Paplašinātā meklēšana
Meklējam Novi.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts vārdu savienojumos (22):
Atrasts skaidrojumos (391):
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
- novickieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji.
- Noviku ezers ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 2,8 ha; Novika ezers
- novikieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Noviki" iedzīvotāji.
- novičkieši Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji.
- novikieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Noviki" iedzīvotāji.
- Terekbeče Novi Bečeja - pilsēta Serbijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Jičīna Novi Jičīna - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.).
- Terekkaniža Novi Kneževaca - pilsēta Serbijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Kneževaca Novi Kneževaca ("Novi Kneževac") - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Terekkaniža.
- Knina Novi Knina - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novisada Novi Sada, pilsēta Serbijā.
- Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- nokvitināt Novicināt.
- nošvibināt Novicināt.
- nošvībināt Novicināt.
- novīcināt Novicināt.
- nožvibināt Novicināt.
- nočviruļot Novidžināt.
- noveibuļāties Noviebties.
- velonovietne Novietne, kurā iespējams novietot velosipēdu.
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību).
- pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu; arī noklāt (2).
- pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu; pārklāt (2).
- noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- piedzīt Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu).
- nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
- noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
- slēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, sargāt no (kā) iedarbības.
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- piesliet Novietojot ieslīpi, pielikt (pie kā, kam klāt).
- paspiesties Novietojot iespiest zem kaut kā.
- nostādināt Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai (šķidrumā) izveidojas vielas daļiņu slānis; novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā izveidojas (kāds vielu daļiņu slānis).
- vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
- sēt Novietojot un (parasti) iestrādājot augsnē sēklas, aizņemt (kādu platību).
- aizlikt Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt.
- nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet.
- saslēgt Novietojoties citam pie cita, izveidot (kopumu, grupu) ciešu, blīvu.
- apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
- izplesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
- plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
- iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
- izaplēsties Novietojoties, atrodoties, arī augot (kur), ieņemt lielu telpu, laukumu.
- aizņemt Novietojoties, iekārtojoties (kur), izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); arī apdzīvot.
- izveidot Novietojoties, sagrupējoties panākt, ka rodas (piemēram, rinda, aplis).
- taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.); veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
- saskare Novietojums (parasti teritorijai) tieši līdzās (kam).
- dislokācija Novietojums, izvietojums (bruņotajiem spēkiem); process --> dislocēt (1).
- pārbīdījums Novietojums, kurā daļai, elementam ir pārvirze, novirze attiecībā pret ko.
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- kavāža Novietošana pagrabā; noma par pagrabu vai veikalu.
- uzsēde Novietošanās sēdus stāvoklī (uz kā).
- lifo Novietošanas un uzglabāšanas princips "pēdējais iekšā - pirmais ārā" (angļu "last-in, first-out").
- aizņemšana Novietošanās, iekārtojoties (kur); telpas, vietas izmantošana savām vajadzībām
- izlikt Novietot (ārā); izvietot (to, kas izņemts no kurienes).
- noparkot Novietot (automašīnu) stāvēšanai.
- noparkoties Novietot (automašīnu) stāvēšanai.
- noslēpt Novietot (cilvēku) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
- nolikt Novietot (īpašā vietā, īpašos apstākļos) uzglabāšanai.
- noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
- noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to); novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- noslogāt Novietot (kam) virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- izastatīt Novietot (ko redzamā vietā).
- izstatīt Novietot (ko redzamā vietā).
- paslēpt Novietot (ko, kādu kur) tā, ka (to kāds) nevar saskatīt, arī atrast.
- sablīvēt Novietot (ko) blīvi citu pie cita.
- slodzīt Novietot (ko) glabāšanai noslēgtā priekšmetā.
- piegāzt Novietot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- kombinēt Novietot (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
- pārklāt Novietot (ko) tā, lai (tas) atrastos pāri (kam), pār (ko) saskarē ar (tā) virsmu.
- uztupināt Novietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsēdināt Novietot (ko), parasti ar (tā) roba, ieliekuma, izliekuma u. tml vietu, virsū (uz kā, kam).
- ievietot Novietot (kur iekšā priekšmetu).
- atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu).
- atstāt Novietot (kur), lai nebūtu jāņem līdzi; likt, lai paliek kādā vietā.
- pārlaist Novietot (ķermeņa daļu, parasti kājas) pāri (kam), pār (ko) tā, ka (tā) ir vērsta uz leju.
- uzlikt Novietot (ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju) virsū (uz kā, kam).
- pārkārt Novietot (ķermeņa daļu) pāri (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties.
- situēt Novietot (parasti attiecībā pret ko, noteiktā kopumā).
- slodzīt Novietot (parasti dzīvnieku) slēgtā telpā, norobežotā vietā.
- pārlikt Novietot (parasti kāju, roku) pāri (kam), pār (ko).
- aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama; aiztaisīt, aizvērt.
- atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama; attaisīt, atvērt.
- pakārt Novietot (priekšmetu) tā, ka (tas) karājas.
- iekārtot Novietot (priekšmetu) vēlamajā stāvoklī.
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas; pakārt (1).
- novietāt Novietot (priekšmetu).
- pievietot Novietot (priekšmetu).
- trimmēt Novietot (sakraut) ogles kuģa bunkuros.
- stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
- nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteikta vietā, noteiktos apstākļos.
- uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
- atbalstīt Novietot (uz kā, kur u. tml.).
- izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
- atkarināt Novietot atpakaļ karāties.
- parkoties Novietot automašīnu (uz ielas).
- sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- uzlēģerēt Novietot grīdlīstes uz pamatnes sijas tā, lai tās iesēstos gropēs.
- noguldīt Novietot guļus (kur, uz kā u. tml.); likt gulēt, atļaut gulēt (kur, uz kā).
- uzguldīt Novietot guļus virsū (uz kā, kam).
- paguldīt Novietot guļus zem (kā), arī (kam) apakšā.
- guldīt Novietot guļus, gādāt, ka guļ; ļaut gulēt.
- nolikt Novietot guļus, noguldīt (kur).
- apguldīt Novietot guļus; nolikt gulēt.
- noguldīt Novietot horizontāli (ķermeņa dalu, priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
- saguldīt Novietot horizontāli (vairākus, daudzus priekšmetus).
- atsliet Novietot ieslīpi un atbalstīt (pie kā, pret ko); piesliet.
- ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā.
- izmētāt Novietot izklaidus; izkliedēt (1).
- noklāt Novietot izplestā veidā (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas).
- uzskapēt Novietot kaut kur augšā.
- pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- dokot Novietot kuģi dokā.
- saslogot Novietot noteiktā veidā (ko) lielākā daudzumā un uzlikt (tam) slogu.
- nokrāmēt Novietot paredzētajā vietā (vairākus vai visus priekšmetus); arī sakārtot.
- nokrāmēties Novietot paredzētajā vietā (vairākus vai visus priekšmetus); arī sakārtot.
- izvietot Novietot priekšmetus, elementus noteiktā kārtībā, veidā.
- uzšķiebt Novietot slīpi, noliekt.
- sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- atkarināt Novietot tā, ka atkarājas atpakaļ.
- balstīt Novietot tā, ka atspiežas (uz kā).
- dalaist Novietot tā, lai iederētos, iekļautos; izveidot salaidumu (piemēram, dēļiem, baļķiem).
- kārt Novietot tā, lai karājas.
- notupināt Novietot tupus (kur, uz kā u. tml.); likt tupēt, atļaut tupēt (kar, uz kā u. tml.); arī nosēdināt (1).
- pietupināt Novietot tupus (pie kā, kam klāt).
- sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi.
- pārsiet Novietot un sienot nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
- likt Novietot un uzstādīt (rīku, lenci) dzīvnieku ķeršanai.
- salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai.
- likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
- nosēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus (kur, uz kā u. t ml.).
- uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
- piecelt Novietot vertikāli (parasti nokritušu, apgāztu priekšmetu).
- pavietāt Novietot zem (kaut kā).
- pamiegt Novietot zem sloga, lai nospiestu šķidrumu.
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā; arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
- padziļināt Novietot, iemontēt (ko) dziļāk par kā virsmu.
- pārblīvēt Novietot, ievietot (kur priekšmetus) pārāk lielā skaitā, apjomā.
- balināt Novietot, izklāt (audeklu) saulē, lai (tas) kļūtu balts.
- pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) dala (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- dislocēt Novietot, izvietot (bruņotos spēkus).
- rindot Novietot, likt rindā.
- aizlikt Novietot, nolikt (kam priekšā, aiz kā).
- atlikt Novietot, nolikt nost (sānis, pie malas u. tml.).
- pieslēpt Novietot, nolikt tā, lai citi uzreiz nevar ieraudzīt, atrast.
- pastatīt Novietot, nolikt.
- nomētāt Novietot, nomest nekārtīgi, nevīžīgi (vairākās vietās), nenolikt vietā.
- uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma dalu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur); piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstādīt Novietot, nostiprināt, ieregulēt, sagatavojot darbībai (ierīci, iekārtu, aparatūru u. tml.).
- atkārt Novietot, pakārt iepriekšējā vietā.
- pabalstīt Novietot, palikt (ko) par balstu zem (kā), arī (kam) apakšā.
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- saspiest Novietot, parasti ar spiedienu (priekšmetus) cieši citu pie cita.
- pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko) : pārsviest (2).
- pārsviest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko); pārmest (2).
- sarūmīt Novietot, savietot.
- sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
- uzstatīt Novietot, uzcelt, parasti stāvus.
- uztutināt Novietot, uzlikt (uz kā, kur augšā) un atbalstīt (pret ko); uztupināt.
- uzstutēt Novietot, uzlikt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- novietināt Novietot.
- vietāt Novietot.
- aizkortelēties Novietoties (kam priekšā).
- salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- iekārtoties Novietoties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
- saiet Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
- savietoties Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
- izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem).
- nostiprināties Novietoties (kur), ierīkojot aizstāvēšanās būves.
- iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi.
- norūmēties Novietoties (paredzētajā vietā).
- pieslieties Novietoties (pie kā, kam klāt) tā, ka atbalstās (pret to).
- aizkrāmēties Novietoties ar savām grabažām citiem priekšā (tos aizsprostojot).
- ielenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt; aplenkt (1).
- aplenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt.
- saslēgties Novietoties cieši citam pie cita (rindā, lokā u. tml.).
- sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem daudziem; sagult (1).
- sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
- iegulties Novietoties guļus (kur iekšā).
- nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.).
- palīst Novietoties guļus (zem segas, palaga u. tml.).
- izstiepties Novietoties guļus ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni.
- pārgulties Novietoties guļus pāri (kam), pār (ko).
- sagulēt Novietoties guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
- atlaisties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras); atgulties.
- atgulties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras).
- piegulties Novietoties guļus stāvoklī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- gulties Novietoties guļus stāvoklī; doties gulēt.
- uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam).
- pagulties Novietoties guļus zem (kā), arī (kam) apakšā.
- izklīst Novietoties izklaidus (noteiktā kārtībā).
- iesagulties Novietoties kur guļus.
- kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā; stāties ierindā.
- pārgulties Novietoties pāri (kam), pār (ko) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
- sasēsties Novietoties sēdus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā, piemēram, krēslā).
- nosēsties Novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- piecelties Novietoties sēdus (no guļus stāvokļa).
- piesēsties Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sēsties Novietoties sēdus stāvoklī.
- uzlikties Novietoties sēdus, guļus u. tml. virsu (uz kā, kam).
- piesēst Novietoties sēdus, parasti uz neilgu laiku.
- atsēsties Novietoties sēdus; apsēsties.
- apsēsties Novietoties sēdus.
- nosasēsties Novietoties sēdus.
- nostāties Novietoties stāvus (kur, kā).
- stāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
- ierakties Novietoties tā, ka tiek apņemts no visām pusēm (ar zemi) - piemēram, par sēklām.
- līdzināties Novietoties tā, ka veidojas, parasti taisna, rinda, virkne (par cilvēku grupu).
- noslēpties Novietoties tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; paslēpties.
- paslēpties Novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
- atbalstīties Novietoties tā, lai kas balstītu.
- satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupt.
- satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupties.
- notupties Novietoties tupus (kur, uz kā u. tml.); arī nosēsties (1).
- aptupties Novietoties tupus (par cilvēkiem); notupties.
- tupināties Novietoties tupus (satupties).
- uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties (1).
- pietupties Novietoties tupus stāvoklī; arī piesēsties (1).
- tupties Novietoties tupus stāvoklī.
- attupties Novietoties tupus; notupties (par cilvēku).
- pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu; pārklāt (3).
- pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu: arī noklāt (5).
- noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu.
- nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārtu.
- izgāzties Novietoties vaļīgā pozā, parasti sēžot, stāvot.
- uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
- aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā).
- samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- likties Novietoties, arī tverties, glābties.
- pagriezties Novietoties, atrasties tā, ka neredz ko.
- ieņemt Novietoties, iekārtoties (kur), izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); aizņemt (2).
- aprīkoties Novietoties, ierīkoties kam apakšā.
- uzslāņoties Novietoties, izveidoties slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); sastāties ierindā.
- savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam).
- rūmēties Novietoties, sēsties (tā, lai aizņemtu iespējami mazāk vietas, telpas).
- sastāties Novietoties, tikt novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par transportlīdzekļiem.
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu.
- segties Novietoties, veidoties (uz kā, kam pāri) - piemēram, par augiem, to daļām.
- norīkoties Novietoties.
- pievietoties Novietoties.
- situēts Novietots (parasti attiecībā pret kaut ko).
- Novijbuga Novijbuha, pilsēta Ukrainā.
- Novijrozdola Novijrozdila, pilsēta Ukrainā.
- Novika ezers Noviku ezers Šķaunes pagastā.
- pārvilkt Novilcināt (piemēram, termiņu, laiku).
- davilkt Novilcināt darbību, norisi, līdz rodas kāds nevēlams stāvoklis.
- notarpināt Novilcināt, atstāt neziņā.
- aizvilcināt Novilcināt, nosist, izšķiest (laiku).
- nogalināt Novilcināt.
- noviļķināt Novilcināt.
- pievilcināt Novilcināt.
- tarpināt Novilcināt.
- vantaļot Novilcināt.
- dasavilkties Novilcināties.
- nosavilcināties Novilcināties.
- novilkt Novilcināties.
- pārsaknosīties Novilcināties.
- noaut Novilkt (apavus, zeķes).
- noģērbt Novilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
- nopalināt Novilkt (drēbes).
- noģērbt Novilkt (kādam) apģērba gabalu, apģērbu.
- nosliept Novilkt (laiku), novilcināties.
- notaskāt Novilkt (nost).
- nobraukt Novilkt (pār ko, gar ko u. tml. ar roku, priekšmetu).
- izkāpt Novilkt (parasti apavus, bikses).
- noraust Novilkt (parasti ar roku, drānu) gar (ko).
- nobraucīt Novilkt (parasti roku gar ko).
- atģērbt Novilkt (parasti virsdrēbes); noģērbt.
- izģērbt Novilkt apģērbu (kādam), tā ka (tas) kļūst kails; novilkt (kādam) lielāko daļu apģērba gabalu.
- nomauknot Novilkt mizu.
- noģērbties Novilkt sev apģērba gabalu, apģērbu.
- izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērbā.
- izģērbties Novilkt sev visu apģērbu.
- novilkties Novilkt sev, parasti virsdrēbes.
- nošvītrot Novilkt svītru.
- pārstigot Novilkt vai izcirst robežlīniju (par mērnieku).
- pausot Novilkt, kopēt (ko) uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
- apdriksnāt Novilkt, nomizot joslām.
- nodricināt Novilkt, noraut.
- nostilpēt Novilkt, nostīvēt (ar grūtībām).
- apmaukt Novilkt, uzvilkt pār kaut ko.
- nošmaukt Novilkt.
- nomaukša Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka (1).
- nomauks Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka.
- nomuka Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka.
- nomauka Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties.
- novalka Novilkti apģērba gabali, arī netīri, savalkāti apģērba gabali.
- nospiedums Novilkums (1).
- pausa Novilkums, kopija uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
- brauna Novilkušās čūskas āda.
- brauņas Novilkušās čūskas āda.
- novilstīt Novilt (ko); arī pievilt.
- nošņākt Novilt.
- nosaviļāties Noviļāties.
- novirkšēties Novirkšēt.
- novirkšēt Novirkšķēt (1).
- noviršķēt Novirkšķēt (1).
- nodreijāt Novirpot.
- nepareizums Novirze (piemēram, no normas), kļūda; nepareizība (4).
- nepareizība Novirze (piemēram, no normas), kļūda.
- retrodeviācija Novirze atpakaļ.
- retropozīcija Novirze atpakaļ.
- nosvere Novirze no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
- dismorfoze Novirze no normālās formas; bezveidība, kroplība.
- patoloģija Novirze no normas, nenormālība (kā attīstībā, izpausmē).
- anomālija Novirze no normas, vispārējās likumības.
- ekscess Novirze no normas.
- apeidoze Novirze no slimībai raksturīgās klīniskās vai histoloģiskās ainas.
- heteromorfisms Novirze no tipa vai normas; dažādas formas dažādās dzīves stadijās.
- nosliece Novirze no vēlamā, pareizā.
- ekskursija Novirze no vidējā stāvokļa; kustības apjoms; vibrācijas amplitūda.
- dekstrodeviācija Novirze pa labi.
- antepozīcija Novirze uz priekšu.
- lateropozīcija Novirze uz sāniem (dzemdes).
- nosklanda Novirze, noslīdēšana.
- deklinācija Novirze, nosliece; cikloforija.
- inklinācija Novirze, nosliece.
- eklīze Novirze; izmežģījums; lauztā kaula galu pārvietojums.
- novērsiens Novirze.
- disglikēmija Novirzes normālajā glikozes līmenī asinīs.
- novērzība Novirzība, novērsība.
- novirze Novirziens (1).
- puritāņi Novirziens 16. un 17. gs. anglikāņu baznīcā, askētiska dzīves veida un stingras tikumības piekritēji.
- austromarksisms Novirziens austriešu sociāldemokrātijā 19. gs. b. - 20. gs. sākums.
- euforisms Novirziens filozofijā - eudaimonisma un perfekcionisma apvienojums, kas par cilvēka pēdējo un augstāko mērķi uzlūko pilnīgu personību un valsts pilnību.
- parnasisms Novirziens franču dzejā 19. gs. 2. pusē, ko raksturo stingrs formas kults un tieksme pēc ideju skaidrības.
- ultimātisti Novirziens Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (KSDSP) 1908.-1909. g.; otzovisma paveids.
- likvidatorisms Novirziens Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam, kas prasīja likvidēt boļševiku partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju.
- maksimālisms Novirziens krievu sociālrevolucionāru (eseru) partijā, tās galējais kreisais spārns.
- akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās sen radītiem tradicionāliem likumiem, klasiskiem paraugiem, formām, augsts profesionālisms.
- diverģents Novirzījies, tāds, kas novirzās.
- atkāpe Novirzīšanās (no normas, parastās kārtības); atkāpšanās, atvirze.
- detonēšana Novirzīšanās no pareizā toņa dziedāšanā vai arī stīgu vai pūšamo instrumentu spēlē.
- izvirziens Novirzīšanās no taisna virziena, nobīde.
- ekskurss Novirzīšanās no temata, - blakus pētījums, ko veic līdztekus galvenā temata izstrādei.
- atkrišana Novirzīšanās no vēja.
- noņemt Novirzīt (nost no kurienes sava ķermeņa daļu).
- nocelt Novirzīt (nost, parasti no sēkļa, ūdens transportlīdzekli).
- nodzīt Novirzīt (par parādībām dabā).
- nobīdīt Novirzīt (parasti kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko.
- novest Novirzīt (sarunu, runu u. tml. uz ko).
- uzgriezt Novirzīt (uz ko citu, piemēram, sarunu).
- nosvērt Novirzīt no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
- pārsviest Novirzīt uz ko citu (piemēram, sarunu).
- novērst Novirzīt uz ko citu (sarunu, domas).
- novērst Novirzīt uz ko citu (uzmanību).
- novērzēt Novirzīt, novērst.
- nodabūt Novirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (nost no kurienes, kur u. tml.).
- nogriezties Novirzīties (kur sānis), neskarot (piemēram, par negaisu, veļu).
- noklīst Novirzīties (no galvenā, būtiskā darbībā, runā).
- aizklīst Novirzīties (no sarunas, domu gaitas u. tml.).
- nostaigalēt Novirzīties (par lietus mākoņiem).
- noiet no grauda Novirzīties no ceļa (par lodi, šāviņu).
- nomaldīties Novirzīties no galvenā, būtiskā (domās, runā u. tml.).
- nosasvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
- nosvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
- dreifēt Novirzīties no kursa (vēja vai straumes ietekmē).
- tuldurēt Novirzīties no pareizā ceļa vai vagas.
- tuldurēties Novirzīties no pareizā ceļa vai vagas.
- juziķ Novirzīties no sarunu temata.
- perturbēt Novirzīties no trajektorijas pievilkšanas spēka iedarbībā (par debess ķermeni).
- fluktuēt Novirzīties no vidējās vērtības (par kādu lielumu).
- nobirt Novirzīties nost (no kā) un nokrist (par sīku daļiņu kopumu).
- noiet no sliedēm Novirzīties sānis (sarunā, darbā).
- nosagriezties Novirzīties uz citu pusi (par ceļu taku).
- novērsties Novirzīties, atsacīties (no uzskata, viedokļa, mērķa u. tml.).
- nomauties Novirzīties, novērsties.
- nogriezties Novirzoties (no kā), pievērsties (kam citam) - par skatienu.
- aplinkus Novirzoties sāņus, nedodoties taisni uz mērķi.
- Novi Grada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novi Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novi Iskara pilsēta Bulgārijā ("Novi Iskăr"), Sofijas piepilsēta, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novi Pazara pilsēta Bulgārijā ("Novi pazar"), Šumenas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novi Marofa pilsēta Horvātijā ("Novi Marof"), Varaždinas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novi Vinodolski pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novigrada Pilsēta Horvātijā ("Novigrad"), Istras županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novi Ligūre pilsēta Itālijā ("Novi Ligure"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novi Pazara pilsēta Serbijā ("Novi Pazar"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 66500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novi Sada pilsēta Serbijā ("Novi Sad"), Vojvodinas autonomā novada administratīvais centrs, 250400 iedzīvotāju (2011. g.)
- N Preču cenu indekss "Novitāte".
- Vojvodina Serbijas Republikas autonomais novads, administratīvais centrs - Novi Sada, platība - 21506 kvadrātkilometri, 1979000 iedzīvotāju (2008.).
- Aksaja Upe Krievijā, Čečenijā un Dagestānā, Novijterekas labā krasta pieteka.
- Dunajeca Upe Polijas dienvidos ("Dunajec"), Vislas labā krasta pieteka, garums 247 km, sākas Tatros satekot Bjali Dunajecai un Čarni Dunajecai pie Novi Targas.
- novinskieši Zilupes novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Novinskije" iedzīvotāji.
- novinskijieši Zilupes novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Novinskije" iedzīvotāji.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Novi.