Paplašinātā meklēšana
Meklējam reizē.
Atrasts vārdos (37):
- reizē:1
- reizēm:1
- reizēt:1
- nereizē:1
- pareizē:1
- pareizēm:1
- sareizēt:1
- ikreizējs:1
- šoreizējs:1
- toreizējs:1
- citreizējs:1
- dažreizējs:1
- divreizējs:1
- kādreizējs:1
- kurreizējs:1
- otrreizējs:1
- pašreizējs:1
- reizreizēm:1
- sešreizējs:1
- taireizējs:1
- vēlreizējs:1
- viņreizējs:1
- četrreizējs:1
- katrreizējs:1
- piecreizējs:1
- pirmreizējs:1
- simtreizējs:1
- trīsreizējs:1
- vienreizējs:1
- daudzreizējs:1
- deviņreizējs:1
- kādreizējais:1
- viņreizējais:1
- desmitreizējs:1
- septiņreizējs:1
- vairākreizējs:1
- vienreizējība:1
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (1213):
- darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
- skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
- askars Afrikāņu karavīrs kādreizējā Vācijas Austrumāfrikā.
- cikārtinis Agrāks, kādreizējs.
- citkārtinis Agrāks, kādreizējs.
- eidenieks Aidenieks - zirgs, kas riksī sper vienas puses abas kājas reizē.
- aizpagājušreiz Aizpagājušajā reizē.
- aizpagāšreiz Aizpagājušajā reizē.
- Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- sirdslapiņu alksnis alkšņu suga ("Alnus cordata"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
- Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans.
- tapīņas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- tāpins Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- uzdziras Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj.
- anti Antīkajā arhitektūrā celtnes sānsienu pagarinājumi galvenās fasādes, reizēm arī aizmugures pusē.
- ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu).
- šļakt Apraksta vienreizēju klakšķošu skaņu, kāda rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- pļaks Apraksta vienreizēju plaukšķim līdzīgu troksni.
- diskontēšana Aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai tiek noteikta pašreizējā vērtība.
- apbyuks ar spriguļiem nokultās labības (pēc salmu novākšanas) nolauzto vārpu, pelavu un graudu vēlreizēja pārkulšana ar spriguļiem.
- pirmcila arkls līduma pirmreizējai aršanai, papuves arkls.
- bumbuļu asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias tuberosa"), ko reizēm audzē saulainās, sausās vietās.
- aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā.
- jaunmodes Atbilstošs pašreizējai modei; arī jaunlaiku.
- reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
- apdeitot Atjaunot, pielāgot pašreizējā laikmeta, momenta prasībām.
- reaklimatizēties atjaunoties, no jauna ieviesties kādreizējā dzīvesvietā (par augiem, dzīvniekiem).
- reamputācija Atkārtota amputācija, vēlreizēja iepriekš amputēta locekļa amputācija.
- jauns Atkārtots, vēlreizējs.
- prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu).
- bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- skrējiens ātra pārvietošanās (par priekšmetiem un parādībām dabā); vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
- deus ex machina atrisinājums, kas nāk, iejaucoties neparedzētam apstāklim (antīkajā traģēdijā atrisinājums reizēm rodas, iejaucoties kādam dievam, kas uz skatuves parādās ar mehāniskas ierīces palīdzību); _burtiski_: "dievs no mašīnas".
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms.
- elektromagnētiskais impulss ātrs, vienreizējs elektromagnētiskā starojuma impulss, kas rodas, mainoties vides vai ķermeņa elektriskajam stāvoklim.
- paņēmiens Atsevišķs vienreizējs (darbības) posms, vienreizēja darbība.
- individuāls Atsevišķs, vienreizējs (indivīds, priekšmets, parādība).
- mise Atšķirībā no prēmijas nomaksas vairākos termiņos, dzīvības apdrošinājuma prēmiju vienreizēja samaksa.
- kuro reizi attiecīgajā reizē.
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam.
- fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
- kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja.
- pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu.
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- Mbori azandu tautas mitoloģijā pirmsencis un demiurgs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā ir; viņš dzīvo upju iztekās (pēc citas versijas, zem zemes), reizēm viņam tiek piedēvēta arī bērna ieņemšana.
- divmāju baldriāns baldriānu suga ("Valeriana dioica"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu.
- kalnu baldriāns baldriānu suga ("Valeriana montana"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu.
- barības deva barības līdzekļu kopums, ko dzīvniekam dod diennaktī vai atsevišķā ēdināšanas reizē.
- sāpoties bēdāties un dusmoties reizē.
- Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
- akmens bērzs bērzu suga ("Betula ermannii") ar balti rozā stumbru, ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
- Himalaju bērzs bērzu suga ("Betula utilis"), ko reizēm audzē parkos.
- melnais bērzs bērzu suga ("Betule nigra") ar raupju mizu, reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
- spārnotā raķete bezpilotu lidaparāts vienreizējam vadāmam lidojumam atmosfērā ar automātisko mērķēšanas sistēmu raķešdzinēju un kaujas lādiņu.
- patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu).
- eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni.
- Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes.
- makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu.
- laiklaikiem Brīžiem, reizēm; laikiem.
- laikiem Brīžiem, reizēm.
- bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
- histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
- čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem.
- oreola efekts cilvēka kādreizējā vērtējuma ietekme uz viņa tagadnes vērtējumu.
- citkārtējs Citreizējs.
- kadsura citronliānu dzimtas ģints ("Kadsura"), Latvijā 1 sugu reizēm audzē kā krāšņumaugu.
- Japānas kadsura citronliānu dzimtas kadsuru ģints suga ("Kadsura japonica"), ko Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu, bet tā nav ziemcietīga.
- pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.).
- čalot Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem).
- dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
- elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
- Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
- medijs darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts; vidējā kārta; mediālā kārta.
- tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi.
- fons Darbs, programma vai process, ko izpilda reizē ar citiem darbiem, programmām vai procesiem un kam attiecībā pret tiem parasti ir mazāka prioritāte.
- tervēt Daudz dzert (reizēm), žūpot.
- nesiens Daudzums, ko nes vienā reizē.
- vediens Daudzums, ko ved vienā reizē.
- ovariālā nanosomija daudzveidīgu hereditāru anomāliju kopums (iespējams, autosomāli dominanta vai reizēm recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana); bilaterāla kakla lidplēve (ļoti raksturīgs, bet ne obligāts simptoms); matu augšana kakla apakšējā robežā; disociēts infantilisms.
- Vecdaugava Daugavas atteka uz dienvidrietumiem no Vecāķiem, kur Daugava ietecēja jūrā līdz 16. gs. vidum, 1567. g. izveidojās gultnes rietumu atzars pašreizējās grīvas vietā.
- Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
- izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
- ceļotājspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas spāru dzimtas suga ("Libellula quadrimaculata"), kas samērā izplatīta Latvijā, reizēm veic masveida pārlidojumus.
- reizi pa reizei dažreiz; brīžiem; reizēm.
- pa reizei (retāk reizēm) dažreiz; reizēm.
- reizumis Dažreiz; šad un tad; reizēm.
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku.
- piknocīts Deformēts, sarāvies eritrocīts, reizēm ar adatveida izaugumiem; parasti nelielā skaitā atrodams jaundzimušo asinis; to skaits palielinās hemolītisku traucējumu gadījumā.
- lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min.
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- Božičs Dienvidu slāvu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar meteņu rituāliem, reizēm tika uzskatīts par jaunā gada personificējumu.
- progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti.
- sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā.
- dublets Divi ātri viens otram sekojoši šāvieni no šaujamieroča; šāviens ar diviem šaujamieroča stobriem reizē.
- pārnieks Divi reizē dzimuši dzīvnieku mazuļi.
- duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
- difiodontisms Divreizēja zobu izšķilšanās dzīves laikā (vairumam zīdītāju).
- ikterohematūrija Dzeltenā kaite reizē ar hematūriju.
- ikterohemoglobinūrija Dzeltenā kaite reizē ar hemoglobinūriju.
- bērnīties Dzemdēt (parasti par dzīvniekiem, kam reizē dzimst vairāki mazuļi); vairoties.
- pārdzert Dzert vēlreiz (to pašu atlikušo dzērienu, tai pašā ēdienreizē).
- apokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuros sekrēta izdalīšanās notiek reizē ar šo dziedzeru šūnu augšējo daļu atdalīsanos, piem., lielie sviedru dziedzeri.
- hromisti Dzīvās dabas taksons ("Chromista"), kas reizēm tiek iedalīts sēņu valstī, bet dažkārt klasificēts kā patstāvīga valsts.
- azaids Ēdiens, ko ēd maltītē, ēdienreizē.
- dieneškas Ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
- pušdienas Ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
- starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem.
- Koptirgus Eiropas Ekonomiskās kopienas neoficiāls nosaukums, tika lietots arī Eiropas Kopienas apzīmēšanai un reizēm apzīmē arī Eiropas Savienību.
- kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
- mašņāt Ēst ārpus ēdienreizēm.
- mašņot Ēst ārpus ēdienreizēm.
- paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē).
- pārēst Ēst vēlreiz (tai pašā ēdienreizē, arī to pašu atlikušo ēdienu).
- maltīte Ēšana ēdienreizē; arī ēšana.
- uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
- suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
- ānandamājākoša Ezoterismā svētlaimības sfēra jeb piektā koša, ko reizēm sauc arī par ego vai prieka sfēru.
- āpana Ezoterismā tā apzīmē visu, kas saistīts ar izdalījumiem no dažādiem orgāniem, procesiem tajos utt.; cilvēka aurā tā parādoties kā tumši sarkans starojums, kas reizēm kļūst tumši brūngani sarkans.
- caurvedums Fūgā tēmas vienreizējs atskaņojums pēc kārtas katrā balsī; klasiskā sonātā - vidus daļa, kurā komponists brīvi apstrādā visas, jau agrāk izskanējušās tēmas vai to motīvus.
- kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
- saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti.
- pareizā Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus.
- pareizē Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus.
- garantijas prēmija garantijas ņēmēja vienreizējs vai regulārs maksājums, kura apmērs atkarīgs no garantijas veida, līguma termiņa, garantijas summas, garantijas tarifa likmes un garantijas ņēmēja riska.
- kreša Gardēdis un liels ēdājs reizē.
- garnzīds Garneles čaulas apvienojums ar zīda proteīnu, viegli izgatavojama jauna viela, kas ir stingra, elastīga un biosabrūkoša, tādējādi varētu izmantot atkritumu maisiem, pārsējiem,vienreizējiem autiņiem u. tml.
- blakusgāzes Gāzes, ko iegūst reizē ar naftu un izdala naftas pirmapstrādes procesā; asociētās gāzes.
- dzeltenā glaucija glauciju suga ("Glaucium flavum"), kas reizēm tiek audzēta dārzos.
- debesgabals Gļotaina viela, kuras gabalus reizēm varot atrast uz laukiem, rugājiem; tauta domāja, ka tie esot nokrituši mākoņu gabaliņi.
- polihromografija Grāmatiespiedēju māksla ar vienreizēju iespiedienu dabūt attēlus dažādās krāsās.
- divdarbis Grāmatrūpniecībā darbinieks, kas reizē ir burtlicis un iespiedējs.
- pasijāns Graudu daudzums, cik vienā reizē sietā iegrābj, ko sijāt.
- Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja.
- hamadriāda Grieķu mitoloģijā - koka nimfa, rodas reizē ar koku, dzīvo tā lapotnē un nomirst reizē ar to.
- svētlaimīgo salas grieķu mitoloģijā - mirušo valstības apgabals, parasti identificēts ar Elisiju, bet reizēm uzskatīts par atsevišķu paradīzi
- Aktorīdi Grieķu mitoloģijā reizēm tā dēvē Molinoīdus - Siāmas dvīņus no Elīdas, Aktora un Moliones dēlus.
- Tkašimapa gruzīnu mitoloģijā — meža valdniece, meža zvēru pavēlniece, zeltmataina (reizēm melnmataina) skaistule, kas dzīvo mežā, no viņas ir atkarīga mednieku veiksme.
- ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās.
- parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu.
- monoglaciālisms Hipotēze glacioloģijā par vienreizēju apledojumu (leduslaikmetu) kvartārā Eiropā, Āzijā un Z-Amerikā.
- moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums.
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.).
- ekstrapolēšana Ienākumu pašreizējās vērtības pielīdzināšana ar faktiskās procentu likmes palīdzību nākotnes ienākumu vērtībai.
- iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā).
- iečaloties Iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē; īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē.
- sasmieties Iesmieties (vairākiem reizē).
- izdevums iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē
- deldēšana Ilgtermiņa parādu vai pašu kapitālu pakāpeniska atmaksa vai līdzekļu krāšana vienreizējai atmaksai.
- teritorijas plānojums ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un kurā rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā jeb atļautā izmantošana un šīs izmantošanas aprobežojumi; perspektīvās apbūves plāns, kurā noteiktā mērogā iezīmēts dotās apbūves sastāvdaļu izvietojums.
- sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus) u. tml. pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
- geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību.
- konflikta atrisināšana interešu pretrunu samazināšana vai likvidēšana starp indivīdiem vai sociālajām grupām, kad zūd interešu sadursmes cēlonis; visbiežāk izpaužas kompromisu atrašanā un pieņemšanā, saskaņas panākšanā, bet reizēm vienas puses pilnīgā kapitulācijā.
- vērtspapīru tirgus īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, iegūstot vai atdodot vērtspapīros nostiprinātās tiesības, īstenojot slēgto un publisko emisiju, sākotnējo izvietošanu, otrreizējo publisko apgrozību.
- morra Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā un reizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu; mora.
- mora Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā unreizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu.
- veidņu smiltis irdena, ugunsizturīga kvarca s., ko izmanto vienreizējas lietošanas metāllietuvju veidņu un serdeņu izgatavošanai.
- blējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> blēt.
- čakstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čakstēt (2).
- čiepstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čiepstēt.
- dārdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dārdēt (4).
- dīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dīkt.
- dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (3).
- dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (4).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (1).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (4).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (5).
- duniens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dunēt (4).
- gaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> gaudot (1).
- guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (1).
- guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (2).
- iekauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (2).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaut (3).
- klukstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> klukstēt.
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (1).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
- kūkojiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kūkot 1.
- kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (1).
- kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (2).
- kurciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkt.
- kvieciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kviekt.
- māviens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> maut.
- ņaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņaudēt (1).
- ņurdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņurdēt(1).
- parkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> parkšķēt (1).
- pēkšiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšēt.
- pēkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšķēt.
- pīkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pīkstēt(1).
- rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1).
- rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1).
- rībiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4).
- rējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> riet.
- rukšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rukšķēt.
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (1).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (5).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (6).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (7).
- sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(1).
- sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(2).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(1).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(2).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(3).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(4).
- skandiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> skandēt 2.
- smilksts Īslaicīga vienreizēja skaņa --> smilkstēt (2).
- sparkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sparkšķēt.
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (1).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (2).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (3).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (1).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (2).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (3).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (4).
- stenējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> stenēt (1).
- svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (1).
- svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (2).
- šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (1).
- šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (2).
- šķindiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šķindēt.
- trikšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> trikšķināt.
- zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (1).
- zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (2).
- džinkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa; džinkstēt.
- čiviens Īslaicīga, vienreizēja skaņa, kas rodas čivinot.
- čīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> čīkstēt (1).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5).
- dipiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dipēt.
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (2).
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (3).
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (6).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (1).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (2).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (3).
- gārdziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> gārgt.
- grandiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1); dārdiens (1).
- grāviens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut 2(1).
- iesēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> iesēkties.
- klabiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2).
- klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1).
- klikstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klikstēt.
- klunkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klunkstēt.
- krakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krakšķēt.
- kraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt.
- krikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krikšķēt.
- kripšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kripšķēt.
- parkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> parkšķēt (2).
- plakšiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšēt.
- plakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšķēt.
- plikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plikšķēt.
- plīkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plīkšķēt.
- plunkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plunkšķēt.
- pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (2).
- pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (4).
- rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(3).
- rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(4).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8).
- skrakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrakšķēt; krakšķiens.
- skrapstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt; skrapšķiens.
- skrapšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt; skrapstiens.
- skraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt; kraukšķiens.
- skripstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skripstēt.
- sprakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakstēt; sprakšķiens.
- sprakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakšķēt; sprakstiens.
- spraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt; arī sprakšķiens.
- šļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļakstēt.
- šļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļurkstēt.
- šmakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmakstēt.
- šmaukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1).
- šmīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt.
- šmiukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmiukstēt.
- šņakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņakstēt.
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (1).
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (2).
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (3).
- šņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņirkstēt.
- švīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt.
- švirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švirkstēt.
- tarkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tarkšķēt (1).
- tikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tikšķēt.
- tusnījiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tusnīt (2).
- žļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļakstēt.
- žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (1).
- žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (2).
- žļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļurkstēt.
- žņerkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņerkstēt.
- žņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņirkstēt.
- žvadziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvadzēt.
- žvakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt.
- žvarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt.
- žvīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvīkstēt.
- spurkšiens Īslaicīgs, vienreizējs spurkšis.
- kā uz pasūtījumu īstā reizē, tā, ka labāk nevar vēlēties.
- kā saukts īstajā reizē, tieši tad, kad ir nepieciešams, vēlams; katrā ziņā, noteikti.
- oriģināls Īsts, pirmreizējs (parasti par dokumentiem).
- oriģināls Īsts, pirmreizējs dokuments (pretstatā norakstam).
- uzblīkšināt Īsu brīdi, arī reizēm blīkšināt (kādam, kam, pa ko).
- uzblīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm blīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzbungāt Īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko).
- uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko).
- uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (uz kā, pa ko).
- uzplaukšināt Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko); īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas.
- uzplaukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko); īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas.
- uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzplikšināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzplīkšināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzpļikstināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt.
- uzpliķēt Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
- uzpliukšināt Īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzpliukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzšmaukstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmaukstināt.
- uzšmīkstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt.
- snieģelēt Īsu brīdi, reizēm snigt.
- godvāģi Izbraucamie rati (ar ko brauc svētkos, svinību reizēs).
- bioloģiskais mikroskops izplatītākais mikroskopa tips, ko lieto visās medicīnas nozarēs; palielinājums līdz 2000 un vairāk reizēm.
- inkorporācija Izsacījumu veidošanas paņēmiens: vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums.
- slaukt Izsauksmes vārds, ko lieto lai raksturotu īsu, vienreizēju, plaukšķošu skaņu.
- MBI Jaunās vadības veikta akciju iegāde (angļu "management buy-in"), darījums, kad uzņēmumu pērk investori, kas nav pašreizējie uzņēmuma akcionāri vai vadība.
- sveķītis Jaunpiens, ko izslauc pirmajā reizē pēc atnešanās.
- robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
- postpredikamenti Jēdzieni, ko Aristotelis pievieno kategorijām lai izteiktu to īpašības (pretējs, reizē, iepriekš, kustība, turēšana īpašumā).
- kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis.
- Kārdiganas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (_Cardigan Bay_), Velsas rietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 56 km, platums - \~102 km, dziļums - līdz 56 m, plūdmaiņas reizēm pārsniedz 4 m.
- izziņa juridisks dokuments, kas sniedz ziņas par kādu noteiktu faktu, notikumu, satur tā aprakstu un reizē apliecinājumu.
- kā kuro reizi kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs, nepieciešams).
- reiz kādā (nenoteiktā) reizē, laikā; kādreiz.
- vienreiz Kādā (noteiktā) reizē.
- dividivi Kāda Indijas auga brūngansarkanas pākstītes, kas satur līdz 40% miecvielas, izmantoja ādminībā un reizēm arī krāsotavās tanīna vietā.
- pie reizes Kādā reizē; noteiktā gadījumā, noteiktos apstākļos.
- kaut kad kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē.
- zudusī kadra daļa kadra attēla daļa, kas paliek ārpus ekrāna, demonstrējot filmu televīzijā (reizēm zaudē līdz 12% attēla).
- Vecmalta Kādreizējā Maltas gultne lejpus Maltas-Rēzeknes kanāla, senāk ietecēja Lubānā, tagad lielākā daļa ir Īdeņu kanāla posms.
- Mobile Kādreizējā studentu kafejnīca _Perpetuum Mobile_ (Jelgavā).
- iegultne Kādreizēja upes gultne.
- poligrafilo Kādreizējais Poligrāfiķu kultūras nams Rīgā.
- politeķis Kādreizējais Rīgas Politehniskais institūts (tagadējā Rīgas Tehniskā universitāte).
- jafetīti Kādreizējs indoeiropiešu nosaukums; Noasa dēla Jafeta pēcnācēji.
- mazā polārkaija kaiju apakšdzimtas suga ("Larus glaucoides"), kas reizēm ieklīst Latvijas teritorijā.
- kampareļļa Kamparkoka lapu un koksnes pārtvaices rezultātā iegūstams šķīdums, kas izdalās reizē ar kamparu; izgatavojams arī sintētiskā ceļā ievadot sausu hlorūdeņradi terpentineļļā.
- lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
- rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē.
- kurreizējs Katrreizējs, ikreizējs.
- pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas.
- animācijas kinokamera kinokamera, kas uzņem attēlus animācijas filmām; katrā iedarbināšanas reizē uzņem vienu kadru.
- klunkšķiens Klunkstiens - kāda šķidruma vienreizēja šļakstiena skaņa slēgtā traukā.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- koksnes dubultpiesūcināšana koksnes secīgā piesūcināšana ar diviem dažādiem aizsarglīdzekļiem vai divreizēja piesūcināšana ar vienu aizsarglīdzekli.
- komercpilnvarotājs Komercpilnvarojuma licences pārdevējs, kurš pret vienreizēju un/vai regulārām iemaksām licences ieguvējam piedāvā savu pieredzi, ražošanas iekārtas, metodes, produkta koncepciju, paturot kontroles tiesības par ražoto produktu kvalitāti, izgatavošanas tehnoloģijas ievērošanu utt.
- CD ROM kompaktdisks vienreizējam ierakstam un daudzkārtējai informācijas nolasīšanai (angļu "Read Only Memory").
- CD-ROM kompaktdisks vienreizējam ierakstam un daudzkārtējai informācijas nolasīšanai; lasāmatmiņas kompaktdisks.
- Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi.
- dzenspārni Kuģa dzineklis un reizē stūres iekārta, sastāv no diska (rotē ap vertikālu asi) un 4 vai 6 tam perpendikulārām aerodinamiska profila lāpstiņām, kuras pagriežot attiecībā pret to vertikālo asi var mainīt kuģa kursu un ātrumu, nemainot diska rotācijas režīmu.
- Falco vespertinus vespertinus kukaiņu piekūna pasuga, kas izplatīta Eirāzijā un reizēm sastopama arī Latvijā.
- Baznīckalns kulta vieta Babītes pagastā, kādreizējo Babītes pļavu teritorijā, neregulāras formas paugurs (diametrs \~100 m), pēc nostāstiem tur kādreiz atradusies baznīca.
- Melderupe Kumadas labā krasta pietekas Grūbas otrs nosaukums lejpus Ieriķu dzirnavezera, bet reizēm arī visā garumā.
- kursma Kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda kurtuvi.
- kursme Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
- kursmis Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
- kursms Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
- atmācība Kvalifikācijas celšana, otrreizēja (atkārtota) apmācīšana.
- melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms.
- fibroadenoma Labdabīgs dziedzera audzējs ar stipri attīstītiem fibroziem audiem, kam reizē ir fibromas un adenomas raksturs.
- atsēja Lauka otrreizēja apsēšana tai pašā gadā.
- pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas.
- saltkurpis lībiešu mitoloģijā - plaši pazīstama būtne, ar ko tiek izskaidrotas dažādas neizprotamas parādības, un reizēm tas tiek identificēts ar burvi, viesuli, vilkaci, spoku, meža garu, pat ar Velnu, ar to mēdz arī baidīt bērnus.
- audzes biezība līdz 9 gadu vecās dabiski izcēlušas audzēs - vainagu projekcijas platības attiecība pret kopējo platību; līdz 9 gadu vecās mākslīgi izcēlušās audzēs - pašreizējā kociņu skaita attiecība pret normatīvo skaitu; 10-19 gadu vecās audzēs - koku vainagu slēguma pakāpe.
- līdz šim līdz pašreizējam laikam, laikposmam.
- afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā.
- rietumu shizma lielā shizma 1378.-1417. g., kad reizē valdījuši vairāki vienlaicīgi pāvesti.
- vidusokeāniskā grēda lielākā lineārā Zemes garozas virsmas nepārtrauktu pacēlumu josla, kas Pasaules okeānā veido vienotu sistēmu, radusies kādreizējās iekškontinentālā rifta sistēmas attīstības gaitā.
- sočna Lielisks, labs, vienreizējs.
- reāli Lielisks, vienreizējs.
- op Lieto, lai pamudinātu celt ko smagu; lieto, lai pamudinātu vairākus sākt celt ko smagu reizē.
- ja lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi
- jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- labi Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- pareizi Lieto, lai reizē ar jautājumu pieprasītu apstiprinājumu (savam izteikumam, rīcībai).
- Pagirnis lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas saistīts ar malšanu, dzirnakmeņiem, akmeņu kultu, vīrieši viņam ziedoja cūku, reizēm arī vērsi, sievietes trīsreiz gadā gaiļus.
- hektografēšanas papīrs līmēts, ar biezu pigmenta slāni pārklāts papīrs bez pildvielām; lieto vienreizējas lietošanas matricu izgatavošanai materiālu pavairošanas iekārtās.
- snāte lina šalle (ar bārkstīm), kas tika nēsāta svētku reizēs.
- homoseistas Līnijas, kas savieno vietas zemes virsū, kur zemestrīces grūdieni novērojami reizē.
- slapdraņķot līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem.
- draņķēt Līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem.
- draņķot Līt un snigt reizē.
- amfidiartroze Locītavas forma, kas reizē ir amfiartroze un diartroze, piem., deniņu kaula un apakšžokļa locītava.
- aktīvais logs logs ar kuru pašreizējā brīdī strādā lietotājs, tajā ir informācija par izpildāmo uzdevumu, un tas var saņemt datus un lietotāja komandas, atšķirībā no neaktīvā loga tā virsrakstjosla parasti tiek īpaši iezīmēta.
- neaktīvais logs logu vidē, kas spēj vienlaicīgi atveidot uz displeja ekrāna vairākus logus, neaktīvais logs ir logs, ar kuru lietotājs pašreizējā brīdī nestrādā.
- pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
- ģeniāls Ļoti izcils, vienreizējs.
- percepcionālisms Mācība, ka īstais visa atziņas avots ir percepcija, kas uztver lietas tādas, kādas tās patiesībā ir, un atziņas pamatformas reizē ir arī esmības pamatelementi.
- sirdsveida makleja maklejus suga ("Macleaya cordata"), kuras dažas šķirnes Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu.
- vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā.
- kūriens Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
- kurinis Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
- cryptosporiopsis Melankoniju dzimtas ģints, kas reizēm tiek pieskaitīta gleosporiju ģintij.
- sākummeridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; pēc starptautiskas vienošanās 1884. gadā par tādu pieņemts toreizējās Griničas observatorijas (Londonā) meridiāns; sākuma meridiāns; nulles meridiāns; nullmeridiāns, Griničas meridiāns; galvenais meridiāns
- decerebrācija Metode, ko praktizēja zīdītājdzīvnieku organisma funkciju eksperimentālā pētīšanā; izdarot decerebrāciju, pārgriež galvas smadzeņu stumbra daļu starp četrkalnes priekšējiem un pakaļējiem pauguriem, reizē ar to starpsmadzenes un visas tās galvas smadzeņu daļas, kas atrodas augstāk, tiek atdalītas no pārējām smadzeņu daļām.
- Babilonas nocietinājumi milzīgs trīskāršs nocietinājumu mūris, kas apjoza Babilonu un ko reizēm mēdz pieskaitīt septiņiem pasaules brīnumiem.
- minnesdziedoņi Minnesdziesmas sacerētāji - dziesminieki; reizē dzejnieki un savas dzejas komponisti.
- arābu cipari mūsdienās vispārlietojamie cipari, kas radušies Indijā un ar arābu starpniecību nonākuši līdz Eiropai, kur pamazām pārveidojoties ieguvuši pašreizējo izskatu.
- nikābs Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, kas parasti sedz visu galvu un seju, atskaitot acis; reizēm atsegta arī daļa pieres.
- nākamreiz Nākamajā reizē.
- nākošreiz Nākošajā reizē; nākamreiz.
- kopmaksājums Naudas darījums, kurā visa summa tiek samaksāta vienā reizē.
- citreiz Ne tagad, ne šajā reizē; citā reizē.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu); neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu.
- uzčīgāt Neilgu laiku, arī reizēm čīgāt.
- uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
- uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt (parasti par pērkonu).
- uzdungot Neilgu laiku, arī reizēm dungot.
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem).
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
- uzkoklēt Neilgu laiku, arī reizēm koklei.
- uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot (par dzeguzi).
- uzlīņāt Neilgu laiku, arī reizēm līņāt.
- uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
- uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
- uzsmildzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
- uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (1).
- uzgavilēt Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
- uzpūst Neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri).
- uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (par lietu).
- uzrukšēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
- uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.).
- uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
- uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- uzsprauslāt Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
- uzsprauslot Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
- uzstabulēt Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
- uzstrinkšināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
- uzšķindināt Neilgu laiku, arī reizēm šķindināt.
- uzšņākt Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
- uztrallināt Neilgu laiku, arī reizēm trallināt.
- uztrillināt Neilgu laiku, arī reizēm trillināt.
- uztrinkšināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
- uzzīlēt Neilgu laiku, arī reizēm zīlēt.
- uzmest acis (arī aci) neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu; arī uzmanīt (1)
- karotidodīnija Neiroveģetatīvi traucējumi ar asinsvadu dilatāciju miega artērijas vaskularizācijas apvidū: stipras vienpusējas lēkmjveida sāpes skaustā un pakausī; reizēm rīšanas traucējumi.
- starpmaltīte Neliela ēdienreize starp divām normālām ēdienreizēm.
- mikrolīti Nelieli akmens rīki, reizēm ar ģeometrisku formu, piem., bultu gali, asmeņi, ko mezolītā, neolītā lietojuši pirmatnējie cilvēki.
- gaurenīte Neļķu dzimtas ģints ("Sagina"), lakstaugi, kas reizēm veido nelielu velēniņu, stublāji stāvi, pacili vai guļoši, lapas gandrīz pavedienveidīgas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- astāzija nespēja stāvēt; galvenais cēlonis - nervu slimības (histērija); astāzija parasti novērojama reizē ar abāziju.
- namiņš No kokiem stāvas telts veidā sasliets mājoklis, kādā senatnē piemituši mūsu senči un kas reizē bijis dzīvoklis un virtuve.
- skaņas atbalss no lieliem šķēršļiem atstarotais skaņas vilnis, kuru novērotājs dzird kā atbalsi - izraisītās skaņas vienreizēju vai daudzkārtīgu atkārtojumu.
- Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
- aizkorēt Noklāt jumta kori ar sūnām, reizēm ar zāli.
- da Norāda (savienojumā ar nenoteiktajiem pronomeniem, dažiem adverbiem, numerāli "viens", substantīvu "reizē") uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- līdz Norāda uz ciešu darbības, stāvokļa vienlaicīgumu; reizē ar.
- pretī Norāda uz darbību, ko veic kopā, reizē ar kādu, norāda uz partnerību kādā darbībā.
- tāpat Norāda, ka pašreizējais stāvoklis, pašreizējā darbība, norise nemainās, netiek mainīta.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām.
- nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (1).
- nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (2).
- nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
- nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
- savu reizi Noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos; savā reizē.
- nesavienojami notikumi notikumi, kas nevar notikt reizē, piemēram, derīgas un brāķa detaļas paņemšana no kastes ir nesavienojami notikumi.
- Ādažu novads novads ar administratīvo centru Ādažos, ietver Ādažu un Carnikavas pagastus, teritorija no Baltezera līdz Lilastes ezeram, robežojas ar Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2009.-2021. g. novads bija pašreizējā pagasta robežās.
- dobziede Orhideju dzimtas ģints ("Coeloglossum"), daudzgadīgi lakstaugi, 15-35 cm augsti, ar 2-5 lapām, ziedi dzeltenzaļi, reizēm sarkanbrūni vai purpursarkani, pa 2-25 skrajā vārpā, 2 sugas, Latvijā 1 suga.
- bōbu galds otrais galds zemnieku saimes ēdienreizēs.
- pakaļpulki Otrreizējā ganīšana.
- pluči Otrreizēja izejviela, ko iegūst, plucinot audumu.
- pēcizsole Otrreizēja izsole, kad tiek noteikta galīgā cena.
- pārpotēšana Otrreizēja potēšana, lai uzlabotu, piem., augļu koku šķirnes.
- atmiegs Otrreizēja snauda, miegs (pēc brokastīm, pēc kāda darba no agra rīta u. tml.).
- resublimācija Otrreizēja sublimācija.
- vtorjaks Otrreizējs tējas uzlējums.
- purva ozols ozolu suga ("Quercus palustris"), ko reizēm audzē parkos.
- klinšu ozols ozolu suga ("Quercus petraea"), ko reizēm audzē parkos un alejās.
- viņreiz Pagājušajā reizē, viņā reizē; arī toreiz.
- izgājušreiz Pagājušajā reizē.
- izgāšreiz Pagājušajā reizē.
- Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas.
- Valkas pagasta teritorija pagasts dibināts 1909. gadā atdalot tā teritoriju no toreizējā Lugažu pagasta un šādā 4910 ha platībā pastāvēja līdz 1949. g., atjaunojot pagastus 1990. g. Valkas pagasta teritorija izveidojusies 27984 ha platībā, pievienojot gandrīz visu pirmskara Lugažu pagasta teritoriju.
- galotnes jeb Japānas pahisandra pahisandru suga ("Pachysandra terminalis"), ložņājošs, mūžzaļš, līdz 25 cm augsts krūms, ko Latvijā reizēm audzē augsnes nosegšanai pusēnā.
- bradikardija palēnināta sirdsdarbība, pulsa biežums pieaugušajam mazāks par 60 reizēm minūtē.
- salu kalni palikšņi, kas izolēti vai nelielās grupās paceļas līdzenumos; veidojušies tektoniski stabilās teritorijās ilgstošas denudācijas rezultātā kādreizējās kalnzemēs vai plato vietās sausa klimata apgabalos.
- palpatoperkusija Palpācija reizē ar perkusiju.
- izmest (arī izsviest) no segliem panākt, ka (kāds) zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
- noturēt Panākt, ka (kas) paliek (pašreizējā pakāpē, līmenī, arī virzienā).
- izsviest (arī izmest) no segliem panākt, ka zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
- boksera porcija papilddeva ēdienreizē.
- ar Parasti savienojumos "reizē ar", "līdz ar": pastiprina nojēgumu, par darbības vai stāvokļa vienlaicīgumu.
- pārlaidām Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem.
- pārlaideņ Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem.
- pārlaidīm Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem.
- pārlaidiņ Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem.
- pārlaidņus Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem.
- pārlaidus Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem.
- konģenitālā pahionīhija pārmantotu dermatostomatoloģisku simptomu komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): palmoplantāra, kā arī Ahilleja cīpslas apvidus folikulārā hiperkeratoze, vaigu gļotādas leikokeratoze; reizēm hiperhidroze, keratīts.
- pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē; ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
- skrējiens pārvietošanās [skrienot]{s:651}; vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība
- apakšaugs Pasējas kultūra - lauksaimniecības kultūra (piem., āboliņš, lucerna, stiebrzāles, seradella, viengadīgā airene), ko audzē vienā platībā ar virsaugu (parasti labību) un kas veģetācijas perioda sākumā aug un attīstās lēnāk nekā virsaugs un sējas gadā ražu parasti nedod; sēj reizē ar virsaugu vai vēlāk.
- Reņģes pagasts pastāvēja līdz 1925. gadam toreizējā Tukuma apriņķī, pārdēvēts par Zebrenes pagastu (tagad Dobeles novadā).
- šīdiene pašreizēā diena, šodiena.
- Pēclitorīnas jūra pašreizējā Baltijas jūras attīstības stadija, kas sākās pirms \~2800 gadiem, kad bija beigusies Litorīnas jūras otrā transgresija, to raksturo neliela līmeņa pazemināšanās un ūdens sāļuma samazināšanās.
- akūts Pašreizējā brīdī svarīgs, neatliekams.
- aktuāls pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā nozīmīgs.
- aktuāls pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā pastāvošs, tam raksturīgs, atbilstošs.
- šobrīd pašreizējā brīdī; arī pašlaik, pašreiz.
- tagad Pašreizējā brīdi.
- tāt Pašreizējā brīdī.
- tāteņ Pašreizējā brīdī.
- šīdiena Pašreizējā diena; šodiena (1).
- šodiena Pašreizējā diena.
- šodien Pašreizējā dienā.
- šogad Pašreizējā gadā.
- tāt Pašreizējā laikposmā, mūsdienās.
- tagad Pašreizējā laikposmā; arī mūsdienās.
- šodien Pašreizējā laikposmā; arī tagadnē, mūsdienās.
- šolaik Pašreizējā laikposmā; mūsdienās.
- šobaltdien Pašreizējā laikposmā; šodien (2).
- šomēnes Pašreizējā mēnesī.
- šonakt Pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
- šonedēļ Pašreizējā nedēļā.
- šopavasar Pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šopēcpusdien Pašreizējā pēcpusdienā, pašreizējās dienas pēcpusdienā.
- šorīt Pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
- šoruden Pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
- šosezon Pašreizējā sezonā.
- šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
- šovasar Pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- šoziem Pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
- šoziemu Pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
- šīgads pašreizējais gads.
- mūsdienas Pašreizējais laikposms, pašreizējais laikmets.
- šodiena Pašreizējais laikposms; arī tagadne, mūsdienas.
- mūslaiki Pašreizējais laikposms.
- šorīts Pašreizējais rīts, pašreizējās dienas rīts.
- šielaiki Pašreizējais, esošais laikposms; mūsdienas.
- tādejis Pašreizējais, tagadējais.
- tagadejis Pašreizējais.
- tagadijais Pašreizējais.
- šovakars Pašreizējās dienas vakars.
- šosestdien Pašreizējās nedēļas sestdienā.
- šosvēdien Pašreizējās nedēļas svētdienā.
- šosvētdien Pašreizējās nedēļas svētdienā.
- pašreizīgs Pašreizējs.
- patlabanējs Pašreizējs.
- pūkainā paulovnija paulovniju suga ("Paulownia tomentosa"), ko Latvijā reizēm kultivē, bet bieži apsalst.
- perējums Paveikta darbība, rezultāts --> perēt; vienā reizē izperēto mazuļu kopums.
- slaukums Paveikta darbība, rezultāts --> slaukt; piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
- Gomora Pēc 1. Mozus grāmatas - pilsēta Palestīnā, kas savas netikumības dēļ iznīcināta reizē ar Sodomu.
- Mias jūra pēdējā (pašreizējā) Baltijas jūras baseina attīstības stadija.
- panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk.
- komercstarpnieks persona, kura profesionāli uzņemascitu personu labā starpniecību līgumu slēgšanā par preču vai vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, par apdrošinājumiem, preču pārvadāšanu, kuģu nomu vai arī par citām komercdarbībām uz vienreizēja pilnvarojuma pamata.
- neapstiprināts tirgotājs persona, kurai nav noliktavas turētāja statusa un kurai ir tiesības uz vienu noteiktu darbību — uz konkrētu akcīzes preču vienreizēju saņemšanu no citas dalībvalsts, piemērojot tām atlikto nodokļa maksāšanu.
- astēniska persona persona, kurai raksturīgs ātrs nogurums, baiļu sajūtas, galvas sāpes, muguras un vēdera sāpes, reizēm kopā ar depresiju.
- blokdiagramma Perspektīvs zīmējums, kurā attēlots kāds gabals no zemes virsmas reizē ar zemes garozas šķērsgriezumu.
- piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- dievs gausin pieklājības teiciens ēšanas reizē.
- dievs svētī pieklājības teiciens ēšanas reizē.
- laikmetīgot Pielāgot pašreizējā laikmeta, momenta prasībām.
- umštroms Pieledāja ledājkušanas ūdeņu noteces ieleja, kas stiepjas paralēli kādreizējai ledāja malai; pradolina.
- pretstube Pieliekamā istaba mājas neapkurinātajā galā, kur glabā produktus, bet reizēm izmanto arī kā amatnieku darbnīcu.
- kopslaukums Piena daudzums kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē no visām laidara govīm.
- kontrolizslaukums Piena daudzums, ko izslauc vienā slaukšanas reizē un precīzi nosver, lai aprēķinātu dzīvnieka produktivitāti zināmā laika periodā.
- dubultpiesūcināšana Piesūcināšana ar diviem dažādiem aizsarglīdzekļiem vai divreizēja piesūcināšana ar vienu aizsarglīdzekli.
- hromatofori Pigmentēti ieslēgumi aļģu šūnu protoplazmā; pieder pie krāsainajiem plastīdiem; reizēm par hromatoforiem sauc visus kā zemāko, tā augstāko augu krāsainos plastīdus.
- vecupe Pilnīgi vai daļēji atdalījies kādreizējais upes gultnes posms.
- Ķegums Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. patstāvīga novada centrs, 2002.-2009. g. novada centrs Ogres rajonā, 1950.-2009. g. Ogres rajonā, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 47 km no Rīgas un 11 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1993. g., kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar elektrostacijas (HES) būves sākšanu.
- Saulieši pilskalns pilskalns Ķekavas novada apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļā "Pļavniekkalns", bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienas pļavām un strauta gravu, stipri postīts ar dažādiem rakumiem un zaudējis kādreizējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Mātras pilskalns pilskalns Medzes pagastā, reljefa pacēlums, kura rietumu nogāzi veido kādreizējais jūras krasts, bet no dienvidiem un austrumiem ieskauj gravas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar grāvi un valni, saskatāmas terases paliekas, plakumā atrastas 9.-12. gs. senlietas, uz dienvidaustrumiem no pilskalna konstatēta plaša senpilsētas vieta.
- spilvenieks Pīļu ģints ("Somateria mollissima") ar ļoti mīkstām dūnu spalvām, kas reizēm sastopama Latvijas piekrastē, pa ceļam uz Sāmsalu, kur perē.
- uzskaitvedība Pirmreizēja saimniecisko līdzekļu, to avotu un saimniecisko procesu uzskaite grāmatvedības pirmreizējos dokumentos un pirmreizējos uzskaites reģistros.
- oriģinālforma Pirmreizējā, sākotnējā, arī īstā (kā) forma.
- pirmreizīgs Pirmreizējs (1).
- oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs; mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja; pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
- plankumastes caunsomainis plēsējsomaiņu dzimtas ('Dasyuridae") caunsomaiņu ģints suga ("Dasyurus viverrinus"), tievs, veikls dzīvnieks, reizē līdzīgs gan kaķim, gan žurkai, dzīvo mežos un laukos Austrālijā, veikli rāpjas kokos, medī ķirzakas, putnus un citus mazus dzīvniekus.
- stafilohematoma Polietioloģiski asinsizplūdumi mīkstās aukslējās: piepeša svešķermeņa sajūta kaklā ar vemšanas tieksmi, žņaugšanas sajūtu un rīšanas traucējumiem, reizēm izteikta smakšanas sajūta; horizontālā stāvoklī simptomi pastiprinās; neskaidra runa.
- kontrekstensija Pretstiepšana: lauzta vai izmežģīta locekļa proksimālā gala stiepšana reizē ar distālā gala ekstensiju, lai izlabotu izmežģījumu vai lai noturētu locekli vajadzīgajā stāvoklī lūzuma ārstēšanai.
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest; siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot.
- reģenerācija Process, kurā no izlietotā iepakojuma vai iepakojuma materiāla iegūst otrreizējās izejvielas vai enerģiju.
- brikleijers Profesija, kurā nekad nemēdz steigties un kur var izvairīties no darba tādās reizēs, kad līst lietus.
- automātiskais restarts programmas atkārtota palaišana tās izpildes gaitā bez otrreizējas uzdevuma ievades; programmas automātiska atsākšana tieši no pārtraukšanas vietas var notikt arī pēc sistēmas atteices.
- Molotova kokteilis pudele ar degmaisījumu, ko lieto pretinieka tanku, bruņumašīnu un citu kaujas mašīnu iznīcināšanai; šo ieroci ieviesa somi 1939. g. PSRS un Somijas kara laikā un nosauca toreizējā PSRS ārlietu ministra uzvārdā.
- Zviedrijas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum suecicum"), Latvijā aizsargājams augs, reizēm audzē arī akmeņdārzos.
- papagaiļveidīgie Putnu kārta, sīki un vidēji lieli putni (masa - 0,01-1,2 kg); tropos un subtropos, reizēm mērenajās joslās, 3 dzimtas (otiņmēļu, kakadu un papagaiļu), 81 ģints, 344 sugas.
- noplikšēt Radīt atsevišķu, vienreizēju plikšķi.
- noaurēt Radīt samērā ilgstošu, vienreizēju rēcošu skaņu.
- jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikposmam; arī mūsdienu.
- blakusreakcija Reakcija, kas noris reizē ar citu reakciju, kurā iegūst vajadzīgo produktu, un samazina produkta iznākumu.
- anabaptists Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustības dalībnieks; šī kustība prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
- kā norunājuši reizē, vienlaikus.
- kā pēc komandas reizē.
- šad (un) tad reizēm, brīžiem.
- reižu reizumis reizēm; šad un tad; reizumis.
- lāgu lāgiem reizēm; vairākas reizes.
- pa retam reizēm.
- reizreizumis Reižu reizēm.
- limniskais reljefs reljefs, kas veidojies ezeru darbības rezultātā, daļēji pārpurvoti, plakani vai viļņoti abrāzijas un akumulācijas līdzenumi, seno ezeru krasta veidojumi un pašreizējo ezeru krasta zonas.
- apzarna Resnā zarna (kas reizēm kā desa tiek piepildīta ar gaļu).
- reti kad reti, retās reizēs, retos gadījumos.
- retu Retos gadījumos; reizēm.
- retum Retos gadījumos; reizēm.
- retumi Retos gadījumos; reizēm.
- retumis Retos gadījumos; reizēm.
- goblini Rietumeiropas mitoloģijā - senākās ciltis, kas dzīvojušas uz zemes aizvēsturiskos laikos, vēlāk mežos, reizēm bija arī ļaunprātīgi, kroplīgi rūķi, ļauni gari, dēmoni.
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- rožukronis Rosarium - tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību.
- pāraršana Rudenī arta lauka otrreizēja aršana pavasarī.
- starta kadri ruļļa sākumā pieķepēts (reizēm pielīmēts) lentes posms ar informāciju filmu demonstrējošajam kinomehāniķim.
- ņurgt Runāt daudziem reizē.
- saaudzis vainags saaugusi un reizē nobirstoša zieda daļa (kauss, apziednis).
- druvas spaids saimniekošanas veids, kad visiem ciema zemniekiem bija reizē jāsēj un reizē jānovāc raža.
- katrreizējs Saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu; ikreizējs.
- laikmetīgs Saistīts ar pašreizējo (mūsdienu) laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs; mūsdienīgs.
- šīsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā; šāsdienas (1).
- šāsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā.
- šīgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā; šāgada.
- šāgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā.
- šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī ar tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, arī tagadnes, mūsdienu prasībām, normām.
- šodienējs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; arī šodienīgs.
- šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
- šāsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā; mūsdienu.
- šīsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā; šāsdienas (2); mūsdienu.
- šīmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī; šāmēneša.
- šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
- šīsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī; šāsnakts.
- šāsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
- šīpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī; šāpavasara.
- šāpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šorītējs Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; šārīta.
- šīrīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā; šārīta.
- šārīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas ritu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
- šīrudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī; šārudens.
- šārudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
- šīvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara.
- šāvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
- šīsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā; šāsvasaras.
- šāsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- šīsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā; šāsziemas.
- šāsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
- inkrementāls Saistīts ar pieaugumu vai papildinājumu, papildu izmaiņas pašreizējā sistēmā.
- kā zemē atrasts saka par nejauši, necerēti radušos atspaidu, īstajā reizē noderīgu atbalstu.
- kā pie Bābeles torņa saka, ja ir liela burzma, sajukums, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
- kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
- nesaprast (arī nezināt), ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
- nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
- nezināt (arī nesaprast) ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
- Ancilus ezers saldūdens ezers, kas Baltijas jūras ieplakā pastāvēja pēcleduslaikmeta boreālajā laikā (pirms 9000-8300 gadu), krasta veidojumi Latvijā sastopami tikai Kurzemes pussalā, Rīgas līča dienvidu daļā šī ezera līmenis bija par 5-6 m zemāks par pašreizējo jūras līmeni.
- mili- Salikteņu daļa, kas nozīmē (mērvienības) tūkstošreizēju samazinājumu.
- Joldijas jūra sāļūdens baseins, kas pastāvēja Baltijas jūras ieplakā pirms 10000-9000 gadu, Latvijas teritorijā tās krasta veidojumi atrodas zem pašreizējā jūras līmeņa, nogulumi konstatēti līdz 25 m zjl.
- raps Santīma nosaukums vāciski; tā reizēm dēvē Šveices santīmu.
- stāvā sārmene sārmeņu suga ("Stachys recta"), Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu.
- Zībolda sārmene sārmeņu suga ("Stachys sieboldir", arī "Stachys tuberifera"), Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu.
- čalot Sarunāties, tērzēt daudziem reizē; ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
- korine Sauszemes vai ūdens platība, kam ir Eiropas mēroga dabas aizsardzības nozīme neatkarīgi no pašreizējā aizsardzības statusa.
- savureiz Savā reizē; dažreiz.
- šobaltdien Savienojumā "vēl šobaltdien"; līdz pašreizējam laikposmam; arī joprojām.
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības īslaicīgumu, vienreizējumu, arī pēkšņumu.
- nitrozīti Savienojumi, kuros reizē ir kā nitrozogrupa, tā arī slāpekļskābes palieka, -O-N:O.
- palīdzības biedrības savstarpējas palīdzības organizācijas, Latvijā pirmās tika nodibinātas 18. un 19. gs. mijā, to līdzekļus veidoja ikmēneša iemaksas un atsevišķi ziedojumi, izsniedza pabalstus ilgas slimības, nelaimes un nāves gadījumos, kā arī piešķīra vienreizējus pabalstus; lielākā daļa beidza darboties pēc obligātās apdrošināšanas likuma pieņemšanas (1912. g.).
- šūnas cikls secīgi procesi šūnā laikā starp divām mitotiskās dalīšanās reizēm.
- second Second hand - otrreizējais tirgus, lietotu priekšmetu realizācija.
- baķis Sena auduma mērvienība - tāds auduma gabals, ko varēja noaust vienā reizē, garums bija dažāds (~15-32 olektis) atkarībā no aužamo stāvu konstrukcijas.
- Herkulāna Sena pilsēta Itālijā ("Herculaneum"), pie Neapoles līča, Vezuva izvirduma laikā 79. g. tika aprakta reizē ar Pompeju, izrakumos vērtīgi atradumi.
- gaiļi Senāk nakts iedalījums 3 cēlienos pēc gaiļa dziedāšanas reizēm.
- kvartodecimāni Senējas kristīgas baznīcas locekļi, kas lieldienas svinēja reizē ar ebrejiem un par to tika no baznīcas izslēgti.
- Mušiņu Velna laiva senkapi Talsu novada Lubes pagastā, laivveida akmeņkrāvumu kapi, kas 20. gs. 70.-80. gados apbērti ar tīrumos savāktajiem laukakmeņiem, kas apslēpj kādreizējās laivveida kontūras, kuras vairs nav saskatāmas.
- equitatus Seno tautu jātnieki, ko reizēm atvietoja kaujas rati.
- tilīti Senu pirmspleistocēna apledojumu stipri sablīvēti, reizēm metamorfizēti ledāja (morēnas) nogulumieži.
- reālservitūts Servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam tā, kā to izlieto katrreizējais tā īpašnieks.
- eventuālmaksima Sevišķs procesuāls līdzeklis pret prāvas vilkšanu garumā, kas noteica, ka prāvniekam jāiesniedz tiesai vienā reizē visi savi aizstāvības līdzekļi.
- gredzena latentums signāla vienreizējās izplatīšanās laiks marķiergredzena tīklā, kas ietver signāla izplatīšanās aizkavi pārraides vidē, ieskaitot atzarkabeļus, kā arī visu aplūkojamajam lokālajam tīklam pieslēgto staciju aizkavju summu.
- melnā sinepe sinepju suga ("Sinapis nigra"), reizēm tiek audzēta kā ārstniecisks augs.
- atvērta sistēma sistēma, kam raksturīga brīva, bet reizēm arī haotiska mijiedarbība ar ārējo vidi.
- sakade Sitiens ar lociņu pa vairākām stīgām reizē.
- nāves hīts situācija jāšanas vai rikšošnas sacensībās, kad zirgi finiša taisnē nonāk reizē (galva pie galvas).
- robežgadījums Situācija, kurā (ko) pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem.
- parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas.
- lēnskriešana Skriešana lēnā tempā reizēm pārejot soļošanā.
- Bainičeks slāvu mitoloģijā - pirts gars, kas mitinājās pirtī un spēja kļūt neredzams, taču reizēm cilvēkiem parādījās kaila, pinkaina veča izskatā, netīrs un aplipis ar pirtsslotas lapām.
- simetromānija Slimīga tieksme izdarīt simetriskas kustības, piem., ar abām rokām reizē vienas rokas vietā.
- Vecslocene Slocenes kādreizējā lejtece, kas tagad savieno Dūņieri ar Slokas ezeru un Lielupi, garums - 8 km, kritums - 2,5 m; Sloka; Slokasupe.
- slodzes dalīšanās slodzes pārdale datoru tīklos, izejot no to datu apstrādes mezglu pašreizējās noslodzes, kuri sniedz pieprasīto servisu.
- pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- daudzauglība Spēja vienā atnešanās reizē dot vairāk nekā vienu pēcnācēju (par dzīvniekiem).
- anonīmais sekss spontāna seksuāla savienošanās ar nepazīstamu partneri, tā var būt kaislība no pirmā acu uzmetiena, satriecoša un vienreizēja satikšanās, taču arī īstu saistību noraidīšana un bailes no tām.
- mačs Sporta spēle starp diviem sportistiem vai divām komandām; vienreizēja sacensība starp, parasti divām, komandām.
- termolampa Spuldze, kas reizē der apgaismošanai un apsildīšanai.
- starpkultūra Starpaugi - augi, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras vai reizē ar to.
- ēdienstarpa Starplaiks starp divām ēdienreizēm.
- Nacionālo olimpisko komiteju asociācija starptautiska organizācija, kas apvieno pašreizējās 206 nacionālās olimpiskās komitejas (NOK), kuras atzinusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK)
- Lapzemes stērste stērstu dzimtas suga ("Calcarius lapponicus"), Latvijā reizēm sastopama kā caurceļotāja; Lapzemes piešstērste.
- lielā stērste stērstu suga ("Emberiza calandra"), kas reizēm ligzdo Latvijā, aizsargājama.
- dārza stērste stērstu suga ("Emberiza hortulana"), reizēm ligzdo Latvijā, aizsargājama.
- birete Stingra kvadrātveida cepure, ko reizēm valkā Rietumu baznīcu garīdzniecība; sākotnēji mīksta galvassega, ko piešķīra universitāšu augstāko grādu saņēmējiem.
- piena produktu pakošanas papīra pamatne stipri līmēts, mašīngluds papīrs ar lielu mehānisko stiprību un cietību; lieto vienreizējas lietošanas papīra taras izgatavošanai.
- Pensilvānijas strauspaparde strauspaparžu suga ("Matteuccia pensilvanica"), ko Latvijā reizēm audzē dārzos.
- reižu reizēm šad un tad; reizēm, reizumis.
- literati Šajā no latīņu valodas aizgūtajā vārdā angļu valodā vispārinoši (un reizēm nievājoši) dēvē izglītotus cilvēkus un erudītus.
- šoreiz Šajā reizē.
- Persijas parotija šīs ģints suga ("Parrotia persica"), kas reizēm Latvijā tiek audzēta, bet ir vāji ziemcietīga; Kaukāza dzelzskoks.
- astpūpēdis Šīs rindas dzimta ("Hysterangiaceae"), bumbuļveidīgi pazemes augļķermeņi, perīdijs vienslāņa, reizēm izzūdošs, gleba ar dažādas formas dobumiem, kuru sieniņas, sporām nogatavojoties, pārvēršas pusšķidrā masā, Latvijā 2 ģintis, 2 reti sastopamas sugas.
- dot šis, pašreizējais.
- klabiķis Šķērskokā virs diviem stabiem vai augoša koka zarā iekārts dēlis, pa kuru noteiktā ritmā dauzīja ar diviem koka āmuriem, lai ēdienreizē ļaudis no lauku darbiem sasauktu.
- malks Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt.
- vaira Tā, ka (pašreizējos apstākļos) tiek pārtraukta kāda darbība; vairs.
- bombikometrs Tabula, kas norāda kokvilnas diega katrreizējo numuru, aprēķinātu pēc diega šķipstes smaguma vai garuma.
- alotigēns Tāds (iezis vai tā komponents), kas veidojies citur, parasti visai tālu no pašreizējās atrašanās vietas; alotigēnisks.
- alotigēnisks Tāds (iezis vai tā komponents), kas veidojies citur, parasti visai tālu no pašreizējās atrašanās vietas; alotigēns.
- liciens Tāds daudzums, ko var salikt (kur) vienā reizē, vienlaicīgi.
- šampanietis Tāds dzirkstošais vīns, ko divreizējas raudzēšanas procesā iegūst no speciālu šķirņu vīnogām; oficiāli par šampanieti uzskatāmi tikai Šampaņā ražotie vīni; neoficiāli tā sauc arī citās valstīs ražotos ar ogļskābo gāzi piesātinātos vīnus.
- anizofilija Tāds lapu nevienādības gadījums, kad vienam un tam pašam augam tai pašā stumbra daļā sastopamas reizē dažāda (parasti divējāda) lieluma un veida lapas.
- simtkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu; simtreizējs.
- četrkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto četras reizes; četrreizējs.
- daudzkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes; daudzreizējs.
- desmitkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto desmit reižu; desmitreizējs.
- deviņkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto deviņas reizes; deviņreizējs.
- divkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto divas reizes; divreizējs.
- pieckārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto piecas reizes; piecreizējs.
- septiņkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto septiņas reizes; septiņreizējs.
- seškārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto sešas reizes; sešreizējs.
- trīskārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto trīs reizes; trīsreizējs.
- vairākkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto vairākas reizes: vairākreizējs.
- spilgts Tāds, kas atšķiras (starp līdzīgiem) ar ko neparastu, vienreizēju (par cilvēku, tā personību); arī izcils.
- šorītējais Tāds, kas attiecas uz pašreizējās dienas rītu, notiek šajā rītā; tāds, kas gatavots, vākts u. tml. pašreizējās dienas rītā.
- iepriekšējs Tāds, kas bijis pirms, tagadējā, pašreizējā (par laika posmu).
- duplekss Tāds, kas dod iespēju reizē gan pieņemt, gan noraidīt ziņojumus; divpusīgs.
- viņreizējs Tāds, kas gādāts, sagatavots u. tml. iepriekšējā reizē.
- sens Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma; tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
- vecs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis pirms kā cita, pirms tagadējā, pašreizējā; iepriekšējais.
- līdzšinējs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis, darbojies pirms tagadējā, pašreizējā.
- oriģināls Tāds, kas ir pirmreizējs, autora paša radīts (parasti par mākslas darbu); tāds, kurā izmantota patstāvīga ideja (par mākslas darbu).
- tagadējais Tāds, kas ir raksturīgs pašreizējam brīdim, laika posmam; tāds, kas attiecas uz pašreizējo brīdi, laika posmu; pašreizējais.
- tagadējais Tāds, kas ir raksturīgs pašreizējam laika posmam; tāds, kas attiecas uz pašreizējo laika posmu; mūsdienu.
- apbrīnojams Tāds, kas izraisa apbrīnu; lielisks, vienreizējs; neparasts.
- hemolītisks Tāds, kas izraisa hemolīzi vai arī noris reizē ar to; saistīts ar hemolīzi.
- ireinokulējums Tāds, kas nepadodas otrreizējai vakcinācijai; ko nevajag otrreiz vakcionēt.
- vienlaicīgs tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
- dažkārtējs Tāds, kas notiek, atkārtojas dažas reizes; dažreizējs.
- vienreizlietojams Tāds, kas paredzēts, derīgs tikai vienreizējai lietošanai.
- ikreizējs Tāds, kas saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu; katrreizējs.
- nākošs Tāds, kas seko kam pašreizējam; tāds, kas atrodas pēc kā cita, līdzīga; tāds, kas darbosies pēc kā līdzīga esošā; nākamais (1).
- nupatējs Tāds, kas tikko vai pavisam nesen noticis, bijis; arī pašreizējs.
- vienkārtējs Tāds, ko izdara vai kas notiek vienu reizi; arī vienreizējs (1).
- sens Tāds, ko no kāda jaunāka, pašreizējā laikposma šķir ilgs laiks (daudzi gadsimti, laikmeti u. tml.) - piemēram, par laikmetu, laika periodu.
- numinozs Tāds, kurā svētums atklājas kā reizē pievilcīgs un biedējošs, bijību iedvesošs spēks.
- nulējais Tagadējais, pašreizējais, šolaiku.
- nuvējais Tagadējais, pašreizējais, šolaiku.
- pie reizes Tajā pašā reizē; reizē.
- pie tās pašas (vienas) reizes tajā pašā reizē.
- faustpatrona Tanku dūre; vienreizējas darbības granātmetējs, kas 2. pasaules kara beigās bija fašistiskās Vācijas bruņojumā.
- modes lieta tas (parādība, priekšmets), kas ir vispopulārākais pašreizējā laikposmā.
- precedents Tas, kas ir bijis iepriekš un noder par paraugu kam vēlākajam, pašreizējam.
- šoreizējs Tas, kas notiek, pastāv šajā reizē, laika momentā, laikposmā.
- cepiens Tas, kas vienā reizē izcepts vai cepams (parasti maize).
- liekatnes Tas, ko ēd ārpus parastām azaida reizēm.
- ekzekvijas Teksti, kas sastāv no psalmiem ar antifonām un svēto rakstu daļām un kas tiek dziedāti bērēs un citās aizlūguma reizēs par mirušajiem gan mājās, gan baznīcā.
- Austrumprūsija Teritorija Baltijas jūras piekrastē, aptvēra kādreizējās prūšu zemes un Klaipēdas apgabalu, 1871.-1945. g. Vācijas sastāvdaļa, ietver tagadējo Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas Olštinas vojevodisti un Lietuvas Klaipēdas apgabalu.
- tīrījums tīrīšanas rezultāts, iztīrītais, arī vienā tīrīšanas reizē iztīrītais
- taireizējs Toreizējs.
- tobrīdējs Toreizējs.
- Rosarium Tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību.
- kravnesība transportlīdzekļa lietojamības raksturlielums – vienā reizē pārvedamās kravas maksimālā masa (tonnās).
- naukšoņa Troksnis, kas rodas, piemēram, daudz smalku zariņu reizē pārlaužot.
- čala Troksnis, kas rodas, sarunājoties, tērzējot vairākiem vai daudziem cilvēkiem reizē.
- rožkoks Tropu vai subtropu koku koksne rožainā krāsā, reizēm ar rožu smaržu.
- kā uz pavēli tūlīt, bez kavēšanas, reizē.
- kārtējs Tuvākais, arī pašreizējais (kā) secībā.
- higiēnisko salvešu papīra pamatne ūdensizturīgs krepēts papīrs ar labu uzsūkšanas spēju; paredzēts pēc speciālas piesūcināšanas vienreizējas lietošanas higiēnisko salvešu izgatavošanai.
- Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce.
- ēst Uzņemt barību (ēdienreizē).
- čuk Uzsauciens, bieži atkārtojumā, ko lieto saucot cūkas, piemēram, barošanas reizēs.
- bukets Vairākas reizē iededzinātas raķetes.
- inkorporēšana vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums; inkorporācija.
- Grenlandes vaivariņš vaivariņu suga ("Ledum groenlandicum"), ko reizēm mēdz audzēt kā dekoratīvu augu.
- patakas Vājš alus (ar nelielu alkohola daudzumu), ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē.
- inkorporējošās valodas valodas, kurās morfēmas apvienojas vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds gan teikums; arī gramatiskās nozīmes izsaka nevis atsevišķs vārds, bet šis kopums.
- sinhroniskā valodniecība valodniecības apakšnozares, kurās pēta valodu kā vienotu sistēmu kādā noteiktā tās vēsturiskās attīstības laikposmā, parasti - pašreizējā stāvoklī.
- migrācijas politika valsts institūciju lēmumi un darbība, lai ietekmētu iedzīvotāju emigrācijas un imigrācijas, kā arī iekšējās migrācijas pašreizējo vai turpmāko līmeni.
- dalīt Veltīt (laiku, uzmanību, jūtas u. tml.) reizē vairākiem objektiem.
- velkums Veļas kārta, ko noņem vienā reizē.
- dženija Vērpjamā mašīna, kas darbojās kā vērpjamais ratiņš, bet viena pavediena vietā varēja savērpt 8 līdz 80 pavedienus reizē (patentēta 1770. g.).
- uzrēkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), īsu brīdi rēkt (piemēram, par lauvu); neilgu laiku, arī reizēm rēkt (piemēram, par lauvu).
- uzriet Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm riet (parasti par suni).
- uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt (piemēram, par suni).
- dereģistrācija Vērtspapīru uzskaites pārvietošana no sākotnējā reģistra otrreizējo reģistru Latvijas Centrālajā depozitārijā un uz vērtspapīru kontiem bankās vai brokeru sabiedrībās.
- brička Viegli braucamie rati, reizēm ar atvāžamu jumtu; vieglās automašīnas piekabe.
- divertisments Viegls, reizēm virtuozs popurija, variāciju u. tml. veida instrumentāls skaņdarbs; arī šāda rakstura svīta.
- varka Vienā gatavošanas reizē iztecināts pašdarināts degvīns, alus.
- vienlaicīgi vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
- vienlaikus Vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
- kārtējā reize viena no daudzām (kā) reizēm, kas atkārtojas.
- piegājiens Viena no starta reizēm sporta veidos, kuros startē vairākkārt.
- darienis Vienā raudzēšanas, darīšanas reizē iztecinātais alus.
- māļa Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība; mālis.
- māle Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība; mālis.
- mālis Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība.
- māls Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība.
- bērze vienā reizē ar roku apsējama platība.
- kapitālizdevumi Vienā reizē ieguldīti līdzekļi, kas paredzēti sistēmas uzbūvēšanai un izveidošanai.
- mīciens Vienā reizē samīcītais.
- ar reizi, arī uz reizi (retāk uz reizes) Vienā reizē, paņēmienā.
- vienkāršu Vienkārši, vienreizēji.
- pieklakšķināt Vienlaicīgi reizēm klakšķināt.
- koris Vienlaicīgi, reizē (piemēram, runāt, kliegt, smieties).
- kopā Vienlaicīgi, reizē; vienā un tajā pašā laikā un vietā.
- tai pašā laikā Vienlaicīgi, reizē.
- vienā mutē vienlaikus, reizē.
- glaudums Vienreizēja (pabeigta) glāstīšana, izlīdzināšana.
- aizbrauciens Vienreizēja aizbraukšana; aizbraukšana (uz).
- berziens Vienreizēja beršanas kustība.
- aizcirtiens Vienreizēja darbība --> aizcirst.
- atlēciens Vienreizēja darbība --> atlēkt (1); atgrūdiens (no kā) lēciena sākumā.
- gāniens Vienreizēja darbība --> izlamāt, noķengāt.
- kavienis Vienreizēja darbība --> kaut 1(1).
- miniens Vienreizēja darbība --> mīt 1.
- šķobiens Vienreizēja darbība --> šķobīt, sašķiebt.
- vēliens Vienreizēja darbība --> velt.
- vēciens Vienreizēja īslaicīga (piemēram, rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
- iestiepiens Vienreizēja nepārtraukta (kādas darbības) norise.
- gājienis Vienreizēja pabeigta darbība --> iet (1).
- kāsiens Vienreizēja pabeigta darbība --> kāst.
- odiens Vienreizēja pabeigta darbība --> ost.
- urkšķiens Vienreizēja pabeigta darbība --> urkšķēt.
- apgājiens Vienreizēja paveikta darbība --> apiet.
- apkampiens Vienreizēja paveikta darbība --> apkampt; apskāviens.
- apsauciens Vienreizēja paveikta darbība --> apsaukt.
- apskāviens Vienreizēja paveikta darbība --> apskaut.
- aptvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> aptvert (1).
- atbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> atbraukt (1).
- atgrūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> atgrūsties (1), atgrūst (1).
- atsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> atsisties (1).
- atspēriens Vienreizēja paveikta darbība --> atsperties.
- atsviediens Vienreizēja paveikta darbība --> atsviest (2), atsviesties (3).
- atvēziens Vienreizēja paveikta darbība --> atvēzēt.
- badiens Vienreizēja paveikta darbība --> badīt.
- badījiens Vienreizēja paveikta darbība --> badīt.
- bāriens Vienreizēja paveikta darbība --> bārt; pārmetums, dusmu izpaudums.
- baudījums Vienreizēja paveikta darbība --> baudīt (1); liela patika, tīksme.
- bēdziens Vienreizēja paveikta darbība --> bēgt (1).
- biedinājums Vienreizēja paveikta darbība --> biedināt (2); draudi, piedraudējums.
- blieziens Vienreizēja paveikta darbība --> bliezt (1).
- blieziens Vienreizēja paveikta darbība --> bliezt (2).
- bridiens Vienreizēja paveikta darbība --> brist.
- cēliens Vienreizēja paveikta darbība --> celt (1).
- cepiens Vienreizēja paveikta darbība --> cept.
- cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (1).
- cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (4).
- cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (5); spēcīgs sitiens.
- cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (7).
- čukstiens Vienreizēja paveikta darbība --> čukstēt.
- drāziens Vienreizēja paveikta darbība --> drāzt 1(1).
- dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (1).
- dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (3).
- dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (4).
- dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (5).
- dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (1).
- dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (2).
- dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (3).
- elsojiens Vienreizēja paveikta darbība --> elsot (2); elsiens.
- elsiens Vienreizēja paveikta darbība --> elst.
- gāziens Vienreizēja paveikta darbība --> gāzt (1).
- gāziens Vienreizēja paveikta darbība --> gāzt (2).
- grābiens Vienreizēja paveikta darbība --> grābt (1); tvēriens.
- grābiens Vienreizēja paveikta darbība --> grābt (2).
- grieziens Vienreizēja paveikta darbība --> griezt 1(1).
- grieziens Vienreizēja paveikta darbība --> griezt 1(2).
- grieziens Vienreizēja paveikta darbība --> griezt 2(1).
- iecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> iecirst (1).
- iegrābiens Vienreizēja paveikta darbība --> iegrābt (2).
- iemetiens Vienreizēja paveikta darbība --> iemest (1).
- ieskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> ieskriet.
- gājiens Vienreizēja paveikta darbība --> iet (1).
- ievēziens Vienreizēja paveikta darbība --> ievēzēt.
- izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
- izjājiens Vienreizēja paveikta darbība --> izjāt (1).
- izkliedziens Vienreizēja paveikta darbība --> izkliegt (1).
- izklupiens Vienreizēja paveikta darbība --> izklupt (1).
- izkritiens Vienreizēja paveikta darbība --> izkrist (1).
- izlēciens Vienreizēja paveikta darbība --> izlēkt (1).
- izmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> izmest (1).
- izmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> izmest (3).
- iznāciens Vienreizēja paveikta darbība --> iznākt (1).
- izpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> izpūst (1).
- izrāviens Vienreizēja paveikta darbība --> izraut (1).
- izskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> izskriet(1).
- izspēriens Vienreizēja paveikta darbība --> izspert (1).
- izstiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> izstiept (3).
- izšāviens Vienreizēja paveikta darbība --> izšaut (1).
- jājienis Vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1).
- jājiens Vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1).
- jājums Vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1).
- kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1); barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt.
- kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (2); tvēriens, grābiens.
- kāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> kāpt (1); kāpšana.
- kāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> kāpt (2).
- klupiens Vienreizēja paveikta darbība --> klupt (1).
- kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (1).
- kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (2).
- kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (3).
- kodiens Vienreizēja paveikta darbība --> kost (2); arī kodums (1).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (1).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (11).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (14).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (2).
- ķēriens Vienreizēja paveikta darbība --> ķert (1).
- lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (1).
- lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (2).
- lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (3).
- lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (4).
- lējiens Vienreizēja paveikta darbība --> liet (1).
- lējiens Vienreizēja paveikta darbība --> liet (2).
- licienis Vienreizēja paveikta darbība --> likt 1(1).
- maliens Vienreizēja paveikta darbība --> malt (1); tas, kas vienā reizē ir samalts vai maļams.
- maliens Vienreizēja paveikta darbība --> malt (2).
- maliens Vienreizēja paveikta darbība --> malt (3).
- mājiens Vienreizēja paveikta darbība --> māt (1).
- metiens Vienreizēja paveikta darbība --> mest (1; 2).
- metienis Vienreizēja paveikta darbība --> mest (1).
- muciens Vienreizēja paveikta darbība --> mukt (1).
- nāciens Vienreizēja paveikta darbība --> nākt (1).
- nesiens Vienreizēja paveikta darbība --> nest (1).
- niriens Vienreizēja paveikta darbība --> nirt (1).
- nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (1).
- nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (2).
- nolēciens Vienreizēja paveikta darbība --> nolēkt (1).
- noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (1).
- noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (2).
- noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (4).
- noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (6).
- nospiediens Vienreizēja paveikta darbība --> nospiest (1).
- nospiediens Vienreizēja paveikta darbība --> nospiest (10).
- ņēmiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņemt (1).
- ņurdiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņurdēt(2).
- pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (1).
- pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (2).
- pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (3).
- pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (4).
- padeviens Vienreizēja paveikta darbība --> padot (2).
- pagrūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> pagrūst (1).
- paklupiens Vienreizēja paveikta darbība --> paklupt (1).
- pakritiens Vienreizēja paveikta darbība --> pakrist (1).
- palaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> palaist (3); īss brauciens, jājiens.
- palaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> palaist (6).
- palēciens Vienreizēja paveikta darbība --> palēkt.
- palieciens Vienreizēja paveikta darbība --> paliekt.
- pamājiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamāt (1).
- pamājiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamāt (2).
- pametiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamest (1).
- pametiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamest (9); arī pamājiens.
- panāciens Vienreizēja paveikta darbība --> panākt 1(1).
- pārbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3).
- pārgāziens Vienreizēja paveikta darbība --> pārgāzt (1).
- pārlaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārlaist (1).
- pārskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārskriet (1).
- pārskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārskriet (2).
- pasauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pasaukt(1).
- pastiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> pastiept (2).
- pasviediens Vienreizēja paveikta darbība --> pasviest (1).
- pasvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> pasvilpt (1).
- pēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pelt.
- pēriens Vienreizēja paveikta darbība --> pērt (1).
- pēriens Vienreizēja paveikta darbība --> pērt (2).
- piebrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> piebraukt(1).
- piecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> piecirst(3).
- piecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> piecirst(4).
- piecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> piecirst(5).
- piedūriens vienreizēja paveikta darbība --> piedurt (1).
- piegājiens Vienreizēja paveikta darbība --> pieiet (1).
- pielēciens Vienreizēja paveikta darbība --> pielēkt(1).
- piesitiens vienreizēja paveikta darbība --> piesist (2).
- piesitiens vienreizēja paveikta darbība --> piesist (4).
- pieskāriens Vienreizēja paveikta darbība --> pieskarties (1).
- pieskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pieskriet(1).
- piespēriens Vienreizēja paveikta darbība --> piespert (1).
- piespiediens Vienreizēja paveikta darbība --> piespiest (1).
- piesvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> piesvilpot(2).
- pieteiciens Vienreizēja paveikta darbība --> pieteikt (2).
- pievilciens Vienreizēja paveikta darbība --> pievilkt (1).
- pievilciens Vienreizēja paveikta darbība --> pievilkt (4).
- pīkstiens Vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(2).
- pīkstiens Vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(3).
- pīkstiens Vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(4).
- pinkšiens Vienreizēja paveikta darbība --> pinkšēt(2).
- pinkšķiens Vienreizēja paveikta darbība --> pinkšķēt(2).
- plēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> plēst (1).
- plēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> plēst (5).
- plīvojiens Vienreizēja paveikta darbība --> plīvot.
- pļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> pļaut; arī pļāvums.
- rājiens Vienreizēja paveikta darbība --> rāt; aizrādījums, pārmetums.
- rausiens Vienreizēja paveikta darbība --> raust(1).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (1).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (2).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (3).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (4).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (6).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (7).
- redzējiens Vienreizēja paveikta darbība --> redzēt (1).
- rijiens Vienreizēja paveikta darbība --> rīt 1(1).
- runājiens Vienreizēja paveikta darbība --> runāt(1).
- sakodiens Vienreizēja paveikta darbība --> sakost(3).
- sasauciens Vienreizēja paveikta darbība --> sasaukties(1).
- sasitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sasist(4).
- saskāriens Vienreizēja paveikta darbība --> saskarties(1).
- saspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> saspiest (1).
- saspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> saspiest (3).
- sasvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> sasvērt(2).
- satvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> satvert(1).
- sauciens Vienreizēja paveikta darbība --> saukt(1).
- sauciens Vienreizēja paveikta darbība --> saukt(2).
- sauciens Vienreizēja paveikta darbība --> saukt(3).
- dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> sazelt (5).
- sērsiens Vienreizēja paveikta darbība --> sērst.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(10).
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(11); pēkšņa, strauja kustība (kādā virzienā).
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(12); skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(2); skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(3).
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(4).
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(5).
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(6); skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(7); skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(8); skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(9); skaņa, ko rada šāda darbība.
- skāriens Vienreizēja paveikta darbība --> skart(1), skarties.
- skāriens Vienreizēja paveikta darbība --> skart(2).
- skāviens Vienreizēja paveikta darbība --> skaut 1(1).
- slauciens Vienreizēja paveikta darbība --> slaukt.
- smēliens Vienreizēja paveikta darbība --> smelt (1).
- smēliens Vienreizēja paveikta darbība --> smelt (2).
- spēriens Vienreizēja paveikta darbība --> spert (1).
- spēriens Vienreizēja paveikta darbība --> spert (2).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (1).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (4).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (5).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (6).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (7).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (8).
- spļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> spļaut; tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
- sprādziens Vienreizēja paveikta darbība --> sprāgt (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas, kam sprāgstot.
- spurdziens Vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (1).
- spurdziens Vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (2).
- spurdziens Vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (3).
- stenējiens Vienreizēja paveikta darbība --> stenēt (2).
- stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (1).
- stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (2).
- stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (4).
- stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (5).
- strēbiens Vienreizēja paveikta darbība --> strēbt.
- stūmiens Vienreizēja paveikta darbība --> stumt.
- sūciens Vienreizēja paveikta darbība --> sūkt.
- svēriens Vienreizēja paveikta darbība --> svērt (1).
- svēriens Vienreizēja paveikta darbība --> svērt (3).
- sviediens Vienreizēja paveikta darbība --> sviest (1); metiens (1).
- sviediens Vienreizēja paveikta darbība --> sviest (2); metiens (2).
- šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
- šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (2).
- šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (3).
- šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (4).
- šķaudiens Vienreizēja paveikta darbība --> šķaudīt.
- šķīriens Vienreizēja paveikta darbība --> šķirt (5).
- šķīriens Vienreizēja paveikta darbība --> šķirt (6).
- šļāciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļākt (1); arī šalts, šļakata.
- šļūciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļūkt (1).
- šļūciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļūkt (2).
- šļūciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļūkt (3).
- šļupstiens Vienreizēja paveikta darbība --> šļupstēt; arī šļupsts.
- šņāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> šņāpt (1).
- šņāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> šņāpt (2).
- šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (1).
- šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
- šūpojiens Vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (1).
- šūpojiens Vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (2).
- šūpojiens Vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (3).
- tecējiens Vienreizēja paveikta darbība --> tecēt 2.
- tēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> tēst 1(1).
- tēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> tēst 1(2).
- tesiens Vienreizēja paveikta darbība --> test 2.
- trauciens Vienreizēja paveikta darbība --> traukt (1), traukties.
- trīcējiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (1).
- trīcējiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (2).
- triciens Vienreizēja paveikta darbība --> tricināt.
- trīsiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīsēt (1).
- trīsiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīsēt (2).
- tupiens Vienreizēja paveikta darbība --> tupties.
- tusnījiens Vienreizēja paveikta darbība --> tusnīt (1).
- uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt (1).
- uzbrēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbrēkt.
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (1).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (2).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (3).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (4).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (5).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (6).
- uzgājiens Vienreizēja paveikta darbība --> uziet (1).
- uzkliedziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzkliegt (1).
- uzlēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlēkt (1).
- uzlēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlēkt (3).
- uzliciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlikt (1).
- uzmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzmest (1).
- uzmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzmest (2).
- uznāciens Vienreizēja paveikta darbība --> uznākt (1).
- uzpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzpūst (1).
- uzpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzpūst (2).
- uzrāviens Vienreizēja paveikta darbība --> uzraut (1).
- uzrēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzrēkt.
- uzrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzriet.
- uzrūciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzrūkt.
- uzsauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsaukt (1).
- uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (1).
- uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (2).
- uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (4).
- uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (5).
- uzskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzskriet (1).
- uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (1).
- uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (2).
- uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (3).
- uzsvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsvilpt (1).
- vārijiens Vienreizēja paveikta darbība --> vārīt; tas, kas ir izvārīts.
- vēdiens Vienreizēja paveikta darbība --> vēdīt (1).
- vēriens Vienreizēja paveikta darbība --> vērt (1).
- vediens Vienreizēja paveikta darbība --> vest (1).
- vēziens Vienreizēja paveikta darbība --> vēzēties (2).
- vēziens Vienreizēja paveikta darbība --> vēzt, vēzēt (1).
- viebiens Vienreizēja paveikta darbība --> viebt.
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (1).
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (4); līnija, arī svītra, kas ir (kā, piemēram, gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (6).
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (7).
- zvēliens Vienreizēja paveikta darbība --> zvelt (1).
- zvēliens Vienreizēja paveikta darbība --> zvelt (2).
- belziens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> belzt; spēcīgs sitiens.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> sist(1); skaņa, ko rada šāda darbība.
- trieciens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triekt 1 (1).
- triepiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triept (1).
- triepiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triept (2).
- triepiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triept (3).
- tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (1).
- tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (2).
- tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (3); arī tvērums (3).
- pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pagriezt 1(1).
- pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pagriezt 1(2), pagriezties 1(1).
- pavērsiens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pavērst(1).
- bonifikācija Vienreizēja piemaksa valsts aizņēmuma obligāciju īpašniekiem, konvertējot aizņēmumus, t. i. mainot obligācijas, pret citiem, vērtīgākiem dokumentiem.
- izbraukumtirdzniecība Vienreizēja preču pārdošana vietās, kas nav tam īpaši ierīkotas, piemēram, uzņēmumos, izstāžu zālēs u. tml.
- uzņēmiens Vienreizēja saņemšanas un pacelšanas darbība.
- pusaile Vienreizēja sēklas ieecēšana.
- pūtiens Vienreizēja skaņa, kas rodas, spēlējot pūšamo mūzikas instrumentu
- pūtiens vienreizēja skaņa, ko rada signālierīce
- sildījiens vienreizēja, īslaicīga (kā) uzsildīšana.
- gaidījiens Vienreizēja, pabeigta gaidīšana.
- apšļāka Vienreizēja, pilnībā pabeigta apšļākšana.
- Ziemassvētku kociņi vienreizējai lietošanai cirsti vai speciālos substrātu ietvaros vairākkārtējai lietošanai audzēti dažādu sugu un izmēru kociņi, ko izmanto dekorēšanai Ziemassvētkos; Latvijā pārsvarā audzē parasto egli, retāk aso egli, Eiropā un citur pasaulē – dažādu sugu baltegles, garskujainās priedes, duglāzijas, tūjas un kadiķus.
- apūdeņojuma deva vienreizējais ūdens daudzums kubikmetros viena hektāra apūdeņošanai.
- pabalsts daudzbērnu mātēm vienreizējas un regulāras naudas izmaksas mātēm, kuras audzina vairākus bērnus.
- ģimenes pabalsti vienreizējas vai ikmēneša naudas izmaksas ģimenēm ar bērniem, kuras veic valsts vai pašvaldības.
- ganījiens Vienreizējs ganījums.
- uzmāciens Vienreizējs iedarbības pastiprinājums (vēja brāzma u. tml.).
- ņaukstiens Vienreizējs kaķa ņaudiens.
- apskatiens Vienreizējs skatiens visapkārt, apskatīšanās.
- plunčiens Vienreizējs troksnis, plunkšķis.
- grabiens Vienreizējs troksnis, tarkšķis, grabis, klikšķis.
- mirdziens Vienreizējs uzmirgojums, atspīdums.
- lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles.
- blīžģējiens Vienreizējs, plunkšķošs troksnis.
- paramnēze Viens no atmiņas traucējumu veidiem - atmiņas maldi; cilvēkam šķiet, ka pašreizējie notikumi jau kādreiz bijuši.
- variēšana Viens no attīstības pamatprincipiem mūzikā: (neliela vai izvērsta) materiāla izmainīts, vienreizējs, divreizējs vai daudzreizējs (kattreiz cits) atkārtojums.
- piecenītis Viens no pieciem bērniem, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- sakņu kakls vieta, kur auga sakne pāriet stumbrā; ja sakne ir daudz tievāka par stumbru, šī zona ir spilgti izteikta, parasti tā ir tumšāka, reizēm paresnināta; stādot koku vai krūmu, to nedrīkst ierakt augsnē.
- vilnsega Visa vienā reizē nocirptā vienas aitas vilna.
- cilvēce Visas pasaules pašreizējā cilvēku sabiedrība.
- vatalīt Visiem reizē un daudz runāt.
- vienreizējība Vispārināta īpašība --> vienreizējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atlases kursors vizuāla norāde uz pašreizējo pozīciju logā, dialoglodziņā vai izvēlnē.
- godzābaki Zābaki, ko auj svētkos, svinību reizēs.
- godzirgs Zirgs, ar ko brauc svētkos, svinību reizēs.
- aidinieks Zirgs, kas iet, reizē liekot abas vienas puses kājas.
- kampanile Zvanu tornis Itālijas viduslaiku un renesanses arhitektūrā (parasti četrstūrains, reizēm apaļš, un novietots savrup no dievnama).
- Āķagals Zvejnieku sētas nosaukums, kura atradās vietā, kur 1879. g. sāka celt Pāvilostas ciematu, tāpēc reizēm šis nosaukums tiek piedēvēts arī Pāvilostas pilsētai.
- lakunārā angīna žāvas mandeļu iekaisums ar saliņveida aplikumiem uz mandeles virsas, kuri sākas no lakūnām; aplikumi sastāv no leikocītiem, baktērijām un detrīta; reizēm saliņas saplūst kopā; cēlonis parasti ir streptokoku infekcija.
reizē citās vārdnīcās:
LLVV