Paplašinātā meklēšana
Meklējam ļauties.
Atrasts vārdos (59):
- ļauties:1
- kļauties:1
- pļauties:1
- šļauties:1
- atļauties:1
- ieļauties:1
- noļauties:1
- paļauties:1
- uzļauties:1
- apbļauties:1
- apkļauties:1
- appļauties:1
- atkļauties:1
- atpļauties:1
- dakļauties:1
- dapļauties:1
- iebļauties:1
- iekļauties:1
- iepļauties:1
- izbļauties:1
- izkļauties:1
- izpļauties:1
- nobļauties:1
- nopļauties:1
- nošļauties:1
- pakļauties:1
- papļauties:1
- pieļauties:1
- sabļauties:1
- sakļauties:1
- sapļauties:1
- uzbļauties:1
- uzpļauties:1
- aizpļauties:1
- apšpļauties:1
- atsaļauties:1
- atspļauties:1
- atšpļauties:1
- izabļauties:1
- nospļauties:1
- nošpļauties:1
- pārbļauties:1
- pārkļauties:1
- pārpļauties:1
- pasaļauties:1
- piekļauties:1
- piepļauties:1
- aizabļauties:1
- iesabļauties:1
- iesapļauties:1
- nosabļauties:1
- nosapļauties:1
- pasakļauties:1
- sasakļauties:1
- sasapļauties:1
- nosašpļauties:1
- pārsakļauties:1
- pārsapļauties:1
- piesapļauties:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (253):
- (ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam.
- aizabļauties Aizbļauties.
- aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
- aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
- uzlikt iemauktus (kādam) apvaldīt, ierobežot kādu, piespiest pakļauties.
- novīdēties Atļaut, atļauties.
- iedrīkstēties Atļauties (ko darīt).
- uzliegties Atļauties (ko) iegādāties, lietot; atvēlēt, dot (kādam ko).
- uzliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties savām vajadzībām; atvēlēt, dot (kādam ko).
- uzsliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties u. tml.; atvēlēt, dot (kādam ko).
- palaist sirdi ganībās atļauties ko nenopietnu, vieglprātīgu; papriecāties, izklaidēties.
- atvēlēties Atļauties.
- izgarīties Atļauties.
- novēlēties Atļauties.
- vīdēties Atļauties.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3).
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties.
- sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
- piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties.
- atšpļaudīties Atšpļauties.
- emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.).
- ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
- dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
- griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
- griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
- pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
- sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā); iegult.
- iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā).
- turēties pie brunčiem (kādai) būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties uz kādu (māti, sievu).
- nenovīdēties Būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļauties (piemēram, ko ņemt, lietot, iegādāties u. tml.).
- ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā).
- saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko); cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
- ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm būtiski, organiski iekļauties.
- slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt.
- likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda); cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
- vildīt Cerēt, paļauties.
- vildīties Cerēt, paļauties.
- apkniebties Cieši apkļauties (par apģērbu, tā daļu).
- ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
- skauties Cieši kļauties (pie kāda, kā).
- rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
- pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
- piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
- piekniebties Cieši piekļauties augumam, ķermeņa daļām (par apģērba gabaliem).
- lipt Cieši piekļauties, pieķerties.
- pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- saslēgties Cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā.
- sazīsties Cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām).
- sasamiegties Cieši sakļauties.
- peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai); nepakļauties (kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
- staigāt (kā) pa diegu darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
- staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
- dedzīt Dedzināt (mirdzēt) ļauties.
- tiķens Drošs, tāds uz ko var paļauties.
- aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu; sadzīt.
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
- iet savu ceļu dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem, neļauties citu ietekmei.
- spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
- apbūves nepiemērotība fiziski šķēršļi, kas traucē cilvēkiem ar fiziskās attīstības traucējumiem iekļauties kopienas dzīvojamajā telpā un sabiedriskās vietās.
- sociālās barjeras fizisko un psiholoģisko šķēšļu kopums, kas traucē cilvēkiem iekļauties sabiedrībā un veicina sociālo izslēgtību un izolētību.
- spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
- pletēties Gludināšanas procesā kļūt gludam; pakļauties gludināšanai (parasti par veļu, apģērbu).
- iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai; arī iekaist (2), iekarst (1).
- iešlīherēties Iekļauties (kādā vidē, parasti neuzkrītoši).
- ieplūst Iekļauties (kur), papildinot (ko); pievienoties.
- ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
- ieausties Iekļauties (parasti mākslas darbā).
- nostāties Iekļauties kādā sistēmā noteiktās attieksmēs ar citiem tās elementiem.
- integrēties Iekļauties kopējā, vienotā veselumā, sistēmā.
- iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
- ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.).
- iestāties Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā).
- ietverties Iekļauties, ietilpt (kā apjomā, kā ietvaros).
- sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
- datu ķēdes galiekārta ierīču kopums datu pārraides tīklos, kas no datu galiekārtas saņemtos datus pārveido formā, kas piemērota to pārsūtīšanai pa datu pārraides līniju; tas var būt atsevišķs funkcionāls bloks vai arī konstruktīvi iekļauties datu galiekārtā.
- iestrāvot Iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā).
- simpātisms Ietekmējamība: spēja pakļauties hipnotiskai iedvesmai.
- iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties, pieplakt.
- karsēties Ilgstoši ļauties karstuma iedarbībai; ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
- izabļauties Izbļauties.
- respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei.
- skumdināties Izjust skumjas, ļauties skumjām.
- izspuroties Izrunāties, izrīkoties pretēji (kāda domām, uzskatiem u. tml.); ilgāku laiku nepakļauties.
- glausties Kļauties (ap ko, pie kā) - par apģērbu.
- apslinkt Kļūt slinkam, ļauties slinkumam.
- spurāties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
- spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai 2; pieradināt pie noteiktas kārtības.
- ķerties Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju).
- lutināties Lutināt sevi, atļauties (piemēram, kādas ērtības).
- ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai.
- padoties Ļauties, arī pakļauties (kā) ietekmei.
- likt novārdoties ļauties, lai novārdo.
- ievilināties Ļauties, pakļauties vilinājumam.
- sacerēties Ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.).
- glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
- glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- tehnoloģiskās īpašības materiāla īpašības, kas raksturo materiāla spēju pakļauties dažādiem apstrādes veidiem: liešanai, metināšanai, štancēšanai, apstrādei ar griešanu u. c.
- kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt.
- badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
- badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
- krist Neiederēties, neiekļauties (kādā veselumā).
- paļauties Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
- pajūtināties Neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam.
- klīsteris Neizdarīgs, slinks cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
- maksāt meslus nekritiski kam pakļauties.
- laist pār galvu neļauties negatīvām emocijām, neraizēties, nepārdzīvot nepatīkamo; atstāt bez ievērības.
- spītēt Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei.
- atsacīties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.).
- spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
- stīvēties Nepakļauties (par dzīvniekiem).
- turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
- spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
- izaturātīs Nepakļauties citu ietekmei.
- nelikties uztraukties nepakļauties uztraukumam.
- tirvēties Nepakļauties, pretoties; tiepties.
- kārpīties Nepakļauties, runāt pretim.
- terglis Nepastāvīgs cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
- ļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
- paļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
- disonēt Nesaskanēt, neiekļauties kopējā skanējumā.
- nezaudēt dūšu nezaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam.
- iedzīt zemē nežēlīgi vērsties pret kādu, iznīcināt, piespiest pakļauties; pazemot, aizvainot.
- nopļerkties Nobļauties.
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Nonākot jaunā, parasti sabiedriskā, vidē, cieši iekļauties tajā.
- pakļauties Nonākt kādā (parasti psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, ļauties tam.
- noharčoties Nospļauties.
- nosašpļauties Nospļauties.
- nošpļauties Nospļauties.
- iet kāda pavadā padevīgi, paļāvīgi rīkoties pēc cita gribas, pakļauties kādam.
- saliekties Padoties, pakļauties (citiem), parasti pilnīgi.
- saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
- ieaugt Pakāpeniski iekļauties (kādā vidē, pasākumā, darbā); arī iedzīvoties, iejusties.
- ieaugt Pakāpeniski iekļauties (piemēram, kādās paražās, normās).
- ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
- pieļauties Pakļauties (kāda rīcībai, prasībām); piekāpties.
- iet (kāda) pavadā pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
- pasadoties Pakļauties (kādam).
- paļauties Pakļauties (piemēram, kā ietekmei).
- padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā).
- padoties Pakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- ārstēties Pakļauties ārstēšanai; refl. --> ārstēt.
- dancot, kā kāds pūš un spēlē pakļauties cita gribai, bez ierunām paklausīt.
- karāties brunčos pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes.
- kārties brunčos pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes.
- nokristīties Pakļauties kristības ceremonijai.
- nolaist rokas pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
- pasakļauties Pakļauties.
- cerēt Paļauties (uz kādu), gaidīt (piemēram, palīdzību no kāda).
- palaisties Paļauties (uz ko, kādu), arī uzticēties (kādam).
- atsadoties Paļauties (uz ko).
- uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā) - par dzīvniekiem.
- atsavirīties Paļauties uz kādu.
- ticēt Paļauties uz kaut ko.
- atsaļauties Paļauties uz ko.
- pasalaisties Paļauties uz ko.
- aizvildīties Paļauties uz, rēķināties ar.
- pavēlēties Paļauties, atdoties, nodoties.
- pavildīties Paļauties, uzticēties.
- pasaļauties Paļauties.
- uzlaisties Paļauties.
- uzļauties Paļauties.
- uzvildīties Paļauties.
- pieģaugties Paļāvīgi piekļauties.
- ņemt Panākt, ka gūst, dabū (sev kādu labumu, ko patīkamu); atļauties (ko izmantot, piesavināties u. tml.).
- pacertalēties Papļauties (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem).
- pacertāties Papļauties (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem).
- izvērsties Parādīt savas spējas; atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
- sakārdināties Parasti savienojumā "ļauties sakārdināties": ļaut sevi sakārdināt.
- saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos); pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
- galvīgs Pārliecināts, drošs; tāds, uz kuru var paļauties.
- ģimenes asistents persona, kura pēc apmācības sniedz sociālo pakalpojumu personai vai ģimenei ar apgrūtinātām spējām sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, fizisku traucējumu dēļ.
- sliegties Pieglausties, piekļauties.
- ieglausties Pieglaužoties ievietoties, iekļauties (kur).
- pāriet Piekļauties citam sabiedriskam grupējumam, tā uzskatiem.
- blīmēt Piekļauties kādam.
- apkrampēties Piekļauties, cieši un stingri aptverot.
- dakļauties Piekļauties, pieglausties.
- vaigot Piekļauties, piegulēt (par šautenes laidi).
- dagult Piekļauties, piegulēt.
- piekļausties Piekļauties.
- pieskauties Piekļauties.
- piesniegties Piekļauties.
- gliebties Pieķerties, turēties, piekļauties.
- liekties Pielāgoties, pakļauties (citu gribai).
- ieplakt Pieplakt, piekļauties (kur iekšā); iekļauties (kur iekšā).
- ielikt asti spīlēs piespiest (kādu) pakļauties.
- aizspiesties Piespiesties, piekļauties (aiz kā).
- pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
- izpļūtīties Pietiekoši ļauties caurejai.
- socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
- nodoties Pilnīgi ļauties (piemēram, netikumam, vājībai).
- nodoties Pilnīgi ļauties (psihiskam stāvoklim, domām u. tml.).
- izkāpināties Pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināt sevi.
- izkāpināt sevi pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināties.
- likt uz kādu visas kārtis pareti pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
- likt uz kādu visas kārtis pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
- stāt (biežāk stāties) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
- stāties (retāk stāt) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
- griezt ragus pretī pretoties, nepakļauties, runāt pretī.
- apstaroties Refl. --> apstarot (2); ļauties starojuma iedarbībai.
- izlaisties (arī palaisties) mutē runājot atļauties vaļības; runāt divdomības.
- palaisties mutē runājot atļauties vaļības; runāt divdomības.
- savildīties Sajust paļāvību, paļauties.
- iederēties Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā, būt īstajā, piemērotajā vietā.
- iederēt Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā.
- sajūkstēties Satrūkties; iebļauties.
- apvārdoties Savienojumā ar "(ne)ļaut", "(ne)ļauties"; (ne)ļaut sevi apvārdot (2).
- apcelties Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļaut sevi apcelt (1, 2).
- apcirpties Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļaut sevi apcirpt.
- apmulsināties Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļauties tikt apmulsinātam.
- ierunāties Savienojumā ar "ļauties": ļaut sev ko iestāstīt, ieteikt.
- pavesties Savienojumā ar "ļauties": ļaut sevi pavest (3).
- kaldiji Sens Īrijas un Skotijas kristiešu ordenis, kas radies pirms 9. gs. un pastāvējis apmēram līdz 12. gs., kad ķeltu baznīca, pie kuras tas piederēja, bija spiesta pakļauties Romas tradīcijām.
- kluba māja sociālā atbalsta iniciatīva, kas ietver sabiedrībā (kopienā) balstītu pakalpojumu kompleksu, kas palīdz cilvēkiem ar psihiskās vai intelektuālās attīstības traucējumiem saglabāt savu vietu sabiedrībā vai atkal iekļauties tajā (piemēram, pēc insulta, smadzeņu iekaisuma); ietver pakalpojumus, kas sniedz sociālu, finansiālu, izglītības un arodapmācības ilgtermiņa atbalstu.
- militārais sociālais darbs sociālā darba joma, kas fokusējas uz atbalsta sniegšanu militārpersonām, palīdzot tām no jauna iekļauties profesionālajā dzīvē pēc pārvietošanas (rotācijas), ievainojuma vai personiskās krīzes, kā arī palīdz iekļauties civilajā dzīvē pēc atvaļināšanās.
- panest Spēt pakļauties (fiziskām sāpēm, psihiskām ciešanām) un izturēt (tās); paciest.
- paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (fiziskām sāpēm, mokām u. tml.) un izturēt (tās).
- paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (nevēlamu apstākļu iedarbībai) un izturēt (to).
- paciest Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to).
- krist apkampienos strauji piekļauties (kādam) un ļaut sevi apkampt.
- sacirsties Strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
- sacirsties Strauji, cieši sakosties, sakļauties, tikt cieši sakostiem, sakļautiem (parasti par zobiem).
- nedrošs Tāds (cilvēks), uz ko nevar paļauties, tāds, kam nevar uzticēties; šaubīgs.
- neuzticams Tāds, kam nevar uzticēties (2), uz kuru nevar paļauties.
- uzticams Tāds, kam var uzticēties (2), uz kuru var paļauties.
- uzticams Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticīgs Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- noteikts Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības pareizumu; tāds, uz kuru var paļauties, tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst viņa vārdiem, solījumiem; arī mērķtiecīgs.
- drošs Tāds, uz ko var paļauties; uzticams.
- (pārāk) dārgs prieks tas, ko nevar atļauties (piemēram, līdzekļu trūkuma dēļ).
- lēts prieks tas, ko var atļauties, kam pietiek līdzekļu.
- stiprā pils tas, uz ko var paļauties.
- ierindoties Tikt attiecinātam (uz kādu grupu); iekļauties, tikt iekļautam (kādā grupā).
- glausties Tuvināties un maigi kļauties (pie kā).
- traucēt Veidojoties, pastāvot vienlaikus (ar kādu, parasti fizikālu, procesu), nevēlami iekļauties (tā) sistēmā, radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- traucēt Veidojoties, pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties (tajā), radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- pieglausties Viegli pieskarties, piekļauties, izraisot patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
- saglausties Viegli, maigi piekļauties vienam pie otra; viegli saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- pieglausties Viegli, maigi piekļauties.
- sapīties Vijoties, tinoties u. tml., ieķerties (kur), apkļauties (ap ko).
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- zaudēt dūšu zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
- palaist dūšu zaudēt drosmi, garīgo spēku; ļauties izmisumam.
- nolaist spārnus zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam.
- locīt ceļus (kāda priekšā) zemoties kā priekšā, pakļauties kam.
ļauties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV