).
- nosalaisties Nolaisties ar izpletni.
- apmesties Nolaisties uz kādu laiku (par putniem).
- nosēst Nolaisties zemē (par lidaparātu).
- sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem.
- notupties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kur, uz kā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- nosēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (uz kā, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- laišķēties Nolaisties, kļūt slinkam.
- izslīkt Nolaisties, pakrist.
- noļengāties Nolaisties.
- nolaistīties Nolaistīt sevi.
- nekopts Nolaists.
- palaists Nolaists.
- panīcis Nolaists.
- aizslaistīt Nonākt slaistoties, klīstot apkārt.
- nosadairīties Noslaistīties; kārtīgi nestrādāt.
- nolocīties Noslaistīties.
- nosaslaistīties Noslaistīties.
- noslamstīties Noslaistīties.
- nosukstēties Noslaistīties.
- nosluņķēties Noslinkot, noslaistīties; nosloņķēties.
- nosloņķēties Noslinkot, noslaistīties.
- apstādināt Nostādīt jahtu pret vēju un atlaist šotis.
- ļauks Nošļucis uz leju, nolaists.
- normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti.
- vindikta Nūja, ar ko aizkāra vergu par zīmi, ka tas palaists brīvā.
- atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu Paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām; panākt, ka ceļš kļūst brīvs.
- dot (arī atbrīvot, pašķirt, pavērt) ceļu Paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām.
- šķirt (arī dot) ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- griezt ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- pagriezt ceļu Paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- ālderis Palaidnis, izlutināts, izlaists.
- izsprūdīt Palaist (ko) vaļā.
- katapultēt Palaist ar katapultu (piemēram, lidaparātu, torpēdu).
- atsvabināt Palaist brīvībā (dzīvnieku).
- atpestīt Palaist brīvībā (parasti dzīvniekus).
- nožāvēt Palaist garām izdevību.
- aizlaist Palaist garām, neizmantot (stāvokli, iespējas u. tml.).
- ļavāt Palaist muti.
- sabezdēties Palaist smakojošas vēdera gāzes.
- sasmakoties Palaist smakojošas vēdera gāzes.
- mūdīt Palaist vaļā (ļaut krist).
- pasprūdīt Palaist vaļā to, kas aizsprūdis; attaisīt.
- šļekāt Palaist vaļīgāk (enkura ķēdi).
- palaistevība Palaistība.
- apslinkot Palaisties slinkumā.
- izdīkt Palaisties slinkumā.
- nolempoties Palaisties, izlaisties, neveikli uzvesties.
- laidaks Palaists savā vaļā, klaidonis.
- mātīte Palaistuve; netikla, nekārtīga sieviete.
- palaistevis Palaistuvis.
- palaištuvis Palaistuvis.
- dzesināt Panākt (parasti, aktīvi iedarbojoties, - maisot, laistot u. tml.), ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
- noplinkt Panīkt, nolaisties.
- caurspīdīgums Papīra īpašība laist cauri no paliktņa atstarotas gaismas plūsmu ar minimālu tās izkliedējumu.
- inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai.
- kalandrētais papīrs papīrs, kas izlaists caur superkalandru, palielinot gludumu un spodrumu.
- pažompāties Paplunčāties, palaistīties; pažampāties.
- pažampāties Paplunčāties, palaistīties.
- helikopters Par gaisu smagāks lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs lidķermeņa un kas var pacelties un nolaisties vertikāli.
- autožīrs Par gaisu smagāks lidaparāts, kura nesošā virsma ir gaisa skrūve (rotors), kas griežas gaisa pretstrāvas iedarbībā un ko virza dzinējs ar propelleri; var pacelties gaisā no neliela laukuma un nolaisties zemē gandrīz vertikāli.
- pārlaistīt Pārāk daudz laistīt (augu).
- klajā Parasti savienojumā "laist klajā": izdot (iespieddarbu); arī publicēt.
- klajā Parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
- palaisties Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) laisties.
- ļekas Parasti savienojumos "laist ļekas (vaļā)", "laisties ļekās": ātri bēgt, ātri doties prom.
- rumeles Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- rumelēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- āderi cirst pārgriezt vēnu, lai nolaistu asinis.
- pārsvētīt Pārlaist (lietu).
- pāršļankāt pārlaistīt (1).
- pārliet Pārlaistīt (piemēram, augus, augsni).
- pāršļankāties pārlaistīties.
- pārkrāstīt Pārliet, pārlaistīt.
- Skuķu ezers pārpurvojies ezers Augšdaugavas novada Dvietes un Pilskalnes pagastā, platība - 110 ha, nolaists 1936. g. lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu, tagadējā "Dvietes palienes dabas parka" (senāk dabas lieguma "Dvietes dumbrāji") teritorijā.
- pasadairīties Paslaistīties, paslinkot.
- pārredzēt Paturēt uzmanības centrā, neizlaist no redzes loka.
- paturēt (arī turēt) acīs paturēt uzmanības centrā; uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
- paturēt acīs paturēt uzmanības centrā; uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
- vinkaļāt Pavadīt laiku neko nedarot vai lēnām strādājot, slaistoties.
- nošļaicīties Pavadīt laiku nelietderīgi, noslaistīties.
- rumulas Pavasara atmodas rituāli un darbības - savstarpēja laistīšanās ar ūdeni, kad pirmo reizi dzina lopus ganos, uzsākta zemes aparšanu vai pēc mēslu talkas; pirmās ganu dienas svinēšana.
- izlaidums Paveikta darbība, rezultāts --> izlaist (1).
- izlaidums Paveikta darbība, rezultāts --> izlaist (7).
- laistījums Paveikta darbība, rezultāts --> laistīt 1 (1).
- laistījums Paveikta darbība, rezultāts --> laistīt 1 (2).
- nolaidums Paveikta darbība, rezultāts --> nolaist (1).
- nolaidums Paveikta darbība, rezultāts --> nolaist (2).
- salaidums Paveikta darbība, rezultāts --> salaist (3).
- uzlaidums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlaist (5); uzlaide.
- laid Pavēles forma no "laist".
- pleskāties Pavirši darīt darbus; slaistīties.
- diršļāties Pavirši strādāt, slaistīties.
- rumelēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- rumulēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- izmest tirgū pēkšņi neregulāri laist pārdošanā.
- pamūdīt Pēkšņi palaist vaļā (kaut ko turētu).
- čekmens Persiešu un tatāru virssvārki, apjožami, pagatavoti no rupjas vilnas, un spalvaini, lai nelaistu cauri slapjumu.
- piestraipīt piegružot, pielaistīt.
- aplaidināt Pielaist slimību, inficēt.
- pieselēt Pielaist, aplipināt (par slimību).
- pieselt Pielaist, aplipināt (par slimību).
- admitēt Pielaist.
- piesēsties Pielaisties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un uzmesties (uz tā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- piešļacīt Pielaistīt, pieslacīt.
- pieplanckāt Pielaistīt, piešļakstīt (grīdu kādā telpā).
- pietapināt Pielikt, pielaist.
- palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs; izlaist (9), izlutināt.
- ielaist Pieļaut, ka (kādam) nostiprinās nevēlamas īpašības; izlaist; pieļaut, ka nostiprinās (nevēlamas īpašības).
- palaist Pieļaut, ka panīkst, nerūpēties; nolaist.
- Peslaistes ezers Pieslaistes ezers Barkavas pagastā.
- pielaikot dirku pievilkt vai atlaist dirkas falli, kas notur grotbomja noku (galu) vajadzīgajā augstumā.
- nolaist līdz kliņķim pilnīgi nolaist; izsaimniekot.
- paijete Plāna metāla vai stikla plāksnīte, ko pa vairākām kopā piešuj audumam, lai tas gaismā laistītos.
- afrikāņu nacionālisms politiska Āfrikas apvienošanas kustība, ko veidoja gk. brīvlaisti vergi un to pēcnācēji, sākot no XIX gs., pēc 1958. g. daļēji iekļāvās plašākās Trešās pasaules kustībās; 1963. gada maijā nodibinājās Āfrikas Vienības orgamizācija (ĀVO).
- priekškars krīt priekškars tiek nolaists (parasti strauji).
- caurlaide Process - laist cauri.
- saimnieciskās darbības veida nodošana process, kad sabiedrība (pārvedošā sabiedrība), neveicot reorganizāciju vai nebeidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod vienu vai vairākas savas darbības nozares citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu.
- sadalīšana Process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem - sabiedrība (sadalāmā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus divām vai vairākām jau pastāvošām vai jaunizveidotām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) apmaiņā pret proporcionālu skaitu iegūstošo sabiedrību izlaisto akciju vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod vienu vai vairākus savas saimnieciskās darbības veidus sabiedrībai, kuru tā izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā.
- apvienošana Process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem: viena sabiedrība vai vairākas sabiedrības (pievienojamā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai, ko tās izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamo sabiedrību dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; pievienojamā sabiedrība, beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai (iegūstošajai sabiedrībai), kam pieder visas pievienojamās sabiedrības akcijas.
- izlaide Process, rezultāts --> izlaist (7).
- atraisīt Raisot atbrīvot, atlaist (ko piesietu); atsiet.
- starporbitālais velkonis raķetes pakāpe, ko izmanto, lai kosmisko lidaparātu nogādātu no zemas orbītas plānotajā orbītā (piemēram, ģeostacionārajā orbītā) vai palaistu starpplanētu lidojumā.
- žeire Raudulīgs bērns, cilvēks, kas laistās ar ūdeni, nevērīgi izlej ūdeni.
- aplaistīties Refl. --> aplaistīt.
- ielaistīties Refl. --> ielaistīt.
- izlaistīties Refl. --> izlaistīt(3).
- izlieties Refl. --> izliet (1); tikt izlietam, izlaistītam (parasti neviļus, negribēti).
- nolaisties Refl. --> nolaist (1); tikt nolaistam (piemēram, par priekškaru).
- nolaisties Refl. --> nolaist (2); tikt nolaistam (par paceltu priekšmetu).
- pārlaistīties Refl. --> pārlaistīt (3); tikt pārlaistītam.
- pielaistīties Refl. --> pielaistīt; tikt pielaistītam, parasti neviļus, negribēti.
- slaistīties Refl. --> slaistīt; tikt slaistītam.
- mirkšķināt Reflektoriski nolaist un pacelt (plakstiņus).
- mirkšķināt Reflektoriski nolaist un pacelt plakstiņus (acīm).
- rezervakcija Rezerves akcija - tirgū vēl neizlaista pamatakcija.
- žampāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties.
- žompāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties.
- argha Rituālais trauks, parasti sievietes ģenitāliju formā, ko izmanto upurēšanas rituālos, aplaistot svētos priekšmetus un attēlus.
- Libertāte Romiešu brīvības dieve, ko uz romiešu naudām attēloja kopā ar īpašu smailcepuri, kādu nēsāja brīvlaisti vergi kā brīvības simbolu.
- augšģērbs Rumpja augšdaļu, dažkārt arī delmus pilnīgi vai daļēji aptverošs plecģērbs, kas ir valkājams pārlaisti vai nepārlaisti kādam komplektējošam gurnģērbam.
- aprumulēt Rumulējoties aplaistīt (kādu) ar ūdeni.
- rumaļas Rumulēšanās - paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- remelēt Rumulēt - pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- aizvadīt Sagatavojot, sapošot ceļam, arī izvadot, aizlaist (uz kurieni), pašam nedoties līdzi.
- kupirēt Saīsināt, izlaist (ko tekstā, skaņdarbā).
- kāda, kaut kā dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve, kaut kas beidz pastāvēt, ja kāds tiek atlaists no darba, padzīts.
- kā pīle saka, ja kāds labprāt mazgājas, ja mazgājoties izlaista daudz ūdens.
- sadiktēt Salaist kopā (baļķus, sijas).
- lēst slitu salaist kopā baļķus bez pāzes.
- pūgot Salaist, savietot, savienot.
- satakas Salaistas no vairākiem traukiem.
- salaistīties Salaistīt (1) sevi (ar ko) lielākā daudzumā.
- sašļacīt Salaistīt.
- sakuldurēties Salaistīties, sajaukties, sajukt.
- piepumpēties Saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni.
- saskala Samazgas, salaistas.
- solkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens.
- zolkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens.
- atvilgt Samazināties (par salu), atlaisties (par ko sasalušu).
- sarkodīnas Sarkodīnvicaiņu tipa klase ("Sarcodina"), vienšūņi, kas spēj izlaist māņkājiņas, Latvijā konstatētas 2 apakšklases - saulenītes un sakņkāji.
- sazvīrot Saslaistīt.
- cauri Savienojumā "laist cauri": neaizturēt.
- ķega Savienojumā "laist pa ķegu" - steigties prom; bēgt.
- palaist Savienojumā "palaist vaļu": atļaut (kādam) brīvi, neierobežoti rīkoties, darīt, kā grib.
- palaist Savienojumā "palaist vaļu": atļaut brīvi izpausties (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- laist Savienojumā ar "vaļā": atbrīvot, atlaist (no darba).
- laistin Savienojumā ar verba "laist" formām norāda uz darbības pastiprinājumu.
- laistīt Savienojumā ar verba "laistīties 2" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- salaist špuntā savienot, salaist dēļus ar taisnstūrainu rievu.
- šļākāties Savstarpēji laistīties, slacīties.
- segners Segnera rats - augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- stoppulkstenis Sekunžu skaitītājs pulkstenis, ko var uz vietas apturēt vai palaist.
- patrons Senajā Romā - dižciltīgs pilsonis - aizbildnis un aizstāvis brīvlaistiem pilsoņiem, kuri bija atkarīgi no sava bijušā kunga un kuriem pret viņu bija zināmi pienākumi.
- vērtspapīru publiskā apgrozība sērijveidā izlaistajos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana vai atdošana, kā arī šādos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšanas un atdošanas piedāvājums vai izsludināšana masu informācijas līdzekļos, ja tas izteikts vismaz 50 personām vai adresēts nenoteiktam personu skaitam.
- raisīt Sienot vaļā, atbrīvot, atlaist (ko piesietu).
- sorīts Siloģismu ķēde, kurā izlaistas dažas sarežģīta slēdziena starppremisas.
- apskalot Skalojot vai aplaistot mazliet nomazgāt; apmazgāt.
- šļaukāties Skaloties, laistīties.
- appirsties Skaļi izlaist vēdera gāzes.
- plēst parķi skaļi laist vēdera gāzes.
- nozaudēt Skatoties, vērojot, izlaist (ko) no redzes loka.
- atskrūvēt Skrūvējot palaist vaļīgāk (ko uzskrūvētu); atgriezt.
- slaķis slacītājs, laistītājs.
- slamstīties Slaistīties (1).
- blinderēt Slaistīties apkārt bez darba.
- strūļot Slaistīties apkārt bez darba.
- olāt Slaistīties apkārt, slinkot.
- olāties Slaistīties apkārt, slinkot.
- dairīties Slaistīties apkārt, stāvēt dīkā.
- slonīties Slaistīties bez darba apkārt.
- nobumbulēt Slaistīties bez darba; notērēt laiku; noklaiņot.
- bumulēt Slaistīties bez darba.
- malzīt Slaistīties bez darba.
- šlaustīties Slaistīties darbu darot.
- smalstīties Slaistīties, apkārt klaiņot.
- ļembāties Slaistīties, bez vajadzības darīšanās jaukties.
- noslienēt Slaistīties, dīki pavadīt kādu laiku.
- dūzināties Slaistīties, lēni strādāt.
- gulstīties Slaistīties, loderēt, bieži atgulties.
- gulsnēties Slaistīties, loderēt.
- gulsnīties Slaistīties, loderēt.
- dīkoties Slaistīties, neko nedarīt, vaļoties.
- sist gurķi slaistīties, neko nedarīt.
- slīmēties slaistīties, slinkot.
- gaistīties Slaistīties, slinkot.
- oļāt Slaistīties, slinkot.
- ļimbāties Slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties.
- ļurgāties Slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties.
- šlaicīties Slaistīties; gorīties, staipīties, žāvāties.
- limbāties Slaistīties; jaukties citu darīšanās.
- slaiņāties slaistīties.
- svalstīties slaistīties.
- bozīties Slaistīties.
- bumbulēt Slaistīties.
- loderēt Slaistīties.
- lusīties Slaistīties.
- milstīties Slaistīties.
- rēkāties Slaistīties.
- slaisties Slaistīties.
- šļajāties Slaistīties.
- šļaustīties Slaistīties.
- šļodzīties Slaistīties.
- struinīt Slaistīties.
- tilaudot Slaistīties.
- tūloties Slaistīties.
- valdzīties Slaistīties.
- vērtot Slaistīties.
- zolēties Slaistīties.
- uzslaistīties Slaistoties uzrasties.
- bezdaunieks Slaists, dīkdienis (lieto kā lamuvārdu).
- blendža Slaists, dīkdienis.
- lumsts Slaists, dīkdienis.
- slamāns Slaists, līderīgs cilvēks netīrās drēbēs.
- slokātne Slaists, padauza.
- plosts Slaists, palaidnis.
- šlīmeris Slaists, slīmests; sliņķis.
- slokātnis Slaists, sliņķis.
- svalsts Slaists, sliņķis.
- tūtiņdreijers Slaists; cilvēks ar nenopietnu attieksmi pret darbu.
- lamsteris Slaists; nevīžīgs, nolaidīgs cilvēks.
- klemsis slaists.
- fleders Slaists.
- klaņģis Slaists.
- kleņģis Slaists.
- loderzellis Slaists.
- sklīmests Slaists.
- slaikstoņa Slaists.
- slaiša Slaists.
- slaisteklis Slaists.
- slaistoņa Slaists.
- sleists Slaists.
- slejonis Slaists.
- šlīheris Slaists.
- sloķis Slaists.
- slumsts Slaists.
- slūturis Slaists.
- švandraks Slaists.
- zlaugotnis Slaists.
- izslacīt Slakot izlaistīt (daudz vai visu).
- nošļacīt Slakot nolaistīt, notīrīt.
- vīlas Slāvu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, daiļas jaunavas ar gariem, vaļā palaistiem matiem, kas bija mirušas nekristītas.
- Rarogs Slāvu mitoloģijā - uguns gars, ko attēloja kā plēsīgu putnu vai ugunsspļāvēju pūķi, kura ķermenis laistījās un dzirksteļoja.
- nepārtraukts slēdzenis slēdzenis, kura izrunas laikā mīkstās aukslējas ir nolaistas, gaiss izplūst pa degunu un slēgums netiek pārtraukts visu slēdzeņa izrunas laiku.
- slunderis Slenderis, slaists.
- slunduris Slenderis, slaists.
- brūcene Slikta, nolaista mājele, grausts; sabrukusi vai brūkoša būda; būcenis.
- slīmēt slinkot, slaistīties.
- lompēties Slinkot, slaistīties.
- lumpēties Slinkot, slaistīties.
- lumsterēties Slinkot, slaistīties.
- sluņķēties Slinkot; slaistīties; sloņķēties.
- sloņķēties Slinkot; slaistīties.
- pletka Slinks cilvēks, slaists; dzērājs.
- pletīzeris Slinks cilvēks; slaists; arī negodīgs cilvēks (kas mēdz pielabināties savtīgos nolūkos).
- slīmests Slinks cilvēks; slaists.
- staņķis Slinks, kūtrs cilvēks; slaists.
- diegmentelis Slinks, nevīžīgs cilvēks; slaists.
- malzīties Slinkumā slaistīties.
- saulesbrālis Sliņķis, slaists, dīkdienis; saules brālis.
- lošmaks Sliņķis, slaists, dīkdienis.
- sutnis Sliņķis, slaists, guļava.
- bīkšķis Sliņķis, slaists.
- slamasts Sliņķis, slaists.
- slamšķis Sliņķis, slaists.
- slaņķis Sliņķis, slaists.
- slīperis Sliņķis, slaists.
- slons Sliņķis, slaists.
- zlaģis Sliņķis, slaists.
- salamīns Smags zīda audums atlasa sējumā, austs melnos metos ar krāsainiem audiem, kas izskatās šķietami vienkrāsains, bet sējumu punkti izdalās un laistās, kā sīki citādi krāsoti punktiņi.
- žurgāt Smelt, liet, laistīt; žorgāt.
- žorgāt Smelt, liet, laistīt.
- pārsmīlāt smidzinot pārlaistīt.
- smerdelēt Smirdēt, palaist smaku.
- vētras enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 1-3 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem.
- peldošais enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 3-4 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
- blindēt Spīdēt, laistīties.
- spaldzēt Spīguļot, laistīties 2(1) (par kāda šķidruma virsmu).
- dzirkstīties Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties (parasti atkārtoti, ilgstoši).
- dzirkstīt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; dzirkstēt (1).
- dzirkstēt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; dzirkstīt (1).
- izpurkšļāt Sprauslājot izšļakstīt, izlaistīt.
- notaisnot Spriest tiesu, atlaist grēkus, attaisnot.
- ķereksis Starp virgām atstāts ūdens ceļš, kur plostus var cauri laist vai laivām cauri braukt.
- Alfa Starptautisks signāls, nozīmē: "Nolaists ūdenslīdējs, ievērojiet attālumu un virzieties lēnām".
- dzidruma koeficients staru caurlaides koeficients, kas raksturo atmosfēras spēju laist cauri Saules radiāciju.
- asindetons Stilistisks izteiksmes līdzeklis - tiek izlaisti saikļi, lai atdzīvinātu un akcentētu runu, piem., "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju".
- pasprukt Strauji atlaisties vaļā (parasti par rokām).
- sprukt Strauji laisties vaļā (parasti par rokām).
- nokrist Strauji nolaisties, parasti vertikāli, lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml) - par putniem, kukaiņiem.
- piespurgt Strauji pielidot, pielaisties (par putniem).
- nokrist Strauji, parasti nespēkā, nolaisties (par paceltu roku, plecu); strauji, parasti nespēkā, noliekties (par galvu).
- palaidulēt Šad un tad palaist.
- šelderēt Šalderēt, gāzelēt, izlaistīt, izšķērdēt.
- sutalogs Šaura lūka ar vairākām atverēm un dēļu aizbīdņiem rijas labības žāvēšanas telpā, pa kuru pakāpeniski tiek izlaists mitrais tvaiks, tā paātrinot labības žūšanu.
- caurtece Šķidruma plūšana (kam) cauri; spēja laist cauri (šķidruma daudzumu noteiktā laika vienībā).
- izšļakstināt Šļakstinot izlaistīt (šķidrumu).
- šķelderēt Šļakstīt, izlaistīt.
- straipīt Šļakstīt, laistīt.
- trašķīt Šļakstīt, laistīt.
- brezēties Šļakstīties, šļakstināties; laistīties; plunčāties.
- izšļakāt Šļakstot izlaistīt, apslacīt.
- izšļakstīt Šļakstot, šļakstinot izlaistīt (šķidrumu).
- apšļukt Šļaugani nolaisties.
- šļircāt Šļircināt, šļākt, laistīt.
- brandspoits Šļūtenes metāla uzgalis, kas virza ūdens strūklu vajadzīgajā virzienā, kad dzēšams ugunsgrēks vai laistāmas ielas.
- līdz pēdējam (arī beidzamam) tūkstotim, arī uz pēdējo (arī beidzamo) tūkstoti, arī pēdējā (arī beidzamā) tūkstotī tā, ka ir atstāts novārtā, sabojāts, aizlaists bojā.
- pusmastā Tā, ka ir nolaists aptuveni līdz kāta vidum (par karogu, parasti sēru gadījumā).
- pusmasts Tā, ka ir nolaists aptuveni līdz masta vidum (par karogu sēru gadījumā).
- simtkrāsains Tāds, kas daudzās (simts) krāsās laistās.
- brīvlaistais Tāds, kas ir atlaists brīvībā; tāds, kas ir atbrīvots (no darba, mācībām u. tml.).
- pusaizmirsts Tāds, kas ir slikti kopts, nolaists (piemēram, par dārzu, parku).
- izlaistuvis Tāds, kas izlaists, nerātns; palaidnis.
- izlaidenis Tāds, kas izlaists, nerātns.
- žūris Tāds, kas izšķērdē daudz šķidruma, nevajadzīgi laista.
- laistīgs Tāds, kas laistās 2(1).
- laistīgs Tāds, kas laistās 2(2).
- lāsains Tāds, kas lāso, laistās.
- blendzīgs Tāds, kas mīl slaistīties un žūpot.
- nekārsts Tāds, kas nav izlaists caur kāstuvi (par pienu pēc slaukšanas).
- nekāsts Tāds, kas nav izlaists caur kāstuvi (par pienu pēc slaukšanas).
- drāzga Tāds, kas staigā noplīsušās drēbēs; dīkdienis, slaists.
- šķelderis Tāds, kas šļakstās, laistās.
- aizviesties Taisīties prom, laisties lapās.
- aizšķīt Taisīties, ka tiek, laisties lapās.
- laisma Tas (daudzums), ko var izlaist kaut kam cauri (piemēram, kuģu laisma, cilvēku laisma caur vārtiem u. tml.).
- mēņģis Tas (piemēram, ēdiens, dzēriens), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, attiecībām u. tml.).
- koļļa Tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.).
- ķolla Tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, slaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.).
- plančka Tas, kas plančājas, laistās ar ūdeni.
- brezelis Tas, kas šļakstinās, laistās, niekojoties ēd.
- cirst āderi tautas medicīnā - laist asinis.
- falrepe Tauva jeb gals, pa ko nolaisties no kuģa.
- čūrāties Te piecelties, te atkal nolaisties ceļos, tūļāties, [uz grīdas uzvesties kā bērnam]; minstināties, vilcināties, sarauties.
- piesalaistīties Tiekt pielaistītam.
- dabūt maisu tikt atlaistam no darba uz kuģa.
- iznākt Tikt izdotam (piemēram, par grāmatām, laikrakstiem u. tml.); tikt laistam klajā.
- izlidot Tikt izslēgtam (no mācību iestādes); tikt atlaistam (no darba); tikt padzītam (no kurienes).
- nosalaistīties Tikt nolietam, nolaistītam.
- piesalieties Tikt pielietam, pielaistītam.
- parādīties Tikt publicētam, laistam klajā.
- nokrist Tikt strauji, arī ar vēzienu nolaistam (par paceltu priekšmetu).
- izgriežamais tilts tilts ar nekustīgiem balstiem un kustīgu posmu, kurš, griežoties attiecībā pret horizontālo asi, atveras, lai izlaistu cauri kuģus.
- kuniņš Tinamais kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens; tītelītis.
- lejkanna Trauks ar snīpi un sietiņu laistīšanai.
- tre corde trīs stīgas; norādījums klavieru skaņdarbā spēlēt bez kreisā pedāļa vai atlaist to.
- blansts Tūļa, slaists, dīkdienis.
- staboties Tūļāties, gausi iet; slaistīties.
- atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (veikt kādu kustību); nelaist.
- lietēšana Ūdens, arī mēslojuma ievadīšana augsnē ar mākslīgā lietus iekārtām, laistīšana.
- erskoties Untumaini dusmoties un neatlaisties.
- išūrija Urīna aizture, nespēja nolaist urīnu apzināti.
- briķēt Uz abām pusēm apmēram vienādos attālumos spēcīgi kustināt stūri vai no laivas pakaļgala izlaistu airi, lai panāktu peldlīdzekļa pārvietošanos; burāšanas sacensību noteikumi briķēšanu aizliedz.
- izšļuncināties Uz visām pusēm izlaistīt, izslacīt.
- piemesties Uzlaisties (par putniem); uzmesties.
- turēt acīs (arī zem acīm) uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
- atskalot Vairākkārt aplaistot, skalojot, dabūt nost (ko piekaltušu, pielipušu u. tml.).
- laidalēt Vairākkārt laist (1).
- dalaistīt Vairākkārt, arī bieži laistīt.
- bezdelēt Vairākkārtīgi palaist smakojošu vēdera gāzi.
- saskalas vairāku šķidrumu maisījums, salaistītas atliekas; arī samazgas.
- kūsināt Vārošu šķidrumu maisīt un laistīt, lai novērstu kūsāšanu.
- šķetīt Vazāties, slaistīties.
- izpiļčkāt Veltīgi un vieglprātīgi izlaistīt.
- kuņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens.
- kuniņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens.
- sprūdīt Vērt, arī laist vaļā (ko).
- elektrovadītspēja vielas īpašība – spēja laist cauri (vadīt) elektrisko strāvu elektriskā lauka iedarbībā.
- gumstīties Vienam otru ķert un atkal laist vaļā.
- palaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> palaist (3); īss brauciens, jājiens.
- palaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> palaist (6).
- pārlaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārlaist (1).
- oksta Vieta, kur bitēm nolaisties.
- nolaižamā koja virās iekārta koja, kuru nolaistā stāvoklī izmanto gulēšanai, bet, kad neguļ, koju paceļ un fiksē vertikāli, tādējādi iegūstot rīcības telpu.
- sapīties (kādas) brunčos vīrietim ielaisties mīlas dēkā.
- dzelzceļa līnijas caurlaidspēja vislielākais noteiktas masas vilcienu vai vilcienpāru skaits, kādu ar esošo tehnisko aprīkojumu, ritošo sastāvu un vilcienu kustības organizācijas metodēm var izlaist noteiktā līnijā vienā laika vienībā (diennaktī, stundā).
- zviguļot Vizēt, laistīties, spulgot, mirgot, daudzkrāsaini zaigot.
- iridescents Zaigojošs, lāsmojošs, kas laistās līdzīgi varavīksnei, piem., perlamutrs.
- ņirmināties Zaigot, laistīties.
- bohara Zemes apūdeņojama zemes īpašuma robežās, galvenokārt Vidusāzijā, kurās audzē lauksaimniecības kultūras bez papildu laistīšanas.
- atmosfēras dzidrums Zemes atmosfēras spēja laist cauri gaismu, to neizkliedējot.
- dzalkstīt Zibēt, laistīties.
- moārs Zīda, puszīda vai vilnas audekls, kas gaismā laistās; arī tāds pats papīrs.
- uzdeņi Ziemeļkaukāzā (Kabardijā un Adigejā) - viena no bijušās feodālās muižniecības kategorijām; feodālajā Dagestānā par uzdeņiem sauca brīvlaistos zemniekus.
- grēviņš Zīme, kas zvejniekam uz ūdens virsas rāda, kur ielaists tīkls; tīkla pludiķis.
- sīga Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Coregonidae"), aukstummīloša saldūdens vai caurceļotāja zivs, 3 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 vietējās sugas, 1950.-1980. gados vairākos Latvijas ezeros ielaistas vēl \~5 sugas, bet iedzīvošanās nav zināma.
- nelma Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus leucichthys nelma"), 1957. gadā ielaista Stropu ezerā, bet iedzīvošanās nav zināma.
- muksuns Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus muksun"), 1970.-1980. gados ielaista dažās Latvijas ūdenskrātuvēs un Rīgas līcī, bet iedzīvošanās nav zināma.
- čirs Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus nasus"), 1960. gados it kā ielaista dažās Latvijas ūdenskrātuvēs, bet iedzīvošanās nav zināma.
- pelede Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus peled"), saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu, 1954.-1986. gados ielaista vairākās Latvijas ūdenskrātuvēs un 1993. g. viens eksemplārs noķerts Daugavas lejtecē, bet iedzīvošanās mūsdienās nav zināma.
- iet Zust, tikt laistam zudumā (parasti kādas darbības rezultātā).
- žvingus Žvingus laist - rotaļā, kurā met mazus akmentiņus zemē, lai kaut ko minētu (zīlētu).
laist citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
LTG T