Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Ziemas versija 2025

407 040 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam L.

Atrasts vārdos (702):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

A. L. Mateosa ūdenskrātuve
C. L.
Fontene l Eveke
Polyporaceae s. l.
Senuāna l’Omona

Atrasts skaidrojumos (9999):

lambdakisms "L" burta izrunāšana "r" vietā.
balamutijas "Leptomyxida" kārtas amēbu ģints.
raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
brimērs "miglas mēnesis", otrais mēnesis Lielās fr. revolūcijas laika kalendārā (22. X - 20. XI)
Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
PA "Press Association Ltd".
rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte ("Leucojum vernum var. carpathicum").
letene (Lāča) ķepa, nags.
letenis (Lāča) ķepa, nags.
letens (Lāča) ķepa, nags.
siderofibroze (Liesas) fibroze ar dzelzs nogulsnējumiem.
rase (Lietus) pile.
ņurķis (Līks) deguns.
Norma [Leņķmērs]{s:1461}, niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona.
Lēvene [Lēvena]{s:2051}
Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tilts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
Ciķeļgrāvis 19. gs. rakts grāvis no Lubāna klāniem uz Aivieksti.
rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes. Tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva.
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
Raiskuma pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta visa pirmskara Lenču pagasta teritorija un lielākā daļa Kūduma pagasta teritorijas.
Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
ulmaņlaiki 20. gs. 30. gadi Latvijas vēsturē, kad neatkarīgā Latvija piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu.
Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m.
quadragesima 40 dienas garais gavēņa laiks pirms Lieldienām.
quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
garais centners 50,80 kg (lieto Lielbritānijā).
pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
seksāgezima 60. diena priekš Lieldienām.
septuāgēzima 70. diena priekš Lieldienām.
Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
LB A/s "Latvijas balzams".
LB A/s "Latvijas bērzs".
LDz A/s "Latvijas Dzelzceļš".
LF A/s "Latvijas finieris".
LGS A/s "Latvijas Gaisa satiksme".
LG A/s "Latvijas gāze".
LK A/s "Latvijas kuģniecība".
LNT A/s "Latvijas Naftas tranzīts".
LP A/s "Latvijas Pasts".
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe.
Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe.
abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
Ābeļu ezers Ābelītis, ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 5,3 ha.
Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā.
zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama.
borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē.
VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem.
Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte.
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā.
Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km.
Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga.
krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama.
Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā.
līdumnieki Ādažu novada apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas.
Agere Ādģēre - upe Latvijā.
izbraukšanas rīkojums administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku.
Vondsvērta Administratīvais rajons Londonā ("Wandsworth").
muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā.
šebīja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Lībijā; viens no 22 šīs valsts reģioniem.
grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
Aizvēja Salas administratīvi teritoriāla vienība Klusajā okeānā (_Les lies sous le Vent_), Franču Polinēzijas rietumu daļā; Raromatai.
Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_).
Anīkšču rajons administratīvi teritoriāla vienība Lietuvā (_Anykščių rajonas_), Utenas apriņķī.
Alojas pilsēta ar lauku teritoriju administratīvi teritoriāla vienība Limbažu rajonā 1990.-2009. g., ievēra Alojas pilsētu un Alojas pagastu.
Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa.
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale.
Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta.
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības.
Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā.
Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas.
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā.
Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā.
Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā.
Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam.
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā.
Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam.
Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam.
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam.
Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā.
Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu.
Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam.
Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam.
Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam.
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam.
Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam.
Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam.
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam.
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā.
Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam.
Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam.
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam.
Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam.
Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas.
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam.
Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības.
Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā.
Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam.
Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam.
Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam.
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā.
Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime.
Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam.
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas.
Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu.
Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā.
Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta.
Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam.
Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā.
Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam.
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā.
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam.
Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta.
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
mazā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labia minor").
piekrates spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labidura riparia").
zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā.
filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe.
loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums.
konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita.
trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes.
ĀKK Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis (Lomes konvencijas dalībvalstis).
Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja.
Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
leitānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Leitāni" iedzīvotāji.
Liudaniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants.
Liudaniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants.
Liudaniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski.
livdānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" iedzīvotāji.
Liudāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" nosaukuma variants.
lopotieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" iedzīvotāji.
Lopotas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukuma variants.
Lopotys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski.
Lučkiņas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants.
Lučkines Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants.
Lučkinis Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukums latgaliski.
Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski.
hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība.
anšefs Agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks.
Vecgaurata Agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī.
Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā.
pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus.
Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei.
Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā.
Laguata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā.
Palciema ezers Aģes ezers Lēdurgas pagastā.
Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km.
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte.
Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe.
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas plato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
rhoicosphaenia Ahnantu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
Lielais ezers Aijažu ezers Lēdurgas pagastā.
Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā.
ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos.
daudzziedu (itāļu) airene aireņu suga ("Lolium multiflorum").
daudzgadīgā airene aireņu suga ("Lolium perenne").
linu airene aireņu suga ("Lolium remotum", arī "Lolium linicola" un "Lolium arvense").
reibuma airene aireņu suga ("Lolium temulentum").
ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas.
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu.
nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu.
Aišate Aiša - upe Latvijā.
Aise Aiša - upe Latvijā.
Aizšate Aiša - upe Latvijā.
Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe.
tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem.
Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls.
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m.
Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža.
Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša.
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe.
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka.
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers.
Lielais Vilku ezers aizaudzis, atradās Lubānas novada Indrānu pagastā, Vilku purvā; Vilku ezers.
lielzalvieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielzalva" jeb "Lielzalve", tagad - "Zalve" iedzīvotāji.
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
anužnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji.
apriķnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Apriķi" iedzīvotāji.
kurelnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Kurele" iedzīvotāji.
lanksēžnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Lanksēži" iedzīvotāji.
laženieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Laža" iedzīvotāji.
liepenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
līksteņnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Līksteņi" iedzīvotāji.
padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
raķenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Raķi" iedzīvotāji.
štakeldandznieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Štakeldanga" iedzīvotāji.
Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums.
lavīžnieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Lavīži" iedzīvotāji.
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m.
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari.
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā).
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs).
studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas.
Akavina Akaviņa - upe Latvijā.
Stulbiņš Aklais ezers Laucienes pagastā.
Aklais ezers Aklais Palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
Aklais ezers Aklezers Lapmežciema pagastā
Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka.
Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā.
Akmensupe Akmene - upe Latvijā.
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā.
graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
upes akmeņgliemezis akmeņgliemežu suga ("Lithoglyphus naticoides").
astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs.
bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes.
atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene.
jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu.
pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti.
dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama.
trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama.
trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
zilganais ilekss akmeņozolu suga ("Ilex meservae"), Latvijā introducēts.
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati.
gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs.
Akmeņrūču strauts Akmeņrūcis, upe Latvijā.
akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja.
Akmensupīte Akmeņupe - upe Latvijā.
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas.
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga.
bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas.
skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga.
zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga.
mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga.
mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas.
bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi.
trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas.
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga.
Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi.
aktīvists Aktīvs totalitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados.
Pāvilostas Lielais akmens Āķagala Lielais akmens.
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots.
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m.
Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā.
Laņģu alas alas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti.
Ālava Ālave - upe Latvijā.
Alave Ālave - upe Latvijā.
pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta.
Būkefals Aleksandra Lielā mīļākais zirgs, vispārim dūšīgs zirgs.
Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā.
Lodzas Aleksandrova Aleksandrova Ludzka, pilsēta Polijā.
Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.).
algols ALGOL.
Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam.
Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama.
kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa.
klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas.
Alkāsu grāvis Alkāšu grāvis, ūdenstece Latvijā.
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
elksnine Alksnene ("Lactarius rufus").
Alkšņu upīte Alkšņvalks Laucienas pagastā.
Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā.
Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe.
Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs.
Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā.
Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā.
Alūksnīte Alūksne - upe Latvijā.
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
Lajas Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" nosaukums vietējā izloksnē.
Lipna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
Līpna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants.
lēģernieki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" iedzīvotāji.
Lieģernīki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" nosaukums vietējā izloksnē.
adamovieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji.
Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums.
Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums.
aizupieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" iedzīvotāji.
Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums.
Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums.
Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums.
demšenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" iedzīvotāji.
kalvenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji.
kudinavieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudinava" iedzīvotāji.
liepenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji.
liepnieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji.
Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums.
rijenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
rijieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
rijnieki Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
palsenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji.
palsieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji.
saidenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji.
saidieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji.
Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants.
strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lipnas pagasts Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums.
Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
lāzberģieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lāzberģis" iedzīvotāji.
Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā.
Aloksnīte Alūksnīte - upe Latvijā.
Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats.
cietā alvejīte alvejīšu suga ("Aloina rigida"), Latvijā aizsargājama.
Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.).
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas.
rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas.
fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
rizīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Rhizidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas.
harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu.
monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas.
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga.
ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām.
lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga.
endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta.
celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas.
alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām.
peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās.
krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas.
ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos.
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās.
Amada Amata - upe Latvijā.
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji.
leimanieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji.
akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors.
amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs.
Mazā ģilde amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās līdz 1936.).
Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā.
likvidambars ambraskoks (“Liquidambar”).
Amerikas ambraskoks ambraskoku suga ("Liquidambar styracifula").
proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām.
amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas.
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu.
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
lielā ammija ammiju suga ("Ammi majus"), Latvijā konstatēta kā adventīva suga tikai vienu reizi.
Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem.
augstais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus altissimus"), Latvijā adventīva.
zobainais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus dentatus"), Latvijā adventīva.
Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva.
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama.
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
indessumaks Anakardiju dzimtas ģints ("Toxicodendron"), no kuras Latvijā kultivē kokveida liānas.
parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts.
etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos.
polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu.
Andrupīte Andrupe, Lielupes pieteka Gaujas baseinā.
Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski.
Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums.
Lītaunīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants.
Vecmuižas ozols Andumu upurozols Lībagu pagastā.
lipuškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji.
Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā.
angļi Anglija; Lielbritānija.
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa".
bītli angļu grupa no Liverpūles, sāka koncertēt 1960. gadā.
Rolling Stones angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola").
Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Lielvārdes pagasta teritorijā.
Bergsons Anrī Luī Bergsons (1859.–1941. g.), filozofs, Franču akadēmijas loceklis.
Greiema Zeme Antarktīdas pussalas ziemeļu daļa ("Graham Land"), līdz 1961. g. — visas pussalas nosaukums.
CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources").
Antaslovas ezers Antoslavas ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā.
elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas.
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav.
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas.
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m.
Lētīžas svīta apakškarbona stratigrāfiiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 16-20 m.
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi.
Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas.
kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu.
Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā.
Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā.
Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos.
Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums.
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti.
Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m.
Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā.
Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā.
Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā.
Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā.
Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m.
Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā.
Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā.
Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā.
Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas.
Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā.
Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m.
Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m.
Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos.
Apaļais ezers Apaļās Salas ezers Lazdonas pagastā.
globaria Apaļpūpēžu ģints "Langermannia" nosaukuma sinonīms.
milzu apaļpūpēdis apaļpūpēžu suga ("Langermannia gigantea"), augļķermeņa diametrs - 20-50 cm, masa var sasniegt vairākus kilogramus
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu.
limnicus Apaļvaboļu ģints, ko daži zinātnieki nodala dzimtā "Limnichidae".
parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_.
godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas.
Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā.
Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā.
akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.).
apdzirāji Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
apdzirenes Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
apdzires Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
apdzirzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
gailines Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
zavatzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
zavedzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
zavetzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Adamstauna apdzīvota vieta (_Adamstown_), Lielbritānijas aizjūras teritorijas Pitkērnas administratīvais centrs, 48 iedzīvotāji (2010. g.).
Belikeli apdzīvota vieta (_Ballykelly_) Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Limavadi apgabalā.
Lielplatones internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
Skangaļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Liepas pagastā.
Skaļupes apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Līgatnes pagastā.
Katvari Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novadā 9 km no Limbažiem.
Ozolmuiža apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
Istra Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novadā 48 km no Ludzas.
Ezersala apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Veczosna Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Laucienes pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā.
Everti apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Ogres novada Lēdmanes pagastā.
Bezļesje Apdzīvota vieta (divas viensētas, senāk - skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pracapole Apdzīvota vieta (divas viensētas) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Aizkraukle Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden.
Liepna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Eglaine Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs.
Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe.
Liepa Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Augšlīgatne Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate.
Cīrava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs.
Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
Rucava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe.
Vaiņode Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs.
Kazdanga Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs.
Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža.
Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs.
Ranka Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā.
Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs.
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
Līvbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs.
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve.
Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem.
Baltinava Apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
Liepupe Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs.
Pociems Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs.
Viļķene Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 15 km no Limbažiem, pagasta centrs.
Umurga Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe".
Ozolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novada Limbažu pagastā 2 km no Limbažu pilsētas.
Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs.
Rundāni Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni.
Tutini Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni.
Cirma Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, vairāk pazīstama ar nosaukumu Tutini, pagasta centrs.
Vecslabada Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novada Istras pagastā 50 km no Ludzas, pagasta administratīvais centrs.
Ļaudona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs.
Lazdona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs.
Biksēre Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs.
Jumprava Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs.
Lēdmane Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs.
Madliena Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs.
Lutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs.
Jaunlutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs.
Lēdurga Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs.
Mālpils Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs.
Peltes Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs.
Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
Laidze Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs.
Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža.
Lapmežciems Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs.
Ragaciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā 3 km no Lapmežciema.
Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā.
Petrova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Dzilnas apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Priekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Aužguļāni apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Ciganova Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Egļeva Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā.
Obuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā.
Lūsari apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Ramas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas.
Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža.
Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Aļļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Amši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Andriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Cinci Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Čipati Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Dūre Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Grēdas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Ķilpani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Kožas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Krampani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Kručki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Majani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Mālmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Oldermaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Paideri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Silamiķeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Skujenieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Staidi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Umari Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Viešķeles Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Viģubi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Zellenes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
Liedeskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
Siltais Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
Aurava Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Kordona Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Lešķi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Vārpiņas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Zāģernieki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Elstes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Grauži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Grimnauži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Gužilas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Ievāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Kāmieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Kolanģi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Pieti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Rodzupi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Stapāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Strēbeles Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Velēnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Zvejnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā, 7 km no Lubānas.
Virgulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
Glūda Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, pie Jelgavas-Liepājas dzelzceļa līnijas.
Braņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Bāči Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Cimāles Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jaungrīva Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Līvesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Tušķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Rude Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija.
Čaukciems apdzīvota vieta (mazciems) Lapmežciema pagastā.
Starodvorišķi apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā.
Volodina apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā.
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Launkalnes pagastā.
Mazdzērve apdzīvota vieta (mazciems) Lažas pagastā.
Bricēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Mizas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Rītarasas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Rozītes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Tīrumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Tropmači apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Tutiķi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Vālodzes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Mudurgas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā, kas agrāk bija Lēdurgas daļa.
Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā.
Stradi apdzīvota vieta (mazciems) Leimaņu pagastā.
Krivanda apdzīvota vieta (mazciems) Līdumnieku pagastā.
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā.
Ražotāji apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā.
Lēdmanes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā.
Senči apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā.
Svētiņi apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā.
Liepasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Liepas pagastā.
Stuķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepas pagastā.
Kumpāni apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
Ķurmrags apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
Lembuži apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
Mežciems apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
Kravažas apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
Vēķi apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
Sinepes Apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes novada Līgatnes pagastā.
Ķopas apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
Vildoga apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
Jaunušāni apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
Liepziedi apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
Ribaki apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
Rimši apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs.
Puikules stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Līcīši Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Upēni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Viekaži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Duntes skola apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
Porkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
Inte Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Jumpravmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Muižkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Pelodas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals".
Drieliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā.
Tenīši Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā.
Avotkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Salacgrīvas pagastā.
Miršas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Dūči Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Imšas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Lauči Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Vārzas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Viļķi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Puršēni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Staiceles pagastā.
Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā.
Dzegužkakts Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Iesalkājas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Oliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Piķi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Roperbeķi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Serkuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Slavenes Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Vainiži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Igate Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā.
Ķirbiži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Rūkas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Rūstuži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Šķirstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Vaigaži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Stūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu pagastā.
Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Litenes pagastā.
Kaijas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Druvas Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Lāčkāji Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Lietaunieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Lojāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Mālnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Mežancāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Muktupāveli Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Rušenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Rusiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Caunes Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Nadzežda Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Zaļā Pļava apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Meža Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Ceļa Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Bernāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Lipuški Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Ragaviki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Rengentova Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Sanaude Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Dabari Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Grugules Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Zepi Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Lielustes apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā.
Žagatas apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā.
Degļova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
Jučova Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Brigu pagastā.
Lielā Pīkova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Ņivņiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Opuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Reiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Garbari Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
Anapole Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Ārmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Astenci Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Gaveiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Brodaiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Stoponi Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Anckani Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Blākaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Bukas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Bulēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Celmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Dzeņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Dzeņumuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Gravasmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Grotūži Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Grūslēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Kaupiņēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Kurmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Lielstāpeles Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Lubeja Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Namdari Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Reiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ruļmurēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Šķētes Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Slieķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Sveiļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Sveļmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Telvieši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Tīrumskanuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Tošpavāri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Vērmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Virgabaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ziedaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Cēsītes Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā.
Krodzinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā.
Bekas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lēdmanes pagastā.
Liuzinīki Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Lašupe Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Lutriņu pagastā.
Aijaži Apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļu daļā, Aijažu ezera austrumu krastā.
Juglas apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
Knīderi apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
Krūklanti Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Liedulieši Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Prāmnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Rauziņa Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Ruņģi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Vārniņas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Lube Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža.
Miegūze Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
Sārcene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
Sukturi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
Vīgrieze Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
Oktes pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Čīkstiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Fridriķmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Garlene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Jaunokte Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Odre Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Okte Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Pilskalnciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Pļavmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Šķēde Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Strīķciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Vagargals Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Andumi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Birzmaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Bungciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Gailīšciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Mazstende Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Sukturi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Kalnradži Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
Lībe Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
Lubeskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
Popervāle Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
Sārkaste Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
Antiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā.
Blāzma Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā.
Burtnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā.
Mariņmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā.
Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā.
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu.
Pūņicas Apdzīvota vieta (saimniecība) Talsu novada Lubes pagastā.
Laivacums Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Budži Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Turku pagastā.
Strauti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kruti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Adamova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Aizgārša Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Bērzupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Briežudārzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Demšas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Doktas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Franciskopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Gornasti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Kalvene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Kudinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Mežarija Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Polsas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Prīduļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Purnava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Saides Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Sils Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Sprinduļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Stārdupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Surikava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Truļļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Gardeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Peski 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Peski 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Tuksnesis apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Ašinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Aukšpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Baraviki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Borski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Folvarcieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Priežu sils apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Patmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Auksteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Gančevski Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns.
Pīteri apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lauderu pagastā.
Dreimanova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Drudži apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Dundenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Gariesili apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Obulderi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Osa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Ozolnes apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Ozolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Papurne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Piļskolni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Pilsnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Polokori apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Pričauni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Aiztilte Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Akmeņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Avikši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Dukuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Grīva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Kīļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Orlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Ozolava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Ščeglova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Stīgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Zirgadobe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
Akaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā.
Čižiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā.
Jukši Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Līksnas pagastā.
Dunika Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novadā 40 km no Liepājas un 18 km no Rucavas.
Barani Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Krāces Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Lapati Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Latvasas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Olekši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Pirtsmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Salaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Salmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Zvārtavi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Skujenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Plukši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Viņķeles Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Putraimiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
Skrīveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
Zānāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
Būdiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Avotiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Dobeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Ģipteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jaunciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Landskorona Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona.
Dankeri apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Gļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Gundegas apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Kļotčišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Ķovaļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Krasnogļinka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Krasnorečka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Lenderņa apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Ročišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Vežanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Zvonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Čiučiši apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Cucuri apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Gumineica apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Iļjusi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Koņova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Litovskie apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Morozi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Staraja Meļņica apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Rjabije apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Rūdovi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Škirpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Skredeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Smoļskie apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Turovka apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Žlobnova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Cirtums apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Kapūne apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Lekste apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Lesnicova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Liepari apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Liepnīte apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Mastarīga apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Lielie Meroni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Mazie Meroni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Roznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Rūbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Saipetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Skubinova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Stangas apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Tutani apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Vidussala apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Vīksnenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Zirgusala apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Skujetnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Slavīti Apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
Sumkova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdulejas pagastā.
Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdulejas pagastā.
Zvaigznes apdzīvota vieta (skrajciems) Lēdurgas pagastā.
Kotāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā.
Kozukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā.
Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā.
Stapuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā.
Čeverova apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Čivžuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Gorki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Hmeļnecki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Kozusola apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Kujerci apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Kurjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Kušņeri apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Lineja apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Vācu kalni apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Liepu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Rečnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Ruduši apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Seimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Škiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Šnitniki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Vidri apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Vindradži apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Vjarumi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā.
Saulītes apdzīvota vieta (skrajciems) Liepas pagastā.
Ūdri apdzīvota vieta (skrajciems) Liezēres pagastā.
Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Ķirupe apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Klingerīši apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Kļocki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Kokiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Kudeiki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Mīšteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Munciški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Zastenki Ribaki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Ribaku Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Muncišku Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Nahodka apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Sterikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Stupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Tenisi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Vaikuļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Vērdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Zeltapurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Lampuži apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Ainažu pagastā.
Augštūja Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
Būdele Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Pāles pagastā.
Aniņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Ķītas Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Grūbas Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā.
Voldes apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Āboltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Blome Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Brīdaga Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Lapsiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 8 km no Līvāniem un 43 km no Preiļiem, Jersikas pagasta administratīvais centrs.
Dimanti apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Āriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Birzāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Bucenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Cirsenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Darankas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Gospori Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Grāveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Gumertgrāveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Iesalnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Iztekas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Kusini Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Lauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Sergunta Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Stūrišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Vuceni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Aizpore Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Aptaka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Cielauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Drēņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Dzalbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Eņģeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Eriņbirze Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Gaigalova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Gercāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Gulbinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Jaujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Jaunbirzāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Kazimirovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Kazuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Kivlenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Knutenīca Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Korsikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Kūkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Kūkusiliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Laivacumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Lielojuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Liepsaliņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Līpinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Novomisle Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Oškalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Pastalojāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Peiveliškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Pētermuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Podusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Prīdauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Rubeņkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Rusinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Samuldruva Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Skrebeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Skrūzmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Soltumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Stares Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Stepores Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Stikāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Sumanka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Švirksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Tomiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Upesmežs Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Vecāsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Vilmenieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Eleonorvile apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Aleksandrova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Alksnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Bikaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Borovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Brisla Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Brūveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Būmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Čirvolnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Gardrivieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Lācupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Lūzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Mālkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Medņevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Nīcgaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Pelēčāre Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Pelši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Piļupsola Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Pintāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Pundurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Rogonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Rudzētiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Šauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Soltupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Spriudi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Staņislavova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Steķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Vārpsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Vidi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Vilcāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Raunieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā, saukta arī Reutova, latgaliski - Raunīši.
Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Babinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Čipāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Fridrihsgofa Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Kārļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Kauparnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Kaži Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Kļavsola Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Krivoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Kroļovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Lauda Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Livzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Patašiene Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Promi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Pūtkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Putnovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Sačāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Slapkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Sondori Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Šultes Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Sutri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Tiltova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Ušacki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Beirupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Jaunā muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Darvas Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Dubnas viensētas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Tilta Geduši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Aizpurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Ārsmenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Cūkuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Daukstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Gaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Kalnapurvs Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Kāršenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Peisenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Siladieviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Silasproģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Silavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Smelcēja Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Spēlesķeiri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Stiklēri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Vanagsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Veiguri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Vuškārnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Žogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvbērzes pagastā.
Isnauda Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novadā 4 km no Ludzas.
Būbini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
Cabuli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
Dubrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
Ožorgi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
Plaudiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
Dinaburski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Jaunā Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Mazā Pīkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Berjozovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Bļaideļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Dilāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Fedorki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Garbari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Janova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Jerčova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Jorzova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Kliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Konogoļci Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Lauški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Ļukati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Matisenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Meržova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Ņičipurenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Pīzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Poddubje Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Popsuiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Prohori Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Senčati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Skrini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Zabolocki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Barisi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Eversmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Balalaiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Degteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Križuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā; Križuta.
Dukani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
Evertova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
Antiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
Ļamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
Ņivji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
Plotņickie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
Pūļu Gorbuni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Andži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Bati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Bobieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Būrušķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Činkuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Diervonīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Egļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Eipļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Fedorenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Gāgari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Greiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Ivdri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Jurizdika Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Kiseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Kolnagreči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Kubulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Lemki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Malzūbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Martiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Mastari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Mežavepri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Nagļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Pildagreči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Plindži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Potorova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Rauzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Ričiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Rikmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Romandova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Rudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Runtorta Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Speneri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Suhari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Turaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Vamži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Zači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Zurzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Frački apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Klagiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Sibiļinas Šķaune apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Garanu Šķaune apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Beļejova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Cegeļņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Degliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Fiļki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Ilza Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Jonički Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Kiseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Kupriši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Lazari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Lomi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Luņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Meļņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Miškiņova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Osinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Padari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Papsuiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Peličova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Piktjuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Poļačonki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Pricimova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Pugači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Puņišče Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Pupiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Rakova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Razuvaji Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Ribački Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Riuseņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Ševci Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Sibiļina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Šilki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Sokorņica Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Spugova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Troniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Volkarezi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Beļaji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Blonti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Dongi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Kirili apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Navinskie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Osiņņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Paideri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Paraļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Plepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Sološi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Dolgošeji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Jasenci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Jaski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Joski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Kļešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Lagušņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Petručonki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Babrova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Bārtuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Barkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Jēči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Kokari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Lielā Bandarova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Mazā Bandarova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Nesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Novoselki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Orlāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Petinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā.
Kausinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Parsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Boltāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Dekterova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Beļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Buzdi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Ezernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Gadžiuņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Jaudzemļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Jaunivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Klonešnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Kokori apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Lakšinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Plieši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Ranči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Lielie Žurili apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Andri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Bambāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Bogomoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Dauguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Divkši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Hmeļņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Kabilovči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Kalaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Kornova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Līdeksna Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Lūrupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Makleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Marlina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Mežamatveji Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Morteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Peroļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Raibakozi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Raipole Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Romuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Rundaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Seiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Sjaksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Skobuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Timuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Tratari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Varšava Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Vondi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Vurpuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Lielie Kukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Mazie Kukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Anatova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Baravuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Barsuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Bečeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Belomoiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Buliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Dergači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Ezernīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Fedorki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Inkini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Juzefinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Kroški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Kurnalina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Ļistaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Ļubāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Petrovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Pilda Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Rosica Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Rūdova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Silovi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Sleinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Šosti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Stoloni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Vecāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Veseri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Biksi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Dauguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Dolgije apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Garaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Kazaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Pinti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Piragova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Pirdova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Pricimova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Adamova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Petriki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Rudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Aļoksinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Boldači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Boldāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Borovaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Filantmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Gajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Germi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Isačenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Kukujeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Kurma Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Laizāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Locova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Mīzaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Nirini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Novini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Platači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Podoiņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Poļaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Porkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Putinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Raibakozi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Rindi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Rogaiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Sapožņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Sergušiha Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Skriči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Sloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Soboļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Sprikutova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Staromeļņica Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Strakivi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Tjapši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Uskačova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Veršanci Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Veženki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Zaciši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Zuji Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Zviergzdova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Ancova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Arkani Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Burduški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Čipoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Degini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Eniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Induļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Justinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Ķivļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Krikši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Lociši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Nīkani Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Paideri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Peļņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Pivkaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Rubuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Ruliki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Rutkuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Sauliki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Sondori Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Sroļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Starinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Strumpe Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Tribuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Vamži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Viruļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Vitkupova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Zapāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Železnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Buhari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Fedčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Latiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Nūraugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Obščina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Perekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Poļaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Avīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Ļahi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
Ksaverina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Mačuli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Žubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Bļižņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Bori Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Čuhnova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Devjatņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Dvorišče Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Dzeņagols Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Gorodoks Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Greideņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Grinkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Kabilovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Kannova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Kazici Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Kļeščova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Klumstova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Labunščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Lisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Loborži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Losiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Mežavepri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Mīzaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Nalogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Novini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Opši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Osova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pakaļne Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pentjuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pešļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Punculova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pušča Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Rocova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Rudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Ruļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Savina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Siunupļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Škorlupova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Strukaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Testečkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Vertulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Zirgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Aizeļkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā 2 km no Kārsavas.
Aizelkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" literarizēts nosaukuma variants.
Barkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Bieleņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Bļaši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Diuksts apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Kaupuži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Keiseļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Orinski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Pliešova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Sutri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Aizsili Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Nūmierņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Belomoje apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Bukatina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Derjagina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Jučova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Kalpinka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Kastričina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Lomoši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Podavaļina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Rabova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Radiškina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Rakovci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Rakšina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Banoņeja apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Bierzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Biņova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Bolūžova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Diunokļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Franapole apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Jaunzeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Jaunžogoti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Kitkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Kiuti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Kļovi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Obuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Orehova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Petriki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Pikstuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Pūdukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Ražanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Aizpūre Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Lūznavas pagastā.
Buļēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Gulbēre Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ļūļēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Mēdzūla Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Skanuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Apši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Biži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Brusova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Ceplīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Cīmota Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Ciskova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Danski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Dekšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Kozlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Kozubērži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Križini Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Leimaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Leški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Livza Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Midziņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Morcinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Pokuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Poznane Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Požogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Pūriski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Rūņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Skangaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Skinči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Skobuļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Suņova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Taudejāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Vilkusola Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Voskāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Voverova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Zabalotje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Ismeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā pie Čornajas pagasta robežas.
Gudeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Astiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Dupāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Grumuži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Harčenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Ivuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Kivleņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Ļadi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Maiziki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Markova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Mostovaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Pušbāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Pustoška Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Rabskova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Regži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Rubčinska Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Skradeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Soboļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Stilbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Turčāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Ūzuliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Višķeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Bankova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Lazdukalna pagastā.
Fabriki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Lazdukalna pagastā.
Bileiķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Vadakstes pagastā; līdz 1920. g. bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
Dāmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Kainaiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Silkakts Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Linejciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Ābeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Kursakciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Purgalciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Putniņciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Mārkciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā.
Ošciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā.
Vēžciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā.
Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas.
Agro Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Grīva Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Mazgrīva Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Rosība Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Laucese apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Laucesas pagastā.
Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Laucesas pagastā.
Ķieģeļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Liepas pagastā.
Kooperators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā.
Latgale apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā.
Ļūbaste apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā.
Alfa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Mežvīns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Dunte 96 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Vefa Skulte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Universitāte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Ārņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Diāna Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Kaija Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Koklītes Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Kursīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Nākotne Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Saule Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Ziemeļblāzma Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Lidlauka ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Dārzciems Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Mežaciems Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līvbērzes pagastā.
Saltupi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Ieleja Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Lejaslabiņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Plēsums Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Zalve Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva.
Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Veclaicene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti.
Korneti Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene.
Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs.
Benislava apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā; pagasta administratīvais centrs.
Egļuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs.
Paņemūne Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai.
Ķempji apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Otaņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g, Nīcas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 16 km no Liepājas.
Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs.
Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs.
Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi.
Gavieze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs.
Vērgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali.
Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Virga apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 12 km no Priekules.
Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs.
Bārta Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī) 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs.
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs.
Bunka Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Priekules novadā, 1950.–2009. g. Liepājas rajonā) 8 km no Priekules un 45 km no Liepājas, pagasta centrs.
Sikšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā 45 km no Liepājas, Dunikas pagasta administratīvais centrs.
Apriķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā 14 km no Aizputes.
Padure apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
Bernāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, 17 km no Liepājas.
Lielauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
Apgulde Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā.
Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
Jānuži Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Sinole Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Velēna apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Leimaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 27 km no Jēkabpils.
Mežgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs.
Sesava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve.
Mazplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe.
Vārpa Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Īvande Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs.
Turlava Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi.
Laidi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs.
Vanga apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Sermīte Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Valtaiķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Lēnas apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, minēta (ar nosaukumu "Lene") kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g.
Stūrīši apdzīvota vieta (vidējciems) Laidzes pagastā.
Cibla Apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs.
Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs.
Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Lēdurgas pagastā.
Kaibala apdzīvota vieta (vidējciems) Lielvārdes pagastā.
Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Liepas pagastā.
Tūja apdzīvota vieta (vidējciems) Liepupes pagastā.
Tūjasmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Liepupes pagastā.
Ratnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Līgatnes pagastā.
Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā.
Vidriži Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 19 km no Limbažiem.
Pāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs.
Skulte Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte.
Mandegas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs.
Buiva apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
Priedes Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Tiegaži Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Dunte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagasta dienvidu daļā.
Jelgavkrasti apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
Mustkalni apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
Prinkas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
Kaijciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Lāde Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Lādezers Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Ārciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
Skultes muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Lejasozoli Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Stiene Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Gravas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs.
Bīriņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 30 km no Limbažiem un 16 km no Saulkrastiem.
Āstere Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā.
Nabe apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu pagastā.
Jersika Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Līvāniem.
Rožupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe.
Rudzāti Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs.
Turki Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 34 km no Preiļiem un 15 km no Līvāniem, pagasta centrs.
Sutri Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Jaunsilavas Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems.
Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne.
Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje.
Pušmucova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova.
Goliševa apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1963.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, pagasta centrs; saukta arī Aizgārša, Gološova, Golyševa, Golyšova.
Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova.
Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs.
Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ņukši Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 11 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Nirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 20 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Muržinovas muižas "Murinowo" teritorijā, pagasta centrs.
Brigi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 26 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs.
Felicianova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Ozupine apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Istalsna Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā 12 km no Ludzas.
Pudinava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Kušneri Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Pilda Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pildas pagastā 17 km no Ludzas, pagasta centrs.
Kivdolova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pureņu pagastā, tā administratīvais centrs.
Auzeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Ploski apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Lucmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Ļustiki apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Blonti apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 10 km no Ludzas, pagasta centrs.
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 46 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Liezēre Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris".
Jaunlazdona Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Lazdonas pagastā.
Ozoli Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova.
Vertukšne Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Zosna Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Namiķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Lutriņu pagastā.
Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
Silva Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Anuži Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, Lubes pagasta administratīvais centrs.
Paugurciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
Roceži Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
Zvirgzdi Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
Pļavas Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Mundigciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne.
Aklaisciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Mācītājmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Lestene Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Bigauņciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā.
Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs.
Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Mizaiņi Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Saldus novada Lutriņu pagastā.
Avotmuiža Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
Zemenes Apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma.
Kalāči apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Liepas pagastā.
Robežkalns Apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Bangotnes Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Aišēni Apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Auri Apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Ozoliņi apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Staiceles pagastā.
Lieplejas Apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Umrgas pagastā.
Batari Apdzīvota vieta (viensēta) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Ančiņi Apdzīvota vieta (viensēta) Ogres novada Lauberes pagastā.
Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Ciemītes Apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienas pagastā.
Mežites Apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienes pagastā, netālu no Lībagu pagasta robežas.
Izsuši Apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Lībagu pagastā.
Lūrmaņi Apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Lubes pagastā.
Oltūži apdzīvota vieta (viensētu grupa) Limbažu novada Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā.
Līva Apdzīvota vieta 16. gs., tagadājās Liepājas pilsētas teritorijā starp Liepājas ezeru un jūru.
Adeb el Arāša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Adeb Larache_), Isavān Irarrarena tuksnesī.
Edžele Apdzīvota vieta Alžīrijā ("Edjele"), naftas ieguves rajona centrs Sahāras ziemeļaustrumos, netālu no Lībijas robežas.
Arinsala apdzīvota vieta Andorā (_Arinsal_), Lamasanas pagastā.
Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Luiziānas štata ziemeļu daļā.
Linkolna apdzīvota vieta ASV (_Lincoln_), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Linkolna apdzīvota vieta ASV (_Lincoln_), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mensfīlda apdzīvota vieta ASV (_Mansfield_), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Destrehena Apdzīvota vieta ASV ("Destrehan"), Luiziānas štatā, 11500 iedzīvotāju (2010. g.).
Fortlenardvuda Apdzīvota vieta ASV ("Fort Leonard Wood"), Misūri štatā, 15100 iedzīvotāju (2010. g.).
Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hārvi Apdzīvota vieta ASV ("Harvey"), Luiziānas štatā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.).
Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Džefersona Apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Luiziānas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
Lakrosa Apdzīvota vieta ASV ("La Crosse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lafīeta Apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju.
Lafīeta Apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju.
Lagreindža Apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lagreindža Apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lagreindža Apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lahaina Apdzīvota vieta ASV ("Lahaina"), Havaju štatā, Maui salā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leiklenda Apdzīvota vieta ASV ("Lakeland"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leiksaida Apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.).
Leiksaida Apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Virdžīnijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Largo Apdzīvota vieta ASV ("Largo"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.).
Lorela Apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lorela Apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Virdžīnijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2010. g.).
Lorensbērga Apdzīvota vieta ASV ("Lawrenceburg"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lebanona Apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lebanona Apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Līsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Leesburg"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Luisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Lewisburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Luistona Apdzīvota vieta ASV ("Lewiston"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leksingtonpārka Apdzīvota vieta ASV ("Lexington Park"), Mērilendas štatā, 11600 iedzīvotāju (2010. g.).
Laima Apdzīvota vieta ASV ("Lima"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Linčbērga Apdzīvota vieta ASV ("Lynchburg"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Linkolntona Apdzīvota vieta ASV ("Lincolnton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Laivoka Apdzīvota vieta ASV ("Live Oak"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Logana Apdzīvota vieta ASV ("Logan"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Logana Apdzīvota vieta ASV ("Logan"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Landona Apdzīvota vieta ASV ("London"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Longbīča Apdzīvota vieta ASV ("Long Beach"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Louela Apdzīvota vieta ASV ("Lowell"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lūlinga Apdzīvota vieta ASV ("Luling"), Luiziānas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
Meteiri Apdzīvota vieta ASV ("Metairie"), Luiziānas štatā, 138500 iedzīvotāju (2010. g.).
Ņūlandona Apdzīvota vieta ASV ("New London"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Okdeila Apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentluisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Louis"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šenando Apdzīvota vieta ASV ("Shenandoah"), Luiziānas štatā, 18400 iedzīvotāju (2010. g.).
Springhila Apdzīvota vieta ASV ("Spring Hill"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Teritauna Apdzīvota vieta ASV ("Terrytown"), Luiziānas štatā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.).
Alpururulama apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpurrurulam_), Ziemeļu Teritorijas austrumos; Leikneša.
Aramaka apdzīvota vieta Austrālijā (_Aramac_), Kvīnslendas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumos.
Hauthalena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē
Beringena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē.
Lanakena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos.
Māsmehelena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos.
Nērpelta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces ziemeļu daļā.
Vēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē; Veismesa.
Amē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
Esnē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
Evaja apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
Flēmale apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
Iī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
Sanktfita apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
Eipene apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļaustrumu daļā.
Velkenrāta apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļaustrumu daļā.
Varemma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļrietumu daļā.
Ansa apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļu daļā.
Erstāla apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļu daļā.
Abēļanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Bertrī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Floranvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Larošanardēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Libēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Libramonševiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Obanža apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Otona apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Sentibēra apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Ufalīza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Vjēsalma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces austrumu daļā.
Abēlanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces dienvidu daļā.
Velēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumos.
Bravo apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces ziemeļos.
Rudkēbinga apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Langelandes salas rietumu piekrastē.
Biruma apdzīvota vieta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, Lesē salā.
Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
Alaminosa apdzīvota vieta Filipīnās (_Alaminos_), Lusonas salas rietumos, Pangasinanas provincē.
Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā.
Avranša apdzīvota vieta Francijā (_Avranches_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā.
Dīva apdzīvota vieta Francijā (_Deauville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē.
Ē apdzīvota vieta Francijā (_Eu_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, netālu no Lamanša piekrastes.
Fēra apdzīvota vieta Francijā (_Feurs_), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā.
Agondanža apdzīvota vieta Francijā (_Hagondange_), Lotringas reģiona Mozeles departamentā.
Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā.
Luvjē apdzīvota vieta Francijā (_Louviers_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā.
Mortaņoperša apdzīvota vieta Francijā (_Mortagne-au-Perche_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā.
Perogireka apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļu daļā, Lamanša piekrastē.
Senpoldeleona apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Lamanša piekrastē.
Berka apdzīvota vieta Francijā, Lamanša krastā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā.
Lēgla apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona austrumos.
Senžermēndevo apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos.
Žobūra apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos.
Kondē pie Nuaro apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģionā.
Tula apdzīvota vieta Francijā, Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamenta rietumu daļā.
Karināna apdzīvota vieta Francijā, Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Sentamarēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamenta rietumu daļā.
Altkirha apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Andolsaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Benvira apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Bolivlera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Cilisaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Danmarī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Ensisaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Fereta apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Fesenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Gebvilera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Ilcaha apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Irsenga apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Kaizersberga apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Kēmsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Lancera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Laputruā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Mazvo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Menstera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Nefbrizaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Riksaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Rufaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Sernē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Sirenca apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Sucorēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Tana apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Valdigofena apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Vincenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Vitenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
Labroka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā.
Markolsaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā.
Molsheima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā.
Nīderbronlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā.
Obernē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā.
Saverna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā.
Selestā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā.
Longijona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā.
Longvī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā.
Pjēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā.
Tukeņjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā.
Vilripta apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā.
Žarnī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā.
Etēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā.
Klermonanargona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā.
Monmedī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā.
Djē pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā.
Stenē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā.
Ajanža apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā.
Amnēvila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā.
Biča apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā.
Etanžgrāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā.
Fameka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā.
Floranža apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā.
Fremēna-Merlbaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā.
Kreicvalde apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā.
Montiņīlemeca apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā.
Sentavolda apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā.
Sjerklebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā.
Vuapī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā.
Adola apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Arša apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Bēnlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Bresa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Darnē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Eluā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Ksertiņī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Lamarša apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Letijo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Levaldažola apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Martiņīlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Montiro pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Granža pie Voloņas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Solksīra pie Mozlotas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Plombjērlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Puksē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Remiremona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Ripa pie Mozeles apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Sennabora apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Vaņē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Žēradmēra apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Blēnvillsīrlo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā.
Linevila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā.
Mirkūra apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā.
Muajenmutjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā.
Nefšato apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā.
Pontamusona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā.
Sarbūra apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā.
Vitela apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā.
Burbonlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā.
Fela-Bilo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā.
Klefmona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā.
Otamansa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā.
Šampsevrēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā.
Ternatāla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā.
Atiņī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Fimē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Kariņāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Lešena apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Muzona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Boņī pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Nuviona pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Nuzonvila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Retela apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Revēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Rokruā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Šatoporsjēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Siņī-Labē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Viro-Valerāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Vriņobuā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Vuzjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Žilvē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Žinivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Dormāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā.
Fima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā.
Muizona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā.
Murmelonlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā.
Ponfaveržē-Moronvijē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā.
Sentmeneūla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā.
Suipa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā.
Varmerivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā.
Vitrīlereimsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā.
Fēkāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) departamentā, Lamanša krastā.
Senvāstlauga apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) departamentā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumos, Sēnas līča piekrastē.
Kutanasa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona rietumu daļā.
Karantāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas dienvidaustrumu daļā.
Valoņa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumu daļā.
Brikebeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļrietumu daļā.
Onflēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas grīvlīča dienvidu krastā.
Lika apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē.
Uistrama apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē.
Granvila apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Senmalo līča piekrastē.
Vira apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes augšteces krastos.
Senlo apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes labajā krastā.
Baijē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā.
Baljē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā.
Falēza apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā.
Flēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā.
Kutansa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā.
Lafertēmasē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā.
Mezidonkanona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā.
Toriņī pie Viras apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā.
Sē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā.
Sentilērdiarkuē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā.
Vildjēlepuāla apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā.
Truvila apdzīvota vieta Francijā, Sēnas līča piekrastē, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā.
Vimutjē apdzīvota vieta Francijā. Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā.
Jūgarna Apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts.
Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē.
Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē.
Ajamarina apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Marína_), Egejas jūras Dienvidsporādu salu grupas Leras salā.
Algeti Apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mharē.
Aghtakla apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares ziemeļaustrumu daļā.
Aurova apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā.
Akmeņrūči Apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā.
Koluvere apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos.
Kullamā apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos.
Risti apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos.
Kirbla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā.
Tūdi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā.
Vatla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā.
Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa rietumos.
Neva apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļos.
Dirhami apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā.
Ūemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, blakus Hāpsalu, uz austrumiem no tās.
Pirksi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Noarotsi pussalā.
Hullo apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Vormsi salā.
Linnamē apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī.
Martna apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī.
Palivere apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī.
Taebla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī.
Mehikorma apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidaustrumos, Lemmijerva piekrastē.
Amini apdzīvota vieta Indijā (_Amini_), Lakšdvīpas teritorijā, Amīndīvu salu dienvidu daļā.
Kloherheda apdzīvota vieta Īrijā, Lautas grāfistē, Īrijas jūra piekrastē.
Danliera apdzīvota vieta Īrijā, Lautas grāfistē.
Adēra apdzīvota vieta Īrijā, Limerikas grāfistē; Odara.
Krūma apdzīvota vieta Īrijā, Limerikas grāfistē.
Retkīla apdzīvota vieta Īrijā, Limerikas grāfistē.
Kāslkonela apdzīvota vieta Īrijā, Limerikas grāfistes ziemeļaustrumos.
Āskītona apdzīvota vieta Īrijā, Limerkas grāfistē.
Ebilīksa apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistē.
Mauntrata apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistē.
Stredbeli apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistē.
Retdauni apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistes dienvidu daļā.
Belinamora apdzīvota vieta Īrijā, Lītrimas grāfistē.
Menorhemiltona apdzīvota vieta Īrijā, Lītrimas grāfistē.
Mohila apdzīvota vieta Īrijā, Lītrimas grāfistē.
Belimahona apdzīvota vieta Īrijā, Longfordas grāfistē.
Mēhastrima apdzīvota vieta Īrijā, Longfordas grāfistē.
Leinsboro apdzīvota vieta Īrijā, Longfordas grāfistes rietumos.
Leigara apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Lahsau augšteces labajā krastā.
Eigilstadira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labajā krastā.
Tourshebna apdzīvota vieta Islandes ziemeļaustrumos, Launganesa pussalas dienvidrietumos.
Alcāno Lombardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē.
Avgora apdzīvota vieta Kiprā (_Avgórou_), Lielbritānijas suverēnā bāzu apgabala rietumos.
Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē.
Aga Apdzīvota vieta Kotantēnas pussalā (fr. "La Hague"), netālu no Šerbūras Francijas ziemeļrietumos, šeit atrodas radioaktīvo atkritumu apstrādes iekārtas, kas darbojas kopš 1967.
Kacēni apdzīvota vieta Krievijā _Kačanovo_, 12 km no Latvijas robežas, kas 1922.-1944. g. bija Latvijas teritorija Abrenes apriņķī.
Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē.
Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam.
Gauri Apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry.
Kačanova Apdzīvota vieta Krievijā (Kačanovo) 12 km no Latvijas robežas, 1925.-1944. g. saucās Kacēni.
Linava Apdzīvota vieta Krievijā (Linovo) 7 km no Latvijas robežas.
Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga.
Utuncjao Apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons.
Aijana apdzīvota vieta Ķīnā, Liaoninas provinces austrumos.
Arvīdsjaura apdzīvota vieta Lapzemē (_Arvidsjaur_), Zviedrijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
Abrīna apdzīvota vieta Libānā (_Aabrine_, عبرين), Ziemeļlibānas muhāfazas dienvidrietumu daļā.
Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
Ajāta apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazā.
Aina apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazas ziemeļu daļā.
Aadīsa apdzīvota vieta Libānā, Nabatijas muhāfazā, pie Izraēlas robežas.
Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
Abū Nudžeima apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Nujaym_, _Abu Nujaym_, أبو نجيم), Sidras šebījā.
Abū Kurīna apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Qurīn_), Sidras šeibijā.
Abjada apdzīvota vieta Lībijā (_Al Abyaḑ_), Vādī el Hajāta šebijas austrumos.
Asābija apdzīvota vieta Lībijā (_Al Așābi‘ah_), Garjānas šebījā.
Ākāra apdzīvota vieta Lībijā (_Āqār_), Vādī eš Šātī šebījas dienvidaustrumu daļā.
Asbīja apdzīvota vieta Lībijā (_Asbī'ah_), Tripoles šebījā.
Audžila apdzīvota vieta Lībijā (_Awjilah_; أوجلة), Adždābijas šebījā.
Khola apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas austrumu daļā; Kola.
Meleiga apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Slītas šauruma dienvidrietumu krastā.
Artanruva apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Air An Rubha_), Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas rietumos; Ērda.
Biltvelsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Builth Wells_), Velsā, Vajas upes labajā krastā.
Bērdžishila apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Burgess Hill_), Anglijas dienvidu daļā, Rietumsaksesas grāfistē.
Kārdigana apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Cardigan_; _Aberteifi_), Velsā, Taivi upes krastos, tās lejtecē.
Karmārtena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Carmarthen_), Velsā, Taui upes labajā krastā.
Čārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Chard_), Anglijas dienvidrietumu daļā.
Krīfa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Crieff_), Skotijā, Ērnas kreisajā krastā.
Dangivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Dungiven_), Ziemeļīrijā, Limavadi apgabala dienvidu daļā.
Fišgārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fishguard_, _Abergwaun_), Velsā, Kārdiganas līča dienvidu piekrastē.
Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā.
Fortviljama apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort William_), Skotijā, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu galā.
Kelso apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Kelso_), Skotijā, Tvīdas krastos.
Lonsestona apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Launceston_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā.
Lendaveri apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Llandovery_), Velsā, Taivi upes labajā krastā.
Leneli apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Llanelli_), Velsas dienvidu daļā.
Milfordheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Milford Haven_), Velsas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma grīvlīča ziemeļu krastā.
Ņūkī apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newquay_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras krastā.
Ņūtauna apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newtown_), Velsā, Sevērnas krastos; Dreneuiza.
Redruta apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Redruth_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumos.
Sankara apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Sanquhar_), Skotijā, Nitas kreisajā krastā.
Alapūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Ullapool_), Skotijas ziemeļrietumos, Minča šauruma piekrastē.
Velsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Wells_), Anglijā, Somersetas grāfistē, 10500 iedzīvotāju (2011. g.).
Velšpūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Welshpool_), Velsas ziemeļaustrumu daļā, rietumos no Sevērnas upes.
Glastonberija Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Glastonbury"), Anglijas dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007.) g.
Solforda Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā.
Solihala Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā.
Taroka Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.).
Tinmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Laima līča rietumu piekrastē.
Keterikgerisona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, dienvidrietumos no Dārlingtonas.
Frūma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eivonas labā krasta pietekas Frūmas krastos.
Heridža apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eseksas grāfistes ziemeļaustrumos.
Sidmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidos, Laima līča krastā.
Helstona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidrietumu daļā.
Bjūda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras piekrastē.
Bodmina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā.
Sentostela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā.
Veitbridža apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā.
Ilfrakoma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļos, Bristoles līča piekrastē.
Etlboro apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē.
Īstdīrema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē.
Nortvolšema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistes ziemeļrietumu daļā.
Feikenema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistes ziemeļu daļā.
Bistera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Oksfordšīras grāfistes ziemeļu daļā.
Pikeringa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, rietumos no Skārboro.
Berisentedmundsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistē, Lārkas upes krastos.
Ņūmārkita apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes rietumos.
Beklsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes ziemeļaustrumu daļā.
Strīta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Sommersetas grāfistē.
Tērska apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, starp Midlsbro un Jorku.
Viternsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē.
Sentaivsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas ziemeļrietumu piekrastē.
Bridporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumu daļā.
Raida apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidu daļā, Vaita salas rietumos.
Kausa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidu daļā, Vaitas salas ziemeļos.
Osvestri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas rietumos, netālu no Velsas robežas.
Hornsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas rietumu krastā, ziemeļaustrumos no Hallas.
Embla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē.
Enika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos.
Morpeta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos.
Vulera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos.
Olstona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļos.
Miloma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras ziemeļaustrumu piekrastē.
Vindermīra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos.
Kezika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā.
Brava apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļu daļā.
Meinheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, Bristoles līča krastā.
Portelena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidaustrumu piekrastē.
Boumora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča austrumu piekrastē.
Portšārlota apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča rietumu piekrastē.
Štjornavagage apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļaustrumu daļā.
Niša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos; Nesa.
Pelevaniha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Pjennafīglas salā.
Lohpagastela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Uivištadžešas salas dienvidu daļā.
Pāgkhasčhela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Varrajas salas dienvidos.
Hadingtona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Edinburgas.
Kamnoka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Ēras pilsētas.
Ņūtonmora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Kaledonijas kanāla.
Kinlohlīvena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Linhes līča.
Baletera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dī upes kreisajā krastā.
Benkori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dī upes kreisajā krastā.
Kūpara apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, dienvidos no Dandī.
Teina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta dienvidu krastā.
Golspi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta ziemeļu piekrastē.
Brodika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumos.
Lamleša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumu piekrastē.
Lohranca apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas ziemeļu piekrastē.
Rotseja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida līča rietumu piekrastē.
Danūna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida piekrastē.
Obana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtoflorna austrumu krastā.
Toubermori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējās Hebridu salās, Mallas salas ziemeļu daļā.
Brodforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu daļā, Inera šauruma krastā.
Portrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu malā.
Juiga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas ziemeļu daļā.
Inverēri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbermana šauruma ziemeļaustrumu atzara ziemeļu krastā.
Lohgilheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbernena šauruma ziemeļu atzara piekrastē.
Karadeila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas austrumu piekrastē.
Kempbeltauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidaustrumu daļā.
Sautenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidu galā.
Mehraiheniša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas rietumu piekrastē.
Nērna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastē.
Losimuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastes austrumos.
Dingvola apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļrietumu piekrastē.
Invergordona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē.
Olnesa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē.
Forisa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Marifērta dienvidu piekrastes.
Delbīti apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Solvejfērta ziemeļrietumu piekrastes.
Meiboule apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Ziemeļu šauruma ziemeļaustrumu piekrastes.
Tarifa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Benfas - Aberdīnas ceļa.
Hantli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa.
Kīta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa.
Elona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Pīterhedas - Aberdīnas ceļa.
Vesthila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, rietumos no Aberdīnas pilsētas.
Kērkūbri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Solvejfērta ieejas ziemeļu ielīča galā.
Enana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Solvejfērta ziemeļu piekrastē.
Grentauna pie Spejas apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes kreisajā krastā, pie Evimoras - Kītas ceļa.
Evimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes rietumu krastā.
Selkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, starp Gelašīlsu un Hoiku.
Pitlokri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tejas upes austrumu krastā.
Eberfeldri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tejas upes krastā.
Pīblsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas krastos.
Brīkina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz austrumiem no Montrozas.
Milporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz nelielas salas Fērtofklaida līča austrumu daļā.
Baki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta.
Benfa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta.
Danbāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, dienvidaustrumos no Fērtoforta.
Portletena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas.
Stonheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas.
Danbleina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Glāzgovas.
Blērgauri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļrietumos no Dandī.
Gērvana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļu šauruma krastā.
Kirimuira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas austrumu daļā, ziemeļrietumos no Forfaras pilsētas .
Kāsldaglasa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidos, austrumos no Dī upes.
Strenrāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, netālu no Ziemeļu šauruma..
Portpetrika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, Ziemeļu šauruma piekrastē.
Ņūtonstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumu daļā.
Lengholma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā.
Mofata apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā.
Kailoflohalša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, pie Inera un Slītas šauruma savienojuma.
Šiaposta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas ziemeļrietumu piekrastē.
Holkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, Tērso upes krastos.
Gērloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļrietumu daļā, Litlminča jūras šauruma krastā.
Breja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Šetlendas salās, Meinlendas salas ziemeļrietumu daļā.
Bala apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Dī upes augšteces krastā.
Holiheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Holiailendas salas ziemeļaustrumu daļā.
Eberistvita apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča krastā.
Tavina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča krastā.
Portmedoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča ziemeļaustrumu piekrastē.
Puleli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Leina pussalas dienvidu daļā, Kārdiganas līča piekrastē.
Lendrindodvelsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas austrumu daļā.
Brekona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidaustrumu daļā.
Heverfordvesta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumos.
Pembruka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumu daļā.
Blekvuda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā.
Bridženda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā.
Eberdēra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā.
Ebūlveila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā.
Emanforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā.
Roslenerhigoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļaustrumu daļā, dienvidoas no Reksemas pilsētas.
Molda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļaustrumu daļā.
Šotona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Anglijas pierobežā.
Kolvinbeja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekrastē.
Rila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekrastē.
Konvi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekratē.
Karnārvona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos, Englsi salu atdalošā jūras šauruma dienvidrietumu piekrastē.
Dolgeli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumu daļā, netālu no Kārdiganas līča.
Bengora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļu piekrastē, pie Īrijas jūras līča un šauruma, kas to savieno ar Karnārvonas līci.
Belimani apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
Maherafelta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
Donahadī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē.
Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes.
Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē.
Belivoltera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
Portavogī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
Tendradži apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala austrumu daļā.
Kedi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala dienvidu daļā.
Ričhila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala ziemeļu daļā.
Ahohila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā.
Brokšeina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā.
Kalibeki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā.
Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Benbridžas apgabalā.
Kolailenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Dangenonas apgabala ziemeļaustrumu daļā.
Ārdglāsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē.
Ņūkāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidos.
Kāslvelana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos.
Kililī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļaustrumos, Strangfordas līča rietumu krastā.
Belinahinča apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļrietumos.
Eglintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabala ziemeļu daļā.
Klodi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabalā.
Kramlina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala dienvidu daļā.
Rendalstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala ziemeļu daļā.
Lisnaskī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala dienvidu daļā.
Bolinamalārda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā.
Ervinstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā.
Lisbelo apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā.
Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā.
Kārnloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lārnas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
Moira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lisbērnas apgabala rietumos.
Mahera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabala ziemeļu daļā.
Kāsldosona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabalā.
Enalonga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala austrumu daļā.
Kilkīla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidaustrumu daļā.
Rostrevora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā.
Vorenpointa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā.
Beliklēra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūtaunebi apgabala ziemeļu daļā.
Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā.
Fintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā.
Kāslderga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā.
Ņūtaunstjūarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā.
Sjonmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā.
Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā.
Portraša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē.
Portstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē.
Kāslroka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļrietumos, Foilas līča piekrastē.
Manimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kukstaunas apgabala ziemeļos.
Bušmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļrietumos.
Belikāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļu daļā.
Tērso apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, Pentlendfērta dienvidu piekrastē.
Dērnesa apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļu piekrastē, Skotijā.
Anakena apdzīvota vieta Lieldienu salas ziemeļaustrumu daļā (_Anakena_).
Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā.
Adutišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Adutiškis_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā.
Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Agloni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā.
Aglonēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonēnai_), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
Alanta apdzīvota vieta Lietuvā (_Alanta_), Utenas apriņķa Molētu rajona ziemeļrietumu daļā.
Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei.
Aleksandrava apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravas_), Telšu apriņķa Pluņģes rajona rietumos.
Aleksandravēle apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravėlė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajona austrumos.
Aleksandrija apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandrija_), Klaipēdas apriņķa Skodas rajona ziemeļos.
Aļone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Alionys I_), Viļņas apriņķa Širvintu rajona austrumu daļā.
Alķišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alkiškiai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā.
Alksnēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksnėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Alksņupji apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksniupiai_), Šauļu apriņķa Radvilišķu rajona ziemeļaustrumu daļā.
Alove apdzīvota vieta Lietuvā (_Alovė_), Alītas apriņķī.
Alsēdži apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsēdžiai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Alsi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsiai_), Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Amaļi apdzīvota vieta Lietuvā (_Amaliai_), Šauļu apriņķa Šauļu rajonā.
Andronišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Andrioniškis_), Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
Anglininki apdzīvota vieta Lietuvā (_Anglininkai_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Ankštaķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ankštakiai_), Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Antaļģe apdzīvota vieta Lietuvā (_Antalgé_), Utenas apriņķa Utenas rajonā.
Antanaše apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanašė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Antanava apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanavas_), Marijampoles apriņķī.
Antazave apdzīvota vieta Lietuvā (_Antazavė_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Apašča apdzīvota vieta Lietuvā (_Apaščia_), Panevēžas apriņķa Roķišķu rajona rietumu daļā.
Apole apdzīvota vieta Lietuvā (_Apuolė_), Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Aristava apdzīvota vieta Lietuvā (_Aristava_), Kauņas apriņķa Ķēdaiņu rajonā.
Ašvēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Ašvēnai_), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona austrumos.
Audrone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Audronys I_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Augustinava apdzīvota vieta Lietuvā (_Augustinava_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Auksuči apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksučiai_), Šauļu apriņķa Šauļu rajona ziemeļu daļā.
Auksūda apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksūdys_), Telšu apriņķa Mažeiku rajona ziemeļaustrumu daļā.
Aukštadvare apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštadvaris_), Viļņas apriņķa Traķu rajona rietumu daļā.
Aukštakalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštakalniai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Aukštelki apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštelkai_), Šauļu apriņķa Radivilišķu rajonā.
Aukšteļķe apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštelké_), Šauļu apriņķa Šauļu rajonā.
Aukštikalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštikalniai_), Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
Auleļi apdzīvota vieta Lietuvā (_Auleliai_), Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
Aušrēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Aušrėnai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Aviļi II apdzīvota vieta Lietuvā (_Aviliai II_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Avižieņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Avižieniai_), Viļņas apriņķa Viļņas rajonā.
Sari Apdzīvota vieta Lietuvā ("Sariai"), Viļņas apriņķa, Švenčoņu rajonā.
Matuizas apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa austrumu daļā.
Dubiči apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Leipaliņģe apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
Marcinkone apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
Neravi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
Viečūni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
Šeštoki apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumos.
Kapčamiests apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā.
Šventežere apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā.
Teizi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā.
Butrimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa ziemeļos.
Pune apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa ziemeļos.
Krosna apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Luksnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Merķine apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Miklusēni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Miroslava apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Valkininku stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Senoji Varēna apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Nemunaite apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Perloja apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Seiriji apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Vencūni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Videņi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Žilini apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Staklišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Balbierišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidu daļā.
Šilatova apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidu daļā.
Akademija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa Kauņas rajonā.
Akademija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa Ķēdaiņu rajonā.
Nemakšči apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumos.
Kalnuji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumu daļā.
Paliepji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumu daļā.
Vidukle apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumu daļā.
Šiluva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa ziemeļrietumu daļā.
Gudžūni apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa ziemeļu daļā.
Babti apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Betīgala apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Bukoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Čeķišķe apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Ģirkalne apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Gudiena apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Išlauža apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Josvaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Karmēlava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Kaulaķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Kraķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Kulautuva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Kulva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Labūnava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Lančūnava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Pravienišķes II apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Neveroņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Paģiri apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Pakone apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Pelēdnaģi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Piļona apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Raudondvare apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Ringaudi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Rukla apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Rumišišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Šēta apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Šili apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Skraudži apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Šlienava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Šveicarija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Upninki apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Užusaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Vainotišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Vandžogala apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Veiveri apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Vilaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Žasļi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Žeimji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Juknaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
Katīči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
Žemaiču Naumieste apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
Pašīši apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
Usēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
Endriejava apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
Jaki apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
Kretingale apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
Pliķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
Vēžaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
Darbēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Grūšlauķe apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Jokūbava apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Kartena apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Kūlupēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Raguvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Rūdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Vīdmanti apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Barstīči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Daukši apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Īlaķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Leņķimi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Mosēde apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Notēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Šates apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Bikavēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Dovili apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Dreverna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Judrēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Maciki apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Pagrīņi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Saugas apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Švēkšna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Traksēdži apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Vainuta apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Veiviržēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Viļķiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Sangrūda apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidos.
Juņģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā.
Ļudvinava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā.
Želsva apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā.
Vištīte apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa rietumos.
Joģinišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Ļeķēči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Ķiduļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļrietumuu daļā.
Lukši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļu daļā.
Bartninki apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Barzdi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Ģiži apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Griškabūde apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Gudeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Igļauka apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Jūre apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Mokoli apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Pajevone apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Patašine apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Pilvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Sasnava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Siņtauti apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Šunski apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Verši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Būtiņģe Apdzīvota vieta Lietuvā, Palangas pilsētas daļa, bijusī Latvijas teritorija, kas 1921. g. tika nodota Lietuvai.
Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē).
Kvetki apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Medeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Pačeraukšte I apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Pabirže apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Papile apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Parovēja apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Vadokļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidos.
Žibartoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidrietumos.
Jotaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā.
Krekenava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā.
Alizava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona ziemeļu daļā.
Raguva apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Panevēžas rajona austrumos.
Ķiemēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
Namiši apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
Saloči apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
Mikolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Narteiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Naujamiests apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Pušalota apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Smiļģi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Ustuķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Vaški apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Bernatoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
Daujēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
Gegužine apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
Krinčina apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
Pajiešmeņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
Pumpēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
Bajori apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Jodupe apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Jūžinti apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Karmaji apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Kavolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Kraunas apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Laibgaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Panemunēle apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Sķemi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Dembava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Ērišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Miežišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Panemunēles stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Norūni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Norūnī apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Piņava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Rudiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Šepeta apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Šimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Skapišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Upīte apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Velži apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Ķivīļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Akmenes rajonā.
Paķiršine apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa austrumu daļā.
Sidabrava apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa austrumu daļā.
Baisogala apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Grinķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Šķēmji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Kraži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
Ļoļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
Šaukota apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
Tituvēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
Barūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Jurdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Ķirnaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Krjuki apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Satkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Skaistģire apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
Žeimele apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakrojas rajonā.
Šaķīna apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Šauļu rajonā.
Gostagale apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Bubji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Drāsuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Gatauči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Ģinkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Gruzdži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kairi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Klovaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kropji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kuķeči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kutišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kuži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Līgumi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Meskuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Micaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Naisi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Rozalima apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Rudišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Šaukēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Šauļēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Tīruļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Vaiguva apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Verbūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā.
Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Veļona apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Sķirsnemune apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidos.
Viešvile apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidrietumu daļā.
Ģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā.
Raudone apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā.
Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
Biļoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Kaltinēni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Kvēdarna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Laukuva apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Pajūrale apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Pajūre apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Teneņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Upīna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Žadeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
Adakava apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
Bataķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
Gaure apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
Lauksarģi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
Mažoni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
Pagramante apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
Pagramanti apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
Tauri apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
Žīgaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
Eržvilka apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī.
Jodaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī.
Vadžģire apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī.
Balēnas apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Kraķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Laižuva apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Palnosi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Piķeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Šerkšnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Tirkšļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Židiki apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
Babrunga apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Kuļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Žemaiču Kalvarija apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Šateiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Staļģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Varkaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Žlibini apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Dauģēdi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā.
Tveri apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā.
Degaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
Dūseiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
Eiģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
Loķe apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
Nevarēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
Raiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
Rīšķēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
Trīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
Žarēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
Debeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
Rubiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
Svēdasi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
Traupe apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
Viešintas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
Didžasale apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa austrumos.
Naujasis Dauģēlišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa austrumu daļā.
Mielaģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidaustrumos.
Ģiedraiči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidos.
Jonišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidos.
Videnišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidrietumos.
Inturķe apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā.
Saldutišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā.
Rimše apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajonā.
Daugaiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā.
Sudeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā.
Užpaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā.
Vižonas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā.
Antaliepte apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Deguči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Salaka apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Suvieka apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Turmanta apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Užtilte apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Balninki apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Kazitišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Kuktišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Kurkļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Ļeļūni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Naujasoda apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Skiemoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Suģinči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Tauragni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Tolieji apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Vidišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Vīžonas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Svirkas apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumos.
Cirklišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā.
Magūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā.
Naujas Strūnaite apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā.
Butrimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidu daļā.
Kalesninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidu daļā.
Delutava apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā.
Siesiki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā.
Šventupe apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā.
Taujēni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā.
Vidišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā.
Bezdoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Dainava apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Ģelvoni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Glitišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Jašūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Jodšiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Kalveļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Kernave apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Lavorišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Maišagala apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Medininki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Mickūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Mostišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Musninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Didžoji Rieše apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Senie Traķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Nemēža apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Onušķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Pabare apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Paberže apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Paģiri apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Palukne apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Rudamina apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Rūdninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Šaļčiniņķēļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Šaļčininķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Semelišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Skaidišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Sužoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Turģeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Valčūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Vepri apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Zavišone apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Želva apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Zujūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Gomeļmuiža Apdzīvota vieta Ludzas novada Cirmas pagastā.
Aizsili Apdzīvota vieta Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
Ain Leūha apdzīvota vieta Marokā (_Ain Leuh_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā.
Breidsa Apdzīvota vieta Montserratā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1000 iedzīvotāju (2005. g.).
Horsta apdzīvota vieta Nīderlandē, Limburgas provincē.
Rēvera apdzīvota vieta Nīderlandē, Limburgas provincē.
Mušina Apdzīvota vietā Nigērijas dienvidrietumos, Lagosas pilsētas rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta.
Reine apdzīvota vieta Norvēģijā, Lofotu salu Moskenesejas salā.
O apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Moskenesejas salas dienvidu daļā.
Leknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Vestvogejas salas dienvidos.
Vestbigda apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkē, Listas pussalas dienvidrietumos.
Kērkvola apdzīvota vieta Orkneju salās, Meinlendā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Stromnesa apdzīvota vieta Orkneju salās, Meinlendā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Auserda apdzīvota vieta Rietumsahārā (_Aousserd_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā.
Therpjarta apdzīvota vieta Skotijā (_Tarbert_), Lielbritānijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salā.
Ekeslompolo apdzīvota vieta Somijā (_Äkäslompolo_), Lapzemes rietumos.
Asmunti apdzīvota vieta Somijā (_Asmunti_), Lapzemes dienvidos.
Heta apdzīvota vieta Somijā (_Enontekiö_), Lapzemē.
Ilitornio apdzīvota vieta Somijā (_Ylitornio_), Lapzemes dienvidaustrumu daļā.
Isokile apdzīvota vieta Somijā (_Isokylä_), Lapzemē.
Ivalo apdzīvota vieta Somijā (_Ivalo_), Lapzemes ziemeļaustrumu daļā.
Joutsijervi apdzīvota vieta Somijā (_Joutsijärvi_), Lapzemē.
Kāmanena apdzīvota vieta Somijā (_Kaamanen_), Lapzemes ziemeļaustrumu daļā.
Kāresuvanto apdzīvota vieta Somijā (_Karesuvanto_), Lapzemes rietumu daļā.
Karigasniemi apdzīvota vieta Somijā (_Karigasniemi_), Lapzemes ziemeļos.
Kaukonena apdzīvota vieta Somijā (_Kaukonen_), Lapzemē.
Kilpisjervi apdzīvota vieta Somijā (_Kilpisjärvi_), Lapzemes ziemeļrietumos.
Kitile apdzīvota vieta Somijā (_Kittilä_), Lapzemē.
Kolari apdzīvota vieta Somijā (_Kolari_), Lapzemes rietumos.
Lapinlahti apdzīvota vieta Somijā (_Lapinlahti_), Ziemeļsavo reģionā.
Lapi apdzīvota vieta Somijā (_Lappi_, _Lapzeme_), Satakuntas reģionā.
Lempēle apdzīvota vieta Somijā (_Lempäälä_), Pirkanmā reģionā.
Lepevirta apdzīvota vieta Somijā (_Leppävirta_), Ziemeļsavo reģionā.
Liminka apdzīvota vieta Somijā (_Liminka_), Ziemeļpohjanmā reģionā.
Luvia apdzīvota vieta Somijā (_Luvia_), Satakuntas reģionā.
Marti apdzīvota vieta Somijā (_Martti_), Lapzemes austrumu daļā.
Muonio apdzīvota vieta Somijā (_Muonio_), Lapzemes rietumos; sāmu - Muona.
Nuorgama apdzīvota vieta Somijā (_Nuorgam_), Lapzemes ziemeļos.
Pelkosenniemi apdzīvota vieta Somijā (_Pelkosenniemi_), Lapzemē.
Pello apdzīvota vieta Somijā (_Pello_), Lapzemes rietumos.
Poka apdzīvota vieta Somijā (_Pokka_), Lapzemē
Ranua apdzīvota vieta Somijā (_Ranua_), Lapzemē.
Sāriselke apdzīvota vieta Somijā (_Saariselkä_), Lapzemē.
Salla apdzīvota vieta Somijā (_Salla_), Lapzemes austrumu daļā.
Savukoski apdzīvota vieta Somijā (_Savukoski_), Lapzemes austrumu daļā.
Sevetijervi apdzīvota vieta Somijā (_Sevettijärvi_), Lapzemes ziemeļaustrumos.
Simo apdzīvota vieta Somijā (_Simo_), Lapzemes dienvidrietumos.
Sinete apdzīvota vieta Somijā (_Sinettä_), Lapzemē.
Sirka apdzīvota vieta Somijā (_Sirkka_), Lapzemē.
Sodankile apdzīvota vieta Somijā (_Sodankylä_), Lapzemē.
Unari apdzīvota vieta Somijā (_Unari_), Lapzemē.
Utsjoki apdzīvota vieta Somijā (_Utsjoki_), Lapzemes ziemeļos.
Vikajervi apdzīvota vieta Somijā (_Vikajärvi_), Lapzemē.
Inari apdzīvota vieta Somijā, Lapzemes ziemeļu daļā; sāmu val. - Anāra.
Agreda apdzīvota vieta Spānijā (_Ágreda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces ziemeļaustrumos.
Almadena apdzīvota vieta Spānijā (_Almadén_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidrietumos.
Almagro apdzīvota vieta Spānijā (_Almagro_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē.
Almodovara del Kampo apdzīvota vieta Spānijā (_Almodóvar del Campo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē.
Balasote Apdzīvota vieta Spānijā ("Balazote"), Kastīlijā-Lamančā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
Reidene apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantona ziemeļrietumu daļā.
Ešolcmata apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā.
Maltersa apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā.
Rusvile apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā.
Šipfheima apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā.
Villisava apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā.
Juiste apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā.
Špīkeroga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā.
Vangeroge apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā.
Langeoga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salas ziemeļrietumu piekrastē.
Šnēverdingene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē.
Toštete apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē.
Emliheima apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā.
Neienhausa apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā.
Šitorfa apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā.
Špelle apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā.
Derpene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā, Emsas labajā krastā.
Estervēgene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā.
Latene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā.
Ostrauderfēne apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā.
Verlte apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā.
Vestrauderfēne apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā.
Zēgele apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā.
Hāge apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā.
Marienhāfe apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā.
Mordofa apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā.
Ramslo apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā.
Varzingsfēne apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā.
Vīsmora apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā.
Bostade apdzīvota vieta Zviedrijā (_Båstad_), Skones lēnē, Laholmas līča dienvidu piekrastē.
Lammhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lammhult_), Krūnuberjas lēnē.
Lenhovda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lenhovda_), Krūnuberjas lēnē.
Lessebū apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lessebo_), Krūnuberjas lēnē.
Jungbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ljungbi_), Krūnuberjas lēnē.
Arjeplūga apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē (_Arjeplog_) pie Hūrnāvana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem.
Leikplesida Apdzīvota vietas ASV ("Lake Placid"), Ņujorkas štata ziemeļaustrumu daļā 572 m vjl., 2500 iedzīvotāju (2014. g.), šeit ir notikušas divas Ziemas Olimpiskās spēles: 1932. un 1980. g.
Lauders apdzīvotās vietas "Lauderi" nosaukuma variants.
Mēmele apdzīvotās vietas "Lielmēmele" daļa Mazzalves pagastā.
Tolkova Apdzīvotās vietas "Linava" ("Linovo") Krievijā bijušais nosaukums.
Libawe Apdzīvotās vietas, kurā vēlāk izveidojās Liepājas pilsēta, nosaukums 16. gs.
līzieši Apes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Līzespasts" iedzīvotāji.
laicenieši Apes pagasta apdzīvotās vietas "Laicene" iedzīvotāji.
Deri apgabals Liebritānijā, Ziemeļīrijā, uz dienvidiem no Foilas līča.
Kreigevona apgabals Lielbritāmijā, Ziemeļīrijā, Neja ezera dienvidu piekrastē.
Ārmā apgabals Lielbritānijā (_Armagh_), Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā.
Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.).
Nortdauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, austrumos no Belfāstas.
Ņūtaunebi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļrietumu piekrastē.
Karikfērgusa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļu piekrastē.
Belimani apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā.
Belimīna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā.
Kāslreja apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidaustrumos no Belfāstas.
Lisbērna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidrietumos no Belfāstas.
Belfāsta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ietver Belfāstas pilsētu un nelielu teritoriju ap to.
Entrima apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nejas ezera ziemeļrietumu piekrastē.
Dauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidrietumu daļā.
Benbridža apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā.
Dangenona apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu pierobežā.
Oma apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās rietumu daļā.
Limavadi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās ziemeļrietumu daļā.
Maherafelta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ziemeļrietumos no Neja ezera, Bennas kreisajā krastā.
Lārna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ziemeļu šauruma krastā.
Ārdsa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumu daļā (_Ards_), Ziemeļu šauruma dienvidrietumu piekrastē.
Strabāna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumos.
Kukstauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, rietumos no Neja ezera.
Moila apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
Kolreina apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļu daļā, Foilas līča un Ziemeļu šauruma piekrastē.
Sarka apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos.
Oldernija apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos.
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu.
Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju.
Japānas apinis apiņu suga ("Humulus japonicus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
parastais apinis apiņu suga ("Humulus lupulus"), sastopama arī Latvijā.
prāģeris Apkārtceļojošs muzikants (Latvijā).
rhodopxillus Aploceņu "Lepista" nosaukuma sinonīms.
dzeltenbrūnā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista gilva").
zilganā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista glaucocana").
apvērstā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista inversa").
smaržīgā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista irina", syn. "Tricholoma irinum").
raibā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista luscina", syn. "Lepista panaeola").
kailā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista nuda").
divkrāsainā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista personata").
līganā aplocene aploceņu ģints suga ("Paralepista flaccida", syn. "Lepista inversa").
Apprikken Apriķu muiža, kas atradās tagadējā Aizputes novada Lažas pagasta teritorijā.
Čabs Aprimis vulkāns, augstākā virsotne Ungavas pussalā, Labradoras pussalas ziemeļos, Kanādā, augstums - 678 m.
apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem.
trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju.
valsts mērīšanas līdzekļu reģistrs apstiprināto mērīšanas līdzekļu tipu saraksts, kurus atļauts lietot Latvijas Republikā valsts metroloģijas kontrolei pakļautajās formās.
Apsa Apše - upe Latvijā.
Apša Apše - upe Latvijā.
Apste Apše - upe Latvijā.
Apšupe Apše - upe Latvijā.
Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte.
Apšupe Apšupīte - ūdenstece Latvijā, Alūksnes novadā.
Šeliaks aptumsuma maiņzvaigzne Liras zvaigznājā (β) ar nepārtrauktu spožuma maiņu no 3,4 līdz 4,3 zvaigžņlielumi, periods 12,9 dienas.
Saldus pagasta teritorija aptver nedaudz vairāk nekā pusi no pirmskara Saldus pagasta teritorijas, pārējā teritorija iekļauta tagadējos Zirņu un Lutriņu pagastos un Saldus pilsētā.
PCTVL Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".
UHL Apvienotā hokeja līga (angļu "United Hockey League") - Ziemeļamerikas profesionālā hokeja līga, izveidota 1991. gadā.
Līguma Omāna Apvienoto Arābu Emirātu nosaukums līdz 1971. g. 2. decembrim, kad šī teritorija bija Lielbritānijas protektorāts.
dārza fuksija apvienots nosaukums Latvijā audzētajām fuksiju formām un šķirnēm ("Fuchsia x hybrida").
dziesmu svētki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem; Latvijā notikuši 1. vispārējie - 1873. g.; 2. - 1880; 3. - 1888; 4. - 1895; 5. - 1910; 6. - 1926; 7. - 1931; 8. - 1933; 9. - 1938; 10. - 1948; 11. - 1950; 12. - 1955; 13. - 1960; 14. - 1965; 15. -1970; 16. - 1973; 17. - 1977; 18. - 1980; 19. - 1985; 20. - 1990; 21. - 1993; 22. - 1998; 23. - 2003; 24. - 2008; 25. - 2013; 26. - 2018; 27. - 2023.
jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem.
treknie gadi apzīmējums Latvijas ekonomikas straujās izaugsmes periodam 2006.-2008. g.
fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.).
TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen").
dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību.
akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija.
miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
Mazlandziņa Ar ceļojošām kāpām nodalīts Langas upes posms Carnikavas novadā.
vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā.
Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām.
lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai.
poleieļļa Ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu.
svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_.
kabala arābu un tatāru aizdevuma zīme, Lietuvas lielkņazistē un Maskavas lielkņazistē lietota jau 14. gs. beigās.
fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi.
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss.
fatsija Arāliju dzimtas ģints ("Fatsia"), dekoratīvi krūmi, ko Latvijas apstākļos var audzēt telpās, pa vasaru izvietojot dārzā kopā ar trauku.
efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus.
kalopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Kalopanax"), Latvijā introducēta.
oplopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Oplopanax syn. Echinopanax"), Latvijā introducēta.
panakss Arāliju dzimtas ģints ("Panax"), Latvijā introducēta.
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts.
Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m.
Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas.
Arele Areles strauts - Arālīte, upe Latvijā.
Arelīte Arelītes strauts - Arālīte, upe Latvijā.
Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā.
Buenosairesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Buenos Aires" / "Provincia de Buenos Aires"), administratīvais centrs — Laplata, platība — 307571 kvadrātkilometri, 15315800 (2010. g.).
Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanluisa Argentīnas Republikas province ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība - 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (_Shetland Islands_), Lielbritānijas (Skotijas) teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.).
Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Orkney Islands_), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola.
Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu.
Špicbergena Arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, Norvēģijas teritorija, platība - \~62000 kvadrātkilometru, 2700 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Longjīra, reljefs kalnains.
Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām.
Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m.
Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums.
neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku".
neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms.
kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ALU aritmētiski loģiskais bloks ("Arithmetic and Logical Unit").
liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
ELT Ārkārtīgi lielais teleskops ("Extremely Large Telescope").
laukmuižnieki Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi).
statice Armērija - plumbagu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā 1 suga.
parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni.
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs.
lubstaga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
lubstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
lubstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
lustuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
libstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
libstoks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lipstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lipstaks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lipstiķi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lipstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lipstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lipstuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lipstuks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lubstagas Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lubstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lubstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lukstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lukstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
luksti Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lukstūga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lukstūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lupstāga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lupstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lupstāgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lupstāgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lupstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lupstenājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lupstenes Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lupstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lustaji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lustāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lustājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lustūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lustūgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
Ērda Artanruva - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos, tās nosaukums angļu valodā (_Aird_).
ertugs Ārtava, sudraba sīknaudas gabals 14.-17. gs. Livonijā.
kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
lizihitons Ārumu dzimtas ģints ("Lysichiton"), dekoratīvs augs ar ļoti izteiksmīgām lapām.
starptautiskais tūrisms ārvalstnieku tūrisms Latvijas teritorijā (tūrisma pakalpojumu eksports) vai Latvijas iedzīvotāju tūrisms ārvalstīs (tūrisma pakalpojumu imports).
ārvalstu ieguldījumi ārvalstu ieguldītāju izdarītie finanšu un mantiskie ieguldījumi Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos.
Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē.
darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu.
sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas.
Ķemerezeriņš Asarezeriņš Lazdonas pagastā.
Asaru-Ķemeru ezeriņš Asarezeriņš Lazdonas pagastā.
Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā.
jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas.
rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga.
Asi Āsī - upe Libānā, Sīrijā un Turcijā.
Oronta Āsī, upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, tās nosaukums senatnē.
ADSL Asimetriskā ciparu abonentlīnija (angļu "Asymmetric Digital Subscriber Line").
plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
lipene Asinszāle (senāk "Lychnis viscaria").
pūkainā asinszāle asinszāļu ģints suga (“Hypericum hirsutum”), līdz 1 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
Sīrijas asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti.
lecanactis Asku ķērpju dzimtas "Lecanactidaceae" ģints.
opegrafa Asku ķērpju klases artoniju rindas dzimta ("Opegraphaceae"), kurā apvienoti primitīvākie krevju ķērpji, 8 ģintis, \~530 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem.
akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
artonija Asku ķērpju klases dzimta ("Arthoniaceae"), ķērpju krevveida laponis cieši saaudzis ar substrātu, 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas.
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas.
fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās.
gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi.
cifēlija Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Cyphelium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
coniocybe Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
lodveida sferofora asku ķērpju klases kalīciju rindas suga, Latvijā atrasta tikai vienreiz (1870), aizsargājama.
kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
piknotēlija Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Pycnothelia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
kolēma Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Collemataceae"), lapu un krūmu ķērpji, 7 ģintis 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 13 sugu.
hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu.
lobārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lobariaceae"), Latvijā konstatētas 1 ģints 4 sugas.
mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
panārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pannaria"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas.
fliktīda Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Phlyctidiaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
placintija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Placynthiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints.
telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem.
umbilikārija asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Umbilicariaceae"), Latvija konstatēta 2 sugas.
teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
nefroma asku ķērpju klases lekanoru rindas ģints ("Nephroma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
menegacija Asku ķērpju klases lekanoru rindas hipogimniju dzimtas ģints ("Menegazzia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ohrolehija Asku ķērpju klases lekanoru rindas pertuzāriju dzimtas ģints ("Ochrolechia"), Latvijā konstatētas 4 sugas, visas sastopamas reti.
plaušķērpis Asku ķērpju klases lobāriju dzimtas ģints ("Lobaria"), 80 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas.
telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
cetrēlija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetrelia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
dotīdeja Asku ķērpju klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatēti tikai pleosporu dzimtas ķērpji.
lekanoras Asku ķērpju klases rinda ("Lecanorales"), gk. krevu, retāk lapu un krūmu ķērpji, 33 dzimtas, 13000 sugu, Latvijā konstatētas 26 dzimtas, 1361 suga.
verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu.
pirenula Asku ķērpju klases rinda (Pyrenulales"), kas mērenajās joslās pārstāvēta samērā maz, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 8 sugas.
kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
ksantorijas Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints, raksturīgs lapveida laponis, 15 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas.
hemiaskomicētes Asku sēņu klase ("Hemiascomycetes"), vienkāršākās asku sēnes bez augļķermeņiem, 60 ģinšu, 325 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, \~30 sugu.
pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas.
geneja Asku sēņu nodalījuma dikomicāšu klases trifeļu rindas dzimta ("Geneaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu.
micīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Mitrula"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
lāpstenīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Spathularia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu.
hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas.
humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu.
lāčpurns Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Morchellaceae"), saprofīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
trifele asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Tuberaceae"), sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
kriptomicēte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases facīdiju rindas dzimta ("Cryptomycetaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
askobola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Ascobolaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugas.
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu.
telebola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Thelebolaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu.
ausene Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas kaussēņu dzimtas ģints ("Otidea"), Latvijā konstatētas 8 sugas.
orbīlija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju rindas dzimta ("Orbiliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
leocija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Leotiales syn. Helotiales"), Latvijā konstatētas 6 dzimtas.
bisīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rumpuču dzimtas sēņu ģints ("Gyromitra"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
zemesčiekurs Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Pachyphloeus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
zemesriekstene asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu rindas dzimta ("Hydnotryaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama lapkoku mežu trūdu slānī (apotēciju diametrs - 2-4 cm).
kudonija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Cudonia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
sīkmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Microglossum"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
saharomicēte Asku sēņu nodalījuma dzimta ("Saccharomycetaceae"), spirtrūgšanas izraisītājas, Latvijā maz pētīta, konstatētas 8 ģintis, \~10 sugu.
protomicēte Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Protomycetales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
vējslotsēne Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Taphrinales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga.
saknene asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas sēņu ģints ("Rhizina"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu.
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks.
pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu.
labulbēnija Asku sēņu nodalījuma klases labulbeniomicēšu klases rinda ("Laboulbeniales").
dotiora Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Dothioraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
ventūrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Venturiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
lofiostoma Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases pleosporu rindas dzimta ("Lophiostomataceae").
dotīdeja Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
mikrotīrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Hysteriales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas.
nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu.
klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
bercija Asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta ("Bertiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem).
ofiostoma Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Ophiostomaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis.
īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem).
leptosfērija Asku sēņu nodalījuma pleosporu dzimtas ģints ("Leptosphaeria"), gk. saprofītiskas sēnes, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas.
hipomicēte Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Hypomycetaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
melanospora Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Melanosporaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
polistigma Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Polystigmataceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas.
vāleņstromsēne Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
koronofora Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Coronophorales"), Latvijā konstatēta 2 dzimtas.
diaporta Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Diaporthales"), Latvijā konstatētas 3 dzimtas.
hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis.
sfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Sphaeriales"), augļķermeņi lodveida vai bumbierveida peritēciji, pa vienam vai grupās, dažkārt iegrimuši blīvā micēlija pinumā, Latvijā konstatētas 6 dzimtas.
ksilārija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Xylariales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
amfisfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Amphisphaeriaceae"), Latvijā konstatēta 2 ģintis, 2 sugas.
hetomija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Chaetomiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
sordārija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Sordariaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
kailaski Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Gymnoascaceae"), Latvijā nav konstatēta.
herpotrichia Asku sēņu pleosporu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu.
leptogija askuķērpju klases kolēmu dzimtas ģints ("Leptogium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, tām raksturīgs lapveidīgs vai zvīņveidīgs laponis.
melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta.
ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
solorīna askuķērpju klases peltigeru dzimtas ķērpju ģints ("Solorina"), Latvijā konstatēta 1 suga.
leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti.
pūkainā aslaiviņa aslaiviņu suga ("Oxytropis pilosa"), Latvijā reti sastopama sausos uzkalniņos, gaišdzelteniem ziediem.
paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
LA Asociācija "Latvijas auto".
liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā.
ārstniecības asparāgs asparāgu suga ("Asparagus officinalis"), kas konstatēta arī Latvijā.
salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm.
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas.
stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās.
kārklenes Asteru suga "Aster salicifolius", ar kārklam līdzīgām lapām, Latvijas florā savvaļā nav sastopama, audzēta vienīgi dārzos.
Ķīnas astere asteru suga ("Callistephus chinensis"), ko Latvijā plaši kultivē kā krāšņumaugu.
Astirvas ezers Astirvas ezers - Atstirves ezers Liezēres pagastā.
sexagesima Astotā svētdiena (sešdesmitā diena) pirms Lieldienām.
Lielie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukuma variants.
Leluos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukums latgaliski.
Dagda Asūnīcas augštece starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru un Dagdas novadā; Dagdica.
Dagdica Asūnīcas augšteces posms starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru; Dagda.
Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m.
Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā.
Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi (_Arkansas_), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array").
Lāčplēša diena atceres diena (11. novembris), kad 1919. gadā jaunizveidotā Latvijas valsts armija uzvarēja bermontiešus un atbrīvoja Rīgu.
Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri.
Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu.
Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu.
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku.
Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
Balja Oha Luena Atlona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Baile Átha Luain_).
saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes).
liesmene atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Gymnopilus"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti.
balttīmeklene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocortinarius"), Latvijā konstatēta 1 suga.
destruktīvā atmiņa atmiņa, kurā lasīšanas operācijas izdzēš šūnu saturu. Lai informāciju saglabātu, tā katru reizi pēc lasīšanas jāatjauno.
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark".
Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
Ziemeļčehijas apgabals atradās Čehijas ziemeļos, aptuveni tagadējā Liberecas un Ūstu apgabala robežās.
Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti.
Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta.
Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs.
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta.
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi.
Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi.
Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis.
Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss.
Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids.
Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”).
Drubenes ezers atradās Talsu novada Laucienes pagastā, aizaudzis.
Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai.
Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā.
Lielvārdes Ipšu depozīts atrasts 1884. g. Ogres novada Lielvārdes pagastā, \~600 uz austrumiem no Ipšu mājām, tajā bija 243 10.-11. gs. sudraba monētas un 2 zelta gredzeni, datējams ar 11. gs. 2. pusi.
Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
HDSL ātrdarbīga abonenta ciparlīnija (angļu "High bit-rate Digital Subscriber Line").
lokālā kopne ātrdarbīga kopne, ko parasti personālajos datoros izmanto datu pārsūtīšanai starp centrālo procesoru un videoadapteriem (piemēram, kopne PC vai kopne VL).
Mazais Avotmuižas iezis atrodas \~200 m lejpus Lielā Avotmuižas ieža, ir 12-13 m augsts, līdz 9 m augstumam to veido dzeltenīgie smilšakmeņi.
Vidējā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Lielās Laņģu alas, tās kopgarums - 30 m, ieeja ļoti šaura (0,4 m), griestu augstums - 2 m.
Mazā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Vidējās Laņģu alas, tās garums - 4,2 m.
Drakonu kalni atrodas Āfrikas dienvidaustrumos, DĀR, Lesoto (afrikandu val. "Drakensberg"), garums - \~1000 km, platums - \~250 km, augstums - līdz 3482 m; Pūķu kalni.
Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti.
Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta.
Meļķitāru muldas akmens atrodas Aizkraukles pagastā, augstums \~3 m, apkārtmērs pie zemes \~15 m, tā virsā izkalts muldveida iedobums (garums 1,95 m, platums 0,5 m, dziļums 18 cm, tas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums), domājams, ka pie tā bijusi sena ziedošanas vieta.
Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis.
Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki.
Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
Gniļnas ezers atrodas Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība 3, 6 ha.
Silguldas purvs atrodas Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība - 851 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m, iegūst pakaišu frēzkūdru; Siguldas purvs.
arktiskā zemiene atrodas Aļaskas ziemeļu daļā, Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē, garums - \~1000 km, platums - līdz 190 km.
Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas.
Karalienes Mērijas Zeme atrodas Antarktīdas austrumos (angļu val. “Queen Mary Land”) starp 92. un 100. austrumu garuma grādu, to apskalo Deivisa un Mosona jūra, ledus vairoga virsas augstums — 3000 m, ledus biezums līdz 3500 m.
Pālmera Zeme atrodas Antarktīdas pussalas dienvidu daļā (“Palmer Land”), augstums — 2000-4200 m vjl., lielu daļu (izņemot augstākās virsotnes) klāj ledājs.
Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats.
Kīlargo rezervāts atrodas ASV, Floridas pussalas dienvidu galā ("Key Largo"), platība - 190 kvadrātkilometru, dibināts 1960. g., pirmais zemūdens rezervāts ASV, liela koraļļu sugu formu un sugu dažādība.
Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.).
Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā.
Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
Lasenbergas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbergas muižas centra, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem.
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km.
Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs.
Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
Zebrus paugurmasīvs atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Zebrus ezera ziemeļu krastā, garums — 4 km, platums — 2,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142 m vjl., relatīvais augstums — 60 m.
Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers.
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas.
Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija.
Mazais Ilgas ezers atrodas blakus Lielajam Ilgas ezeram, Medumu pagastā, Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, garums — \~1,2 km, lielākais platums — \~0,4 km.
Mazais Jūgezers atrodas blakus Lielajam Jūgezeram Garkalnes pagastā un ir otra atlika no bijušā ezera, platība - 3,3 ha.
Lielais Ozolmuižas ezers atrodas Brīvzemnieku pagastā, 78,2 m vjl., platība - 19,0 ha, garums - 950 m, lielākais platums - 660 m, lielākais dziļums - 1,8 m; Lielais Ozolezers; Ozolezers; Ozolmuižas ezers.
Krotes Brūveru avots atrodas Bunkas pagastā, izrakumos atrastas rotaslietas, kas datējamas ar 11.-13. gs., senākais droši datētais kulta avots Latvijā.
Ķoņu kalns atrodas Burtnieka Drumlinu lauka ziemeļu daļā, Ķoņu pagastā, 5 km uz ziemeļiem no Rūjienas, ir augstākais un lielākais drumlins Latvijā, garums - 9,6 km, platums - 2-2,4 km, absolūtais augstums - 92,7 m, relatīvais augstums - 35 m; Kāzera kalns.
Dravnieku dīķi atrodas Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība — 5,9 ha.
Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t.
Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Eira pussala atrodas Dienvidaustrālijā (angļu val. "Eyre Peninsula"), starp Spensera un Lielo Austrālijas līci, garums — \~300 km, kaļķakmens plato \~200 m vjl., lielākais augstums — 472 m.
Kalētu pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā, \~400 m uz dienvidrietumiem no Plūdoņu mājām, Latvijas un Lietuvas robežupes Ašupes labajā krastā, neregulāras formas plakums - \~70 x 100 m.
Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā.
Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m.
Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva.
Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai.
Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km).
Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini.
Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi.
Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti.
Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis.
Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers.
Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana.
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas.
Koraļļu pils atrodas Homstedā, \~40 km uz dienvidrietumiem no Maiami, uzcēlis E. Liedskalniņš kā savu māju, kas pēc viņa nāves kļuvusi par tūrisma objektu un iekļauta Evergleidsas nacionālajā parkā.
Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers.
Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi.
Dienvidu Priekšalpi atrodas Itālijā, ietver Venēcijas Alpus un Lombardijas priekšalpus.
Zasas paugurmasīvs atrodas Jēkabpils novada Kalna, Leimaņu un Zasas pagastā, garums — \~12 km, platums — 1-3 km, paceļas \~10-40 m virs pieguļošās teritorijas un sasniedz absolūto augstumu 143,7 m vjl. Leimaņu apkaimē.
Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos.
Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi.
Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m).
Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas.
Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas.
Atabaskas ezers atrodas Kanādas rietumos, Makenzi baseinā 213 m virs jūras līmeņa, ir 4. lielākais Kanādas ezers (angļu "Lake Athabasca"), platība - 7900 kvadrātkilometru, garums - 335 km, platums - līdz 50 km, lielākais dziļums - 124 m.
Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas.
Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu.
Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu.
Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā.
Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns.
Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens.
Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten".
Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m).
Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers.
Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten".
Žehes kalni atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas un Dzjiliņas provincē, platība - \~120000 kvadrātkilometru, augstums 500-1300 m ziemeļrietumos, 1000-1600 m dienvidaustrumos (Ulunšana kalns - 2050 m), nogāzes kraujas, akmeņainas.
Ungavas pussala atrodas Labradoras pussalas ziemeļu daļā ("Ungava Peninsula"), starp Ungavas un Hudzona līci un Hudzona šaurumu, Kanādā, virsa pauguraina, augstums — līdz 678 m vjl., ezeri, tundra.
Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi.
Kurmas ezeri atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā; Kurma ezeri.
dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers.
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs.
Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers.
Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels.
Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers.
Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla.
Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe.
Vārnu kalns atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, absolūtais augstums - 184 m vjl., relatīvais augstums - 20,5 m (virs Rāznas ezera līmeņa), virsotnē triangulācijas tornis.
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine.
Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri.
Dienvidskotijas augstiene atrodas Lielbritānijā ("Southern Uplands"), Skotijas dienvidos, starp Skotijas zemieni ziemeļos un Peninu kalniem dienvidos, garums 180 km, platums — līdz 100 km, augstākā virsotne — 843 m.
Leik-Distriktas nacionālais parks atrodas Lielbritānijā, Anglijā, izveidots 1951. g., platība - 2362 km^2^.
Snoudonijas nacionālais parks atrodas Lielbritānijā, Velsā, izveidots 1951. g., platība - 2130 km^2^.
Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju.
Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi.
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā.
Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
Ķempju dzirnavu dīķis atrodas Līgatnes novada Līgatnes pagastā, uzstādināts Līgatnes upē, platība - 0,3 ha, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.).
Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aizņem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms.
Sudas purva ezers atrodas Līgatnes pagastā, platība - 13,7 ha; Immeru ezers; Inderdēļu ezers.
Surami pārkāpe atrodas Lihas grēdā Gruzijā, savieno Kolhīdas zemieni ar ar Kūras ieplaku, augstums — 949 m vjl.
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas.
Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas.
Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca.
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
Ozoliņu akmens atrodas Limbažu novada Staiceles pagastā, mežā starp "Ozoliņiem" un "Baložiem", iegrimis zemē, \~1 m virs zemes paceļas slīpa, četrstūraina virsa, kuras garums ir 5,5 m, platums - 5 m, apkārtmērs - 22,3 m.
Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai.
Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni.
Vidrižu parka dīķis atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 1,9 ha.
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā.
Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers.
Pētermuižas purvs atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā (neliela daļa Rožupes pagastā), platība - 1154 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,7 m.
Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos.
Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns.
Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu.
Daudzenes kalns atrodas Lubāna līdzenumā Balvu novada Rugāju pagastā, 4 km uz rietumiem no Rugājiem, paceļas līdz 109 m vjl.
Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa.
Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns.
Dauguļu ezers atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, platība — 3,4 ha.
Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu.
Gorku pilskalns un apmetne atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pilskalns ierīkots paugurā, kura stāvā nogāze pret purvaino apvidu dienvidu un rietumu pusē ir \~20 m augsta, plakums 45 x 25 m, kultūrslāņa dziļums \~1 m.
Šķirlandes ezers atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 2,5 ha; Škirlandes ezers; Škilandes ezers.
Tapšu ezers atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 3,5 ha.
Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi.
Bondarevas krustakmens atrodas Ludzas novada Pušmucovas pagastā, \~100 m uz ziemeļiem no Mjakinku mājām, akmens garums - 3,9 m, platums - 1,5 m, augstums - 1,2 m, vienā tā pusē iekalts krusts.
Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts.
Pentjušu pilskalns atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, absolūtais augstums - 225,8 m, relatīvais augstums - 47 m, plakums - \~100 x 30 m, stāvas, gravu saposmotas nogāzes, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta.
Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms.
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu.
Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
Tanimbaras salas atrodas Moluku salu grupā ("Tanimbar"), Indonēzijā, platība - 5625 kvadrātkilometri, tropu meži, lielākās salas: Jamdena, Selaru, Larata.
Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m.
Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m.
Viduslietuvas zemiene atrodas Nemunas baseinā, Lietuvas vidusdaļā, augstums - līdz 80 m.
Mazais Lauču akmens atrodas netālu no Lauču dižakmens, ir neregulāras formas brūngans granīts ar stāvām malām, apkārtmērs - 9,3 m, garums - 3,3 m, platums - 2,2 m, augstums - 1,9 m; abi akmeņi kopā ar ledu iztumti piekrastē 1853. g.
Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Managvas ezers atrodas Nikaragvas ziemeļos (sp. val. “Lago de Managua”), tektoniskā ieplakā 39 mvjl., platība — 1035 kvadrātkilometri, garums — 58 km, lielākais platums — 25 km.
Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem.
Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m.
Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta.
Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums.
Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%).
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m).
Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā.
Bondaru ezers atrodas Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 1,5 ha; Lazauska ezers.
Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas.
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas.
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem.
Rubčinska ezers atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība — 3,2 ha.
Tarakanovas ezers atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers.
Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagsatā, Lošu ciemā, ir 12 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - gandrīz apaļš \~23 m diametrā, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Elsvērta Zeme atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Ellsworth Land"), uz dienvidrietumiem no Antarktīdas pussalas starp 62. un 102. rietumu garuma grādu, ledāja virsa \~2000 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m.
Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki.
Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes.
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis.
Kangaru ezers atrodas Ropažu pagastā, platība — 5,5 ha; Aklais ezers; Kangarezers; Lielais Kangaru ezers.
Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m.
Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns.
Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens.
Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms.
Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem.
Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km.
Kērngorma nacionālais parks atrodas Skotijā, Lielbritānijā, izveidots 2003. g. platība - 4528 km^2^.
Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni.
Bruņu muiža atrodas Skrudalienas pagastā, 19. gs. piederējusi baronu Līvenu dzimtai, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja (pils), klēts, kūts, staļļi un parks.
Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m.
Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki).
Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu.
Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu.
Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi.
Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns.
Hudzona šaurums atrodas starp Labradoras pussalu un Bafina Zemi ("Hudson Strait"), savieno Hudzona līci un Foksa baseinu ar Labradoras jūru, garums — 806 km, platums — 115-407 km, dziļums — 200-600 m.
Sentdžordža šaurums atrodas starp Lielbritāniju un Īriju (_Saint George's Channel_), savieno Īrijas jūru ar Ķeltu jūru, garums — 185 km, mazākais platums — 92 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 55 m.
Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas).
Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži.
Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns).
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs.
Purgaiļu dzelme atrodas Sudas purvā, Līgatnes pagastā, platība — 1,1 ha.
Žaunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta.
Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos.
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja.
Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi.
Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks.
Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs.
Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža.
Kurzemes grants atradne atrodas Talsu novada Lībagu un Laucienas pagastā, platība 177,6 ha, derīgā slāņa biezums 35 m, grants derīga būvniecībai, ceļu būvei, betona ražošana.
Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs.
Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu.
Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers.
Stukules kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, divas virsotnes, 245,1 un 239,6 m vjl., relatīvais augstums - 32 m.
Fonņa–Kebana nacionālais parks atrodas Vjetnamas vidienes provincē Kuanbiņa un robežojas ar Laosu, izveidots 2001. g., platība - 857 km^2^.
Mendeļejeva grēda atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, stiepjas 150 km garumā no Vrangeļa salas līdz Lomonosova grēdas vidusdaļai, mazākais dziļums virs grēdas - 1500 m.
Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti.
Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem.
grīslis Atsevišķas dekoratīvo grīšļu sugas, kas arī Latvijā tiek izplatītas komerciāli.
Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m.
Kroņa Atsevišķu Latvijas vietvārdu sastāvdaļa, kas norāda uz agrāko piederību cara varas tiešai pārvaldībai.
atskaits Atskaite; Lutera paskaidrojumi par baušļiem un ticību.
Actirves ezers Atstirves ezers Liezēres ezeru grupā, Madonas novadā.
Atsternas ezers Atstirves ezers Liezēres pagastā.
legva Attāluma (ceļa) mērvienība Latīņamerikas zemēs; lielums svārstās starp 4 un 6,6 km; Kubā - 4,24 km.
Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
ārenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
ceplenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ķieģeļceplis" iedzīvotāji.
mīnenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Mīne" iedzīvotāji.
mūrīšnieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrīši" iedzīvotāji.
ražotāji Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ražotāji" iedzīvotāji.
ražotājnieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ražotāji" iedzīvotāji.
skarenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Skare" iedzīvotāji.
Gros-Aucskaja Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gross-Autzsche Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Andela ezers Audeļu ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Cegeļņa Audzeļu ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā; Cegeļņas strauts; Cigeļņas strauts.
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m.
Rudes liepa aug Kuldīgas novada Laidu pagastā, bij. Rudes muižā, stumbra apkārtmērs - 6 m, vainaga projekcija - 16 x 14 m, augstums - 22 m.
Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām.
Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos.
Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs.
Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m.
Kvēpenes ozols aug Raiskuma pagastā pie Kvēpenes pilskalna, stumbra apkārtmērs — 6,1 m, augstums — 20 m, vainaga projekcija — 28,5 x 30,5 m, viens no kuplākajiem kokiem Latvijā.
Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā.
Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis.
Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis.
Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis.
Popraga divdesmitčetrstumbru liepa aug Talsu novada Laidzes pagastā pie Popraga dzirnavām, aizsargājama kā unikāls dabas retums, domājams, ka pie tās senatnē bijusi upurvieta.
Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi.
Mundigu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā Mundigezera krastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 22 x 25 m, augstums - 18 m, izcili ainavisks.
Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā.
Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m.
Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols.
Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums.
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos.
Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā.
Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m.
Popes pilskalna goba aug Ventspils novadā, Popes pilskalnā, stumbra apkārtmērs - 4,3 m, augstums - 25 m, vainaga projekcija - 34 x 28 m (2. kuplākais koks Latvijā).
Zaubes ozols aug Zaubē pie Lejas ezera, stumbra apkārtmērs — 8,05 m, vainaga projekcija — 8 x 17 m, koka augstums — 19 m.
kanadīns Auga "Hydrastis canadensis L." alkaloīds.
augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu).
skudrmīļi Augi ar sēklām, kurām gaļīgi piedēkļi, ko ēd skudras un līdz ar to pārnēsā sēklas, veicinot šo augu izplatīšanos; Latvijas florā strutenes u. c.
kompasaugi Augi, kuriem spēcīgs apgaismojums izraisa lapu kustības, kas tās izvieto ziemeļu-dienvidu virzienā, gk. stepēs un pustuksnešos; Latvijā retumis nezālienēs aug kompasa salāts.
koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu.
durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
čičavičas Augs - ēdamās lēcas ("Lens culinaris").
PROLOG Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās (angļu "PROgramming in LOGic"); prologs 2.
prologs Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās; PROLOG.
ALGOL Augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas paredzēta skaitlisku aprēķinu algoritmu pierakstam (angļu "ALGOrithmic Language").
sudrabzāle Augsta pampu zāle Dienvidamerikā (2-3 m augstumā), Latvijā sastopama kā krāšņuma augs (skaras lieto sausajiem puķu pušķiem).
Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs.
Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums).
Raganu purvs augstais purvs Jūrmalā un Tukuma novada Smārdes un Lapmežciema pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Ķemeriem, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m.
Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas.
Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis.
Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs.
Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs.
Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers).
Lielkangaru purvs augstais purvs Ropažu pagastā, neliela daļa Ogres novada Suntažu pagastā, starp Lielo Juglu un Mazo Juglu, platība — 832 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 9m.
Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m.
Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs.
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs.
Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs.
Spirku purvs augstais purvs Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, platība - 737 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,7 m, apaudzis retām priedītēm.
gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos.
apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras.
Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m).
augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai.
labieši Augstākā un turīgākā iedzīvotāju kārta Latvijas teritorijā no 11. līdz 13. gs.; liela daļa gāja bojā cīņās ar krustnešiem 13. gs., daļa pārcēlās uz Lietuvu vai Krievzemi, neliela daļa pārvācojās.
seims augstākā valsts likumdevējvaras iestāde Polijā un Lietuvā.
Ngoklins Augstākā virsotne Annamas kalnos (Vjetnamā) un visā Indoķīnas pussalā ("Ngoc Linh") - 3280 m vjl.
Makdujs Augstākā virsotne Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, augstums - 1310 m.
Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā.
Skofels Augstākā virsotne Kemberlendas kalnos, Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Leikdistrikta nacionālajā parkā, augstums - 978 m.
Snoudons augstākā virsotne Kembrianu kalnos (_Snowdon_), Lielbritānijā, Velsas pussalā, augstums - 1085 m.
Lobi kalns augstākā virsotne Leites salā Filipīnu arhipelāgā, augstums - 1350 m.
Bintumani Augstākā virsotne Leones-Libērijas augstienē, atrodas Sjerraleones ziemeļaustrumu daļā, augstums - 1940 m.
Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs.
Kurnetesaudas kalns augstākā virsotne Libāna grēdā ("Qurnet es Sauda"), Libānas ziemeļos, augstums - 3083 m, kaļķakmeņi, rietumos - terasveida nogāzes.
Vīlera smaile augstākā virsotne Lielā Baseina kalnienē ("Wheeler Peak"), ASV, Nevadas štatā, augstums - 3982 m.
Agepsta augstākā virsotne Lielā Kaukāza Gagras grēdā, Abhāzijas ziemeļrietumos, augstums - 3256 m.
Džurdžura Augstākā virsotne Lielās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2308 m.
Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
Gavera kalns augstākā virsotne Lorda Hava salā, kas atrodas Tasmāna jūrā, ietilpst Austrālijas teritorijā, augstums - 860 m.
Serka kalns augstākā virsotne Lorensa augstienē, Torgnata kalnos Kanādā, Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, augstums - 1676 m.
Angvundasčorra kalns augstākā virsotne Lovezera tundras kalnu masīvā Kolas pussalā, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums - 1120 m.
Pulags Augstākā virsotne Lusonas salā, Centrālās Kordiljeras grēdas dienvidos, Filipīnās, augstums - 2934 m.
Slīvdonards augstākā virsotne Mornas kalnos Lielbritānijā, Ziemeļīrijas dienvidrietumos.
Kačkars Augstākā virsotne Pontijas kalnos, Lazistānas grēdā, Turcijas ziemeļaustrumos, augstums - 3932 m.
Lailas kalns augstākā virsotne Svanetijas grēdā, Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu atzarā, augstums - 4008 m.
Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā.
Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m.
Triju zvaigžņu ordenis augstākais Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1924. g. 25. martā, atjaunots 1994. g. 25. oktobrī, tam ir 5 šķiras un 3 pakāpju Goda zīmes.
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku.
Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA.
selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas.
rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas.
sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde.
desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži.
vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas.
šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas.
kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja.
perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas.
Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns).
Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā.
Dārtmūra Augstiene Kornvolas pussalas dienvidos ("Dartmoore"), Lielbritānijā, augstums līdz 621 m vjl., nacionālais parks (945 kvadrātkilometri).
Eksmūra Augstiene Kornvolas pussalas ziemeļos ("Exmoor"), Lielbritānijā, augstums - līdz 521 m; Eksmūras nacionālais parks (686 kvadrātkilometri, dib. 1954. g.).
Ziemeļkurzemes augstiene augstiene Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums — līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi.
Leones-Libērijas augstiene augstiene Rietumāfrikā, Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā, vidējais augstums 500-800 m, atsevišķi kupolveida kalni līdz 1948 m vjl.
Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m.
Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē.
Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene).
skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos).
jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams.
Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m).
augstlabdzimtība Augstlabdzimušas personas (baronu un netitulētās muižniecības) uzrunas forma Latvijā.
Lielezers Augstrozes Lielezers Umurgas pagastā.
Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lajiški" nosaukuma variants.
Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums.
Lajiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrā nosaukuma "Lejiški" variants.
Lelī Baranauski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Baranovska" nosaukums latgaliski.
Gardelišķi Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gardeliški" nosaukuma variants.
peskieši Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski" iedzīvotāji.
ratiškieši Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ratišķi" iedzīvotāji.
Auksteni Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Auksteņi" nosaukums latgaliski.
Augšpole Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" nosaukuma variants.
aužgulānieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužgulāni" (arī "Aužgulēni") iedzīvotāji.
Aužgalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužguļāni" bijušais nosaukums.
baraviecieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravieki" iedzīvotāji.
baravicieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" iedzīvotāji.
baravīcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravīki" iedzīvotāji.
Baravīki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" nosaukuma variants.
foļvorcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvorcieši" iedzīvotāji.
gančevskieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" iedzīvotāji.
Gančauski Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" nosaukuma variants.
Dranciški Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" bijušais nosaukums.
juksieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" iedzīvotāji.
Patmalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļi" nosaukuma variants.
paukštieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Paukšti" iedzīvotāji.
Riboki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukuma variants.
Azara Sarkani Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikani" nosaukuma variants latgaliski.
Lāči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums.
Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem.
mūru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-14 m, par tipveida griezumu pieņemts Poriņu uzrbuma intevāls 61-75 m dziļumā.
Sniķeres svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 12-19 m, nodalīta Sniķeres urbumā intervālā no 44-62 m.
Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā.
Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā.
Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā.
Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos.
Elejas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, virsa pazeminās no 53 m vjl. ziemeļaustrumos līdz 282 m zjl. dienvidrietumos, biezums — 10,5-22,5 m, iedala Purviņu, Sesavas un Cimmermaņu rindās.
Salaspils svīta augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski (faciāli) stratigrāfiska vienība Latvijas vidusdaļā, biezums — 6-20 m.
Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos.
Daugavas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu daļu), virsas augstums — no 95 m vjl. līdz 245 m zjl., biezums — līdz 60 m.
Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos.
Ogres svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 15-50 m, izšķir 3 ridas.
Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā.
Sņežas horizonts augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība, nodalīta 1947. g. Krievijā, Latvijā to veido Katlešu svītas nogulumi.
Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā.
Tērvetes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 21 m, par stratotipu pieņemts Klūnu atsegums Skujaines krastā.
Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā.
Sjupīriors Augšezers - augšējais no 5 Lielajiem ezeriem uz Kanādas un ASV robežas.
Oksfordas stāvs augšjuras stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu stūrī, biezums — līdz 1,6 m, Rucavas un Sikšņu apkaimē veido pamatiežu virsu.
Augšķieru ezers Augšķiešu ezers Leimaņu pagastā.
Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā.
Porkuni horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 0,5-25 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā, kur to veido rifogēnu kaļķakmeņu slānis.
Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem.
lordkanclers augšpalātas priekšsēdētājs (Lielbritānijā).
Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem.
Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā.
Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā.
Nevēžas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidu malā, biezums — 19 m, pieder pie Ludlovas stāva apakšējās daļas, nodalīta Lietuvā.
Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā.
Mituvas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un Lietuvas vidusdaļā, biezums Latvijā - 16-64 m, nodalīta Lietuvā.
Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem.
Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
aukštaiši Augštaiši - etnogrāfiska grupa Lietuvā.
nātre Augu dzimta ("Urticaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās, 40 ģinšu, \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
kannācejas Augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs.
augi Augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu).
Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Bozeniku upe Augulienas strauts Beļavas un Lejasciema pagastā.
baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
lapblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Psyllodea"), sīki kukaiņi, dzīvo uz kokaugiem un lakstaugiem, fitofāgi (sūc augu sulu), \~1400 sugu, Latvijā \~40 sugu.
Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus.
Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi.
Augstiņa Auksteņa - Līksnas labā krasta pieteka.
Aulejs Aulejas ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Aulejas pagastā.
Aluna ezers Auna ezers Launkalnes pagastā.
Loges ezers Aunīškalna ezers Lēdurgas pagastā.
ēzeļu ausene auseņu ģints sēņu suga ("Otidea onotica"), Latvijā aizsargājama.
šļanka Ausleja - karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus").
Dienvidaustrālija Austrālijas štats starp 129 un 141 austrumu garuma grādu, Lielā Austrālijas, Spensera un Sentvinsenta līča piekrastē, platība - 984400 kvadrātkilometru.
Krustuļu grāvis Austras strauts, Lielupes pieteka Jērcēnu pagastā.
Augšaustrija Austrijas federālā zeme (_Oberösterreich_), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju.
Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju.
Burgenlande Austrijas federālā zeme, platība - 3962 kvadrātkilometri, 2811900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Eizenštate, robežojas ar Štīriju un Lejasaustriju, kā arī ar Slovākiju un Ungāriju.
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi.
Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, Horvātija, Transilvānija u. c. novadi.
Vilksa Zeme Austrumantarktīdas daļa (angļu val. "Wilkes Land"), atrodas starp 100. un 142. austrumu garuma grādu, zemledus rejjefā plaši pacēlumi mijas ar dziļām ieplakām, ledāja virsa 2000-2500 m vjl., ledus biezums ieplakās - >3000 m.
Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas.
Princeses Elizabetes Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 73. un 88. austrumu garuma grādu (angļu val. "Princess Elizabeth Land"), ledāja virsmas augstums centrālajā daļā - 2000-2500 m, ledus biezums - 1000-1500 m.
Viktorijas Zeme Austrumantarktīdas daļa uz rietumiem no Rosa jūras (angļu val. "Victoria Land"), starp 145. un 170. austrumu garuma grādu, piekrastē Transantarktīdas kalni, augstums — līdz 4023 m vjl.
Arga ledus kupols Austrumantarktīdas ledus vairoga paaugstinājums, izvietojies apmēram pa vidu starp Lemberta glečera sākumu un Dienvidpolu, augstums - līdz 4093 m.
Enderbiju Zeme Austrumantarktīdas piekraste starp 45. un 57. austrumu garuma grādu (angļu val. "Enderby Land"), ledāja virsa centrālajā daļā 2000-2500 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m, austrumu daļā kalnu masīvi (augstums - līdz 2300 m).
Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi.
Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā.
Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
Vidusdaugavas zemiene Austrumlatvijas zemienes dienvidu daļa, Latvijā, augstums - līdz 160 m.
betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli.
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
drevļani Austrumslāvu cilšu savienība; 6.–10. gs. dzīvoja Poļesjē un Labākrasta Ukrainā; 10. gs. pakļauti Kijivas Krievzemei.
epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā.
maronīti Austrumu rituāla katoļi, kuru pirmās kopienas 5.-7. gs. izveidojās Sīrijā; liturģijā izmantoja aramiešu un arābu valodu; visvairāk izplatīti Libānā, kur atrodas arī patriarha rezidence.
fantomass Automašīna "Luaz" (senāk ražota Padomju Savienībā).
ziliņš Automašīna ZIL.
ALEPH Automātiska paplašināma bibliotēku programma (angļu "Automated Library Expandable Program").
Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.).
Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju.
AKKA/LAA Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autortiesību aģentūra.
Eurolines Autosabiedriba "Eurolines" - Eiropas starptautiskās autobusu regulāras satiksmes tīkls, kurā ir ietverta arī Latvija.
meža auzene auzeņu suga ("Festuca altissima", senāk "Festuca silvatica"), Latvijā aizsargājama.
kaļķu avoksne avoksņu suga ("Philonotis calcarea"), Latvijā aizsargājama.
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju.
Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus.
Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula.
Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
Bābenes ezers Bābenis, ezers Launkalnes pagastā.
Līberi Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Liberi" nosaukuma variants.
Bārītes ezers Bācītes ezers Launkalnes pagastā.
Bērzes ezers Bācītes ezers Launkalnes pagastā.
lūkullisks Bagātīgs, lepns, izšķērdīgs, pēc Romas bagātnieka Lūkulla.
Bagge-Assiten Bages-Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos.
racemāze Baktēriju enzīms, kas katalizē D un L pienskābes racimizāciju, t. i., pārvēršanu maisījumā, kurā ir vienāds D un L izomēra daudzums.
Bakuze Bakūze, Lētīžas pieteka.
Banuze Bakūze, Lētīžas pieteka.
Dēsele Bakūze, Lētīžas pieteka.
Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
sālszāle Balandu dzimtas apakšdzimta ("Spirolobeae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama.
balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu.
aksire Balandu dzimtas ģints ("Axyris"), 15-80 cm augsti, viengadīgi lakstaugi, klāti ar zvaigžņmatiņiem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
basija Balandu dzimtas ģints ("Bassia"), viengadīgi lakstaugi ar pamīšus sakārtotām lapām, 8-10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē.
kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas.
sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas.
protokols LAPB balansēts datu posma piekļuves protokols (angļu "Link Access Protocol Balanced").
Vilciņi Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Laiņi" otrs nosaukums.
lapsēnieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Lapsēni" iedzīvotāji.
baldriņš Baldriānu dzimtas ģints ("Valerianella"), viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
divmāju baldriāns baldriānu suga ("Valeriana dioica"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu.
kalnu baldriāns baldriānu suga ("Valeriana montana"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu.
zobainais baldriņš baldriņu suga ("Valerianella dentata"), Latvijā minēts literatūrā, bet trūkst apstiprinājuma.
dūnaugļu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella eriocarpa"), Latvijā adventīva.
salātu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella locusta"), Latvijā aizsargājama.
balisumbavieši Balisumbaviešu tautas - tautu grupa (balieši, sasaki, sumbavieši), dzīvo Bali, Lombokas un Sumbavas salā, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs.
kailā balodene balodeņu suga ("Atriplex glabriuscula syn. Atriplex babingtonii"), Latvijā aizsargājama.
ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
meža balodis baložu ģints suga ("Columba oenas"), Latvijā aizsaqrgājama.
Ozolu iezis Baltā klints Cēsu novada Liepas pagastā.
Liepas iezis Baltā klints Cēsu novada Liepas pagastā.
vilnene Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus").
skrimeļi baltā krimilde ("Lactarius bertillonii").
krimele Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii").
akles Baltā panātre ("Lamium album").
baltakles Baltā panātre ("Lamium album").
čupstene Baltā panātre ("Lamium album").
čūpstene Baltā panātre ("Lamium album").
čūpstenes Baltā panātre ("Lamium album").
kaulnātre Baltā panātre ("Lamium album").
nātra Baltā panātre ("Lamium album").
ņātre Baltā panātre ("Lamium album").
nātrene Baltā panātre ("Lamium album").
nātrumāte Baltā panātre ("Lamium album").
baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs.
teiba baltais sapals (_Leuciscus leuciscus_).
tulcis baltais sapals ("Leuciscus leuciscus").
baltiņš Baltais sapals ("Leuciscus leuciscus").
liepiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
līpiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
līpītis Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
leitis Baltais zaķis ("Lepus timidus").
šerpaks Baltais zaķis ("Lepus timidus").
šerpuks Baltais zaķis ("Lepus timidus").
Lactarius vellereus baltās krimildes "Lactarius bertillonii" nosaukuma sinonīms.
dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas.
Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti.
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši.
Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums.
baltais terors Baltijas landesvēra, Vācijas karaspēka un Bermonta armijas terors pret Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Brīvības cīņu laikā.
Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
akmeņu krāvuma kapulauku kultūra Baltijas somu ciltīm raksturīga kultūra, kas bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā pastāvēja Igaunijā un Latvijas ziemeļdaļā.
akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē.
BTIK Baltijas Tirdzniecības un investīciju kompānija (Liepājā).
Lavruti Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Lauruti" nosaukuma variants.
purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g.
Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru.
brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams.
rūgtā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus amarus").
sniegbaltā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus candidus").
milzu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus giganteus").
trīskrāsu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus tricolor", syn. "Leucopaxillus compactus").
zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas.
čemurainā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum umbellatum"), Latvijā savvaļā sastopama samērā reti, audzē arī kā krāšņumaugu.
gumainā balttīmeklene balttīmekleņu suga ("Leucocortinarius bulbiger").
latgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. - 2. gt. sākumā runāta tagadējā Austrumvidzemē un Latgalē.
sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados.
zemgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām; runāta 1. gt. un 2. gt. sākumā galvenokārt Rietumzemgalē un tai tuvākajos Lietuvas novados.
Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā.
Cicerona balva balva, kuru katru gadu (kopš 1999. g.) īpaši izveidota komisija piešķir par veiksmīgāko korporatīvā tēla izveidi un darbu ar sabiedrību Latvijā.
lazdlejieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji.
lazduļavieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji.
lazdulejieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji.
Ločugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukuma variants.
Luočugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukums latgaliski.
Lozdukolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" nosaukums latgaliski.
lielmežnieki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" iedzīvotāji.
Lilmežnīki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" nosaukums latgaliski.
Ločaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukuma variants.
Luočaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukums latgaliski.
Lauskinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lauskinieki" nosaukuma variants.
līdumnieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
Leidumnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukuma variants.
Lozduļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Lazduleja" nosaukuma variants.
Līdumnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Aiztiļte Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" nosaukums vietējā izloksnē.
benislavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" iedzīvotāji.
Beņislava Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants.
Benislova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants.
dreimanavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanava" iedzīvotāji.
dreimanovieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanova" iedzīvotāji.
Dundenīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants.
Dundinīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants.
Pabriki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Fabriki" nosaukuma variants.
Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē.
Jureiši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukums latgaliski.
Augustova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" bijušais nosaukums.
Ļesņicova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lesnicova" nosaukuma variants.
Papūrne Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Papurne" nosaukuma variants.
Patmaļnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants.
Palnupe Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
Piļsnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants.
Piļsninīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants.
Pilskalni Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Piļskolni" nosaukuma variants.
Pūdnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Podnieki" nosaukuma variants.
Pričaunes Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants.
Pričaunīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants.
Aizups Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" nosaukuma variants.
Akmiņsola Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums vietējā izloksnē.
Avīški Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Avikši" nosaukums vietējā izloksnē.
Čiganova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ciganova" nosaukuma variants.
Dukuļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants.
Egļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļeva" nosaukuma variants.
egļciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji.
egļuciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji.
Egļucīms Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukums latgaliski.
Keiļi Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants.
Keiļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants.
Keili Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukums latgaliski.
ķilieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji.
orlovieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Orlova" iedzīvotāji.
Ūzulova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolova" nosaukuma variants.
Steigas Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Stīgas" nosaukuma variants.
Zyrgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
Zyrgadūbs Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
Zirgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants.
lodumieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" iedzīvotāji.
Lodums Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" nosaukuma variants.
Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski.
Lutanāni Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Lutenāni" nosaukuma variants.
Louzi Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzi" nosaukuma variants.
lugānieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lugi" iedzīvotāji.
Lauzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants.
Louzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants.
Lemešova Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešava" nosaukuma variants.
balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos.
spožais bambuss bambusu suga ("Fargesia nitida"), ko arī Latvijā tirgo kā dekoratīvu augu.
savmaļas Bandas 2; kalpiem apstrādāšanai ierādītie zemes gabali feodālisma laikā Latvijā.
bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
manjemi Bantu nēģeru cilts; dzīvo Vidusāfrikā rietumos no Tanganikas ezera, ziemeļos no Lukugas upes.
lielbārbelieši Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Lielbārbele" iedzīvotāji.
mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
tunberga bārbele bārbeļu suga ("Berberis thunbergii"), ko Latvijā diezgan bieži audzē apstādījumos.
parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām.
plūkšņa Bārdainā plūkšņa - plūkšņzivs Baltijas pasuga ("Liparis liparis barbatus").
plūkšņzivs Baltijas pasuga bārdainā plūkšņa ("Liparis liparis barbatus").
Kunces bārdlape bārdlapju suga ("Barbilophozia kunzeana"), Latvijā aizsargājama.
sašaurinātā bārdlape bārdlapju suga (“Barbilophozia attenuata”), Latvijā aizsargājama.
Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs.
Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m).
tūbainā bārkstlape bārkstlapju suga ("Trichocolea tomentella"), kas veido līdz 15 cm augstas bāli zaļas velēnas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
Bartuva Bārta, upes augšteces nosaukums Lietuvā.
Eiškuna Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 14 km.
Erla Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 30 km.
Loba Bārtas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 52 km.
Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta.
Oberbatau Bārtas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā.
Lamium incisum bastarda panātres "Lamium hybridum" nosaukuma sinonīms.
suto Basuti - tauta Lesoto un DĀR.
basuti Basuto - tauta Lesoto un Dienvidāfrikas Republikā.
Bahten Bātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Neuhof Bātes Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Battenhof Bates muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā.
Baurupīte Baurupe Limbažu pagastā.
lielkrastinieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrastiņi" iedzīvotāji.
liellaucenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji.
liellaucieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji.
lambārtieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Lambārte" iedzīvotāji.
lībieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji.
likvertenieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Likverteni" iedzīvotāji.
laimieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
Bāzele-lauki Bāzeles lauku kantons Šveices Konfederācijā, statuss -- puskantons, administratīvais centrs -- Līstāle, platība -- 518 kvadrātkilometri, 271700 iedzīvotāju (2009.).
holobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Holobasidiomycetidae"), kam ir veselas vienšūnas bazīdijas, Latvijā konstatētas 8 rindas.
fragmobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Phragmobasidiomycetidae"), kam ir dalītas bazīdijas, Latvijā konstatētas 3 rindas.
fleogena Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Phleogenaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
septobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Septobasidiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģintis, 1 suga.
ausene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Auriscalpiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
aknene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Fistulinaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
gomfa Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Gomphaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
lahnoklādija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Lachnocladiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
bērzlape Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Russulales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu.
himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes.
teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs.
mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
laikzvaigzne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Astraeaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
kātpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Tulostomataceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
astpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Hysterangiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
zemespūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Melanogastrales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
ligzdenīte Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Nidulariales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
cietpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sclerodermales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
lodmete Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sphaerobolales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā.
rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu.
melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
ādgalve Bazīdijsēņu nodalījuma tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Dermocybe"), Latvijā konstatētas 9 sugas.
adatene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas.
Mācītājmuižas ezers Baznīcas ezers, viens no 3 Dutkas ezeriem Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m.
Eirāzijas bebrs bebru suga ("Castor fiber"), kas izplatīta arī Latvijā, dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
dulkamarīns Bebrukārkliņu ("Solanum dulcamara L.") glikozīds.
bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus.
rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas.
sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas.
žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš".
dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos.
sila lācītis beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum vulpinum"), priežu mikorizas sēne.
lāču samtbeka beku dzimtas suga ("Imleria badia", syn. "Xerocomus badius"), priežu un egļu mikorizas sēne, Latvijā sastopama bieži.
dzeltenkāta lācītis beku dzimtas suga ("Leccinellum crocipodium", syn. "Leccinum crocipodium"), ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama ļoti reti, saudzējama.
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti.
raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
ozolu baravika beku ģints suga ("Boletus reticulatus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu, Latvijā sastopama reti.
Billitona Belituna - sala Liuelo Zunda salu grupā.
Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
BLEU Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienība.
Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiskā savienība.
laurenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Lauri" iedzīvotāji.
Gu Beninas fonu mitoloģijā - dievišķs kalējs un kultūrvaronis, demiurgu dvīņu Mavu un Lizas dēls.
Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai.
nepilngadīgs bērns bērns līdz noteiktam vecumam, Latvijā līdz 18 gadiem (likumos atrunātos gadījumos līdz 16 gadiem).
lielvīkulieši Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Lielvīkuļi" iedzīvotāji.
Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 14 km; Līce.
Leimani Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski.
ametista bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria amethystina").
divkrāsu bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria bicolor").
sārtā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria laccata").
lielā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria proxima").
sarkandzeltaine Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius helvus").
cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti.
bālais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius pubescens"), aug jauktos mežos, arī parkos, ceļmalās u. tml.
saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu.
alksnene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius rufus"), sarkanbrūna ēdamā sēne ar sīvu, baltu sulu.
parastais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius torminosus"), ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu.
sūrā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius acerrimus"), aug lapu koku, galvenokārt ozolu mežos.
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti.
maigā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aurantiacus", syn. "Lactarius mitissimus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos.
dižskābaržu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius blennius"), aug parkos, dižskābaržu stādījumos.
kampara pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius camphoratus"), aug skuju koku, galvenokārt egļu mežos.
sodrējainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius fuliginosus"), aug lapiu koku un egļu mežos, Latvijā sastopama bieži.
koksnes pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lignyotus"), aug skuju koku mežos, skābās augsnēs, sastopama samērā reti.
ceriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lilacinus"), aug mitros alkšņu mežos.
cigoriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius mammosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, kūdrājos.
sila pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius musteus"), aug priežu mežos, smilšainās augsnēs.
dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām.
ozolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius quietus"), aug platlapju un jauktos mežos, parkos zem ozoliem.
zvīņainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius spinosulus"), aug mitros lapu koku mežos, zālainās vietās.
purva pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos.
parastā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius trivialis"), aug jauktos mežos, skābās augsnēs.
slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti.
vīstošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius vietus"), aug lapu koku un jauktos mežos zem bērziem.
aitbeka Bērzu beka ("Boletus Leccium scabrum").
alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis.
skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga.
paalksnis Bērzu dzimtas ģints ("Duschekia"), 7-9 sugas, Latvijā introducētas 7 sugas.
ostrija Bērzu dzimtas ģints ("Ostrya"), 7 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas.
pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos.
akmens bērzs bērzu suga ("Betula ermannii") ar balti rozā stumbru, ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
līcieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
Beveronia Beveronija - Latvijas Universitātes studentu korporācija.
ērkšķauzas Bezakotu lāčauza ("Bromus inermis Leyss").
henna bezakotu lavsonija ("Lawsonia inermis"), augs, no kura lapām iegūst šo krāsvielu.
krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
kokbezdelīga Bezdelīgu dzimtas ģints ("Tachycineta"), Latvijā nav konstatēta.
sarkanīgā bezdelīga bezdelīgu suga ("Cecropis daurica"), Latvijā nav konstatēta.
diegastes bezdalīga bezdelīgu suga ("Hirundo smithii"), Latvijā nav konstatēta.
kalnu bezdelīga bezdelīgu suga ("Ptyonoprogne rupsetis"), Latvijā nav konstatēta.
Bezdibeņa ezers Bezdibenis, ezers Laidu pagastā.
Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Launkalnes pagastā.
Bezdibenīts Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā.
Bezdibens Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā.
Baložu ezers Bezdibeņezers Laidzes pagastā.
Bezdibeņa ezers Bezdibeņezers Laidzes pagastā.
Kalnmuižas ezers Bezdubeņu ezers Lībagu pagastā.
Diemests Bezdubeņu ezers Talsu novada Lībagu pagastā.
dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos.
sārtā bezlape bezlapju suga ("Lathraea squamaria"), sastopama mitros lapkoku mežos un krūmājos, aug gk. uz alkšņu un lazdu saknēm.
alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu.
evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos.
tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi.
vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi.
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Annelides"), kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis, \~8000 sugu, Latvijā konstatēts >110 sugu.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu.
gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga.
nemertīna Bezmugurkaulnieku tips ("Nemertini"), dzīvo jūrās un okeānos, plēsīgi, retāk parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - Baltijas jeb tumšais prostoms.
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
Gērdnera ezers beznoteksāļezers Austrālijas dienvidos (angļu val. "Lake Gairdner"), platība - 1,5-4,7 tūkstoši kvadrātkilometru (lietus sezonas beigās), garums - 160 km, platums - \~49 km, sausajā sezonā lēzena ieplaka, ko klāj staignas dūņas ar sāls garozu.
Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m.
Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m.
feodosijieši Bezpopnieku vecticības virziens, radās Ziemeļkrievijā 17. gs.; Latvijā nelielas grupas, kas konsolidējas ar piejūriešiem.
bezripas Bezripas keramika - keramika, kas izgatvota bez podnieka ripas palīdzības, Latvijas teritorijā bija vienīgais keramikas veids no 4500. g. p. m. ē. līdz 10. gs beigām.
muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni.
kolembola bezspārnu kukaiņu kārta ("Collembola"), kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu; šīs kārtas kukaiņi, >4000 sugu, Latvijā konstatēts \~150 sugu; lēcējaste.
dīķa bezzobe bezzobju suga ("Anodonta cygnea"), čaula var pārsniegt 15 cm un tā ir Latvijas lielākā gliemene.
Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars.
Jūda Bībelē, Vecajā Derībā — viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks.
Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm.
Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem.
Dina Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas vienīgā meita.
Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva.
Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem.
Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu.
Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu.
Simeons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. gs. 20. un 30. gados).
ALEPH 500 bibliotēku informācijas sistēma, kas tiek izmantota Latvijas lielajās bibliotēkās un to kopkataloga darba nodrošināšanai internetā.
parastā biete biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus.
burka biezas rupja vilnas auduma virsdrēbes ar piedurknēm Austrumlatvijā un Lietuvā 19. gs. beigās.
eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni.
eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus.
laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas.
sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni.
biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugu ģints ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē, Latvijā konstatēta 1 suga.
nokarenā biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon cernuus"), Latvijā aizsargājama.
Heima biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon heimii"), Latvijā aizsargājama.
Randa biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon randii"), Latvijā aizsargājama.
jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
mahagonija periods bieži lietots rokoko perioda nosaukums Lielbritānijā, kur gandrīz visu 18. gs. greznās mēbeles izgatavoja no mahagonija.
starainā bifora biforu suga ("Bifora radians"), Latvijā adventīva, atrasta tikai vienreiz.
inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām.
Aviekstes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Aviekstes upes Lēdmanes pagastā, platība — 10 ha.
Pentagons Bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka Rīgā, Elizabetes ielā.
Angloēģiptiešu Sudāna bijusī Lielbritānijas un Ēģiptes kondomīnija Āfrikas ziemeļaustrumos (1899.--1956. g.), tagad -- Sudāna un Dienvidsudāna
Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m.
Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja.
Ozolu muiža bijusī muiža tagadējā Ogres novada Lauberes pagasta teritorijā.
Vecotaņķe bijusī Otaņķes lejtece Otaņķu pagastā starp apvadkanālu un Liepājas ezeru.
Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai.
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas.
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
Abrene bijušais latviešu īpašums (1987.-1996. g.) Francijā, atradās Endras un Luāras departamentā 250 km uz dienvidrietumiem no Parīzes.
Britu Somālija bijušais Lielbritānijas protektorāts Austrumāfrikā, kopš 1960. gada iekļauta tagadējā Somālijā.
Basutolenda Bijušais Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā ("Basutoland"), kopš 1966. g. - Lesoto.
Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva.
lauķene Bijušās "Lauktehnikas" veikals vai darbnīca.
Andumen Bijušās Andumu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems.
Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste".
Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā Limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems".
Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere.
Laiden Bijušās Laidu muižas nosaukums, kuras teritorijā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Laidi.
Lautzen bijušās Laucesas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Laucesas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mirnijs.
Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele.
Gross-Iwanden Bijušās Lielīvandes muižas nosaukums Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande.
Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes.
Andumu muiža bijušās muižas "Andumen" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems.
Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera.
Lisohn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Lizums.
Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene.
Zablocie bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līdumnieku pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Līdumnieki" (bijušie nosaukumi "Zabolotje" un Aizpūre").
Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne.
Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža.
Posendorf Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Katvaru pagastā izveidojies Pociems.
Rudzaty Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līvānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rudzāti.
Lauder Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lauderi.
Posin Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pasiene.
Ledmannshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdmane.
Lodenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rūjienas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lode.
Loddiger Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdurga.
Laidsen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novadā izveidojusies apdzīvota vieta Laidze.
Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale.
Boļšije Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukuma variants.
Lelī Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski.
Lelī Krīvini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski.
Lielie Krīviņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Krivini” nosaukuma variants.
bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu.
Lindes muiža Birzgales pagasta apdzīvotās vietas “Linde” bijušais nosaukums.
Luzula nemorosa birztalu zemzālītes "Luzula luzuloides" nosaukuma sinonīms.
Modohn Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis.
parazītkamene Bišu dzimtas ģints ("Psithyrus"), plēvspārnis, grūti atšķirams no kamenes, katra suga dzīvo noteiktas kameņu sugas ligzdā, Latvijā konstatētas 7 sugas.
austrumu bitene biteņu suga ("Geum alepicum"), Latvijā sastopama reti.
krāšņsarkanā bitene biteņu suga ("Geum coccineum"), kas Latvijā tiek kultivēta.
sarmatainā bitene biteņu suga ("Geum hispidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
pļavas bitene biteņu suga ("Geum rivale"), sastopama bieži visā Latvijā pļavās, mežos, krūmājos.
pilsētas bitene biteņu suga ("Geum urbanum"), sastopama bieži visā Latvijā mežos un krūmājos.
enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības.
Bazilikas Bizantijas valdnieka Leona VI (886.-912. g.) izdoti likumi, kas sakopoti 60 grāmatās un ir saīsināts Justiniāna kodifikācijas pārveidojums ar komentāriem.
Bjukenena Bjūkenana - pilsēta Libērijā.
Grandbasa Bjūkenana, pilsēta Libērijā, tās senāks nosaukums.
mizasblakts Blakšu kārtas dzimta ("Aradidae"), sīkas un vidējas (3-10 mm) blaktis, dzīvo zem koku mizas, spraugās, piepēs, pārtiek no augu sulas vai sēņu micēlija; \~750 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu.
skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
laupītājblakts Blakšu kārtas dzimta ("Reduviidae"), pārsvarā lielas blaktis (ķermeņa garums - 4-21 mm), bieži spilgtā krāsā, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem.
lauku blaktene blakteņu suga ("Ononis arvensis") Latvijā sastopama ne visai bieži mālainās, kaļķainās vai smilšainās augsnēs.
sīkā blāzija blāziju ģints vienīgā suga ("Blasia pusilla"), Latvijā sastopama izklaidus visā teritorijā, auga lapoņi zaļi vai dzeltenzaļi, sakārtoti rozetēs (3-4 cm diametrā), dihotomiski zaroti.
Lielmediševa Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" neprecīzs nosaukuma variants.
Leluo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" nosaukums latgaliski.
smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
platypsyllidae Blusvaboļu dzimtas "Leptinidae" nosaukuma sinonīms.
Boforta Boforta jūra - Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra ("Beaufort Sea") starp Barova ragu Aļaskā un Kanādas Arktisko arhipelāgu, platība - 481000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3749 m.
Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru).
Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m.
Boldači Boldaču ezers - atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība 7,5 ha; Baldaču ezers.
Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti.
Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne.
Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera.
Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts.
Posms Bolupes lejteces kreisais, Aiviekstē ietekošais zars Balvu novada Lazdukalna pagstā, garums - 3,5 km.
Sūriņš Bolupes lejteces labais atzarojums Lazdukalnu pagastā, ietek Vecpededzē, Sore; Sūre.
Jūrmalas miķelītes atradne botāniskais liegums jūrmalas miķelītes aizsardzībai, atrodas Liepājā, Liepājas ezera ziemeļrietumu krastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 0,45 ha.
Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas.
Honkongas botriocefals botriocefalu suga ("Bothriocephalus gowkongensis"), kas parazitē karpās, Latvijā ievazāta 20. gs. 60. gados.
Bradaiž Bradaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis.
Horstenhof Brantu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā.
Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe.
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe.
Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km.
Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte.
Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km.
Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā.
Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
Brejdaki Breidaku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
Āberthonzi Brekona, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberhonddu_).
maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru.
Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe.
Ežupīte Briedes kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā.
Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe.
Brieždobe Briežezeriņš, ezers Lazdonas pagastā.
briežmuša Briežu kaulmuša ("Lipoptena cervi"), kaulmušu dzimtas suga.
briedīši Briežu vabole - briežvaboļu dzimta ("Lucanidae").
dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka.
divkrāsainā briorija brioriju suga ("Bryoria bicolor"), kas aug Gaujas Nacionālajā parkā uz apsūnojušām smilšakmens klintīm, Latvijā aizsargājama.
Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta.
Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no Baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā.
BBC Britu radioraidījumu korporācija (angļu "British Broadcasting Corporation"), Lielbritānijas valsts radio un TV sabiedrība, dib. 1927. g., sāka pasaulē pirmās regulārās TV pārraides (1936. g.) un Eiropā pirmās krāsainās TV pārraides (1967. g.).
Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums.
Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture.
liberté, égalité, fraternité brīvība,vienlīdzība, brālība (18. gs. Lielās franču revolūcijas sauklis).
brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
grosmeisters Brīvmūrnieku biedrībās t. s. Lielās ložas priekšsēdētājs.
A.L.M. Brīvo mākslu maģistrs (latīņu "Artium Liberalium Magister").
Britu sadraudzība brīvprātīga Lielbritānijas, tās bijušo koloniju (tagad neatkarīgu valstu), esošo koloniju un protektorātu apvienība.
algotņi Brīvprātīgi profesionāli karavīri, kuri par dienestu saņem noteiktu atlīdzību; Latvijā 9.-13. gs. šādus karavīrus dēvēja par karakalpiem.
lielciecernieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" iedzīvotāji.
lielsatiķnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielsatiķi" iedzīvotāji.
fuki Brūnaļģu ciklosporu klases ģints ("Fucus"), lapoņi lentveidīgi, dihotomiski zaroti, līdz l m gari, ziemeļu puslodes jūrās, 15 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga.
laminārija Brūnaļģu nodalījuma heterogenerātu klases ģints ("Laminaria"), jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), vairākas sugas, ko sauc arī par jūras kāpostiem, izmanto uzturā, medicīnā, par lopbarību.
Lyophillum aggregatum brūnās čemurpūkaines "Lyophillum decastes" nosaukuma sinonīms.
brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem.
andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
Bruņķa Bruņķa ezers - Bruņķītis, ezers Limbažu pagastā.
Bruņķīša Bruņķīša ezers - Bruņķītis, ezers Limbažu pagastā.
kaujinieks Bruņotas vienības loceklis, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību.
sarkanausu bruņurupucis bruņurupuču suga ("Trachemys scripta elegans"), kuras daži eksemplāri Latvijā ievesti kā mīļdzīvnieki.
mīkstā augumāju bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Coccus hesperidum syn. Lecanium hesperidum").
komatveida bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Lepidosaphes ulmi").
grimoņu bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Parthenolecanium corni syn. Lecanium corni, Eulecanium corni, Eulecanium coryli").
pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
papīra brūsoneja brūsoneju suga ("Broussonetia papyrifera"), kuru kopš 19. gs. sākuma mēģināts audzēt, bet Latvijā tā nav ziemcietīga.
Gāršas ezers Bučas ezers Liezēres pagastā.
Budingen Būdiņmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.).
bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs.
mājas bumbiere bumbieru suga ("Pyrus communis"), Latvijā plaši izplatīta introducēta suga, kas vietām pāriet savvaļā.
meža bumbiere bumbieru suga ("Pyrus pyraster"), Latvijā vienīgā autohtonā bumbiere.
iļjinka Bumbieru šķirne, īpaši Latgalē audzēta, izturīga pret salu, ražo agri un labi.
parastā bumbiervācelīte bumbiervācelīšu suga ("Leptobryum pyriforme").
Funkenhof Bunkas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
ziemeļu burātājs burātāju dzimtas suga ("Oceanodroma leucorhoa"), Latvijā ļoti rets ieceļotājs, reģistrēts tikai dažas reizes.
Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
luterieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Luteri" iedzīvotāji.
elektrotipogrāfs Burtu lejamā un saliekamā mašīna 19. gs. beigās, līdzīga Lenstona monotipam, kas tomēr praktiski nav tikusi lietota.
ambraskoks Burvjlazdu dzimtas ģints ("Liquidambar"), liels, vasarzaļš koks, izplatīts Āzijā un Amerikā.
burvjlazdaugi Burvjlazdu rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), kokaugi ar vienkāršām, ādainām lapām, ziedi sīki, \~25 ģintis, vairākas sugas introducētas arī Latvijā, bargās ziemās apsalst.
Virdžīnijas burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis virginiana"), kas Latvijā introducēta 19. gs. sākumā, bargā ziemā var arī apsalt.
Bušezers Bušezers I – Lejas Bužezers Virešu pagastā.
Bušmeņezers Bušmaņa ezers Lejasciema pagastā.
Lošupe Būšnieku ezera noteka un Baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte.
Butunga Butona - sala Lielo Zunda salu grupā, Indonēzijā.
vicīns C~10~H~16~N~4~O~7~, balts kristālisks glikozīds, ko iegūst no sējas vīķiem "Vicia sativa L." u. c. vīķiem.
sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību.
loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts.
hidrastīns C~21~H~21~O~6~N, zeltsakņu ("Hydrastis canadensis L.") zemesstumbra alkaloīds.
napelīns C~22~H33NO3, zilās kurpītes ("Aconitum napellus L.") alkaloīds.
rubijervīns C~27~H~43~NO~2~, kristālisks veratras ("Veratrum album L.") alkaloīds.
politiazīds C11H13CLF3N3O4S, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto hipertensijas un tūskas ārstēšanā.
lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam.
sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā.
laktaroviolīns C15H14O, sarkans antibiotisks pigments priežu rudmiesē ("Lactarius deliciosus"), kurš nomāc tuberkulozes mikobaktēriju vairošanos.
laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam.
sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa.
lizergīds C20H25N3O, lizergīnskābes dietilamīds; aktīva halucinogēna viela, serotonīna antagonists; saīs.: LSD.
marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās.
fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā.
palmatīns C21H20NO4, kristālisks alkaloids, ko iegūst no "Jateorrhiza palmata Lam."; atrodams arī bārbelēs; apgrūtina elpošanu.
stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes.
ramnokatartīns C27H30O14, glikozīds "Rhamnus cathartica L." augļos.
poligalīns C30H45ClO6, senegas ("Polygala senega L.") rūgts saponīns.
periplocimarīns C30H46O8, steroīds glikozīds, ko iegūst no "Periploca graeca L."; hidrolizējot ar skābi, iegūst periplogenīnu un cimarozi.
periplocīns C36H56O13, auga "Periploca graeca L." glikozids, enzīmu klātbūtnē hidrolizējas par glikozi un periplocimarīnu.
Līlaste Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Lilaste" bijušais nosaukums.
Amerikas ceanots ceanotu suga ("Ceanothus americanus"), kas Latvijā introducēta un ir ziemcietīga.
Rundēnu strauts Cegeļņas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā.
slīce Cekulainais dūkuris ("Podiceps cristatus", senāk "Lophaethya cristata").
parastais cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida cristata"), ko sauc arī par cekulaino cīruli, Latvijā mājo visu gadu, bet sastopams reti.
piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos.
Ženēvas cekuliņš cekuliņu suga ("Ajuga genevensis"), Latvijā aizsargājama.
sarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura").
skujkoku melnsarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura").
dzeltenīgā celmmuša celmmušu suga ("Laphria flava").
svītrainā celmmuša celmmušu suga ("Laphria gibbosa").
Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta.
Onckuli Ceļa Onckuli - Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Onckuļi" nosaukuma variants.
skrejsisenis Ceļojošais sisenis, saranča, kaitīgs, Latvijā nav sastopams.
CEB Ceļojumu un ekskursiju birojs (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Liepājas CEB).
Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais.
krastene Ceļteku dzimtas ģints ("Littorella"), daudzgadīgi lakstaugi, vienmājas augi, viendzimuma ziedi pa 3-5 vārpveida ziedkopās, 3 sugas, Latvijā sastopama 1 suga.
jūrmalas ceļteka ceļteku suga ("Plantago maritima"), Latvijā reti sastopama piejūras pļavās, aizsargājama.
platlapu cemere cemeru suga ("Sium latifolium"), Latvijā diezgan bieži aug ūdeņu krastmalās, mitrās pļavās un slapjos mežos.
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus.
sents Cents - Lietuvas Republikas sīknaudas vienība 1918.-1940. g.
Boma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā.
Bomīšu ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā.
Buma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā.
sombrero cepure ar platām malām, ko valkā gk. Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos.
bārkstainā cepurene cepureņu suga ("Encalypta ciliata"), Latvijā aizsargājama.
parastā cepurene cepureņu suga ("Encalypta vulgaris"), Latvijā aizsargājama.
lācīšnieki Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" iedzīvotāji.
Agra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" otrs nosaukums.
Lode Cēsu novada Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" daļa.
Jaunķempju muiža Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" bijušais nosaukums.
ratnieki Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji.
Rauguļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Leukādijas" bijušais nosaukums.
cetrārijveida cetrēlija cetrēliju suga ("Cetrelia cetrarioides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama; mitrumu mīlošs ķērpis, kas aug uz lapkoku stumbriem.
Lhodze Ceturtā augstākā pasaules virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz Ķīnas un Nepālas robežas, blakus Džomolungmai, uz rietumiem no tās, ceturtā augstākā pasaules virsotne, augstums - 8516 m, ledāji.
kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās.
jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
līdumnieki Ciblas novada Ciblas novada apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
līdumnieki Ciblas novada Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
čivžulieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" iedzīvotāji.
hmeļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņicki" iedzīvotāji.
Līpu sola Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Liepu sala" nosaukuma variants.
meļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Meļņiki" iedzīvotāji.
lucmuizieši Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lucmuiža" iedzīvotāji.
Lelī Trukšāni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trukšāni" nosaukums latgaliski.
Imantas Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" bijušais nosaukums padomju laikā.
baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava.
pelēkā cielava cielavu suga ("Motacilla cinerea"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. kā caurceļotājs.
dzeltengalvas cielava cielavu suga ("Motacilla citreola"), Latvijā sastopama ļoti reti.
dzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla flava"), Latvijā sastopamas 2 pasugas: bieži un visā teritorijā - nominālpasuga ("Motacilla flava flava"), retāk - ziemeļu pasuga ("Motacilla flava thunbergi").
Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats.
Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju.
Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā.
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.).
Aloina rigida cietā alvejīte, šīs ģints suga, Latvijā aizsargājama.
konstebls cietokšņa, pils komandants (Lielbritānijā).
daivainā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum aculeatum"), Latvijā aizsargājama.
Brauna cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum braunii"), Latvijā aizsargājama.
šķēplapu cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum lonchitis"), Latvijā aizsargājama.
cietaudzīte Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietpienene, Latvijā 5 sugas.
akmenssēklis Cietsēkle ("Lithospermumu").
cietgraudes Cietsēkles ("Lithospermum").
tīruma cietsēkle cietsēkļu suga ("Lithospermum arvense").
ārstniecības cietsēkle cietsēkļu suga ("Lithospermum officinale").
cietspuru Cietspuru zivis - kaula zivju apakškārta, Latvijas faunā asari, jūras grunduļi, makreles.
CFI Cietvielu fizikas institūts (LU).
sēdošā cifēlija cifēliju suga ("Cyphelium sessile"), Latvijā aizsargājama.
parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs.
Persijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen persicum"), no kuras izaudzētas daudzas šķirnes, ko arī Latvijā audzē augumājās un lecektīs.
bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi.
hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi.
drellis Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2.
aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (bijušajā PSRS, Latvijā līdz 1992. g.).
skvoters Cilvēks, kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (gk. Lielbritānijā).
pērs cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Lielbritānijā, līdz 1848. gadam arī Francijā).
šautējs Cilvēks, kas Pūpolsvētdienā vai Lieldienās iet ar pūpoliem pērt (mājiniekus, kaimiņus); pērējs.
trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi.
Cimeļezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā.
Ciemeļu ezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā.
Cimeļa ezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā.
Ciemeļupe Cimeļupe Limbažu pagastā.
Cimele Cimeļupe Limbažu pagastā.
daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus.
parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu.
paciprese Ciprešu dzimtas ģints ("Chamaecyparis"), dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām, 7 sugas, iegūti vairāki simti dekoratīvu formu, no tām Latvijā audzē \~100.
kadiķis Ciprešu dzimtas ģints ("Juniperus"), mūžzaļš krūms vai neliels koks, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
platzaris Ciprešu dzimtas ģints ("Platycladus syn. Biota"), 1 suga, kas savvaļā aug Ķīnā, Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumkoku.
Čerešu ezers Cirišs, ezers Latgales augstienē.
Zyrma Cirmas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams.
lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis.
dobais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cava syn. Corydalis bulbosa"), Latvijā aizsargājama.
vidējais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis intermedia"), Latvijā aizsargājama.
lauka cīrulis cīruļu suga ("Alauda arvensis"), Latvijā sastopama ļoti bieži.
ausainais cīrulis cīruļu suga ("Eremophila alpestris"), Latvijā caurceļotājs.
cekulainais cīrulis cīruļu suga ("Galerida cristata"), Latvijā aizsargājama.
sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži.
Cīruļupe Cīruļupīte, Lielupes pieteka.
bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
glīveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi ūdensaugi ar peldošām un zemūdens lapām, ziedi nelieli, vārpās, 2-4 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
cirveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi ūdeņu un mitrāju augi, \~20 ģinšu, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
zālainā cirvene cirveņu suga ("Alisma gramineum syn. Alisma loeselii"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
šaurlapu cirvene cirveņu suga ("Alisma lanceolatum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
parastā cirvene cirveņu suga ("Alisma plantago-aquatica"), kas Latvijā sastopama bieži.
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
ārvalstu ieguldījumi citā valstī nodalītie ārvalstu ieguldītāju ilgtermiņa ieguldījumi uzņēmējdarbības veikšanai Latvijā.
cytisus Cytisus nigricans - melnējošā ķekarcītiza "Lembotropis nigricans" nosaukuma sinonīms.
alfi Citplanētieši jeb svešās dzīvības formas (angļu "Alien Live Forms").
kadsura citronliānu dzimtas ģints ("Kadsura"), Latvijā 1 sugu reizēm audzē kā krāšņumaugu.
Japānas kadsura citronliānu dzimtas kadsuru ģints suga ("Kadsura japonica"), ko Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu, bet tā nav ziemcietīga.
Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām.
ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem).
cūcine Cūcene ("Lactarius turpis").
Lactarius turpis cūcenes "Lactarius necator" nosukuma sinonīms.
Cucurki Cucurku ezers - atrodas Ludzas novada Istras pagastā, platība - 3,5 ha.
violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē.
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
lauvmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Antirrhinum"), dekoratīvs viengadīgs augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugas, Latvijā 1 suga.
uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
bezlape Cūknātru dzimtas ģints ("Lathraea"), bezhlorofila lakstaugi, 5 sugas (visas parazītaugi), Latvijā konstatēta 1 suga.
dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus.
sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
cūknātre Cūknātru dzimtas ģints ("Scrophularia"), lakstaugi, retāk nelieli puskrūmi, \~150 sugu, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, konstatētas 2 sugas.
deviņvīruspēks Cūknātru dzimtas ģints ("Verbascum") \~350 sugas, Latvijā sastopamas 2 autohtonas un 4 adventīvas sugas.
pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
ceļtekaugi Cūknātru rindas dzimta ("Plantaginaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapaām, kas sakārtotas rozetē, ziedi sīki, vārpās vai galviņās, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; ceļteku dzimta.
pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
gumainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia nodosa"), sastopama visai bieži visā Latvijā mitrās un purvainās pļavās, mitros mežos un krūmājos, grāvjos.
spārnainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia umbrosa syn. Scrophularia alata", arī " Scrophularia aquatica"), Latvijā aizsargājama.
Cūkezerupīte Cūkupīte, Līgupes kreisā satekupe.
cukurrūpniecība Cukura ieguve no augiem rūpnieciskā veidā; Latvijā cukurbiešu pārstrāde cukurā.
Ndžamena Čadas galvaspilsēta, osta Šari labajā krastā, netālu no tās ietekas Logonē, 754000 iedzīvotāju (2007. g.).
lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
tumšā čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola torquata"), Latvijā rets ieceļotājs.
rūsganā čakste čakstu ģints suga ("Lanius bucephalus").
brūnā čakste čakstu ģints suga ("Lanius collurio"), neliels dziedātājputns, Latvijā sastopama ne visai bieži; sētas čakste.
rudā čakste čakstu ģints suga ("Lanius cristatus").
lielā čakste čakstu ģints suga ("Lanius excubitor"), Latvijā sastopama samērā reti.
rudastes čakste čakstu ģints suga ("Lanius isabellinus"), Latvijā sastapta reti.
Ziemeļamerikas čakste čakstu ģints suga ("Lanius ludovicianus").
melnpieres čakste čakstu ģints suga ("Lanius minor"), Latvijā sastapta reti.
maskainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius nubicus").
garastainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius schach").
sarkangalvas čakste čakstu ģints suga ("Lanius senator").
ķīļastes čakste čakstu ģints suga ("Lanius sphenocercus").
svītrainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius tigrinus").
Dienvidāzijas čakste čakstu ģints suga ("Lanius vittatus").
čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav.
dzemdētājgliemeži Čaula brūna vai pelēka, vilciņveidīga, ar 3 tumšām, spirāliskām joslām, augstums - <40 mm, dzīvdzemdētāji, saldūdeņos; Latvijā 2 sugas.
čedars Čedaras siers - Lielbritānijas izcelsmes maigi skābs cietais siers; nosaukums no Čedaras ciema.
Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.).
studentneļķe Čemurneļķe - neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis.
baltā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum connatum").
brūnā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum decastes syn. Lyophyllum aggregatum").
biezlapiņu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum eustygium").
Konrāda čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum konradianum").
dūmpelēkā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum paleochroum", syn. "Lyophyllum immundum").
gobu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum ulmarium").
salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti.
pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene).
suņburkšķi čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas.
selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu.
selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni.
zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
berula Čemurziežu dzimtas ģints ("Berula"), daudzgadīgi lakstaugi ar smalki rievainu stublāju, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
dobspārne Čemurziežu dzimtas ģints ("Cenolophium"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
knīdija Čemurziežu dzimtas ģints ("Cnidium"), divgadīgi vai daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, lapas ar garām lapu makstīm, >20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
stobulis Čemurziežu dzimtas ģints ("Conioselinum"), \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga.
bezgale Čemurziežu dzimtas ģints ("Laserpitium"), daudzgadīgi, retāk divgadīgi lakstaugi, divdīgļlapji, lieli, stāviem stulbājiem, baltiem ziediem.
lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu.
rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
noraga Čemurziežu dzimtas ģints ("Pimpinella"), augs ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām un ziediem saliktos čemuros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
dziedenīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Sanicula"), daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs, \~40 sugas, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
selīne Čemurziežu dzimtas ģints ("Selinum"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju, \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
briežsakne Čemurziežu dzimtas ģints ("Seseli"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
cemere Čemurziežu dzimtas ģints ("Sium"), daudzgadīgs krastmalu lakstaugs, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sārtburkšķis Čemurziežu dzimtas ģints ("Torilis"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, kas klāti ar pieguļošiem matiņiem, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
dižzirdzene Čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints suga ("Angelica archangelica"), augs ar iezaļganiem ziediem apaļos čemuros; Latvijā samērā reti, gk. rietumu daļā; ārstniecības dižzirdzene.
Mazais Beirams četras dienas ilgi islāmticīgo svētki 70 dienas pēc Lielā Beirama; upursvētki.
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
Baltiešu 1979. g. 23. augusta aicinājums četrdesmit piecu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu parakstīts dokuments ar prasību atzīt Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesības.
kvadraloģija četri kanoniskie evaņģēliji (Marka, Mateja, Lūkas, Jāņa).
klipe Četrstūrainas sudraba monētas, kas bija apgrozībā Livonijā 16. gs.
Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri.
čīkstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium") - augs ar gaļīgām lapām un dzeltenzaļiem, baltiem vai gaišsarkaniem ziediem; Latvijā audzē kā krāšņumaugu, retāk savvaļā.
Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Annamas kalni Čiongšona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums 1300 km, platums līdz 300 km, augstākā virsotne — 3280 m (Ngoklins).
pļavas čipste čipstu suga ("Anthus pratensis"), dziedātājputns apmēram zvirbuļa lielumā, Latvijā sastopams bieži, gājputns.
Čo Oju Čooju - virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā.
Izsušu ezers Čumals, ezers Lībagu pagastā.
Čumalas ezers Čumals, ezers Lībagu pagastā.
mazā čurkste čurkstu suga ("Riparia paludicola"), Latvijā nav konstatēta.
ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
četrlapu čūskoga čūskogu suga ("Paris quadrifolia"), sastopama samērā bieži visā Latvijā gk. ēnainos un mitros mežos, krūmājos.
odze Čūsku apakškārtas dzimta ("Viperidae"), 20-150 cm garas indīgas čūskas, 10 ģinšu, 58 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem.
Fridrihsena čuža čužu suga ("Pentaphylloides x friedrichsenii"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m.
Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru.
Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m.
Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži.
Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena.
Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki.
Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija.
Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats.
Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri.
Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem.
Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā.
Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā.
Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini.
Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km.
Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu.
Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu.
Augšdaugavas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, garums - 80 km, platums - 8-12 km, rietumu daļā 4-7 km.
Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu.
Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu.
Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines.
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
Rīgavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas centrālajā daļā, platība — 906 kvadrātkilometri (1,4% Latvijas teritorijas), aizņem 1-20 km platu piekrastes joslu >80 km garumā gar Rīgas līča dienvidaustrumu galu.
Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu.
Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu.
Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums.
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā).
Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu.
Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu.
Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu.
Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi.
Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km.
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem.
Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene.
Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas.
Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā.
Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis.
Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība.
Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu.
Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni.
Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus.
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas.
Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama.
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs.
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta.
Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas.
Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus.
Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni.
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte.
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna.
Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā.
Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%.
Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes).
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā.
Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas.
Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka.
Īdeņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~800 ha.
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš).
Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs.
Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m).
Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas.
Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums.
Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas.
Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte).
Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu.
Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru.
Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai.
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas.
Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas.
Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni.
Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala).
Dziļezers un Riebezers dabas liegums Limbažu novada Limbažu pagasta rietumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), ietver abus ezerus un to apkārtni, platība — 301 ha.
Dzērves purvs dabas liegums Limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas.
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha.
Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni.
Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.).
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas.
Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas.
Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas.
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu.
Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha).
Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā.
Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes).
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu.
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs.
Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne.
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas.
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis").
Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis.
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti.
Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai.
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta.
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha).
Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni.
Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību.
Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes.
Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni.
Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde.
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs.
Talsu pauguraine dabas parks Talsu novada Laidzes, Laucienes un Lībagu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība – 2827 ha.
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta.
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine.
Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km.
Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni.
Latgales augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumu daļā, platība 6510 km^2^, pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 7 ainavapvidus starp Daugavzemi, Aiviekstes zemi un Austrumlatgales ainavzemi.
Austrumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā starp Viduslatvijas zemieni austrumos un Kursas zemieni rietumos, platība - 3860 kvadrātkilometru, ziemeļos Abavas un Slocenes senleja to šķir no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidrietumu stūrī Ventas senleja - no Rietumkursas augstienes.
Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma.
Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha.
Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene.
Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu.
dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana.
Austrumfrīzlande dabas teritorija Vācijā (_Ostfriesland_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļrietumu daļā.
Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala.
Fanšana kalns Dabešana grēdas augstākā virsotne, Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā, augstums - 1860 m.
ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas.
Legba dahomeju un fonu (Benina) mitoloģijā - dievība - triksters, dieva Mavu-Lizas jaunākais dēls.
maskalis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums; maskavietis.
maskavietis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums.
potala Dalailamas pils Lhasā, Tibetā.
Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
Dienviddānija Dānijas reģions Jitlandes pussalas vidusdaļā, ietver arī Fīnas, Langelandes, Tasingas, Ērē un citas sīkākas salas.
Zēlande Dānijas reģions, kurā ietilpst Zēlandes sala (izņemot Kopenhāgenu un tās apkārtni), Lollande, Falstera, Mēna un daudzas mazākas salas.
dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes.
Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam.
nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
Maunaloa darbīgs vulkāns ASV (angļu val. _Mauna Loa_), Havaju salu Havajas salas dienvidu daļā, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados.
Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti.
Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru.
Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā.
Rīgas motormuzejs darbojas Tehniskās jaunrades, izstāžu un atpūtas centra Mežciems kompleksā, dib. 1989. kolekcijā ir arī Latvijā ražotie "Russo-Balt" un "Ford-Vairogs" automobiļi.
kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu.
dālderroze Dārza cietķērsa jeb kressalāts ("Lepidium sativum").
salatas Dārza salāti ("Lactuca sativa"), kurvjziežu dzimtas salātu ģints suga, lakstaugi ar skraju lapojumu.
laktuka Dārza salāti ("Lactuca sativa").
salātas Dārza salāti ("Lactuca sativa").
salate Dārza salāti ("Lactuca sativa").
salati Dārza salāti ("Lactuca sativa").
salats Dārza salāts ("Lactuca sativa").
salāts Dārza salāts ("Lactuca sativa").
datne README datne LASIMANI.
izpildāma programma datora programma, kas gatava palaišanai noteiktā datorā. Lai programma būtu izpildāma, tā iepriekš jāpārtranslē attiecīgā datora mašīnvalodā.
cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību.
protokols HDLC datu posma augsta līmeņa vadība (angļu "High-level Data Link Control").
procedūra LAP datu posma piekļuves procedūra (angļu "Link Access Procedure").
protokols LAPM datu posma piekļuves protokols modemiem (angļu "Link Access Protocol for Modems").
DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier").
identifikators DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier").
panātras Daudzgadīga sakņu nezāle "Lamium album" ar pamatā zarojošiem, līdz 40 cm gariem stublājiem, baltiem lūpveidīgiem ziediem.
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli.
apdzirzāle Daudzgadīgs staipeknis ("Lycopodium selago"); apdziras 1.
strelīcija daudzgadīgs strelīciju dzimtas tropu lakstaugs (“Strelitzia reginae”) ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas, kas Latvijā tiek audzēts kā dekoratīvs telpaugs.
zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs.
simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas.
simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga.
pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās.
ovālā daudzspārne daudzspārņu suga ("Pterygoneurum ovatum"), Latvijā aizsargājama.
Lebjava Daugavas atteka Doles salā, Salaspils novada Salaspils pagastā; Lebge; Lebje; Ļeblova.
Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte.
Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne.
Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa.
Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka.
Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km.
Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km.
Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe.
Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe.
Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts.
Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m.
Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa.
Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka.
Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja.
Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte.
Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa.
Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca.
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts.
Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene.
Kaibala Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, garums - 16 km, kritums - 51,1 m.
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Līksnas pagastā, garums - 7 km.
Izteka Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 10 km.
Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka.
Gumerts Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
Dzeņu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
Silupīte Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
Teļu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Turku pagastā.
Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa.
Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe.
Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne.
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas.
Buļļu sala Daugavgrīvas sala, kas atrodas starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei.
lielkrieviņi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrieviņi" iedzīvotāji.
līdumnieki Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
berkavieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Berkava" iedzīvotāji.
gundedzieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gundegas" iedzīvotāji.
mirnijieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Mirnijs" iedzīvotāji.
randanieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Randanumuiža" iedzīvotāji.
aukšpolieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" iedzīvotāji.
cietoksnieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Cietoksnis" iedzīvotāji.
juganieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Juganina" iedzīvotāji.
Jaunā Pilsētiņa Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" bijušais nosaukums.
rimsieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Rimši" iedzīvotāji.
locikieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" iedzīvotāji.
lielbornieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielborne" iedzīvotāji.
liellasieši Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Liellaši" iedzīvotāji.
Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums.
Lelī Lauri Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lauri" nosaukums latgaliski.
ārstnieciskās dūņas dažādas izcelsmes nogulas, ko var izmantot ārstniecībā; Latvijā izmantojamas tikai sulfīdu un bezsulfīdu kūdras dūņas.
dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta.
strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm.
smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās.
upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām.
spāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Libellulidae"), Latvijā konstatēts 15 sugu.
ceļotājspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas spāru dzimtas suga ("Libellula quadrimaculata"), kas samērā izplatīta Latvijā, reizēm veic masveida pārlidojumus.
grīslis Dažādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Heterostachyae"), kuriem ziedkopa sastāv no viendzimuma vārpiņām (ir arī daži izņēmumi), Latvijā konstatēts \~40 sugu.
Brigas Dažkārt lietots Ludzas novada apdzīvotās vietas "Briģi" nosaukums.
Amūras zemiene dažkārt tā apzīmē Vidusamūras un Lejasamūras zemieni kopā.
patmala Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdens dzirnavas.
patmaļa Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
patmaļi Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
Aklais dažu ezeru nosaukums Latvijā: (a) Piegāzes ezers Sīļukalna pagastā; (b) Lielais Kangaru ezers - Kangaru ezers Ropažu novadā.
jāņuzāle Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piemēram, nārbuļi, madaras).
Jāņu zāles dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai; jāņzāles, jāņuzāles.
enantiomērisms Dažu vielu īpašība pastāvēt labā un kreisā antipoda formās. Labā modifikācija, tās forma un struktūra ir it kā kreisās modifikācijas.
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros.
Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī.
Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta.
Paradīzes Putns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Apus", saīsinājums "Aps"), kurā nav spožu zvaigžņu (tā α zvaigžņlielums ir 3,8), Latvijā nav novērojams.
Altāris debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ara"; saīsinājums "Ara") Piena Ceļā uz dienvidiem no Skorpiona, Latvijā nav novērojams.
Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā.
Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss.
Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams.
Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams.
Balodis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Columba", saīsinājums "Col") Lielā Suņa tuvumā; spožu zvaigžņu nav.
Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts.
Zelta Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Dorado", saīsinājums "Dor"), kurā atrodas Lielais Magelāna Mākonis, Latvijā nav redzams.
Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums.
Dzērve debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Grus", saīsinājums "Gru"), Latvijā nav novērojams, spožākā zvaigzne - Alnairs.
Indiānis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Indus", saīsinājums "Ind"), Latvijā nav novērojams; šī zvaigznāja α atrodas 100 ly attālumā, tās spožums 3,2.
Zaķis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lepus"; saīsinājums "Lep") uz dienvidiem no Oriona, spožākā zvaigzne - Arneba; Latvijā novērojams ziemā.
Vilks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lupus", saīsinājums "Lup") uz dienvidiem no Skorpiona un Svariem; Latvijā nav redzams.
Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā.
Oktants debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Octans", saīsinājums "Oct"), kurā atrodas debess dienvidpols, spožu zvaigžņu nav,, Latvijā nav redzams.
Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams.
Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa.
Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams.
Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams.
Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.
krusts Debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā, Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.
Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts".
Vienradzis debess ekvatora apgabala zvaigznājs (latīņu "Monoceros"; saīsinājums "Mon") Piena Ceļā uz austrumiem no Oriona; Latvijā novērojams ziemā.
Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts.
Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss.
Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε).
Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī.
Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
Lūsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lynx"", saīsinājums "Lyn"), atrodas starp Lielo Lāci un Dvīņiem; Latvijā nenorietošs.
Lira debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lyra", saīsinājums "Lyr"), Latvijā novērojams vasarā, spožākās zvaigznes - Vega un Šeliaks.
Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne - Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā .
Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā.
Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals.
dedess Dedestiņa ("Lathyrus").
plakanzirnis Dedestiņas ("Lathyrus"), pākšaugu dzimtas divdīgļlapju viengadīgi vai daudzgadīgi augi, Latvijā >5 sugas, daudzās formās kultivēti.
dedesas Dedestiņas ("Lathyrus").
dedesiņi Dedestiņas ("Lathyrus").
dedestiņi Dedestiņas ("Lathyrus").
peļzirņi Dedestiņas ("Lathyrus").
vanagzirņi Dedestiņas ("Lathyrus").
puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm.
vītņu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus aphaca").
skarbā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus hirsutus").
platlapu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus latifolius").
jūrmalas dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus maritimum").
kalnu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus montanus").
melnā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus niger").
smaržīgais puķzirnītis dedestiņu suga ("Lathyrus odoratus").
smaržīgā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus odoratus").
purva dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus palustre").
ungāru dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pannonicus").
zirņveida dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pisiformis").
pļavas dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pratensis").
meža dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus sylvestris").
bumbuļu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus tuberosus").
pavasara dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus vernus").
matainais degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros tichorinus"), kas dzīvoja vēlajā pleistocēnā, atliekas atrastas arī Latvijā, iznīcināts \~10. gs.
robotā deicija deiciju suga ("Deutzia crenata"), ko Lartvijā audzē visbiežāk.
Lemuāna deicija deiciju suga ("Deutzia x lemoinei"), kas ir ziemcietīgākā no Latvijā audzētajām.
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas.
limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā.
floribundroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas.
poliantroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas.
Lazdinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Lazdenieki" nosaukuma variants.
Dekszina Dekšinas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Linavas pagastā.
Malaizijas delfīns delfīnu suga ("Lagenodelphys hosei"), garums līdz 2,7 m, svars - līdz 210 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās.
baltpurna delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus albirostris"), garums 2,8 m, svars - 180-350 kg, dzīvo Atlantijas ziemeļdaļā, visplašāk mizplatītais delfīns Ziemeļjūrā.
krusta delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus cruciger"), garums līdz 1,9 m, svars - 90-120 kg, dzīvo Dienvidu okeāna aukstajos apgabalos.
Klusā okeāna baltsānu delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obliquidens"), garums 2,1-2,5 m, svars - 75-90 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļos, rada putu šļakatas, kas bieži redzamas krietni ātrāk pirms paša delfīna.
tumšais delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obscurus"), garums 1,7-2,1 m, svars - 70-85 kg, dzīvo jūrās pie Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas.
Ķīnas upesdelfīns delfīnu suga ("Lipotes vexillifer"), garums - 2,2-2,5 m, svars - 125-160 kg, izmiris 21. gs. sākumā, dzīvoja Jandzi upes vidustecē un lejtecē.
dienvidu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissiodelphis peronii"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna dienviddaļas mērenajā joslā.
ziemeļu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissodelphis borealis"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļdaļas mērenajā joslā, ātruma cienītājs, var uzlēkt pat 7 metrus virs ūdens.
lieldienīte Dem. --> Lieldienas.
fusicladium Demāciju dzimtas ģints, kuras sēnes attīsta īsus konīdiju nesējus ar zaļganbrūnām konīdijām, vairākas sugas ierosina augļu koku kraupjus, Latvijā konstatētas 9 sugas.
jaunlatviešu kustība demokrātiskas ievirzes nacionālās atbrīvošanās kustība Latvijā 19. gadsimta 50.-90. gados, kas zināmā mērā turpināja 18. gs. Rīgas brīvo latviešu un brāļu draudžu cīņu par latviešu tiesībām.
Augšreina departaments Francijā (_Haut-Rhin_), Lielo Austrumu reģiona dienvidaustrumos.
Augšluāra departaments Francijā (_Haute-Loire_), Overņas-Ronas-Alpu reģionā.
Augšmarna departaments Francijā (_Haute-Marne_), Lielo Austrumu reģionā.
Augšvjenna departaments Francijā (_Haute-Vienne_), Jaunaktivānijas reģionā, administratīvais centrs - Limoža.
Atlantijas Luāra departaments Francijā (_Loire-Atlantique_), Luāras reģiona rietumu daļā.
Mēza departaments Francijas ziemeļaustrumu daļā, Lielā austrumu reģiona ziemeļrietumos..
Artibonita departaments Haiti (_L’ Artibonite_), Gonavas līča austrumu piekrastē.
Derija Deri - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā.
Londonderija Deri - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā.
Landonderi Deri, pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā.
DGN Derīgu grāmatu nodaļa (Rīgas Latviešu biedrības apgāds).
dermea Dermateju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
Desseln Dēseles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas.
rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas.
Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā.
tarakānu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum blattaria"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
blīvziedu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum densiflorum"), kas Latvijā ir adventīvs augs, tiek audzēts arī kā krāšņumaugs.
miltainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum lychnitis"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
violetais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum phoeniceum"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
Septuagesimae Devītā svētdiena pirms Lieldienām.
jaungramatiķi Diahroniskās valodniecības virziena pārstāvji 19. gs. 2. p. - 20. gs. sākumā, kuru galvenie principi - vēsturiskums un psiholoģisms; virziens aizsākās Leipcigas universitātē.
cryptospora Diaportu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga.
cryptosporella Diaportu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga.
cryptodiaporthe Diaportu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kuras anamorfas aprakstītas kā fomopšu sugas.
Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle.
Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš".
Latvijas bioelektromagnetologu asociācija dibināta 1994. g. ar mērķi veicināt EML iedarbības teorētiskos pētījumus, tahnoloģiju attīstību un EML lietošanu medicīnā, bioloģijā, fizikā u. c.
Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs.
Didelenga Didelanža - pilsēta Luksemburgā (_Diddeleng_).
kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta.
ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
ziepenīšaugi Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
ziepenīte Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
gundega Didīgļlapju klases augu dzimta ("Ranunculaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, krūmi, puskrūmi, liānas; Latvijā tikai lakstaugi.
Daugu ezers Didžulis, ezers Lietuvā.
purva diedzene diedzeņu suga ("Zannichellia palustris"), Latvijā sastopama samērā reti un ir aizsargājama.
Bezdubenis Diemests, ezers Laucienes pagastā.
Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena.
majors dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu).
seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižmatrozis Dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē.
Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple.
rands Dienvidāfrikas Republikas, Lesoto un Namībijas naudas pamatvienība (=100 centu).
gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju.
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations").
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama.
Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
pāvilostnieki Dienvidkurzemes novada (2009.-2021. g. Pāvilostas novada, 1990.-2009. g. Liepājas rajona) apdzīvotās vietas "Pāvilosta" iedzīvotāji.
Aizputes Padure Dienvidkurzemes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" bijušais nosaukums.
Jaunlieģi Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
Indānu upīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Gārsenes pagastā, augštece - Lietuvā.
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu.
teofilantropi Dieva un cilvēku mīlētāji jeb Dieva pielūdzēji un cilvēku draugi, reliģiska savienība Lielās franču revolūcijas laikā ar privātu kultu 1796. g. un publisku 1797.-1802. g. kādās 10 Parīzes baznīcās.
rīcins dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas suga ("Ricinus communis"), augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas, Latvijā dažkārt audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
kaņepene Dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Mercurialis"), viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
nezidioblastoze Difūza Langerhansa saliņu ("insulae Langerhans-i") šūnu proliferācija.
DSL Digitālā abonenta līnija interneta pieslēgumam mājā; ciparu abonentlīnija (angļu "Digital Subscriber Line").
Dikreha Dīkirhe - pilsēta Luksemburgā.
lielais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Lymnaea stagnalis") ar slaidi konisku čaulu 4-5 cm augstumā, barojas ar ūdensaugiem un sīkiem dživniekiem.
Vaivaru dīķis dīķis Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 1,5 ha.
gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
glenodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Glenodinium"), dažādas formas, dažreiz dorsiventrāli saplacinātas, bieži bruņās ietvertas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
Diensdorf Dinsdurbes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
Dira Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Dīza Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Dīze Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmasta Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmastiena Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmastiene Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmosta Dīrīte, Lisiņas pieteka.
ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Disna Dīsna - upe Lietuvā (Dzisnas augštece).
Dūnāklis Diunokļa ezers Ludzā.
Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu.
hidra Divas Latvijas saldūdeņos sastopamas hidrozoju ģintis ("Hydra" un "Chlorohidra"), cilindrveidīgi dzīvnieki, ķermeņa garums - līdz 3 cm, saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos; 29 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
Magelāna Mākoņi divas neregulāras formas galaktikas (Lielais un Mazais Magelāna Mākonis), kas atrodas vistuvāk mūsu Galaktikai (160000 ly attālumā) un ir tās pavadoņi.
Pakri salas divas salas Baltijas jūrā pie Igaunijas ziemeļrietumu krasta - Lielā Pakri un Mazā Pakri.
pļavskrējēji Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Ophonus, Pseudophohus"), 7-8 mm garu ķermenis, sīki punktoti segspārni, mīt agrocenozēs, pļavās, mežos; Latvijā konstatētas 7 sugas.
skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām.
labris Divasmeņu cirvis ar plānu izliektu asmeni, senās Krētas reliģijas svarīgs simbols, kas tika uzskatīts par Lielās Dievietes Mātes emblēmu.
kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā.
asinszāle Divdīgļalpju klases dzimta ("Hyperiaceae syn. Guttiferae"), 820 sugas (gk. tropu joslā), Latvijā 1 ģints.
kornācejas Divdīgļlapju augu dzimta umbellifloru rindā, koki vai krūmi, no tiem Latvijas florā grimonis.
plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
nidularium Divdīgļlapju augu ģints "Bromelaceae" dzimtā, lapām rozetē, ar lizdai līdzīgu iedobumu lapai pie pamata, 15 sugas, Brazīlijā, Latvijā dažas audzē siltumnīcās kā krāšņumaugus.
lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
obione Divdīgļlapju augu ģints balandu dzimtā, lakstaugi ar viendzimuma ziediem, Latvijā nav sastopama, Eiropā 2 sugas, no tām 1 arī Igaunijas salās un piekrastē.
murogas Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, 7 sugas mērenā joslā, Latvijā 1 suga, sīks līdz 11 cm augsts viengadīgs augs.
pentastemon Divdīgļlapju augu ģints ģīmjziežu dzimtā, 82 sugas gk. ASV, starp tām vairāki iecienīti krāšņumaugi, no kuriem daži sastopami arī Latvijas dārzniecībās.
stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos.
lunārija Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, lieli lakstaugi ar lielām sirds veida lapām, 2 sugas, Latvijā 1 suga - mēnesene.
malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās.
psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi.
ipomeja Divdīgļlapju augu klases tīteņu dzimtas ģints ("Ipomoea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~500 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugus.
plikši Divdīgļlapju ģints tropu zāļaugi, radniecīgi amarantiem; Latvijā sastopami kā krāšņumaugi.
hortenzija Divdīgļlapju klases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Hydrangeaceae"), nelieli koki, krūmi vai krūmveida liānas, 17 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
parūkkoks Divdīgļlapju klases anakardiju dzimtas ģints ("Cotinus"), Latvijā audzē kā dekoratīvus, vasarzaļus krūmus vai kokus.
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus.
gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija.
strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi.
strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu.
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti.
lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta.
lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu.
melisa divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Melissa"), \~3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā kultūraugu.
panātre Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Lamiales").
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas.
vistene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Empetraceae"), kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem, 9 ģintis, 9 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
dievkrēsliņš Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Euphorbiaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi (Latvijā tikai lakstaugi).
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas.
naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās.
poliknēms Divdīgļlapju klases balandu dzimtas balandu apakšdzimtas ģints ("Polycnemum"), 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
trompetvīns Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Campsis"), Latvijā 2 sugas audzē kā dekoratīvus augus; kampsis.
katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus.
ekremokarpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Eccremocarpus"), Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
leitnerija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Leitneriales"), 1 ģints, kas sastopama Ziemeļamerikā.
parotija Divdīgļlapju klases burvjlazdu dzimtas ģints ("Parrotia"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
ragukoks Divdīgļlapju klases cezalpīniju dzimtas ģints ("Gymnocladus"), Latvijā introducētas 2 sugas.
brūnkāte Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi bezhlorofila parazītaugi, 16 ģintis, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
bupleire Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bupleurum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
kaukale Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Caucalis"), Latvijā konstatēta 1 suga.
turgēnija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Turgenia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
visnaga Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Visnaga"), Latvijā konstatēta 1 suga.
sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā.
lufa Divdīgļlapju klases dilīniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Luffa"), izplatīta tropos un subtropos, \~10 sugu, kultivē 2 sugas, lieli, gurķiem līdzīgi augļi, no kuriem iegūst šķiedru; sūkļķirbis.
cefalārija Divdīgļlapju klases dipsaku dzimtas ģints "Cephalaria", \~70 sugu, Latvijā atrasta 1 adventīva suga.
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas.
baldriāns Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), 13 ģintis, >400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
oleandrs Divdīgļlapju klases dzimta ("Apocynaceae"), koksnainas liānas, retāk koki, krūmi vai lakstaugi, gk. tropos, 180-200 ģinšu, \~2000 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - kapmirte.
akvifolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Aquifoliaceae"), divmāju koki vai krūmi, 2 ģintis, \~400 sugu, Latvijā audzē gk. kā dekoratīvus vasarzaļus krūmus; akmeņozols.
arālija Divdīgļlapju klases dzimta ("Araliaceae"), 80-85 ģintis, 800-850 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga - Baltijas efeja, introducētas 6 ģintis.
bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
binjons Divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi, gk. tropos un subtropos, sevišķi D-Amerikā, 800 sugu, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugus; bignonija.
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Boraginaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 23 sugas.
pulkstenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Campanulaceae"), lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, \~40 ģinšu, 800 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 11 sugas; Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
kokžņaudzējs Divdīgļlapju klases dzimta ("Celastraaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai liānas, 58 ģintis, 860 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - segliņš.
balanda Divdīgļlapju klases dzimta ("Chenopodiaceae"), lakstaugi, puskrūmi, retumis krūmi vai nelieli koki, >100 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 46 sugas.
klinšroze Divdīgļlapju klases dzimta ("Cistaceae"), koki, krūmi vai lakstaugi, 8 ģintis, >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - saulrozīte.
kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis.
sīkeglīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Elatinaceae"), viengadīgi vai divgadīgi ūdens un mitru vietu lakstaugi, 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints.
daudzlapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Haloragaceae"), purvu augi, ūdensaugi un retumis sausu vietu augi, 160 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - daudzlapes - ar 3 sugām.
riekstkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Juglandaceae"), vasarzaļi koki, retumis krūmi, 7 ģintis, 58 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē riekstkokus, pterokārijas un kārijas.
lini Divdīgļlapju klases dzimta ("Linaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem, 15-25 ģintis, 300-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
lobēlija Divdīgļlapju klases dzimta ("Lobeliaceae"), \~30 ģinšu, >1200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
atālene Divdīgļlapju klases dzimta ("Parnassiaceae"), 2 ģintis, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas.
ceļteka Divdīgļlapju klases dzimta ("Plantaginaceae"), lakstaugi, retumis puskrūmi, krūmi, gk. mērenajās joslās; 3 ģintis, 265 sugas; Latvijā 2 ģintis, 7 sugas.
portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi.
prīmula divdīgļlapju klases dzimta ("Primulaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai puskrūmi, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 9 ģintis, 16 sugu.
rezēda Divdīgļlapju klases dzimta ("Resedaceae"), krūmi, puskrūmi vai lakstaugi, 6 ģintis, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
pabērzs Divdīgļlapju klases dzimta ("Rhamnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas vai poligāmi koki un krūmi, arī liānas, 60 ģinšu, 900-1000 sugu, Latvijā savvaļā 2 ģintis, katra ar 1 sugu.
santali Divdīgļlapju klases dzimta ("Santalaceae"), parazītiski vai pusparazītiski koki, krūmi un lakstaugi, \~30 ģinšu, >400 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - linlape, kas ir pusparazītisks lakstaugs.
cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas).
naktene Divdīgļlapju klases dzimta ("Solanaceae"), 90 ģinšu, \~2600 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas, no tām 6 sugas ir adventīvas, bet 1 suga ir dārzbēglis.
timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta.
goba Divdīgļlapju klases dzimta ("Ulmaceae"), vasarzaļi koki, retāk krūmi, 18 ģinšu, Latvijā sastopama 1 ģints, dažas sugas introducētas.
āmulis divdīgļlapju klases dzimta ("Viscaceae"), 8 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga.
balzamīne Divdīgļlapju klases gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), krāšņumaugs, viengadīgs tropu lakstaugs, 2 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas.
asklēpija Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi vai lakstaugi, retāk koki, \~290 ģintis, \~2000 sugas, gk. tropu un subtropu joslā, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
šizofragma Divdīgļlapju klases hortenziju dzimtas ģints ("Schizophragma"), no kuras Latvijā introducēta 1 suga.
citronliānaugi Divdīgļlapju klases ilīciju rindas dzimta, mūžzaļas vai vasarzaļas liānas, vijīgi vai ložņājoši krūmi, 2 ģintis, Latvijā introducēta 1 suga.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu.
abēlija Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Abelis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
djērvilas Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Diervilla"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
dipelta Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Dipelta"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās.
vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija.
tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
akahmena Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Acachmena"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga.
hornungija Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Hornungia"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
aposēre Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Aposeris"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte.
armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
smaržmētra Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Clinopodium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas.
siderīts Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Sideritis"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
laurs Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Laurales"), 10 dzimtu, raksturīgi primitīvās ziedkopās sakārtoti vai vientuļi ziedi, kuros spirāliski sakārtots nenoteikts locekļu skaits, lapās un mizā daudz ēterisko eļļu.
liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
salpiglose Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas ģints ("Salpiglossis"), kuras 1 sugu Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
taurespuķe Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas suga ("Salpiglosis sinuata"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu; jomoto salpiglose.
petrorāgija Divdīgļlapju klases neļķu dzimtas plaukšķeņu apakšdzimtas ģints ("Petrorhagia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga.
palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
krasula Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas biezlapjaugu dzimtas ģints ("Crasula"), ko Latvijā audzē telpās.
jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās.
skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
loranti Divdīgļlapju klases rožu apakšklases santalu rindas dzimta ("Loranthaceae"), \~40 ģinšu, \~1000 sugu, gk. tropos.
akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
šerardija Divdīgļlapju klases rubiju dzimtas ģints ("Sherardia"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pēdējoreiz konstatēta 1922. g.
evodija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Evodia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
skimmija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Skimmia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
sieramoliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga un 1 dārzbēglis; sierāboliņš.
sierāboliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; sieramoliņš.
čemurvīns Divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints ("Ampelopsis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus.
gandrene Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
noraglapu pērkaunene divgadīga, ļoti zarotu stublāju, Latvijā reti.
dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu.
Asūnes ezeri divi ezeri Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., eitrofi.
ovālā divlape divlapju suga ("Listera ovata").
Rumbiņa Divpakāpju ūdenskritums Rumbiņas upē pie Lielvārdes, kopējais augstums - 1,8 m, platums - 1 m.
bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku.
gliemežmuša Divspārņu kārtas dzimta ("Sciomyzidae"), vidēji lielas mušas, kāpuri plēsīgi, pārtiek no sauszemes un saldūdens gliemežiem, \~450 sugu, Latvijā zināmas 54 sugas.
stiebrmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chloropidae"), sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās; >1500 sugu, Latvijā konstatēts 116 sugu.
kaulmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hippoboscidae"), zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; zirgu mušas.
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu.
kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu.
florīns Divu šiliņu monēta Lielbritānijā līdz 1971. g.
dizainparaugu starptautiskā reģistrācija dizainparaugu reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1925. gada 6. novembra Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999. gada 2. jūlija Ženēvas aktu vai citu Latvijai saistošu starptautisko līgumu par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju.
naktstārps Dižā slieka ("Lumbricus terrestris").
zarainā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium clathroides"), Latvijā aizsargājama.
Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem.
Ķīvmeža dižakmens dižakmens Ventspils novada Piltenes pagastā, mežā, viens no 10 lielākajiem dižakmeņiem Latvijā, garums - 6,35 m, platums - 4,35 m, augstums - līdz 2,8 m, apkārtmērs - 17,5 m, lielākā daļa atrodas virs zemes un ir apaugusi ar sūnām.
Lindes meža dižakmens dižakmens Zantes pagastā, Aizupes mežniecības Lindes apgaitā, garums — 4,9 m, platums — 4,3 m, augstums — 2 m, apkārtmērs — 15,75 m, virszemes tilpums — 21 kubikmetrs, tramplīna forma, viena mala slīpa, pārējās stāvas.
Lāčplēša gulta dižakmens, atrodas Lielvārdē pie A. Pumpura muzeja, augstums 2,1 m, garums 4,8 m, platums 3,5 m, neregulāra forma, apkārtmērs 15 m, tilpums 20 m^3^; blakus atrodas no tā atšķeltā daļa (augstums 1 m, garums 4,8 m, platums 2,7 m), kas iedēvēta par Lāčplēša segu.
augstā dižauza dižauzu suga ("Arrhenatherum elatius"), kas sastopama arī Latvijā.
līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties.
onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis.
lielais diždadzis diždadžu suga ("Arctium lappa", senāk "Lappa officinalis" un "Lappa major").
mazais diždadzis diždadžu suga ("Arctium minus", senāk "Lappa minor").
birztalas diždadzis diždadžu suga ("Arctium nemorosum"), Latvijā ļoti reti satopams augs, aizsargājams.
pūkainais diždadzis diždadžu suga ("Arctium tomentosum", senāk "Lappa tomentosa").
Gross-Damen Diždāmas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizviķu pagastā.
Gross-Dueppeln Diždupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
bezzobe Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Anodonta"), šo gliemeņu čaulas slēdzējmalas ir bez zobiem, Latvijā konstatētas 3 sugas.
perlamutrene Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Unio"), gliemis ar biezu divvāku čaulu, kam ir slēdzene, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
Gross-Gramsden Dižgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
pūkainais dižīsspārnis dižīsspārņu suga ("Emus hirtus"), kas medī kukaiņus uz zirgu vai vistu mēsliem, Latvijā un arī visā Eiropā sastopama reti un to nepieciešams aizsargāt.
Fischroeden Dižizriedes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
Kalleten Dižkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas.
Gross-Lahnen Dižlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
brūnais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus fuscus"), Latvijā aizsargājams, sastopams reti.
Rīgzemju ozols dižozols, kas aug Dundagas pagastā pie Rīgzemju mājām, stumbra apkārtmērs - 9,2 m (4. resnākais ozols Latvijā), koka augstums - 16,5 m, vainaga projekcija - 19 x 24 m, stumbrā ir dobums.
Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā.
meiteņu dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota puellaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas.
Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas.
parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru.
avota dižspārne dižspārņu suga ("Octodiceras fontanum"), Latvijā reta un aizsargājama.
karaliskā dižspāre dižspāru dzimtas suga ("Anax imperator"), lielākā Latvijas spāre, ķermeņa garums līdz 80 mm, spārnu plētums - līdz 110 mm.
Strohken Dižstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams.
uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās.
milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama.
Pūņicu grāvis Dižvalka labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagstā.
Lajziny Dlužņevas (Laizēnu) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
lielbērznieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielbērze" iedzīvotāji.
lielsvēdernieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvēderi" iedzīvotāji.
liepziednieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Liepziedi" iedzīvotāji.
lieldegaiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Lieldegaiņi" iedzīvotāji.
lustenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Lustesmuiža" iedzīvotāji.
Bikstu muiža Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" bijušais nosaukums.
līvenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" iedzīvotāji.
lipstenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Lipsti" iedzīvotāji.
galaucnieki Dobeles novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Galauce" iedzīvotāji.
lejenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji.
lejnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji.
Lielabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lielapgulde" bijušais nosaukums.
Lielapguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas “Lielapgulde” bijušais nosaukums.
Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
lejasstrazdenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstrazdi" iedzīvotāji.
sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons.
kailā dobspārne dobspārņu suga ("Cenolophium denudatum"), retumis sastopama Gaujas ielejā un Latvijas austrumu daļā pļavās un krūmājos.
Dzirnavezers Dobuļu dzirnavezers Liezēres pagastā.
uzturēšanās atļauja dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi.
darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu. Kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu.
vietrādes domēna vārds domēna divu burtu vārds, kas norāda valsti, kurā atrodas interneta tīkla adresāts, piem., .uk (Apvienotā Karaliste), .lv (Latvija).
Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti.
lācaristi Dominikāņu misijas Latgalē kongregācija 18. un 19. gs.
Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā.
Donava Donaviņa Limbažu pilsētā.
Nabes upe Donaviņa, kas savieno Dūņezeru ar Limbažu Lielezeru.
Nabesupe Donaviņa, ūdenstece Limbažos.
Perkuhnen Donnershof - Pērkones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Pērkones pagastā.
doņi Doņu dzimtas ģints ("Juncus"), lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu (sk. donis).
zemzālīte Doņu dzimtas ģints ("Luzula"), daudzgadīgs lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
melnīgsnējais donis doņu suga ("Juncus atratus"), Latvijā aizsargājama.
galvainais donis doņu suga ("Juncus capitatus"), Latvijā aizsargājama.
Žerāra donis doņu suga ("Juncus gerardii Loisel"), Latvijā aizsargājama.
kūdrāja donis doņu suga ("Juncus stygius"), Latvijā aizsargājama.
strupais donis doņu suga ("Juncus subnodulosus"), Latvijā aizsargājama.
Poļupe Dorupe, Liepājas ezera apvadkanāla pieteka.
homostegia Dotīdeju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
līvēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" iedzīvotāji.
lubertrencēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lubertrencēni" iedzīvotāji.
melnā driģene driģeņu suga ("Hyosciamus niger"), kas Latvijā ne visai bieži sastopama sētmalās, dārzos, nezālienēs, pilsētu atkritumu izgāztuvēs, uz dzelzceļiem.
Driksna Driksa - Lielupes atteka Jelgavā.
pavasara drojenīte drojenīšu suga ("Erophila verna", senāk "Draba verna"), kas Latvijā sastopama bieži atklātās smilšainās vietās, kur nav izveidojusies blīva augu sega.
brunijlapu drojene drojeņu suga ("Draba bruniifolia"), kas Latvijā paretam tiek audzēta kā krāšņumaugs.
rūgtā drudzenīte drudzenīšu ģints suga ("Gentianella amarella syn. Gentiana amarella"), 3-30 cm augsts lakstaugs, Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama.
dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām).
Drisvetas ezers Drūkšu ezers Lietuvā.
Drisvjatu ezers Drūkšu ezers Lietuvā.
Dubinino Dubiņinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
Bērzupe Dubnas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums – 7 km.
Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km.
Dabiņš Dubnas labā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums - \~10 km.
Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km.
Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis.
Feimanka Dubnas labā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, iztek no Feimaņu ezera, garums - 72 km, kritums - 62 m; Feijmanka.
Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem.
Dubna Dubnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
Lielie Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukuma variants.
Lelī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukums latgaliski.
Algieba dubultzvaigzne Lauvas zvaigznājā (Lauvas γ), atrodas 126 ly attālumā, abas komponentes (2,2. un 3,5. zvaigžņlieluma) atrodas 5'' attālumā, kurš laika gaitā palielinās, pavadones apriņķošanas periods ir 619 gadu.
Kūkstiņu ezers Dūkstiņu ezers Lejasciema pagastā.
Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa.
ragainais dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps auritus”), drukns ūdensputns ar samērā strupu knābi un paresnu kaklu, Latvijā dzīvo dažādās aizaugušās ūdenstilpēs, gājputns.
Dūķu Dūķu ezers - atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha.
liepene dūmainā piltuvene ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis").
stidilbis Dumbra cālis, putns ceru vistiņu dzimtā, mīt biezos ceros upju un ezeru piekrastē, Latvijā reti.
dižlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon megalophyllum"), Latvijā aizsargājama.
apaļlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon trifarium"), Latvijā aizsargājama.
laucis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulica atra"), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē ligzdo ar niedrēm aizaugušos ezeros, dīķos, vecupēs, Latvijā gājputns.
lapmežnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Lapmežciems" iedzīvotāji.
Latevesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Lateve" nosaukuma variants.
Latevsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Lateve" nosaukuma variants.
laugaļnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukgaļi" iedzīvotāji.
laucenieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
laukmuižnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
laukgaļnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas Laukgaļi" iedzīvotāji.
lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas.
laņģernieki Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Laņģeri" iedzīvotāji.
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta.
Dūņu ezers Dūņezers, ezers Katvaru un Limbažu pagastā.
Dūņieris Duņieris - ezers Lapmežciema pagastā.
Dūņiers Duņieris - ezers Lapmežciema pagastā.
Dūņeris Duņieris, ezers Lapmežciema pagastā.
Dūņers Duņieris, ezers Lapmežciema pagastā.
Dūņera ezers Duņieris, ezers Lapmežciema pagastā.
Dūņu ezers Duņieris, ezers Lapmežciema pagastā.
Amt-Durben Durbes (Raibā) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizteres pagastā.
liepenieki Durbes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Liepa" iedzīvotāji.
lāņenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāņi" iedzīvotāji.
lazdenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lazdasmuiža" iedzīvotāji.
lekšenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lekši" iedzīvotāji.
līgutnieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Līguti" iedzīvotāji.
sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
Dovera Duvra - pilsēta Lielbritānijā, Anglijā.
albions Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas šķērsojot Lamanšu.
Albiona Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas, šķērsojot Lamanšu.
pusdienziede Dvdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Aizoaceae syn. Mesembryanthemaceae"), krūmi, puskrūmi un lakstaugi, gk. Dienvidāfrikā, Austrālijā, \~150 ģinšu, 1200-2500 sugu, dažas sugas kultivē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
Dvūra Dvūra Krālove pie Labas - Dvūrkrālove pie Labas, pilsēta Čehijā.
Dvūra Krālove pie Labas Dvūrkrālove pie Labas.
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe.
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis.
dzeltenā dzegužkurpīte dzegužkurpīšu suga ("Cypripedium calceolus"), Latvijā aizsargājama.
stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts.
plankumainā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza maculata", senāk "Orchis maculata"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug mitrās un purvainās pļavās, zemajos un pārejas purvos, purvainos mežos, krūmājos, aizsargājama.
austrumu dzeguze dzegužu suga ("Cuculus saturatus"), kas retumis ieceļo Latvijas austrumu daļā.
adatainais dzeloņgurķis dzeloņgurķu suga (Echinocystis lobata), ko Latvijā audzē, bet vietām pāriet arī savvaļā.
krievpoga Dzeltenā krievpoga - dzeltenā skabioza, skabiozu suga ("Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama.
furacilīns Dzeltena kristāliska viela ("Furacilinum"), pretmikrobu līdzeklis, sintezēts Latvijā 1947. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā.
plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas.
krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
Amerikas dzeltenkoks dzeltenkoku suga ("Cladrastis lutea syn. Cladrastis kentukea"), ko Latvijas rietumu daļā audzē kā krāšņumkoku.
mauragu dzeltenvērpējs dzeltenvērpēju dzimtas suga ("Lemonia dumi"), tauriņa spārnu plētums - 40-48 mm, spārni olīvbrūni ar dzeltenu pamatu un dzeltenu ārējo šķērssvītru.
haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
ilsterija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ilsteria"), veido kvadrātveidīgas vai tetraedriskas kolonijas, kas sastāv no 4 šūnām, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ofiocitija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ophiocytium"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas un koloniju aļģes, 16 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
vošērija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterosifonu klases ģints ("Vaucheria"), līdz 40 cm garas, zarotas pavedienveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas.
heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
Ilmāja Dzelzcela stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Saldus-Liepāja, atrodas Vecpils pagastā.
Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
Anuži Dzelzceļa pietura Kuldīgas novada Alsungas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 47 km no Ventspils dzelzceļa stacijas.
Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe.
Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg".
Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas.
Airīte dzelzceļa pieturas punkts Kuldīgas novada Skrundas pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 144 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Bērziņi Dzelzceļa pieturas punkts Ventspils novada Ziru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils–Liepāja, 31 km no Ventspils dzelzceļa stacijas.
Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Durbe Dzelzceļa pieturpunkts Durbē, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Liepāja, 197 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1929. g.
Gavieze Dzelzceļa pieturpunkts Gaviezes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 18 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāta 1871. g. ar nosaukumu "Grobin", 1904.-1919. g. saucās "Gawiesen", 1919.-1927. g. - "Gaviezne".
Grobiņa Dzelzceļa pieturpunkts Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 14 km no Liepājas dzelzceļa stacijas.
Dorupe Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Glūdas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 56 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Alsunga dzelzceļa stacija Alsungas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 54 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1932. g. pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga; 1916.-1924. g. pie šaursliežu dzelzceļa dzelzceļa līnijas Pāvilosta-Alšvanga pastāvēja dzelzceļa stacija Alšvanga (Alsunga).
Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi".
Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Āraiši dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā (2,5 km no Āraišu ciema), atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 84 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Aloja dzelzceļa stacija Limbažu novadā, pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža".
Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919.g.
Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
Dobele Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g., pasažieru ēka uzcelta 1929. g.
Cēsis Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Wenden", tagadējais nosaukums kopš 1919. g., pasažieru ēka celta 1947. gadā.
skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos.
kalnu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea montana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet ļoti retos gadījumos sastopama arī kā dārzbēglis.
vēlais dzelzs laikmets dzelzs laikmeta pēdējais posms Latvijas teritorijā, kas ilga no 9. līdz 12. gadsimtam.
Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
Dzienigal Dzeņigala muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
baltmugurdzenis Dzeņu dzimtas, raibo dzeņu ģints putnu suga, Latvijā reti sastopama.
baltmuguras dzenis dzeņu suga ("Picoides leucotos"), Latvijā aizsargājama.
trīspirkstu dzenis dzeņu suga ("Picoides tridactylus"), Latvijā aizsargājama.
dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("Picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes.
Apiņu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 161,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Krievu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, purva platība — 154 ha, dzērvenāju segums 50-70%.
Baltais purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 163,2 ha, dzērvenāji aizņem 65,5 ha, to segums 50-60%.
lielogu dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus macrocarpus"), kas Latvijas purvu plantācijās introducēta no Ziemeļamerikas.
Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km.
mežstrazdputni Dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, nelieli putni (garums - 15-130 cm, masa - 10-140 g), barojas ar bezmugurkaulniekiem, ogām, 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu.
zaļais dziedātājsienāzis dziedātājsienāžu suga ("Tettigonia viridissima"), Latvijā bieži sastopamas visā teritorijā.
ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus).
aplīgošanās Dziesmu kara veids Līgo vakarā un Jāņos.
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
pelēkā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Picus canus"), Latvijā izplatīta nelielā skaitā, dzīvo nelielos jauktos mežos, vecos parkos, aizsargājama.
Domeru ezers Dziļezers Limbažu novada Limbažu pagastā.
Dziļūkšņa ezers Dziļūksnītis, ezers Lazdonas pagastā.
dzimtlaiki Dzimtbūšanas laikmets Latvijas vēsturē.
Dzintares dīķis Dzintarnieku dīķis Lažas pagastā.
Dzintares ezers Dzintarnieku dīķis Lažas pagastā.
Dsirren Dzires muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā.
Dsirgen Dzirgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā.
Mazezers Dzirnavezers Limbažu pilsētā, uzpludināts uz strauta, kurš ietek Dūņezerš, platība - 1,7 ha; Mazezeriņš.
Bočupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā.
Čūčupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā.
Strazde Dzirnavupīte, Līgupes pieteka.
Zābakupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka.
indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi).
grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas.
dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām.
lapžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Eulamellibranchia"), >100 dzimtu, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas.
foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti.
koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas.
Romanova bazārs dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, starp Avotu, Lāčplēša (senāk Romanova) un E. Birznieka-Upīša ielu, uzbūvēts 1909. g., ietilpst 6 nami ar pagalma korpusiem.
Dainava Dzūkija - Lietuvas kultūrvēsturisks novads, tā nosaukums līdz 19. gs.
Džofa Džaufa - oāze Lībijas tuksnesī.
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
Džagbuba Džegbūba - apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī.
Džarabuba Džegbūba - apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī.
Džersi Džērsija - sala Lamanšā.
Bibla Džubeila - pilsēta Libānā, tās nosaukums senatnē.
biga Džūkstē un Lestenē ēdiens no sadrupinātas, uzvārītas maizes, kam pieliek sāli un taukus.
Lestene Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Lestenes pagastā, garums - 11 km; Lestenes upe.
Kundziņstrauts Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Slampes pagastā, augštece - Lestenes pagastā, garums - 6 km.
Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte.
Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas).
Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas.
pascha Ebreju Lieldienas; ortodoksu svētki; saldais ēdiens.
Pashā Ebreju Lieldienu svētki.
eglene Ēdama sēne, dzeltenā krimilde ("Lactarius scrobiculatus").
Lycopersicon esculentum ēdamā tomāta "Lycopersicon lycopersicum" nosaukuma sinonīms.
Solanum lycopersicum ēdamā tomāta "Lycopersicon lycopersicum" nosaukuma sinonīms.
Alpu ēdelveiss ēdelveisu suga ("Leontopodium alpinum").
Kotļinas svīta ediakarana (venda) stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 827,5-871,9 m dziļumā.
pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo Lieldienās.
Lidiņš ēdināšanas uzņēmums _Lido_.
vijīgā efeja efeju suga ("Hedera helix"), Latvijā introducēta kā krāšņumaugs.
cisi Efejvīni - vīnkoku dzimtas ģints, koksnainas liānas, tropos 350 sugu, Latvijā sastopami kā telpaugi.
Meresgera Ēgiptiešu mitoloģijā - čūsku dieviete, kas dzīvoja kalna virsotnē, no kura pavērās skats uz Tēbu (mūsdienu Luksoras) faraonu kapenēm.
Lašmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" bijušais nosaukums.
lavidieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji.
lavīdieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji.
Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte.
Cīruline Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē.
Cīruļupīte Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē.
šķībsnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra").
šķībšnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra").
šķībšņuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra").
Lactarius deliciosus var. piceus egļu rudmiese ("Lactarius semisanguifluus").
Ratnieku upe Egļupīte, Līgatnes pieteka no Ratnieku ezera.
Megrēlijas grēda Egrisas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē.
Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra.
Ašs Ēģiptiešu mitoloģijā - Lībijas tuksneša dievs, kas bija labvēlīgs ceļiniekiem, kuri ar karavānām devās cauri tuksnesim.
Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils.
Bakeberga ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis backebergii", agrāk "Lobivia winteriana").
asinsziedu ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis haematantha", agrāk "Lobivia rebutioides").
Pentlanda ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis pentlandii", agrāk "Lobivia boliviensis").
Tīgela ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis tiegeliana", agrāk "Lobivia tiegeliana").
Iehternaha Ehterneha - pilsēta Luksemburgā (_Iechternach_).
sekurinēga eiforbiju dzimtas ģints ("Securinega"), krūmi vai nelieli koki, Vidusjūras apkārtnē, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, Latvijā samērā reti kā krāšņumaugu kultivē 1 sugu.
bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti.
anisonēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Anisonema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un plakanas vienšūnas aļģes; Latvijā konstatētas 4 sugas (no 18), mīt peļķēs, dīķos, purvos, ezeru piekrastēs.
astāzijas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Astasia"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, sastopamas gk. nelielos stāvošos, parasti pārpurvotos vai stipri piesārņotos ūdeņos, arī notekūdeņos, \~25 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
lepocinklas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Lepocinclis"), mikroskopiskas, brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
menoīdija Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Menoidium"), mikroskopiskas, bezkrāsainas vienšūnas aļģes, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas gk. nelielos stāvošos ūdeņos.
faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs.
trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros.
petalomonas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints, mikroskopiskas, bezkrāsainas, vienšūnas aļģes; \~500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
Castor fiber Eirāzijas bebrs, kas izplatīts arī Latvijā.
melnā vārna Eirāzijas vārnas pasuga ("Corvus corone corone"), Latvijā konstatēta tikai dažas reizes.
Rhodeus sericeus amarus Eiropā (arī Latvijā) sastopama spidiļķu pasuga.
ULEB Eiropas Basketbola līgu apvienība; dibināta 1991. gadā (franču "Union des Ligues Europeennes de Basket-Ball").
ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
ECDL Eiropas datorlietotāja kvalifikācijas sertifikāts (angļu "European Computer Driving Licence").
ESO Eiropas Dienvidu observatorija (angļu "European Southern Observatory"), kas atrodas Atakamas tuksnesī Čīlē, Lasilja kalnā 2440 m virs jūras līmeņa, darbojas kopš 1969.
Eurofound Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds ("European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions").
Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna.
ELJA Eiropas latviešu jaunatnes apvienība, kas apvieno Lielbritānijas, Skandināvijas un Rietumvācijas latviešu jaunatni, dib. 1954. g. Annabergā Vācijā.
ELVGF Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds.
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
Eiropas Savienības politiku instrumenti Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai.
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
pirmbalti Eiropeīdā tipa cilvēki, kas ienāca Latvijas teritorijā 3. gt. beigās un 2. gt. sākumā p. m. ē., bija auklas keramikas kultūras pārstāvji un piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
Eichenrohde Eišēnu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Nimba Ekepas pilsētas Libērijā senāks nosaukums.
biodialīze Eksperimentālajā fizioloģijā zarnu skalošana vienu stundu ar Loka un Ringera šķīdumu 37 Celsija grādu temperatūrā.
Hizbolla Ekstrēmistisks šiītu musulmaņu grupējums, īpaši Libānā.
Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā.
Sudraba eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus commutata"), kas Latvijā bieži tiek stādīta dzīvžogos.
nullēšana Elektroiekārtas korpusa savienošana ar nullvadu. t. i., vadu, kas pievienots barojošā ģeneratora vai transformatora zemētai neitrālei. Lieto zemsprieguma tīklos, lai paaugstinātu elektroiekārtas apkalpojošā personāla drošību.
Elsteres apledojums Elsteres apledojums - Skandināvijas (Eiropas) apledojums Rietumeiropā, nosaukums retumis lietots arī ģeoloģiskajā literatūrā attiecībā uz Latvijas kvartāra nogulumiem, pēc Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma Latvijā tam atbilst Lētīžas apledojums.
spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole.
zaļā eļļasvabole eļļasvaboļu suga ("Lytta vesicatoria"), kas Latvijā iespējams ir izzudusi, jo kopš 20. gs. 30. gadiem vairs nav konstatēta; spāniešu muša.
kaķu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium marum"), kas vietām Latvijā audzēta kā krāšņumaugs; kaķu zāle.
ķiploku embotiņš embotiņu suga ("Teucrium scordium"), Latvijā aizsargājams augs.
Amboten Embūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagasta teritorijā.
Dzirnavu strauts Ēnavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Laidu pagastā, garums — 8 km.
Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība.
Dūņupīte Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, iztek no Lakšezera, garums - \~2 km.
antiņciemnieki Engures novada Lapmežciema pagasta apdzīvotās vietas "Antiņciems" iedzīvotāji.
vārpu ēnpaparde ēnpaparžu suga ("Blechnum spicant"), kas sastopama arī Latvijā.
piepjkaruļnieks Ēnvaboļu dzimtas ģints ("Orchesia"), uz piepēm dzīvojošas vaboles 2-5,5 mm garumā, ziemo koku kreves plaisās un zemsegā, Latvijā konstatētas 8 sugas.
prieka vēsts Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26).
Križu smilšu atradne eolo smilšu iegula Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, 14 km uz ziemeļiem no Daugavpils, derīgā slāņa biezums 3,5-5 m, smiltis vidēji 92,1 %, vizlas >0,5%; smiltis derīgas silikātķieģeļu ražošanai.
morāvieši Episkopāla kristīgi protestantiskā baznīca, kas izveidojusies no agrākajiem "Bohēmijas brāļiem", mūsdienās gk. ASV, nelielas draudzes arī Lielbritānijā un citur Eiropā.
plēsīgās ērces ērču grupa ("Prostigmata"), kurā apvienotas pie vairākām dzimtām piederošas plēsīgas ērces, Latvijā konstatēts \~60 sugu, kas ietilpst 11 dzimtās.
noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu.
kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas.
matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem.
spalvērce Ērču kārtas dzimta ("Dermoglyphidae"), sīkas ērces (ķermeņa garums - 0,2-0,6 mm), ektoparazīti, dzīvo uz putnu spalvām un ādas; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas.
ādasērces Ērču kārtas dzimta ("Epidermoptidae"), ļoti sīkas ērces ar 0,14-0,40 mm garu, apaļīgu, saplacinātu ķermeni, Latvijā nav pētītas.
tīklērce Ērču kārtas dzimta ("Tetranychidae"), sīka ērce (garums - līdz 0,8 mm), kas sūc augu sulu, (parasti) veidojot sūkumu vietās tīklojumu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
gamazīnērces Ērču kārtas kohorta ("Gamasina"), garenas, ovālas vai apaļas ērces, parasti 0,1-2,5 mm garas, ķermeņa krāsa baltgana līdz tumšbrūna, Latvijā konstatēts 16 dzimtu, \~200 sugu; gamazīni.
četrkājērce Ērču kārtas kohorta ("Tetrapodili"), ļoti sīkas, savdabīgas ērces ar tārpveidīgu, līdz 0,2 mm garu ķermeni, tikai 2 pāri kāju un tās atrodas ķermeņa priekšgalā, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
miltērces Ērču virsdzimta, sīkas, bezkrāsainas ērces (ķermeņa garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo augsnē, uz augu un dzīvnieku atliekām, pārtikas produktos, \~200 sugu, Latvijā \~20 sugu, no tām 5 ir noliktavu kaitēkļi.
gamazoīdērces Ērču virsdzimta; sīki sauszemes posmkāji, 3000-4000 sugu, Latvijā 17 dzimtu, 55 ģintis, \~150 sugu.
lanstupieši Ērgļu novada Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Lanstupe" iedzīvotāji.
melnais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus ochruros"), kas paretam sastopama arī Latvijā.
rudais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus phoenicurus"), kas bieži, bet nevienmērīgi sastopama Latvijā.
andromeda Ēriku dzimtas ģints ("Andromeda"), nelieli mūžzaļi krūmi vai pundurkrūmi ar vienkāršām lapām un aktinomorfiem zvanveida ziediem, kas sakopoti čemurveida ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
kasandra Ēriku dzimtas ģints ("Chamaedaphne"), 1 suga, tā konsatēta arī Latvijā.
sārtene Ēriku dzimtas ģints ("Erica") atsevišķas sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kalmija Ēriku dzimtas ģints ("Kalmia"), krūmi ar ļoti skaistiem ziediem, Latvijā dažas sugas mēdz audzēt dārzos.
leikoteja Ēriku dzimtas ģints ("Leucothoe"), zemu augoši graciozi krūmi ar nokareniem zariem, rudenī purpurbrūnas lapas.
dzērvene Ēriku dzimtas ģints ("Oxycoccus"), mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām, 4 sugas, Latvijā 2 sugas.
rododendrs Ēriku dzimtas ģints ("Rhododendron"), dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros, \~1200 sugu, iecienīti krāšņumaugi, >10000 šķirņu, Latvijā audzē >100 sugu, izveidoti vairāki desmiti hibrīdu un perspektīvu šķirņu.
ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas).
jāņogas Ērkšķogu dzimtas ģints ("Ribes"), ogulāji ar skābenām, sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros.
vīķlapu esparsete esparsetu suga ("Onobrychis viciifolia"), senāk Latvijā kultivēta kā lopbarības augs.
Ešuelzehta Eša pie Alzetas - pilsēta Luksemburgā (_Esch-Uelzecht_).
Kalifornijas ešolcija ešolciju suga ("Eschscholtzia californica"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu.
krieviņi etniska grupa Latvijā, votu tautas piederīgie, kas 15. gadsimtā kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē.
autohtonā minoritāte etniska minoritāte, kas pastāvīgi dzīvo etnoģenētiskajā minoritātes teritorijā, piemēram, lībieši Latvijā, velsieši Lielbritānijā, sorbi Vācijā.
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
lejaskurzemnieki Etnogrāfiskā novada Lejaskurzeme (Kurzemes dienvidrietumu stūrī) iedzīvotāji.
Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi.
Ewangen Evangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā.
sinoptiķi Evaņģēlisti Matejs, Marks un Lūka, kas Jēzus dzīvi un darbību attēlojuši ļoti līdzīgi.
izplestā evernija everniju suga ("Evernia divaricata"), Latvijā aizsargājama.
vidējā evernija everniju suga ("Evernia mesomorpha"), Latvijā aizsargājama.
Werestmuyža Eversa, arī Veras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā; Eweres muyža.
Ezer Ezera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
Essern Ezeres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
Lielā Gorovatka Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukuma variants.
Leluo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Žogotova" nosaukums latgaliski.
Lukneica Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lukņeica" nosaukuma variants.
peldošais ezerrieksts ezerriekstu ģints suga (“Trapa natans”), viengadīgs ūdensaugs ar garu lokanu stublāju, Latvijā sastopams tikai dažos ezeros, aizsargājams
Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains
Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%.
Liskas ezers ezers — atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība — 7,4 ha; Liska ezers.
Dabaru ezers ezers — atrodas Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība — 17,8 ha, garums 1,2 km, platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,3 m; Stupeņu ezers; Stupeņu-Dabaru ezers.
Mveru ezers ezers Āfrikā (angļu val. "Lake Mweru"), Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Zambijā, 917 m vjl., aizņem tektonisku ieplaku, platība - 4900 kvadrātkilometru, garums - 100 km, dziļums - 5-15 m.
Ruskuļu ezers ezers Aglonas pagastā, platība — 11,5 ha; Lielais ezers.
Līdacis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 11 ha; Līdaces ezers; Līdeces ezers.
Lielais ezers ezers Aknīstes pagastā, platība — 8,8 ha; Lielezers.
Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers.
Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers.
Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers.
Lūkumietis Ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers.
Lielsloku ezers ezers Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība - 12,4 ha; Ezersloku ezers; Lielslokas ezers; Sloku ezers.
Mazais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā pie Balvu novada robežas, platība 4,1 ha.
Lielais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, platība 3,9 ha.
Velnača ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība - 1 ha.
Liepnicas ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība 13,0 ha; Lipencas ezers; Lipencs; Lipenecas ezers.
Lielais Paiķis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2,3 ha, dziļums — līdz 6,8 m; Paiķis; Lielais Paiķu ezers.
Vilku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3,2 ha; Vilkezers; Laimiņu ezers.
Voiku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,0 ha; Leiškalnu ezers; Voikas ezers.
Lapeits ezers Andzeļu pagastā, platība - 1,8 ha; Lapite; Lapītes ezers.
Luknājs ezers Andzeļu pagastā, platība - 14,4 ha, Lukna ezers; Luknais ezers; Luknas ezers; Luknica ezers.
Kromančuks ezers Andzeļu pagastā, platība - 7,5 ha, Kromanu ezers; Kromānu ezers; Kromaņu ezers; Lūsēnu ezers; Mamanu ezers; Mamonu ezers.
Lielais Iļzs ezers Andzeļu pagastā, platība — 21 ha; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers.
Arhentino ezers ezers Argentīnas dienvidos (_Lago Argentino_), Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 187 m vjl., platība - 1400 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 300 m.
Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers.
Vadzols Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 125,7 m vjl., platība - 9,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~350 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Vadzola ezers; Vadzolas ezers.
Rankas ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 4,3 ha, dziļums - līdz 10,1 m, garums — \~500 m, lielākais platums — \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Lelis; Lelītis; Rankas-Leļļu ezers.
Vanadziņš Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers.
Starpezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers.
Dibenezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers.
Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš.
Melnezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers.
Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers.
Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā.
Timsenis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers.
Sakārnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis.
Aberta ezers ezers ASV (_Abert, Lake_), Oregonas štatā, Lielajā Smilšu tuksnesī, sekls un sārmains, garums \~24 km, platums līdz \~11 km.
Alamo ezers ezers ASV (_Alamo Lake_), Arizonas štata rietumu daļā, noteka uz Kolorādo upi.
Almanoras ezers ezers ASV (_Almanor, Lake_), Kalifornijas štata ziemeļu daļā.
Apokas ezers ezers ASV (_Apoka, Lake_), Floridas štatā, Floridas pussalas viduddaļā.
Apopkas ezers ezers ASV (_Apopka, Lake_), Floridas štatā, Floridas pussalas viduddaļā.
Aperklematas ezers ezers ASV (_Upper Klamath Lake_), Oregonas štata dienvidos, Kaskāžu kalnos.
Apereda ezers ezers ASV (_Upper Red Lake_), Minesotas štata ziemeļu daļā.
Mičigans Ezers ASV (angļu val. "Lake Michigan"), Lielo Ezeru sistēmā, 177 m vjl., platība - 58000 kvadrātkilometru, garums - 490 km, platums - līdz 189 km, lielākais dziļums - 280 m, sestais ietilpīgākais ezers pasaulē - 4900 kubikkilometru.
Šampleins ezers ASV un Kanādā (angļu val. "Lake Champlain"), platība - 1130 km^2^, dziļums - līdz 122 m, \~80 salu, ūdensceļa posms, kas savieno Sentlorensu ar Hudzonu.
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers.
Adatiņa Ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā, tās ziemeļu daļā, platība - 1 ha; Adatiņas ezers.
Pjatačoks ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, platība - <1 ha, dziļums - līdz 9 m.
Galiņu ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, uz Lietuvas robežas, kopējā platība — 53,2 ha (Latvijā ziemeļaustrumu daļa, \~20 ha), vidējais dziļums — 3,9 m, lielākais dziļums — 10,2 m; Galine; Galinis; Gaļinka.
Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers.
Drūkšu ezers ezers Augštaitijas augstienē, 141,6 m vjl., uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas (~3 km no Latvijas robežas), platība - 4450 ha, dziļums - līdz 32 m, 5 salas, līčains.
Avilis ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 1090 ha, vidējais dziļums 3,6 m, lielākais - 14 m, 18 salu, noteka uz Daugavas pieteku Laucesu.
Dīsnu ezers ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 24 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6 m, 5 salas.
Skirnas ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, uz robežas ar Lietuvu, 143,4 m vjl., platība — 84,3 ha (Latvijā 31,8 ha), garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 16,5 m, nedaudz eitrofs, aizaugums — neliels (~7%); Šķirnas ezers.
Mācītājezers Ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Liesma ezers; Liesmas ezers.
Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers.
Lielais Kumpinišku ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, 134,3 m vjl., garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 13,1 m, eitrofs, aizaugums - \~30%; Kumpīnišķu ezers.
Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis.
Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers.
Ārgaila ezers ezers Austrālijā (_Argyle, Lake_), Rietumaustrālijas ziemeļaustrumos, noteka pa Ordas upi uz Timoras jūras Žozefa Bonaparta līci.
Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers.
Alberta ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā (_Albert Nyanza_, angļu _Albert, Lake_), 619 m vjl., Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, platība - 5600 m2, garums - 145 km, platums - 35-46 km, dziļums - līdz 58 m, bagāts zivīm; Mobutu Sese Seko ezers.
Vipēdis Ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis.
Veiķenieku ezers ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu pagastā, 66,4 m vjl., platība - 28,0 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels.
Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers.
Zebrus ezers Ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Dobeles novada Bikstu pagastā, 86,5 m vjl., platība - 412 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 1,75 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs; Zebras ezers; Zebres ezers.
Lielauces ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, 100,8 m vjl., platība — 372 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs ezers, aizaugums — 40%, iztek Auce, ezers ietilpst dabas liegumā “Vīķu purvs”.
Ķerkliņu ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 101 m vjl., platība — 50 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 5 m, lielākais dziļums — 32 m, eitrofs, aizaugums — 10%.
Nūmierņas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, 103,9 m vjl., platība — 73,8 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, lielākais dziļums — 4 m, ezerdobe ovāla, eitrofs, vidēji aizaudzis, iztek Kūkova; Numernes ezers.
Orlovas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, 130,7 m vjl., platība — 82 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums 0,8 km, lielākais dziļums — 1 m, eitrofs, stipri aizaudzis ezers; Orlavas ezers; Orlova ezers.
Laukezers Ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Kūku pagastā, 103,6 m vjl., platība - 52,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 19,8 m, kanāls savieno ar \~100 m uz austrumiem esošo Ilzenieku ezeru, eitrofs, aizaugums - 4%; Lauku ezers.
Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers.
Ļūbasts Ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts.
Lubāns Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers.
Kalnis Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers.
Lazdags Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers.
Kausu ezers ezers Baldones pagastā, platība - 1,4 ha; Gaustu-Kausu ezers; Kausa ezers; Kausa ezers; Lielais Kausa ezers; Lielais Kausezers.
Škodras ezers ezers Balkānu pussalā ("Liqeni i Shkodrēs"), Melnkalnē un Albānijā, platība — 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos — līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums — 4-8 m (lielākais — 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta; Skadaras ezers.
Daugupes ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība - 1,2 ha.
Lagažs Ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība - 8,2 ha; Lagaža ezers; Lagažu ezers.
Nāvītes ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība — <1 ha.
Lagažu ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā; Lagažs.
Ploskīnes ezers ezers Balvu novada Lazdulejas pagastā, Ploskīnes purvā, 123,3 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,1 km, platums — 0,8 ha, lielākais dziļums — 3,0 m; Plaskina ezers; Ploskenas ezers; Ploskinas ezers; Ploskines ezers.
Lukašu ezers ezers Balvu novada Susāju pagastā, platība - 6,5 ha, garums - \~500 m; Lubaša ezers; Lukači ezers; Lukaža ezers.
Lapsu ezers ezers Blīdenes pagastā, platība — 3,6 ha; Lapu ezers.
Araruama ezers Brazīlijā (_Araruama, Lago de_), Riodežaneiro štata dienvidaustrumos.
Liņģis ezers Burtnieku pagastā, platība - 1,8 ha; Liņģu ezers.
Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m.
Dardacis ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība - 1 ha.
Dīķīšu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība — 3,1 ha.
Pēterēnu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, stipri aizaugusi dzelvīte Sudas purvā.
Asaru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā pie Līgatnes pagasta robežas, platība 23 ha.
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers.
Ļūkānu ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 8,2 ha; Lūkanu ezers; Lunānu ezers.
Lielezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 1,8 ha; Lietezers.
Daļkas ezers ezers Ciblas novada Līdumnieku pagastā, platība - 11,5 ha; Doļkas ezers.
Luknis ezers Cieceres pagastā, platība - 5,9 ha; Luknas ezers; Luknes ezers; Mices ezers; Miču ezers.
Ljankives ezers ezers Čīlē ("Lago Llanquihue"), Longitudiālās ielejas dienvidu galā 51 m vjl., platība - \~740 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 108 m, iekļauts Rosalesa nacionālajā parkā.
Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā, platība - 21 ha, garums - \~1,1 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Ildzis; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers.
Baltais ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, uz Baltkrievijas robežas, 159,5 m vjl., platība — 41,3 ha (Latvijā 35,3 ha), garums — 1,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs ezers, aizaugums — tikai 8%; Belojes ezers.
Linezers ezers Daudzeses pagastā, platība - 3,3 ha; Liņezers.
Stropu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijas ziemeļu daļā, platība - 418 ha, garums - 3,1 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 3,5 m, eitrofs, iztek Strope; Lielais Stropu ezers.
Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas ziemeļu nomalē, platība - \~7 ha; Lielais Trijkārtu ezers; Lielais Trikatas ezers; Trikorts.
Škirnates ezers ezers Demenes pagastā un Lietuvā, platība - 21,6 ha; Šķirnates ezers.
Jāņuciema ezers ezers Demenes pagastā, platība — 11,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, iztek Lucesas labā pieteka Jāņupīte, ietek Kumbule.
Zemgales ezers ezers Demenes pagastā, platība — 7,4 ha; Lielais Zemgales ezers.
Aleksandrinas ezers ezers Dienvidaustrālijas štata dienvidos (_Alexandrina, Lake_), ietek Mareja.
Priedīšu ezers ezers Dobeles novada Lielauces pagastā, platība - <1 ha; Priedīša ezers.
Randenis ezers Dobeles novada Lielauces pagastā, platība - 1,6 ha; Randenes ezers; Raudenes ezers.
Linmērcis Ezers Dobeles novada Naudītes pagastā, platība - <1 ha; Linmārcis.
Mazais Lazdiņš ezers Drabešu pagastā, platība — 3 ha; Lazdiņu mazais ezers; Mazais Lazdiņu ezers.
Putnu ezers ezers Engures novada Lapmežciema pagastā, platība - 1,4 ha, dziļums - līdz 0,9 m.
Kugrainis Ezers Engures novada Lapmežciema un Smārdes pagastā, platība - 8 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Kūdraines ezers; Kugraines ezers; Vīķaloma ezers.
Tanas ezers ezers Etiopijas kalnienē (angļu val. "Lake Tane") 1840 m vjl., platība — 3100-3600 kvadrātkilometru (attiecīgi sausuma un lietus perioda beigās), garums — 75 km, platums — līdz 70 km, dziļums — 5-10, maksimālais dziļums — \~100 m, daudz salu, iztek Abaja (Zilā Nīla).
Lielais Dūbuļs ezers Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 144 m vjl., platība - 27,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 5 m, lielākais dziļums - 30,4 m, eitrofs, aizaugums - 20%; Dubeļka ezers; Dubuļka ezers; Duboļezers; Dūbuļezers; Dubuļu ezers; Lielais Dubuļkas ezers.
Baja ezers ezers Filipīnās ("Laguna de Bay"), Lusonas salā, uz dienvidaustrumiem no Manilas, garums — \~75 km, vidējais dziļums — \~36 m, vairākas salas.
Ansī ezers ezers Francijas austrumos (_Annecy, Lac dˈ_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamentā.
Vidusezers Ezers Garkalnes novadā, platība - 10 ha; Vidus ezers; Lielais Mārku ezers.
Dūņezers Ezers Garkalnes novadā, platība - 4,9 ha; Lēpītis.
Ādmiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 28 ha.
Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
Pīļavas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - <1 ha.
Bušmaņa ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1 ha; Bušmeņezers.
Kugru ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,4 ha; Kugres ezers; Kugrītis.
Dūkstiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Kūkstiņu ezers.
Pakurlītis Ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers.
Aizupju ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha.
Roznieku ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 12,1 ha, dziļums - līdz 5 m.
Mustera ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 16,4 ha; Musteru ezers; Mustura ezers.
Sila ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha; Silezers.
Vaguļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 8 ha; Lēļa ezers; Leļu ezers; Lēļu ezers.
Silamiķeļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1,3 ha; Silameteļu ezers; Dilles ezers.
Grimnaužu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 2,6 ha.
Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers.
Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers.
Umbezers Ezers Gulbenes novada Lejasciena pagastā, platība - 4,2 ha; Umba; Umbas ezers; Umbazars; Umbis.
Atitlans ezers Gvatemalā (_Atitlán, Lago de_), Sololas departamentā, dziļums - līdz 340 m.
Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis.
Aģes ezers ezers Idumejas augstienē, Siguldas novada Lēdurgas pagastā, 51,4 m vjl., platība - 113 ha, garums - 2,1 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,7 m; Palciema ezers.
Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers.
Sārumezers Ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums.
Lustbergas ezers ezers Ilūkstes novada Eglaines pagastā, platība — 19,7 ha; Lustberga ezers.
Lacenu ezers ezers Ilzeskalna pagastā; Lācītis.
Derga ezers ezers Īrijā (angļu _Lough Derg_, īru _Loch Deirgeirt_), Centrālajā zemienē, platība - 129 kvadrātkilometri, garums - 35 kilometri, platums 3-16 kilometri, dziļums - līdz 40 m, krasti augsti, cauri tek Šenona; Lohdergs.
Melvina ezers ezers Īrijā un Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Īrijas salas ziemeļaustrumu daļā, netālu no Donegolas līča piekrastes.
Derga ezers ezers Īrijā, Donegolas grāfistē, pie Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) robežas.
Elena ezers ezers Īrijā, Lītrimas grāfistē, dienvidu gals iesniedzas arī Roskomonas grāfistē.
Koriba ezers ezers Īrijas rietumu daļā (_Lough Corrib_), Golvejas grāfistē, neliels ziemeļrietumu stūris - Mejo grāfistē, platība - 170 kvadrātkilometru, garums - 44 km, platums - līdz 10 km, bet sažmaugā tikai 1,5 km, dziļums - līdz 50 m.
Bolsēnas ezers ezers Itālijā ("Lago di Bolsena"), Centrālo Apenīnu priekškalnē, platība — 115 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 146 m, izveidojies sena vulkāna kalderā, 335 m vjl.
Bračāno ezers ezers Itālijā ("Lago di Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, platība — 57,5 kvadrātkilometri, izveidojies sena vulkāna kalderā 164 m vjl., dziļums — līdz 160 m.
Gardas ezers ezers Itālijā ("Lago di Garda"), Alpu piekājē 65 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 346 m.
Trazimēns Ezers Itālijas vidienē ("Lago Trasimeno"), platība - 128 kvadrātkilometri (lielākais Apenīnu pussalā), līdz 8 m dziļš, vietām purvaini krasti, notece pa Anhilāru uz Tibru.
Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā ("Lago d'Iseo"), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo.
Komo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (“Lago di Como”), Alpu priekškalnē 198 m vjl., platība — 146 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 414 m.
Mežezeriņš ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 1,3 ha; Lielmeža ezers.
Anau ezers ezers Jaunzēlandē (_Te Anau, Lake_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā.
Teanava ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Te Anau"), Dienvidsalā, Dienvidalpos 206 m vjl., platība - 345 kvadrātkilometri, garums - 60 km, dziļums - 276 m, tektoniski glaciālas izcelsmes.
Vakatipa ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Wakatipu"), Dienvidsalas dienvidu daļā, Dienvidalpos 326 m vjl., platība - 293 kvadrātkilometri, garums - 84 km, lielākais platums - 6 km, dziļums - 378 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, notece pa Kavaravas upi uz Klūtu.
Pukaki Ezers Jaunzēlandes Dienvidsalā ("Lake Pukaki"), Kenterberijas reģionā, platība - 70 kvadrātkilometru.
Skrīveru ezers ezers Jēkabpils novada Leimaņu pagastā, platība — 7,5 ha.
Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — 4,2 ha; Lielais Dronkas ezers.
Lēlītis ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Lēliņš.
Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers.
Jersikas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Jersikas pagastā, 94 m vjl., platība — 41 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 6%, dibens dūņains; Dimanta ezers; Dimantu ezers.
Vienūzis ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,6 ha, Linūžu ezers; Līnūžu ezers; Vienūzītes ezers; Vienūzītis.
Leimaņu ezers ezers Kaives pagastā, platība — 19,3 ha; Leimanis; Spilvenu ezrs; Spilvēnu ezers.
Aberdīnas ezers ezers Kanādā (_Aberdeen Lake_), Nunavutas provincē, garums \~140 km, noteka caur Šulca un Beikera ezeru uz Hudzona līča ziemeļrietumu daļu.
Abitibi ezers ezers Kanādā (_Abitibi, Lake_), uz Ontārio un Kvebekas provinces robežas, 265 m vjl., vidējais dziļums 3,5 m, iztek Abitibi upe.
Amaģuaks ezers Kanādā (_Amadjuak Lake_), Nunavutas teritorijā, Bafina salas (Kikiktālukas) dienvidu daļā.
Anajurjualuks ezers Kanādā (_Angajurjualuk Lake_), Nunavutas teritorijas austrumos, Bafina salas ziemeļu daļā.
Anikuni ezers ezers Kanādā (_Angikuni Lake_), Nunavutas teritorijas dienvidu daļā.
Ārtileri ezers ezers Kanādā (_Artillery Lake_), Ziemeļrietumu Teritoriju austrumu daļā, noteka uz Greitsleivleiku.
Ašuanipi ezers ezers Kanādā (_Ashuanipi Lake_), Ņūfaulendas un Labradoras provinces rietumos.
Atikonaka ezers ezers Kanādā (_Atikonak Lake_), Ņūfaundlendas un Labradoras provinces dienvidrietumu daļā.
Atlina ezers ezers Kanādā (_Atlin Lake_), Britu Kolumbijas provinces ziemeļrietumos, ziemeļu gals iesniedzas Jukonas teritorijā, garums - 137 km, platums - 6,44 km.
Ailenda ezers ezers Kanādā (_Island Lake_), Manitobas provinces austrumu daļā.
Apererova ezers ezers Kanādā (_Upper Arrow Lake_), Britu Kolumbijas dienvidaustrumu daļā.
Lesersleiva ezers ezers Kanādā ("Lesser Slave Lake"), Makenzi baseinā 577 m vjl., platība - 1194 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 3 m, krasti lēzeni; Mazais Vergu ezers.
Nipigona ezers ezers Kanādā (“Lake Nipigon”), Sentlorensas baseinā, Lorensa augstienē 260 m vjl., platība — 4843 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 150 m, līčains, >1000 salu.
Reindīra ezers ezers Kanādā (angļu val. "Reindeer Lake"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Lorensa augstienē 350 m vjl., platība - 6650 kvadrātkilometru, garums - 245 km, platums - 56 km, dziļums - līdz 60 m.
Manitobas ezers ezers Kanādā (angļu val. “Lake Manitoba”), Manitobas provinces dienvidu daļā, 248 m vjl., platība — 4700 kvadrātkilometru, garums — 193 km, platums — līdz 40 km, lielākais dziļums — 20 m.
Vinipegs Ezers Kanādas dienvidos (angļu val. "Lake Winnipeg"), 217 m vjl., platība - 24300 kvadrātkilometru, garums - 436 km, platums - līdz \~100 km, lielākais dziļums - 36 m.
Vinipegosiss Ezers Kanādas dienvidos (angļu val. "Lake Winnipegosis"), 252 m vjl., platība - 5400 kvadrātkilometru, garums - 195 km, lielākais dziļums - 12 m.
Greitsleivleiks Ezers Kanādas rietumu daļā (angļu val. "Great Slave Lake"), Ziemeļrietumu Teritorijās, 150 m vjl., platība - 28400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 614 m; Lielais Vergu ezers.
Greitbērleiks Ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri.
Lapsinkas ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 2 ha; Lapsenku ezers; Lapsenu ezers.
Limins ezers Kastuļinas pagastā, platība - 4,8 ha; Gluhoja ezers; Gluhoje ezers; Limans; Līmanu ezers.
Mazais Pēterezers ezers Kolkas pagastā uz ziemeļiem no Lielā Pēterezera, platība — \~1,5 ha.
Lielais Pēterezers ezers Kolkas pagastā, platība — 2,8 ha; Lielais Pēterezers; Pētera ezers; Pēterezers.
Arenala ezers ezers Kostarikā (_Arenal, Laguna de_), Gvanakastes provinces dienvidaustrumos.
Ajames ezers ezers Kotdivuārā (_Ayamé, Lac ď_), Dienvidkomoe reģionā, caurtek Bia.
Lubāniņš Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,9 ha; Lubančika ezers; Lubančiks.
Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,4 ha; Lielais Silava ezers; Lielais Silavu ezers; Silava ezers.
Lielais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā un Lietuvā, platība — 2,8 ha; Lielais Borovinka ezers; Lielais Borvinka ezers; Borovinka ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
Lejs Ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība 177,4 ha, līčains, 3 salas; Lejas ezers.
Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers.
Linokas ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 3,3 ha; Linoksa ezers; Lipaks.
Lubāns Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 5,2 ha; Lubančiku ezers; Lubāniņš; Lubānu ezers.
Lača Ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega.
Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera.
Vištītis ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (1239 ha) un Lietuvā (544 ha), 173 m vjl., cauri tek Prēgeles pieteka Pissa.
Otradnoje Ezers Krievijas Ļeņingradas apgabalā, uz rietumiem no Lādogas ezera, 19 m vjl., platība 6600 ha.
Ilmenis ezers Krievijas Novgorodas apgabalā, iztek Volhova, kas to savieno ar Lādogas ezeru.
Mogotojevo Ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers.
Vože Ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru.
Bezdibenis Ezers Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 2,2 ha; Bezdibeņa ezers.
Eniķu ezers ezers Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 8,9 ha.
Liekmaņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Laukmeņu ezers.
Angulinūrs ezers Ķīnā (_Anguli Nur_; _Angu Linao_; 安固里淖), Džandzjakou provinces ziemeļrietumu daļā.
Gaojouhu Ezers Ķīnas austrumu daļā ("Gaoyou Hu"), Lielajā Ķīnas līdzenumā, platība - \~1200 kvadrātkilometru, sekls, pa Lielo kanālu notece uz Jandzi, izmanto apūdeņošanai.
Hundzehu Ezers Ķīnas austrumu daļā ("Hongzehu"), platība - 3180 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m, izveidojies 1403.-1424. g. pēc Lielo kanālu ietverošo dambju izbūves.
Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci.
Tornetresks Ezers Lapzemē, Zviedrijas teritorijā aiz polārā loka, 342 m vjl., platība - 330 kvadrātkilometru, lielākais garums - 70 km, lielākais dziļums - 168 m.
Okras ezers ezers Latgales augstienē Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 63,5 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 3,4 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
Jāšezers Ezers Latgales augstienē, 149 m vjl., Preiļu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 90 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums - 17%; Jašu ezers; Jāšu ezers.
Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers.
Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers.
Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Rešetnieku ezers; Rešetniku ezers; Rešetņiku ezers; Gubāna ezers; Gubena ezers.
Lielais Košiuns ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Ezernieku pagastā, 208,5 m vjl., platība - 36,5 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 13,2 m, 2 salas (katra 0,1 ha); Kāšūns; Košena ezers; Patmalnieku ezers.
Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers.
Vaišļu ezers ezers Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, 198,9 m vjl., platība - 29,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Baišaliņu ezers; Polkas ezers; Vaišlinkas ezers; Vaišlinskas ezers.
Arla ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 27,3 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 10,8 m, eitrofs.
Adamovas ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 174,8 m vjl., platība - 32,0 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Adamova ezers; Vilku ezers.
Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis.
Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m.
Seklis Ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers.
Briģu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Briģu pagastā, 111,3 m vjl., platība — 28 ha, garums — 820 m, platums — 440 m, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, stāvošs ezers, aizaugums — \~30%; Skobarnas ezers.
Dziļezers Ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers.
Audzeļu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 70 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 2 m; Ludziles ezers.
Istras ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība — 155 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,1 m, 4 salas.
Ilza ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 147,5 m vjl., platība — 68,6 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,5 m; Ilzas ezers; Ilzes ezers; Garais ezers.
Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers.
Brodaižas ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 180,2 m vjl., platība — 35,0 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 7,7 m, eitrofs, aizaugums — \~20%.
Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers.
Pūdnīku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, 142,6 m vjl., platība — 33,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — 8,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Podnieku ezers; Podņicas ezers; Pudniku ezers; Pudņicas ezers.
Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers.
Galdacis Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 153,6 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,9 m.
Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers.
Pārtovas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 180,9 m vjl., platība — 83,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,1 m, eitrofs; Partavas ezers; Pārtavas ezers; Partovas ezers.
Kauguris Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers.
Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers.
Dziļūts Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, 153,7 m vjl., platība - 33,1 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 5,4 m, mezotrofs, aizaugums - neliels; Dziļutas ezers.
Opolais Snidzins ezers Latgales augstienē, starppauguru ieplakā, Ludzas novada Ņukšu pagastā, 157 m vjl., platība — 47 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 6,7 m.
Mušas ezers ezers Latgales augstienē, uz austrumiem no Rušona, Kastuļinas pagastā, 149,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,6 m, dūņains, aizaugums — 60%; Dunsku ezers; Mukša; Muša.
Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers.
Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs.
Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers.
Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers.
Sedzeris Ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 139 m vjl., platība - 57,7 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs, aizaugums - 80%; Sedzera ezers; Sedzeru ezers; Zeltiņš; Zeltiņu ezers.
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds.
Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers.
Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers.
Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Voloveca ezers; Volovecas ezers.
Lielais Asūnes ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainā, Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., platība - 19,5 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m; Asūnes ezers.
Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers.
Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers.
Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers.
Kaitras ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Asūnes pagastā, 159 m vjl., platība - 51,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,9 m, 2 salas (kopplatība — 2,2 ha), eitrofs, dūņains.
Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis.
Jazinks Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers.
Koškinas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155 m vjl., platība — 91 ha, garums — 2,5 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 22 m, sala 1,3 ha, eitrofs, aizaugums — >10%; Koškino ezers.
Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers.
Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers.
Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Elzas ezers; Ilzas ezers.
Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers.
Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers.
Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers.
Sivers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers.
Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers.
Ežezers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers.
Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers.
Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels.
Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers.
Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers.
Ots Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers.
Kombuļu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 177,5 m vjl., platība — 23,7 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums — \~25%.
Drīdzs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers.
Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers.
Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers.
Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels.
Indrs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers.
Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers.
Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m.
Ižūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 101,6 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ižūna ezers.
Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala.
Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers.
Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna.
Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers.
Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels.
Cārmins Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers.
Baltais ezers ezers Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā, Krāslavas novada Indras pagastā, 131,4 m vjl., platība — 34 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 8 m, eitrofs, dūņains ezers, aizaugums — \~26%.
Aulejas ezers ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, 160,4 m virs jūras līmeņa, Kārsavas novada Aulejas pagastā pie Višķu-Dagdas ceļa, platība — 190 ha, garums — 2,8 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums — 1,4 km.
Skaists Ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 162,1 m vjl., platība - 46,7 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, aizaugums - \~8%.
Olksns Ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers.
Soma ezers ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 163,0 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 4,7 m, lielākais dziļums — 13,4 m, eitrofs, aizauguma gandrīz nav.
Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels.
Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers.
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers.
Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers.
Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers.
Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers.
Černostes ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Maltas pagastā, 163 m vjl., platība — 213 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 4 m.
Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers.
Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru.
Salmejs Ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers.
Zolvas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149,6 m vjl., platība — 365 ha, garums — 5,5 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — >6,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
Aglonas ezers ezers Latgales augstienes malā, 144 m vjl., Preiļu novada Aglonas pagastā, platība - 33 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,4 km, vidū dziļums - >3 m; Egles ezers.
Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers.
Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers.
Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs.
Salājs Ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs.
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers.
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs.
Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers.
Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers.
Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala).
Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers.
Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers.
Mazais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā uz rietumiem no Lielā Ludzas ezera, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība — 36,5 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m, aizaugums — \~75%.
Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers.
Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis.
Istalsnas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 137 m vjl., platība — 56,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 0,4 m.
Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza.
Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers.
Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers.
Cirma ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, 138,4 m vjl., platība — 1261,2 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 4 km, lielākais dziļums — 8,5 m, atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, pie robežas ar Rēzeknes novadu.
Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis
Asariņs Ezers Latvijā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 3,9 ha.
Atpilis Ezers Latvijā, Trikātas pagastā, platība - 4 ha; Atpiļu ezers.
Alauksts Ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers.
Alūksnes ezers ezers Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novadā, platība - 15,44 km^2^, garums - 5,7 km, platums - līdz 4,25 km, viens no augstākajiem Latvijas ezeriem - 183,7 m virs jūras līmeņa, ezera dienvidrietumu krastā atrodas Alūksnes pilsēta, iztek Alūksnes upe.
Koņevas ezers ezers Lauderu pagastā, platība — <1 ha.
Liepnieku ezers ezers Lauderu pagastā, platība — 5,8 ha; Lekmiņa ezers; Lekmiņu ezers; Ķīšu ezers.
Auna ezers ezers Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība 1,3 ha; Aluna ezers.
Ruņģu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība - 3,9 ha; Runģu ezers.
Mazais Ilziņu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība 1,1 ha; Mazais Ilziņš; Ilziņu I ezers.
Grūžņu ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība - 12,5 ha; Grūžnis; Gružnis; Velnamārka ezers; Velnamorka ezers
Kapūnes ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība — 10,2 ha; Kapūnas ezers; Kopunes ezers; Kopūnes ezers.
Aunīškalna ezers ezers Lēdurgas pagasta dienvidu daļā, platība - 6,2 ha; Loges ezers.
Lodes ezers ezers Lēdurgas pagastā, Laugas purvā, platība — 4,5 ha; Linezers.
Melnezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 15,4 ha.
Ķīkaulis ezers Lēdurgas pagastā, platība - 3,3 ha; Ķikauļu ezers; Šicu ezers.
Linezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 8,2 ha; Linu ezers; Līņu ezers.
Melnais ezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 9,3 ha; Melnezers.
Salas ezers ezers Lēdurgas pagastā, platība — 20,3 ha.
Augšķiešu ezers ezers Leimaņu pagastā, platība - 3,5 ha; Augšķieru ezers.
Zabolotjes ezers ezers Līdumnieku pagastā, platība — 7 ha.
Siņicas ezers ezers Līdumnieku pagastā.
Melnītis ezers Lielauces pagastā, platība - <1 ha.
Krupīša ezers ezers Lielauces pagastā, platība - <1 ha.
Ilzītes ezers ezers Lielauces pagastā, platība — <1 ha.
Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers.
Sesavas ezers ezers Lielauces pauguraines Zebrus-Īles paugurgrēdā, Īles pagastā, 90,5 m vjl., platība — 17 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,2 m; Linezers; Linmārka ezers; Linmārks.
Lohness ezers Lielbritānijā (_Loch Ness_), Skotijas ziemeļos, platība - 5600 ha, garums - 38 km, dziļums - līdz 230 m, Kaledonijas kanāla sastāvdaļa.
Neja ezers ezers Lielbritānijā (_Lough Neagh_), Ziemeļīrijā, 16 m vjl., platība - 396 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 31 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, zemi krasti, caurtek Benna; Lohnejs.
Aperērna ezers ezers Lielbritānijā (_Upper Lough Erne_), Ziemeļīrijas Fermenas apgabalā, caurtek Ērnas upe.
Teja ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, kuru Tejas upe caurtek garenvirzienā.
O ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs un garš, dienvidrietumu gals netālu no Džūras šauruma ziemeļrietumu atzara, garums \~35 km.
Erihta ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, austrumos no Kaledonijas kanāla dienvidu daļas, tam paralēls, noteka uz Renoka ezeru.
Renoka ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, orientēts austrumu-rietumu virzienā, pieteka no Erihta ezera, noteka pa Tejas upi uz Ziemeļjūru.
Morara ezers ezers Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, netālu no Slītas šauruma dienvidaustrumu piekrastes.
Marī ezers ezers Lielbritānijā, Skotijas ziemeļu daļā, netālu no Litlminča austrumu piekrastes.
Louerērna ezers ezers Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Fermenas apgabala ziemeļrietumu pusē, caurtek Ērnas upe.
Šina ezers ezers Lielbritānijas salas ziemeļos (_Loch Shin_), Skotijā, Saterlendā, ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā \~28 km garš un vidēji 0,5 km plats.
Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā (_Loch Lomond_), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu.
Hirgisnurs Ezers Lielo ezeru ieplakā Mongolijas ziemeļrietumu daļā ("Chirgis Nuur"), 1028 m vjl, platība - 1407 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 80 m.
Ontārio ezers ezers Lielo ezeru sistēmā (“Lake Ontario”), Kanādā un ASV, 75 m vjl., platība — 18500 km2, garums — 311 km, platums — 85 km, lielākais dziļums — 244 m.
Hūrons Ezers Lielo ezeru sistēmā (angļu val. "Lake Huron"), uz ASV un Kanādas robežas 177 m vjl., platība - 59590 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 229 m, pēc lieluma otrais no Lielajiem ezeriem, septītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 3540 kubikkilometru.
Ālauša ezers ezers Lietuvā (_Alaušas_), Utenas apriņķa Utenas rajonā.
Alsēdžu ezers ezers Lietuvā (_Alsėdžių ežeras_), Telšu apriņķa Pluņģes rajona austrumos.
Ausls ezers Lietuvā (_Auslas_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Prūts ezers Lietuvā un Baltkrievijā; Lietuvas Utenas apriņķa Ignalinas rajona austrumos.
Obelija ezers Lietuvā, Alītas apriņķī, iztek Peršēķe.
Sartu ezers ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība - 1331 ha, dziļums - līdz 21,9 m, līčains, 7 salas (kopplatība - 13,2 ha).
Lodis Ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība 1320 ha, dziļums - līdz 16,5 m, savienots ar vairākiem apkārtnes ezeriem, caur to tek Šventoja.
Metelis Ezers Lietuvā, Suduvas augstienē, platība - 1280 ha, dziļums - līdz 15 m.
Plinkšu ezers ezers Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajona dienvidos.
Mastis ezers Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā, Telšu pilsētas dienvidos.
Rubiķu ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
Stirņu ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā.
Apvardu ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajona austrumos, daļa Baltkrievijā.
Ažvintis ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajonā.
Indraju ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā.
Zarass ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā un pilsētā.
Alvilis ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Čičiris ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Samavs ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Alauša ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķī.
Asveja ezers Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī.
Lakaju ezers ezers Lietuvā, uz Viļņas un Utenas apriņķa robežas.
Kretons ezers Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā.
Didžulis Ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alitas apriņķī, platība - 912,7 ha.
Žuvints Ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alītas apriņķī, platība 1030 ha.
Melnītis ezers Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha; Melnīts.
Ģerķēnu ezers ezers Liezēres pagastā, platība — 2 ha; Cierķēnu ezers; Jerķiša ezers; Jerķišezers.
Melnīts Ezers Liezēres pagastā.
Zviedru ezers ezers Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, Sudas purva centrālajā daļā, 113,5 m vjl., platība - 27,3 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m, distrofs, dibenā zem dūņām kūdra.
Velna ezers ezers Līgatnes pagastā, platība - 5,7 ha; Velnu ezers.
Salas ezers ezers Līgatnes pagastā, platība — 9,2 ha; Sāls ezers.
Ratnieku ezers ezers Līgatnes pagastā, Sudas purva ziemeļaustrumu malā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 44,1 ha, garums — \~1,3 km, lielākais platums — \~0,6 km, dziļums - līdz 2,8 m; Ratnieks.
Čaules dzelme ezers Līgatnes pagastā, Sudas purvā, platība - 2,9 ha.
Sarkaņu ezers ezers Līksnas pagastā, platība — 1,4 ha.
Mazais Klusais ezers ezers Līksnas pagastā, platība — 1,9 ha; Mazais Dziļais ezers.
Purezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 11 ha; Pura ezers.
Paužezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 15,5 ha; Paužas ezers; Paužu ezers.
Brenkūžu ezers ezers Limbažu novada Katvaru pagastā, platība - 3,7 ha.
Dūņezers Ezers Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, platība - 135,6 ha, garums - 4,75 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1 m, iztek Svētupe; Dūņu ezers; Limbažu Dūņezers.
Lejas ezers ezers Limbažu novada Liepupes pagstā, platība — 1 ha.
Riebezers Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" centrālajā daļā, garums - 2,75 km, lielākais platums - 450 m, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 13 m, krasti stāvi vai slīpi, galos zemāki, kūdraini, dibens smilšains un akmeņains; Riebes ezers; 1,6 km gara, \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle to atdala no Dziļezera.
Dziļezers Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma centrālajā daļā, platība - 32 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 260 m, vidējais dziļums - 8,3 m, dibens smilšains, bedrains, ar 10 m augstu slieksni starp 2 dziļumiem (~32 m un 26,4 m); no Riebezera visā garumā to atdala \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle; Domeru ezers.
Ģerķīšezers Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 8,4 ha; Gerķīšu ezers; Ģerkisu ezers; Jerkisa ezers; Jerķiša ezers; Jerķīšezers.
Ozoliņu ezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, platība — 1 ha.
Bruņķītis Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 14,8 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Bruņķa ezers; Bruņķīša ezers.
Lielā dzelve ezers Limbažu novada Limbažu un Umurgas pagastā, Saules purvā, platība — 3,5 ha; Lielais Purva ezers.
Ceļmalezeriņš Ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Umurgas-Augstrozes ceļa, platība - 0,8 ha.
Līņezers Ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 1,3 ha.
Zvejnieku ezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 12,9 ha.
Bisnieku ezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 4,6 ha, dziļums - 3,8 m; Birznieku ezers.
Melnezers Ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 6,1 ha.
Višezers Ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, Laugas purvā, platība - 10,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, iztek Ķīšupe; Viešezers; Laugas ezers; Viršu-Linu ezers; Viršu-Višu ezers.
Bīriņu ezers ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 18,5 ha, lielākais dziļums — 2,8 m; Bīriņmuižas ezers.
Cimelis ezers Limbažu pagastā, platība - 12,7 ha, iztek Cimeļupe; Ciemeļu ezers; Cimeļa ezers; Cimeļezers.
Mazais Purva ezers ezers Limbažu pagastā, Saules purvā, platība — 1,3 ha.
Mazezers ezers Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 5,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m, ietek Cimeļupe, atrodas starp Riebezeru un Auziņu ezeru.
Rāķis ezers Limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers.
Ruckas ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā Stalbes pagastā, platība — 41 ha, garums — >0,8 km, lielākais platums — \~0,6 km, lielākais dziļums — 1,7 m, maz aizaudzis, ar smilšainu dibenu; Vada ezers.
Riebiņu ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā, Cēsu novada Straupes pagastā, 51,2 m vjl., platība — 75,5 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, bagāta ihtiofauna; Riebinu ezers.
Iesalnieku ezers ezers Līvānu novada Jersikas pagastā, platība - 17,6 ha; Vucenu ezers.
Skrebeļu ezers ezers Līvānu novada Rožupes pagastā, platība — 6,4 ha.
Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti.
Garais ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,1 m vjl., platība - 19,3 ha, garums - \~1,3 km, lielākais platums - \~0,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,6 m; Ilzas ezers.
Šumaņu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,2 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzītes ezers; Šumānu ezers; Žīdu ezers.
Māsānu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, platība - 1,6 ha; Mārsāņu ezers; Māsāņu ezers.
Līvānu ezers ezers Līvānu pilsētā un neliela daļa Līvānu novada Turku pagastā, platība — \~1 ha.
Laņģezers ezers Lodes pagastā, platība - 10,3 ha; Langa ezers; Laņģa ezers; Laņģu ezers.
Mazais Vilku ezers ezers Lubānas novada Indrānu pagastā, platība — 1,1 ha; Vilku ezers.
Rimšu ezers ezers Ludzas novada Brigu pagastā, platība - 4,4 ha.
Pauguļu ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība - 22 ha.
Mazais ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība — 1,4 ha.
Gomeļmuižas ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība — 9,2 ha.
Čortovkas ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 1,8 ha.
Rauzu ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 10,3 ha.
Oču ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 17,4 ha, maksimālais dziļums - 13,9 m; Patacena ezers; Patecina ezers; Rudišu ezers.
Aglonkas ezers ezers Ludzas novada Istras pagasta austrumu malā, platība - 28 ha; Pricenovas ezers, Pricimovas ezers, Pričimovas ezers.
Koteļoks Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 1,7 ha; Kaķeloks; Kotalaka ezers; Kotoloka ezers.
Dolgoje Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 11,3 ha; Dolgojes ezers.
Kovšezers Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 19,7 ha; Kaušezers; Kovša ezers; Kovšu ezers; Šaurais ezers.
Pečkas ezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 2,2 ha.
Volčaks Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 2,9 ha; Volčaku ezers.
Ubuļu ezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 20 ha, dziļums - līdz 9 m.
Peiteļa ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā (~40% platības) un Krievijā (~60%), 107,6 m vjl., platība - 347 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 2,0 km, lielākais dziļums - 2,2 m, aizaugums - niecīgs; Pītelis; Piteļa ezers.
Ļebedinca ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 7,1 ha
Kušnera ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - <1 ha.
Sporņa ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 25,8 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Spārna ezers; Sporna ezers; Strīdus ezers.
Vorslovu ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 7,8 ha; Varslavas ezers; Vārslavas ezers; Varslovas ezers.
Trataru ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība — <1 ha.
Zeiļu ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā 134,7 m vjl., platība – 44,8 ha, garums – 1,8 km, lielākais platums – 0,6 km, lielākais dziļums – 1,6 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Mazais Kurmas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, 143,5 m vjl., platība - 59,8 ha, garums - 1,7 km, platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 9,4 m.
Glušņaks Ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - <1 ha; Ezernieku ezers.
Ludovkas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 1,1 ha
Veseru ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 1,3 ha.
Antoslavas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 10 ha; Antaslovas ezers; Stolānu ezers.
Asareits ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 3,2 ha; Asarīšu ezers; Asarītis.
Goveiku ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 6,5 ha.
Lielais Zurzu ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 77,2 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 16,9 m, 2 salas (1,3 un 0,1 ha).
Lielais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - 0,2 km, Lielais Peisaku ezers; Peisaku ezers.
Mazais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 1,4 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~100 m.
Bečeru ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 10,7 ha, garums — \~0,6 km, lielākais platums — 0,5 km; Bočaru ezers; Bočeru ezers.
Sleinovas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 25,4 ha, garums — \~1,2 km, lielākais platums — 0,5 km; Sleinavu ezers; Sleinova ezers; Sleiņevas ezers.
Kancieris Ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - <1 ha.
Ļauziņas ezers ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - 7,2 ha
Lielais Kurmas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, 143,9 m vjl., platība - 83,8 ha, garums - 2,1 km, platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,4 m.
Porkaļu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, 157 m vjl., platība — 48,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 3,5 m.
Meirānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - <1 ha.
Okuņovka Ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 1,9 ha; Okunevkas ezers; Okuņevkas ezers; Rokuņoka ezers.
Pūdānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 3,1 ha; Pudiņu ezers.
Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers.
Nirinka Ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 5,3 ha.
Plataču ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 1 ha.
Lielais Filantmuižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 12,8 ha; Lielais Filandmuižas ezers; Filandu ezers.
Rancānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 13,1 ha, dziļumas — lidz 2,8 m; Uškačovas ezers.
Nirinu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 3,2 ha; Neriņu ezers; Nirinku ezers; Niriņš; Niriņu ezers.
Rudņas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 3,5 ha; Rudnes ezers.
Mazais Filantmuižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 4,2 ha.
Ostrova ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 9,9 ha.
Rovinkas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m.
Vorcu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 24,4 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - 0,4 km; Orca ezers; Vorca ezers.
Rogaižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 58 ha, V veidīgs, garums — 1,2 km abos virzienos, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,5 m; Rogaižu ezers.
Vorkaļu ezers ezers Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 8,8 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,3 km; Verakļu ezers; Vorakļu ezers; Vorekļu ezers.
Kivdolovas ezers ezers Ludzas novada Pureņu pagastā, platība - 40,7 ha; Lielais Kivdalovas ezers; Lielais Kivdalu ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezers.
Bižas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, 171,7 m vjl., platība — 168,9 ha; garums — 3 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 6,9 m, lielākais dziļums — 22 m, 5 salas; Bišu ezers.
Jačmeņu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,1 ha; Miezaiņu ezers.
Kruma ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,1 ha.
Zubru ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,3 ha; Šaševskas ezers; Zubrovas ezers; Zubovas ezers.
Plicumovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Punculovas ezers; Puncuļu ezers.
Dunajas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 4,4 ha.
Varzovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 5,7 ha; Klumstovas ezers; Varzavas-Klumstova ezers.
Labāržu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 9,8 ha.
Testečkova ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 11,8 ha.
Bezļesjes ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 17 ha.
Bļižņevas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 3,2 ha.
Rudzīšu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 3,8 ha.
Luknica ezers ezers Luknājs Andzeļu pagastā.
Lielais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1,4 ha; Lielais Melnis; Lielais Melnīšu ezers.
Kuslītis Ezers Madona novada Liezēres pagastā, platība \~1,3 ha; Ezeriņa ezers; Ezeriņš; Lielais Kušļa ezers.
Lipielu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, pie Bērzaunes pagasta robežas, platība 10,6 ha; Lipēna ezers; Lipēnu ezers; Lipiela ezers; Lipiens; Rutuļu ezers.
Grīvu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, caurtek Taleja, platība - 9 ha; Grīvas ezers; Grīvs; Lipšu-Grīvu ezers.
Labāžezers ezers Madonas novada Indrānu pagastā, platība - 1,7 ha; Labožas ezers; Labožes ezers.
Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers.
Briežezeriņš Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Brieždobe.
Muklājs Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Mūklājs; Muklāju ezers.
Reiteris Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha.
Sienezers Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha.
Dziļūksnītis Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1 ha; Dziļūkšņa ezers.
Dreina ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1 ha.
Bezdibenītis Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha; Bezdibenīts; Bezdibens.
Durenītis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha.
Mazais Liniņu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha; Liniņu mazais ezers.
Dūķu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha.
Mazais Jaunzemju ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha.
Mazais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 3,5 ha.
Lielais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 7,1 ha; Lielais Klaugu ezers; Lielais Klauģa ezers.
Asarezeriņš Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha; Asaru-Ķemeru ezeriņš; Ķemerezeriņš.
Apaļās salas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Ābeļu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Siežu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~300 m; Sieža ezers.
Sivēniņš Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sivēnītis.
Ruļļu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sniķītis.
Rustēnu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha.
Būdas ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha.
Iglītis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha.
Labulītis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha.
Aklais Palsis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1 ha.
Stārbulis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha; Stārbuļu ezers; Storbuls; Storbuļu ezers.
Meiru ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha.
Pils ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2 ha.
Mukulītis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,2 ha; Mukulīts.
Gulbeniņš Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers.
Ūbēris Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 30,6 ha, dziļums - līdz 2,3 m; Ubera ezers; Ubēra ezers; Ūbēres ezers; Uberu ezers.
Pluķis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 5,4 ha; Pluku ezers; Puļķu ezers.
Mazais Kušļa ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — <1 ha.
Ezernieku ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — 2,4 ha.
Bučas ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — 4,8 ha; Gāršas ezers.
Āķis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Asinsezers Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Līnīšu ezers ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 2,1 ha; Linīšu ezers; Linītis.
Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks.
Limenezers Ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,9 ha; Limanu ezers; Limenas ezers; Limenes ezers; Limeņu ezers.
Liniņš Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,1 ha; Līniņš; Liniņu ezers.
Lielais Rāvijs ezers Madonas novada Sarkaņu un Aronas pagastā, platība — 3 ha; Lielais Rāvas ezers; Lielais Rāves ezers; Lielais Ravijas ezers.
Avošiņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, augstākais ezers Latvijā, platība - 2,2 ha; Avotiņš; Lašu ezers; Lošu ezers.
Laipītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,2 ha; Laipīšu ezers; Laipīts; Laipu ezers.
Linezers Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2,6 ha; Linu ezers.
Kūrītis Ezers Madonas pagasta Lazdonas pagastā, platība - <1 ha.
Lodumas ezers ezers Medņevas pagastā, platība — 2,6 ha, garums — \~700 m, platums — līdz \~100 m; Loduma ezers; Lodumu ezers.
Lielais Ilgas ezers ezers Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, Daugavpils novada Medumu pagastā, platība — 115 ha, garums — 2,3 km, lielākais platums — 1,1 km, lielākais dziļums — 12,6 m; Ilgas ezers; Lielais Ilzes ezers.
Samaņkas ezers ezers Medumu pagasta dienvidos, pie Lietuvas robežas, 142,7 m vjl., garums — \~800 m, lielākais platums — \~400 m.
Robežas ezers ezers Medumu pagastā un Lietuvā, 136,4 m vjl., kopējā platība 18,1 ha (Latvijā — 12,1 ha), dziļums — līdz 9,9 m; Rebeža ezers; Rebežu ezers; Riebežas ezers; Robežu ezers.
Lielais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, kopējā platība - 14 ha; Kumpoči ezers; Kumpoču ezers; Kumpotu ezers; Kumpota ezers; Kumpoči I ezers.
Mazais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, platība - 3,7 ha; Kampoči II ezers, Kumpoči ezers; Kumpoči II ezers.
Līņu ezers ezers Medumu pagastā, platība - 3 ha; Linēnu ezers; Linu ezers.
Auziņu ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 37,7 m vjl., platība — 56 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 14 m.
Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers.
Harnūrs Ezers Mongolijas rietumos ("Har nuur"), Lielo ezeru ieplakā 1132 m vjl., platība - 575 kvadrātkilometri, pietece pa Haraihoingolu no Harusnūra ezera, notece uz Dzabhanas upi un Durgennura ezeru.
Harusnūrs Ezers Mongolijas rietumos ("Har us nuur"), Lielo rezeru ieplakā 1157 m vjl., platība - 1486 kvadrātkilometri, dziļums - 15-20 m, notece uz Harnūra ezeru.
Amarambas ezers ezers Mozambikā (_Amaramba, Lagoa_), Ņasas provinces dienvidrietumu daļā.
Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers.
Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers.
Nikaragvas ezers ezers Nikaragvā (sp. val. “Lago de Nicaragua”), Centrālamerikas lielākais ezers, platība — 8200 kvadrātkilometru, garums — 177 km, vidējais platums — 58 km, dziļums — 60 m, >400 salas.
Purva ezers ezers Ogres novada Lauberes pagastā, platība - <1 ha.
Vjedmas ezers ezers Patagonijā (“Lago Viedma”), Argentīnas dienvidos, Kordiljeras austrumu piekājē 254 m vjl., platība - 1100 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes.
Buenosairess Ezers Patagonijas Kordiljerā (sp. val. "Lago Buenos Aires"), uz Čīles un Argentīnas robežas, 215 m vjl, platība - 2400 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - līdz 26 km.
Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
Lagoarhentino ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē (sp. val. "Lago Argentino"), 187 m vjl., Argentīnas dienvidos, platība - 1460 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 300 m.
Navelvapi Ezers Patagonijas Kordiljeras priekškalnēs ("Lago Nahuel Huapi") 767 m vjl., Argentīnā, platība - 550 kvadrātkilometru, garums - 72 km, platums - 1,5-8 km, lielākais dziļums - 438 m.
Līņezers Ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 2,7 m vjl., platība - 8,5 ha, garums - 400 m, lielākais platums - 270 m, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,0 m, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, stipri aizaudzis; Linezers; Līņu ezers.
Tosmares ezers ezers Piejūras zemienē, Liepājas pilsētas teritorijā, uz robežas ar Medzes pagastu, 0,4 m vjl., platība — 405-415 ha (gandrīz pilnīgi aizaudzis, ūdens spoguļlaukums tikai \~50 ha), garums — 5,85 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 1,2 m.
Duņieris Ezers Piejūras zemienē, Tukuma novada Lapmežciema pagastā, 2 km uz dienvidrietumiem no Lapmežciema, 1,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 0,7 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 0,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Dūņera ezers; Dūņers; Dūņeris; Dūņieris; Dūņiers; Dūņu ezers.
Dūņezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība - 274 ha, garums - 3,75 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 1,8 m, eitrofs, 25% platības aizaugusi; Līlastes Dūņezers; Dūņu ezers; Dūņu-Lilastes ezers.
Lilastes ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība — 183,6 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 1,45 km, lielākais dziļums — 3,2 m, dūņains ezers, aizaugums — 10-12%; Līlastes ezers.
Ummis Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers.
Kaņieris Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers.
Ķīšezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers.
Limanka Ezers Preiļu novada Aizkalnes pagastā, platība - 12,7 ha; Limankas ezers; Limaņu ezers; Liminkas ezers; Limonka.
Līņu ezers ezers Raiskuma pagastā, platība - 3,6 ha; Linezers.
Līkā dzelve ezers Raiskuma pagastā, platība - 4,6 ha; Līkezers.
Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs.
Līnaizis Ezers Raunas novada Drustu pagastā, 177,4 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - \~0,35 km; Linaiša ezers; Linaišu ezers.
Lielais Ilziņu ezers ezers Raunas pagastā pie Launkalnes pagasta robežas, platība — 1,3 ha; Lielais Ilziņa ezers; Lielais Ilziņš.
Lubūzis ezers Raunas pagastā, platība - 14,2 ha; Lubūža ezers; Lubužu ezers; Lubūžu ezers.
Līduča Ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 3,2 ha; Leidaču ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Medņevkas ezers; Pidaču ezers.
Kuces ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība - 8,2 ha; Lempu ezers; Pilcines ezers; Pilsenes ezers.
Līdacis Ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 3,8 ha; Līdočka; Līdočkas ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers.
Lielais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 65,8 ha, garums 1 km, lielākais platums 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņu ezers; Kūriņa ezers; Lielā Kiuriņa ezers; Lielais Kiuriņa ezers; Lielkivriņu ezers; Lielķivriņu ezers; Lielais ezers.
Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers.
Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers.
Sprestišķu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,4 ha; Lielais Sprestišku ezers; Sprestiškas ezers.
Vurvuļu ezers ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, platība - 3,3 ha, dziļums - līdz 6,2 m.
Mežgaiļu ezers ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, platība - 5,6 ha.
Voskānu ezers ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, platība — 4,3 ha.
Vertukšnes ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 139,2 m vjl., platība — 52,8 ha; garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 5 m.
Špogu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha, dziļums - līdz - 4,1 m; Spodas ezers; Spogu ezers; Špaga ezers; Špagas ezers.
Ūzulišķu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha.
Lubāniņš Ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,1 ha; Lubaniņa ezers; Lubāniņas ezers.
Aprūbs Ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta austrumos pie robežas ar Ludzas rajona Ņukšu pagastu, platība 1,7 ha.
Šostu ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Ņukšu pagasta robežas, platība - 17,2 ha, dziļums - līdz 12,5 m, garums — \~0,75 km, lielākais platums — \~0,5 km; Petrovskas ezers.
Adamovas ezers ezers Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Latgales augstienes ziemeļu daļā, 150 m vjl., 5 km uz ziemeļaustrumiem no Rēzeknes, platība - 186 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - >1 km, vidējais dziļums - 3,8 m; Adamovo; Adumavas ezers.
Lukstenītis Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, Platība <1 ha; Lukstiņu ezers.
Pinku ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 53,6 m vjl., platība - 29 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 12 m; Pinķu ezers; Piņķu ezers; Leismaču ezers.
Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe.
Linezers Ezers Rīgā, Biķernieku meža austrumu daļā, platība - 2,3 ha, garums - \~190 m, lielākais platums - \~110 m, lielākais dziļums - 2,8 m; Linu ezers.
Gaiļezers Ezers Rīgā, Mežciema ziemeļu daļā, Hipokrāta un Gaiļezera ielas sazarē, platība - 7,6 ha, dziļums - līdz 1,7 m, ezerdobe stūros aizaugusi un kļuvusi apaļa; Gaiļu ezers; Līkezers.
Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers.
Langstiņu ezers ezers Ropažu līdzenuma ieplakā, Garkalnes pagastā, 5,5 m vjl., platība — 35,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 6,8 m; Lankstiņu ezers.
Vilkarūča ezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,9 ha; Ločmelu ezers; Ločmeļu ezers; Vilkarūcs; Vilkarūču ezers.
Razims Ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju.
Limins ezers Rušonas pagastā, platība - 7,2 ha; Leimaņu ezers; Līmanu ezers; Liminka ezers.
Lielais Solkas ezers ezers Rušonas pagastā, platība — 48,5 ha; Lielais Salkas ezers; Lielais Sovkas ezers.
Mazais Kurtoša ezers ezers Rušonas pagastā, uz rietumiem no Lielā Kurtoša ezera, platība - 8,1 ha, garums - \~400 m, platums - \~200 m.
Vidējais ezers ezers Salnavas pagastā, Numernes valnī, platība - 4,7 ha; Lielais Kugrenes ezers.
Ķirezers ezers Saulkrastu pagastā, platība - 2,2 ha; Kirezers; Linezers; Līnezers; Līņezers.
Silguldas ezers ezers Silguldas purvā, Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība — 6,9 ha; Siguldas ezers.
Sitas ezers ezers Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, Latvijā tikai tā ziemeļu gals 43,1 ha platībā, kopējā platība - 186 ha, garums - 3,8 km, vidējais dziļums - 5,3 m.
Beļanu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, 149,8 m vjl., platība - 94 ha, no tiem Latvijā 55,4 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs ezers, aizaugums - 23%; Balta ezers; Baltais ezers; Baltezers.
Kirjaņiška Ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers.
Bācītes ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 1,6 ha; Bārītes ezers; Bērzes ezers.
Niedrājs Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 360 m, lielākais dziļums - 8,5 m, viens no Smiltenes ezeriem; Niedrāju ezers.
Spicieris Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,6 m vjl., platība - 16,0 ha, garums - 1700 m, lielākais platums - 130 m, lielākais dziļums - 7,1 m, viens no Smiltenes ezeriem; Spiciera ezers; Spicieru ezers; Špicieris.
Mellūzis Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 1,1 ha, garums - 130 m, lielākais platums - \~120 m, viens no Smiltenes ezeriem.
Salainis Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - 240 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Smiltenes ezeriem.
Bābenis Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,9 m vjl., platība - <1 ha, garums - 190 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Smiltenes ezeriem; Bābenes ezers.
Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers.
Bezdibenis Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibena ezers.
Velkas ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha.
Slepkavu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 1,4 ha.
Ķežu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 8,9 ha.
Lejas Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība - 11,5 ha; Lejasezers.
Kemijervi ezers Somijā (_Kemijärvi_), Lapzemes reģionā.
Lengelmevesi ezers Somijā (_Längelmävesi_), Pirkanmā reģionā.
Lapajervi ezers Somijā (_Lappajärvi_), Viduspohjanmā reģionā.
Lentua ezers Somijā (_Lentua_), Kainū reģionā.
Miekojervi ezers Somijā (_Miekojärvi_), Lapzemes dienvidrietumu daļā.
Simojervi ezers Somijā (_Simojärvi_), Lapzemē.
Inari ezers Somijas ziemeļos (_Inarijärvi_), Lapzemē, tundrā 119 m vjl., platība - 1050 km^2^ (bez salām), lielākais dziļums - 60 m, \~3000 salu, 2. lielākais ezers Somijā; sāmu val. - Anārjēvri.
Lestenes ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 54 m vjl., platība — 36 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,44 km, lielākais dziļums — 2,1 m, eitrofs, aizaugums — 40%; Pālamsu ezers; Pālandes ezers; Palansu ezers; Pālansu ezers.
Līņezers ezers Straupes pagastā, platība - 9,5 ha; Līņu ezers; Linezers.
Mazais Subates ezers ezers Subates pilsētā un Lietuvā, platība - 51,2 ha (Latvijā 22 ha), garums - \~2 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 20 m; Subotas ezers; Subates ezers.
Dusas ezers ezers Suduvas augstienē, Lietuvā, platība 2330 ha, vidējais dziļums - 14,7 m, lielākais - 32,4 m, notece uz Nemunas pieteku Šešupi.
Buļļezers Ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils.
Raudiņu ezers ezers Šķeltovas pagastā, 147,6 m vjl., platība - 11,9 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Raudinka; Rudenku ezers; Līņu ezers.
Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru.
Neišateles ezers ezers Šveices rietumu daļā (fr. “Lac de Neuchātel”, vācu “Neuenburger See”), Juras austrumu malā 423 m vjl., platība — 216 kvadrātkilometru, garums — 38 km, platums — 8 km, dziļums — līdz 153 m, atrodas subglaciālā vagā.
Portņagina ezers ezers Taimiras pussalā 66 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 376 kvadrātkilometri, notece pa Gusihu uz Laptevu jūras Hatangas līci.
Burtnieks Ezers Tālavas zemienē 39,5 m vjl., Valmieras novada Vecates, Matīšu un Burtnieku pagastā, platība – 4006 ha (3. lielākais Latvijā), garums - 13,3 km, lielākais platums – 5,5 km, vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 3,3 m; Burtnieku ezers.
Audzes ezers Ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Aldzes ezers, Audzes ezers, Lāčplēša ezers.
Stundezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 10,2 ha, dziļums - līdz 6,3 m; Stundas ezers; Stundu ezers; Lodes ezers.
Bezdibeņezers Ezers Talsu novada Laidzes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibeņa ezers; Baložu ezers.
Pļavu ezers ezers Talsu novada Laucienas pagastā, platība — 21 ha, ietek Pļavupe, iztek Jādekša.
Sapņezers Ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 110 m vjl., platība - 2 ha, dziļums - līdz 7,2 m; Sapņu ezers.
Lejaslabiņu ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 122,5 m vjl., platība — 3,7 ha; Lejaslobiņu ezers.
Podniekezers Ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība - 2 ha; Podnieku ezers.
Bezdibeņa ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība - 2,2 ha; Koku ezers.
Mācītājmājas ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība — 1,5 ha; Mācītājmuižas ezers.
Aklais ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība 1 ha; Stulbiņš
Bezdubeņu ezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 102,7 m vjl., platība - 1 ha, aizaug; Kalnmuižas ezers.
Sirdsezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 112 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~100 m, lielākais platums - \~50 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Sirds ezers; Sukturezers; Sukturu ezers.
Kamparezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 113,6 m vjl., platība - 3,9 ha, garums - \~80 m, lielākais platums - \~40 m, lielākais dziļums - 11,3 m; Kamparu ezers.
Mundigezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 118 m vjl., platība - 5,7 ha; Mundigu ezers; Mundīgu ezers; Mundiķezers; Villas ezers; Villu ezers.
Bērzene Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130 m vjl., platība – 3,2 ha, lielākais dziļums – 15,8 m; Bērzenes ezers.
Čumals Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130,6 m vjl., platība - 5,3 ha, lielākais dziļums - 11,5 m; Čumalas ezers; Čumalu ezers; Izsušu ezers.
Kalnezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 132,2 m vjl., platība - 1,7 ha; Kalnu ezers; Lejaslāču ezers.
Ābelītis Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 98,1 m vjl., platība - 5,3 ha, garums - \~570 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Ābeļu ezers.
Linezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - <1 ha.
Vēzene Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 1,1 ha.
Annužezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Lielais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 5,8 ha; Lielais Kūtiņa ezers; Lielais Kūtiņas ezers.
Brenkūzis Ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 11,8 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4 m; Brankūžu ezers; Brengūzis; Brenkūža ezers; Brengūžu ezers.
Rijas ezers ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6 ha; Lodes ezers.
Lisiņš Ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers.
Lielais Murmasts ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, platība - 29,4 ha, garums - \~0,75 km, lielākais platums - \~0,6 km; Lielais Murmasta ezers; Murmastienas ezers; Murmastienes ezers.
Luksta ezers ezers Trapenes pagastā, platība - 10,9 ha; Lukstu ezers; Luksts; Šaku ezers.
Aklezers Ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība - 1,8 ha; Aklais ezers.
Akmeņradziņu ezers ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība - 3,6 ha.
Aklais ezers ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība 1,8 ha; Aklezers
Kundziņu ezers ezers Tukuma novada Lestenes pagastā, platība — <1 ha.
Lainums ezers Tukuma novada Matkules pagastā, platība - 11 ha, garums - 580 m, platums - 250 m, lielākais dziļums - 1,5 m, eitrofs, aizaugums - 40%; Lainuma ezers.
Lakšezers Ezers Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 34,7 ha, garums - 700 m, lielākais dziļums - 1,2 m, apaļa ezerdobe, eitrofs, aizaugums - 40%, ligzdo gulbji; Lakšu ezers.
Fanjāno ezers ezers Ugunszemā ("Lago Fagnano"), uz Argentīnas un Čīles robežas, platība — 593 kvadrātkilometri.
Maksimovas ezers ezers uz Baltkrievijas un Latvijas robežas, Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 46 ha (Latvijā 16,1 ha), garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums Latvijas daļā — 1,3 m, eitrofs, stipri aizaug; Maksimova ezers; Maksimovo ezers.
Brencišku ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 1,2 ha; Lielais Brencišku ezers.
Pelēdas ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 4,5 ha; Lejaspelēdas ezers.
Leišu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers.
Līdacis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha; Līdaces ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers.
Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers.
Luknu ezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,8 ha; Luknas ezers; Lūkinezers; Lukiņezers; Lukņu ezers.
Dižiere Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 20,5 ha, T veida ezerdobe, garums \~900 m, lielākais platums - \~800 m; Dižieres ezers; Lielais ezers; Stiklu ezers; Pils ezers.
Kāžezers Ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, 25 m vjl., platība - 15 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 4,8 m; Kaža ezers; Kažu ezers; Kāžu ezers; Laidzes ezers.
Dziļūkstes ezers ezers Vestienas paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, 209,2m vjl., platība - 28,3 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4 m.
Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km.
Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers.
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls.
Govenis Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers.
Graustiņš Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers.
Sietnieku ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, 199 m vjl., platība — 26,5 ha, garums — \~850 m, lielākais platums — \~500 m, dziļums — līdz 5,5 m, stipri aizaudzis ar ūdensrozēm, niedrēm; Lepju ezers; Lepu ezers; Liepu ezers.
Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers.
Gulbēris Ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers.
Sezēris Ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers.
Lizdoles ezers ezers Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 193,6 m vjl., platība - 53,9 ha, garums - 1,35 km, platums ziemeļu daļā - >0,6 km, lielākais dziļums - 9,9 m; Mūsiņu ezers.
Laišķenu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ērgļu pagastā, 180,6 m vjl., platība - 18,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 350 m, lielākais dziļums - 3,0 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - 60%; Lumeņu ezers.
Vidus ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Jumurdas pagastā, 199,0 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,0 m; Videzers; Dreimaņu ezers; Dreimaņu-Liepu ezers.
Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers.
Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis.
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers.
Liezēris Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers.
Vīķvēnu ezers ezers Vīķvēnu purvā Kocēnu pagastā, platība — 9,3 ha, garums — \~450 m, lielākais platums — \~250 m, eitrofs; Brenguļu Lielezers; Lielezers; Viķvena ezers; Viķvēnu ezers.
Bangveulu Ezers Zambijā ("Bangweulu"), Luapulas augšteces apvidū, 1067 m vjl., krasta kontūras sezonāli mainās, platība - 4000-15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5 m, krasti purvaini, apauguši ar papirusiem, sastopami nīlzirgi.
Ēri ezers ezers Ziemeļamerikā ("Lake Erie"), Lielo ezeru sistēmā, 174 m vjl, uz ASV un Kanādas robežas, platība — 25700 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 21 m, lielākais dziļums — 64 m.
Laidzes ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēluma malā, Talsu novada Laidzes pagastā, platība — 171 ha, 42 m vjl., garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs, aizaugums — 16%; Sārcenes ezers.
Ohridas ezers ezers Ziemeļmaķedonijā un Albānijā (maķedoniešu val. “Ohridsko Ezero”, albāņu val. “Ligeni i Ohrit”), starpkalnu katlienē 695 m vjl., platība — 538 km2, lielākais dziļums — 288 m (dziļākais ezers Balkānu pussalā).
Sudalezers Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers.
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
Linu ezers ezers Ziemera pagastā, platība - 2,5 ha; Linezers.
Rajevkas ezers ezers Zilupes līdzenumā, Kreiču purvā, Ludzas novada Blontu pagastā, 107,4 m vjl., platība - 42,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km, lielākais dziļums - 3,3 m, distrofs, maz aizaudzis; Rajevas ezers; Rājevas ezers; Rojevkas ezers; Ņīvu ezers.
Plateļu ezers ezers Žemaitijas augstienē, Lietvas ziemeļrietumu daļā, Telšu apriņķī, platība — 12 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 46 m, 7 salas.
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš.
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers.
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri.
Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers.
Subates ezeri ezeru pāris Augšzemes augstienē, Subates pilsētā un Lietuvā, 120,2 m vjl.
Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels.
Ozolmuižas ezeri ezeru pāris Limbažu viļņotā līdzenuma ziemeļu galā, Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā pie Ozolmuižas; Ozolezeri.
Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris.
Lappula echinata ežadatu lipenes "Lappula squarrosa" nosaukuma sinonīms.
Lappula myosotis ežadatu lipenes "Lappula squarrosa" nosaukuma sinonīms.
šaurlapu ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium angustifolium"), Latvijā aizsargājama.
kamolainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium glomeratum"), Latvijā aizsargājama.
zālainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium gramineum syn. Sparganium friesii"), Latvijā aizsargājama.
baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži.
brūnkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus europaeus"), Latvijā saudzējams.
Laumene fabrikas _Lauma_ mikrorajons Liepājā.
parastā facēlija facēliju suga ("Phacelia tanacetifolia"), bišaugs ar ziliem ziediem, kas sastopams arī Latvijā.
Lapasa Faktiskā Bolīvijas galvaspilsēta ("La Paz"), prezidenta, valdības un parlamenta rezidence (oficiālā galvaspilsēta - Sukre), departamenta centrs, atrodas Andu Kordiljera Realas piekājē 3660 m vjl., 835300 iedzīvotāju (2008. g.).
baltirbe Fazānu dzimtas ģints ("Lagopus"), irbe ar baltu apspalvojumu, izplatīta zemeslodes ziemeļu rajonos, dzīvo tundrā vai sūnu purvos, Latvijā sastopama 1 suga (reti).
parastais fazāns fazānu suga ("Phasianus colchicus"), ko Latvijā dažkārt audzē medību saimniecībās.
vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt").
Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts.
Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi.
bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps.
džagirs Feodālā zemes īpašuma veids Indijā 16.-18. gs. Lielo Mogolu valdīšanas laikā, ap 100 tk. ha zemes.
bajārs Feodālis, arī feodāļa karadraudzes loceklis (Latvijā agrajā feodālismā, 11.-13. gs.).
brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām; Latvijā pazīstamākie bija kuršu ķoniņu brīvciemi.
sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam.
brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis.
Livonija Feodālu valstiņu konfederācija Baltijā, kurā ietilpa Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija un 3 bīskapijas; likvidēta Livonijas kara sākumā.
muižas tiesa feodāļa (muižas īpašnieka) tiesas vara pār saviem dzimtļaudīm; Latvijas teritorijā pastāvēja no 14. gs. līdz 19. gs. sākumam.
UTAG Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība (vācu "Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft"), dibināta saskaņā ar 30.10.1939. Latvijas-Vācijas līgumu par baltvācu izceļošanu.
Suva Fidži galvaspilsēta (angļu val. "Suva"), osta Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 207000 iedzīvotāju (2007. g.).
Austrumu apgabals Fidži Republikas administratīvi teritoriāla vienība (_Eastern Division_), ietver Lau salas Klusā okeāna Koro jūras un Fidži jūras austrumos.
Filut-Muyža Filanda muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
Lusona Filipīnu arhipelāga lielākā sala (sp. val. "Luzon"), atrodas Klusā okeāna rietumos, starp Filipīnu un Dienvidķīnas jūru, platība - 105600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2934 m.
Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju.
valoda VBScript firmas _Microsoft_ izstrādāta programmēšanas valoda, ar kuru veido skriptu, ko izmanto kā iegultās miniprogrammas, lai ar pārlūkprogrammas _Internet Explorer_ starpniecību ērtāk pārskatītu valodā _HTML_ veidotās tīmekļa lappuses.
valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu.
Balzamka firmas "Latvijas Balzams" veikals.
Franšē fizālis fizāļu suga ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), ko Latvijā ziemā izmanto telpu dekorēšanai; lampions; lampionpuķe.
Meksikas fizālis fizāļu suga ("Physalis ixocarpa"), ko Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni.
zemeņu fizālis fizāļu suga ("Physalis pubescens"), ko arī Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni.
dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks.
jervīns Fizioloģiski mazaktīvs alkaloīds, iegūts no "Veratrum album L." un "Veratrum viride Aiton".
gitonīns Fizioloģiski neaktīvs saponīns "Digitalis purpurea L." sēklās.
uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.
kravas saņēmējs fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek piegādāts Latvijā kontrolējamo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos iekļauto augu, vielu vai zāļu sūtījums; šī persona var nebūt saņemto augu, vielu vai zāļu lietotāja.
ārvalstu ieguldītāji fiziskas personas, kas nav Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji un juridiskas personas, kas reģistrētas citās valstīs, un kuri veic ieguldījumus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos.
entophlyctis Fliktīdiju dzimtas ģints, aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas.
patīkamais floksis flokšu suga ("Phlox amoena"), audzē arī Latvijā.
plašais floksis flokšu suga ("Phlox divaricata"), audzē arī Latvijā.
Drumonda floksis flokšu suga ("Phlox drummondii"), audzē arī Latvijā.
skarainais floksis flokšu suga ("Phlox paniculata"), audzē arī Latvijā, ir >300 šķirņu.
stīgojošais floksis flokšu suga ("Phlox stolonifera"), audzē arī Latvijā.
aslapu floksis flokšu suga ("Phlox subulata"), audzē arī Latvijā.
florins Florīns - divu šiliņu monēta Lielbritānijā līdz 1971. g.
Ančupānu kalni fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Latgales augstienes ziemeļu daļas malā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, izveidots piemiņas ansamblis fašistiskā terora upuriem.
fogteja Fogta amata iecirknis Livonijā vācu laikos, ap 1500. g.; vācu ordeņa valstī tādu bija 12.
Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.).
Folklenda Folklendu straume - aukstā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, no Folklenda salām līdz Laplatas grīvlīcim, Rietumvēju straumes atzars, ātrums 1-2 km/h, daudz aisbergu.
Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
Djo Fonu un dahomeju (Togo) mitoloģijā - dieva Mavu-Lizas dēls.
zeltpulkstenītis Forsītija ("Forsytia") - olīvu dzimtas ģints, varsarzaļš krāšņumkrūms ar dzelteniem ziediem, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā.
monacīts fosfātu klases minerāls, cērija, lantāna un torija fosfāts (Ce, La, Th)PO~4~; izejviela cērija, lantāna, torija ieguvei.
konstituante Francijā - satversmes sapulce, ko sasauc, lai izstrādātu vai grozītu valsts konstitūciju; pastāvēja no 1789. līdz 1791. g. - līdz Likumdošanas sapulcei, kā arī 1848.-1849. g. un 1945.-1946. g.
orleānisti Francijā Orleānas jeb Lui Filipa nama atbalstītāji.
Luāra Francijas lielākā upe (_Loire_), garums - 1012 km, izteka Sevēnos 1424 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Biskajas līcī.
Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
restaurācija Francijas vēstures periods - laiks, kad valstī atjaunojās Burbonu dinastijas vara, kas bija gāzta Lielās franču revolūcijas laikā; pirmā Restaurācija - no 1814. līdz 1815. g., otrā - no 1815. līdz 1830. g., kad pēc Jūlija revolūcijas Burbonu dinastija izbeidzās.
bergsonisms Franču filozofa A. L. Bergsona mācība, "procesuālā filozofija", kas galveno nozīmi piešķir kustībai, izmaiņām un evolūcijai.
guignol Franču leļļu teātra figūra, ko 18. gs izgudrojis Murgē Lionā; leļļu teātris vispār.
Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa (_Ostfriesische Inseln_), kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste.
Frozinone Frozinones province - Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība - 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā.
Fuko Fuko Žans Bernārs Leons (1819.-1868. g.) - franču fiziķis, darbi optikā, mehānikā, elektromagnētismā.
Lagranža funkcija funkcija (L), kas konservatīvu spēku gadījumā vienāda ar kinētiskās enerģijas (T) un potenciālās enerģijas (P) starpību (sauc arī par mehāniskās sistēmas kinētisko potenciālu): L=T–P.
Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis).
termidors Gada 11. mēnesis (19. jūlijs -17. augusts) pēc Francijas Lielās revolūcijas kalendāra.
staipekļi Gada staipeknis ("Lycopodium annotinum").
Gadamesa Gadāmisa - pilsēta Lībijā.
parastā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cibarius"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni.
zeltkāta gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus lutescens", syn. "Craterellus lutescens"), Latvijā sastopama reti egļu mežos.
bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga.
Latvijas Republikas gaisa telpa gaisa telpa virs Latvijas Republikas sauszemes teritorijas, tās iekšējiem un teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem.
spīddiode Gaismas emisijas diode (LED).
neidentificēts lidojošais objekts gaismas parādība atmosfērā vai fizisks objekts, kura izcelsme subjektīvu vai objektīvu iemeslu pēc nav zināma; NLO.
Liezeres gulētāja Gaišreģe Liezēres pagastā 19. gs. beigās, kura cilvēkus uzklausījusi, gulēdama gultā.
Gajewo Gajevas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
baložastīte Gājtauriņu sugas "Macroglosum Scopoli" neoficiāls nosaukums; Latvijā ieceļo reti.
trakie Galēji kreisā politiskā virziena pārstāvji Lielās franču revolūcijas laikā, kas aizstāvēja zemāko slāņu sociāli ekonomiskās intereses; tiecās padziļināt revolūciju.
eburoņi Gallijā agri ienākusi ģermāņu cilts, kas bija apmetusies beļģiešu Gallijā starp Ācheni un Latvijēžu, bieži piemin Cēzars savās piezīmēs par Gallijas karu.
kenaba Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces; karnūti.
karnūti Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces.
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu).
GULAG Galvenā nometņu pārvalde (krievu "Glavnoje Upravļeņije LAGerej"), Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma.
Pačakamaks Galvenais dievs inku reliģijā, kuram par godu tika uzcelts lielais templis, kas atrodas netālu no mūsdienu Peru galvaspilsētas Limas.
darba likums galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē darba tiesiskās attiecības, pieņemts 2001. g. 20. jūnijā, kas nosaka darba tiesību sistēmu un tās pamatprincipus, t. sk. 8 stundu darba dienu un 40 stundu darba nedēļu.
iedzīvotāju ienākuma nodoklis galvenais tiešais nodoklis, kas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts vai pašvaldību budžetos; Latvijā to veido: 1) algas nodoklis, ko par darbinieka ienākumiem maksā darba devējs; 2) patentmaksa -pašvaldību noteikts avansa maksājums par dažu veidu saimniecisku darbību; 3) nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tā nav apliekama ar uzņēmuma nodokli; 4) nodoklis no citiem ienākumiem.
nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
šorthorņi gaļas vai gaļas un piena govju šķirne; izveidota Lielbritānijā 18. gs.; šorthorņu govis.
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
Galkiten Gaļķintes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
putnērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Dermanyssidae"), dzeltenbrūnas ērces ar 0,5-1,9 mm garu ķermeni, plaši izplatītas, mīt putnu, retāk grauzēju ligzdās, Latvijā konstatētas 2 sugas.
medusbišu ērce gamazīnērču kohortas dzimta ("Laelaptidae").
vaboļbērni gamazīnērču kohortas dzimta ("Macrochelidae"), ovālas vai olveidīgas ērces, ķermeņa garums - 0,3-3 mm, pārvietojas ar lidojušiem kukaiņiem, kam tās pieķērušās, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 13 sugas.
plēsējērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Phytoseiidae"), kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 30 sugu; fitoseīdu dzimta.
Zelta Krasts Gana, tās nosaukums līdz 1957. g. ("Gold Coast"), kad tā bija Lielbritānijas kolonija.
grābeklīte Gandreņu dzimtas ģints ("Erodium"), lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
krešaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vairogveida lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, izplatīti Amerikā, 2 ģintis, Latvijā dārzos audzē 2 sugas, kuru augļus un ziedus izmanto par garšvielu.
platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos.
Akmeņu ezers Garais ezers uz Lietuvas robežas Rites pagastā.
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi).
Kemijoki garākā upe Somijā (somu val. _Kemijoki_), Lapzemē, garums - 552 km, sākas Mānselkes augstienes austrumu malā pie Krievijas robežas, ietek Botnijas līča ziemeļu galā.
Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru.
Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards.
reverends Garīdznieka tituls Lielbritānijā, ASV un dažās citās zemēs, kur runā angliski.
lankstinieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Langstiņi" iedzīvotāji.
langstinieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Langstiņi" iedzīvotāji.
Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m.
Garrosen Garozas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
Garoza Garoze, Lielupes pieteka.
Garozis Garoze, Lielupes pieteka.
Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas.
veršoks garuma mērs (senā krievu mēru sistēmā, kas izmantota arī Latvijas teritorijā), aršinas sešpadsmitdaļa (1,75 collas) jeb 44,445 mm.
aukla Garuma mērs: Lietuvā - 48,72585 m; Polijā ("sznur") - 43,2 m.
sažens Garuma mērvienība - aptuveni 152, 176 vai 216 centimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Latvijā lietots 1845.-1924. g. vienāds ar 213,36 cm (3 aršīnas vai 7 pēdas).
līga Garuma mērvienība (gk. Lielbritānijā un ASV), vienāda ar 3 jūdzēm, t. i. 5,56 km (jūras līga) vai 4,83 km (sauszemes līga).
vara Garuma mērvienība daudzās Latīņamerikas zemēs (tās lielums svārstās no 80 līdz 110 cm).
virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos.
Biemupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, garums - \~2 km.
Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera.
Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga.
Kūžurga Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Latupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe.
Grīviņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Liepas pagastā, garums - 10 km; Grīviņa; Grīviņu strauts.
Biernupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā un pilsētā, garums - \~3 km.
Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa.
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe.
Tildurga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā; Liepas strauts; Liepu strauts.
Triečupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Priekuļu pagastā, garums - \~6 km, iztekā Lībānu-Jaunzemju avoti.
Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe.
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula.
Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m.
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema.
Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe.
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte.
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km.
Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera.
Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte.
Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe.
Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas.
Saltupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene.
Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe.
Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene.
Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte.
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km.
Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem.
Koiva Gaujas vidusteces nosaukums Igaunijā, posmā, kur tā ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
Atzele Gaujienas sens nosaukums, kas minēts 1111. g. Novgorodas Laika grāmatā.
īlenlapu gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina subulata"), ko Latvijā dažkārt audzē dārzos.
tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu.
gavēnis Gavēņa laiks pirms Lieldienām, sākas Pelnu dienā.
reminiscere Gavēņa svētdienas (5. svētdiena pirms Lieldienām) nosaukums.
Gaweesen Gaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes.
drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna.
svertija Genciānu dzimtas ģints ("Swertia"), lakstaugi ar vienkāršu vai augšdaļā nedaudz zarotu stublāju, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
oleandraugi Genciānu rindas dzimta, koki, liānas, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~200 ģinšu, >2000 sugu, Latvijā telpās audzē parasto oleandru, brīvā dabā audzē mazo kapmirti, kas vietām pāriet savvaļā.
drudzenīte Genicānu dzimtas ģints ("Gentianella"), viengadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, 125 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
Ģercāni Gercāni, apdzīvota vieta Līvānu novada Rožupes pagastā.
Gernsi Gērnsija, sala Lamanšā.
divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku.
Aģes ielejveida pazeminājums glaciotektonisks zemledāja izspieduma un izspieduma-eksarācijas veidojums Aģes augštecē Krimuldas novada Lēdurgas un Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 16,5 km, dziļums - 9-12 m (vidusdaļā līdz 20 m).
jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle.
ragainā glaucija glauciju suga ("Glaucium corniculatum"), Latvijā adventīva.
Kaspijas gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia caspica"), kas Latvijā introducēta 20. gs. 60. gados, bet audzēta tiek ļoti reti.
trīsērkšķu gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia triacanthos"), kas Latvijā introducēta 19. gs. beigās.
exogyra Gliemeņu ģints "Ostreidae" dzimtā, sastopama juras un krīta formāciju nogulumos, Latvijā un Lietuvā 2 sugas vidējā Kelovejas stāvā.
sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
smilšgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Myidae"), dzīvo jūrās, ierakusies gruntī, 8 ģintis, Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos konstatēta 1 suga.
ēdamgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Mytilidae") un ģints ("Mytilus"), čaula garena, trijstūraina; garumā līdz 20 cm, okeānos visā pasaulē 16 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga.
plānčaulgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Tellinidae"), >190 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas, Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
sēdgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Dreissenidae"), čaulas garums - līdz 5 cm, pieaugot piestiprinās ar bisusa pavedieniem pie zemūdens priekšmetiem, kāpuri planktoniski; \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pundurgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), sīkas gliemenes ar plānu ovālu čaulu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugas.
sīkgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas pundurgliemeņu dzimtas ģints ("Pisidium"), Latvijā konstatēts 12 sugu.
salnas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hypothejus"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug skujkoku mežos.
litorina Gliemežu ģints "Litorinidae" dzimtā ar uzpūstām, biezām sienām, gludu vai svītrotu vāku, no juras līdz mūsdienām, \~100 sugu.
priekšžauņi Gliemežu klases apakšklase ("Prosobranchia"), kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij, >70000 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, 14 sugu.
plaušgliemeži Gliemežu klases apakšklase ("Pulmonata"), kuras pārstāvjiem ir plaušas, šīs apakšklases dzīvnieki, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~90 sugu, \~65 sugas uz sauszemes, 25 sugas saldūdeņos, kas pieder pie 2 kārtām.
cepurgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Ancylidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
gludgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Cochlicopidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
torņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Enidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
kreiļgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Physidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
zāģgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Valloniidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
dzeloņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas zāģgliemežu dzimtas ģints ("Acanthinula"), Latvijā konstatēta 1 suga.
sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
vīngliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Helicidae"), pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu, >40 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
dīķgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Limnaeidae"), čaula plāna, sagriezta pa labi, dzīvo gk. lēni tekošos, ar augiem bagātos saldūdeņos, 120 sugu; Latvijā konstatētas 7 sugas.
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas.
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas.
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
matiņgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints ("Trichis"), Latvijā konstatēta 1 suga.
bitīnija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimta ("Bithyniidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
adatgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Aciculidae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
hidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Hydrobiidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
akmeņgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Lithoglyphus").
macrodon Gliemju ģints ar taisnu slēdzenes malu un tai paralēliem gariem sānu zobiem, Latvijā juras formācijā kelovejā un oksfordā.
sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
gliemene gliemju tipa klase ("Bivalvia"), kurā ietilpst šādi dzīvnieki, dzīvo ūdenī, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas, 28 sugas, saldūdeņos mīt 4 dzimtas, 24 sugas, jūrā 4 dzimtas, 4 sugas.
gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas.
fraksīns Glikozīds parastā oša (Fraxinus excelsior L.) mizā.
gitalīns Glikozīdu digitoksīna un gitoksīna maisījums, iegūts no "Digitalis purpurea L." lapām.
Baltijas – Lādogas kāple Glints, plato kāple Somu līča dienvidu piekrastē un uz austrumiem līdz Lādogas ezeram.
smaillapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton acutifolius"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, līdz 60 cm garš daudzgadīgs ūdensaugs.
meklētājprogramma WebCrawler globālā tīmekļa meklētājprogramma, ko izmanto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija _America Online (AOL)_.
Pleuronectes limanda gludās limandas "Limanda limanda" nosaukuma sinonīms.
dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju.
afanotēces Gļotainas aļģes no zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Aphanothece"), 22 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas,kuras visas Latvijātiek identficētas tikai pēc to latīniskajiem nosaukumiem.
sarkanbrūnā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella glioderma").
pilošā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella guttata").
lipīgā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella illinita").
vīnsarkanā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella vinosorubescens").
kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
fizāra Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Physaraceae"), saprofīti, 12 ģinšu, 125 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 18 sugu.
stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu.
arcīrija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases saprofītu sēņu dzimta ("Arcyriaceae"), izplatītas uz skuju un lapu koku celmiem, 2 ģintis, 21 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas.
plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes.
dzelkva Gobu dzimtas ģints ("Zelkova"), reti sastopami koki, Latvijā dažas sugas audzē dendroloģiskos stādījumos un kolekcijās.
Amerikas vīksna gobu suga ("Ulmus americana"), Latvijā introducēta, vietām audzē kā krāšņumaugu parkos.
parastā vīksna gobu suga ("Ulmus laevis"), kas Latvijā sastopama gk. upju sanešu augsnēs.
zemā goba gobu suga ("Ulmus pumila"), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu.
stepes goba gobu suga (“Ulmus carpinifolia”, arī “Ulmus minor syn. Ulmus campestre”), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
lielziedu godēcija godēciju suga ("Godetia grandiflora"), kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu, arī dažādas tās šķirnes.
guli Goli - tauta Libērijas rietumos.
garastes gorals goralu suga ("Long-tailed goral").
Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem.
Purviņu-Goviņu ezers Govenis, ezers Liezēres pagastā.
Gaviņu ezers Govenis, ezers Liezēres pagastā.
Goveņu ezers Govenis, ezers Liezēres pagastā.
taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
Erodium ciconium grābeklīšu suga, Latvijā adventīva.
cincendorfieši Grāfa Ludvika Nikolaja fon Cincendorfa (1700.-1760. g.) dibinātās Hernhūtes brāļu draudzes un tai sekojošās kustības dalībnieki.
bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti valodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu.
Sautiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Klonmela, robežojas ar Kilkeni, Voterfordas, Korkas, Limerikas un Nortiperēri grāfisti.
Kildēra grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Neisa, robežojas ar Mītas, Dublinas, Viklovas, Līšas, Ofali un Vestmītas grāfisti.
Nortiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Nīna, robežojas ar Ofali, Līšas, Kilkeni, Sautiperēri, Limerikas, Klēras un Golvejas grāfisti.
Ofali grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Talamora, robežojas ar Vestmītas, Kildēras, Līšas, Nortiperēri, Golvejas un Roskomonas grāfisti.
Monahana grāfiste Īrijā, daļēji Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) dienvidu robežas ielokā.
Kevana grāfiste Īrijā, pie Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) dienvidrietumu robežas.
Lītrima grāfiste Īrijā, robežojas ar Kevanas, Longfordas, Roskomonas, Slaigo grāfisti, kā arī ar Ziemeļīriju (Lielbritāniju).
Vestmīta grāfiste Īrijā, robežojas ar Kevanas, Mītas, Ofali, Roskomonas un Litrimas grāfisti.
Kilkeni grāfiste Īrijā, robežojas ar Līšas, Kārlovas, Veksfordas, Voterfordas un Sautiperēri grāfisti.
Roskomona grāfiste Īrijā, robežojas ar Slaigo, Lītrimas, Longfordas, Vestmītas, Ofali, Golvejas un Mejo grāfisti.
Lauta grāfiste Īrijas austrumos, Īrijas jūras piekrastē, ziemeļos robežojas ar Ziemeļīriju (Lielbritāniju); Lū.
Mīta grāfiste Īrijas austrumu daļā, robežojas ar Monahanas, Lautas, Dublinas, Kildēras, Vestmītas un Kevanas grāfisti; Vī.
Korka grāfiste Īrijas dienvidrietumos, robežojas ar Kerri, Limerikas, Sautiperēri un Voterfordas grāfisti.
Kerri grāfiste Īrijas rietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, robežojas ar Klēras, Limerikas un Korkas grāfisti.
Slaigo grāfiste Īrijas rietumu daļā, robežojas ar Kevanas, Litrimas, Roskomonas un Mejo grāfisti, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns.
Sautjorkšīra Grāfiste Lieelbritānijā ("South Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Bārnsli, platība - 1552 kvadrātkilometri, 1393400 iedzīvotāju (2017. g.).
Bakingemšīra grāfiste Lielbritānijā (_Buckinghamshire_), Anglijas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Eilsberi, platība - 1874 kvadrātkilometri, 803400 iedzīvotāju (2017. g.).
Darema grāfiste Lielbritānijā (_Durham_), Ziemeļaustrumanglijas reģionā, platība - 2676 kvadrātkilometru, 902500 iedzīvotāju (2011. g.).
Eivona Grāfiste Lielbritānijā ("Avon"), Anglijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Bristole, platība - 1342,68 kvadrātkilometru, 1080000 iedzīvotāju (2008. g.).
Bedfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Bedfordshire"), Anglijas austrumu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Bedforda, platība - 1235 kvadrātkilometri, 664600 iedzīvotāju (2017. g.).
Bērkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Berkshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs – Redinga, platība – 1262 kvadrātkilometru, 863800 iedzīvotāju (2011. g.).
Kembridžšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cambridgeshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Kembridža, platība - 3389 kvadrātkilometru, 847200 iedzīvotāju (2017. g.).
Češīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cheshire"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Čestera, platība - 2343 kvadrātkilometri, 1054100 iedzīvotāju (2017. g.).
Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.).
Kornvola Grāfiste Lielbritānijā ("Cornwall"), Anglijas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma pussalas galā, administratīvais centrs - Trūro, platība - 3563 kvadrātkilometri, 563600 iedzīvotāju (2017. g.).
Kambrija Grāfiste Lielbritānijā ("Cumbria"), Anglijas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Kārlaila, platība - 6768 kvadrātkilometru, 498400 iedzīvotāju (2017. g.).
Dārbišīra Grāfiste Lielbritānijā ("Derbyshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Metloka, platība - 2625 kvadrātkilometri, 1049000 iedzīvotāju (2017. g.).
Devona Grāfiste Lielbritānijā ("Devon", arī "Devonshire"), Anglijas dienvidaustrumos, Kornvolas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Eksetera, platība - 6707 kvadrātkilometri, 1185500 iedzīvotāju (2017. g.).
Dorseta Grāfiste Lielbritānijā ("Dorset", senāk "Dorsetshire"), Anglijas dienvidos, Aglijas kanāla krastā, administratīvais centrs - Dorčestera, platība - 2653 kvadrātkilometru, 770700 iedzīvotāju (2017. g.).
Īstsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("East Sussex"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Braitona, platība - 1752 kvadrātkilometri, 840400 iedzīvotāju (2017.g).
Glosteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Gloucestershire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Glostera, platība - 3150 kvadrātkilometru, 907200 iedzīvotāju (2017. g.).
Hempšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hampshire"), Anglijā, Dienvidaustrumanglijas reģionā, administratīvais centrs - Vinčestera, platība - 3769 kvadrātkilometru, 1837800 iedzīvotāju (2017. g.).
Hereforda un Vustera grāfiste Lielbritānijā ("Hereford and Worcester"), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes.
Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti.
Hārfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hertordshire"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Hārforda, platība - 1643 kvadrātkilometru, 1180900 iedzīvotāju (2017. g.).
Vaitas sala grāfiste Lielbritānijā ("Island of Wight"), administratīvais centrs — Ņūporta, platība — 384 km^2^, 141000 iedzīvotāju (2017. g.).
Kenta Grāfiste Lielbritānijā ("Kent"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Meidstona, platība - 3544 kvadrātkilometru, 1554600 iedzīvotāju (2017. g.).
Lankašīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lancashire"), Anglijas ziemeļrietumos pie Īrijas jūras, administratīvais centrs - Prestona, platība - 3079 kvadrātkilometri, 1490500 iedzīvotāju (2017. g.).
Lesteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Leicestershire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Lestera, platība - 2156 kvadrātkilometri, 1043800 iedzīvotāju (2017. g.).
Linkolnšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lincolnshire"), Anglijas austrumu daļā, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Linkolna, platība - 6959 kvadrātkilometri, 1082300 iedzīvotāju (2017. g.).
Mērsisaida Grāfiste Lielbritānijā ("Merseyside"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Liverpūle, platība - 645 kvadrātkilometri, 1416800 iedzīvotāju (2017. g.).
Norfolka Grāfiste Lielbritānijā ("Norfolk"), Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Noridža, platība - 5372 kvadrātkilometri, 898400 iedzīvotāju (2017. g.).
Nortjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("North Yorkshire"), Anglijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Northelertona, platība - 8654 kvadrātkilometri, 602300 iedzīvotāju (2016. g.).
Northemptonšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Northamptonshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Northemptona, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.).
Nortamberlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Nothumberland"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Berika pie Tvīdas, platība - 5013 kvadrātkilometru, 319000 iedzīvotāju (2017. g.).
Notingemšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Nottinghamshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Notingema, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.).
Oksfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Oxfordshire"), Anglijas dienvidu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Oksforda, platība - 2605 km^2^, 682400 iedzīvotāju (2017. g.).
Šropšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Shropshire"), Anglijas rietumu daļā, pie Velsas robežas, administratīvais centrs - Šrūsberi, platība - 3487 kvadrātkilometri, 493200 iedzīvotāju (2017. g.).
Samerseta Grāfiste Lielbritānijā ("Somerset", senāk "Somersetshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Tontona, platība - 4171 kvadrātkilometrs, 956700 iedzīvotāju (2017. g.).
Stefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Staffordshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Steforda, platība - 2713 kvadrātkilometru, 1126200 iedzīvotāju (2017. g.).
Safolka Grāfiste Lielbritānijā ("Suffolk"), Anglijas austrumos, administratīvais centrs - Ipsviča, platība - 3798 kvadrātkilometru, 757000 iedzīvotāju (2017. g.).
Sari Grāfiste Lielbritānijā ("Surrey"), Anglijas dienvidaustrumos, dienvidrietumos no Londonas, administratīvais centrs - Kingstona (atrodas ārpus grāfistes teritorijas, ietilpst Lielajā Londonā), platība - 1663 kvadrātkilometri, 1185300 iedzīvotāju (2017. g.).
Taina un Vīra grāfiste Lielbritānijā ("Tyne and Wear"), Anglijas ziemaļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Ņūkāsla, platība - 538 kvadrātkilometri, 1129500 iedzīvotāju (2017. g.).
Vorikšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Warwickshire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Vorika, platība - 1975 kvadrātkilometri, 554600 iedzīvotāju (2017. g.).
Vestjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("West Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Veikfīlda, platība - 2029 kvadrātkilometri, 230700 iedzīvotāju (2017. g.).
Vestmidlendsa Grāfiste Lielbritānijā ("West Midlands"), Anglijā, administratīvais centrs - Vestbromviča, platība - 902 kvadrātkilometri, 2897300 iedzīvotāju (2017. g.).
Vestsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("West Sussex"), Anglijas dienvidos, administratīvais centrs - Čīčestera, platība - 1991 kvadrātkilometrs, 852400 iedzīvotāju (2017. g.).
Viltšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Wiltshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Troubridža, platība - 3485 kvadrātkilometri, 716400 iedzīvotāju (2017. g.).
Vusteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Worcestershire"), Anglijā, administratīvais centrs - Vustera, platība - 1741 kvadrātkilometrs, 588400 iedzīvotāju (2017. g.).
county Grāfiste, apgabals ar vietējo pašpārvaldi Lielbritānijā un ASV.
hagāda Grāmata (bieži vien bagātīgi ilustrēta), kurā aprakstīts, kā jāietur ebreju Lieldienu maltīte, ievietoti Lieldienām domāti dziesmu un lūgsnu teksti un stāsts par jūdu iziešanu no Ēģiptes.
etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta.
peletjerīns Granāta ("Punica granatum L.") mizas alkaloīds.
helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas.
Graustiņu Grastiņu ezers - Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
kulšana Graudu atdalīšana no vārpām, skarām, pākstīm, labību sitot vai izberžot; 19. gs. beigās Latvijā kulšanai sāka lietot kuļmašīnas, bet no 20. gs. 50. gadiem visu labību kuļ ar kombainiem.
platlapu cinna graudzāļu dzimtas cinnu ģints suga ("Cinna latifolia"), Latvijā sastopama reti, aug slapjos egļu, platlapju-egļu un melnalkšņa mežos, krūmājos, aizsargājama
kvieši graudzāļu dzimtas ģints (_Triticum_), viengadīgi labības augi, \~20-30 sugu, Latvijā kultivē 2 sugu šķirnes, vairākas no tām Latvijā izveidotas.
egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā.
smaržzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Anthoxanthum"), daudzgadīgs augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
dižauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Arrhenatherum"), kurā ietilpst augi ar garu skaru, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis.
zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu.
ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga.
cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga.
kamolzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Dactylis"), daudzgadīgs augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ciņusmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Deschampsia"), daudzgadīgi lakstaugi, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas.
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās.
ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
eremopīre Graudzāļu dzimtas ģints ("Eremopyrum"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
kelērija Graudzāļu dzimtas ģints ("Koeleria"), lakstaugi ar ložņājošiem sakneņiem vai bez tiem, stiebri stāvi ar lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga.
kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga.
airene Graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas.
pumpursmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Melica"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem stiebriem, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni.
molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga.
sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs.
ērkšķuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Scolochloa"), kas aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
seslerija Graudzāļu dzimtas ģints ("Sesleria"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveidīgu ziedkopu, 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas.
sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga.
zeltauzīte graudzāļu dzimtas ģints ("Trisetum"), daudzgadīgs augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
tuskarora Graudzāļu dzimtas ģints ("Zizania"), 0,8-2 m augsti lakstaugi, Ziemeļamerikā, Ausrtumāzijā, 3 sugas, pārtikas un lopbarības augi, Latvijā introducēta 1 suga.
auzas Graudzāļu dzimtas labības augu ģints ("Avena"), viengadīgs lakstaugs, 25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
Grastiņu ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
Graustiņa ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere.
vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga.
susurveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 9-20 cm, masa - 20-200 g), pārsvarā mīt kokos, ziemu pavada ziemasguļā, 13-23 sugas, Latvijā 4 reti sastopamas sugas.
kāmjveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-35 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek gk. no augiem, izplatīti visā pasaulē izņemot Austrāliju, \~570 sugu, Latvijā 5 sugas.
šinšilveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 25-60 cm, masa - 1-9 kg), izplatīti D-Amerikā, audzē nebrīvē, arī Latvijā.
vāvere Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Sciurus") no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
matgrauzis grauzējutu kārtas grupa, kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 6 parazitē uz mājdzīvniekiem.
Lihas grēda grēda Gruzijā, savieno Lielo un Mazo Kaukāzu un atdala Kolhīdas zemieni no Kūras ieplakas, garums — \~50 km, augstums — līdz 1926 m; Surami grēda.
tievā gredzenvācelīte gredzenvācelīšu suga ("Gyroweisia tenuis"), Latvijā aizsargājama.
Jārmuta Greitjārmuta, pilsēta Lielbritānijā.
Grivka Greiva, Daugavas pieteka Līvānu novadā.
mizgrauzis Gremzdgrauzis - sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas; \~5000 sugu, Latvijā 58 sugas.
pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas.
sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs.
Grenzberg Grentsberģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
Neuhof Grēpera muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lielvārdes pagastā.
Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas.
periploka Grieķijas periploka - asklēpiju dzimtas suga ("Periploca graeca"), ko Latvijā retumis audzē dārzos.
Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un Pirejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.).
Svida Grieķu leksikogrāfs, kas 10. gs. sastādīja vienu no pirmajām enciklopēdiskajām vārdnīcām ar nosaukumu "Lexicon", A. Adler izdota 4 sējumos 1928.-1935. g.
Eiridike grieķu mitoloģijā - Adrasta meita, Īla sieva, Trojas valdnieka Lāomedonta māte.
Neoptolems Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahilleja un Skīras salas valdnieka Likomēda meitas Dēidamejas dēls, kurš Trojas ieņemšanā kopā ar citiem ahaju karotājiem slēpās koka zirgā.
Abants grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Danaīdas Hipermnēstras un viņas brālēna Linkeja dēls, Akrisija tēvs, Danajas vectāvs un Perseja vecvectēvs
Kēfejs grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, 12 dēlu tēvs, kuru Hērakls lūdza kopā ar dēliem piedalīties karagājienā uz Lakedaimonu.
Arkāds grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Zeva un nimfas Kallisto dēls, ko vēlāk Zevs pārvērta Lielā Lāča zvaigznāju, bet Kallisto par Mazā Lāča zvaigznāju.
Antikleja Grieķu mitoloģijā - Autolika meita, Itakas valdnieka Lāerta sieva un Odiseja māte.
Polideiks Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Kastoru pazīstami kā Dioskūri.
Kastors Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Polideiku pazīstami kā Dioskūri.
Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru.
Aigipts Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Danaja dvīņubrālis, Linkeja tēvs.
Danajs grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Poseidona mazdēls, Aigipta dvīņubrālis, kuram bija 50 meitas (danaīdas), valdīja Agrā, bet viņu nogalināja znots Linkejs.
Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons.
Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs).
Agēnors Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Tiras un Sīdonas valdnieks.
moira grieķu mitoloģijā - katra no trim likteņa dievietēm, trim māsām (Kloto, Lahese un Atropa), Zeva un Temīdas meitām.
Eiridike grieķu mitoloģijā - Lakedaimona un Spartas meita, Agrosas valdnieka Akrisija sieva, Danajas māte.
Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā.
Hipsipile Grieķu mitoloģijā - Lemmas salas valdniece un argonautu vadītāja Jāsona mīļākā.
Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās.
Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi.
koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem.
Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu.
Liks grieķu mitoloģijā - Mariandīnu valdnieks (Mazāzijā), Likijas eponīms; kaujā ar bebrikiem viņam palīdzēja Hērakls.
Afaretīdi grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Afareja dēli Īds un Linkejs, Dioskūru dvīņubrāļi, kas piedalījās Kalidonas medībās un argonautu braucienā.
Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs.
Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto.
laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas.
Ofelts Grieķu mitoloģijā - Nemejas karaļa Likūrga dēls, kas nomira no čūskas dzēliena laikā, kad viņa aukle Hipsipile rādīja avotu 7 varoņiem, kas bija ceļā uz Tēbām.
Eiridike grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieka Likurga sieva, Ofelta (Arhemora) māte (viņam par godu tika iedbinātas Nemejas spēles).
Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju.
Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni.
Medonts grieķu mitoloģijā - Oīleja ārlaulības dēls, kas komandēja Filoktēta vienības pie Trojas (kamēr Filoktēts bija Lemmas salā); viņu nonāvēja Ainejs.
Dors grieķu mitoloģijā - pēc cita mīta - Apollona un Ftijas dēls, kuru (kopā ar brāļiemLāodoku un Popipoitu) nogalināja Endimiona dēls Aitols cīņā par zemi, kas vēlāk nosaukta par Aitoliju.
Priams Grieķu mitoloģijā - pēdējais Trojas valdnieks, Lāomedonta dēls.
Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja.
Ikarijs grieķu mitoloģijā - Periera un Perseja meitas Gorgofonas dēls, Tindareja, Afareja (Afaretīdu tēva) un Leikipa brālis, Pēnelopes tēvs.
Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs.
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju.
heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem.
Dēidamija Grieķu mitoloģijā - Skīras salas valdnieka Likomēda meita, pie kura jūras dieva Nereja meita Tetīda pirms Trojas kara slēpa savu dēlu Ahileju.
Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu.
Tindarejs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Lēdas vīrs, dvīņu Kastora un Polideika, Klitaimēstras un Helēnas tēvs.
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Tēbu reģents, kas šajā godā pabija divreiz, pēc Lāja un pēc Eteokla nāves.
Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām.
Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips.
Dirke grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lika sieva, kas vajāja Zeva iemīļoto Antiopi, bet tika sodīta ar nāvi - viņu piesēja mežonīgam vērsim pie ragiem.
Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes.
Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju.
Asterija Grieķu mitoloģijā - titanīdas Foibes meita, Lēto māsa, krēslas un burvības dievietes Hekates māte.
Hēsione Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Lāomedonta sieva.
Narkiss Grieķu mitoloģijā - upes dieva Kēfisa un nimfas Leiriopes dēls, skaists jauneklis, kurš iemīlējās savā atspulgā un nomira aiz mīlas pret sevi.
Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu.
Tītons Grieķu mitoloģijā - valdnieka Lāomedonta dēls, Trojas valdnieka Priama brālis, gaismas dievs, dievietes Ēosas iemīļotais.
Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas.
Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus.
Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju.
Peirēne grieķu mitoloģijā - viena no upes dieva Aheoja 12 meitām (variants: upes dieva Āsopa meita), Poseidona mīļākā, kas dzemdēja Poseidonam divus dēlus - Leheju un Kenhreju.
Kranajs grieķu mitoloģijā - viens no pirmajiem Atikas valdniekiem, kas valdījis pēc Kekropa, autohtons ("zemes radītais"), viņa laikā notika grēku plūdi, bija precējies ar Peliādi no Lakedaimonas.
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā.
Hespers grieķu mitoloģijā - visskaistākās zvaigznes - Vakara zvaigznes dievs; romiešu mitoloģijā to dēvēja par Luciferu.
Helena Grieķu mitoloģijā - Zeva un Lēdas meita, Menelāja sieva; aizbēga uz Troju ar Parīdu, kas bija Trojas kara cēlonis.
Artemīda grieķu mitoloģijā - Zeva un titanīdas Lēto meita un Apollona māsa, sākumā auglības, medību un mēness dieviete, vēlāk - sieviešu nevainības sargātāja un dzemdētāju aizstāve; atbilst Diānai seno romiešu mitoloģijā.
Bēls grieķu mitoloģijā – Ēģiptes valdnieks, jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Agēnora (Eiropas tēva) dvīņubrālis, Aigipta un Danaja tēvs.
apoksiomens Grieķu tēlnieka Līsipa ievērojamais bronzas atlēta tēls, kura Marmora kopija atrodas Vatikānā.
Apollons grieķu un romiešu mitoloģijā - saules, gaismas, mākslas, gudrības dievs, titanīdas Lēto un dievu valdnieka Zeva (romiešiem - Latonas un Jupitera) dēls un dievietes Artemīdas (romiešu Diānas) dvīņubrālis.
Groesen Griezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
ormanītis Griežveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas ģints ("Porzana"), neliels putns, īsi spārni un aste, taisns knābis, dzīvo purvainās vietās visā pasaulē, 13-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sējas griķi griķu suga ("Fagopyrum esculentum", arī "Polygonum fagopyrum"), kas Latvijā kopš 16. gs. tiek kultivēta kā pārtikas augs un nektāraugs.
asinssārtais grimonis grimoņu suga ("Swida sanguinea"), kas Latvijā sastopama savvaļā.
dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gumumeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Bolboschoenus"), ko agrāk iekļāva meldru ģintī, 7-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
dižmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Cyperus"), parasti ūdensaugs, kuru izmanto dekoratīvos nolūkos, >600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pameldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Eleocharis"), augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
spilve Grīšļu dzimtas ģints ("Eriophorum"), purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
melncere Grīšļu dzimtas ģints ("Schoenus"), nelieli, ciešos ceros augoši daudzgadīgi lakstaugi, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
meldri Grīšļu dzimtas ģints ("Scirpus"), daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās, >250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
mazmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Trichophorum syn. Baeothryon"), daudzgadīgi lakstaugi ar trīsšķautņainiem vai cilindriskiem stublājiem, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
vienādvārpu grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas.
ūdeņu grīslis grīšļu suga ("Carex aquatilis"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
akotainais grīslis grīšļu suga ("Carex atherodes syn. Carex siegertiana"), Latvijā aizsargājama.
vizuļu grīslis grīšļu suga ("Carex brizoides"), Latvijā aizsargājama.
Devela grīslis grīšļu suga ("Carex davalliana"), Latvijā aizsargājama.
divsēklu grīslis grīšļu suga ("Carex disperma"), Latvijā aizsargājama.
attālinātais grīslis grīšļu suga ("Carex distans"), Latvijā sastopams ļoti reti Ainažu apkaimē, aizsargājams.
kūdrāja grīslis grīšļu suga ("Carex heleonastes"), Latvijā aizsargājama.
Ligērijas grīslis grīšļu suga ("Carex ligerica"), Latvijā aizsargājama.
Makenzija grīslis grīšļu suga ("Carex mackenziei"), Latvijā aizsargājama.
Otrubas grīslis grīšļu suga ("Carex otrubae"), Latvijā aizsargājama.
matainais grīslis grīšļu suga ("Carex pilosa"), Latvijā aizsargājama.
Reihenbaha grīslis grīšļu suga ("Carex reichenbachii"), Latvijā aizsargājama.
knābja grīslis grīšļu suga ("Carex rhynchophysa"), Latvijā aizsargājama.
pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama.
Skandināvijas grīslis grīšļu suga ("Carex scandinavica syn. Carex pulchella"), Latvijā aizsargājama.
zemais grīslis grīšļu suga ("Carex supina"), Latvijā satopama ļoti reti, aizsargājama.
Sārcene Grīvas labā satekupe Talsu novada Vandzenes pagastā, iztek no Laidzes ezera, garums - \~6 km; Laidzes upe; Sārajupe; Silenes upe.
Līzīte Grīviņupītes kreisā krasta pieteka Liepas pagastā; Lizīte.
Buorhajas līcis grīvlīcis Laptevu jūrā, uz dienvidaustrumiem no Ļenas deltas, garums - 120 km, platums pie ieejas - 110 km, lielākais dziļums - 18 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,3 m, ledus sega gandrīz visu gadu.
Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku).
Grisuppen Grīzupes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
tīfene gruntskrāsa _Knauf Tiefengrund 15L_.
aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos.
sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
Gruzdauka Gruzdovka, Liepnas pieteka.
Gruzdavka Gruzdovka, Liepnas pieteka.
lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani.
lečhumi Gruzīnu etnogrāfiskās grupas, dzīvo Gruzijā, Lečhumi vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā.
šoti Gruzīnu laužamā maize, kas tiek daudz lietota ar asajiem ēdieniem, Latvijā to tirgo kā lavašu.
Gružnis Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā.
Grūžnis Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā.
Velnamārka ezers Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā.
Velnamorka ezers Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā.
zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām.
Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji.
Soļikamskas nometnes Gulaga struktūrvienības "Usoļlag" nometņu grupa, kurās bija ieslodzīti daudzi 1941. g. deportētie Latvijas pilsoņi.
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Lajasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušā nosaukuma "Lejasmuiža" variants vietējā izloksnē.
Lejasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušais nosaukums.
Stukmaņi Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Līgo" daļa.
lazdakalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji.
lazdukalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji.
letēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Letes" iedzīvotāji.
lieplejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji.
liepulejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji.
Lielvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielvasaraudži" nosaukuma variants.
Ķēriķi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Aļļi" daļa.
cincēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Cinci" iedzīvotāji.
dūrenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" iedzīvotāji.
jānuzieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Jānuži" iedzīvotāji.
krustakmenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Krustakmens" iedzīvotāji.
lapatieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" iedzīvotāji.
Lopati Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" nosaukuma variants.
lejasciemieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji.
lejenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji.
mālmuižnieki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" (senāk - "Mālu muiža") iedzīvotāji.
mālenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" iedzīvotāji.
Mālumuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Mālmuiža" nosaukuma variants.
Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē.
Solaki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salaki" nosaukuma variants.
Salmeņi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukuma variants.
Kurmi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Sinole" daļa.
Skujenīši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Skujenieši" nosaukuma variants.
vērēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Vēri" iedzīvotāji.
Ļeiskaja Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Aahof Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums.
Līgomuiža Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
līgciemieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" iedzīvotāji.
Siltāji Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltais" nosaukuma variants.
siltājieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltāji" iedzīvotāji.
atpūtieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
atpūtnieki Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
kordonieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Kordona" iedzīvotāji.
lešķēnieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Lešķi" iedzīvotāji.
Silava Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" daļa, agrāk atsevišķs ciems.
litenieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" iedzīvotāji.
Litenskaja Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lettin Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums.
gatvēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gatves" iedzīvotāji.
Gužīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants.
Gūžīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants.
Kalaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants.
Kolaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants.
lizumnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Lizums" iedzīvotāji.
Stopāni Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Stapāni" nosaukuma variants.
velēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Velēna" iedzīvotāji.
Ļizumskaja Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lijsohn Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums vāciski.
lejasstradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstradi" iedzīvotāji.
Gulbēnu ezers Gulbeniņš Liezēres pagastā.
Gulbenu ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā.
Gulbenes ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā.
Brikšņu ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā.
Gulbēres ezers Gulbēris, ezers Liezēres pagastā.
kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas.
krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm.
atragēne Gundegu dzimtas ģints ("Atragene"), līdz 3 m gara liānas ar garu kāpelējošu stumbru, kas pie atbalsta nostiprinās ar lapu kātiem, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus apstādījumos audzē 2 sugas.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus.
zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga.
delfīnija Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), krāšņumaugs, izveidotas daudzas šķirnes, Latvijā brīvdabā sastopamās dēvē par gaiļpiešiem.
mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga.
peļastīte Gundegu dzimtas ģints ("Myosurus"), lakstaugs ar lineārām lapām rozetē, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu.
silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
saulkrēsliņš Gundegu dzimtas ģints ("Thalictrum"), lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, visas indīgi augi.
saulpurene Gundegu dzimtas ģints ("Trollius"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un stāvu, dobu stublāju, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Illīrijas gundega gundegu suga ("Ranunculus illyricus"), Latvijā adventīva.
villainā gundega gundegu suga ("Ranunculus lanuginosus"), Latvijā aizsargājama.
birztalu gundega gundegu suga ("Ranunculus nemorosus"), Latvijā sastopama ļoti reti.
Sardīnijas gundega gundegu suga ("Ranunculus sardous"), Latvijā adventīva.
Stevena gundega gundegu suga ("Ranunculus stevenii"), Latvijā sastopama ļoti reti
Alpu guntiņa guntiņu suga ("Lychnis alpina").
Ārkraita guntiņa guntiņu suga ("Lychnis arkwrightii").
sarkanā guntiņa guntiņu suga ("Lychnis chalcedonica"), ko bieži audzē Latvijā.
vainaga guntiņa guntiņu suga ("Lychnis coronaria").
Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m.
Gvineja Gvinejas Republika - valsts Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 245857 kvadrātkilometri, 10058000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni, robežojas ar Gvineju-Bisavu, Senegālu, Mali, Burkinfaso, Libēriju un Sjerraleoni.
Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija.
Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m.
Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas.
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi.
Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai.
Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas.
Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens.
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m.
Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m.
Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km.
Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens.
Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai.
Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m.
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis.
Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens.
Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās.
Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš.
Seimaņu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Līdumnieku pagastā, garums — 9,5 m, platums — 5,6 m, apkārtmērs — 23,6 m, augstums — 1,9 m, virszemes tilpums — \~50 kubikmetri, lielākā daļa atrodas zemē.
Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst).
Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m.
Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai.
Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas.
Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens.
Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti.
Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants.
Muižuļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacgrīvas pagastā, mežā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā, augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri.
Jeru alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Jeru pagastā, Rūjas kreisajā krastā, smilākmens atsegumā (tā augstums - \~11 m, platums lejasdaļā - \~40 m), ir 4 alas, lielākā (Jeru Lielā ala) ir 14 m gara, 4,4 m plata, 3,2 m augsta, no alām izplūst 5 avoti.
Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu.
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens.
Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu.
Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m.
Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta.
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs.
Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens.
Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem.
neeiklīda ģeometrija ģeometrija, kas atšķiras no Eiklīda ģeometrijas ar citādu paralēļu aksiomas formulējumu (Lobačevska, Rīmaņa ģ.).
Cierķēnu ezers Ģērķēnu ezers Liezēres pagastā.
Ģerkisu ezers Ģerķīšezers Limbažu pagastā.
Jerķišezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā.
Jerķīšezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā.
Jerkisa ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā.
Jerķiša ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā.
Gerķīšu ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā.
langobardi Ģermāņu cilts, kas 568. g. iebruka Itālijā un izveidoja Langobardu karalisti (773.-774. g. to iekaroja Kārlis Lielais).
Sigina Ģermāņu mitoloģijā - dieviete, krāpnieka Lokija sieva, kas sodīto Lokiju sargāja no čūsku indes.
Guetzenstein Ģicenšteines muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
eltermanis Ģildes, cunftes vai amata vecākais, 13.-19. gs. Rīgā u. c. Latvijas pilsētās.
daudzbērnu ģimene ģimene, kuras sastāvā ir salīdzinoši liels bērnu skaits (Latvijā nereti tiek pieņemts 3 un vairāk bērnu).
Haijavata H. Longfelova episkas poēmas "Dziesma par Haijavatu" (1855. g.) varonis.
habilitācija Habilitētā zinātņu doktora grāda iegūšana un piešķiršana dažās valstīs (Latvijā 1992.-1999. g.).
siļķu haizivs haizivju suga ("Lamna cornubica"), garums - \~3,6 m, pārtiek no pelaģiskām zivīm, galvenokārt no siļķēm
Hulla Halla - pilsēta Lielbritānijā.
chamaesiphon Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints, 28 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
Paao Havajiešu (Okeāniaja) mitoloģijā - dievs, kas aizsācis rituālus saistībā ar dievam Lono veltītajiem Makiiki svētkiem.
Hastingsa Heistingsa - pilsēta Lielbritānijā.
rudens helēnija helēniju suga ("Helenium autumnale"), kuras atsevišķas šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm.
kokveida heliotrops heliotropu suga ("Heliotropium arborescens"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
Japānas henomele henomeļu suga ("Chaenomeles japonica"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un augļaugu kopš 19. gs. vidus.
krāšņā henomele henomeļu suga ("Chaenomeles speciosa"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
Hereforda Hereforda un Vustera - grāfiste Lielbritānijā (_Hereford and Worcester_), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes.
vienguma hermīnija hermīniju suga ("Herminium monorchis"), Latvijā aizsargājama.
austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes.
dasyscyphus Hialoscifu dzimtas ģints "Lachnum" nosaukuma sinonīms.
mieturu hidrilla hidrillu suga ("Hydrilla verticillata"), Latvijā sastopama reti un ir aizsargājama.
Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde hidroelektrostaciju sistēma Latvijā, ko veido Pļaviņu hidroelektrostacija, Ķeguma hidroelektrostacija un Rīgas hidroelektrostacija.
Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis".
Hildenbrandia rivualis hildenbrandiju suga, kas Latvijā plaši izplatīta straujās upēs ēnainās vietās uz akmeņiem, gliemežvākiem, kur veido karmīnsarkanas garozveida kreves.
Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
brūnā pagrabu klājpiepe himēnija sēņu afilloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas Latvijā bieži atrodama dažādās celtnēs.
gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas.
sakņpiepe himēnijsēņu grupas (piepjusēņu) piepju dzimtas ģints ("Heterobasidion"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga - ("Heterobasidion annosum").
kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas.
plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
himenohēte Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Hymenochaetaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 25 sugas.
sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga.
sīkstene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Lentinus").
kamolene Himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Panus"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
kārpsēne Himēnijsēņu klases afilloforu rindas teleforu dzimtas ģints ("Telephora"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
graudcepurīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Cystoderma"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
sārtsporene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucoagaricus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
kroksardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocoprinus").
brūnsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeolepiota"), Latvijā konstatēta 1 suga.
mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
tīmeklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Cortinariaceae"), lielākā un sistemātiski sarežģītākā cepurīšu sēņu dzimta, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 124 sugas, no tām 33 sugas ir izmantojamas uzturā, bet 25 sugas ir indīgas.
sārtlapīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Entolomataceae"), 3 ģintis, 140 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas.
virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas.
pūkaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Tricholomataceae"), 98 ģintis, Latvijā konstatētas 33 ģintis, 160 sugu.
gļotaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ģints ("Limacella"), 8 sugas.
celmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Armillaria syn. Armillariella"), 17 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm.
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu. Latvijā konstatēta 31 suga.
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vistene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Tricholomopsis"), 19 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
tintene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sēņu dzimta ("Coprinaceae"), cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 46 sugas.
gredzenīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Anellaria"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu.
svārsteklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Panaeolina"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu.
svārstene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Panaeolus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
pacelmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Kuehneromyces"), Latvijā konstatēta 1 suga.
melnule Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Melanotus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
kailgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Psilocybe"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
turzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Tubaria"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
zobiņbeka Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gyrodontaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga.
dzeltenpēdene Himēnijsēņu klases beku rindas zeltkāšu dzimtas ģints ("Chroogomphus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).
zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
gliemezene Himēnijsēņu klases dzimta ("Hygrophoraceae"), 4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 29 sugas.
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas.
piepju sēņu dzimta himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), ko daži autori sadala 2 dzimtās - poriju ("Poriaceae") un poliporu ("Polyporaceae") dzimta, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 90 sugu.
kazbārde Himēnijsēņu klases dzimta ("Sparassidaceae"), 2 ģintis, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
bērzlapjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, trausli, Latvijā konstatēts \~100 sugu, aug mežos, birzīs, purvos, lielākā daļa izmantojamas pārtikā.
pūkaiņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņu cepurītes koniskas, piltuvveidīgas, plakanas, 0,3-40 cm diametrā, Latvijā konstatēts 160 sugu.
biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina.
stiklene himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Hygrocybe"), 50 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
lentārija himēnijsēņu klases koralleņu grupas ģints ("Lentaria").
peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
mīkstpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Leptoporus", "Postia" un "Rhodonia").
cietpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Phellinus" un "Phylloporia"), Latvijā konstatētas 15 sugas.
dūmaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Bjerkandera"), Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parazitē uz lapu kokiem, retumis uz skuju kokiem, izraisa balto trupi.
zeltpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Hapalopilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
lapiņpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Lenzites").
sērapiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Laetiporus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna.
melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sēntiņa himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Mycena"), sēņu augļķermeņi nelieli, bez plīvura, aug pa vienam vai puduros, \~200 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugas.
čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem.
eksīdija Himēnijsēņu klases recekleņu dzimtas ģints ("Exidia"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni.
korallene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Ramaria"), Latvijā konstatēts 11 sugu.
sērsēne himēnijsēņu klases virpainīšu dzimtas ģints ("Hypholoma"), saprofīti, aug uz koksnes, kūdras, sūnām, augsnes, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 12 sugas.
pundurkamolene himēnijsēņu klases, pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Sarcomyxa", syn. "Panellus"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
himjariešu Himjariešu alfabēts - fēniķiešu alfabēta attīstības virziens, no kura cēlušies Etiopijas, Lībijas u. c. Ziemeļāfrikas semītu alfabēti.
Rukminī Hindu mitoloģijā - dievietes Lakšmī avatāra (iemiesojums), viena no dieva Krišnas sievām - pirmā sieva.
Mathura Hindu mitoloģijā - pilsēta, kuru nodibināja Ramas brālis Lakšmana tai vietā, kur bija rākšasas Madhu mītne.
kala Hinduisma metafizikā Lielais Laiks jeb Mūžība, ko uztver kā augstāko kosmisko principu jeb sākotnējo esību.
saharopinūrija Hiperlizinēmijas forma, līdzīga hiperlizinēmijai, bet ar augstāku L-saharopīna un zemāku lizīna līmeni urīnā.
HTML Hiperteksta iezīmēšanas valoda (angļu "Hypertext Markup Language") informācijas izvietošanai internetā.
valoda HTML hiperteksta iezīmēšanas valoda (angļu "Hypertext Markup Language").
lentveida hipogimnija hipogimniju suga ("Hypogymnia vittata"), Latvijā aizsargājama.
Franku valsts Hlodviga 486. g. dibināta valsts, Kārļa Lielā laikā (ap 800. g.) iekļāva arī Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici un Ziemeļitāliju; sadalīta 843. g.
gaļīgā hoija hoiju suga ("Hoya carnmosa"), ko Latvijā biežāk dēvē par vaskapuķi.
pelazgi Homēra poēmās kāda tesaliešu cilts, kas dzīvoja ap Larisu; vēlākie grieķi tā sauca pirmatnējos Grieķijas iedzīvotājus.
lesbiete Homoseksuāla sieviete, kas piekopj dzimumsakarus ar sievieti; nosaukums pēc Lesbas salas Egejas jūrā.
lesbisks Homoseksuāls (par sievieti), nosaukums pēc Lesbas salas, kurā dzīvoja grieķu dzejniece Sapfo.
putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā).
skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas.
kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas.
glukagons Hormons, ko secernē Langerhansa saliņu alfa šūnas; izraisa glikogenolīzi aknās un lipolīzi taukaudos.
klinšu hornungija hornungiju suga ("Hornungia petraea"), Latvijā aizsargājama.
deicija Hortenziju dzimtas ģints ("Deutzia"), dekoratīvi krūmi Ķīnā, Japānā, Meksikā, 50-55 sugas, dažas sugas un šķirnes Latvijā introducētas 19. gs.
filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes.
džeimsija Hortenziju dzimtas suga ("Jamesia americana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, izcelsme no Ziemeļamerikas.
luzitāņi Ibēru cilts, dzīvoju Pireneju pussalas DR (tagadējās Portugāles lielākā daļa), ko 61. g. p. m. ē. pakļāva romieši un ap 15. g. p. m. ē. šajā teritorijā tika izveidota Romas province Luzitānija.
Dziļaune Ičas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, augštece Lazdukalna pagastā, garums - 10 km; Dzilaune.
Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba.
Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km.
Lakšinīku strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, garums — 7 km.
Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km.
Salas-Ruskulovas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Salnavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 6 m.
kuršu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; līdz 15.-16. gs. tajā runāts tag. Lietuvas ZR - līdz Klaipēdai, Kurzemē vēl 16. gadsimtā; tās pēdas saglabājušās vietvārdos, liet. val. žemaišu dialektā un latv. val. kursiskajās izloksnēs.
lietuviešu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; valsts valoda Lietuvā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
spāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, ofic. valoda Spānijā un vairākās Latīņamerikas valstīs.
franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
monadoloģija Ideālistisks virziens 17. gs. filozofijā (Leibnics un viņa piekritēji), kas atzina monādes par primārajiem visa esošā elementiem; plurālisma veids.
Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka.
sīkaugļu idra idru suga ("Camelina microcarpa"), augstums 40-60 cm, ziedi bāli dzelteni, aug gk. uz dzelzceļiem un grants karjeros, Latvijā izplatīta austrumu un vidusdaļā.
iebraucamā Iebraucamā vieta - īpaši iekārtota sēta un naktsmītne iebraucējiem, Rīgā pirmās tika ierīkotas 15. gs., Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. vidum.
hortulanus Iebūvieša nosaukums Livonijas poļu laikmeta latīņu tekstos.
Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m.
šapka Iedauzīta Lieldienu ola.
silāju iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Lichenomphalia umbellifera", syn. "Omphalina umbellifera").
darbspējas vecuma iedzīvotāji iedzīvotāji no 15 gadiem (Latvijā) līdz valsts likumos noteiktajam pensijas vecumam.
Ķirmeskalns Iegarens paugurs Austrumkursas augstienē, Saldus-Lutriņu paugurgrēdas vidusdaļā, Saldus novadā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lutriņiem, absolūtais augstums - 138 m vjl., relatīvais augstums - 10 m.
ārvalstu sabiedrība ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts ārvalstī, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un kas likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā.
vandeja Iekšējās opozīcijas centrs - nosaukums cēlies no Vandejas departamenta ziemeļrietumu Francijā, kas bija galvenais kontrrevolūcijas centrs Lielās franču revolūcijas laikā 18. gs. beigās.
Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa.
segžokleņi Iekšžokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā.
Avašas lejteces ieleja ieleja Etiopijā (_Lower Valley of the Āwash_), Afaras kililā, kur atrastas senākās cilvēku apmetne pēdas.
Gudbransdāla Ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km.
Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai.
Lielais Karū ieplaka starp Lielo Kāpli un Kāpas kalniem, garums - 400 km, platums - \~130 km, augstums - 450-750 m vjl.
Makarova lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, starp Lomonosova grēdu un Alfas pacēlumu, dziļums — līdz 3940 m, gultnē — dūņas.
Nansena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, no Amundsena lielieplakas to atdala Gakeļa grēda, vidējais dziļums - 3450 m, lielākais - 5449 m, gultnē dūņas.
Amundsena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeānā, starp Lomonosova un Gakeļa grēdu, garums — \~2000 km, platums — 200-400 km, lielākais dziļums — 4321 m, nogulumu slāņa biezums — 2000 m.
giljotīna Ierīce galvas nociršanai, izpildot nāves sodu, ieviesta Francijā Lielās Francijas revolūcijas laikā 1792. g. pēc doktora Giljotēna ieteikuma, pirms tam lietota Skotijā.
bruņurupucis Ierīce grafisku attēlu zīmēšanai, ko parasti vada, izmantojot valodas "Logo" instrukcijas.
Lubāna hidrotehniskā sistēma ierīkota Lubānas ezera un tam piegulošo zemju ūdens režīma regulēšanai, aptver \~1000 kvadrātkilometru lielu Lubāna līdzenuma daļu.
limited Ierobežota atbildība, parasti saīsinātā veidā "Ltd." vai "Ld." pievienots angļu valodā uzņēmuma nosaukuma priekšā.
aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās.
Urpele Iesalas labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~10 km; Uša; Ušupe; Užupe.
ISMN aģentūra iestāde, kas piešķir starptautiskos standartnumurus nošu izdevumiem (standarts LVS ISO 10957), konsultē par ISMN sistēmu un tās lietojumu, informē par nošu izdevējiem Latvijā un pasaulē, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūtvienība.
ISBN aģentūra iestāde, kas piešķir straptautiskos grāmatu standartnumurus (standarts LVS 2108: 2000), ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība.
apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.).
CELEX Iestāžu datorizētā Kopienas tiesību dokumentu sistēma ("Communitatis Europaeae Lex").
Svaru strauts ietek Kalšu ezerā, tek pa Lietuvas robežu Vaiņodes pagastā.
Kukarenkas strauts ietek Leidiukšņa ezera dienvidu galā, Ludzas novadā, gandrīz visā garumā ir Pildas un Nirzas pagasta robežupe.
Mustera kanāls ietek Mustera ezerā Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Laudurga Ietek Rīgas jūras līcī Limbažu novada Skultes pagastā pie Ārņiem.
vecākie Ietekmīgākie senlatviešu cilšu un cilšu savienību vadītāji, kuriem piederēja lielas zemes un pilis Latvijas teritorijā 11.-13. gs., viņi vadīja lielas karadraudzes un bija politiskās varas organizētāji senlatviešu valstiskajos veidojumos.
briežu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā, dažāda lieluma, bet pārsvarā lieli dzīvn., Latvijā 3 apakšdzimtas, 3 ģintis, 3 sugas: alnis, staltbriedis, stirna.
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju.
Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam.
Sausnējas pagasta teritorija ietver visu pirmskara tāda paša noaukuma pagasta teritoriju, kā arī visu bijušā Liepkalnes pagasta teritoriju un nelielu daļu no bijušā Ogres (Vecogres) un Vestienas pagasta.
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
Ogres rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētciematu, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Ogresgala, Ogreslīču, Rembates, Suntažu un Taurupes ciemu.
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m.
karbonātiezis iezis, kas satur >50% karbonātu minerālu; Latvijā visvairāk izplatītie ir dolomīts un kaļķakmens; karbonātu iezis.
kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas.
cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas.
griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas.
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas.
Ežupīte Iežupe, Gaujas pieteka Lejasciema pagastā.
Suņu grāvis Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Suņugrāvis.
Ķivurga Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Lēnupīte Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale.
Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe.
Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
matungulani Ifugao (Lusonas sala, Filipīnas) mitoloģijā - 168 galveno, visās četrās pasaulēs mītošo dievību grupa, šīs tautas galvenais kulta objekts.
Harju apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Harju maakond"), administratīvais centrs - Tallina, platība - 4333 km^2^, 575600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Rietumviru, Jervas, Raplas un Lēnes apriņķi, apskalo Baltijas jūra un Somu līcis.
Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis.
Pērnavas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Pärnu maakond"), administratīvais centrs - Pērnava, platība - 4806,68 km^2^, 82350 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Raplas, Jervas un Viljandi apriņķi, kā arī ar Latviju, apskalo Baltijas jūra.
Raplas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Rapla maakond"), administratīvais centrs - Rapla, platība - 2979,70 km^2^, 34440 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Lēnes, Harju, Jervas un Pērnavas apriņķi.
Lēnes apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Lääne maakond”), administratīvais centrs - Hāpsalu, platība - 2383,14 km2, 24070 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Harju, Raplas un Pērnavas apriņķi, rietumos apskalo Baltijas jūra.
Valgas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Valga maakond”), administratīvais centrs - Valga, platība - 2043,53 km^2^, 29940 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Viljandi, Tartu, Pelvas un Veru apriņķi, kā arī ar Latviju.
Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju.
Veru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Võru maakond”), administratīvais centrs - Veru, platība - 2305,44 km^2^, 33170 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Valgas un Pelvas apriņķi, kā arī ar Latviju un Krieviju.
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
Igaunija Igaunijas Republika - valsts pie Baltijas jūras, uz dienvidiem no Somu jūras līča (igauņu valodā "Eesti"), galvaspilsēta - Tallina, iedalās 15 apriņķos, robežojas ar Krieviju un Latviju, kā arī ar Baltijas jūru.
Ludzas igauņi igauņu grupa (“Lutsi maarahvas, lutsi”), kas dzīvoja Latgalē, Ludzas apkārtnē, runāja īpatnējā dienvidigauņu dialektā, ieceļojuši XVIII gs. sākumā, no Veravas apriņķa dienvidaustrumu daļas.
Vārpu grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, lejtece uz Mālupes pagasta robežas.
laimdotieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Laimdotas" iedzīvotāji.
parastais īlenknābis īlenknābju suga ("Recurvirostra avosetta"), Latvijā ieceļo reti, aizsargājams (EASS).
nomudžināties ILgāku laiku, daudz mudžināt (līdz nogurumam, apnikumam); mudžinot, raisot (ko) vaļā, nopūlēties.
nolietojums ilgstoši un intensīvi lietota detaļu materiāla īpašību neatgriezenisku izmaiņu un sabrukšanas procesa rezultāts. Nolietojuma dēļ materiāla daļiņas veco un atdalās, veidojas un summējas paliekošā deformācija, izmainās detaļu forma un izmēri. Līdz ar to zūd detaļu un mezglu kvalitāte, darbspējas un vērtība.
konsole Ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (Lielbritānijā).
Ilmajen Ilmājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
lasieši Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta (padomju laikā - Lašu ciema) iedzīvotāji.
Rauda Ilūkstes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Šēderes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 11 km, no tiem Latvijā 7,8 km, stipri līkumaina, vidēji aizaugusi.
lasieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" iedzīvotāji.
Laima Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Laime" nosaukuma variants.
suņu ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis cotula"), Latvijā adventīva.
dižā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis nobilis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu un ārstniecības augu.
Krievzemes ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis ruthenica"), Latvijā adventīva.
dzeltenā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis tinctoria"), daudzgadīgs savvaļas vai dārza kurvjziežu dzimtas augs; ziedi kurvīšos intensīvi dzeltenā krāsā; sens krāsaugs, Latvijā sastopams bieži.
Porkaļu upīte Ilžas kreisā krasta pieteka Ludzas novada Pildas pagastā, iztek no Porkaļu ezera.
Illien Iļģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā.
Briežupīte Imulas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā (augšteces posms arī Matkules pagastā), garums - 12 km, iztek no Lainuma ezera.
Anāra Inari - apdzīvota vieta Somijā, Lapzemes ziemeļaustrumu daļā, tās nosaukums sāmu valodā (_Anár_).
Anārjēvri Inari - ezers Somijā, Lapzemes ziemeļaustrumos (_Aanárjávri_), tā nosaukums sāmu valodā.
sambo Indiāņu un nēģeru jaukto laulību pēcteči Latīņamerikā (Jamaikā - nēģeru un mulatiešu pēcteči).
Šrī Indiešu mitoloģijā - labklājības ("šrī") dieviete, saukta arī Lakšmī ("laime").
velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
lotuzīns Indīgs "Lotus arabicus L." glikozīds, kas hidrolizējot veido zilskābi un pigmentu lotoflavīnu.
ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ("Aquilegia") ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši, \~70 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli jaunā daļa ("New Delhi"), kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli.
Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra.
Lakšadvīpa Indijas Republikas teritorija Indijas okeānā ("Laksadvīp"), ko no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, administratīvais centrs - Kavarati, platība - 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - malajalu.
latviešu valoda indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda, viena no divām dzīvajām baltu valodām blakus lietuviešu valodai; valsts valoda Latvijas Republikā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
latīņu valoda indoeiropiešu valodu saimes senitāļu valodu grupas valoda; līdz 4. gs. p. m. ē. lietota Latijā, 3. gs. p. m. ē. kļuvusi par Romas valsts valodu, vēlāk izplatījusies visā Apenīnu pussalā un līdz ar romiešu varu - visā Romas impērijā; 6.-8. gs., izveidojoties romāņu valodām, kā dzīva valoda beigusi eksistēt.
Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija.
Indoķīna Indoķīnas pussalas austrumu daļa, kas no 19. gs. beigām līdz 1949. g. bija franču kolonijas, ietver Vjetnamu, Kambodžu un Laosu.
ļoti ātrdarbīga ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas izmanto vienu no _xDSL_ kopas protokoliem, kas līdzīgs protokolam _ADSL_, bet ierobežotā attālumā nodrošina lielāku pārraides ātrumu nekā protokols _ADSL_.
vienlīnijas ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no _xDSL_ kopas protokoliem, datu pārraidei izmanto vienu vīto vadu pāri.
ātrdarbīga abonenta ciparlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no protokolu kopas _xDSL_ protokoliem, nodrošina ātru datu pārraidi pa parastām telefona līnijām, izmantojot attiecīgi divus vai trīs vīto vadu pārus.
asimetriskā ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzekliss, kas, izmantojot vienu no protokolu xDSL protokoliem, lejupplūsmas pārraidi (no servera uz klientu) veic daudz ātrāk nekā augšupplūsmas pārraidi (no klienta uz serveri); asimetriskās ciparu abonentlīnijas izmantošana ir piemērota tīmekļa pārlūkošanai un klienta - servera lietojumprogrammu izpildei.
Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways".
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
protokols SLIP interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Serial Line Internet Protocol").
SLIP interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Serial Line Internet Protocol").
gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus.
prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs.
statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē.
koprēdereja Īpatnējs sabiedrības tips Latvijas (1918.-1940.) jūras tiesībās, kur bija apvienoti visās Baltijas jūras valstīs, Norvēģijā un Lielbritānijā pazīstamo partu rēdereju un anonīmo sabiedrību elementi.
parastā irbene irbeņu suga ("Viburnum opulus"), Latvijā sastopama savvaļā.
Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis.
Stende Irbes labā satekupe Talsu un Ventspils novadā, garums - 100 km, kritums - 78 m; augštecē līdz Dižstendei Leļļupe.
Dublina Īrijas galvaspilsēta (angļu valodā _Dublin_, īru valodā _Baile Atha Cliath_), atrodas Īrijas jūras krastā, Lifi upe dala pilsētu 2 daļās, 527600 iedzīvotāju (2011. g.).
Ziemeļīrija Īrijas ziemeļaustrumu daļa, tās lielāko daļu aizņem 6 bijušās Olsteras provinces, platība - 14122 kvadrātkilometri, 1,6 mlj iedzīvotāju, formāli patstāvīga valsts daļa, ūnijā ar Lielbritāniju, ir sava valdība un parlaments, administratīvais centrs - Belfāsta.
Lalderaldera Īru balāde par katoļu lauku jauniešu dēkām, caur Dublinu dodoties uz Liverpūli.
distribūtisms Īslaicīga zemes pārdales kustība Lielbritānijā, ap 1925.-35. g.
Hezbollah Islama funfamentālistu organizācija Libānā.
Lūts Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībelas Latam.
Islandes Republika Islande, valsts Islandes salā pilnais nosaukums ("Lýðveldið Ísland"), kas bija spēkā līdz 2016. g. 23. februārim.
Krovalks Islas augšteces kreisā krasta pieteka Talsu novada Laidzes pagastā.
Islica Īslīce, Lielupes pieteka.
Īslica Īslīce, Lielupes pieteka.
Īslīca Īslīce, Lielupes pieteka.
Īslīcis Īslīce, Lielupes pieteka.
Īslīkis Īslīces augšteces nosaukums Lietuvā.
Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe.
Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone.
Bērstele Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, garums – 53 km, kritums – 40 m, iztek no meliorēta purva \~1 km no Linkuvas (Lietuvā); Bērštele; Bērštelis.
Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe.
Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst.
falkata Īss līks (sirpjveida) zobens, lietots gk. Ibērijas pussalā Latēnas laikmetā (pirms \~2500 g.), vēlāk arī Balkānu pussalā un Grieķijā.
dagda īss zobens tuvcīņai viduslaiku Rietumeiropā, Polijā un Lietuvas lielkņazistē.
lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks.
Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva Barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska uzvārda)
asinsdēle Īstā dēle, žokļudēļu dzimtas suga, agrāk daudz lietota medicīnā asiņu nolaišanai, Latvijā agrāk audzēta ārstniecības vajadzībām un izgājusi arī vietām savvaļā.
pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās.
valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā.
Ļadinas strauts Istalsnas augštece Ludzas novadā.
refinansēšanas likme īstermiņa kreditēšanas likme, pēc kuras Latvijas banka izsniedz kredītus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
Torževinka Istras ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā.
Gumineicas strauts Istras kreisā krasta pieteka Lauderu pagastā.
Lauderu strauts Istras kreisā krasta pieteka Ludzas novada Lauderu pagastā, iztek no Lauderu ezera, garums — 6 km.
Istra Istras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni.
Frozinones province Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība — 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā.
Dženovas province Itālijas Ligūrijas reģiona province ("Provincia di Genova"), platība — 1838 kvadrātkilometri, 880400 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 67 komūnās.
Impērijas province Itālijas Ligūrijas reģiona province ("Provincia di Imperia"), platība — 1156 kvadrātkilometri, 220200 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 67 komūnās.
Bergāmo province Itālijas Lombardijas reģiona province ("Provincia di Bergamo"), platība — 2723 kvadrātkilometri, 1107500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 244 komūnās.
Brešas province Itālijas Lombardijas reģiona province ("Provincia di Brescia"), platība — 4784 kvadrātkilometri, 1267000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 206 komūnās.
Milāna Itālijas province (_Provincia di Milano_), Lombardijas reģionā, platība - 1575 kvadrātkilometri, 3195200 iedzīvotāju (2012. g.).
Komo Itālijas province ("Provincia di Como"), Lombardijas reģionā, platība - 1288 kvadrātkilometri, 599500 iedzīvotāju (2012. g.).
Latīna Itālijas province ("Provincia di Latina"), Lacio reģionā, platība - 2251 kvadrātkilometrs, 561000 iedzīvotāju (2012. g.).
Livorno Itālijas province ("Provincia di Livorno"), Toskānas reģionā, platība - 1218 kvadrātkilometru, 343000 iedzīvotāju (2012. g.).
Pāvija Itālijas province ("Provincia di Pavia"), Lombardijas reģionā, platība - 2965 kvadrātkilometri, 552400 iedzīvotāju (2012. g.).
Moncas un Briancas province Itālijas province (“Provincia di Monza e della Brianza”), Lombardijas reģionā, platība — 405 kvadrātkilometri, 859000 iedzīvotāju (2012. g.).
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls).
Ariosto Itāļu dzejnieks ("Ariosto Ludoviko", 1474.-1533. g), ievērojamākais darbs - poēma "Saniknotais Orlando".
līberālijas Itāļu svētki par godu Līberam notika 17. martā Romā, kad pieaugušos jaunekļus pirmoreiz kapitolā ietērpa vīra togā.
Imeņu ezers Itenis, ezers Lazdukalna pagastā, nosusināts.
Avila Ivalo - apdzīvota vieta Somijas ziemeļos, Lapzemē (_Ivalo_).
Godmanis Ivars Godmanis - pirmais atjaunotās Latvijas Republikas premjerministrs 1990.-1993. g.
parastā īve īvju ģints suga ("Taxus baccata"), ko dēvē arī par platpaegli, Latvijā aizsargājama, aug pa vienai - Slīteres rezervātā ir 300 g. veci un 12 m augsti eksemplāri.
Visgrilla īvlape īvlapju ģints suga ("Taxiphyllum wissgrillii"), Latvijā aizsargājama.
Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm.
kausiņi Izdobtas, kausveidīgas formas monētas, ko 14.-15. gs. kala Ziemeļvācijā un arī Livonijā.
Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai).
foņķiks izklaides klubs _Fontaine Palace_ Liepājā
Lotus 1-2-3 izklājprogramma _Lotus 1-2-3_.
izklājprogramma Lotus 1-2-3 izklājprogramma, ko izstrādājusi firma _Lotus Development Corporation_, tā bija pirmā izklājprogramma, kas bez tradicionālajām izklājlapu funkcijām nodrošināja arī zināmas datņu pārvaldības, grafikas un teksta apstrādes iespējas.
centrālcietums Izmeklēšanas cietums, atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, M. Matīsa ielā 3, celts 1902.-1905. g., ieslodzīto skaits līdz 2000, tie izvietoti 5 korpusos.
graptolīti Izmiris pushordaiņu apakštips ("Graptolithina"), paleozojā dzīvojuši jūras dzīvnieki, kas veidoja zarotas kolonijas, to fosilijām ir liela nozīme stratigrāfiskos pētījumos, Latvijā plaši izplatīti ordovika un silūra nogulumos.
kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos.
pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā.
amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos.
amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē.
orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos.
stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos.
trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase ("Trilobita"), zināmi no kembrija līdz permam, izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumos, Latvijā atrodami ordovika un silūra nogulumos.
tabulāti Izmirusi koraļļu klases apakšklase ("Tabulata"), no kembrija līdz triasam dzīvojuši primitīvi koloniālie koraļļi, Latvijā fosilijas atrodamas ordovika un silūra nogulumos; tabulatomorfi.
spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos.
pycnosteus Izmirusi zivju ģints ar ļoti augstu vēdera vairogu, devona nogulumos, arī Latvijā.
psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas.
psammosteus Izmirusi zivju ģints, līdzīga "Psammolepis", atrasti tikai fragmenti, augšdevona smilšakmeņos, arī Latvijā.
atrypa Izmirušu brahiopodu ģints ar radiāli rievainiem vākiem; vadošs pārakmeņojums vidējā devonā, arī Latvijā.
antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā.
sēklpapardes izmirušu kailsēkļu klase (_Lygniopteridatae_), paparžveidīgi kokaugi, kas parādījās devona beigās, izmira jurā.
akantodes Izmirušu zivju klase ("Acanthodii"), kas dzīvoja no silūra beigām līdz perma sākumam, Latvijas teritorijā zināmas 4 kārtas, 6 dzimtas, 14 ģintis, \~40 sugu; žokļžauņi.
Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.).
stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
Liepājas ezera apvadkanāls izrakts gar Liepājas ezera austrumu un dienvidu krastu, garums - 16 km.
Jaunzilupe Iztaisnotais Zilupes posms Ludzas novada Brigu pagastā un Zilupes pilsētā.
laktukārijs Iztvaicēta indīgā salāta ("Lactuca virosa L.") piensula; agrāk lietota par sāpju remdinātāju un miega līdzekli.
flūtingi Izvagota virsma, garas, samērā lēzenas, cigārveidīgas, ledāja veidotas reljefa formas, Latvijā sastopami Austrumlatvijas zemienē.
Lelī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
Līdsas latviešu kopiena izveidojās 1947. g. un 1950. gadu sākumā Līdsā un tuvējās pilsētās uz pastāvīgu dzīvi palika \~2000 latviešu, kas izveidoja vienu no labāk organizētajām latviešu kopienu grupām Rietumeiropā, darbojās Līdsas latviešu papildskola, kas slēgta 2000. g.
Pērtas latviešu kopiena izveidojās 1947. g., 1960. gados bija \~1500 latviešu, 1973. g. uzcelts Latviešu nams.
Milvoki latviešu kopiena izveidojās 1948.-1951. g., kad tur ieradās \~2000 latviešu, no 1950. g. darbojas latviešu pamatskola, 1970. g. nodibināts Latviešu nams, darbojas dažādas interešu kopas.
Brisbenas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. 40. gadu beigās, kad Austrālijā ieceļoja bēgļi no Latvijas un Brisbenā apmetās \~500-600 latviešu, 1990. gados Kvīnslendas štatā dzīvoja \~2000 latviešu, lielākā daļa no tiem Brisbenā.
Losandželosas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1920. gados bija \~300 latviešu un Losandželosā darbojās Latvijas konsulāts, ap 1950. g. ieceļoja \~500 latviešu, 1980. gados bija \~3500-4000 latviešu.
Mineapolisas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1930. gados bija \~200 latviešu, 1950.-1990. g. - \~2000 latviešu, darbojās latviešu svētdienas skola, 1971. g. atvērts Latviešu nams.
Portlendas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1950.-1951. g. apmetās \~200 latviešu, 1980. gados bija 400-450 latviešu, 1977. g. atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, darbojas Oregonas latviešu pamatskola.
Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam.
Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta.
Straupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Lielstraupes un Mazstraupes pagasta teritoriju.
Rožupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Līvānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Rudzātu pagasta, 1999.-2009. g. iekļauta Preiļu rajona Līvānu novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība.
Vītiņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļu, Kokmuižas apkaimi no bijušā Zvārdes pagasta, kā arī nelielu teritoriju no bijušā Lielauces un Jaunauces pagasta.
Indrānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Lubānas pagasta teritorijā un pievienota daļa no bijušā Meirānu pagasta, bet daļa no bijušā Lubānas pagasta pievienota tagadējam Madonas novada Ošupes pagastam.
Kalkūnes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Laucesas pagasta rietumu daļu.
Valdgales pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Laidzes pagasta teritorijas (Valdgales apkaime), daļa bijušā Ārlavas pagasta (Pūņu un Pobužu apkaime) un daļa bijušā Dundagas pagasta (Ģibzdes apkaime).
Maļinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Višķu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa, kā arī daļa bijušā Līksnas, Naujenes un Biķernieku pagasta platības.
Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns.
Ķeguma ūdenskrātuve izveidota Daugavā 1939. g., atrodas Viduslatvijas zemienē, Lejasdaugavas senlejā, Ķeguma un Lielvārdes novadā, 32 m vjl., platība — 2490 ha, garums — 22 km, lielākais platums — 1,4 km, vidējais dziļums — 6,3 m, lielākais dziļums — 16,5 m.
Lisas ūdenskrātuve izveidota uz Lisas upes Mārsnēnu pagastā.
Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu.
Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu.
Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu.
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
Nīcas novads izveidots 2009. g. Kurzemes dienvidrietumu daļā pie Baltijas jūras, ietvēra Nīcas un Otaņķu pagastus, robežojas ar Liepājas pilsētu, Grobiņas un Rucavas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā.
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
Aperelkalai ezers izžūstošs sālsezers ASV (_Upper Alkali Lake_), Kalifornijas štata ziemeļaustrumos.
Iša Ižupīte, Libes pieteka.
Lībīte Ižupīte, Lībes pieteka.
RLMVM J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs (bibliogrāfiskajās atsaucēs).
LVK J. Vītola Latvijas Valsts konservatorija.
Mellupīte Jādekšas kreisā krsata pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, augštece Laucienes pagastā.
Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte.
Pļavupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Meņģupe.
Meņģupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Pļavupe.
Nurmuižupe Jādekšas paralēls nosaukums tās augštecē Talsu novada Laucienes pagastā.
Jagman Jagmaņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
alpīnais jānītis jānīšu suga ("Erigeron alpinus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
oranžais jānītis jānīšu suga ("Erigeron alpinus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
krāšņais jānītis jānīšu suga ("Erigeron speciosus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
Ļubļinas Janova Janova Lubelska.
Janske Lāzne Janske Lāzņe, pilsēta Čehijā.
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
dižā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sceptrum carolinum"), Latvijā aizsargājama.
meža jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sylvatica"), Latvijā aizsargājama.
Incurvaria capitella jāņogu pumpuru zāģkodes "Lampronia capitella" nosaukuma sinonīms.
Janovka Jāņupīte, Laucesas pieteka.
Asuka Japānas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Asuka_), netālu no Rīsera-Larsena jūras piekrastes, slēgta.
Ņičirens Japāņu budisma reformators (1222.-1282. g.), kas mācīja, ka Lotosa sūtra sevī ietver galīgo patiesību un noliedza visas citas budisma formas; šī mācība ir ietekmējusi dažu mūsdienu budisma sektu veidošanos.
Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā.
Sophienhof Jaujenieku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
terzerones Jauktu laulību pēcnācēju apzīmējums Latīņamerikā, gadījumā, kad viena rase daļēji pārstāvēta trešajā paaudzē.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
New wave jaunais vilnis - vispārīgs apzīmējums mūzikai, kas radā 20. gs. 70. gadu otrajā pusē ASV un Lielbritānijā kā viens no panku mūzikas attīstības virzieniem.
Marta Jaunajā Derībā: Marijas un Lācara māsa (Jāņa, 11); ļoti praktiskas dabas, mājsaimniece.
kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jaunā Derība jaunākā, grieķu valodā sarakstītā Bībeles daļa, kas atzīta par svētu tikai kristietībā; radusies 1. gs. 2. p. un 2. gs.; tās kanons apstiprināts Laodikejas koncilā (364)
oktobrēni Jaunāko klašu skolēnu grupas PSRS, kuru darbību organizēja skolotāji un grupu vadītāji (pionieri vai kaomjaunieši), Latvijā 1960.-1980. gados bija iesaistīta lielākā daļa 1.-3. kl. skolēnu 7-10 g. vecumā.
leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam.
panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls.
Bebben Jaunbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā.
Neu-Gruenwald Jaungrīnvaldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
šautnieki Jaunieši, kas Lieldienu (vai Pūpolu svētdienas) rītā staigā apkārt pa mājām ar pūpoliem pērdami gulētājus un prasīdami olas.
lācieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji.
Neu-Lesten Jaunlestenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Lestenes pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
levestnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Leveste" iedzīvotāji.
Anžū salas Jaunsibīrijas salu centrālās, lielākās salas starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, kopējā platība — \~29000 kvadrātkilometru, augstums — 60-80 m.
tējaskoks Jaunzēlandes tējaskoks - miršu dzimtas leptospermu ģints suga ("Leptospermum scoparium"), no kuras izveidotas vairākas dekoratīvu ziedaugu šķirnes.
lauku apdzīvota vieta jebkura apdzīvota vieta, kura attiecīgā valstī nav atzīta kā pilsētu apdzīvota vieta (Latvijā viensētas, mazciemi, vidējciemi un lielciemi).
psihotropā viela jebkura dabīga vai sintētiska viela, kas ir klasificēta atbilstoši 1971. gada 21. februāra Konvencijai par psihotropajām vielām un iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos.
tirgus dalībnieks jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā.
borelioze jebkura slimība, ko izraisījušas borēliju ģints baktērijas; plašāk zināmās no tām ir Laimas slimība un atguļas tīfs.
tiešsaistes publikācija jebkurš Latvijā radīts un internetā pieejams darbs, kas satur vispārpieejamu tekstuālu, vizuālu vai audiovizuālu informāciju.
maksātnespējas procedūra jebkurš pasākums, ko paredz Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts likumi attiecīgā dalībnieka likvidēšanai, kā arī darbības ierobežošanai vai sanācijai, ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu.
lasieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Laši" iedzīvotāji.
leimanieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji.
mežgalieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežgaļi" iedzīvotāji.
stradieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji.
zānānieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Zānāni" iedzīvotāji.
Stablitene Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkumi" bijušais nosaukums.
liepieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
lazdenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdumuiža" iedzīvotāji.
laimenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
līdumnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
bazuļnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Bazuļi" iedzīvotāji.
braņķenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Braņķi" iedzīvotāji.
līdumnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
lielplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Lielplatone" iedzīvotāji.
mazplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" iedzīvotāji.
Sidrabe Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" otrs nosaukums.
sidrabnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabe" iedzīvotāji.
sidrebenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji.
stūrenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji.
Gros-Platonskaja Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gross-Platon Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums vāciski.
aucenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Auce" (senāk - "Aucumuiža") iedzīvotāji.
brakšķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Brakšķi" iedzīvotāji.
būdenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji.
Būdiņmuiža Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" otrs nosaukums.
Cimale Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Cimāles" bijušais nosaukums.
Pļerras Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" bijušais nosaukums.
jaunkaidzenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji.
jaunkaiģenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji.
klāšķinieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Klāšķini" iedzīvotāji.
līvbērznieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji.
līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji.
Lielaiskrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērzes stacija" otrs nosaukums.
līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līves" iedzīvotāji.
Līves Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvesmuiža" nosaukuma variants.
mancenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mankas" iedzīvotāji.
ozolnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji.
skursteņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji.
stūrmaņi Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji.
stūrmaņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji.
svētenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji.
tušķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji.
Mīslavciems Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" bijušais nosaukums.
vārpenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji.
Sarkankrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" otrs nosaukums.
Livenberzenskaja Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Liewenbersen Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
lapenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Lapas" iedzīvotāji.
lielvircavnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Lielvircava" iedzīvotāji.
līdumnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
Lielseseve Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" bijušais nosaukums.
lielsesavnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" iedzīvotāji.
lielsesevnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" iedzīvotāji.
Lielsesave Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" nosaukuma variants.
līdumnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
līdumnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
lieparnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" iedzīvotāji.
laimenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
lieparnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepare" iedzīvotāji.
liepenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
Pārlielupe Jelgavas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā.
jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola. Viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai. Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados.
Jogeln Joguļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā.
Jola Jole - upe Latvijā, Aronas pieteka.
Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki.
Pasha Jūdu Lieldienas; ikgadēji svētki, kas tiek svinēti, pieminot jūdu tautas iziešanu no Ēģiptes; svin 14. nisānā.
nacionālais romantisms jūgendstila novirziens Latvijā 20. gs. sākumā, kad latviešu arhitekti centās radīt savu īpatnēju latvisku arhitektūru, raksturīgas smagnējas, monumentālas formas, stāvi jumti, logailas ar nošļauptiem augšējiem stūriem un sīkrūšu stiklojumu, rupjš apmetums, granīta cokoli un joslas, etnogrāfisku dekoratīvo elementu izmantojums.
Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā.
Jumpravas dzirnavezers Jumpravdzirnavu dīķis Limbažu pagastā.
Jungfernhof Jumpravmuiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jumprava tagadējā Lielvārdes novada Jumpravas pagastā.
nardija Jungermanniju dzimtas ģints ("Nardia"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
Lēda Jupitera pavadonis ("Leda"), vidējais attālums no planētas - 11165000 km, izmēri - 18 km.
Līsiteja Jupitera pavadonis ("Lysithea"), vidējais attālums no planētas - 11717000 km, izmēri - 38 km.
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis.
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
Smaragda krasts jūras krasts Francijas ziemeļrietumu daļā, Lamanša Senmalo līča dienvidu piekraste.
Ačafalajas līcis jūras līcis Ačafalajas grīvā (_Atchafalaya Bay_), ASV Luiziānas štatā, Meksikas līča ziemeļos.
Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m.
Sentlorensa līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Gulf of Saint Lawrence"), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, no okeāna to atdala Ņūfaundlenda un Keipbretona, platība — 249000 kvadrātkilkometru, dziļums — līdz 538 m.
Puokhei līcis jūras līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumu daļā, no jūras to atdala Liaodunas un Šaņdunas pussala, platība - 82700 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 72 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m.
Albaja līcis jūras līcis Filipīnās (_Albay Gulf_), Filipīnu jūras rietumos, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara austrumu piekrastē.
Ungavas līcis jūras līcis Hudzona šaurumā ("Ungava Bay"), Labradoras pussalas ziemeļu piekrastē, Kanādā, garums - 280 km, platums pie ieejas - \~260 km, dziļums - līdz 67 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 13,9 m.
Dandolkas līcis jūras līcis Īrijas jūras rietumu krasta ziemeļu daļā, Lautas grāfistes ziemeļaustrumu piekrastē.
Morkams jūras līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumos, Lielbritānijā, Anglijas rietumu piekrastē.
Bahkabloui jūras līcis Islandes austrumos, starp Launganesa pussalu un Svardnesa zemesragu, Norvēģu jūras rietumos.
Trisdilfjords jūras līcis Islandes ziemeļrietumos, starp Melrahkaslehtu un Launganesu.
Senbrijē līcis jūras līcis Lamanša dienvidu daļā, Senmalo līča dienvidrietumos, Francijas piekrastē.
Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā (_Golfe de Saint-Malo_), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m.
Mauntas līcis jūras līcis Lamanša ziemeļrietumos, Kornvolas pussalas dienvidrietumos, starp Lendsenda un Lizarda ragu.
Hatangas līcis jūras līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā, Taimiras pussalas dienvidaustrumos, garums — 220 km, lielākais platums — 54 km, dziļums — līdz 29 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m, gada lielāko daļu līci klāj ledus.
Indola līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidos.
Linhes līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iepretim Mallas salai, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu gals.
Strangfordas līcis jūras līcis Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos, ar šauru ieeju dienvidos.
Bristoles līcis jūras līcis Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol Channel"), Atlantijas okeāna Ķeltu jūras līcis, garums - 230 km, platums pie ieejas - 126 km, dziļums - līdz 50 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 14,4 m.
Dornohfērts jūras līcis Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijas ziemeļaustrumos.
Smolandsfarvandets jūras līcis un šaurums Dānijā, starp Zēlandes salu ziemeļos un Lollandes un Falsteras salu dienvidos.
Lionas līcis jūras līcis Vidusjūras ziemeļrietumu daļā (fr. val. _Golfe du Lyon_), Francijas dienvidu piekrastē, platums pie ieejas — 245 km, dziļums — līdz 1000 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,2 m.
Marifērts jūras līcis Ziemeļjūras ziemeļrietumu daļā (angļu val. _Moray Firth_), Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē, platums pie ieejas - 100 km, dziļums - 25-60 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,5 m.
Admiralitātes līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (_Admiralty Inlet_), Kanādā, Bafina (Kikiktāluka) salas ziemeļos.
Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi.
Būtijas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Gulf of Boothia"), Kanādas ziemeļu piekrastē, starp Melvila un Būtijas pussalu un Bafina Zemi, garums - 518 km, platums - 220 km, lielākais dziļums - 200 m.
Vestrejfērts jūras šaurums Atlantijas okeāna Orkneju salās, starp Vestrejas un Rouzi salu, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Litlminčs jūras šaurums Atlantijas okeānā, Lielbritānijā, Skotijā, starp Skajas salu un Ārējām Hebridu salām, garums - \~70 km, platums - 30-60 km, dziļums - līdz 208 m.
Femerbelts jūras šaurums Baltijas jūras rietumos, starp Lollandes salu Danijā un Burgas salu Vācijā.
Langelandsbelts jūras šaurums Dānijā, starp Langelandes un Lolandes salu, savieno Lielo Beltu ar Ķīles līci.
Astotā grāda šaurums jūras šaurums Indijas okeānā un Lakšadvīpu jūrā (_Eight Degree Channel_), starp Minikojas salu un Maldīvu salām
Alasas šaurums jūras šaurums Indonēzijā (_Alas, Selat_), starp Lombokas un Sumbavas salām, Rietumu Nusa Tengaras provincē.
Līmfjordens jūras šaurums Jitlandes pussalas ziemeļos (_Limfjorden_), savieno Ziemeļjūru un Kategatu, garums - \~180 km, dziļums - 2,5-20 m.
Lenkasteras šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. “Lancaster Sound”), starp Bafina Zemi, Bailota un Devonas salu, platums — 50-80 km, lielākais dziļums — 1232 m, ledus sega 10 mēnešus gadā.
Auau šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (Auau Channel), Havaju salās, starp Maui un Lānai salu, ASV teritorija.
Krūzenšterna šaurums jūras šaurums Kuriļu salu loka ziemeļu daļā, starp Lovušku salām ("Kamennije Lovuški") un Raikokes salu, platums - 55 km, dziļums - līdz 1764 m.
Kilbrenana šaurums jūras šaurums Lielbritānijā starp Kintairas pussalu un Eranas salu.
Inera šaurums jūras šaurums Lielbritānijā, Litlminča austrumu daļā, kas, kopā ar Slītas šaurumu, atdala Skajas salu no pārējās Skotijas.
Ambo šaurums jūras šaurums Māršala salās (_Ambo Channel_), starp Elleras un Leganas salu.
Šokaļska šaurums jūras šaurums Severnaja Zemļas arhipelāgā, starp Boļševikas un Oktobra Revolūcijas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~110 km, platums - 20 km, dziļums - 200-250 m, krasti kalnaini, gada lielāko daļu klāts ar ledu.
Mazais Belts jūras šaurums starp Fīnas un Ēras salu austrumos un Alsas salu un Jitlandes pussalu rietumos (dāņu val. _Lille Boelt_), savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums — 125 km, platums — 0,5-41 km.
Padekalē jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju (fr. val. _Pas de Calais_, angļu val. _Strait of Dover_), savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru, garums - 37 km, platums - 32-51 km, dziļums - līdz 64 m; Duvras šaurums.
Deivisa šaurums jūras šaurums starp Grenlandi un Bafina Zemi, savieno Bafina jūru ar Labradoras jūru, garums 1170 km, mazākais platums — 360 km, dziļums — 104-600 m.
Kategats jūras šaurums starp Jitlandes un Skandināvijas pussalu (dāņu val. _Kattegatt_), ziemeļos Skagerags to savieno ar Ziemeļjūru, dienvidos Lielais Belts un Ēresuns - ar Baltijas jūru, garums - 270 km, platums - 60-122 km, dziļums - līdz 50 m.
Pentlendfērts jūras šaurums starp Lielbritānijas salu un Orkneju salām.
Dmitrija Lapteva šaurums jūras šaurums starp Lielo Ļahova salu un Eirāzijas kontinentu, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, garums - 115 km, platums - 50-61 km, dziļums - 11-16 m.
Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_).
Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes.
Viļicka šaurums jūras šaurums starp Taimiras pussalu un Boļševikas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums — \~104 km, mazākais platums — 55 km, dziļums — līdz 210 m.
Lusonas šaurums jūras šaurums starp Taivānu un Lusonas salu (“Luzon Strait”), savieno Dienvidķīnas jūru un Kluso okeānu, platums — \~360 km, dziļums centrālajā daļā — >3540 m, salas sadala šaurumu 4 daļās: Baši, Lusonas, Balintangas un Babujanas šaurumā.
Lielais Belts jūras šaurums starp Zēlandes salu austrumos un Langelanas un Fīnas salu rietumos (dāņu val. _Store Boelt_), savieno Baltijas jūru ar Kategatu.
Saņņikova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, šķir Anžo salas no Ļahova salām.
Neirsa šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi un Elsmīras salu, Kenedija šaurums to savieno ar Linkolna jūru, Smita šaurums - ar Bafina līci, dziļums 150-300 m; senāk - Keina baseins.
portorijs Jūras tirdzniecības muita, kas pastāvēja jau Senajā Romā; Latvijā to ieviesa Stefans Batorijs 1582. un 1783. tika atcelts.
Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri.
baltastes jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus albicilla"), Latvijas lielākais plēsējputns, sastopams arī ziemā, Latvijā aizsargājams.
žagattārtiņš Jūrasžagata - tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), kas sastopama gandrīz visā pasaulē, 1 ģints, 7 sugas, Latvijā 1 suga.
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne.
admiralitātes lords jūrlietu padomes loceklis; jūrlietu ministrs Lielbritānijā.
jūrmalzirņi Jūrmalas dedestiņa ("Lathyrus maritimum").
Lathyrus japonicus jūrmalas dedestiņas "Lathyrus maritimus" nosaukuma sinonīms.
dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle.
lielupieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Lielupe" iedzīvotāji.
Vārnukrogs Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā pie Buļļupes attekas.
Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā.
Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems.
jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā.
Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā.
Rugāju novads kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu.
kalns kā pagāniska kulta vieta pazīstams visā Latvijā, folkloras, arheoloģiskie un toponīmiskie materiāli apliecina vairāk par 600 kulta kalnu pastāvēšanu Latvijā
Levisel Kādā 14. gs dokumentā minēts Limbažu nosaukums.
paegles Kāda lielu sēņu suga (laikam "Lactarius turpis").
zivēda Kāda putnu suga (Latgalē).
citlieldien Kādās Lieldienās.
jaunpilsēta Kādas lielpilsētas vai cita rūpniecības centra pavadoņpilsēta, kuras celšana plānota centralizēti (gk. Lielbritānijā, pēc Otrā pasaules kara).
Ozolnīca Kādas pļavas nosaukums Līvānu apkārtnē.
ihtiofauna kādas ūdenstilpes, baseina, zooģeogrāfiskā apgabala vai kāda ģeoloģiskā laikmeta zivju un apaļmutnieku sugu komplekss; pasaulē ir \~20000 sugu, Latvijā - \~70 sugu.
Vecmalta Kādreizējā Maltas gultne lejpus Maltas-Rēzeknes kanāla, senāk ietecēja Lubānā, tagad lielākā daļa ir Īdeņu kanāla posms.
Gribuļupīte Kaibalas kreisā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, vidustece Jumpravas pagastā, izteka Skrīveru pagastā, garums - 9 km; Gribule.
mazā polārkaija kaiju apakšdzimtas suga ("Larus glaucoides"), kas reizēm ieklīst Latvijas teritorijā.
mazais ķīris kaiju apakšdzimtas suga ("Larus minutus").
sudrabkaija Kaiju dzimtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus argentatus"), kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā.
reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā.
lielā polārkaija kaiju suga ("Larus hyperboreus"), kas ligzdo polārajos apgabalos, bet Latvijā sastopama retumis caurceļošanas un ziemošanas laikā.
zivju kaija kaiju suga ("Larus ichthyaetus"), kas retumis ieklīst Latvijas teritorijā.
melnspārnu kaija kaiju suga ("Larus marinus").
melngalvas kaija kaiju suga ("Larus melanocephalus"), kas retumis ieklīst Latvijas teritorijā.
lielais ķīris kaiju suga ("Larus ridibundus").
šķeltastes kaija kaiju suga ("Larus sabini syn. Xema sabini"), Latvijā konstatēta 4 reizes; šķeltastes ķīris.
trīspirkstu kaija kaiju suga ("Rissa tridactyla"), kas Latvijā ir rets maldu viesis.
kajaks kaijveidīgo apakškārtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus canus"), ūdensputns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; vētras kaija.
limax Kailgliemežu dzimtas "Limacidae" ģints.
limacīdi Kailgliemežu grupas dzimta ("Limacidae").
Roberta kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium robertianum syn. Dryopteris robertiana"), Latvijā aizsargājama.
priede Kailsēkļu skuju koku klases dzimta ("Pinaceae"), mūžzaļi (izņemot lapegles) vienmājas koki, retāk krūmi, Latvijā savvaļā 2 ģintis - egles un priedes, introducētas - baltegles, duglāzijas, lapegles, tsugas.
tievknābja kaira kairu ģints suga ("Uria aalge"), ligzdo arī Baltijas jūrā (~10 tk pāru, lielākās kolonijas pie Gotlandes), Latvijas piekrastē sastopama gk. caurceļošanas un ziemošanas laikā.
resnknābja kaira kairu ģints suga ("Uria lomvia"), jūras piekrastē ieklīst arī Latvijā, bet ļoti reti.
biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm.
Leimaņu muiža Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" bijušais nosaukums.
leimanieši Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji.
lofofora Kaktusu dzimtas ģints ("Lophophora").
rebūcijas Kaktusu dzimtas ģints ("Rebutia"), Latvijā audzē kā telpu puķes - mazi, plakani, saspiesti pundurkaktusi, līdz 6 cm diametrā, 3-5 cm augsti, ātri un bagātīgi zied, viegli audzējami.
Kakischken Kaķišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
parastā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta cataria"), kas vienīgā sastopama arī Latvijā, samērā reti dārzos, ceļmalās, pie dzelzceļa, nezālienēs, daudzgadīgs lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
liepnieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Liepnieki" iedzīvotāji.
UCLA Kalifornijas universitāte Losandželosā (angļu "University of California at Los Angeles").
vīrakciedrs Kalifornijas vīrakciedrs - ciprešu dzimtas suga ("Calocedrus decurrens"), ko Latvijas rietumu daļā paretam audzē kā krāšņumaugu.
lilienfeldieši Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lilienfelde" iedzīvotāji.
antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās.
smaržīgā kalme kalmju suga ("Acorus calamus"), kas brīvdabā sastopama arī Latvijā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
Bergbahten Kalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu.
Ardževani kalna virsotne Gruzijā (_Arjevani, mt’a_), Trialetas grēdā, uz Iekšējās Kartlijas un Lejaskartlijas robežas, augstums - 2757 m.
ANZAC smaile kalna virsotne Hērda salas Lorensa pussalā (_Anzac Peak_), Indijas okeānā, Austrālijas teritorijas Hērda un Makdonalda salās.
Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti.
Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja.
Kalndzirnavu Kalndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Līvupes Alojas novada Staiceles pagastā, platība - 3 ha; Kalna dzirnavezers.
Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - uzpludināts uz Lielupes Strenču novada Jērcēnu pagastā; Dzirnavu ezers, Kalna dzirnavezers, Jērcēnu dzirnavezers.
Lejaslāču ezers Kalnezers, ezers Lībagu pagastā.
Mučingas kalni kalni Austruāfrikā ("Muchinga Mountains"), Zambijas ziemeļaustrumos, stiepjas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā \~400 km, augstums - līdz 1908 m, Čambeši un Luangvas ūdensšķirtne.
Viklovas kalni kalni Īrijas salas dienvidaustrumu piekrastē ("Wicklow Mountains"), garums — >80 km, augstums — līdz 926 m (Lagnakilijas kalns), kontinentāls denudācijas un pleistocēna ledāju pārveidots reljefs.
Taihanšaņs Kalni Ķīnas austrumu daļā ("Taihang Shan"), uz austrumiem no Lesa plato, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas \~400 km, augstums - līdz 2882 m, austrumu nogāze strauji pazeminās Lielā Ķīnas līdzenuma virzienā.
Penini Kalni Lielbritānijā, Anglijas ziemeļos, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 893 m.
Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m.
Džavahetija Kalniene Gruzijā, starp Trialetas grēdu ziemeļos, Kūru rietumos un Lejaskartlijas līdzenumu austrumos, augstākā virsotne - 3301 m.
Beišans Kalniene Ķīnā (angļu val. "Beishan"), Lobnora ezeru ieplaku rietumos Žošui upi austrumos, garums - \~700 km, platums - \~250 km, augstākā virsotne - 2791 m.
Ahdars kalniene Lībijā (_al Akhḑar, Al Jabal_), valsts austrumu daļā, Vidusjūras piekrastē, starp Sidras un Bumbas līci, augstums līdz 882 m.
Akākūsa kalni kalniene Lībijā (_Tadrart Akākūs_), Gātas šebījas dienvidrietumu daļā.
Šanas kalniene kalniene Mjanmas austrumu daļā, turpinās arī Ķīnā, Laosā un Taizemē (angļu val. "Shan Plateau"), platība — \~150000 km^2^, viļņoti līdzenumi un plakankalnes, augstums — 900-1300 m, augstākā virsotne — 2675 m.
Atī kalni kalnienne Lībijā (_‘Ațī, Jabal_), Murzūkas šebījas dienvidos.
Kalna ezers Kalnis, ezers Rugāju, Litenes un Stradu pagastā.
mārsilu kalnmētra kalnmētru suga ("Acinos arvensis syn. Acinos thymoides"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos pakalnos, kāpās, priežu mežos u. c., viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, stublājs 15-30 cm augsts, lapas olveidīgas vai garenas, lapu žāklēs 2-6 ziedi.
Baltiņu kalns kalns Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, grēdveida paugurs, garums - 1,3 km, platums - līdz 250 m, centrālajā daļā absolūtais augstums - 147 m vjl., relatīvais augstums - 35 m.
Riekstu kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, absolūtais augstums - 180 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, ir 2,5 km garas un līdz 1,5 km platas paugurgrēdas augstākā virsotne; Lazdu kalns.
Lapsu kalns kalns Austrumkursas augstienē, Lielauces pauguraines dienvidu malā, Lielauces pagastā, ir grēdveidīga pauguru masīva augstākā daļa, garums - 1,7 km, platums - 0,8 km, absolūtais augstums - 151,2 m, relatīvais augstums - 30 m.
Dvartes kalns kalns Centrālajā Kordiljerā ("Pico Duarte"), Haiti salā, Dominikanā, augstākā virsotne Lielajās Antiļu salās - 3175 m; Rusiļa.
Ādama kalns kalns Folklenda (Malvinu) salās (_Adam, Mount_), Lielbritānijas teritorijā Atlantijas okeāna dienvidos, augstums 700 m.
Avaluāra kalns kalns Francijā (_Avaloirs, Mont des_), Luāras reģiona Majennas departamenta ziemeļos.
Lauvaskalns Kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā, Augstrozes Lielezera dienvidaustrumu daļā, pussalā, absolūtais augstums - 124,7 m vjl., relatīvais augstums - 46,7 m.
Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns.
Atūets kalns Laosā un Vjetnamā (_Atouat, phu_), attiecīgi Sēkonas un Kuannamas provincē, augstums - līdz 2500 m.
Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu.
Kromonu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 1 km uz rietumiem no Lielā Liepukalna, absolūtais augstums - 271,1 m vjl., relatīvais augstums - \~50 m, ļoti stāvas dienvidu un ziemeļaustrumu nogāzes.
Dubuļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, absolūtais augstums — 273,8 m vjl., relatīvais augstums — 54 m, vairākas virsotnes, ko citu no atdala gravas un sedlienes, apaudzis ar priedēm.
Karaļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, līdz 1 km plats neregulāras formas paugurs, absolūtais augstums - 272,7 m vjl., relatīvais augstums - 55,6 m, stāvas nogāzes.
Mākoņkalns Kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs.
Sauleskalns Kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m.
Nauļānu kalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, absolūtais augstums — 178,9 m vjl., relatīvais augstums — 25 m; Nevļānu kalns.
Cara kalns kalns Latgales augstienes dienvidaustrumu malā, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 7 km no Dagdas, absolūtais augstums - 186 m vjl., relatīvais augstums - 35 m.
Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns.
Sūnupļavas kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, paugura garums — 1 km, platums — līdz 0,5 km, absolūtais augstums — 216 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka.
Gāju kalns kalns Latgales augstienes rietumu daļā, Preiļu novada Rušonas pagastā, vaļņveidīgs paugurs, garums - 1,5 km, platums - 1 km, augstākā virsotne - 184,6 m vjl.
Gorka kalns kalns Latgales augstienes rietumu malā, Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, trīsstūrveida paugurs, garums - \~1 km, augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 40 m.
Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām.
Vadzoles kalns kalns Madonas novada Lazdonas pagastā, absolūtais augstums - 175,0 m vjl., maksimālais relatīvais augstums - \~30 m.
Dzērves kalns kalns Madonas-Trepes vaļņa ziemeļu daļā, Madonas novada Lazdonas pagastā, vaļņveida formas paugurs ar osveidīgu virsu, absolūtais augstums — 171 m vjl., relatīvais augstums — 45 m, stāvas nogāzes.
Augstenbergs kalns Rētijas Alpos (_Augstenberg_), Lihtenšteinā, augstums - 2359 m.
Liepas kalns kalns Vidzemes augstienē, Liepas pagastā, absolūtais augstums — 115,5 m vjl., iekārtots skatu tornis.
Ozoliņkalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, absolūtais augstums - 268,8 m vjl., relatīvais augstums - 23 m, tā nogāzē atrodas visaugstākais Latvijas ezers - Ģērķēnu ezers.
Kuslīša kalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, paugurs 0,5 km diametrā, absolūtais augstums — 252,9 m vjl., relatīvais augstums — 52 m; Kušļa kalns.
Klētskalns Kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, Vecpiebalgas-Liezēres ceļa malā, 16 km no Vecpiebalgas, absolūtais augstums - 269 m vjl., relatīvais augstums - 15 m.
Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas.
Kamparkalns Kalns Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļu malā, Talsu novada Lībagu pagastā, absolūtais augstums - 173,8 m vjl. (relatīvais augstums - 32,3 m), garums - 750 m, platums - līdz 200 m.
vanagzirnis Kalnu dedestiņa ("Lathyrus montannus").
vanagzirņi Kalnu dedestiņa ("Lathyrus montanus").
Kalnu Kalnu ezers - Kalnezers Lībagu pagastā.
Akākuss kalnu grēda Akākūsa kalnos (_Akākus, Jibāl_), Lībijā, Gātas šebījas rietumu daļā, augstākā virsotne 1506 m.
Selvina grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļaustrumu daļā ("Selwyn Range"), Kvīnslendā, starp Bārklija plato un Lielo Ūdensšķirtnes grēdu, augstums - līdz 461 m, savanna.
Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m.
Andijas grēda kalnu grēda Krievijā (_Andijskij hrebet_), Lielā Kaukāza ziemeļaustrumu daļā, uz Dagestānas Republikas un Čečenijas Republikas robežas, garums - \~60 km, augstums - līdz 2736 m, Haramjas pārkāpē (2174 m vjl.) to šķērso ceļš no Groznijas uz Dagestānu.
Cjiņlins Kalnu grēda Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Qin Ling"), Jandzi un Huanhe baseinu ūdensšķirtne, garums - \~1000 km, augstums - līdz 4113 m.
Samuras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza austrumu daļā, Sānu grēdā, starp Samuras un Gjuļgeričajas upi, Krievijas Dagestānas Republikā, garums — 115 km, augstums — līdz 3844 m.
Gagras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu daļā, starp Psovas un Bzibas upi, Azerbaidžānā, augstums — līdz 3256 m (Agepstas kalns), grēdu saposmo kanjonveida upju ielejas.
Egrisas grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, paralēla Galvenajai Kaukāza grēdai, Gruzijā, garums – 55 km, augstums – līdz 3173 m; Megrēlijas grēda.
Dabešana grēda kalnu grēda Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā ("Dabieshan"), uz dienvidaustrumiem no Cinlina grēdas, Jandzi un Huaihes ūdensšķirtne, garums - 250 km, vidējais augstums - \~1000 m, lielākais - 1860 m (Fanšana kalns).
Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km.
Čevjotu kalni kalnu grēda Lielbritānijā ("Cheviot Hills"), Skotijas dienvidaustrumos, garums - \~600 km, augstums - līdz 816 m, slānekļi, smilšakmeņi, granīti.
Mornas kalni kalnu grēda Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas un Daunas grāfistē, augstākā virsotne - 852 m (Slīvdonards).
Mesabi Kalnu grēda Lorensa augstienē ("Mesabi Range"), ASV, uz rietumiem no Augšezera, augstums - līdz 611 m, dzelzs rūdas atradnes.
Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja.
Lepontijas Alpi kalnu grēda Rietumalpos ("Alpi Lepontine"), uz Šveices un Itālijas robežas, garums - \~130 km, augstākā virsotne - 3384 m (Blinderhorns), mūžīgais sniegs - virs 2900 m.
Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass).
Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus.
kordiljeras Kalnu grēdu virknes Spānijā un Latīņamerikā.
khmeri Kalnu khmeri - vairākas tautas un cilšu grupas (kuji, suji, banari, čamri, sedangi, mnongi, boloveni, ma, stiengi, vankevi, sre, bo, so, ve, hati), dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā, Laosā, arī Taizemē.
Akka Kalnu masīvs ar vairākiem šļūdoņiem nacionālajā parkā Lapzemē, Zviedrijā, augstākā virsotne - 2013 m.
Lovezera tundras kalnu masīvs Kolas pussalā starp Umbezeru un Lovezeru, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums — līdz 1120 m.
Šhelda Kalnu masīvs Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, 5 virsotnes, augstums - 4200-4322 m, augstākā - austrumu virsotne.
Kančendžanga Kalnu masīvs Lielajos Himalajos (nepāliešu val. "Kānchenjunga"), uz Nepālas un Indijas robežas, 4 virsotņu augstums pārsniedz 8000 m, augstākā - 8586 m, vairāki līdz 30 km gari šļūdoņi.
Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam.
Antilibāns kalnu masīvs Rietumāzijā, Sīrijā un Libānā (_Sharq, Al Jabal ash_), garums - \~150 km, augstums - līdz 2814 m (Šeiha kalns), rietumu nogāze stāva, austrumu - kāpļaina.
Libāna grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums - 170 km, augstums - līdz 3088 m.
Libānas grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums — 170 km, augstums — līdz 3088 m.
moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti.
Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici.
Arlberga pāreja kalnu pāreja Austrumalpos ("Arlberg"), Lehtāles Alpu grēdā, Austrijas rietumos (Tirolē), 1796 m vjl., to šķērso Insbrukas-Brēgencas autoceļš, zem tās (~1312 m vjl.) 1880.-1883. g. izveidots 10,3 km garš dzelzceļa tunelis.
Ajenas pāreja kalnu pāreja Vjetnamā (_A Yên, đèo_), Kuannamas provinces ziemeļrietumos pie Laosas robežas.
Bolovena plato kalnu plato Indoķīnas pussalā ("Plateau des Bolovens"), starp Mekongu rietumos un Kongu austrumos, Laosas dienvidos, augstums - līdz 1572 m, sastāv no 2 plato, ko norobežo stāvas (500-800 m un \~1200 m augstas) kāples.
Mazais Kaukāzs kalnu sistēma Aizkaukāzā, uz dienvidiem no Lielā Kaukāza (atdala Kolhīdas zemiene un Kūras ieplaka), lokveidā no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem aptver Armēnijas kalnieni, garums - \~600 km, augstums - līdz 3724 m.
Naņlins Kalnu sistēma Ķīnas dienvidaustrumos (ķīn. val. "Nan Ling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m.
Ziemeļskotijas kalniene kalnu sistēma Lielbritānijas ziemeļos, Skotijā (angļu val. "Northern Highlands"), garums ziemeļu-dienvidu virzienā — \~300 km, platums — >200 km, augstākā virsotne — 1343 m.
taji Kalnu taji - tautību un cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, arī kaimiņrajonos Taizemē un Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
juani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
kaolani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
Ārkdoms kalnu virsotne ASV (_Arc Dome_), Nevadas štatā, Lielajā Baseinā, augstums - 3593 m.
Nangaparbats Kalnu virsotne Lielo Himalaju ziemeļos (angļu val. "Nanga Parbat"), Pakistānā, devītā augstākā virsotne pasaulē - 8126 m.
Aujantepujs kalnu virsotne Venecuēlā (_Auyántepuy_), Bolivara štatā, Lagransabanas kalnos, augstums - 2460 m.
banda Kalpa atalgojums feodālisma laikā Latvijā.
Kalšu Kalšu ezers - atrodas Embūtes paugurainē, Vaiņodes pagastā, uz Latvijas un Lietuvas robežas, 111 m vjl., platība - 43,3 ha (Latvijā 20 ha), garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs.
kubeba Kaltēts "Piper cubeba L." nenogatavojies auglis, kurā ir ēteriska eļļa un organiska skābe.
Kalupa Kalupa ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā.
Kalupes Kalupes ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā.
Ločukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukuma variants.
Luočukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukums latgaliski.
Lauriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Laurišķi" nosaukuma variants.
prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā; šo baznīcu pārvalda ievēlētas personas - garīdznieki un prezbiteri; izplatīts angliski runājošās valstīs (Skotijā - valsts reliģija).
prezbiteriāņi Kalvinistiska protestantisma novirziena (radās 16. gs Lielbritānijā) piekritēji.
Kalvu Kalvu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā.
Kaļiņingrada Kaļiņingradas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, anklāvs pie Baltijas jūras, robežojas ar Lietuvu un Poliju, bez tiešas robežas ar pārējo Krievijas teritoriju, platība - 15100 kvadrātkilometru, 937400 iedzīvotāju (2009. g.).
avota kaļķenīte kaļķenīšu suga ("Gymnostomum calcareum"), Latvijā aizsargājama.
Kaļvu Kaļvu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā.
Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
Kamara Kamara di Lobuša - pilsēta Portugālē ("Camara de Lobos"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salā, 35700 iedzīvotāju (2011. g.).
Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis.
Japānas kamēlija kamēliju suga ("Camellia japonica"), krūms vai neliels koks, ko Latvijā audzē siltumnīcās, zied ziemā.
Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.).
Kamenicki Kamenicki Šenova - pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.).
Kamenna Kamenna Gura - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
lielacu kamene kameņu suga ("Bombus confusus"), Latvijā aizsargājama.
augļu kamene kameņu suga ("Bombus pomorum"), Latvijā aizsargājama.
Šrenka kamene kameņu suga ("Bombus schrenckii"), Latvijā aizsargājama.
salcietīgā kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum algidum"), Latvijā adventīvs augs.
noliektā kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum declinatum"), Latvijā adventīvs augs.
izoplapu kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum hyssopifolium"), Latvijā adventīvs augs.
jūrmalas kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum intermedium"), pirmoreiz Latvijā minēta 1839. g., sastopama reti, aizsargājama.
plānspārnu kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum leptopterum"), Latvijā adventīvs augs.
rūsganā mežstrupaste kāmju dzimtas mežstrupastu suga ("Myodes glareolus", agrāk "Clethrionomys glareolus"), Latvijā visbiežāk sastopamais grauzējs, biežāk uzturas ēnainos, mitros un aizaugušos lapkoku un egļu mežos, kā arī vecos parkos
mežstrupaste Kāmju dzimtas strupastu apakšdzimtas ģints ("Clethrionomys"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 15 cm), Eirāzijā un Ziemeļamerikā, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
strupaste Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Microtus"), neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
bērzu kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus conchatus", syn. "Lentinus conchatus"); bērzu sīkstene.
smaržīgā kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus suavissimus", syn. "Lentinus suavissimus"); smaržīgā sīkstene.
Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru.
Kampanišķu Kampanišķu I ezers - Lielais Kumpinišku ezers Medumu pagastā.
Kamparu Kamparu ezers - Kamparezers Lībagu pagastā.
Kamparu Kamparu grāvis - Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Nojnieku ezera.
Kampi Kampi Salentīna - pilsēta Itālijā ("Campi Salentina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kampišķi Kampišķu purvs - Losu purvs Rēzeknes novadā.
Kampobella Kampobella di Likata - pilsēta Itālijā ("Campobello di Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kampoči Kampoči I ezers - Lielais Kumpotis Medumu pagastā.
Kanāda Kanādas lielieplaka - atrodas Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums - 3810 m, gultnē mālainas dūņas.
Ņūfaundlenda un Labradora Kanādas province (“Newfoundland and Labrador”), atrodas valsts austrumu daļā, Labradoras pussalas ziemeļaustrumos un Ņūfaundlendas salā, administratīvais centrs — Sentdžonsa, platība — 405212 kvadrātkilometru, 510900 iedzīvotāju (2010. g.).
Kvebeka Kanādas province, atrodas valsts austrumu daļā, teritorija 1542056 kvadrātkilometri, 7886100 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ņūfaunlendas un Labradoras, Ņūbransvikas un Ontārio provinci, kā arī ar ASV, ziemeļu daļu apskalo Hudzona līcis un Hudzona šaurums.
Jukona Kanādas teritorija (angļu val. "Yukon"), atrodas ziemeļrietumu Kanādā, platība - 482443 kvadrātkilometri, 34250 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vaithorsa, robežojas ar Ziemeļrietumu Teritorijām, Britu Kolumbiju un Aļasku (ASV), apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Boforta jūra.
Kānadži Kānadžu kakts - Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Tenīši" otrs nosaukums.
Kanāla Kanāla salas - Normandijas salas Lamanšā.
Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes.
Cietokšņa kanāls kanāls Liepājas pilsētas ziemeļu daļā, ieplūst Ālandē un izveido ūdensceļu no Ziemeļu fortiem uz Liepājas ezeru.
Piekrastes kanāls kanāls Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, savieno Emsas un Vēzeres upi.
Āsteres kanāls kanāls Viļķenes pagastā, savieno Āsteres ezeru ar Lūdiņupi, garums - 2,3 km.
Tirdzniecības kanāls kanāls, kas savieno Liepājas ezera ziemeļu daļu ar Baltijas jūru Liepājas pilsētā, garums - 3,4 km; Pilsētas kanāls; Liepājas ezera kanāls; Liepājas Ostas kanāls.
Reiņupe Kanāls, kas savieno Vitrupes un Liepupes augšgalus Limbažu novadā, garums - 5 km, izveidots 1952. g., platums - līdz 10 m.
Liepupes-Reiņupes kanāls kanāls, kas savieno Vitrupi (Reiņupi) ar Liepupi Limbažu un Liepupes pagastā, garums - 5 km.
lazdenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdas" iedzīvotāji.
liepenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
līgmuižnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Līgas", senāk - "Līgmuiža" iedzīvotāji.
līgciemnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Līgciems" iedzīvotāji.
Kandavmuiža Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" bijušais nosaukums.
liepnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
Kaniņas Kaniņu kalns - pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā pie Bērzkalnu mājām, bijušajā Aģes upes senkrastā, augstums - \~9 m, plakums - \~80 x 20 m, bijis apdzīvots aptuveni 9-12 gs.
nebulārā hipotēze Kanta-Laplasa hipotēze, ka Zeme un Saules sistēma cēlusies no gāzes un putekļu mākoņa (galaktiskā miglāja).
Kantalupo Kantalupo Sabīnā - pilsēta Itālijā ("Cantalupo in Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 1730 iedzīvotāju (2014. g.).
Vo Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Vaud", vācu "Waadt"), starp Neišateles un Ženēvas ezeru, administratīvais centrs - Lozanna, platība - 3212 kvadrātkilometru, 688500 iedzīvotāju (2009.).
Kanava Kaņava, Lašupītes pieteka.
apocīns Kaņepēm līdzīgās kendiras "Apocynum cannabinum L." kaltēts zemesstumbrs ar saknēm.
apiņi Kaņepju dzimtas ģints ("Humulus"), vijīgi lakstaugi, 2-3 sugas, Latvijā 1 suga.
Kaņiera ezers Kaņieris, ezers Lapmežciema pagastā.
Kaņieru ezers Kaņieris, ezers Lapmežciema pagastā.
Ķūpu kāpa kāpa Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība — 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā.
krūmu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus dumetorum", kas sastopama arī Latvijā.
grīšļu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus paludicola", kas sastopama arī Latvijā.
ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži.
ezera kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus scirpaceus", kas sastopama arī Latvijā.
lielais kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga ("Acrocephalus arundinaceus"), kas sastopama arī Latvijā.
kleome Kaperu dzimtas ģints ("Cleome"), viengadīga puķe, dzimtene Dienvidamerika, Latvijā audzē stādījumos, zied no jūlija līdz oktobrim sārtās, violetās, līdz 60 cm garās skarās; zirnekļpuķe.
rezēdaugi Kaperu rindas dzimta, lakstaugi un krūmi ar sīkiem nekārtniem ziediem, 6 ģintis, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 3 ievazātas sugas, diezgan bieži dārzos audzē smaržīgo rezēdu.
Scala Sancta kāpnes blakus Laterāna baznīcai Romā, kas veidotas no Tīrijas marmora, tām ir didesmit astoņi pakāpieni; saskaņā ar tradīciju Kristus esot devies lejup pa šīm kāpnēm pēc nāvessoda piespriešanas.
floksis Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, \~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi.
skarblapjaugi Kāpnīšu rindas dzimta, lakstaugi, retāk kokaugi ar veselām lapām, kas klātas ar cietiem (skarbiem) matiņiem, ziedi pa vienam vai rituļos, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā 13 ģinšu, 23 sugas.
zilā kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium caeruleum"), Latvijā sastopama savvaļā, bet tiek arī audzēta kā krāšņumaugs un nektāraugs, senāk dēvēta par zilo trepīti.
ložņu kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium reptans"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
dižpērkone Kāpostu dzimtas ģints ("Bunias"), daudzgadīgs lakstaugs ar koklesveida lapām; Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kaprifoliāceja Kaprifolija - divdīgļlapju augu dzimta, krūmi un lakstaugi ziemeļu puslodes mērenajā joslā ap 300 sugu, Latvijā dzimta reprezentēta ar kliederu jeb plūšu koku, irbenāju, linneju un sausserdi, vairākas sugas krāšņumaugi.
leicestērija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Leycesteria"), daudzgadīgs, dekoratīvs krūms, kuram ziedi veidojas uz viengadīgajiem dzinumiem.
linneja Kaprifoliju dzimtas ģints ("Linnaea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sausserdis Kaprifoliju dzimtas ģints ("Lonicera"), stāvs vai vijīgs krūms ar veselām lapām un divlūpainiem, retāk gandrīz kārtniem ziediem, 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~40 sugu.
veigela Kaprifoliju dzimtas ģints ("Weigela"), vasarzaļi krūmi, lapas pretējas, veselas ar zāģzobainu malu, ziedi samērā lieli ar divkāršu apziedni, 12 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmus audzē 6 sugas un 10 dekoratīvās formas.
vīteņsausserži Kaprifoliju dzimtas vasarzaļi vai mūžzaļi vijīgi, retāk stāvi krūmi, \~20 sugu, Latvijā introducētas 5 sugas.
Bolderājas–Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m.
smiltāja kāpukviesis kāpukviešu suga ("Leymus arenarius").
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama.
Kapūnas ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā.
Kopunes ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā.
Kopūnes ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā.
sopwith Kara lidmašīnu tips 1. pasaules karā, ko ražoja Anglijā, lietotas arī Latvijas armijā atbrīvošanās cīņās.
reindžers Karalisko dārzu un mežu uzraugs Lielbritānijā.
baļja Karaļa ierēdnis, tiesas un administratīvā apgabala - baļjāžas galva Francijas ziemeļdaļā viduslaikos; amatu likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā.
rojālists Karaļa varas atbalstītājs; pirmo reizi termins lietots Lielās franču revolūcijas laikā, attiecinot to uz revolūcijas pretiniekiem, Burbonu monarhijas piekritējiem.
Karolingi Karaļu un imperatoru dinastija Franku valstī; nosaukta Kārļa Lielā vārdā.
hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam).
kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā).
Kalevala Karēļu un somu eposs, ko pēc folkloras materiāliem (gk. rūnām) izveidojis E. Lenrūts; izdots 1835. un 1849. g.; eposa galvenais varonis ir dziesminieks, zemkopis, zvejnieks un mednieks Veinemeinens.
Amonga Karenu (Mjanma) mitoloģijā - kopā ar savu brāli Lanjeinu - pirmais cilvēku pāris.
olveida kārija kāriju suga ("Carya ovata"), auglis Latvijā nenogatavojas.
kārklu ķauķis kārklu sisinātājķauķis ("Locustella naevia").
zendgrāfs Kārļa Lielā ik gadus ieceltas divi personas, garīga un pasaulīga, apgabalu pārvaldīšanai.
Karlberg Kārļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
Lycoperdon gemmatum kārpainā pūpēdža "Lycoperdon perlatum" nosaukuma sinonīms.
sapals karpu dzimtas suga (_Leuciscus cephalus_), saldūdens zivs ar platu muguru, sarkanām spurām.
pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos.
sudrabainā karūsa karpu dzimtas suga ("Carasius auratus"), kas Latvijā ieviesta 20. gs. 40. gados.
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa.
ālants Karpu dzimtas suga ("Leuciscus idus"), zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām.
baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
vimba karpu dzimtas suga ("Vimba vimba", senāk "Abramis vimba"), zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti, dzīvo jūrā, nārsto upēs; Latvijā pavasarī masveidā ieceļo no jūras upēs.
orfa Karpu dzimtas sugas ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), audzē dīķos un akvārijos; zelta ālants.
abramis Karpu dzimtas zivju ģints, no kuras Latvijā sastopamas divas sugas.
papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij.
akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta ("Cobitidae"), kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi, \~30 ģinšu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
lamonieši Kārsavas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Lamoni" iedzīvotāji.
lapatnieki Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Lapatnieki" iedzīvotāji.
Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru.
Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus.
būru karš karš starp Lielbritāniju un būru republiku Transvālu un Oranjes brīvvalsti (1899.-1902. g.).
šucmanis Kārtības policists Vācijā līdz 2. pasaules karam; Latvijā 2. pasaules kara laikā tā dēvēja personas, kas dienēja kārtības dienesta bataljonos un kārtības palīgpolicijā.
tautas milicija kārtības sargāšanas institūcija Latvijā 1940. gadā, kas radās pārdēvējot Kārtības policiju 1940. g. 25. jūlijā, bet 1940. g. septembrī tā tika pārveidota par LPSR Strādnieku un zemnieku miliciju.
kordu darbi kārtnieku darbi, klaušu veids Livonijā.
seims Kārtu pārstāvības institūcija (Polijas-Lietuvas valstī).
buļvaine Kartupeļu lauks Latgalē.
rūsganā karuļvabole karuļvaboļu suga ("Scraptia fusca"), Latvijā sastopama reti uz ziediem, zālē, ķermenis 2,3-2,8 mm garš, izliekts.
dzelkņgalvjtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām.
dzelkņgalvtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām.
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē.
minstera Katedrāle ar klosteri Baltijā un Vācijā; klosterim piesaistīta baznīca Lielbritānijā, kur sākotnēji tā sauca klosteri, no kā šis vārds bieži vien saglabājies vietvārdu sastāvā.
Katlesze Katlešu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā.
Livonijas ordenis katoliska vācu bruņinieku organizācija Latvijā un Igaunijā 1237.-1562. g.
kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats.
impropērijas Katoļu Lielās Piektdienas liturģijā - dziedājumi, kas attēlo krustā sisto žēlabas par nepateicīgo Izraēlas tautu.
gregoriskie dziedājumi katoļu liturģiskie vienbalsīgi dziedājumi bez mūzikas pavadījuma latīņu valodā, kas tika iedibināti 6. gs. 2. pusē pāvesta Gregora Lielā laikā
bernardieši Katoļu mūki, kas piederēja pie franciskāņu mūku ordeņa atzara, stingrā reglamenta piekritēju grupas (observantiem), Latgalē bernardiešu mūki apmetās 18. gs. vidū.
šestiņs katoļu svinamā diena sestajā nedēļā pēc Lieldienām.
Katrīndzirnavu Katrīndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Lojas upes Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 5,7 ha.
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
evaņģēlists Katrs no Jaunās Derības 4 evaņģēliju autoriem: Matejs, Marks, Lūka, Jānis.
Pepītis Katvaru ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā.
Kauce Kaucis, Lielupes pieteka.
Kauču Kauču strauts - Kaucis, Lielupes pieteka.
Kaugura Kaugura ezers - Kauguru ezers Litenes pagastā.
Kūšolu ezers Kauguru ezers Litenes pagastā.
Kušalas ezers Kauguru ezers Litenes pagastā.
Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis.
līčupieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līčupes" iedzīvotāji.
briežu kaulmuša kaulmušu suga ("Lipoptena cervi"), ko tautā sauc par briežmušu.
sams Kaulzivju klases samveidīgo kārtas dzimta ("Siluridae"), 15 ģinšu, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis.
stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
stagarzivis Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), sīkas zivis (garums - 3,5-20 cm), kam uz muguras un vēdera ir noliecami dzeloņi, \~5 ģintis, >10 sugu., Latvijā 3 sugas.
Kauņa Kauņas jūra - Kauņas HES aizsprosta ūdenskrātuve Lietuvā, Nemunas vidustecē (augšpus Kauņas), izveidota 1959. g., garums - 83 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 7 m.
Kovarska Kavarska, pilsēta Lietuvā.
Kazarča Kazarča Ligūre - pilsēta Itālijā ("Casarza Ligure"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte.
ziemeļu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus arcticus"), Latvijā aizsargājama.
krokainā cūcene kazeņu ģints suga (“Rubus plicatus”), Latvijā aizsargājama.
Kaziņu Kaziņu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 4,3 ha; Kazeinu ezers; Kazēnu ezers; Kaziņa ezers; Kazuru ezers.
pakalnu kazroze kazrožu suga ("Epilobium collinum"), Latvijā aizsargājama.
tumšzaļā kazroze kazrožu suga ("Epilobium obscurum"), Latvijā aizsargājama.
Keloveja Kelovejas stāvs - juras sistēmas augšējās nodaļas apakšējais stāvs Latvijas dienvidrietumu malā, atsegumi Ventas, Zaņas, Šķērveļa un Lētīžas krastos.
Kembrianu Kembrianu kalni - atrodas Lielbritānijā, Velsas pussalā (angļu val. "Cambrian Mountains"), garums - \~150 km, augstākā virsotne - 1085 m.
Kembrija Kembrijas kalni - Kembrianu kalni Velsas pussalā Lielbritānijā.
bezripas keramika keramika, kas izgatavota bez podnieka ripas palīdzības, bija vienīgais keramikas veids Latvijas teritorijā līdz 10. gs., senākie atradumi attiecināmi uz 4500 g. pr. m. ē.
akmensmasa Keramisks materiāls ar blīvu, stiklainu, necaurspīdīgu, gaišu vai brūnu drumstalu, mehāniski un ķīmiski izturīgs; ražošanā izmanto smalkkeramikas tehnoloģiju. Lieto traukiem, grīdas flīzēm, skābes izturīgiem izstrādājumiem.
Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums.
Kerngorma Kerngormas rezervāts - atrodas Lielbritānijā ("Cairngorms"), Skotijas ziemeļos, Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā, platība - 259,5 kvadrātkilometri, dibināts - 1954. g.
Takeka Khammūana - pilsēta Laosā; Thākhēka.
Thākhēka Khammūana - pilsēta Laosā.
Kola Khola - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas austrumos.
Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.).
Barka Kirēnaika - plato Ziemeļāfrikā, Lībijā.
Kiuriņa Kiuriņa ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
Kiuriņu Kiuriņu ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs.
pundurgrimonis Kizilu dzimtas ģints ("Chamaepericlymenum"), krūmaugs ar dekoratīviem ziediem; 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
grimonis Kizilu dzimtas ģints ("Swida"), krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem; 40 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga, introducēts >10 sugu.
Eiropas kizils kizilu dzimtas suga ("Cornus mas"), ko Latvijā audzē kā krāšnumaugu kopš 19. gs. sākuma.
Kjoga Kjogas ezers - atrodas Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Kyoga"), Ugandā 1029 m vjl., platība - \~2590 kvadrātkilometru (pēc citiem datiem 1720 kvadrātkilometru), dziļums - 3-5 m, ūdens līmenim pazeminoties atdalījies no Viktorijas ezera, aizaudzis niedrēm un papirusiem.
chaetomorpha Kladoforu dzimtas ģints, 63 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
lapveida kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia foliacea"), Latvijā ieceļojusi ar migrējošiem putniem, aizsargājama.
paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
uzkladzināt KLadzinot uzmodināt.
ģeņģeris KLaidonis, blandoņa.
Mēmele Klaipēdas pilsētas Lietuvā senāks nosaukums (vācu "Memel").
Klānu Klānu purvs - zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ziemeļu galā, platība - 2597 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,4 m.
Klaparu Klaparu ezers - Lielais Klaparu ezers Vārkavas pagastā.
dizainparaugu starptautiskā klasifikācija klasifikācija, kas iedibināta ar 1968. gada 8. oktobra Lokarno nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu; Lokarno klasifikācija.
kalkarenīti Klastiski (drupu) kaļķakmeņi, sastāv no 0,006-2 mm lieliem karbonātiežu vai kvarca graudiem, ko sacementē kaļķa cements, Latvijā izplatīti gk. ordovika nogulumos.
īstenieki Klaušinieki (ar zirgu) feodālajā Latvijā.
kārtnieku darbi klaušu veids Livonijā 15. gs., tās pildīja viss pagasts kolektīvi; kordu darbi.
klengot KLenderēt.
Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
Zabolotjes purvs Klešniku purvs Līdumnieku pagastā.
Kliģu Kliģu ezers - atrodas Spārenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 56,5 m vjl., platība - 21,8 ha, garums - 590 m, platums - 450 m, vidējais dziļums līdz dūņām - 5,7 m, lielākais dziļums - 15,1 m, eitrofs, aizaugums - neliels (5-15%).
laupītājkaija Klijkaiju dzimtas kaijputnu apakškārtas putni, līdzīgi kaijām, jūru un okeānu krastos ziemeļu un dienvidu piepolārajās joslās 2 ģintis, 5 sugas; Latvijā sastopamas 2 ģintis, 4 sugas, kas šeit neligzdo (reti caurceļo 3 sugas, ļoti reti ieklīst 1 suga).
sarkanā klija kliju suga ("Milvus milvus"), Latvijā ļoti reta ieceļotāja.
Kliku Kliku ezers - atrodas Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, platība - 7,1 ha; Kliķu ezers.
Klinča Klinča ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 4 ha; Klincs; Klinšu ezers; Klints ezers; Ezerkalnu rezers.
Klincs Klinča ezers Lejasciema pagastā.
Ezerkalnu ezers Klinča ezers Lejasciema pagastā.
saulrozīte Klinšrožu dzimtas ģints ("Helianthemum"), puskrūmi, krūmi, lakstaugi, >100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
Klinšu Klinšu ezers - Klinča ezers Lejasciema pagastā.
Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos.
Skaļistija grēda Klinšu grēda Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējās kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa.
antifella Klinšu kapu vieta Likijā ar akmenī kaltām koka materiāla formām; kapeņu pretskatos sastopamas arī joniskās formas.
Altas klinšu zīmējumi klinšu zīmējumi Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkes ziemeļrietumos, pie Altaelvas ietekas Ziemeļu Ledus okeānā.
pūšļu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster bullata"), Latvijā introducēta.
Franšē klintene klinteņu suga ("Cotoneaster franchetii"), Latvijā introducēta.
klājeniskā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster horizontalis"), Latvijā introducēta.
daudzziedu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster multiflora"), Latvijā introducēta.
Klints Klints ezers - Klinča ezers Lejasciema pagastā.
Kļiši Kliši - apdzīvota vieta Ludzas novada Brigu pagastā.
klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem.
Klostera Klostera grāvis - Dimantu grāvja pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, senāk uzskatīts arī par Lielupes pieteku un Dimantu grāvis par tā pieteku.
Klostere Klosteres pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
lankšķēt KLunkšķēt.
Samaras jūra Klusā okeāna starpsalu jūra ("Samar Sea") Filipīnu arhipelāgā, starp Samaru, Leiti, Masbati un Lusonu, dziļums — līdz 245 m, krasti līčaini, daudz salu.
Klusais Klusais ezers - atrodas Līksnas pagastā, platība - 5,9 ha; Dziļais ezers; Klusais I ezers; Lielais Dziļais ezers.
Lielais Dziļais ezers Klusais ezers Līksnas pagastā.
Kļavu Kļavu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā.
cukurkļava Kļavu ģints suga ("acer saccharum"), Kanādā sastopams koks, Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
ošlapu kļava kļavu suga ("Acer negundo"), kas Latvijā vietām pāriet arī savvaļā.
parastā kļava kļavu suga ("Acer platanoides"), Latvijā savvaļā.
Kļešņiku Kļešņiku purvs - atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 2197 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7,8 m; Zabolotjes purvs.
pārības pārbaude kļūdu konstatēšanas paņēmiens bināros datu masīvos pēc tajos sastopamo vieninieku skaita (pāris vai nepāris). Lai konstatētu kļūdu masīvā, pirms tā pārsūtīšanas masīvam pievieno pārības bitu tā, lai kopumā būtu, piemēram pāra skaits vieninieku. Ja masīva pārsūtīšanas rezultātā rodas kļūda vienā bitā, tad mainās vieninieku skaits, ko viegli atklāt.
datu posma piekļuves protokols modemiem kļūdu labošanas protokols, ko izmanto standartā _V.42_. Līdzīgi citiem datu slāņa kļūdu labošanas protokoliem protokols _LAPM_ izveidots tā, lai nodrošinātu korektu datu pārsūtīšanu un atmestu līniju trokšņu radīto nevajadzīgo informāciju.
Knīderi Knīderu dzirnavezers - atrodas Siguldas novada Lēdurgas pagastā, uz Juglas upes, platība - 5,3 ha.
mānīgā knīdija knīdiju suga ("Cnidium dubium"), Latvijā aizsargājama.
Olgaruh Knuipju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā.
Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.).
Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja.
Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs.
atomreaktors Kodolreaktors - iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; Latvijā 1961.-1998. g. darbojās Salaspils kodolreaktors.
Kodori Kodori grēda - atrodas Lielā Kaukāza rietumu daļā, Gruzijā, garums - \~75 km, augstums - līdz 3313 m, izvirdumieži, māla slānekļi, smilšakmeņi.
birka Kods, kas valodā HTML identificē kādu elementu, lai globālā tīmekļa pārlūkprogramma varētu nodrošināt tā izspīdināšanu displeja ekrānā.
tags Kods, kas valodā HTML identificē kādu elementu, lai globālā tīmekļa pārlūkprogramma varētu nodrošināt tā izspīdināšanu ekrānā.
slotiņu kohija kohiju suga ("Kochia scoparia"), saukta arī par vasaras eglīti, Latvijā audzēta kā krāšņumaugs, vietām pārgājusi savvaļā.
kubucis Koka dzeramais trauks (Latgalē).
Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka.
mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē.
gobu kokpūkaine kokpūkaiņu ģints sēņu suga ("Hypsizygus ulmarius", syn. "Lyophyllum ulmarium"); gobu čemurpūkaine.
ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas.
ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem.
dižais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber"), Latvijā aizsargājama.
priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs.
apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu.
tars Koku ģints, kas sastopama Latīņamerikā, gk. Peru.
plostu laišana koku transportēšana pa ūdensceļiem, ko Latvijā plaši izmantoja līdz 20. gs. 60. gadiem, bet Gaujā pēdējie plosti pludināti 70. gados.
ozolu kokurbis kokurbju dzimtas suga ("Lymexylon navale").
parastā kokuvarde kokuvaržu suga ("Hyla arborea") ar zaļgani plankumainu muguru, dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā, Latvijā aizsargājama.
medības ar karodziņiem kolektīvo medību veids, kad meža gabalu (kas ierobežots ar auklu, kurai piestiprināti sarkani karodziņi) ar ielenktu vilku vai lapsu pēc izcelšanas no midzeņa dzen mednieku virzienā, Latvijā lielā laika patēriņa dēļ šādi gk. medī vilkus.
telemetrijas sistēma komandu un mērījumu kompleksa sastāvdaļa, kas uztver kosmiskā lidaparāta (KLA) bortsistēmu raidītos radiosignālus un tādā veidā saņem informāciju par KLA orientāciju, bortsistēmu un aparatūras funkcionēšanu, kā arī saņem KLA iegūto zinātnisko vai lietišķo informāciju, ja lidaparātam nav paredzēts atgriezties uz Zemes.
Lelī Grybuli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Gribuļi" nosaukums latgaliski.
Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils.
Riču ezera apkārtne un Silenes mežs kompleksais dabas liegums Daugavpils novada Demenes un Skrudalienas pagastā, pie robežas ar Baltkrieviju, dibināts 1977. g., platība - 3790 ha, ietilpst Riču un Sitas ezeru Latvijas daļa, Sila ezers (262 ha) u. c. mazāki ezeri.
Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze.
Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm.
FRELIMO Komunistiskas ievirzes politiska partija Mozambikā Mozambikas atbrīvošanas fronte (portugāļu Fronte de Libertacao de Mocambique).
Albertholla Koncertzāle Londonā ("The Royal Albert Hall of Art and Sciences"), celta 1867.-1871. g., 10000 vietu.
Koniecpol Konecpoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
Serbu Republika konfederatīva vienība Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, administratīvais centrs - Baņa Luka, platība - 24526 kvadrātkilometri, 1439670 iedzīvotāju (2007. g.).
Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km.
Kinšasa Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila.
tečerisms Konservatīvo politika Lielbritānijā 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gados, laikā, kad valsts premjerministre bija Mārgareta Tečere.
laika konstante konstante, kas raksturo pārejas procesu norises straujumu elektriskās ķēdēs ar vienu reaktīvu elementu (L vai C); tās lielumu nosaka pēckomutācijas shēmas parametri (R, L, C); apzīmējums τ; mērvienība sekunde (s).
Lozdas Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukuma variants.
Lozdauski Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukuma variants.
Lozdys Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukums latgaliski.
Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus.
Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī.
šuāni Kontrrevolucionāro dumpju dalībnieki, karaļa (Burbonu) varas atbalstītāji Bretaņā un Normandijā 18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā un pēc tās.
Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas.
Vestraidinga Konurbācija Lielbritānijā ("West Riding"), Anglijas ziemeļos, ietilpst Līdsa, Bredforda, Djūsberi u. c. pilsētas.
Dienvidaustrumu Lankašīra konurbācija Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Mančestra (galvenā pilsēta), Boltona, Solforda, Stokporta, Oldema, Midltona u. c. pilsētas.
Rietummidlenda Konurbācija Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ietver \~10 pilsētas ar Birmingemu kā centru.
Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas.
pirmmasīvs Konverģento ledusšķirtņu zonu glaciostruktūras mezoreljefa tips, kas raksturīgs akumulatīvajām salveida augstienēm; Latvijā raksturīgākie ir Gaiziņkalna, Dēliņkalna un L. Liepukalna apkārtnes.
piensaimnieku sabiedrība kooperatīva lauksaimnieku apvienība Latvijā no 19. gs. līdz 1940 g.; ierīkoja kopīgas pienotavas u. c. piena pārstrādes uzņēmumus un realizēja piena produktus.
kredītkooperatīvi Kooperatīvas kreditēšanas iestādes, kas Latvijas teritorijā sāka dibināties 19. gs. vidū un pastāvēja līdz 1940. g.
Paralipomenon Kopējs apzīmējums Vecās Derības 1. un 2. Laiku grāmatai.
Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru.
Polinēzija Kopējs nosaukums vairākām salu grupām Okeānijas austrumu daļā (angļu val. "Polynesia"), trīsstūrī, ko ierobežo Havaju salas - Jaunzēlande - Lieldienu salas, platība - \~26000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 4205 m (Havaju salās).
alkalds Kopienas vecākais, tiesnesis - Spānijā un Latīņamerikas zemēs.
vitlijisms Koplīgšana (Lielbritānijā) neatkarīga priekšsēdētāja vadītā komitejā, kurā vienlīdz pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji.
melngalvji Kopš 14. gs. visādu ierēdņu un kalpotāju biedrības Livonijas ordeņa, virsbīskapa un bīskapu pilīs.
Haihe Koptekupe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Haihe"), garums - 69 km, sākas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos satekot Baihei, Veihei u. c., ietek Bohai jūras Bohai līcī, izmanto apūdeņošanai.
zeltainā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria aurea"), Latvijā aizsargājama
trejdaivu koraļļsakne koraļļsakņu suga ("Corallorhiza trifida"), Latvijā aizsargājama.
Palmiras sala koraļļu atols Klusā okeāna centrā ("Palmyra Island"), Lainas salu ziemeļos, platība - 800 ha.
Austrumu Londonas rifs koraļļu sala Dienvidķīnas jūrā (_East London Reef_), strīdus teritoriālā piederība; Dons (vjetnamiešu _Đông, Đá_).
Aiuva koraļļu sala Klusā okeāna Koro jūrā (_Aiwa_), Lau salās, Fidži Republikas Austrumu apgabala teritorija.
vārpainā korinte korintu suga ("Amelanchier spicata"), kas Latvijā stādīta kopš 19. gs. beigām, aklimatizējusies un pārgājusi savvaļā.
Amūras korķkoks korķkoku suga ("Phellodendron amurense"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku parkos.
Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Kosas Kosas ezers - Koša ezers Līksnas pagastā.
orientācijas un stabilizācijas sistēma kosmiskā lidaparāta (KLA) sistēma, kas pavērš vajadzīgajā virzienā un saglabā KLA konstrukcijas elementu (radiatoru, Saules bateriju, optisko instrumentu, koriģējošā raķešdzinēja sprauslas u. c.) orientāciju.
aktīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā ieslēgti paša kosmiskā lidaparāta (KLA) vai nesājraķetes raķešdzinēji, lai sasniegtu kosmisko ātrumu; tā laikā uz KLA darbojas pārslodze.
pasīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā kosmiskā lidaparāta raķešdzinēji ir izslēgti (izņemot orientācijas un stabilizācijas sistēmas raķešdzinējus) un KLA pārvietojas gravitācijas spēka ietekmē; šim posmam raksturīgs bezsvara stāvoklis, tā laikā tiek veikts lidojuma uzdevums vai arī KLA tiek nogādāts līdz lidojuma mērķim.
Kosmonautu Kosmonautu jūra - malas jūra Atlantijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem starp Enderbiju Zemi un Rīsera-Larsena jūru (starp 34.-48. austrumu garuma grādiem), platība - 699000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4798 m.
tīruma kosa kosu suga ("Equisetum arvense"), kas Latvijā visvairāk izplatīta.
meldru kosa kosu suga ("Equisetum scirpoides"), Latvijā aizsargājama.
lielā kosa kosu suga ("Equisetum telmateia syn. Equisetum maximum"), Latvijā aizsargājama.
Kāša ezers Koša ezers Līksnas pagastā.
Koševkas ezers Koša ezers Līksnas pagastā.
Kosas ezers Koša ezers Līksnas pagastā.
Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns.
raibā graudu kode kožu dzimtas suga ("Nemapogon granellus"), tauriņa spārnu plētums - 9-15 mm, Latvijā ir gk. sinantropiska suga, mīt telpās, kur glabājas graudi un to produkti.
gerzi Kpelli - tauta Libērijā un Gvinejā.
kpesi Kpelli - tauta Libērijā un Gvinejā.
pesi Kpelli - tauta Libērijā un Gvinejā.
Donavas krāčsūna krāčšūnu suga ("Cinclidotus danubicus"), Latvijā aizsargājama.
cocconeis Kramaļģu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints, 50 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
eucocconeis Kramaļģu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga.
ahnante Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Achnanthaceae"), vienšūnas vai koloniju organismi, kas ietverti krama bruņās, 4 ģintis, kas sastopamas arī Latvijā.
fragilārija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Fragilariaceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, \~20 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis.
ničija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Nitzschiaceae"), vienšūnas, retumis koloniju aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~33 sugas.
surirella Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Surirellaceae"), vienšūnas aļģes, 4 ģintis, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu.
suriellas Kramaļģu nodalījuma dzimta, vienšūnas aļģes, līdzīgas saplacinātai kārbiņai, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu.
asterionellas Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Asterionella"), šauri lineāras, bruņās ietvertas kramaļģes, kas veido zvaigžņveida kolonijas, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
melozīra Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Melosira"), šūnas cilindriskas, retāk diskveidīgas, elipsoidālas, lodveidīgas vai muciņveidīgas, 95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu.
navikula Kramaļģu nodalījuma lielākā dzimta ("Naviculaceae"), \~25 ģintis, Latvijā konstatēts 19 ģinšu.
cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas.
surirella Kramaļģu nodalījuma surirellu dzimtas ģints, kurā \~200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
Brālis Trusītis krāpnieks amerikāņu folklorā, tēls cēlies no Rietumāfrikas mitoloģijas krāpnieka zaķa, viņš parasti gudrībā pārspēja lielākos un spēcīgākos varoņus - Brāli Lāci un Brāli Lapsu.
lejaspodnieki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" iedzīvotāji.
Lejas Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" nosaukuma variants.
Lelī Doski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Doski" nosaukums latgaliski.
Lejis Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Podnieki” nosaukums latgaliski.
andžānieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Andžāni" iedzīvotāji.
Luoceiši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Loceiši" nosaukums latgaliski.
Leluo Garavatka Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukums latgaliski.
Lubgani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lubgaņi" nosaukums latgaliski.
Luni Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
Ļiņiki Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Liniķi" nosaukuma variants.
Lejas Boleņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukuma variants.
Lejis Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukums latgaliski.
Geņgersola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Gengeri" nosaukuma variants.
Škipurusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Šķipuri" nosaukuma variants.
Lielie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
Lelī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski.
Luočusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants latgaliski.
Ločusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants.
Lelī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Murāni" nosaukums latgaliski.
Ondzuļusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Onzuļi" nosaukuma variants.
Lielie Stiuraiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stivriņi" nosaukuma variants.
Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stivriņi" nosaukums latgaliski.
Lielie Šķipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Škipori" nosaukuma variants.
Lelī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Šķipuri" nosaukums latgaliski.
Trūļusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trūļi" nosaukuma variants.
Lelī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trūļi" nosaukums latgaliski.
Valaiņusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukuma variants.
Liukāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Livkāni" nosaukuma variants.
Luoceiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Loči" nosaukuma variants.
Lelī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Loči” nosaukums latgaliski.
Lielie Ondzuļi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Onzuļi” nosaukuma variants.
Lelī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Onzuļi” nosaukums latgaliski.
Lelī Pokuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Pokuļi” nosaukums latgaliski.
Mozī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Loči” nosaukums latgaliski.
Lejnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lainiki" nosaukums latgaliski.
Nīdreica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants latgaliski.
Lielā Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants.
Leluo Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukums latgaliski.
Liučāni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Livčāni" nosaukuma variants.
Ladyškina Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ladiškina" nosaukums latgaliski.
Lejis Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Butkāni" nosaukums latgaliski.
Lelī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Unguri" nosaukums latgaliski.
Lelī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zīmaiži" nosaukums latgaliski.
Lelī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Katriniški" nosaukums latgaliski.
lupandieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Lupandi" iedzīvotāji.
Leluo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Andinova" nosaukums latgaliski.
Konstantinopole Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Leiši" bijušais nosaukums.
Lejis Trušeli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Trušeļi" nosaukums latgaliski.
Līpeņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lipiņi" nosaukuma variants.
Līpeni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lipiņi" nosaukums latgaliski.
Ļudviki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ludviki" nosaukuma variants.
Ļudvikova Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ludviki" nosaukuma variants.
Luni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
Luoci Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski.
landskoronieši Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" iedzīvotāji.
Ļandskorona Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" nosaukuma variants.
Lejis Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Romuļi" nosaukums latgaliski.
lemešauski Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešauski" iedzīvotāji.
Lemešauka Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešovka" nosaukuma variants.
Lemešauski Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešovka" nosaukuma variants.
Ļudvikova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ludvikova" bijušais nosaukums.
Lelī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Muļķi” nosaukums latgaliski.
Lielie Kuseņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Kusiņi” nosaukuma variants.
Lelī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Kusiņi” nosaukums latgaliski.
vienzieda krastene krasteņu suga ("Littorella uniflora"), Latvijā aizsargājama.
purpursarkanā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium purpureum"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
lauztā sirds krāšņā sirdspuķe ("Dicentra spectabilis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
ozoliņu krāšņpūcīte krāšņpūcīšu suga ("Plusidia cheiranthi"), Latvijā aizsargājama.
krāšņspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Coenagrion"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 22-30 mm garš, raibs, krāsa un zīmējums bieži mainīgi, attīstās dažādās ūdenstilpnēs, arī purvos.
zilspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Enallagma"), Latvijā bieži sastopamās spāres ķermenis 25-27 mm garš, deniņi tumši ar 2 gaišākiem plankumiem, attīstās dažādos ūdeņos, izplatīta masveidīgi.
sarkanace Krāšņspāru dzimtas ģints ("Erythromma"), Latvijā bieži sastopama suga "Erythromma najas", kuras ķermenis ir 25-31 mm garš, uzturas gk. pie stāvošiem ūdeņiem.
raibspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Ischnura"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ķermenis 21-29 mm garš, vēdera posmi raibi, spārni divkrāsaini, melni un balti.
sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs.
ugunsspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Pyrrhosoma"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama un aizsargājama suga.
zaļā šaurspārnkrāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Agrilus viridis"), kas Latvijā ir visbiežāk sastopamā krāšņvabole, dzīvo uz kārkliem un apsēm.
lielā krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Buprestis mariana syn. Calcophora mariana"), Latvijā aizsargājama.
alkšņu krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Dicerca alni"), Latvijā aizsargājama.
šaurspārnkrāšņvabole Krāšņvaboļu dzimtas ģints ("Agrilus"), Latvijā konstatēts 13 sugu, ķermenis 4-13 mm garš, izstiepts, gandrīz cilindrisks, zaļā, zilā vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu, sugas šauri specializējušās uz noteiktu barības augu.
zaļā vārna krāšņvārnu dzimtas suga (“Coracias garrulus”), Latvijā aizsargājama.
krāšņvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Coraciidae"), drukni putni (masa - 100-200 g) ar lielu galvu un īsu kaklu, spēcīgu knābi, 11 sugu, Latvijā tikai zaļā vārna.
kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis.
sarkanknābja amarantžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Loganosticta senegala").
trīskārtainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura malaccara").
kalnu krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura montana").
lāsumainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura punctulata").
smailastes krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura striata").
Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis.
Annupīte Kraukļupīte, upe Latvijā.
parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
montaņāri Kreisās politiskās grupas Nacionālajā konventā Lielajā Francijas 18. gs. revolūcijā.
ziepene Krese ("Lepidium sativum").
Iskosols Krievijas 12. armijas kareivju deputātu padomju izpildu komiteja, kas 1917. g. revolūcijas laikā reprezentēja šo Latvijā esošo armiju.
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
Pleskavas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas pie Latvijas un Igaunijas robežas, platība — 55300 kvadrātkilometru, 696400 iedzīvotāju (2009.).
katjenka Krievijas impērijas naudas 100 rubļu banknote ar Katrīnas II (Katrīnas Lielās) portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1866. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.).
petjenka Krievijas impērijas naudas 500 rubļu banknote ar Pētera I portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1898. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.).
Livonijas karš Krievijas izraisīts karš ar Livonijas ordeni, Polijas un Lietuvas apvienoto valsti un Zviedriju par Baltijas jūru (1558.-1583. g.).
Ziemeļu jūrasceļš Krievijas kuģniecības maģistrāle gar Ziemeļu Ledus okeāna krastu, savieno Krievijas Eiropas daļas un Tālo Austrumu ostas, kā arī Sibīrijas upju grīvu ostas.
globālā satelītnavigācijas sistēma Krievijas militāro satelītu sistēma (GLONASS) ar 11 satelītiem (plānoti 24); lido 19100 km augstumā, orbītas slīpums 64,8 grādi, apriņķošanas periods 11 stundas 15 minūtes.
domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls.
Krievija Krievijas plāte - Austrumeiropas platformas centrālā daļa, kas pārklāta ar nogulumiežu segu, Latvija atrodas tās rietumu daļā.
apmešanās josla Krievijas teritorijas daļa, kurā Krievijas valdība 19. gs. atļāva ebrejiem apmesties uz pastāvīgu dzīvi, no Latvijas teritorijas šajā joslā ietilpa Latgale; ārpus tās varēja dzīvot ebreju izcelsmes 1. ģildes tirgotāji un amatnieki, kā arī ebreji ar augstāko vai speciālo izglītību.
Jamzapoļes miera līgums Krievijas un Polijas-Lietuvas valsts (Žečpospolitas) miera līgums, kas noslēgts 1582. g. 15. janvārī uz 10 gadiem, tā rezultātā visa Latvijas teritorija un Dienvidigaunija nonāca Polijas-Lietuvas varā; tas iezīmēja Livonijas kara beigas Latvijas teritorijā.
Baltijas flote Krievijas un PSRS kara flotes operatīvā vienība, kas izvietota Baltijas jūras ostās, tā tika izveidota Ziemeļu kara (1700.-1721. g.) laikā un izveidoja bāzes arī Rīgā un Liepājā, paplašinājās 1945. g., 1991.-1994. g. karakuģi tika izvesti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ūdeņiem un par galvenajām bāzēm kļuva Kronštates kara osta un Kaļņingradas kara apgabala ostas.
Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes.
Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju.
GOELRO Krievijas Valsts elektrifikācijas komisija (krievu "GOsudarstvennaja komissija ELektrifikacii ROssiji").
Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas.
berkovecs Krievu birkavs = 10 pudu = 400 mārciņu = 163,8 kg, Latvijas teritorijā ieviests 1845. g. un lietots līdz 20. gs. sākumam, kad ieviesta metriskā mēru sistēma.
Bermonta nauda Krievu brīvprātīgās Rietumu armijas pagaidu maiņas zīmes, kas tika izdotas lai finansiāli nodrošinātu armiju karā pret Latviju tika laista apgrozībā 1919. g. 25. oktobrī (1, 5, un 10 marku nomināli) Jelgavā un tās apkaimē, kurss: 2 markas = 1 ostrublis = 2 cara rubļi, uz visām naudaszīmēm bija uzraksts krievu un vācu valodā, tā nekad netika mainīta pret latiem.
bermontiāde Krievu monarhistu un Vācijas militāristu mēģinājums nostiprināt savu kundzību Latvijā 1919. g. rudenī.
Krievu-Jersikas purvs Krievu purvs Līvānu un Preiļu novadā.
Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā.
Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai.
Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši.
Krieķupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Lutriņu pagastā, garums - 7 km; Krieķu strauts.
Lašupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Saldus un Lutriņu pagastā, garums - 8 km.
aijažnieki Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Aijaži" iedzīvotāji.
lācieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji.
lodieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lodes" iedzīvotāji.
micieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Miči" iedzīvotāji.
mudurdzieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Mudurgas" iedzīvotāji.
rentieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Rentas" iedzīvotāji.
riemerieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Riemeri" iedzīvotāji.
lauciņnieki Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Lauciņi" iedzīvotāji.
aloksāns Kristāliska viela, urīnskābes oksidācijas produkts; rada aizkuņģa dzidzera Langerhansa saliņu nekrozi.
homohelidonīns Kristālisks alkaloīds strutenēs ("Chelidonium majus L.") u. c. augos.
neriantīns Kristālisks glikozīds oleandra "Nerium oleander L." lapās, mazāk aktīvs par oleandrīnu.
Prieka vēsts kristiešu draudze Latvijā, dibināta 1990. gadā
basilijieši Kristiešu garīgā ordeņa mūki; ordenis radās Bizantijā 4. gs., tā statūtu izveidi piedēvē agrīnās kristietības teologam Basilijam Lielajam.
brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi; hernhūtisms; brāļu unitāte.
Vasarsvētki Kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
Lielā piektdiena kristietībā piektdiena pirms Lieldienām, kuru baznīca uzskata par svētu.
dekristianizācija kristietības likvidēšanas politika Lielās franču revolūcijas gados (gk. 1793. g.); tā bija savdabīga revolucionārā terora forma cīņā pret kontrrevolucionāro katoļu garīdzniecību.
kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu _Lucifer_), Dieva pretinieks - eņģelis, kurš lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu un kopā ar citiem eņģeļiem, kas viņu atbalstīja, tika padzīts no debesīm.
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
Kristaps kristīgajos nostāstos moceklis, kas cietis ap 250. g. Likijā imperatora Decija valdīšanas laikā, vēlākā tradīcijā šis tēls tiek mitoloģiski stipri stilizēts; leģenda vēstī, ka viņš cēlies no Kanaānas un bijis spēcīgs gigantiska auguma vīrs.
KDS Kristīgi demokrātiskā apvienība (Latvijā).
kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1925.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā.
Krīvu Gorbuni Krīvu Gorbuni - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Križuta Križuti, apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
montbrēcija Krokosmija - viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
dzeltenā kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus birnbaumii").
brūnvidus kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus brebissonii").
sīpolkāta kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus cepistipes").
ceriņkrāsas kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus ianthinus").
sīklapu krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium androgynum"), kas ir līdz 3 cm augsta; sastopama nelielām grupām dažādos mežos, biežāk Latvijas rietumu daļā uz kūdras un smilts augsnes, kā arī uz trupošas koksnes.
Krovlija Kroli, pilsēta Lielbritānijā ("Crawley").
peridermija Kronarciju dzimtas ģints ("Peridermium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
Tigves muiža kroņa muiža, kas atradās Kuldīgas novada Paduras pagastā, \~17 km no Kuldīgas un \~1 km no Lielā Nabes ezera.
Krohten Krotes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Krotes pagastā.
krao Kru - tautu grupa Libērijā.
krumeni Kru - tautu grupa Libērijā.
pērša krūklis krūkļu suga ("Frangula purshiana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
Tufa krūmzarīte krūmzarīšu suga ("Eucladium verticillatum"), Latvijā aizsargājama.
smilšu krupis krupju dzimtas suga (“Bufo calamita”), Latvijā aizsargājams dzīvnieks, sastopams reti, dzīvo biotopos ar smilšainu augsni.
Kreuzberg Krustkalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
egļu krustknābis krustknābju suga ("Loxia curvirostra"); mazais krustknābis.
priežu krustknābis krustknābju suga ("Loxia pytyopsittacus").
laidieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Laides" iedzīvotāji.
lopdārzieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Lopdārzi" iedzīvotāji.
alises Krustziežu dzimtas ģints ("Alyssum"), nelieli lakstaugi, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
ķiplocene Krustziežu dzimtas ģints ("Alliaria"), vienkāršiem matiņiem klāti lakstaugi, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama reti gk. upju ielejās.
sīkplikstiņš krustziežu dzimtas ģints ("Arabidopsis"), viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi, kaili vai ar matiņiem, lapas veselas vai plūksnainas, ziedi ķekaros, dažkārt ar pieziedlapām 13 suga, Latvijā konstatēta 1 suga.
smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm.
mārrutks Krustziežu dzimtas ģints ("Armoracia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garām zarotām saknēm, 3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā garšaugu.
zvērene Krustziežu dzimtas ģints ("Barbarea"), daudzgadīgs augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sirmene Krustziežu dzimtas ģints ("Berteroa"), pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
šķēpene Krustziežu dzimtas ģints ("Cakile"), lakstaugi ar garu vārpstveida sakni, stublājs guļošs vai pacils, ziedi violeti, rožaini vai balti, sakopoti ķekaros, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
idra Krustziežu dzimtas ģints ("Camelina"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
ķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardamine"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs pļavu, mežu, purvu lakstaugs, 130 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sirdsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaria"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga.
šķirsēklīte Krustziežu dzimtas ģints ("Chorispora"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
tīrumkāpostiņš Krustziežu dzimtas ģints ("Conringia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
vārnaspēda Krustziežu dzimtas ģints ("Coronopus"), Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe.
zobainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria"), daudzgadīgi lakstaugi ar zvīņainu sakneni un lieliem ziediem, kas sakopoti ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
smalkžodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Descurainia"), lakstaugi (Kanāriju salās arī puskrūmi) ar īsiem matiņiem, dažkārt arī ar dziedzermatiņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
divsēkles Krustziežu dzimtas ģints ("Diplotaxis"), lakstaugi, kam bez stublāja lapām bieži ir arī lapu rozete, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas.
pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas.
pazvērīte Krustziežu dzimtas ģints ("Eruca"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
snīpainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; eiklīdija.
vakarene Krustziežu dzimtas ģints ("Hesperis"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
briežzvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Hirschfeldia"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem, stīviem matiņiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
mēle Krustziežu dzimtas ģints ("Isatis"), kaili vai mataini lakstaugi ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
cietķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Lipidium"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, visas lakstaugi, no tām 1 ir dārzbēglis.
lobulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Lobularia"), dekoratīvi ziedaugi.
mēnesene Krustziežu dzimtas ģints ("Lunaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un nezarotiem matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
miagra Krustziežu dzimtas ģints ("Myagrum"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga.
pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis.
sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas.
vakarenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
subulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Subularia"), mazi, kaili ūdensaugi, lapas īlenveidīgas, sakārtotas rozetē, ziedi sīki, sakārtoti skrajos ķekaros, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
naudulis Krustziežu dzimtas ģints ("Thlaspi"), viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
tornītis Krustziežu dzimtas ģints ("Turritis"), 3 sugas (Eirāzijā, Āfrikas kalnos), Latvijā konstatēta 1 suga.
obrēta Krustziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Aubrieta"), apmēram 12 sugas, selekcionētas vairāk nekā 40 šķirnes, savvaļā Balkānos un Mazāzijā, Latvijā audzē gk. vienu selekcionētu šķirni ar tumši violetiem ziediem.
dārza cietķērsa krustziežu dzimtas suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās ir daudz vitamīnu.
Kruhten Krūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
Krutu Krutu grāvis - Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Medņu strauts Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
nokaisītā ksantoparmēlija ksantoparmēliju suga ("Xanthoparmelia conspersa"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug mežos, mežmalās gaišākās vietās uz laukakmeņiem, laponis dzeltenzaļš, tā virspusē daudz koraļļveida izīdiju.
Havana Kubas galvaspilsēta (sp. val. "La Habana"), provinces centrs, atrodas valsts ziemeļos, Meksikas līča piekrastē, 2,1 mlj iedzīvotāju.
Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis.
Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m.
Kūdraines ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā.
Kugraines ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā.
Vīķaloma ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā.
Kugrītis Kugru ezers Lejasciema pagastā.
Kugres ezers Kugru ezers Lejasciema pagastā.
Kanopuss Kuģa Ķīļa zvaigznāja dzeltena pārmilzu zvaigzne; 2. spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums -0,75; attālums 310 ly.; Latvijā nav redzama.
Alberta kanāls kuģojams kanāls Beļģijas ziemeļaustrumu kanālu sistēmā ("Albert kanaal"), garums - 129 km, savieno Māsu (pie Lježas) un Šeldu (pie Antverpenes), izbūvēts 1934.-1938. g., 7 slūžas.
Kaledonijas kanāls kuģojams kanāls Skotijas ziemeļos (“Caledonian Canal”), Lielbritānijā, savieno Fērtoflorna līci dienvidrietumos un Mari līci ziemeļaustrumos (Invernesas osta), ūdensceļa kopgarums — 96 km, no tā mākslīgais ūdensceļš — 35 km (28 slūžas).
Kuiļa upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā.
Kuiļu upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā.
Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte.
Cilmija Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 11 km; Gilmija.
Lībe Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 108 m; Liba; Libe; Libija.
Rieba Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 21 km, kritums - 144 m, viena no straujākajām Latvijas upēm.
Kujen Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām.
ežveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, nelieli zvēri (ķermeņa garums - 10-45 cm, masa - līdz 1100 g), kas klāti ar adatām un spēj saritināties kamolā, 14 sugu, Latvijā konstatētas 2 grūti atšķiramas sugas.
ciršļveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 3,5-18 cm, masa - 2-35 g) ar pagaru purnu, \~290 sugu, Latvijā 3 sugas.
kurmjveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 5-23 cm, masa - 9-170 g), kas mīt augsnē pašraktās alās, 22 sugas, Latvijā 1 suga.
viendienīte Kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu.
makstene Kukaiņu kārta ("Trichoptera"), pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis; šīs kārtas kukaiņi, 3 virsdzimtas, 40 dzimšu, \~7000 sugu; Latvijā upēs konstatētas 142 sugas, ezeros - 93 sugas.
putekļu utis kukaiņu kārta ar 25 zināmām sugām Latvijā, dzīvo sūnās, sausā koksnē; pārtiek no trūdvielām, koksnes sairumiem, sūnām un ķērpjiem; vairākas sugas uzturas arī slēgtās putekļainās telpās kā grāmatu utis.
āržokleņi Kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas; kailžokleņi.
iekšžokleņi Kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā; segžokleņi.
laputs Kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta ("Aphidodea"), pie kuras pieder sīki kaitīgi kukaiņi, kas sūc augu sulas ar sūcējtipa mutes orgāniem, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts \~390 sugu.
asinsblakts Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Cimicidae"), sīkas (2-6 mm) bezspārnainas blaktis ar stipri saplacinātu, ovālu ķermeni, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - gultas blakts un bezdelīgu blakts.
ūdensmērītājs Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Gerridae"), pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
zemesblakts Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Lygaeidae"), sīkas līdz vidēji lielas (ķermeņa garums - 3-12 mm), ovālas, melnas vai brūnas blaktis, galva trīsstūrveidīga, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugu.
mīkstblaktis Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Miridae"), kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas \~135 sugas.
mugurpelde Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
vairogblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Pentatomidae"), \~4000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, sīki līdz vidēji lieli (5-17 mm) kukaiņi ar piecposmainiem taustekļiem, samērā lielu vairodziņu un trīsposmainām pēdām, dzīvo uz augiem, retāk uz zemes.
putcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
cikādīte Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu.
tīklcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cixiidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes (garums - 3,5-8 mm) ar nedaudz saplacinātu ķermeni, Latvijā konstatētas 5 sugas.
piešcikādes Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas.
dzelkņcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus").
zirnekļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas.
alotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu.
laupītājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Asilidae"), vidēji lielas un lielas mušas (ķermeņa garums - 6-30 mm), pieaugušie indivīdi pārtiek no citiem kukaiņiem, gk. sausos un siltos apvidos, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 29 sugas.
līķmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
smaragdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte.
dejotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Empididae"), ķermeņa garums 1,5-5 mm, bieži veido spietus virs strautiem un upēm, Latvijā nav pētītas.
krastmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta.
kuņģspindele Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Gasterophilidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 9-13 mm) mušveidīgie, kuru kāpuri attīstās zālēdāju kuņģī, Latvijā nav pētītas, varētu būt 4-5 sugas.
trūdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Lauxaniidae"), nelieli (ķermeņa garums - 2,5-5 mm), dzeltenīgi mušveidīgie, Latvijā konstatētas 35 sugas.
muša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Muscidae"), Latvijā nav pētīta.
degunspindeles Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas.
kuprmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Phoridae"), ļoti sīki un sīki (garums - 0,6-5 mm) tumšas krāsas mušveidīgie ar it kā sakumpušu ķermeni, Latvijā nav pētītas, konstatētas dažas sugas.
cikāžmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas.
burkānmušas Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas.
gaļasmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sarcophagidae"), 6-19 mm gari, gk. pelēkmelni raibi mušveidīgie, \~2300 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša.
dundurs Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tabanidae"), liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, 117 ģinšu, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
raibspārnmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tephritidae syn. Trypetidae"), sīki vai vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-9 mm) mušveidīgie ar raibiem spārniem, sastopami tīrumos, dārzos, pļavās, Latvijā nav pētīta.
samtmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta.
zeltači Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas.
mežaods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odu apakšdzimtas odu dzimtas ģints ("Aedes"), Latvijā konstatēts 16 sugu.
dižods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti.
pangodiņš Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Cecidomyiidae syn. Itonididae"), sīks kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, Latvijā konstatētas 392 sugas.
trīsuļods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu.
odu dzimta kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
miģele Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu.
trauslkāji Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Limoniidae"), pie kuras pieder nelieli odi ar garām, ļoti tievām kalām, \~5500 sugu, Latvijā konstatēts \~160 sugu, iespējams, ka varētu atrast \~180 sugu.
kožodiņi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Psychodidae"), ļoti sīki (garums - 1,8-4 mm) odveidīgie, Latvijā maz pētīti.
krastods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta.
trūdodiņi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas.
knislis Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Simuliidae"), >1200 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu.
garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu.
ziemasods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti.
dūrējutis Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
uts Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas dūrējutu apakškārta ("Anoplura"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu (iespējams, ka ir \~20 sugu).
jātnieciņš Kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu.
prusaks Kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās).
cikāde Kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes.
vabole Kukaiņu klases kārta ("Coleoptera"), kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni, >400 tk sugu, kas iedalās 4 apakškārtās, Latvijā konstatētas visas apakškārtas, \~108 dzimtas, >3500 sugu.
ādspārņi Kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes.
divspārņi Kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu.
blakts Kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās.
plēvspārņi Kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu.
tauriņš Kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis.
knābjgalvji Kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
dūņene Kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros.
tīklspārņi Kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas.
taisnspārņi Kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem.
strautene Kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu.
ķērpjutis Kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
kamielītis Kukaiņu klases kārta ("Raphidioptera"), kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
tripsis Kukaiņu klases kārta ("Thysanoptera"), kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~80 sugu.
zvīņene Kukaiņu klases kārta ("Thysanura"), primitīvi kukaiņi bez spārniem garums - 8-20 mm, nodalītas 2 apakškārtas - skrējējzvīņenes un lēcējzvīņenes, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
pundurmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu.
slaidmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Leptoceridae"), sīkas un vidēji lielas makstenes (ķermeņa garums - 4-9 mm), taustekļi 2-3 reizes garāki par ķermeni, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 36 sugas.
dīķmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Limnephilidae"), vidēji lielas un lielas makstenes (ķermeņa garums 6-21 mm), taustekļi nav garāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, Latvijā 15 ģinšu, 58 sugas.
dižmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu.
plēsējmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Rhyacophilidae"), vidēji lielas makstenes (5-9 mm), Latvijā 1 ģints, 4 sugas.
auglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
ragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas.
māņragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas.
pūkbite Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu.
māņjātnieciņš Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes.
spožlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta.
palapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas.
prusaklapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas.
pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
tumšlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta.
māņlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
racējlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu.
puslapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas.
lapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
trihogramma Kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte.
dziedātājsienāzis Kukaiņu klases taisnspārņnu kārtas sienāžu apakškārtas ģints ("Tettigonia"), lieli (3-4 cm gari), zaļi sienāži, >10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ķirmis Kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Anobiidae"), kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji), kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
betīds Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Baetidae"), kukaiņu spārni šauri, ar labi saskatāmām šķērsdzīslām un brīvām starpdzīslām spārnu malās, vēdera galā 2 cerkas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
ekdionurīda Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Ecdyonuridae"), Latvijā konstatēta 1 suga - dzeltenā viendienīte.
vairogviendienīte Kukaiņu klases viendienīšu kārtas suga ("Prosopistoma foliaceum"), Latvijā aizsargājama.
Falco vespertinus vespertinus kukaiņu piekūna pasuga, kas izplatīta Eirāzijā un reizēm sastopama arī Latvijā.
Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka.
parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi.
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
lēpičnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Lēpicas" iedzīvotāji.
liediķnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Liedigas" iedzīvotāji.
lieģenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" iedzīvotāji.
laidenieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Laidi" iedzīvotāji.
rudenieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Rude" iedzīvotāji.
Sermite Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Sermīte" bijušais nosaukums.
sermitnieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Sermite" iedzīvotāji.
valtaiķnieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Valtaiķi" iedzīvotāji.
Skrunda 2 Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums padomju laikā, armijas pilsētiņa un radiolokācijas stacija.
lielrendenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Lielrenda" iedzīvotāji.
lielrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Lielrenda" iedzīvotāji.
Griķi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" bijušais nosaukums.
libiņnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" iedzīvotāji.
laucenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Laucenieki" iedzīvotāji.
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Jaungarandžu baznīcas kalns kulta vieta Limbažu novada Alojas pagastā, tas ir reljefā norobežots, \~4 m augsts zemes pacēlums (platība \~100 x 80 m) Joglas upes kreisajā krastā pie Jaungarandžu mājām, ir nostāsti, ka šeit rādījušies dažādi māņi un senatnē tur atradusies baznīca.
Meldzeres dobumakmens kulta vieta Saldus novada Nīgrandes pagastā, Lētižas labā krasta sāngravā, akmenim ir cilindriska forma, diametrs - 1,25 m, augstums - 0,5 m, tā virsā iekalts \~12 cm dziļš dobums (diametrs - 55 cm), kura dibenā vēl izkalts aplis (diametrs - \~30 cm), domājams, ka izmantots kā kulta vieta 15.-18. gs.
Ozolu svētkalns kulta vieta Talsu novada Ārlavas pagastā, Lubezera dienvidrietumu krastā, apaļš (diametrs — 30 m), \~15 m augsts paugurs ar terasi ziemeļaustrumu nogāzē, blakus ir 4 mazāki uzkalni, izmantošanas laiks nav zināms.
Mežites elkukalns kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, \~300 m uz dienvidiem no Mežites pilskalna, \~25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas iespējams, mākslīgi izveidotas stāvākas.
Vanagkalns Kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, ir \~8 m augsts paugurs, uz dienvidiem no tā atrodas t. s. Dāvida kalniņš, kas saistīts ar senām kulta tradīcijām, netālu bijus Sapņu birzs, kurā zīlnieki senatnē skaidrojuši sapņus.
Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms.
KA Kultūras akadēmija (arī LKA).
kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji.
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
Kumadiņa Kumadas augšteces nosaukums Līgatnes pagastā; Mazā Kumada.
ārstniecības kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria recutita", arī "Matricaria chamomilla"), kuru Latvijā audzē dārzos, retumis sastopama arī kā dārzbēglis.
parastā kumeļpēda kumeļpēdu suga ("Asarum europaeum"), kas konstatēta arī Latvijā.
Kumpace Kumpota, Laucesas pieteka.
Rumpace Kumpota, Laucesas pieteka.
Kunkelhof Kunkuļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā.
Mugānas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa uz dienvidiem no Kūras un Araksas satekas, Azerbaidžānā, dienvidrietumos tā turpinās Irānā, dienvidu daļā pakāpeniski saplūst ar Lenkorānas zemieni, lielākā daļa teritorijas zjl., sauss subtropu klimats.
Širvanas līdzenums Kūras-Araksas zemienes vidusdaļa un austrumu daļa, atrodas starp Lielo Kaukāza nogāzēm un Kūru, Azerbaidžānā, augstums — \~200 m, sauss subtropu klimats, pustuksnesis.
Korallen Kureles muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
Kurjanowo Kurjanovas (Kurjanavas) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
Karjanovas ezers Kurjanovas ezers Līdumnieku pagastā.
Kuranovas ezers Kurjanovas ezers Līdumnieku pagastā.
Kurjānovas ezers Kurjanovas ezers Līdumnieku pagastā.
DHL Kurjerpasts, starptautiska kompānija, kas nodarbojas ar ekspressūtījumu apkalpošanu (nosaukums pēc dibinātāju uzvārdiem: Dalsijs, Hilbloms, Linns).
leičukieši Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Leičuki" iedzīvotāji.
Klektona kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Clacton-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eksesas grāfistē.
Eksmuta kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Exmouth_), Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Eksas upes grīvā.
Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
kuršu ķoniņš kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
kuršu ķoniņi kuršu dižciltīgo pēcteči, kas bija kļuvuši par Livonijas ordeņa vasaļiem, senākās liecības ir atrodamas 1320. g. lēņa dokumentos.
Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem.
Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm.
Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni.
Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu.
Lippayten Kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g. minēta apdzīvotā vieta, kas domājams atradās Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Lipaiķu pilskalnā.
cigoriņš Kurvjziežu dzimtas apakšdzimta ("Cichorioideae syn. Liguliflorae"), lakstaugi kuru augiem kurvītī ir tikai mēlziedi un parasti tiem ir piensula.
amobija Kurvjziežu dzimtas augs, cēlies no Austrālijas, augstums - 50 cm, ziedi balti ar dzeltenu vidu, Latvijā sēj aprīlī siltumnīcās un izstāda dobēs jūnija sākumā, zied no jūlija līdz oktobrim.
hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs.
salāti Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Lactuca") ar \~100 sugām, no kurām Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, lakstaugi ar skraju lapojumu.
dadži Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugu ģints ("Cirsium"), ko senāk sauca arī par usnēm, \~200 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
akroptilone Kurvjziežu dzimtas ģints ("Acroptilon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
agerāts Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ageratum"), 43 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
ambrozija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ambrosia"), ar \~40 sugu, Latvijā 3 adventīvas sugas, stublājs līdz 1 m augsts, smalks, plaši, izkliedus zarots vai zari tikai augšdaļā, lapas pamīšus vai pretējas, plūksnaini dalītas.
kaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Antennaria"), daudzgadīgs lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ilzīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Anthemis"), \~150 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 sugas.
diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
vībotne Kurvjziežu dzimtas ģints ("Artemisia"), lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 13 sugu.
miķelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Aster"), dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~250 sugu (no kurām dažas dēvē par ziemasterēm), savvaļā Latvijā konstatētas 2 sugas.
mārpuķīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bellis"), \~7 sugas, Latvijā sastopama 1 suga, kas kā dārzbēglis ieviesusies no kultūras.
sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
kliņģerīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Calendula"), krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem, 20 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu un ārstniecības augu audzē 1 sugu.
dzelkšņi Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, reti viengadīgi lakstaugi, stublājs līdz 1,2 m augsts, dzeloņaini spārnains.
zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
dzelzene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Centaurea"), \~550 sugas, Latvijā savvaļā 9 sugas, daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi.
krizantēma Kurvjziežu dzimtas ģints ("Chrysanthemum"), augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos, >100 sugu, Larvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas.
cinerārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cineraria"), \~50 sugas, dekoratīvi augi ar spilgtiem ziediem, ko bieži iekļauj krustaiņu ģintī; Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
dadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cirsium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi ar dzeloņaini zobainām lapām.
brūnactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Coreopsis"), \~114 sugas (Amerikā, tropiskajā Āfrikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugus, zaroti lakstaugi ar pretējām lapām, ziedu kurvīši pa 1 garu zaru galos.
kosmeja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cosmos"), sastopama tropiskajā un subtropiskajā Amerikā, 26 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
kuzīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cousinia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
dālija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, \~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē \~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti \~15000 šķirņu.
mārtiņroze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dendranthema"), \~50 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē dažādas šķirnes.
dimorfotēka Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dimorphotheca"), viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; lietuspuķe.
doronika Kurvjziežu dzimtas ģints ("Doronicum"), daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem, dzelteniem ziediem, \~35 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu; skurbule.
ehinācija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinacea"), ārstniecības augs, savvaļā sastopams gk. Ziemeļamerikā, Latvijā audzē dārzos, arī kā krāšņumaugu.
ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
jānīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Erigeron"), lakstaugi ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas.
krastkaņepe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Eupatorium"), \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
felīcija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Felicia"), viengadīga puķe, kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, tiek audzēta saulainās vietās arī Latvijā, ziedi zili vai dzelteni, kurvīšos 5-6 cm diametrā, jūlijā, augustā.
pūtele Kurvjziežu dzimtas ģints ("Filago"), lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos.
galatella Kurvjziežu dzimtas ģints ("Galatella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
sīkgalvīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Galinsoga"), viengadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
gazānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gazania"), \~16 sugas (Dienvidāfrikā), Latvijā 1 suga. hibrīdus audzē kā krāšnumaugus.
zaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gnaphalium"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
grindēlija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Grindelia"), Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, kuru lapas un ziedošās galotnes lieto pret bronhītu, astmu un garo klepu.
helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos.
saulgrieze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helianthus"), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, \~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi.
salmene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helichrysum"), \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pelūde Kurvjziežu dzimtas ģints ("Hypochoeris"), 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
staģe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
skarziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Iva syn. Cyclachaena"), 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
salātene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Lapsana"), \~9 sugas Eirāzijas mērenajā joslā, Latvijā konstatēta 1 suga.
ēdelveiss Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leontopodium"), neliels kalnu augs (30 sugas) ar dzeltenbaltiem ziediem; alpu zvaigznīte.
pīpene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
liatre Kurvjziežu dzimtas ģints ("Liatris"), ilggadīgi divdīgļlapju augi, savvaļā Ziemeļamerikā, zied vasaras otrā pusē karmīnsārtiem ziediem vārpā kāta galā; audē arī kā krāšņumaugus.
mēlziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ligularia"), daudzgadīgi lakstaugi, 120 sugu, Latvijā savvaļā sastopama 1 suga; ligulārija.
kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mežsalāts Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mycelis"), 30 sugas, Latvijā 1 suga.
baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos.
tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
rūgtpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Picris"), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
zeltpīpenīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pyrethrum"), \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni.
rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte.
rūgtlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Saussurea"), daudzgadīgi lakstaugi, 350-400 sugu, Latvijā - 2 sugas.
raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
krustaine Kurvjziežu dzimtas ģints ("Senecio"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi (nezāles, pļavu augi, arī dekoratīvi telpu augi), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
zeltlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Serratula"), daudzgadīgi lakstaugi, Eirāzijā \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
zeltgalvīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Solidago"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā, 100-120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; zeltslotiņa.
mīkstpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Sonchus"), tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu, \~70 sugas, Latvijā 4 sugas.
samtene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes.
telēkija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Telekia"), 2 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
plostbārdis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tragopogon"), augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
urlaja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Trommsdorffia"), nelieli ilggadīgi lakstaugi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
smaildadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Xanthium"), 7 sugas, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, viengadīgi lakstaugi ar skraju lapojumu, stublājs 30-70 cm augsts, lapas pamīšas, ziedu kurvīšos viendzimuma ziedi.
cīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Zinnia"), \~22 sugas, gk. Vidusamerikā, Latvijā audzē kā krāšņumaugus atsevišķas šķirnes un formas; cinnija.
lietuspuķes Kurvjziežu dzimtas ģints, viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; dimorfotēkas.
katananhe Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs, dekoratīvs lakstaugs, savvaļā sastopams Vidusjūras zemēs, Latvijā audzē akmeņdārzos, ziedi zili vai balti.
argirantēma Kurvjziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Argyranthemum"), kas vasaras periodā zied ilgstoši, Latvijā bieži dēvē arī par krizantēmām.
ursīnija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe, dzimtene - Dienvidāfrika, Latvijā audzē grupējumos, akmeņdārzos, ziedu griešanai, ziedi oranži, dzelteni kurvīši 5-6 cm diametrā.
dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē notika 1817. g., Vidzemē - 1819. g., bet Latgalē - 1861. g.
Kušļa kalns Kuslīša kalns Madonas novada Liezēres pagastā.
Lielais Kušļa ezers Kuslītis Liezēres pagastā.
raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu.
bitenieki Kustības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (krieviskā nosaukuma saīsinājuma "za pčel", latviski "Par bitēm") dalībnieki un piekritēji.
Lagranža vienādojumi kustības vienādojumi vispārinātās koordinātās; ir pirmā veida Lagranža diferenciālvienādojumi (sistēmai ar vienpusīgām neholonomām saitēm) un otrā veida Lagranža diferenciālvienādojumi (diferenciālvienādojumi vispārinātās koordinātās).
Manasla Kutangs, virsotne Lielajos Himalajos.
klāvs Kūts (Latgalē un Augšzemē).
klēvs Kūts (Latgalē un Augšzemē).
kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā.
komplementaritātes princips kvantu fizikas, vēlāk arī visas modernās zinātnes un dabas filozofijas pamatpostulāts, ko 1927. g. formulēja dāņu fiziķis N. Bors: "Liela Patiesība ir Patiesība, kuras pretmets arī ir liela Patiesība".
Kvicu Kvicu ezeri - 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā; Lāču ezeri.
Lāču ezeri Kvicu ezeri, 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā.
kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst).
melngalvas ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia atricapilla"), Latvijā sastopama samērā bieži.
dārza ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia borin", senāk "Sylvia hortensis"), Latvijā sastopama samērā bieži.
brūnspārnu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia communis"), Latvijā sastopama samērā bieži.
gaišais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia curruca"), Latvijā sastopama samērā bieži.
svītrainais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia nisoria"), Latvijā sastopama samērā reti.
Kēdaiņi Ķēdaiņi - pilsēta Lietuvā.
lāčplēsieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji.
lindieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Linde" iedzīvotāji.
latgalieši Ķeguma novada Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Latgale" iedzīvotāji.
ķeima Ķeima zāle - sārtā bezlape ("Lathraea squamaria").
melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms.
plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
zarainā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium matricariifolium"), Latvijā aizsargājama.
vienkāršā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium simplex"), Latvijā aizsargājama.
Virdžīnijas ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium virginianum"), Latvijā aizsargājama.
līvenieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Līve" iedzīvotāji.
Kelme Ķelme - pilsēta Lietuvā.
Bārnstaplas līcis Ķeltu jūras līcis Lielbritānijas piekrastē, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļrietumos.
Kempenhof Ķempju muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā.
lukševieši Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Lukševa" iedzīvotāji.
Kirmhof Ķermes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
lielais ķērpjlācītis ķērpjlācīšu suga ("Lithosia quadra").
lihenīns Ķērpju "Celvaria islandica (L.) Ach." polisaharīds; balta pulverveida viela; hidrolīzē veidojas glikoze.
nepilnīgi pazīstamie ķērpji ķērpju grupa ("Lichenes imperfecti"), kuriem nav konstatēta augļķermeņu veidošanās un nav skaidra sistemātiskā piederība, 5 ģintis, 32 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
bazīdijķērpji ķērpju klase (pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma ietilpst himēnijsēņu klasē.), laponi veido bazīdijsēne kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm; brīvi augošu sēņu forma; dzimumvairošanās notiek ar bazīdijsporām, kas noraisās no bazīdijām; izplatīti gk. tropos un subtropos; mērenajā joslā sastopamas dažas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
asku ķērpji ķērpju nodalījuma klase ("Ascolichenes"), lapoņus veido asku sēnes, kurām ir raksturīga simbioze ar aļģēm, 20000 sugu, Latvijā konstatēta 481 suga, kas pieder pie 8 rindām.
grāmatuts Ķērpjutu kārtas suga ("Liposcelis divinatorius"), 1-1,5 mm garš kukainis ar plakanu, bāli dzeltenu vai brūnganu ķermeni, sastopama grāmatās, uz mitrām tapetēm, herbārijos un kukaiņu kolekcijās, noliktavās.
miroņpuķe Ķērsa, krese ("Lepidium sativum").
miroņzāle Ķērsa, krese ("Lepidium sativum").
pūkainā ķērsa ķērsu ģints suga ("Cardamine hirsuta"), 7-30 cm augsts lakstaugs, ar vienkāršu vai apakšdaļā zarotu stublāju, Latvijā aizsargājama; skarbā ķērsa.
izlocītā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine flexuosa"), kas ļoti reti sastopama Latvijas rietumu daļā un ir aizsargājama.
Kībarti Ķībarti - pilsēta Lietuvas dienvidos.
Šicu ezers Ķīkaulis, ezers Lēdurgas pagastā.
Ķikauļu Ķikauļu ezers - Ķīkaulis, ezers Lēdurgas pagastā.
Hellera ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum helleranium syn. Sphenolobus helleranus"), Latvijā aizsargājama.
mazā ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum minutum syn. Sphenolobus minutus"), Latvijā aizsargājama.
lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā, La, atomnumurs - 57, atommasa - 138,9055, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
lutēcijs Ķīmiskais elements - lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 71. elements, Lu, atommasa - 174,97, zināmi 12 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
tjeņtaisms Ķīnas budisma virziens, kuru nodibināja Huišu (515-577) un kura pamatā ir Lotosa sūtra, šās sūtras komentāri un paša Huišu mācība.
hetu un lošu Ķīnas mītos pieminētas zīmes - Huanhes upes plāns un Lo upes raksti, kas bija shēmas, ko veidoja atsevišķi vai savstarpēji savienoti punkti melnā un baltā krāsā.
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
Pekina Ķīnas Tautas Republikas galvaspilsēta (北京 Běijīng), atrodas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos, Sišana kalnu piekājē, 16,5 miljoni iedzīvotāju (2010. g.).
falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju.
Jui ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis un teiksmains Senās Ķīnas imperators, kas esot valdījis no 2205. līdz 2197. gadam p. m. ē.; Dajui ("Lielais Jui").
Ņui-Va Ķīniešu mitoloģijā - Lielā dieviete - māte, ko attēloja kā čūsku ar sievietes galvu.
Lo-Dzu Ķīniešu mitoloģijā - nabago un bārddziņu dievs; uzskatīja, ka viņš ir Lao-Dzi skolnieks, kas atgriezies zemes dzīvē un kā bārdskuvis pelna iztiku uz ielas.
laosiešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes taju valodu grupas valoda, oficiālā valoda Laosā; rakstu pieminekļi no 13. gs., lieto vienu no indiešu raksta variantiem.
dzeloņgurķis Ķirbju dzimtas ģints ("Echinocystis"), kāpelējoši lakstaugi, 15 sugu (Ziemeļamerikā), Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
tladianta Ķirbju dzimtas ģints ("Thladiantha"), daudzgadīgi lakstaugi ar kāpelējošu stublāju, >20 sugu, Latvijā 1 sugu dažkārt audzē kā krāšņumaugu un vietām tā pārgājusi savvaļā, sastopama reti nezāļainās vietās, izgāztuvēs, gar sakņu dārziem.
pudeļķirbis Ķirbju rindas ģints ("Lagenaria"), silto zemju augs, kura augļu cieto mizu pēc mīkstuma izņemšanas var izmantot par trauku, 1-6 sugas, savvaļā nav atrastas.
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
kurliks Ķīris ("Larus"), kaiju apakšdzimtas ģints.
saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas.
četrkāja Ķirzaka ("Lacerta").
četrkāji Ķirzaka ("Lacerta").
čirzgalis Ķirzaka ("Lacerta").
sila ķirzaka ķirzaku dzimtas suga (“Lacerta agilis”), ķermenis slaids, garums kopā ar asti - līdz 28 cm, dēj olas, Latvijā sastopama visā teritorijā, taču samērā reti un ir izplatīta nevienmērīgi, aizsargājama.
pļavas ķirzaka ķirzaku suga ("Lacerta vivipara"), Latvijā sastopama ļoti bieži, gk. mitrās vietās.
Jeršovka Ķīšukalns - pilskalns Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
šķēplapu ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria hastifolia"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti.
Ķūpu Ķūpu kāpa - atrodas Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība - 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā.
saharopinūrija L-saharopīna izdalīšanās ar urīnu.
saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā.
Apasionāta L. van Bēthovena sonāte klavierēm fa minorā, opuss 57.
Akvila L'Akvila - pilsēta Itālijā ("L'Aquila").
Amadalena La Madalēna - pilsēta Sardīnijas salas ziemeļos, tās nosaukums vietējā valodā.
destra Labā (roka).
droite Labā (roka).
RLL Labā apakšējā daiva (angļu "right lower lobe").
RUL Labā augšējā daiva (angļu "right upper lobe").
izbauda Laba dzīve, iekāre, bauda.
lafa Laba dzīve.
izguļa Laba gulēšana.
eupnoē Laba jeb viegla elpošana.
labākrasta Labā krasta.
šmīga Laba plosta gaita, kur nav ceļā kavēkļu.
eiforopsija Laba redze.
īstenīca Labā roka; īstā, pareizā vieta.
prava Labā roka.
gods Laba slava, atzinīgs vērtējums (piemēram, uzņēmumam, kolektīvam).
GG Laba spēle (angļu "good game"; īsziņās).
sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas.
ignominia Laba vārda, "labas slavas" zaudēšana.
sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
RML Labā vidējā daiva (angļu "right middle lobe").
aļokne Laba, jautra izdzīve.
lab Labā, labad.
vieglums Laba, patīkama sajūta.
zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
labeds Labad.
labadisti Labadi 1674. gadā dibināta reformistu sekta.
lb. Labais (lb. krasts, lb. pieteka).
RLQ Labais apakšējais kvadrants (angļu "right lower quadrant").
RUQ Labais augšējais kvadrants (angļu "right upper quadrant").
stīrborts Labais borts (kuģim, laivai).
mieggaris Labais gariņš, kas sargā un iemidzina bērnu šūpulī; miegaris.
miegaris Labais gariņš, kas sargā un iemidzina bērnu šūpulī; mieggaris.
labais Labais gars - pārdabiska būtne latviešu mitoloģijā, kas ir palīdzīga cilvēkiem.
bontons Labais tonis, pieklājība, smalka uzvešanās.
flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns).
dievais Labais, lieliskais, krāšņais.
belami Labais, mīļais draugs.
sāņu Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties); sānis (2).
sāņus Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties); sānis (2).
sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties).
vispārāk Labāk par visiem; vislabāk.
labai Labāk, labāks.
mīļāk Labāk, labprātāk.
labis Labāk, mīļāk.
elet Labāk.
labāki Labāk.
gvarde Labākā (cilvēku grupas, organizācijas) daļa.
zefīrs Labākā aitu vilnas šķirne.
optimizācija Labākā atrisinājuma meklēšana matemātiskām problēmām, vadoties no pieņemtā optimalitātes kritērija.
mātesaudze Labākā mežaudze, ko izmanto sēklu ievākšanai.
uzvara Labākā rezultāta sasniegšana (sporta sacensībās.).
A Labākais (savā grupā, šķirā u. tml.).
priekšpļāvējs Labākais pļāvējs, kas pļāvēju rindā pļauj pirmais.
krienums Labākais un skaistākais kādā lietā.
provanseļļa Labākās kvalitātes olīveļļa.
štucernieki Labākie šāvēji, kurus Krievijas armijā, sākot ar 1842. g., sešus katrā rotā apbruņoja ar štuceriem (īsas šautenes ar vītnēm).
paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piemēram, sportā, kādā profesijā).
sačalgot Labam ēdienam pieliet kaut ko sliktu.
Labaržu ezers Labāržu ezers; ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 9,8 ha.
konneksijas Labas attiecības, iespaidīgi sakari.
labdabls Labas dabas, saka par katru labi augošu stādu vai labību, kamēr tā vēl zaļā stāvoklī.
dalikatns Labas kvalitātes, piemērots (par apģērbu, apaviem).
REPOH Labas mācīšanās formula (angļu "Repetition, Easy, Pleasure, Often, Habit" - atkārtošana, viegli, patīkami, bieži, ieradums).
jahīns Labās puses stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzālemē, obligāta detaļa masonu tempļa interjerā, ko veido kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago trīs granātāboli - dabas auglības simbols.
dekstrāls Labās puses-; kas strādā ar labo roku, labrocis; labējais.
vintage Labas ražas gads; nobriedis, labi nogatavojies; lieta, kas izturējusi laika pārbaudījumu.
GMP Labas ražošanas prakses standarts (angļu "Good Manufacturing Practice").
lupica Labas sekmes zvejā vai medībās.
pašķirība Labas sekmes, panākums.
dzesētājriba Labas siltumvadības elements, kas palielina siltumnovadīšanas virsmu.
tvēriens Labas spējas, laba prasme; ķēriens (4).
ķēriens Labas spējas, laba prasme.
sudzenieks Labas sugas dzīvnieks, sugas lops.
Labožas ezers Labāžezers Indrānu pagastā.
alastrims Labdabīga baku forma, ko ierosina vīruss, kas vistas embrijā uzrāda mazāku virulenci nekā baku vīruss.
mielocista Labdabīga cista, kas attīstījusies no rudimentāra mugurkaula kanāla.
hondroangioma Labdabīga mezenhimoma, kas satur hondro- un angiomatozus elementus.
dermoīdi Labdabīgas cistas, novērojamas jau pirmos dzīves gados; parasti apaļas formas veidojums ar biezu, ārpusē gludu, iekšpusē nelīdzenu ādai līdzīgu un matiem pārklātu kapsulu.
hemangioma Labdabīgs asinsvadu audzējs, parasti rodas tūlīt pēc piedzimšanas.
adenoma Labdabīgs audzējs dažādos dziedzeraudos.
papiloadenocistoma Labdabīgs audzējs, kam ir papillomas, adenomas un cistomas struktūra.
neirilemmoma Labdabīgs audzējs, kas rodas no perifēro, galvas smadzeņu vai simpātisko nervu neirilemmas.
limfomiksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no adenoīdiem audiem.
angioma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no asinsvadiem vai limfvadiem.
angiolipoleiomioma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no asinsvadu, taukaudu un gludās muskulatūras elementiem.
leiomiofibroma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no gludās muskulatūras šķiedrām un saistaudiem.
angiomiksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kapilāriem līdzīgiem asinsvadiem un gļotainiem audiem; var attīstīties nabassaitē un atgādināt normālas nabassaites audus.
osteoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kaulaudiem.
miksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no mukoīdiem audiem.
fibromioma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no muskuļaudiem un saistaudiem.
fibroma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no saistaudiem.
lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos.
elastofibroma Labdabīgs audzējs, ko veido elastīgās šķiedras kopā ar saistaudiem.
fibroadenoma Labdabīgs dziedzera audzējs ar stipri attīstītiem fibroziem audiem, kam reizē ir fibromas un adenomas raksturs.
hidroakantoma Labdabīgs eksokrīno dziedzeru audzējs.
odontoma Labdabīgs fibroepiteliāls audzējs, kurā ir dažādā veidā grupēti zoba elementi: dentīns, emalja un cements.
trihoadenoma Labdabīgs folikulārs audzējs ar lielām cistām, kas klātas ar zvīņepitēliju; lokalizējas uz sejas vai viduma.
haimangioma Labdabīgs lēns audzējs, kas sastāv no asinsvadiem.
mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
sialadenoma Labdabīgs siekalu dziedzeru audzējs.
hondroma Labdabīgs skrimšļaudu audzējs.
epitelioma Labdabīgs vai ļaundabīgs audzējs, kas izveidojies no epitēlijaudiem.
felinoze Labdabīgs vīruslimfadenīts, kas attīstās, inficējoties caur ievainotu ādu (bieži pēc kaķa skrāpējuma, t. s. kaķa skrāpējuma slimība).
dentinoma Labdabīgs zoba audzējs, kas sastāv gk. no sekundārā dentīna.
benigns Labdabīgs, labvēlīgs.
labdarene Labdare.
krispīnade Labdarība uz cita rēķinu (pēc sv. Krispīna, kas esot zadzis ādu, lai nabagiem pagatavotu apavus).
filantropija Labdarība, palīdzība (trūcīgajiem).
haritē Labdarība, slimnīcu nosaukums.
bonifikācija Labdarība; atveseļošanās, sanācija.
labģeris Labdaris.
lobdīn Labdien.
Labdzeņu paeglis Labdzeņu kadiķis.
falanga labējie maronīti - austrumu rituāla katoļu novirziens Libānā.
CDU/CSU Labējo politisko spēku apvienība Vācijā "Kristīgo demokrātu savienība / Kristīgi sociālā savienība (vācu "Christlich Demokratische Union / Christlich-Soziale Union").
labata Labestība.
labība Labestība.
pačabans Labi (diezgan) sauss un viegls (par sienu).
ierošt Labi apģērbt.
notērpties Labi apģērbties.
gārbēt Labi apieties, saudzēt.
ballināt Labi apkopt, pacienāt.
sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles.
sēdēt Labi atbilst, piegult augumam (par apģērbu).
sprauns Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izlodēties Labi attīstīties, kļūt lielam un spēcīgam; nebūt sliktākam par citiem veselības ziņā.
gaišīgs Labi attīstīts (par prātu).
lekns Labi attīstīts un sulīgs, arī kupls (par augiem, to daļām).
skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs; (9).
ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs.
pamatīgs Labi attīstīts, spēcīgs (piemēram, par ķermeņa daļām).
lēdija Labi audzināta sieviete ar smalkām manierēm.
augulišks Labi augošs (par dzīvām būtnēm).
ieturēt Labi barojot, uzturēt (dzīvnieku).
dzīdināt Labi barot, ēdināt.
brangs Labi barots (dzīvnieks).
miesīgs Labi barots (par dzīvnieku).
glums Labi barots, kopts, gludu, spīdīgu spalvu (par dzīvniekiem).
blesis Labi barots, lēns zirgs (retāk cits dzīvnieks).
apaļš Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
resns Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
gaņģīgs Labi barots.
ķemīgs Labi biezs šķidrums.
iebarot Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
ieēdināt Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
dzerties Labi garšot (par dzērienu).
prikinutij Labi ģērbies cilvēks.
prikinutijs Labi ģērbies cilvēks.
kundziņš Labi ģērbies vīrietis (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
žiganiķ Labi ģērbties.
frajers Labi ģērbts cilvēks - noziedznieka upuris.
fucins Labi ģērbts cilvēks - noziedznieka upuris.
iečopīties Labi iedzīvoties, kļūt pārtikušam.
iekalt Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot); arī iemācīt.
izpasīt Labi iekopt, izstrādāt (augsni).
izpašīt Labi iekopt, izstrādāt (augsni).
izamērcēties Labi iesālīties (par gurķiem, sēnēm).
saplakarēt Labi izdauzīt, sakult.
izduņķēt Labi izdauzīt.
pārsvēpēt Labi izkvēpināt (no jauna, vēlreiz).
nomiekšēt Labi izmērcēt, nopērt.
čaugans Labi izrūdzis, porains.
izvaukšķēt Labi izrūgt (par mīklu).
apgārbāt Labi izstrādāt, saudzēt.
marķieris Labi izšķirams simbols, ko izmanto datorgrafikā, lai norādītu konkrētu vietu.
fenokristāli Labi izveidoti (idiomorfi) atsevišķi minerālu kristāli, kas ieslēgti porfīru un porfirītu smalkgraudainajā vai stiklveida pamatmasā.
attīstīts Labi izveidoties (par augu veģetatīvajiem orgāniem).
glīts Labi izveidots (par rokrakstu).
karsnējs Labi karsts, tveicīgs.
atsklāties Labi klāties.
dižsēta Labi kopta sēta.
skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
tukls Labi mēslots, auglīgs (par augsni).
vaņķis Labi nobarots bērns vai sivēns.
vambris Labi nobarots kuilis.
šmacāns Labi nobarots teļš vai kumeļš.
spraunis Labi nobarots, liels dzīvnieks (piemēram, suns).
frajers Labi nodrošināts notiesātais.
fucins Labi nodrošināts notiesātais.
kurmis Labi nomaskējies ienaidnieka spiegs.
ieraut Labi nopelnīt, saraust (naudu).
ķevēns Labi paaudzis dzīvnieks.
dvablis Labi paaudzis kāpostu u. tml. stāds.
čisnīt Labi pacienāt.
nocienāt Labi pacienāt.
izmielot Labi paēdināt (parasti ar ko garšīgu).
apēdināt Labi paēdināt, apmierināt izsalkumu; uzturēt, dot uzturu.
iecienāt Labi paēdināt; atkārtoti pacienāt ar kaut ko garšīgu.
ēdelīgs Labi pagatavots, garšīgs.
dižtēvs Labi pārticis saimnieks.
šikovaķ Labi pavadīt laiku.
nomaukt Labi paveikt (ko), piem., veiksmīgi piedalīties sacensībās.
čeveris Labi piešūts auduma gabals.
piestāvēt Labi saderēties (ar ko).
uzķeparāties Labi saimniekojot un daudz strādājot kļūt turīgam.
nogremot Labi sakost, sagremot.
izkvestēties Labi sasildīties, izsutināties.
štimmīgs Labi saskanēt, piestāvēt.
punktorientieri Labi saskatāmi apvidus objekti, kas aizņem mazu platību.
sasaprasties Labi satikt (ar kādu).
sadzīgot Labi satikt, sadzīvot.
pasīvots Labi sīvs, skarbs, dzēlīgs.
miogēns Labi šķīstošs muskuļu proteīns, kas veido apmēram 10% kopējā muskuļu proteīnu daudzuma; sastāv gk. no glikolītiskiem enzīmiem; sarecot pārvēršas par miogēnfibrīnu, tad par miozīnfibrīnu.
ķevens Labi tukls bērns, labi attīstījies bērns.
spuldzīgs Labi un ātri pamanāms.
redzams Labi uztverams ar redzi (parasti pēc kādām ārējām pazīmēm).
skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu).
gantēt Labi uzvesties, aplidot, pievērst uzmanību.
gantēties Labi uzvesties, aplidot, pievērst uzmanību.
kupt Labi uzziedēt; kupēt.
kupēt Labi uzziedēt; kupt.
iztēkāt Labi viltīgi izjautāt, izprašņāt.
prototips Labi zināms medikamentu grupas preparāts, ar ko salīdzina jaunu zāļu grupas preparātu.
pārvaldīt Labi zināt (ko) un prast izmantot (to) savā darbībā.
lieti Labi, īsti.
supēē Labi, jauki, lieliski.
kļova Labi, jauki, stilīgi.
gud Labi, labs.
šķauni Labi, lieliski.
jestīgi Labi, patīkami.
godam Labi, pienācīgi.
izpasēt Labi, rūpīgi apkopt.
piesiet (savu) sirdi Labi, sātīgi paēst, arī izraisīt sātīguma sajūtu; arī labi garšot.
pielopsīties Labi, sātīgi pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti).
čikiņā Labi, veiksmīgi.
jē Labi, veiksmīgi.
reāli Labi, veiksmīgi.
okay Labi, viss kārtībā; piekrītu.
OK Labi; kārtībā.
okē Labi; kārtībā.
okei Labi; kārtībā.
okej Labi; kārtībā.
okibai Labi; kārtībā.
okidoki Labi; kārtībā.
olrait Labi; kārtībā.
olreit Labi; kārtībā.
harošs Labi; labs ir!
oki-doki Labi; viss kārtībā.
barno Labi.
harašo Labi.
hare Labi.
horoš Labi.
horošo Labi.
īstāis Labi.
jesti Labi.
kipitāli Labi.
kūl Labi.
ladi Labi.
smeiļi Labi.
zajebis Labi.
zohi Labi.
zoini Labi.
zvērs Labi.
kuļamais Labība kulšanai.
kuļams Labība kulšanai.
pasers Labība, kas (rijā) izlikta žāvēšanai uz tievām kārtīm blakus krāsnij (nevis uz cepļa sijām).
pasars Labība, kas rijā nokritusi no sera zemē uz kula.
piesars Labība, kas sakrauta ne uz ārdīm, bet uz šķērskokiem, kas pārlikti no sijas līdz ārdīm.
maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).
noklaipāt Labībai nogulties gar zemi vējā un lietū.
atbars Labības aizdevums, ko pēc hercoga Jēkaba noteikumiem zemniekiem vajadzēja rudenī nolīdzināt ar linsēklām, kaņepājiem vai lopiem, Rīgas pilsētas zemnieki varēja arī atmaksāt naudā.
časkas Labības atsijas, dažādas nezāles ar pelavu piemaisījumu, ogu apvalki, mizas.
stroguļi Labības atvētījumi, nezāļu sēklas, rogas u. tml.
lakšķis Labības auga kāts vai kātiņš (piemēram, kviešu) līdz vārpai.
tritikāle Labības augs - kviešu un rudzu hibrīds; šī hibrīda grauds, sēkla.
ērsks Labības augs prosa.
sēteve Labības daudzuma mērs (1,5 sieki).
cers Labības daudzums, kas sakrauts vienā rijas lāvā.
blaugzna Labības grauda čaula.
blaugzne Labības grauda čaula.
atsēnalošana Labības graudu virsmas mehāniska tīrīšana un daļēja graudu apvalka un dīglīša atdalīšana.
ģuģītis Labības guba.
dārnis Labības kalte.
trists Labības kaltes aparāta kustīgais metāla nazis, kas veicina graudu izbiršanu.
reiziņa Labības kārta, ko ar vienu reizi ielaiž kuļmašīnā.
ķiste Labības kaste.
ķists Labības kaste.
kūls Labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām.
padmale Labības klājiena mala piedarbā.
dāriens Labības klājiens uz rijas ārdiem uzliktiem dēļiem.
mīdeknis Labības klājiens, ko novieto uz piedarba klona un kuļ ar zirgiem.
kūleņi Labības klājiens, metiens kulšanai rijā.
kūliens Labības klājiens, metiens; arī kūlums.
statenis Labības klāsts.
malis Labības kode.
māļi Labības kodes ("Lepindoptera").
šneks Labības kombaina detaļa - padevējgliemezis.
šķīrējs Labības kombaina detaļa - veldres atdalītājs.
žāva Labības kopums, kas novietots rijā kaltēšanai.
sers Labības kopums, kas rijā ir sagatavots kaltēšanai un kulšanai.
sēriens Labības kopums, kas rijā tiek sagatavots kaltēšanai un kulšanai.
apkoris Labības krāvuma veids kulšanai, kā jumta korī uz abām pusēm.
kūģis Labības kūlis.
šņaps Labības kūlis.
kuļamtalka Labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas.
kulšanas talka Labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas.
kūliņš Labības kulšana rijā.
mīdenis Labības kulšana, to mīdot.
bluķis Labības kulšanai paredzēts paresns koka stumbra vai baļķa gabals, kam bija tapas un ko vilka zirgs.
pārkūlas Labības kulšanas pārpalikumi.
rijkuris Labības kulšanas pārraugs.
griezgali Labības kūļu grieztie gali.
runiņa Labības kūļu sastatījums uz lauka.
lanka Labības lauks vai arī viss lauku plašums atšķirībā no atsevišķiem laukiem.
actains Labības lauks, kurā vietām ir neizdīgušas labības laukumi (acis).
druva Labības lauks.
pipis Labības maisa stūris, stērbele.
ķulmis Labības mērs - 1/4 pūra, citviet arī 1/6 pūra.
skaks Labības mērs 1/10 pūra, ko dzirnavnieks ņēma kā atlīdzību par malšanu.
sētuve Labības mērs, 1/4 pūra (aptuveni 17,5 litri).
šēpelis Labības mērs.
mīņa Labības metiens piedarbā.
dzeltre Labības nezāle ar asām lapām.
kokālis Labības nezāle ar garu stublāju 30-100 cm garumā.
šmugumi Labības nobirumi uz tīruma.
beri Labības nodeva, ko dod ar beramu mēru; nodeva.
elevators Labības noliktava.
atberi Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atbaras.
atbaras Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atberi.
atbars Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums.
ģezītis Labības pļaujamais grābeklītis.
krijs Labības pļaujamās mašīnas spārns.
kūlīšsējējs Labības pļaujmašīna, kas nopļauj labību un sasien kūlī.
kūlīšu sējējs Labības pļaujmašīna, kas nopļauj labību un sasien kūlī.
plaga Labības pļāvēja sastāvdaļa - platforma, uz kuras atrodas tikko nopļautā labība.
lēsa Labības sagulums, veldre.
nažģi Labības saslaukas.
sabārstas Labības saslaukas.
žava Labības sērums kaltēšanai.
vēķis Labības sieta veids, biezākais rijas siets, kas iztīra graudus no lielajām pelavām.
krejoklis Labības siets.
skrēda Labības siets.
skrēdus Labības siets.
skrīņa Labības slānis, klājiens.
porakas Labības smalkumi.
porumi Labības smalkumi.
puromi Labības smalkumi.
dube Labības stati, kūļu rinda; duba.
duba Labības stati; uzstādīts kūlis vai kūļu rinda.
dalbiņš Labības statiņš vai zārds.
aķis Labības statiņš, labības guba.
stutīte Labības statiņš; stutiņa.
stucīte Labības statiņš.
stutiņa Labības statiņš.
stutlīte Labības statiņš.
rūniņa Labības stats.
stoģis Labības stats.
stuģis Labības stats.
braka Labības šķūnis.
braks Labības šķūnis.
kuls Labības šķūnis.
tīreklis Labības tīramais siets.
kņadas Labības tīrīšanas atliekas, vai kas cits mazvērtīgs.
sekselis Labības u. c. beramu vielu mērvienība - sestā daļa no pūra jeb puse sieka.
kūris Labības un pelavu guba, sadzīta pēc kulšanas.
kuzka Labības vabolīte, plākšņtaustekļaino vaboļu dzimtas maijvaboļu apakšdzimtas suga.
paberi Labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
saišks Labības vai linu stiebru grīste, ar ko sasien labības, linu kūli.
padibene Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padibenis Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padibens Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padibins Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padubenis Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
vijakls Labības velde.
riekava Labības vētījamais siets.
žepurs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem; žumburs.
žumburs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem.
jauja Labības žāvētava, īpaša telpa vai viendaļīga vai daudzdaļīga ēka, kurā atradās krāsns, ko izmantoja nekultās labības izžāvēšanai, radniecīga rijai.
kūce Labības, akmeņu u. tml. kaudze.
puspūrs Labības, kartupeļu daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
žumburis Labības, siena žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem).
nopost Labību no lauka ievest.
labierīkojums Labiekārtojums.
labierīkot Labiekārtot.
kempings Labiekārtota autotūristu vasaras nometne, kurā ir teltis vai viegla tipa namiņi.
laivviesnīca Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; botelis.
botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca.
autofurgons Labiekārtots specializēts automobilis ceļošanai, kurā parasti ir telpa ar guļvietām, sanitārais mezgls un vieta ēdiena pagatavošanai, tiem tiek iekārtoti specializēti stāvlaukumi kempingos un pie citām tūristu mītnēm ar iespējām pievienoties elektriskajam tīklam, ūdensvadam un kanalizācijai.
dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni.
kulturāls Labiekārtots, komfortabls.
labie Labieši.
bajārs Labietis, virsaitis, bagāts saimnieks.
labais Labietis.
Albona Labina, apdzīvota vieta Horvātijā, Istras županijas austrumos, tās nosaukums itāļu valodā.
mīlināt Labināt, turēt par mīļu.
mirināt Labināt, vilināt.
labinēt Labināt.
ladināt Labināt.
liķināt Labināt.
lapšināties Labināties, glaimot.
lapsināties Labināties, pieglaimoties.
glaimoties Labināties; iztapīgi izturēties (pret kādu).
labinēties Labināties.
ladināties Labināties.
laipnoties Labināties.
laskāties Labināties.
aizlabināt Labinot aizdabūt (sev līdzi).
atlabināt Labinot atdabūt, ataicināt (uz kurieni, pie kā u. tml.).
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā cilvēku).
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
izlabināt Labinot izvilināt.
pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
nolabināt Labinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
labirintektomija Labirinta (daļas) izgriešana.
labirintotomija Labirinta atvēršana, uzkalšana.
labirintoze Labirinta patoloģija, kuras pamatā pārsvarā ir distrofiskas pārmaiņas.
makropodi Labirinta zivju ģints; dažas sugas audzē akvārijos.
theridiidae Labirintzirnekļu dzimta.
crustulina Labirintzirnekļu dzimtas ģints.
robertus Labirintzirnekļu dzimtas ģints.
teutana Labirintzirnekļu dzimtas ģints.
theridium Labirintzirnekļu dzimtas ģints.
anabantidae Labirintzivju dzimta.
osphoronemus Labirintzivju dzimtas ģints.
gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos.
sprastai Labiski (adīt).
sprastam Labiski (adīt).
sprasts Labisks (par adījumu).
labklāja Labklājība.
labklāšanās Labklājība.
prosperitāte Labklājība.
LM Labklājības ministrija.
salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
pielabot Labojot novērst (piemēram, priekšmetam) bojājamus (parasti nelielus).
izlabot Labojot panākt, ka (parasti tekstā) nav kļūdu; labojot novērst (kļūdas), parasti tekstā.
izlabot Labojot pilnīgi novērst (defektus, bojājumus u. tml).
izlabot Labojot precizēt, konkretizēt (piemēram, tekstu, izteikumu).
pēcdarbs Labojums, pārstrādājums.
korektūra Labojums, precizējums (piemēram, norisē, darbībā).
korektīva Labojums, precizējums.
Barisa Labonīte, Vesetas pieteka.
problēmlaboratorija Laboratorija kādu problēmu risināšanai.
fotolaboratorija Laboratorija, kurā veic fotouzņēmumu un fotofilmu apdari.
kinofotolaboratorija Laboratorija, kurā veic kinofilmu, fotouzņēmumu un fotofilmu apdari.
ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu.
kultūra Laboratorijas apstākļos ārpus dzīva organisma audzēts (audu, šūnu) kopums.
laboriņš Laboratorijas darbs.
labors Laboratorijas darbs.
gnotobionts Laboratorijas dzīvnieks, kurā nav nekādu citu mikroorganismu, izņemot tos, kas zināmi eksperimentētājam.
komparators Laboratorijas iekārta divu viena un tā paša zvaigžņotās debess apgabala fotoattēlu, spektrogrammu u. tml. salīdzināšanai.
gazometrs Laboratorijas ierīce gāzu uzkrāšanai, glabāšanai un to tilpuma mērīšanai.
reparatūra Labošana (piem., apavu).
pielāps Labošana, labojums.
korekcija Labošana, precizēšana, arī regulēšana; labojums, precizējums, arī regulējums.
koriģēšana Labošana, precizēšana.
pielāpa Labošana.
Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas.
Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā.
reformatorija Labošanas iestāde gados jauniem noziedzniekiem (ASV).
kļaustīt Labot (parasti mēbeli, ierīci).
varmalot Labot (pastalu).
izlabot Labot un pabeigt labot (piemēram, priekšmetu, ierīci); salabot.
pārlāpīt Labot vēlreiz, no jauna (priekšmetu).
pompaļāt Labot, lāpīt vecas drēbes.
prāvīt Labot, lāpīt.
lāpīt Labot, remontēt (salūzušu priekšmetu).
tērpināt Labot, remontēt.
pravīt Labot; remontēt; kārtot.
činīt Labot.
labāt Labot.
godīties Laboties, kļūt krietnam.
apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
labpatikties Labpatikt.
mīļumis Labprāt, ar labpatiku un mīlestību.
mīļprāt Labprāt, ar mīlestību.
labprātis Labprāt, labprātīgi, brīvprātīgi.
labprāts Labprāt, labprātīgi, brīvprātīgi.
neiebilstot Labprāt.
okotnai Labprāt.
kollekta Labprātīga dāvanu lasīšana nabagu vai kādu labdarīgu mērķu un iestāžu pabalstīšanai.
ekspatriācija Labprātīga vai piespiedu izceļošana uz ārzemēm, kas parasti saistīta ar pilsoņa tiesību atņemšanu.
obvencija Labprātīgas nodevas, it īpaši baznīcai par labu.
pieteikties Labprātīgi atzīt sevi (par ko) un oficiāli to paziņot.
pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā).
ar labu, retāk ar labu prātu Labprātīgi.
labradors Labradoras retrīvers - suņu šķirne.
Viola labradorica Labradoras vijolīte.
Labraggen Labragas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
Lārancis Labrencis.
Lauris Labrencis.
gūtmarjin Labrīt.
labrītiņas Labrīt.
lobreit Labrīt.
morjin Labrīt.
omulīgs Labs (par pašsajūtu, garastāvokli).
meisters Labs aroda, darba pratējs.
rātmanis Labs audzinātājs (pārmācības nama uzraugs).
eitrofija Labs barojuma stāvoklis.
labainītis Labs dēls.
stilbiķis Labs gājējs.
labprātība Labs garastāvoklis, gandarīts.
čapenieks Labs garastāvoklis.
eitīmija Labs garastāvoklis.
agatodemons Labs gars, labs ģēnijs.
skubrs Labs kājāmgājējs.
sliepaža Labs kājāmgājējs.
kušs Labs ķēriens, liela naudas summa.
pagada Labs laiks.
eikrazija Labs organisma sulu sastāvs; normāla veselība.
bombonga Labs panākums.
runiķis Labs runātājs.
matala Labs skrējējs.
manitu Labs vai ļauns gars kā pielūgsmes un godbijības objekts (Amerikas indiāņiem); tas, kam piemīt pārdabisks spēks.
labais Labs vai slikts (atkarībā no izrunas intonācijas).
pavaldzīgs Labs, apetītelīgs ēdiens.
dievojs Labs, cēls, skaists, derīgs, izdevīgs.
dievots Labs, cēls, skaists, derīgs, izdevīgs.
piemērots Labs, derīgs, atbilstošs (kam attiecīgajos apstākļos).
glauns Labs, derīgs.
bestrs Labs, dūšīgs, skaists.
magaris Labs, garšīgs ēdiens.
labums Labs, garšīgs produkts, ēdiens.
pareizīgs Labs, īsts, kārtīgs, arī taisnīgs.
verns Labs, krietns.
cunftīgs Labs, kvalitatīvs.
denks Labs, labi.
brangs Labs, lielisks.
maktens Labs, lielisks.
dārs Labs, mierīgs, krietns, teicams.
jēdzīgs Labs, pieņemams.
ārisks Labs, skaists, kopts.
ārisks Labs, skaists.
meiklers Labs, zinīgs (kāda aroda) pratējs; meistars.
paģelo Labs; atbilstošs; tāds, kāds vajadzīgs.
kūlīgs Labs; jauks; lielisks.
prišs Labs; kvalitatīvs.
graujošs Labs; pamatīgs.
kaifīgs Labs; tāds, kas sagādā baudu.
ziher Labs; uzticams.
baldžeznijs Labs.
bon Labs.
čepitāls Labs.
čikāls Labs.
čokāns Labs.
coks Labs.
čoks Labs.
čonīgs Labs.
čošs Labs.
čotkāls Labs.
cūlīgs Labs.
džoins Labs.
fartovij Labs.
fimma Labs.
firma Labs.
foins Labs.
forīgs Labs.
frišs Labs.
ģiks Labs.
hoins Labs.
inčīgs Labs.
kifīgs Labs.
kipitāls Labs.
koifs Labs.
koins Labs.
kollīgs Labs.
krimināls Labs.
kūls Labs.
labāgs Labs.
labons Labs.
ļaudusks Labs.
lobs Labs.
lufoks Labs.
nočs Labs.
OK Labs.
okeins Labs.
prīmā Labs.
šķiņķīgs Labs.
valtīgs Labs.
zaftīgs Labs.
zihāls Labs.
zihs Labs.
zolīds Labs.
zū Labs.
prihods Labsajūta, narkotiku iedarbības sākums.
komforts Labsajūta.
nelabsajūta Labsajūtas trūkums, kas var novest pie izsīkuma sindroma.
labestība Labsirdība, labvēlība.
bonomija Labsirdība, vientiesība.
labsirdīgums Labsirdība.
agate Labsirdīgā, labā.
humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko); spēja saskatīt un atveidot komisko.
labsirdis Labsirdīgs cilvēks.
labestīgs Labsirdīgs, labvēlīgs.
labinīgs Labsirdīgs, laipns.
bonoms Labsirdīgs, vientiesīgs cilvēks.
labskaņa Labskanība (parasti valodai).
jaukskanība Labskanība.
labskanīgums Labskanība.
consonanza Labskanīga, saliedēta saskaņa.
košs Labskanīgs, skaists.
eufonisks Labskanīgs.
jaukskanīgs Labskanīgs.
ortofonisks Labskanīgs.
jaukskanīgums Labskanīgums.
jaukskaņa Labskaņa.
lētins Labticīgs, gatavs, piekrītošs.
laboulbenia Labulbēnijas.
laboulbeniaceae Labulbēniju dzimta.
laboulbeniales Labulbēniju rinda.
laboulbeniomycetes Labulbeniomicētes.
labucītis Labulis.
kūmetrs Labuma mērītājs - radiomēraparāts, ko lieto svārstību kontūra, spoles un kondensatora labuma Q noteikšanai; Q-metrs.
pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
poļza Labums, derīgums.
surme Labums, sekme.
tolka Labums, vērtīgums.
jeste Labums; prieks.
bonitas Labums.
labaļa Labums.
ponts Labums.
turme Labums.
lobvokor Labvakar.
Ļoborsk Labvāržu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
ieredze Labvēlība.
labvēlīgums Labvēlība.
novēlība Labvēlība.
novīdība Labvēlība.
ieteikums Labvēlīga atsauksme (par kādu).
labs prāts Labvēlīga attieksme (pret kādu).
palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
eisēmija Labvēlīga pazīme vai prognoze.
kami Labvēlīgi dabas gari, kurus godina sintoismā.
patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus) - parasti par vidi, apstākļiem.
pagoda Labvēlīgi laikapstākļi (parasti bez lietus).
aizdevīgs Labvēlīgs aizdošanai.
studiosus Labvēlīgs, bet drusku nicīgs nosaukums studentam.
oportūns Labvēlīgs, izdevīgs, ienesīgs, derīgs, parocīgs, viegli pieejams.
favorābls Labvēlīgs, laipns, izdevīgs.
labs prāts Labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis.
novīdīgs Labvēlīgs, vēlīgs, bez skaudības.
nosliecīgs Labvēlīgs, vēlīgs.
mīlprātīgs Labvēlīgs.
nolaidens Labvēlīgs.
nolaidīgs Labvēlīgs.
novēlīgs Labvēlīgs.
pruha Labvēlīgu apstākļu kopums.
neiespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu trūkums (kā veikšanai, īstenošanai).
mīklenāji Lācenāju, bubureņu krūmi.
lācenājs Lācene ("Rubus chamaemorus") - rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām.
glažas Lācene ("Rubus chamaemorus").
graulenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
kaulene Lācene ("Rubus chamaemorus").
klocene Lācene ("Rubus chamaemorus").
lācenāji Lācene ("Rubus chamaemorus").
lācine Lācene ("Rubus chamaemorus").
lāčogas Lācene ("Rubus chamaemorus").
lieloga Lācene ("Rubus chamaemorus").
lielogas Lācene ("Rubus chamaemorus").
mīklene Lācene ("Rubus chamaemorus").
miklenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
moruška Lācene ("Rubus chamaemorus").
muraka Lācene ("Rubus chamaemorus").
murakas Lācene ("Rubus chamaemorus").
murenājs Lācene ("Rubus chamaemorus").
murene Lācene ("Rubus chamaemorus").
murenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
murika Lācene ("Rubus chamaemorus").
plocene Lācene ("Rubus chamaemorus").
plocenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
plociņi Lācene ("Rubus chamaemorus").
šķomenājs Lācene ("Rubus chamaemorus").
skomenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
škovenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
spradzenāji Lācene ("Rubus chamaemorus").
spradzenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
spradzenītes Lācene ("Rubus chamaemorus").
stomene Lācene ("Rubus chamaemorus").
šķomene Lācene 2(1).
šķomene Lācene 2(2).
lāčmāte Lācene, lāčumāte.
lācenes Lācene.
lāciene Lācenes ("Rubus chamaemorus") oga.
pūneji Lācenes (2).
komenes Lācenes.
Lācītis Lacenu ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
lachnea Lachnea scutellata - humāriju dzimtas sugas "Scutellina scutellata" nosaukuma sinonīms.
lachnea Lachnea stercorea - humāriju dzimtas sugas "Cheilymelia stercorea" nosaukuma sinonīms.
lācisks Lācīgs.
lācišķs Lācīgs.
lācība Lācīgums.
ķepainis Lācis.
ķepkāja Lācis.
lācs Lācis.
locis Lācis.
meška Lācis.
miška Lācis.
pekainis Lācis.
leccinum Lācīši - beku dzimtas ģints.
spilosoma Lācīšu dzimtas ģints.
pelašķu lācītis lācīšu dzimtas suga ("Ammobiota festiva"), Latvijā aizsargājama.
melnais lācītis lācīšu dzimtas suga ("Arctia villica"), Latvijā aizsargājama.
mauragu lācītis lācīšu dzimtas suga ("Hyphoraia aulica"), Latvijā aizsargājama.
gāršas lācītis lācīšu dzimtas suga ("Pericallia matronula"), Latvijā aizsargājama.
Lācēnu ezers Lācīšu ezers Jumurdas pagastā.
purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana.
melnā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum melaneum"), aug mitros mežos un zem bērziem, cepurīte melngana.
parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē.
mainīgā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum variicolor"), aug zem bērziem purvainos mežos, augļķermeņa kātiņa pamatne maina krāsu - griezuma vietā kļūst zilganzaļa.
baltā apšubeka lācīšu suga ("Leccinum percandidum").
ozolu lācītis lācīšu suga ("Leccinum quercinum").
Potupe Lācīte, Bērzaunes pieteka.
atrichum Lācītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints.
Lāčupe Lācupe, Ošas pieteka.
lāčāda Lāča āda (parasti kažokāda).
pļegzna Lāča ķetna.
ķeblainītis Lāča nosaukums folklorā.
viškintētiņš Lāča nosaukums.
auzas Lāčauza ("Bromus").
lācenes Lāčauza ("Bromus").
lāčas Lāčauza.
lācene Lāčauza.
luste Lāčauza.
lāčains Lāčauzains.
bromus Lāčauzas.
lācauži Lāčauzas.
lāči Lāčauzas.
ursus Lāči.
aizlāčot Lāčot prom.
čurulis Lāčpurns ("Morchella").
morķens Lāčpurns.
murķele Lāčpurns.
vērpelīte Lāčpurns.
vēršpurns Lāčpurns.
morchellaceae Lāčpurnu dzimta.
disciotis Lāčpurnu dzimtas ģints.
mitrophora Lāčpurnu dzimtas ģints.
morchella Lāčpurnu dzimtas ģints.
ķēvpups Lāčpurnu dzimtas sēņu ģints ("Verpa"), agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti, 5 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas.
koala Lāčsomainis, jaunam lācēnam līdzīgs somains dzīvnieks; izplatīts Austrālijā, pārtiek tikai no eikaliptu lapām un jaunajiem dzinumiem.
phascolarctidae Lāčsomaiņi.
phascolarctos Lāčsomaiņu dzimtas ģints.
monotropa Lāčtauces.
monotropaceae Lāčtauču dzimta (dažos avotos lāctauces tiek nodalītas atsevišķā dzimtā).
lāčdīdis Lāču dresētājs.
ursidae Lāču dzimta.
helarctos Lāču dzimtas ģints.
melursus Lāču dzimtas ģints.
selenarctos Lāču dzimtas ģints.
thalarctos Lāču dzimtas ģints.
tremarctos Lāču dzimtas ģints.
Lāčezers Lāču ezers Lejasciema pagastā.
Medvedka ezers Lāču ezers Robežnieku pagastā.
lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
lācene Lāču mātīte.
lāciene Lāču mātīte.
lāčuks Lāču mazulis, lācēns.
lācēns Lāču mazulis.
Wichmannshof Lāču muiža, kas atradās Valkas tuvumā tagadējā Igaunijas teritorijā.
Lāčupe Lāču strauts Lejasciema pagastā.
Lāčupīte Lāču strauts Lejasciema pagastā.
lācinieks Lāču vadātājs.
Lāčupe Lāčupīte Piejūras zemienes Engures līdzenumā.
Lācupe Lāčupīte, Tirzas pieteka.
Lūčupīte Lāčupīte, Tirzas pieteka.
Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci.
Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā.
Lankupe Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lanka.
Lanka Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lankupe.
grobs Lāde, kaste, skapis.
bīlāde Lāde, kaste.
skrīne Lāde; arī tīne.
skrīnis Lāde; arī tīne.
Ladenhof Lāde.
lādštoks Lādējamā un šautenes stobra tīrāmā nūja.
rīkstiņš Lādējamais kociņš (bisei bez patronām).
stempelis Lādējamais kociņš (bisei bez patronām).
Nabes ezers Lādes ezers Limbažu pagastā.
Ladenhof Lādes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā.
klentēšana Lādēšana, sodīšana.
lādāt Lādēt (ieroci).
lodāt Lādēt (šauteni).
izlādēt Lādēt 2 un pabeigt lādēt 2.
sventēt Lādēt, arī lamāt.
ģunnēt Lādēt, lamāt.
zvendēt Lādēt, lamāt.
klantīt Lādēt, sodīt; klenst.
klentēt Lādēt, sodīt; klenst.
klenst Lādēt, sodīt.
negantāt Lādēt.
sventēties Lādēties, lamāties.
zvendēties Lādēties, lamāties.
tevatrons Lādētu daļiņu paātrinātājs, kur iegūst smagās lādētās daļiņas, kuru enerģija ir ar kārtu 1 TeV (1012 eV).
Latākija Lādikīja, pilsēta Sīrijas rietumos ("Latakia").
Ladinki Ladinku muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
vairākumnesēji Lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; majoritātes nesēji.
pildiņš Lādiņš (1).
Ludvigsorta Laduškina, pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
ladzes Ladzes pļava - mitra, lekna pļava ar garu zāli.
lāgans Lādzīgs (1).
Ladziņa Ladzīte, Bolupes pieteka.
Lazdoga Ladzīte, Bolupes pieteka.
Ladsern Ladzu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā.
augšlafete Lafetes augšējais balsts.
Lafajeta Lafīeta, pilsēta ASV.
loga Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
loge Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
logs Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
lāgs Lāga (1).
lāgs Lāgā (1).
lāgā Lāga (3).
lāgs Lāga (3).
lāga Lāgā 1(2).
lāgu Lāga 2.
Kaspijska Lagaņa, pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1992. g.
lagedinium Lagedīnijas.
lagenidiaceae Lagedīniju dzimta.
lagenidiales Lagedīniju rinda.
lagerheimia Lagerheimija - zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints.
Lagerheimia minor lagerheimiju suga, Latvijā sastopama ļoti reti Usmas un Slokas ezerā.
Lagoarhentins Lagoarhentino ezers.
zaķacs Lagoftalms - nepilnīga acs aizvēršanās.
salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
gaģenēt Lāgot, vērot, atminēt, rūpēties.
Lagrandrivjera Lagranda, upe Kanādā ("La Grande Riviere").
vispārinātais impulss Lagranža funkcijas parciālais atvasinājums pēc vispārinātā ātruma.
Bērs Lagūna Francijas dienvidu piekrastē ("Etang de Berre"), starp Ronas deltu un Marseļu, platība – 156 kvadrātkilometri, lielākais ezers Francijā, dziļums – 3–10 m.
Marakaibo ezers lagūna Marakaibo zemienē (sp. val. “Lago de Maracaibo”), Venecuēlā, platība — 13300 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 250 m, kanāls savieno ar Venecuēlas līci, ietek \~50 upju.
hafs Lagūna, līcis; līdz 1946. g. tā sauca lielus līčus Baltijas jūras dienvidu daļā, kas atdalīti no jūras ar garām smilšu jomām.
Burulluss Lagūnas ezers Ēģiptē, Nīlas deltas rajonā, garums – 60 km, platums – 10–18 km, sakls, daudz salu, ietek vairākas Nīlas deltas attekas, no kurām divas izveidotas par kanāliem.
lagūni Lagūnu ciltis - cilšu grupa (atiji, abi, kiami, ari, aburi, aladiani, avikani, gva, metjibi, krobi), dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valodas pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
Laxduenen Lagzdienas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
Tāšukalns Lagzdīnes pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā.
Lagžu Lagžu valks - ūdenstece Talsu novada Valdgales pagastā, ietek Stūriņezerā.
Laheze Lahese.
Lahamu Lahmu.
lachnocladiaceae Lahnoklādijas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta.
lei Lai 1.
leid Lai 2.
čaps Lai aprakstītu kritiena troksni.
čapts Lai aprakstītu strauju ķeršanas, grābšanas kustību vai lēcienu.
čaps Lai aprakstītu strauju ķeršanas, grābšanas kustību.
jaka Lai arī, kaut arī.
sit Lai būtu.
diezcik Lai cik.
MGB Lai Dievs svētī (angļu "may God bless"; īsziņās).
evviva Lai dzīvo!
vivat Lai dzīvo.
živio Lai dzīvo.
kadšu Lai gan; kaut gan.
IAE Lai notiek kas notikdams (angļu "in any event"; īsziņās).
ti Lai paliek!
HAND Lai tev jauka diena (angļu "have nice day"; īsziņās).
fiat Lai top! Lai notiek!
vilkādi Lai vai kā; lai vai cik grūti.
vellādi Lai vai kā; lai vai cik slikti, grūti.
vellāds Lai vai kāds; lai vai cik slikts, grūts.
fidūcit Lai valda uzticība (latīņu "fiducia sit") - studentu valodā atbilde uz sadzeršanas sveicienu "šmollis".
floreat Lai zied (zeļ).
kab Lai.
la Lai.
lain Lai.
le Lai.
leit Lai.
Oppekaln Laicienes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā.
jezuāti Laicīga biedrība (Jēzus kalpi, pastāvēja 1360-1668) slimo kopšanai un mirušo apbedīšanai.
aions Laicīgā pasaule.
kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
zemeslietas Laicīgās lietas (pretstatā reliģiskajām, garīgajām).
kūrija Laicīgās varas vai baznīcas varas sēdeklis.
kača Laicīgās vokālās mūzikas žanrs Itālijā un Francijā (14.-16. gs.).
aizlaikus Laicīgi, laikus; iepriekš.
ielaikus Laicīgi, savlaicīgi.
nojoni Laicīgie feodāļi Mongolijā 12. gs.- 1940. g.
grosmeisters Laicīgos ordeņos attiecīgās valsts valdnieka goda tituls.
profāns Laicīgs (2), pasaulīgs; nereliģisks.
pasaulīgums Laicīgums.
maina Laid lejā!, (laid) zemāk! (komanda kraušanas operācijās).
laiduks Laidaks.
zādariga Laidara (lielas kūts) siena.
laidarvārti Laidara, aploka vārti.
leidarvārti Laidara, aploka vārti.
laidaliņš Laidariņš.
laidaris Laidars (1).
laidāris Laidars (1).
zēderkls Laidars ar un bez jumta.
diendārzis Laidars kūts priekšā.
diendārzs Laidars lopiem uz lauka.
laideris Laidars.
laidēris Laidars.
laiders Laidars.
leidars Laidars.
leidārzs Laidars.
leidēris Laidars.
zādarkls Laidars.
laidne Laide 1.
spals Laide, rokas šaujamā ieroča koka daļa.
aplaidelēties Laidelējoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
uzlaidelēties Laidelējoties uzlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem).
laidelēt Laidelēties (1).
laidelēt Laidelēties (2).
laidalēties Laidelēties.
plūdlīnija Laidena forma (transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
palaidene Laidene - aužamo steļļu sastāvdaļa.
laidaine Laidene - ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā.
laidainīte Laidene - ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā.
laiddiena Laidene - ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā.
laidiena Laidene - ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā.
laidenums Laidenība.
laidījums Laidenis - koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai.
Laiden Laides muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā.
Laide Laidi, apdzīvota vieta Kuldīgas novadā.
laidēt Laidināt.
Laidiņu Laidiņu ezers - atrodas Aknīstes novada Asares pagastā, platība - 2,3 ha.
L Laidnis (šaha figūra).
līdzenieks Laidnis šaha spēlē.
laidis Laidnis.
piedētava Laids - izkapts asmenim piestiprināta daļa.
vandzenieks Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Vanga" iedzīvotājs.
laids Laidums.
laidumi Laidums.
Laidsen Laidze.
Sārcenes ezers Laidzes ezers Laidzes pagastā.
stūrīšnieki Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji.
Laidziņš Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā.
Laidzis Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā.
Laidzes ezers Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā.
Orthotrichum lyelli Laiela pūkcepurene.
Ļajgoly Laigalavas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
aukstums Laika apstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
ķermelis Laika apstākļi (ziemas beigās), kad sniega pārslas nokrīt uz izmirkušas zemes un drīz atkal pazūd.
gālains Laika apstākļi, kad ledus ir glums.
atkala Laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
karstums Laika apstākļi, kam raksturīga augsta gaisa temperatūra.
žuva Laika apstākļi, kas piemēroti (siena, labības u. tml.) žāvēšanai.
temporizēt Laika apstākļiem piemēroties, nogaidīt labākus laikus.
laikreģis Laika apstākļu pareģis.
velce Laika brīdis.
laikgadi Laika dalījuma periods seno latviešu kalendārajos priekšstatos, 2-12 nedēļas gari periodi, atbilstoši veicamajiem darbiem; kā ziemas tā vasaras laiks dalījās 5 laikgados.
karteča Laika degļa nostādījums šrapneļa šāviņam.
perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē; arī saliktā tagadne.
izvērse Laika funkcijas (elektriska signāla, kāda fizikāla procesa) pārveidošana telpas koordinātu funkcijā (piemēram, attēlā).
sadēdēt Laika gaitā kļūt, parasti loti, plānam (piemēram, par drēbēm, papīru); arī sadilt (1).
griezis Laika griezis - laikmets.
aizkave Laika intervāls starp pieprasījuma nodošanu un tā izpildes sākumu.
laikšķēle Laika intervāls, ko datora centrālais procesors izdala atsevišķa darba izpildei, nodrošinot vairāku uzdevumu izpildi.
patēriņš Laika izlietojums (kādā darbībā).
nižģeklis Laika kavēklis, nenozīmīgs, bet sarežģīts darbs vai darbošanās.
laikakavēklis Laika kavēklis; patapas prieks; izklaidēšanās.
signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju; attiecīga zīme vai zīmju kopums.
hronometrija Laika mērīšana.
diena Laika mērvienība - 24 h laika posms, kurā zeme apgriežas ap savu asi; diennakts.
stunda Laika mērvienība - 60 minūtes.
diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
kins Laika mērvienība maiju kalendārā, diena.
tuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 18 uniali jeb 360 kini (dienas).
piktuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 baktuni (~7900 gadi).
kinčiltuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kalabtuni (~3150000 gadi).
alautuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kalabtuni (63080062,1 gadu).
baktuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 katuni (144000 dienas = 394,3 gadi).
uinals Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kini jeb dienas.
kalabtuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 piktuni (~158000 gadi).
katuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 tuni (7200 dienas = 19,7 gadi).
sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [s].
laikmeti Laika meti, senāk gada dalījums pēc 2-4 lieliem svētkiem.
saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1).
epoha Laika moments, kam atbilst astronomisko novērojumu vai aprēķinu dati, kuri raksturo debess spīdekļu stāvokli.
laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
ekvinokcija Laika moments, kurā Saules diska centrs savā redzamajā gada kustībā šķērso debess ekvatoru.
brīdis Laika moments, posms, kad kas notiek.
līdzspriegums Laikā nemainīga elektriskā sprieguma polaritāte.
aizguldināt Laikā nepamodināt; ļaut aizgulēties.
skiāgrafija Laika noteikšana pēc ēnas garuma; ēnu apzīmēšana.
Bābeles gūsts Laika periods 1309.-1377. g., kad pāvesti bija spiesti uzturēties Aviņonā (t. s. "Aviņonas gūsts").
vācu laiki laika periods Latvijas vēsturē no 1207.-1561. g., kad liela daļa Latvijas teritorijas bija Livonijas ordeņa pakļautībā.
pēclaunags Laika periods no pusdienām līdz vakariņām otrā puse.
zaudlaiks Laika periods, kad datoru sistēma nav lietojama, jo tiek veikta tās profilakse vai notikusi avārija.
savienojumlaiks Laika periods, kurā lietotājs ir pievienots pakalpojumu sniedzējam.
termināļsesija Laika periods, kurā termināļa lietotājs sadarbojas ar interaktīvo sistēmu.
Manvantara Laika periods, salīdzināms ar astronomijā pazīstamo sarosa un metona 2 ciklu.
straume Laika plūsma.
pirendelis Laika posma (parasti stundas) ceturtdaļa.
muižlaiki Laika posma, kad vara piederēja feodāļiem.
dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
atstatums Laika posms (kas pagājis no kāda sākuma momenta, notikuma).
pusdienaslaiks Laika posms dienas vidū no pulksten 12 līdz 14; laika posms, kad ēd pusdienas.
padomju laiks Laika posms Latvijas vēsturē, kurā Latvijas Republika bija okupēta un inkorporēta Padomju Sociālistiskās Republikas sastāvā (1940.-1941. g. / 1944. - 1991. g.).
ilgums Laika posms no (kā) sākuma līdz beigām.
atomlaikmets Laika posms no 20. gadsimta vidus, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
inkubācija Laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju, iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās momentam.
diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, kad ir gaišs.
pēcjāņi Laika posms pēc Jāņiem.
priekšpusnakts Laika posms pirms pusnakts.
dampalaiks Laika posms rudenī, kad kuļ labību ar kuļmašīnu (ko darbina lokomobile).
dampjalaiks Laika posms rudenī, kad kuļ labību ar kuļmašīnu (ko darbina lokomobile).
rudensgabals Laika posms rudenī.
triecienfāze Laika posms starp jūras desanta operatīvo spēku galveno triecienspēku ierašanos kaujas zonā un tiem paredzētā kaujas uzdevuma izpildi.
atstarpe Laika posms starp kādiem notikumiem.
bizamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo.
bizojamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo.
klanlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu; klanāmlaiks.
klanāmlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu.
spindallaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles; spindeļlaiks.
spindeļlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles.
skallaiks Laika posms, kad apgaismošanai lietoja skalus.
auzplūkstamlaiks Laika posms, kad auzām veidojas skaras.
oksts Laika posms, kad bites mēdz spietot.
bēgumlaiks Laika posms, kad ir bēgums.
gavēnis Laika posms, kad jāiztiek ar trūcīgu pārtiku.
precīblaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks.
prečlaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks.
ārādzenamlaiks Laika posms, kad paredzēts lopus dzīt ganos.
rudenspuse Laika posms, kad tuvojas vai ir sācies rudens.
gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
ariens Laika posms, ko pavada arot (bez apstājas).
darbmūžs Laika posms, kurā (izstrādājums, ierīce) saglabā noteiktas īpašības, spēju darboties.
darbalaiks Laika posms, kurā veic lietderīgu darbu.
noilgums Laika posms, pēc kura beigām zūd iespēja atprasīt parādu vai celt apsūdzību par noziegumu.
strēķe Laika posms; brīdis.
cēliens Laika posms.
gabals Laika posms.
strāva Laika posms.
meteoroskops Laika rādītājs, rīks, ar ko cerēja pareģot laiku, novērojot tikai viena elementa pārgrozības; praksē nav izrādījies par derīgu.
laikarats Laika ritums, plūsma; laika rats.
laikdale Laika sadales režīms, skaitļošanas sistēmas izmantošanas režīms, kurā vairāki lietotāji var risināt savus uzdevumus vienlaicīgi un neatkarīgi cits no cita.
hronotarakse Laika sajūtas zudums; to rada redzes uzkalna vai pieres daivas bojājums.
hronoloģija Laika secība; notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā.
kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības.
laiks Laika skaitīšanas sistēma.
gadsimts Laika skaitīšanas vienība - 100 gadu ilgs laika posms.
mēnesis Laika skaitīšanas vienība - laika sprīdis, kas aptuveni atbilst vienai divpadsmitajai daļai gada.
nedēļa Laika skaitīšanas vienība - septiņas diennaktis (no pirmdienas līdz svētdienai); septiņu diennakšu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
naktsstunda Laika sprīdis (aptuveni stunda) naktī.
stunda Laika sprīdis (parasti 40 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi; mācību stunda.
mācību stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
intervāls Laika sprīdis (starp kādiem notikumiem).
laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
seanss Laika sprīdis, kurā bez pārtraukuma noris kāda darbība.
darba laiks Laika sprīdis, kurā iestāde vai uzņēmums ir atvērts apmeklētājiem.
mašīnlaiks Laika sprīdis, kurā mašīna veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
gads Laika sprīdis, kurā planēta veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu.
sideralgads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads; zvaigžņu gads.
gads Laika sprīdis, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu; šāds laika sprīdis kādā laika skaitīšanas sistēmā.
laiksprīdis Laika sprīdis.
lamiņš Laika sprīdis.
loms Laika sprīdis.
šturmis Laika sprīdis.
ceitnots Laika trūkums šahā.
kalpa Laika vienība hinduismā, ko veido dievu diena un nakts, ilgst 8640000000 gadu; sīkāk dalās jugās.
daļlaiks Laika vienība, kas tiek atvēlēta kādam atsevišķam procesam, regulāri pildot dažādas darbības.
iemīlēšanās Laika ziņā ierobežota pacilātība, ko izraisa stipras simpātijas pret kādu cilvēku.
termiņuzturēšanās Laika ziņā ierobežota uzturēšanās (valstī).
laiko Laikā, atbilstoši izmēriem.
jēlšķīdām Laikā, kad izbeidzas ziemas ceļš.
rējējsuns Laika.
laikabiedre Laikabiedrs.
laikbiedrs Laikabiedrs.
be Laikam gan, tomēr, taču.
domājams Laikam, droši vien, iespējams.
liekas Laikam.
tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
siltums Laikapstākļi, kam ir raksturīga mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
sals Laikapstākļi, kam ir raksturīga zema temperatūra.
slapoņa Laikapstākļi, kam ir raksturīgi ilgstoši nokrišņi, parasti lietus.
slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu; nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
pērkons Laikapstākļi, kam ir raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības.
saltums Laikapstākļi, kam raksturīga zema temperatūra.
sutoņa Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
draņķēšana Laikapstākļu pasliktināšanās.
taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas.
blokakordi Laikmetīgā džeza muzicēšanas veids; šaura salikuma akordi, kurus uz klavierēm izpilda ar abām rokām.
laikmetisks Laikmetīgs.
tagadnējs Laikmetīgs.
laikmetība Laikmetīgums.
laikmetiskums Laikmetīgums.
konkista Laikmets (15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā), kad konkistadori iekaroja plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
reģente Laikmets Francijas kultūrā 18. gs. sākumā, kad Orleānas Filips bija nepilngadīgā Luija XV reģents, pārejas laiks no baroka uz rokoko.
saeculum Laikmets, cilvēka mūžs, paaudze, gadu simtenis.
aions Laikmets.
pasēt Laikot (virzot, liekot ko kur iekšā); laikojot virzīt (ko kur iekšā).
rītā Laikposmā aptuveni ap saules lēktu; laikposmā aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
nakts Laikposmā no saules rieta līdz lēktam.
pēc Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis; vēlāk.
nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana; gadalaiks.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
starpa Laikposms (parasti kādā darbībā, norisē, stāvoklī); arī brīdis.
starpa Laikposms (starp divām darbībām, norisēm, diviem stāvokļiem).
kodollaikmets Laikposms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
rīts Laikposms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai; dienas sākums.
Kristadienas Laikposms maija mēnesī, kad katoļticīgie lūdz Dievu, parasti pie ceļmalu krustiem.
pievārte Laikposms neilgi pirms kāda cita laikposma.
pēcpusdiena Laikposms no pusdienas līdz vakaram.
priekšpusdiena Laikposms no rīta līdz pusdienai.
nakts Laikposms no saules rieta līdz lēktam, no vakara līdz rītam.
pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
pēckarš Laikposms pēc kara.
pēcsvētki Laikposms pēc svētkiem.
priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma.
pirmskarš Laikposms pirms kara.
pirmskembrijs Laikposms pirms kembrija.
pirmskvartārs Laikposms pirms kvartāra.
pirmsleduslaikmets Laikposms pirms leduslaikmeta.
priekšpavasaris Laikposms pirms pavasara; pirmspavasaris.
pirmspavasaris Laikposms pirms pavasara; priekšpavasaris.
pirmsrudens Laikposms pirms rudens.
presistole Laikposms pirms sistoles.
starpsezona Laikposms starp divām sezonām.
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks.
jonis Laikposms, brīdis.
pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
tukšatnes Laikposms, kad ir tukšs Mēness.
karalaiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā; kara laiks; arī kara apstākļi.
sastrēgumstunda Laikposms, kad kāda vietā ir ļoti intensīva transportlīdzekļu un cilvēku kustība.
ledus laikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums; leduslaikmets (2).
leduslaikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums.
sienalaiks Laikposms, kad noris intensīva darbība, intensīvs darbs.
sezona Laikposms, kad sistemātiski notiek kultūras pasākumi (piem., koncerti, izrādes).
sezona Laikposms, kad televīzijā demonstrē jaunu seriāla daļu.
launagpuse Laikposms, kad tuvojas launags.
maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (dabā).
laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē, tās nozarēs).
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
cēlienis Laikposms, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, stāvokli.
nelaiks Laikposms, kas saistīts ar grūtiem apstākļiem, smagiem pārdzīvojumiem.
periods Laikposms, kurā debess ķermenis iziet cauri visām fāzēm kādā procesā, kas atkārtojas.
kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums, pasākums.
periods Laikposms, kurā mainīgais lielums veic pilnu savas kustības, izmaiņas ciklu.
mūžs Laikposms, kurā noris (auga) eksistence.
mūžs Laikposms, kurā noris (cilvēka) eksistence; arī dzīve.
mūžs Laikposms, kurā noris (dzīvnieka) eksistence.
sezona Laikposms, kurā notiek sporta sacensības.
mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi); laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai.
nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē); arī liela nelaime.
mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
navigācija Laikposms, kurā vietējie laikapstākļi pieļauj kuģošanu (kādā ūdenstilpē, tās daļā).
pusgads Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
periods Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem; laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts; arī pārtraukums.
robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas).
laikaposms Laikposms.
laikmets Laikposms.
strēķis Laikposms.
skaidiena Laikraksta "Latvija" humoristiski satīriskā nodaļa.
FTSE Laikraksta Financial Times un Londonas Fondu biržas kopuzņēmums, kas aprēķina un publicē ietekmīgu biržas indeksu (angļu Financial Times Stock Exchange).
avīžjoks Laikrakstā publicēts joks.
antrefilets Laikraksta redakcijas daļā iestarpināts raksts, sevišķi valdības ziņojums.
Lavīze Laikraksts "Latviešu Avīzes" (1822.-1915. g.).
Lavīze Laikraksts "Latvijas Avīze".
gazette Laikraksts.
gazzetta Laikraksts.
laiklapa Laikraksts.
ievadnieks Laikrakstu redakcijas loceklis vai līdzstrādnieks, kas raksta ievadrakstus.
pusdienlaiks Laiks (dienas vidū), kad parasti ēd pusdienas.
pagadi Laiks (klimatiskie apstākļi).
gaiļlaiks Laiks (naktī vai agrā rītā), kad dzied gaiļi.
gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
brokastlaiks Laiks (no rīta), kad parasti ēd brokastis.
termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
baznīclaiks Laiks (parasti svētdienas priekšpusdienā), kad baznīcā notiek dievkalpojums.
Ti2GO Laiks iet (angļu "time to go"; īsziņās).
priekšstunda Laiks īsi pirms kāda notikuma.
aizgavēnis Laiks kādas nedēļas pirms gavēņa.
vācu laiki Laiks no 1915. gada līdz 1918.gadam, kad Latvijas teritoriju daļēji okupēja Vācijas Impērijas karaspēks.
apgrozījumlaiks Laiks no darba nodošanas operētājsistēmai līdz rezultātu saņemšanai.
interregnums Laiks no kāda valdnieka nāves vai atcelšanas līdz jauna valdnieka iecelšanai.
atvāržas Laiks pēc Jāņiem, kad dienas pakāpeniski paliek īsākas un sākas saules atceļš no visaugstākā punkta uz viszemāko.
pēcmeklēšanās Laiks pēc meklēšanās, kad izzūd ar dzīvnieka dzimumuzbudinājumu saistītās izmaiņas dzimumorgānos un uzvedībā.
pēcnāve Laiks pēc nāves.
postapokalipse Laiks pēc pastardienas.
atvāržas Laiks pēc Ziemassvētkiem, saules atceļš no viszemākā punkta uz visaugstāko.
džahillija Laiks pirms islāma rašanās VII gadsimtā.
priekšmeklēšanās Laiks pirms meklēšanās, kad sākas izmaiņas dzīvnieka dzimumorgānos un uzvedībā.
priekšrīts Laiks pirms rīta iestāšanās, pirms saules lēkta.
mašīncikls Laiks starp diviem sinhronizācijas impulsiem.
palaunadzis Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu; launaglaiks.
launaglaiks Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu.
pusvakars Laiks starp pusdienām un vakaru.
palaunagājs Laiks starp pusdienlaiku un launagu.
atgavēnis Laiks tūlīt pēc gavēņa (kad atkal var visu baudīt).
sedisvakancija Laiks un apstākļi, kad atbrīvojies pāvesta vai bīskapa sēdeklis (amats, vieta).
laiktelpa Laiks un telpa kā vienots veselums.
ģīgonis Laiks uz pērkona negaisu, kad saule aiz dūmakām spīd dzelteni sarkana.
vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakara reize.
hora Laiks, gadalaiks; stunda.
maksimumstunda Laiks, kad (kas) norisinās, darbojas ar vislielāko intensitāti.
ziedulaiks Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību.
dundurnīca Laiks, kad dunduri sāk lidot un govis bizot.
rēdņa Laiks, kad dzīvnieki met spalvu.
izdzītene Laiks, kad govis dzen ganos.
vecie laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
krēsla Laiks, kad ir šāda gaisma.
mijkrēslis Laiks, kad ir šāda gaisma.
vakarkrēsla Laiks, kad ir šāda gaisma.
patumsa Laiks, kad ir šāda krēsla.
mājāietamlaiks Laiks, kad jāiet mājās.
mājālaižamlaiks Laiks, kad jālaiž lopi mājās.
dzītava Laiks, kad lopi jādzen mājās.
dzītene Laiks, kad lopi jādzen mājās.
sadzītene Laiks, kad lopus dzen mājās.
aplūza Laiks, kad nevar iet pa virsu sniegam vai ledum, jo kājas lūzt iekšā.
ēdienreize Laiks, kad parasts ēst.
parudze Laiks, kad rudzi sāk nogatavoties.
gonadarhe Laiks, kad sākas dzimumdziedzeru aktivitāte.
liepzieds Laiks, kad zied liepas.
tunlaiks Laiks, kamēr cūkgaļa tiek gatavota (cepta, vārīta).
pusrudens Laiks, kas daļēji atgādina rudeni.
kompaņonnāža Laiks, kas jānokalpo par zelli, lai iegūtu tiesības būt par meistaru.
palīglaiks Laiks, kas nepieciešams darba objekta, arī attiecīgās iekārtas sagatavošanai ražošanas procesam.
gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai).
gājums Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai).
gājienis Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu līdz kādai vietai; attālums līdz kādai vietai.
apgrozījumlaiks Laiks, kas nepieciešams, lai izpildītu darbu no sākuma līdz beigām.
brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai).
darbalaiks Laiks, kas paredzēts darbam (uzņēmumā, iestādē); darbadienas (1) ilgums.
procesorlaiks Laiks, ko centrālais procesors patērē kāda uzdevuma risināšanai.
roklaiks Laiks, kurā lietderīgais darbs tiek veikts ar rokām.
luga Laiks, laika sprīdis.
lugs Laiks, laika sprīdis.
mets Laiks, laika vienība.
pagātne Laiks, laikposms, kas ir bijis pirms tagadējā laika, laikposma; šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad; šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
nākotne Laiks, laikposms, kas seko tagadējam laikam, laikposmam; šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
tempus Laiks; darbības vārdu laiku formas, piem., tagadne, pagātne utt.
chronos Laiks.
vremja Laiks.
vairākpavedienošana Laiksakritīga vairāku uzdevumu apstrāde, ko veic viena programma.
saule Laiktelpas daļa folkloriskajā izpratnē.
noskrēnēt Laiku kavēt.
paķārstīt Laiku pa laikam aiztikt, ķerstīt, gūstīt.
brēkāt Laiku pa laikam brēkt (1) (par dzīvniekiem).
brēkāt Laiku pa laikam brēkt (3).
graizelēt Laiku pa laikam nedaudz iegriezt, nogriezt.
cūkāties Laiku pa laikam nedaudz līt (tā, ka traucē darbu).
gulšņavāt Laiku pa laikam nogulties un atkal celties augšā.
pavidiem Laiku pa laikam, starp.
laikpalaikam Laiku pa laikam, šad un tad.
konjugācija Laiku, personu un skaitļu formu sistēma (verbam).
Krutupīte Laikupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, garums - 7 km.
aizklausināt Laikus savās interesēs sākt pēc kaut kā taujāt.
aplaiku Laikus, īsti laikā.
priekšlaikus Laikus, savlaicīgi.
astraeus Laikzvaigznes - pūpēžu klases laikzvaigžņu dzimtas ģints.
astraeacea Laikzvaigžņu dzimta.
Mūža licējiņa Laimas pievārds.
laimborelioze Laimas slimība - saslimšana, ko ierosina ērču pārnēsāta infekcija.
laimība Laime (1).
skarba Laime, manta (no poļu "skarb").
palaime Laime, sekmes.
luķis Laime, veiksme, izdošanās, izdevība.
lafa Laime, veiksme.
farts Laime.
gliķis Laime.
laima Laime.
metekla Laime.
meteklības Laime.
metelības Laime.
atvinnēt Laimējot atgūt.
laimītis Laimes bērns.
svētlaimība Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts; arī laimes augstākā pakāpe; svētlaime.
svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts; arī laimes augstākā pakāpe.
Neuhof Laimes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
maskote Laimes nesējs, amulets.
viensānukumeļpeka Laimes palēcīte ("Orthilia secunda").
sportloto Laimes spēle, kuras mērķis ir pirms izlozes uzminēt noteiktu skaitu sporta veidu nosaukumu (ciparu) un kurā izmanto īpaša veida formulārus.
podjom Laimests.
podjoms Laimests.
vinnestība Laimests.
vinnests Laimests.
vinnēt Laimēt (1).
vinnēt Laimēt (2).
iespēlēt Laimēt (parasti kāršu spēlē, loterijā).
ielozēt Laimēt loterijā.
ievinnēt Laimēt, iegūt (kāršu spēlē).
lomēt Laimēt, laimēies.
laimot Laimēt.
novinnēt Laimēt.
nodoties Laimēties, izdoties.
izadoties Laimēties; arī sekmēties.
pagadīt Laimēties.
deliciae Laimība, prieks - 17. gs. iemīļots nosaukums dzejas krājumiem.
laimīgai Laimīgi.
dvaraprasada Laimīgie vārti.
izlaima Laimīgs atgadījums.
fortūna Laimīgs gadījums, veiksme cilvēka dzīvē (parasti personificēta kā likteņa dieviete); liktenis.
trefers Laimīgs gadījums.
veikne Laimīgs panākums.
illots Laimīgs un piepildīts, pilnīgs vienā personā.
gaišs Laimīgs, bezrūpīgs (parasti par dzīvi, mūža posmiem).
luča Laimīgs, izdevīgs gadījums; vērtīgs ieguvums; ķēriens.
palaimīgs Laimīgs, labvēlīgs.
beatus Laimīgs, svētīts, svētlaimīgs.
happy Laimīgs.
lieglaimīgs Laimīgs.
radzones Laimiņi - lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām.
čīkstenes Laimiņi ("Sedum").
miroņpuķe Laimiņi ("Sedum").
norieši Laimiņi ("Sedum").
radzene Laimiņi ("Sedum").
zediums Laimiņi ("Sedum").
zedums Laimiņi ("Sedum").
sedum Laimiņi.
maigais laimiņš laimiņu suga ("Sedum sexangulare syn. Sedum boloniense, Sedum acre subsp. sexangulare"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un vietām konstatēta arī savvaļā.
Sporādas Lainas salas Centrālajā Polinēzijā.
lainers Laineris.
leiners Lainers.
Lainuma ezers Lainums, ezers Matkules pagastā.
kāptuves Laipa ar virspusē piestiprinātiem kāpšļiem satiksmei starp dažāda augstuma vietām.
laipeniece Laipa.
lipts Laipa.
tacis Laipa.
puslaipa Laipas puse.
Laipīts Laipītis, ezers Vestienas pagastā.
Laipīšu ezers Laipītis, ezers Vestienas pagastā.
Laipu ezers Laipītis, ezers Vestienas pagastā.
laipnība Laipna runa, izturēšanās, rīcība.
uzmanība Laipna, cieņas pilna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās (pret kādu).
izčibināt Laipni apkalpot; uztaisīt gultu.
lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.).
lūgums Laipni izteikta vēlēšanās, prasība.
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
pielabināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturoties (pret kādu), izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi pret sevi.
aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
izbodžināt Laipni, maigi izdzīt.
affabile Laipni, mīļi, omulīgi.
laipnums Laipnība (1).
mīlprātība Laipnība, labvēlība.
complaisance Laipnība, pakalpība.
milasirdība Laipnība; arī devība.
lipnība Laipnība.
nepielaidība Laipnības, pretimnākšanas, vēlīguma trūkums, nepieejamība.
lipsnīgs Laipnīgs, mīlīgs, visai tīkams.
glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
lādzīgs Laipns, atsaucīgs, izpalīdzīgs; lāga (1).
lāga Laipns, atsaucīgs, izpalīdzīgs.
draugulīgs Laipns, draudzīgs.
pielaidīgs Laipns, pakalpīgs.
afabls Laipns, saticīgs.
milasirdīgs Laipns; arī devīgs.
laipnīgs Laipns.
lipnīgs Laipns.
lips Laipns.
lipnums Laipnums.
aizlaipot Laipojot aiziet, aizvirzīties.
aplaipot Laipojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atlaipot Laipojot atnākt šurp; laipojot atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atkāpelēt Laipojot atnākt, skatoties, kur liek kājas.
ielaipot Laipojot ievirzīties (kur iekšā).
izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlaipot Laipojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nolaipot Laipojot noiet, nonākt.
pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
palaipot Laipojot pavirzīties.
pielaipot Laipojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
laipoties Laipot (1).
lāpot Laipot (1).
laipoties Laipot (2).
laipoties Laipot (3).
aplaipot Laipot apkārt.
aizlaipot Laipot prom; laipojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atlaipot Laipot šurp.
laipāt Laipot.
žonglierēt Laipot.
laipaļa Laipotājs.
laipāties Laipoties.
kūtāt Laiski gaidīt, vilcināties.
stapāt Laiski iet.
drīvēties Laiski kustēties.
slūžāt Laiski pastaigāties.
uzžorīties Laiski uzcelties.
zilināties Laiski, slinki strādāt.
nolaiskot Laiskot (visu laikposmu) un pārstāt laiskot.
lēnīties Laiskot; bez enerģijas, bez spara ko darīt.
laiskoties Laiskot.
nelgoties Laiskoties.
laiskis Laisks, slinks.
lasks Laisks.
galvanizēt Laist (kam) cauri elektrisko strāvu.
pucēt Laist (vaļā).
izlaist Laist apgrozībā (parasti naudu, aizņēmuma obligācijas).
aplaist Laist apkārt.
strepēt Laist asinis; likt radziņus (asinsnolaišanai).
šņeperēt Laist asinis.
vasāt Laist atvases, izplaukt.
filtrēt Laist caur filtru (šķidrumu, gāzi).
leķēt Laist cauri ūdeni, būt ar sūci (parasti par laivu).
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
aizlaist Laist ciet.
dūmot Laist dūmus virsū (bitēm, lai tās nedzeltu).
purkšt Laist gaisu caur nāsīm (par dzīvniekiem).
ikrot Laist ikrus, nārstot.
nārstoties Laist ikrus, nārstot.
žubināt Laist ikrus, nārstoties.
aizlaist Laist prom.
strūgāt Laist strūgu, pludināt.
pernīt Laist vaļā, atsvabināt.
vaļot Laist vaļā, atsvabināt.
sprucināt Laist vaļā.
sprucīt Laist vaļā.
šļūcka Laistāmā caurule.
laidelēties Laisties (1) šurp turp.
laidelēties Laisties (2).
aplaisties Laisties apkārt.
aizvīksnīties Laisties lapās.
pikēt Laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
aizlaisties Laisties prom; aizlidot.
sēsties Laisties zemāk, parasti, lai piezemētos (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
aizmaukt Laisties, bēgt, mukt.
plederēties Laisties, plivināties, peldēt.
leisties Laisties.
šļaksteklis Laistīšanas trauks.
žeivēt Laistīt (lielā daudzumā, izšķērdīgi).
lietēt Laistīt ar īpašām iekārtām.
šļūterēt Laistīt ar šļūteni.
laistīties Laistīt citam citu.
laistīties Laistīt sevi.
pļičēties Laistīt ūdeni mazgājoties.
žaut Laistīt, liet.
plunkatāt Laistīt, salaistīt.
žļandzināt Laistīt, skalināt.
pičāt Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
pičināt Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
pičināties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
pličāties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
pličināties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
šļīcināt Laistīt, šļircināt.
lijināt Laistīt.
pļunkāt Laistīt.
šļārbāt Laistīt.
šļidzināt Laistīt.
šļikšķināt Laistīt.
šļūkstināt Laistīt.
svepstināt Laistīt.
žļadzināt Laistīt.
žulnīt Laistīt.
kaļčāties Laistīties (ar ūdeni).
šļaukstīties Laistīties (ar ūdeni).
žanckāties Laistīties (ar ūdeni).
šļirckāties Laistīties ar šļircēm.
pļegāties Laistīties ar ūdeni, aptraipīties.
laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā.
šļargāties Laistīties, plunčāties.
plančāties Laistīties, šļakstīties ar ūdeni.
brūzēt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu); brūzgāt.
brūzāt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu).
brūzgāt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu).
brūzgāties Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu).
šļirkāties Laistīties, šļākties.
pilčāties Laistīties.
plunkatāties Laistīties.
pluzēties Laistīties.
šelderēties Laistīties.
žeirēties Laistīties.
zlaņķēties Laistīties.
pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nolaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu).
ielaistīt Laistot ieliet (kur iekšā); iepilināt.
izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu).
izlaistīt Laistot izlietot (daudz vai visu).
nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni); aplaistīt.
aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju; vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
uzlaistīt Laistot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
sasalaistīties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam.
sasalieties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam.
Lajiša Laiševa, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā.
Laikšenes ezers Laišķenu ezers Ērgļu pagastā.
Laikšēnu ezers Laišķenu ezers Ērgļu pagastā.
Laišķenes ezers Laišķenu ezers Ērgļu pagastā.
Lumeņu ezers Laišķenu ezers Ērgļu pagastā.
Laimneša ezers Laišķēnu ezers Ērgļu pagastā.
laiži Laišķi.
laižņi Laišķi.
laišlapa Laišu (ūdensrožu) lapa.
pārlaitīt Laitīt (masēt, berzēt) vēlreiz, no jauna.
laicīt Laitīt, masēt.
laistīt Laitīt, masēt.
vaitīt Laitīt, masēt.
patruļlaiva Laiva (motorlaiva), ar ko brauc patruļa.
ķīļlaiva Laiva ar horizontāli gulošu ķīli, kura abos galos ir pagarinājumi uz augšu, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala.
plakandibene Laiva ar plakanu dibenu.
platdibene Laiva ar platu, plakanu dibenu.
desantlaiva Laiva desanta izcelšanai.
pinasa Laiva, jahta, arī divmastu kuģis.
burulaiva Laiva, ko pārvieto buru pārveidota vēja enerģija.
hidroplāksnis Laiva, kuģis uz zemūdens spārniem.
tēvītis Laiva, kuģīša purns, priekšgals.
motorlaiva Laiva, kuras dzinējs ir motors.
skutka Laiva, strūga.
bota Laiva.
bote Laiva.
jēlausis Laiva.
kaiks Laiva.
kajiks Laiva.
lociķis Laiva.
lodene Laiva.
lotka Laiva.
pielis Laiva.
pulka Laivai līdzīgas kamanas (sākotnēji - lapiem), ko velk ziemeļbrieži.
šķēriņš Laivām ar plakanu dibenu vieglākai burāšanai šķērsvējā pierīkota viena vai vairākas plankas, iesietas laivas sānos.
duļbārds Laivas borta malai uznaglots cieta bērza koka stiprinājums, lai airi pastāvīgā kustībā neizgrauztu pašu borta malu (vācu "das Dollbord").
atguldzes Laivas dēļi, laidi.
celtas Laivas dēļi, laidi.
tilaudas Laivas dibena seguma dēļi.
laivasgals Laivas gals.
knuģis Laivas galu stiprinājumi, kas savieno laivas sānus.
tilandes Laivas grīda.
tilandi Laivas grīda.
tilaudi Laivas grīda.
tillandas Laivas grīda.
tillandi Laivas grīda.
tillaudas Laivas grīda.

L citās vārdnīcās:

MLVV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 21. decembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: