Paplašinātā meklēšana
Meklējam sir.
Atrasts vārdos (510):
- sir:1
- sira:1
- sire:1
- siri:1
- sirs:1
- sirt:2
- sirt:1
- sirt:3
- siru:1
- siras:1
- sirat:1
- sircs:1
- sirds:1
- sirdu:1
- sirēt:1
- sirex:1
- sirgs:1
- sirgt:1
- siris:1
- sirki:1
- sirks:1
- sirkt:1
- sirkt:2
- sirms:1
- sirmt:1
- sirna:1
- sirot:2
- sirot:1
- sirpa:1
- sirpe:1
- sirps:1
- sirpt:1
- sirst:1
- sirte:1
- sirts:1
- sirdīt:1
- sirēna:1
- sirgot:1
- siriņi:1
- sirkle:1
- sirķis:1
- sirmēt:1
- sirmis:1
- sirmot:1
- sirobi:1
- sirobs:1
- siroko:1
- siroks:1
- sirpis:1
- sirsis:1
- sirubi:1
- sirubs:1
- siržāk:1
- Adsirn:1
- aksire:1
- Alsira:1
- apsirt:1
- atsirt:1
- iesirt:1
- izsirt:1
- Kusiro:1
- mesirs:1
- Nasira:1
- nasiri:1
- Nisira:1
- pusirā:1
- sasirt:1
- sirdība:1
- sirdīgs:1
- sirdziņ:1
- sirenes:1
- sirenia:1
- sirgons:1
- sirgoņa:1
- sirgums:1
- siriķis:1
- sirināt:1
- siring-:1
- sirioni:1
- sirķene:1
- sirmais:1
- sirmala:1
- sirmans:1
- sirmene:1
- sirmens:1
- sirmēns:1
- sirmiņš:1
- sirmīts:1
- sirmots:1
- sirmula:1
- sirmuļi:1
- sirmums:1
- sirnīca:1
- sirņiks:1
- sirpīši:1
- sirsnot:1
- sirsons:1
- sirsūns:1
- sirtaki:1
- sirties:1
- plaisir:1
- Anosira:1
- apsirgt:1
- apsirkt:1
- apsirot:2
- apsirot:1
- apsirpt:1
- Apsirts:1
- Asirata:1
- atsirgt:1
- atsirkt:1
- atsirot:1
- buksirs:1
- Dsirgen:1
- Dsirren:1
- Hamsira:1
- iesirgt:1
- iesirms:1
- iesirmt:1
- iesirot:1
- iesirst:1
- izsirgt:1
- izsirot:1
- izsirpt:1
- izsirst:1
- nosirgt:1
- nosirot:1
- nosirži:1
- nosiržu:1
- pasirde:1
- pasirds:1
- pasirgt:1
- pasirms:1
- pasirot:1
- pasirži:1
- sasirgt:1
- sasirot:1
- sircināt:1
- sirdēdas:1
- sirdēsti:1
- sirdīgai:1
- sirdināt:1
- sirdulis:1
- sirdzējs:1
- sirdzīgs:1
- sirgaļot:1
- sirgaste:1
- sirgasti:1
- sirgasts:1
- sirgonis:1
- sirgulis:1
- sirguļot:1
- sirināji:1
- siringo-:1
- sirmatne:1
- sirmauši:1
- sirmenes:1
- sirmgans:1
- sirmiķis:1
- sirmītis:1
- sirmķēra:1
- sirmnējs:1
- sirmsens:1
- sirmulis:1
- sirmūsis:1
- sirmvecs:1
- sirmzāle:1
- sirmzaļš:1
- sirmzils:1
- sirnieks:1
- sirojums:1
- sirolins:1
- sirotājs:1
- siroties:1
- sirreāls:1
- sirsenis:1
- sirsināt:1
- sirsinis:1
- sirsneņa:1
- sirsnība:1
- sirsnīgs:1
- sirsniņa:1
- sirsonis:1
- sirsties:1
- sirsūnis:1
- sirventa:1
- apsirgot:1
- apsirmot:1
- bezsirds:1
- Busirīds:1
- dižsirpe:1
- Dsirkaln:1
- eleksirs:1
- Garmsirs:1
- Germsirs:1
- iesirdīt:1
- iesirmēt:1
- iesirmot:1
- Jacusiro:1
- melosira:1
- Nāsirīja:1
- nosircis:1
- nosirdīt:1
- nosirgot:1
- nosirmēt:1
- nosirmot:1
- pārsirgt:1
- pasirgot:1
- pasirmēt:1
- pasirmot:1
- piesirde:1
- piesirds:1
- piesirgt:1
- piesirot:1
- plisirēt:1
- Samosira:1
- sasirdis:1
- sasirmēt:1
- sasirmot:1
- sensirms:1
- siravatka:1
- sirdeklis:1
- sirdēties:1
- sirdīgums:1
- sirdīties:1
- sirdoties:1
- sirdsdāma:1
- sirdsēdas:1
- sirdsēsti:1
- sirdslapu:1
- sirdsmīļā:1
- sirdsmīļš:1
- sirdspuķe:1
- sirdstoņi:1
- sirdszāle:1
- sirdzināt:1
- sirdzītis:1
- sirenidae:1
- sirenieks:1
- siricidae:1
- siringīts:1
- sirinieks:1
- sirmausis:1
- sirmēties:1
- sirmgaišs:1
- sirmmatis:1
- sirmoties:1
- sirmozols:1
- sirpjlape:1
- sirsenīte:1
- sirsneņas:1
- sirsnīgai:1
- sirsniņas:1
- siržoties:1
- aizsirdīt:1
- apsirties:1
- ātrsirdis:1
- bezsirdis:1
- cēlsirdis:1
- dižsirdis:1
- iesirmans:1
- iesirmens:1
- iesirmums:1
- iesirties:3
- iesirties:2
- iesirties:1
- koksirdis:1
- labsirdis:1
- nosirties:1
- pārsirgot:1
- pasirdīgi:1
- pasirdīgs:1
- pusirbene:1
- sasirdzis:1
- sasirgums:1
- sasirties:1
- sirdēsties:1
- sirdsbalss:1
- sirdsdarbs:1
- sirdsdedze:1
- sirdsdomas:1
- sirdsgudrs:1
- sirdsjūtas:1
- sirdskaite:1
- sirdsklape:1
- sirdskvēle:1
- sirdsķērsa:1
- sirdslēkme:1
- sirdslieta:1
- sirdsmiers:1
- sirdsmokas:1
- sirdsprāts:1
- sirdssāpes:1
- sirdsveida:1
- sirdszāles:1
- sirjekcija:1
- sirmbārdis:1
- sirmenītis:1
- sirmgalvis:1
- sirmmāmiņa:1
- sirmūsains:1
- sirogonium:1
- sirpiniece:1
- sirpjsūnas:1
- sirpjveida:1
- sirpjveidā:1
- sirsnenīte:1
- sirsnīgums:1
- sirsnīties:1
- sirstīties:1
- sirstoties:1
- sirventesa:1
- Alhesirasa:1
- asiriologs:1
- ātrsirdība:1
- ātrsirdīgs:1
- atsirgties:1
- Balikesira:1
- bezsirdība:1
- bezsirdīgs:1
- cēlsirdība:1
- cēlsirdīgs:1
- cietsirdis:1
- dižsirdība:1
- dižsirdīgs:1
- drošsirdis:1
- dumsirdīgs:1
- godsirdība:1
- godsirdīgs:1
- gongrosira:1
- grūtsirdis:1
- iesirsties:1
- izsirgties:1
- izsiroties:1
- labsirdība:1
- labsirdīgs:1
- lauvsirdis:1
- lētsirdība:1
- lētsirdīgs:1
- lielsirdis:1
- Livtrasirs:1
- mīļsirdīgs:1
- nosirgties:1
- nosirmojis:1
- nosirsties:1
- pelēksirms:1
- sasirdināt:1
- sirdišnieks:1
- sirdsāderes:1
- sirdsāķītis:1
- sirdsapjoms:1
- sirdsapziņa:1
- sirdsdegsme:1
- sirdsdibens:1
- sirdsdraugs:1
- sirdsdropes:1
- sirdsdurvis:1
- sirdskaisme:1
- sirdsklopis:1
- sirdsmaksts:1
- sirdspatika:1
- sirdsprieks:1
- sirdspuksts:1
- sirdspuķīte:1
- sirdssāpīgi:1
- sirdsšķīsts:1
- sirdstrieka:1
- sirdsvājums:1
- sirdszālīte:1
- sirdveidīgs:1
- sirgstēties:1
- sirgumnieki:1
- siringocēle:1
- sirmbārzdis:1
- sirmciltīgs:1
- sirmelnieki:1
- sirmmatains:1
- sirmsarītis:1
- sirreālisms:1
- sirreālists:1
- sirsniņmāja:1
- Akmendsiren:1
- apsirdīties:1
- apsirmoties:1
- atsirdīties:1
- cietsirdība:1
- cietsirdīgs:1
- drossirdīgs:1
- drošsirdība:1
- drošsirdīgs:1
- dumjsirdīgs:1
- greizsirdis:1
- grūtsirdība:1
- grūtsirdīgs:1
- iesirdīties:1
- iesirmēties:1
- izsirdīties:1
- jūrassirēna:1
- ksirospazma:1
- lielsirdība:1
- lielsirdīgs:1
- lielsiržots:1
- mēnessirpis:1
- mēnešsirpis:1
- mīkstsirdis:1
- milasirdība:1
- milasirdīgs:1
- niknsirdīgs:1
- nosirdīties:1
- nosirmošana:1
- nosirmoties:1
- Obščijsirts:1
- pasirdīties:1
- pusironisks:1
- sasirdījies:1
- sasirdīties:1
- sasirdzināt:1
- sirdēstoties:1
- sirdsbailība:1
- sirdscilvēks:1
- sirdsdarbība:1
- sirdsdrošība:1
- sirdsdziļums:1
- sirdsgaišums:1
- sirdsgrausti:1
- sirdsgrūtība:1
- sirdsgudrība:1
- sirdsklauves:1
- sirdslauztas:1
- sirdsmierība:1
- sirdspilieni:1
- sirdspuķītes:1
- sirdssiltums:1
- sirdsskaidrs:1
- sirdsskumjas:1
- sirdsslimība:1
- sirdstrokšņi:1
- sirdsveidīgs:1
- sirdszālītes:1
- sirenomēlija:1
- sirmbārdains:1
- sirpjspārnis:1
- sirpjveidīgs:1
- aizsirdīties:1
- asirioloģija:1
- augstsirdība:1
- augstsirdīgs:1
- bezsirdīgums:1
- cēlsirdīgums:1
- greizsirdība:1
- greizsirdīgs:1
- izasirdīties:1
- labsirdīgums:1
- lepidosirēna:1
- mielasirdīgs:1
- mīkstsirdība:1
- mīkstsirdīgs:1
- mīkstsirdīte:1
- nosirstīties:1
- pārsirdīties:1
- piesirdīties:1
- sirdsdibenīgs:1
- sirdsklapītes:1
- sirdslauztiņa:1
- sirdsmīļotais:1
- sirdsšķīstība:1
- sirdstaisnība:1
- sirigmofonija:1
- siringadenoma:1
- aizasirdīties:1
- asirioloģisks:1
- cietsirdīgums:1
- dezoksiriboze:1
- drošsirdīgums:1
- grūtsirdīgums:1
- iesasirdīties:1
- nosasirdīties:1
- pasasirdīties:1
- sasasirdīties:1
- sirdsdraudzene:1
- sirdsizglītība:1
- sirdsklapētājs:1
- sirdslīdzeklis:1
- sirdsnoslēpums:1
- sirdspārmetumi:1
- sirdspukstiens:1
- sirdsskaidrība:1
- sirdsslimnieks:1
- sirdsžēlastība:1
- siringobulbija:1
- siringomiēlija:1
- sirreālistisks:1
- sirsniņmaizīte:1
- aizsirdsžaunis:1
- apkārtsirotājs:1
- augstsirdīgums:1
- greizsirdīgums:1
- mīkstsirdīgums:1
- sirdslabprātība:1
- sirsniņgliemene:1
- peroksiradikālis:1
- siringosistrofija:1
- siringomeningocēle:1
- hidrosiringomiēlija:1
- dezoksiribonukleāzes:1
- pseidosiringomiēlija:1
- dezoksiribonukleotīdi:1
- siringoencefalomiēlija:1
- dezoksiribonukleīnskābe:1
- dakriocistosiringotomija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1414):
- Oidipa komplekss (psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida) - bērna (it īpaši zēna) neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi.
- pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu).
- Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās.
- pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā.
- kardioaugmentors Aģents, kas palielina sirds apjomu vai darbu.
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
- sirds astma aizdusas lēkmes, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- opistobranchia Aizsirdsžauņi.
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
- axyris Aksires - balandu dzimtas ģints.
- amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē.
- uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
- reimokardīts Aktīvs reimatisks process sirdī.
- hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju.
- anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
- fagarīns Alkaloīdu grupa Argentīnas koka "Fagara coco" lapās; līdzīgi hinīnam ietekmē sirds ritmu.
- Axyris amaranthoides amarantu aksire.
- AIDA Amerikāņu reklāmas formula - uzmanība, interese, vēlēšanās, aktivizēšana (angļu "attention, interest, desire, activation").
- digitālīns Amorfs glikozīds, spēcīga sirds inde, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes.
- angioloģija Anatomijas nozare, kas pētī sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī limfātisko sistēmu.
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
- aberācija Anomāla elektrisko signālu pārvade sirds vadīšanas sistēmā.
- antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai.
- antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību.
- žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās.
- pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni.
- augšupejošā aorta aortas sākuma daļa (no sirds līdz aortas lokam).
- kardiometrs Aparāts eksperimentālai sirdsdarbības stipruma noteikšanai.
- ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
- iktometrs Aparāts sirds galotnes grūdiena stipruma mērīšanai.
- kardiosfigmogrāfs Aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai.
- kardiokairogrāfs Aparāts sirds kardiogrammas iegūšanai katrā sirdsdarbības fāzē.
- defibrillators Aparāts sirds muskuļu fibrillācijas novēršanai.
- kardiofons Aparāts sirds toņu pastiprināšanai, lai demonstrētu klausītājiem.
- kardiopneimogrāfs Aparāts sirds un elpošanas kustību grafiskai attēlošanai.
- fonokardiogrāfs aparāts sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācijai.
- kardiogrāfs Aparāts sirdsdarbības spēka un rakstura grafiskai attēlošanai.
- kardiostimulators Aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
- telekardiofons Aparāts, kas pastiprina sirds toņus un dod iespēju tos izklausīt no attāluma.
- elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
- kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties.
- pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības.
- 4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
- apsarmot Apsirmot.
- apjādelēt Apstaigāt, izsirot, apklejot, jājot šur un tur, (bez vajadzības) visu pagastu.
- apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
- AIVD Apzināšanās (attieksme), interese, vēlme un darbība (angļu "attention, interest, desire, action").
- apžēlnieks Apžēlotājs, tāds, kas ir žēlsirdīgs.
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
- pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- balts kā dieviņš ar mīļumu saka par vecu, nosirmojušu vīru.
- monomaniaks Ar monomāniju sirgstošs cilvēks.
- monomāns Ar monomāniju sirgstošs cilvēks.
- podagriķis Ar podagru sirgstošs cilvēks.
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
- kardiāls ar sirdi saistīts.
- con anima ar sirdi, sirsnīgi.
- ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
- epikards Ārējais serozais sirds apvalks.
- Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts.
- kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai.
- kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
- digalēns Ārstniecības preparāts, ko iegūst no uzpirkstītes lapām; regulē un pastiprina sirdsdarbību.
- vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
- tuncis Asarveidīgo kārtas suga ("Thunnus thunnus"), liela zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
- bulbārā apopleksija asins izplūdums, embolija vai tromboze iegarenajās smadzenēs vai tiltā, kas izraisa ķermeņa vienas vai abu pušu paralīzi, rīšanas, elpošanas, gremošanas un sirdsdarbības traucējumus.
- hemoperikards Asins uzkrāšanās sirds apvalka dobumā.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
- intrakardiālais spiediens asinsspiediens sirds dobumos.
- diastoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
- sistoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
- plaušu artērija asinsvads, kas novada venozās asinis no labā sirds kambara uz plaušām.
- vēna Asinsvads, pa kuru asinis plūst no orgāniem un audiem uz sirdi.
- artērija Asinsvads, pa kuru asinis plūst no sirds uz organisma perifēriju.
- korontīns Asinsvadu paplašinātājs līdzeklis, lieto stenokardijas u. c. sirds vainagartēriju darbības traucējumu gadījumos.
- pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
- sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā.
- autoinfūzija Asiņu pārvietošana sirds virzienā, ko panāk, paceļot kājas, tās notinot vai saspiežot vēdera aortu.
- haimoperikards Asiņu saplūdums sirds plēves dobumā.
- hipostāze Asiņu sastrēgums apakšējās ķermeņa daļās vai zemāk novietotos orgānos slimniekiem ar pavājinātu sirdsdarbību.
- akardiohēmija Asiņu trūkums sirdī, piem., kolapsā, šokā.
- asiriologs Asirioloģijas speciālists.
- sirds masāža atdzīvināšanas metode, kad apstājusies sirdsdarbība, - ritmiski uzspiedieni uz krūškurvja apakšējās daļas parastā sirds ritmā - 1 reizi sekundē.
- ABC Atdzīvināšanas paņēmienu kopums - elpceļu atbrīvošana, elpināšana un sirds masāža.
- atipiskā miksedēma atipiska, pārsvarā iekšējo orgānu miksedēma: miksedematoza sirds, zarnu un urīnpūšļa atonija, menorāģija, ascīts, anēmija.
- entetobioze Atkarība no mehāniska implantāta, piem., no mākslīgā sirds elektrostimulatora.
- ektokardija Atklātā sirds; sirds atrašanās ārpus normālās vietas.
- klāt vaļā atklāti, vaļsirdīgi sākt stāstīt, klāstīt.
- klāt vaļā (arī laukā) atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
- klāt laukā (arī vaļā) atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
- pērt vaļā atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
- klāt vaļā (arī laukā), arī pērt vaļā atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
- ingenuitāte Atklātība, vaļsirdība.
- brīvs Atklāts, vaļsirdīgs.
- aizkaitināms Ātras dabas, ātrsirdīgs.
- leperēt Ātri sisties, dauzīties (par sirdi).
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa.
- Drepanocladus revolvens atrotītā sirpjlape.
- ātrsirdis Ātrsirdīgs cilvēks.
- reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju.
- diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei.
- biaurikulārs Attiecīgs uz kreiso un labo sirds austiņu.
- atrioventrikulārs Attiecīgs uz sirds priekškambari un kambari.
- idioventrikulārs Attiecīgs vienīgi uz sirds kambari, neskarot priekškambarus.
- saltums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība; aukstums (3).
- aukstums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība.
- pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
- hemikardija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā sirds vienas puses trūkums; izšķir kreiso un labo h.
- diplokardija Attīstības anomālija, sirds divkāršojums.
- makrokardija Attīstības kroplība, kas izpaužas kā neparasti liela sirds.
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
- kardiotokogrāfija Augļa sirds ritma grafiska reģistrēšana.
- Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m.
- dižsirdība Augstsirdība, cēlsirdība.
- lielsirdība Augstsirdība.
- ģenerozs Augstsirdīgs, cēls.
- dižsirdīgs Augstsirdīgs.
- subungulati Augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas.
- sirds glikozīdi augu izcelsmes vielas, kas stimulē sirds muskuli.
- galopējošs Auļojošs, ātri noritošs (piem., akūtā tuberkuloze); kam galopa ritms (piem., sirdsdarbībai, kad divu toņu vietā dzirdami trīs).
- Nemirstīgais Kaščejs austrumslāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kura sirds paslēpta vairākos cits citā ievietotos priekšmetos un dzīvniekos.
- donors Baktēriju ģenētikā - šūna, kuras dezoksiribonukleīnskābe dzimumvairošanās (konjugācijas) procesā pāriet uz otru šūnu.
- recipients baktēriju ģenētikā - šūna, uz kuru dzimumvairošanās (konjugācijas) procesā no citas šūnas - t. s. donora - pāriet dezoksiribonukleīnskābe.
- ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām.
- anemonīns Balta, kristāliska viela anemonēs, sirds inde.
- leikotrihija Balti mati; sirmums.
- sirdēdas Bēdas; sirdēsti.
- sirdēsties Bēdāties; sirdēstoties.
- markatns Bēdīgs; grūtsirdīgs.
- Drepana falcataria bērzu sirpjspārnis.
- propranolols Beta adrenoblokators, kas mazina sirds ritmu un minūtes tilpumu, pazemina asinsspiedienu, kā arī ir efektīvs migrēnas profilaksei.
- bēta bloķētāji bēta receptoru bloķētāji; substances, kas dažādā mērā bloķē t. s. bēta receptorus simpātiskā nervu sist., samazinās sirdsdarbība un asinsspiediens, palēninās pulss.
- nospiests Bezcerīgs, grūtsirdīgs (par psihisku stāvokli).
- Drepanocladus exannulatus bezgredzena sirpjlape.
- paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai.
- bezsirdīgums Bezsirdība.
- bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
- bezsirds Bezsirdīgs.
- Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji.
- nukleīnskābe Biopolimērs, kas sastāv no ogļhidrāta (ribozes vai dezoksiribozes), purīnbāzes vai pirimidīnbāzes un fosforskābes atlikuma; savienojumā ar proteīniem veido nukleoproteīnus; polinukleotīds.
- kaucoša boja boja, kurā ierīkota cauruļu un virzuļu ierīce, kas viļņošanās rezultātā gaisu iesūc un izsūc caur sirēnu; miglas laikā šāda skaņa dzirdama 11,5 jūras jūdžu attālumā.
- dharma Budismā - itin viss, kas palielina augstsirdību un gudrību un tādējādi ved pretī apskaidrībai.
- pretas budisma mitoloģijā - gari, kas nespēj apmierināt savas vēlēšanās, par kādiem kļūst tie, kas dzīvē bijuši skopi, mantkārīgi, cietsirdīgi un rijīgi.
- seirēnes Burvīga, bet bezsirdīga skaistule.
- sildīties Būt (kāda) iejūtības, atsaucības, arī laipnības, sirsnības ietekmē.
- nenodzīt ne mušu no deguna būt lēnprātīgam, pārlieku labsirdīgam, nevarīgam.
- parādīt sirdi būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
- ievilkt Būt par cēloni tam, ka rodas (sirmums matos).
- parādīt sirdī būt sirsnīgam, labam pret kādu.
- izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai.
- liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela.
- sarmentocimarīns C~30~H~46~O~8~, sirds glikozīds "Strophanthus sarmentosus" sēklās; to hidrolizējot, iegūst sarmentogenīnu un sarmentozi.
- timidīns C10H14N2O5, timīna dezoksiribozīds, ietilpst dezoksiribonukleīnskābē; nepieciešams dažu sīkbūtņu audzēšanai barotnēs, kurās nav B12 vitamīna un folijskābes.
- novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli.
- viridobufagīns C23H34O5, sirds inde krupja "Bufo viridis" ādas dziedzeros.
- marinobufagīns C24H32O5, sirds inde, kas atrodama krupja Bufo marinus ādā.
- valicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem.
- vallicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem.
- proscilaridīns C30H42O8, sirds glikozīds, kas iegūts no jūras sīpola, sastāv no ramnozes atlikuma, kas savienots ar steroidu; īpašību un indikāciju ziņā līdzīgs uzpirkstītes preparātiem.
- plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma.
- kardiomentopeksija Caur diafragmu izvilkta taukplēves segata piešūšana sirdij sirds muskuļa kolaterālās asinsrites uzlabošanai.
- cēlsirdīgums Cēlsirdība.
- minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
- jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
- grimtība Cietsirdība.
- ašņadziris Cietsirdīgs cilvēks.
- cietsirdis Cietsirdīgs cilvēks.
- grimba Cietsirdīgs cilvēks.
- grimts Cietsirdīgs, dusmīgs, nelaipns.
- cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- griņš Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns; grins.
- grins Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns.
- kokserdis Cietsirdīgs, nežēlīgs.
- koksirdis Cietsirdīgs, nežēlīgs.
- kokagabals Cietsirdis.
- plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
- oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
- dižsirdis Cilvēks ar cildenām īpašībām; tāds, kas ir augstsirdīgs.
- sirmgalvis Cilvēks ar sirmiem matiem; arī vecs cilvēks.
- sirma galva cilvēks ar sirmiem matiem.
- sirmmatis Cilvēks ar sirmiem matiem.
- šķīstsirdis Cilvēks ar skaidru sirdsapziņu.
- sirmbārdis Cilvēks, kam ir sirma bārda.
- sirmbārzdis Cilvēks, kam ir sirma bārda.
- nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
- stokers Cilvēks, kas sirgst ar izsekošanas māniju.
- osteoporotiķis Cilvēks, kas sirgst ar osteoporozi.
- sirinieks Cilvēks, kas siro.
- sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
- aizmugures varonis cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību; cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
- zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
- mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
- dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību; ļoti tuvs cilvēks.
- noziegumi pret cilvēci civiliedzīvotāju nogalināšana, iznīcināšana, paverdzināšana, izsūtīšana, aparteīds, genocīds, rasu diskriminācija un rasisms, kā arī citas cietsirdības kara un miera laikā (vajāšana politisku, rasu un reliģisku motīvu dēļ utt.), par ko paredzēta fizisko personu (individuālā) starptautiskā kriminālatbildība.
- torsemīds Cl6H20N4O3S, diurētisks līdzeklis, ķīmiski radniecīgs sulfonilurīnvielai; lieto sirds, aknu vai nieru tūskas ārstēšanai.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.).
- svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots; arī atklāts, vaļsirdīgs; brīvs (5).
- Dicentra formosa daiļā sirdspuķe.
- rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
- vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
- pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
- sirotājs Darītājs --> sirot.
- daukarīns Dārza burkāna augļu (sēklu) ekstrakts; rada sirds asinsvadu paplašināšanos.
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē; atālene.
- MVES Daudzkārtējas [sirds] kambaru ekstrasistoles.
- dzirdamie signāli dažāda garuma, skaita un kombinējuma skaņas, ko rada ar lokomotīvju, motorvagonu un drezīnu svilpēm, mutes svilpēm, signāltaurēm, sirēnām un petardēm.
- āditji Debesu dievi vēdiskajā mitoloģijā, dievu mātes, gaismas, taisnīguma, žēlsirdības dievietes Aditi (Visuma) dēli.
- defibrilācija Defibrillācija - sirds muskuļu fibrillācijas pārtraukšana.
- plutonisms Deģeneratīvas pārmaiņas eksperimenta dzīvniekos pēc plutonija iedarbības: spalvu nosirmošana, aknu deģenerācija un audzēju rašanās.
- ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas.
- sirsniņa Dem. --> sirds.
- sirdspuķīte Dem. --> sirdspuķe.
- sirmiņš Dem. --> sirmis.
- sirmītis Dem. --> sirmis.
- sirmīts Dem. --> sirmis.
- sirmsarītis Dem. --> sirmis.
- morāliskais Depresija; sirdsapziņas pārmetumi.
- skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs").
- DNS dezoksiribonukleīnskābe, organiskā viela, kas atrodas visās dzīvās šūnās, daudzos vīrusos; DNS uzdevums ir saglabāt ģenētisko informāciju un ar tās palīdzību vadīt olbaltumvielu veidošanos.
- DNA dezoksiribonukleīnskābe, saīsinājums no angļu "deoxyribonucleic acid"; DNS.
- hromozīns Dezoksiribozes un nukleoproteīna komplekss šūnas kodolā.
- īrisdiafragma Diafragma foto- un kinoaparātos; sastāv no plānām sirpjveidīgi izliektām plāksnītēm, ar kurām var mainīt atveres lielumu.
- blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
- iedilt Dilstot iegūt sirpja formu (par Mēnesi).
- dobās vēnas divas vislielākās vēnas, pa kurām asinis ieplūst sirds labajā priekškambarī
- lunārija Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, lieli lakstaugi ar lielām sirds veida lapām, 2 sugas, Latvijā 1 suga - mēnesene.
- piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos.
- dikrotija Divkāršs pulsa sitiens, kas atbilst vienai sirds sistolei; novērojams drudzī un pēc amilnitrīta ieelpošanas.
- bisistolija Divkāršs sistolisks tonis uz sirds galotnes, kambaru nevienlaicīgas sistoles pazīme.
- bikuspidāls Divviru, piem., sirds vārstulis.
- scorpidium Dižsirpes.
- parastā dižsirpe dižsirpju suga ("Scorpidium scoripoides").
- iedunēties Dobji iepukstēties (par sirdi).
- dimdēt Dobji pukstēt (par sirdi).
- dunēt Dobji pukstēt (par sirdi).
- šķelmīgs Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem).
- digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai.
- varonība Drosme, drošsirdība.
- brašība Drošsirdība, pārgalvība, brašums.
- drošsirdīgums Drošsirdība.
- drošsirdis Drošsirdīgs cilvēks.
- drossirdīgs Drošsirdīgs.
- dūšinieks Drošsirdis, drosminieks.
- drūsma Drūma jutoņa, grūtsirdība, drausmība.
- dūdaliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
- dudulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
- dūdulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
- dūduliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
- coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)".
- centrs Dūšīgs, drošs, drošsirdīgs.
- pectus Dvēsele, sirds, gars; prāts, sajēga.
- omfalozīts Dvīņauglis; parazīts bez sirds, dzīvotnespējīgs pēc piedzimšanas; nomirst, tiklīdz nosien nabassaiti.
- haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- sirdssiltums Dziļa iejūtība, sirsnība; sirds siltums.
- sirds siltums dziļa iejūtība, sirsnība; sirdssiltums.
- mīlestība Dziļa sirsnība, draudzība, interese, kas vērsta, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību.
- sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirds skaidrība.
- sirds skaidrība dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirdsskaidrība.
- sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirds cilvēks.
- sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
- sirdsgudrība Dziļi tikumiska gudrība, par kuru mēdz teikt, ka tā nāk no sirds.
- trausls Dziļi, nemāksloti lirisks (par mākslas darbu); arī sirsnīgs, maigs.
- Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība.
- indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi).
- Cardium edule ēdamā sirsniņgliemene.
- Anubiss Ēģiptiešu dievs ar šakāļa galvu, kurš aizved mirušās dvēseles veļu valstī uz Ozirisa tiesu un palīdz tiesai nosvērt veļa sirdi.
- elektrostetogrāfs Elektrisks aparāts, kas pastiprina un grafiski reģistrē elpošanas vai sirdsdarbības skaņas.
- elektrokardiofonogramma Elektrokardiofonogrāfiski iegūts sirds toņu grafiskais attēls.
- levogramma Elektrokardiogrāfijas līkne ar ass deviāciju pa kreisi; norāda uz sirds kreisā kambara hipertrofiju.
- kardiogramma Elektrokardiogramma - sirdsdarbības izraisīto krūškurvja sienas kustību grafisks attēlojums.
- levokardiogramma Elektrokardiogrammas daļa, kas atbilst sirds kreisajam kambarim.
- sirds stimulators elektronisks, ar bateriju darbināms stimulators, ko implantē pacientam ar pavājinātu sirdsdarbību, lai stimulētu sirds muskuļa ritmiskas kontrakcijas.
- elektrokardiostimulācija Elektrostimulācija, ko izmanto sirdsdarbības traucējumu gadījumā.
- mezokards Embrija apzarņa daļa, kas mugurpusē piestiprina sirdi pie priekšējās zarnas, priekšpusē pie ķermeņa sienas.
- hemoceloma Embrija ķermeņa sekundārā dobuma daļa, kurā attīstās sirds.
- kardioģenēze Embrija sirds attīstība.
- embrija skaņa embrija sirdspuksti, kas sākot ar 5.-6. grūtn. mēnesi, ir saklausāmi caur mātes vēdera dobuma sienu.
- epimiokards Embrionālās sirds ārējā daļa, no kuras attīstās epikards un miokards.
- Ainejs Enejs - viens no drošsirdīgākajiem Trojas aizstāvjiem, mirstīgā vīrieša u dievietes Afrodītes dēls, romiešu Jūliju dzimtas mitoloģiskais ciltstēvs.
- nukleozidāze Enzīms, glikozidāze, kas sašķeļ nukleozidu ogļhidrātā (ribozē vai dezoksiribozē) un purīnbāzē vai pirimidīnbāzē.
- eritrostāze Eritrocītu iestrēgšana kapilāros, piem., sirpjveida šūnu anēmijas gadījumā.
- eritrocitoze Eritrocītu skaita pavairošanās perifēriskajās asinīs kā skābekļa trūkuma sekas dažu sirdskaišu, plaušu slimību u. c. gadījumos.
- dixi et animam levavi esmu pateicis un (tādējādi savu) sirdi atvieglojis.
- Gardaunis Ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers.
- anāhatačakra Ezoterismā čakra, kas atrodas sirds līmenī un tie, kas spēj redzēt auras to saskatot kā līdzību ar ziedošu lotosu vai riteni.
- nadas Ezoterismā īpašas skaņas, kas esot sadzirdamas ar iekšējo dzirdi bez ausu palīdzības; sirdsapziņas balss.
- sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- psihofizioloģiskie traucējumi fiziski simptomi vai psihosomatiskas saslimšanas, ko izraisa ilgstošs stress un citi emocionālie faktori, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, augšējo elpceļu slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, ādas slimības, gremošanas sistēmas slimības.
- elektrokimogrāfija Fluoroskopiski redzamu kustību (piem., sirds kustību) pieraksts, lietojot fotoelektrisko reģistrāciju.
- fonendoskiaskops Fonendoskops, kas kombinēts ar fluorescējošu ekrānu sirds kustību novērošanai auskultācijas laikā.
- kuorīns Fosfolipīds, iegūts no sirds muskuļa.
- meroskopija Frakcionēta sirds auskultācija; sirds cikla fāžu atsevišķa auskultācija.
- kardioneiroze Funkcionāli sirdsdarbības traucējumi: sirdsklauves, neregulāra elpošana, aizdusa, smakšanas sajūta, pietvīkums un nāves bailes.
- māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- aerendokardija Gaiss sirds dobumā.
- pneimatokardija Gaiss sirds kambaros.
- hemopneimoperikards Gaiss un asinis sirds somiņā.
- sirpīši Gaiši pelēki tārpiņi, saķērušies daudzi kopā, veido it kā sirpi.
- palseris Gaiši sirms zirgs.
- kanibālisms Galēja cietsirdība, nežēlīgums.
- kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- kanibālisks Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs.
- Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā.
- Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns).
- autosplenektomija Gandrīz pilnīga liesas izzušana progresējošas fibrozes sakarā un šā orgāna sarukšanas dēļ, piem., sirpjveida šūnu anēmijas slimniekiem.
- Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards.
- tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
- Garmsirs Germsirs - tuksnesis Irānā un Pakistānā.
- sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
- priekšžauņi Gliemežu klases apakšklase ("Prosobranchia"), kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij, >70000 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, 14 sugu.
- glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture.
- strofantīns glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku; iegūst no strofantu sēklām.
- vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
- krietna sirds godīgums, labsirdība.
- briedala Govs brieža spalvā (sirma).
- apekskardiogrāfija Grafiska krūšu priekšējās sienas sirds grūdienu izraisītās pulsācijas reģistrēšana sirds galotnes apvidū.
- vektorkardiogramma Grafisks sirdsdarbības elektrisko potenciālu lieluma un virziena attēls.
- gailestība Greizsirdība.
- greizprātība Greizsirdība.
- greizīgs Greizsirdīgs, skaudīgs.
- gailestīgs Greizsirdīgs.
- Orions grieķu mitoloģijā - Artemīdas iemīļotais, kuru tā aiz greizsirdības nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni.
- Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto.
- Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem.
- Nestors grieķu mitoloģijā - Pilas valdnieks, Trojas kara dalībnieks; "Iliādā" attēlots kā gudrs sirmgalvis.
- Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.
- Sterope grieķu mitoloģijā - Sterope, Aheloja sieva, sirēnu māte.
- Partenope Grieķu mitoloģijā - viena no sirēnām, Aheloja un mūzas Melpomenes meita.
- nožēlošana Griešanās pie Dieva sirdsapziņas pārmetumos par kādreiz izdarīto.
- kardiotomija Grieziens sirds muskulatūrā.
- ventrikulomiotomija Griezums sirds muskuļa sienā.
- sirdsgrūtība Grūtsirdība.
- abidnai Grūtsirdīgi, skumji.
- grūtsirdis Grūtsirdīgs cilvēks.
- kodons Ģenētiskā koda vienība, triplets, kas sastāv no trim noteiktā secībā dezoksiribonukleīnskābes vai ribonukleīnskābes molekulā izvietotiem nukleotīdiem.
- Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite.
- heterohromatīns Ģenētiski inerta hromatīna frakcija, kas sastāv no histona, dezoksiribonukleīnskābes un ribonukleīnskābes.
- Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks.
- Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda.
- streptodornāze Hemolītisko streptokoku enzims, kas katalīzē dezoksiribonukleīnskābes depolimerizāciju.
- peroksidāze Hemu saturošs enzīms, oksireduktāze, kas katalizē aktīvā skābekļa pārnesi no ūdeņraža peroksīda uz skābekļa akceptoru audu elpošanā.
- heterofioze Heterofīdu ierosināta slimība; parazīti no tievās zarnas var iekļūt sirds muskulī pa limfvadiem.
- Alfards Hidras sirds, spožākā zvaigzne Hidras zvaigznājā.
- dezoksiribonukleāzes Hidrolāžu klases fermentu grupa, kas piedalās organismā iekļuvušu svešu dezoksiribonukleīnskābju sagremošanā.
- dākinī Hindu mitoloģijā - neganti un cietsirdīgi sieviešu kārtas dēmoni, nāves dievietes Kālī pavadones, tās palīdz budisma piekritējiem un spēj cilvēkiem atklāt dharmas noslēpumus.
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
- venozā hipertensija hipertensija, ja palielināta pretestība venozo asiņu ieplūšanai sirdī.
- kardiotireotoksikoze Hipertireoze ar sirds funkciju traucējumiem.
- holters Holtera monitors - portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk.
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
- eihromatīns Hromosomas daļa, kura nes gēnus; tā sastāv no dezoksiribonukleīnskābes un globulīnu tipa proteīniem; labi saista krāsvielas.
- bromisms Hroniska saindēšanās ar bromu, ko raksturo niezoši izsitumi, galvas sāpes, auksti locekļi, sirds vājums, miegainība, apātija, smirdoša elpa.
- acefalokardija Iedzimta kroplība: sirds un galvas trūkums.
- kardiomiopātija iedzimta vai iegūta slimība, kam raksturīga sirds muskuļa sabiezēšana un/vai sirds dobumu paplašināšanās.
- kardioanastrofija Iedzimts sirds novietojums labajā pusē.
- siltums Iejūtība, atsaucība, arī laipnība, sirsnība.
- silts Iejūtīgs, atsaucīgs, arī laipns, sirsnīgs.
- mīkstsirdīgs Iejūtīgs, labsirdīgs; arī jūtīgs.
- iekšķība Iekšēja izpausme, sirsnība.
- neremune Iekšējs nemiers, nemierīga sirds.
- iekrostīt Ielikt sirdī, prātā (ādu vai kaut ko).
- dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu.
- bolometrs Ierīce sirds pukstiena spēka mērīšanai.
- kardiofonografs Ierīce sirds toņu grafiskai reģistrēšanai.
- kardioskops Ierīce sirdsdarbības optiskai novērošanai.
- akustiskais starotājs ierīce skaņas viļņa ierosināšanai elastīgā vidē (piemēram, membrāna, sirēna, stīga, svilpe utt.).
- kardiomonitors Ierīce, kas ar normāli funkcionējošo sirds nodalījumu biostrāvu palīdzību kontrolē un regulē sirdsdarbību.
- iesirmt Iesākt nosirmot.
- iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujākā ritmā) - par sirdi; īsu brīdi pukstēt.
- iesirmēt Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
- iesirmot Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
- miltubārdis Iesauka, sirmbārdis.
- Calamagrostis canescens iesirmā ciesa.
- purvāja ciesa iesirmā ciesa.
- Carex canescens iesirmā grīšļa "Carex cinerea" nosaukuma sinonīms.
- Chara canescens iesirmā hara.
- Corynephorus canescens iesirmā kāpsmildzene.
- Carex cinerea iesirmais grīslis.
- Calamagrostis lanceolata iesirmās ciesas nosaukuma sinonīms.
- ķūtains Iesirms.
- ķūtis Iesirms.
- sirmens Iesirms.
- sirmgans Iesirms.
- sirmnējs Iesirms.
- nobils Ievērojams, pazīstams, krietns, augstsirdīgs, cēls, cildens.
- onkovīruss Ikviens audzēju izraisošs, dezoksiribonukleīnaskābi saturošs "Oncovirinae" dzimtas vīruss; morfoloģiski tiek iedalīti četrās grupās (A, B, C un D).
- nodirgavot Ilgāku laiku nepārtraukti vārguļot, sirgt.
- nosirdīties Ilgāku laiku, arī visa laikposmu ļoti sirdīties.
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
- izasirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
- izsirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
- izsiroties Ilgāku laiku, daudz sirot.
- izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
- izsauļoties Ilgāku laiku, daudz, pēc sirds patikas (pietiekoši) sauļoties.
- lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko).
- tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
- Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs.
- midaleīns Indīgs ptomaīns, kas izdalīts no pūstošiem iekšējiem orgāniem; rada siekalošanos, midriāzi, temperatūras paaugstināšanos, sirds apstāšanos diastole.
- kardiotoksisks Indīgs sirdij.
- reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai.
- intrakardiālais oksimetrs instruments, ar ko noteic asins skābekļa koncentrāciju sirdī.
- idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā).
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā).
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā).
- valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību.
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru.
- falkata Īss līks (sirpjveida) zobens, lietots gk. Ibērijas pussalā Latēnas laikmetā (pirms \~2500 g.), vēlāk arī Balkānu pussalā un Grieķijā.
- bucuins Īstens un nesatricināms princips, ko dzenbudisma skolā nemainīgi nodod "no sirds sirdij", no skolotāja skolniekam.
- nosirdīties Īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties.
- nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (parasti par sirdi).
- Dicentra eximina izcilā sirdspuķe.
- sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski.
- mīļot izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu; [mīlēt]{s:1676}
- mīlēt Izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu.
- pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to).
- iekosties Izjust sirsnību, pieķeršanos (kam).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu); iemīlēt (2).
- kompensēts Izlīdzināts, līdzsvarots (trūkums, sirds vārstuļu defekts).
- mesties (arī krist) ap kaklu izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti
- krist (arī mesties) ap kaklu izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
- ķerties ap kaklu izrādīt lielu sirsnību, sajūsmu, prieku.
- krist ap kaklu izrādīt lielu sirsnību, sajūsmu, prieku.
- sūknēt Izraisīt (asins) plūsmu pa asinsrites sistēmu (par sirdi).
- izsmīdināt Izraisīt ilgus, sirsnīgus smieklus, panākt, ka daudz smejas.
- gulēt uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- sažņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
- aizžņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
- sažņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
- žņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
- (sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
- izsirt Izsirot.
- izkratīt sirdi izstāstīt kādam to, kas nomāc, satrauc; vaļsirdīgi izrunāties par visu, cerot gūt psihisku atvieglojumu.
- fiziskā jeb somatiskā atkarība izteiktas abstinences parādības (piem., depresija, sirdsdarbības traucējumi, vemšana, pat nāve), ja pārtrauc lietot atkarību un pierašanu izraisošas vielas.
- Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns.
- Jamato Takeru japāņu mitoloģijā — "drošsirdis no Jamato apgabala", lielākais varonis, leģendārā imperatora Keiko dēls, kurš vispirms nogalināja savu vecāko brāli, jo tas bija necienīgi izturējies pret tēvu, vēlāk uzveica vairākus tēva ienaidniekus.
- baltmuskuļu slimība jaundzīvnieku vielmaiņas patoloģiska novirze, kam raksturīgas deģeneratīvas pārmaiņas skeleta un sirds muskulatūrā; galvenais cēlonis ir selēna nepietiekamība; biežāk slimo jēri, kazlēni un teļi.
- kardioakcelerators Jebkurš aģents, kas paātrina sirdsdarbību.
- tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē.
- sirenia Jūrassirēnas.
- manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti.
- jūsmiņš Jūsmotājs, sapņotājs, sirsnīgs, jūtīgs.
- cāļdvēsele Jūtīgs, žēlsirdīgs cilvēks; arī vārgs cilvēks.
- insuficience Kāda orgāna (sirds, nieru) mazspēja.
- zeltsirdīte Kāda, kurai ir zelta (laba) sirds.
- hronotropisms Kādas periodiskas kustības (piem., sirdsdarbības, ritma) traucējums.
- sirmausis kāds, kam ir sirmas ausis.
- liska Kāds, kurš aizvaino citus cilvēkus ar labsirdīgu izsmiekliu.
- lauvsirdis Kāds, kurš ir augstsirdīgs kā lauva.
- pasirgt Kādu brīdi slimot; pasirgot.
- pavārgot Kādu laiku vārgt, sirgt.
- iztrallāties Kādu laiku, pēc sirds patikas izdziedāties, iztrallināties.
- sirdīt Kaitināt; sirdināt.
- pilocereus Kaktusu ģints taisniem stublājiem rievainām malām, kas pārklātas lielākām vai mazākām sirmām spilvām.
- nifedipīns Kalcija kanālu blokators, vazodilatējošs līdzeklis; lieto sirds mazspējas, stenokardijas un hipertensijas ārstēšanai.
- cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
- Armutčuks kalniene Turcijā (_Armutçuk_), Čanakales un Balikesiras ilā, augstākā virsotne - 963 m (_Dede_).
- Akdags kalns Turcijā (_Akdağ_), uz Balikesira un Kitahja ila robežas, augstums 2089 m.
- sirotājs Karavīrs (parasti kādā grupā), kas siro (1).
- radiokardiogrāfija Kardiogrāfija, ievadot vēnā radioaktīvu izotopu un skaitot impulsus dažādās sirds vietās.
- magnētkardiogrāfs Kardiogrāfs, kas rada un reģistrē elektriskos signālus, kuri ir proporcionāli sirds elektriskās aktivitātes magnētiskajiem impulsiem.
- sirds miocīts kardiomiocīts, sirds muskuļšūna.
- Veinemeinens Karēļu un somu mitoloģijā un eposā - demiurgs un kultūrvaronis, gudrs sirmgalvis, brīnumdaris un burvis.
- penitenciārija Katoļu baznīcas augstākā tiesa lietām, kas attiecas uz sirdsapziņas darbības sfēru, proti: grēksūdzes un nožēlas, atlaižu un laulības lietām.
- disistolija Katra sirds sistoles anomālija, sevišķi ritmā un spēkā.
- kardiopātija Katrs sirdsdarbības traucējums vai patoloģija, sevišķi funkcionāla rakstura.
- biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai.
- sirt Klejot apkārt, lai laupītu, slepkavotu vai ubagotu; sirot.
- apsirmot Kļūt (parasti mazliet) sirmam.
- nobaltot Kļūt baltam, arī gaišam, sirmam.
- nocietināt sirdi kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
- nokārt galvu kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
- nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
- atsilt Kļūt laipnākam, sirsnīgākam, atsaucīgākam.
- kust Kļūt ļoti maigam, sirsnīgam; kļūt ļoti laipnam.
- zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- izkust Kļūt maigam, sirsnīgam; kļūt ļoti laipnam.
- apsirmoties Kļūt pelēkam, sirmam.
- iesakosties sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū.
- iesaķerties sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū.
- nosirmot Kļūt sirmam.
- nosirmoties Kļūt sirmam.
- izkārst Kļūt vecam un sirmam.
- iesirmēties Kļūt vietām sirmam.
- keratohialīns Kodola sabrukuma produkts, satur dezoksiribonukleīnskābi; nav nekā kopēja ne ar keratīnu, ne ar hialīnu.
- rekompensācija Kompensācijas atjaunošanās, piem., hroniski recidivējošas sirds dekompensācijas gadījumā.
- kardiolīts Konkrements sirdī.
- heksilrezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa (naftas atvasinājums), antioksidants, antiseptiķis, izmanto mutes skalošanas līdzekļos, krēmos pret saules apdegumiem, var izraisīt spēcīgu kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, zarnu, aknu un sirds bojājumus, alerģiskas reakcijas.
- melozīra Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Melosira"), šūnas cilindriskas, retāk diskveidīgas, elipsoidālas, lodveidīgas vai muciņveidīgas, 95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- lauztā sirds krāšņā sirdspuķe ("Dicentra spectabilis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- Dicentra spectabilis krāšņā sirdspuķe.
- hemisistole Kreisā kambara sistole, kas seko katrai otrai priekškambaru sistolei tā, ka diviem sirdspukstiem atbilst tikai viens pulsa sitiens.
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
- Kristofers Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — moceklis, kas dzīvoja imperatora Decija valdīšanas laikā ap 250. g., bijis labsirdīgs milzis un drosminieks, kas meklē varenāko valdnieku, lai tam kalpotu.
- mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā.
- torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- fibrotorakss Krūškurvja pārmaiņas plaušu cirozes gadījumā; vienas puses procesu raksturo krūšu sienas iegrimums, skolioze, sirds novirze uz slimo pusi.
- torakālā ķirurģija krūšu dobuma orgānu (gk. sirds un plaušu) operācijas.
- ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
- pasirds Ķermeņa daļa zem sirds; - pakrūte.
- Guaņiņa Ķīniešu budismā žēlsirdības dieviete, bieži attēlota daudzgalvaina (visu redz) un ar daudzām rokām (visiem palīdz).
- tuvums laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
- labestība Labsirdība, labvēlība.
- bonomija Labsirdība, vientiesība.
- bonhomie labsirdība; draudzīgums; sirsnīga draudzība.
- laba sirds labsirdība.
- labsirdīgums Labsirdība.
- badinage labsirdīga, jautra izjokošana.
- agate Labsirdīgā, labā.
- humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko); spēja saskatīt un atveidot komisko.
- labsirdis Labsirdīgs cilvēks.
- saulains labsirdīgs sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); arī [gaišs]{s:1826}
- lāga dvēsele labsirdīgs, izpalīdzīgs cilvēks.
- labestīgs Labsirdīgs, labvēlīgs.
- labinīgs Labsirdīgs, laipns.
- bonoms Labsirdīgs, vientiesīgs cilvēks.
- kardioarteriālais intervāls laika sprīdis no sirds galotnes grūdiena līdz spieķa artērijas pulsa sitienam.
- kardioaortālais intervāls laika sprīdis starp sirds galotnes grūdienu un pulsa viļņa sākumu aortā.
- izometriskais intervāls laiks no sirds kambara kontrakcijas sākuma līdz asins izgrūšanas sākumam.
- pūslis Lapseņu, sirseņu mājoklis.
- sirpjlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Drepanocladus"), augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveida galotnes, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- Drepanocladus lapponicus Lapzemes sirpjlape.
- sirdslapu tiarella Latvijā biežāk audzētā tiarellu suga ("Tiarella cordifolia"), līdz 30 cm augsta, lapas sirdsveida, apaļīgi starainas, rozetē, spīdīgas, rudenī krāsojas, zied aprīlī, maijā.
- LŽF Latvijas Žēlsirdības fonds.
- lauztā Lauztā sirds - magoņu dzimtas sirdspuķu ģints ("Dicentra") suga ("Dicentra spectabilis"), kas savvaļā aug Ķīnas ziemeļu daļā un Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- sirsniņa Lauztā sirds - sirdspuķu suga, ilggadīga dārza puķe ("Dicentra spectabilis").
- karalina Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- ķeizarkronis Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- serga Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- sergas Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- sirdslauztiņa Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- sirsniņas Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- sirdslauztas lauztās sirdis ("Dicentra spectabilis").
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū.
- kardiālā astma lēkmjveidīgs elpas trūkums sakarā ar dažām sirds slimībām.
- kardiotoniskie līdzekļi līdzekļi sirds mazspējas ārstēšanai.
- amoroso Liegi, sirsnīgi (mūzikā).
- apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
- uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm sirds apvidū, apliecināt, parasti savu vārdu, patiesumu.
- aorta Lielā asinsrites loka galvenā artērija; sākas no kreisā sirds kambara.
- Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu.
- kākars Liels, vājš, arī cietsirdīgs cilvēks.
- stiks Lieto atkārtojumā, lai raksturotu paātrinātus sirdpukstus.
- dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
- vecais zēns (arī puika) lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
- bukt Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni.
- tū Lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu.
- mīlītis Lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to; lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to.
- brālis Lieto, lai paustu sirsnīgu, tuvu attieksmi (pret kādu).
- sirsniņa Lieto, sirsnīgi, maigi uzrunājot sievieti vai runājot par viņu.
- starpdiski Līkloču veidojumi sirds muskuļšķiedrās, kas atrodas spraugās starp divām šūnām jeb kardiomiocītiem.
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- grīns Ļauns, cietsirdīgs, nedraudzīgs.
- baisīgs Ļauns, ļaunprātīgs; dusmīgs, nikns, pikts, sirdīgs, bargs.
- kā koks ļoti ciets, stīvs, nekustīgs; cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
- (ar) atplestām rokām ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).
- kā ar āmuru ļoti strauji, spēcīgi skaļi (biežāk par sirdsdarbību).
- bioinertā biokeramika ļoti tīri alumīnija un cirkonija oksīdi, silīcija nitrīds, silīcija karbīds, pirolītiskais ogleklis sirds vārstuļiem u. c.; ar dzīviem audiem nereaģē.
- ar atplestām rokām ļoti viesmīlīgi, sirsnīgi, ar lielu prieku (saņemt, sagaidīt kādu).
- Anciranana Madagaskaras Republikas province (_Antsirariana, Faritanin’i_), atrodas salas ziemeļu galā.
- sirdspuķe Magoņu dzimtas ģints ("Dicentra"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
- mīksts Maigs, sirsnīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī.
- aso malu glezniecība mākslas veids, kas radās kā pretmets abstraktajam sirreālismam un ievadīja minimālās mākslas virzienu, maksimāli vienkāršoti attēlojot ģeometrisku ķermeņu kontūras.
- indigokarmīns Mākslīga organiska krāsviela, ko iegūst no indigo; pārtikas piedeva E132, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigotīns.
- elektrokardiostimulators Mākslīgais ritma vadītājs, ierīce sirds ritma stimulēšanai ar ģenerētiem elektriskiem impulsiem; var būt pastāvīgi vai implantēti uz laiku.
- mammilopsis Mammillopsis senilis - sirmās mamilārijas ("Mammillaria senilis") nosaukuma sinonīms.
- māgužiņa Maza auguma labsirdīgs vecītis.
- jērdvēsele Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks.
- jēzuliņš Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks.
- iesirmans Mazliet sirms, gaiši pelēcīgs.
- iesirmens Mazliet sirms, gaiši pelēcīgs.
- sirmots mazliet sirms.
- iesirms Mazliet sirms.
- sirmēns Mazliet sirms.
- pasirmot Mazliet, daļēji nosirmot.
- kardioangioloģija Medicīnas nozare par sirdi un asinsvadiem.
- kardiopatoloģija Medicīnas nozare par sirds slimībām.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- kardiodinamika Medicīnas nozare, kas pētī sirds darbu un tajā patērēto enerģiju.
- aritmoloģija medicīnas nozare, kas pētī sirds ritma traucējumus, to ārstēšanu un profilaksi.
- kardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī sirds, arī asinsvadu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- kardioķirurģija Medicīnas nozare, kas pētī, diagnosticē un ķirurģiski ārstē sirds slimības.
- auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot (plaušas, sirdi); izklausīt.
- sirdsdropes Medikamenti (parasti šķidrā veidā), ko lieto pret sirds slimībām.
- diltiazēms Medikaments, kalcija antagonists, ko lieto sirds ritma traucējumu ārstēšanai.
- melanholiķis Melanholisks cilvēks; cilvēks, kam ir melanholisks temperaments; bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
- mēnessirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā; Mēness sirpis.
- Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
- jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
- mēnešsirpis Mēness sirpis.
- mēnessrags Mēness sirpis.
- vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
- sfigmokardiogrāfija Metode grafiskai pulsa viļņu un sirds pukstienu reģistrēšanai.
- elektrokardiofonogrāfija Metode sirds toņu elektriskai reģistrēšanai, parasti līdztekus biostrāvu reģistrācijai.
- elektrokardiogrāfija Metode sirdsdarbības izmeklēšanai, sirds muskuļa elektrisko potenciālu pierakstīšana.
- protokardiālā mezoderma mezoderma, kas atrodas vaigu un rīkles membrānas priekšpusē; veido sirdi un perikarda dobumu.
- Drepanocladus uncinatus meža sirpjlape.
- miglas taure miglā lietojams pūšamais instruments, kas rada vienmērīgu zemas frekvences skaņu; tifons; miglas svilpe; miglas sirēna.
- Drepanocladus aduncus mīkstā sirpjlape.
- mīkstsirdīgums Mīkstsirdība.
- mīkstsirdīte Mīkstsirdīga meitene.
- mīkstsirdis Mīkstsirdīgs cilvēks.
- kriokardioplēģija Miokarda kontrakciju apstāšanās, lietojot aukstumu sirds ķirurģijā.
- kardiomiopeksija Miokarda sašūšana ar krūšu muskuļu segatu, lai uzlabotu sirds kolaterālo asinsriti.
- sirds transplantācija miruša cilvēka sirds ieoperēšana pacientam, kuram ir dzīvībai bīstama sirds slimība.
- preprofāze Mitotiskā cikla stadija starp dezoksiribonukleīnskābes sintēzi un profāzes sākumu; G2 periods.
- sauternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto dezoksiribonukleīnskābju (DNS) pētīšanai; agarozes gela elektroforēzē frakcionē DNS fragmentus pēc garuma, pārnes uz nitrocelulozes filtru, uz kura vēlāk tos hibridizē ar radioaktīvi vai citādi iezīmētām zondēm.
- basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi Allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
- Nasera ezers Nāsira ezers Ēģiptē.
- inhumāns Necilvēcīgs, cietsirdīgs.
- šmergots Negaidītas grūtības; sirdssāpes.
- skverns Neiejūtīgs; cietsirdīgs.
- pasirdīties Neilgu laiku, mazliet sirdīties.
- pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
- frenokardija Neirastēnisks stāvoklis, kam raksturīgas sāpes sirds apvidū, sirdsklauves un elpas trūkums.
- nepamirkšķināt ne acu neizrādīt savas izjūtas, sastopoties ar ko neparastu, nepatīkamu, grūtu; bez sirdsapziņas pārmetumiem, drosmīgi, aukstasinīgi; vienaldzīgi.
- miokarda infarkts nekrozes perēklis sirds muskulī, radies no akūtas išemijas koronaras asinsrites traucējuma gadījumos; simptomi: sāpes, hipotonija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, leikocitoze u. c.
- nemīlestība Nelabvēlība, nežēlastība, cietsirdība.
- melanholisks Nelīdzsvarots, noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts (par cilvēku).
- ventrikuls Neliels iedobums vai kabata; sirds kambaris; smadzeņu ventrikuls.
- noktirne Neliels sapņaini grūtsirdīgs (parasti instrumentāls) skaņdarbs.
- nenolocīgs Nelokāms, cietsirdīgs.
- ciets kā akmens nelokāms, nejūtīgs, nepielūdzams, cietsirdīgs.
- grauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- paulokardija Nenormāla sirds cikla pauzes paildzināšanās.
- pektorālā ektokardija nenormāla sirds novirze uz krūškurvja priekšējās sienas pusi.
- atrimegālija Nenormāla sirds priekškambara paplašināšanās vai palielināšanās.
- mikrokardija Nenormāli maza sirds.
- mezokardija Nenormāls sirds stāvoklis uz krūškurvja viduslīnijas.
- nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
- kā krams nepiekāpīgs, nelokāms, stingrs, cietsirdīgs, stiprs, izturīgs.
- sirds mazspēja nepietiekama sirds funkcionēšana ar sekojošu dekompensāciju.
- mitrālā nepietiekamība nepietiekama sirds kreisā atrioventrikulārā vārstuļa slēgšanās sirds kreisā kambara dilatācijas vai anatomiska vārstuļa defekta dēļ.
- koronārā nepietiekamība nepietiekama sirdsdarbība asinsrites traucējuma vainagartērijas dēļ; raksturīgas sāpes sirds apvidū.
- aloritmija Neregulārs sirds ritms.
- lekecinēt Neritmiski darboties (par sirdi).
- stazofobija Nervozas bailes ilgāk staigāt vai stāvēt kājās, saistītas ar priekšstatu par sirds vājumu.
- dujans Netīri sirmi brūns; dujs.
- dujs Netīri sirmi brūns.
- Ābels Nevainīgs cietsirdības upuris.
- anizohronija Nevienādība laikā, piem., sirds kambaru nevienlaicīga savilkšanās.
- spietato Nežēlīgi, cietsirdīgi; nesaudzīgi.
- cieta sirds nežēlīgs raksturs, cietsirdīga izturēšanās.
- sirdsdibenīgs No sirds dziļumiem nākošs; sirsnīgs.
- izčolāties No sirds izpļāpāties.
- izbļorgāties No sirds izrunāties, izpļāpāties.
- digitosaponīns No uzpirkstītes lapām iegūstams glikozīds, kas kairina gļotādu, veicina uzsūkšanos, bet sirdsdarbību neietekmē.
- kardiolipīns No vērša sirds ekstrahēta viela, ko kopā ar lecitīnu un holesterīnu lieto kā antigēnu sifilisa seroloģiskai diagnozei.
- ab imo pectore no visas sirds, vaļsirdīgi.
- uzkaut Nokaut (sasirgušu, ievainotu dzīvnieku), iekams (tas) nav nobeidzies.
- eršļaks Nokauta dzīvnieka iekšējo orgānu (plaušu, sirds un aknu) kopums.
- atīmija Nomāktība, grūtsirdība; nespēja izpaust savas jūtas.
- ventrikulo- Norāda uz kuņģi, sirds kambari vai smadzeņu ventrikulu.
- kardi- Norāda uz sirdi vai uz kuņģa ieejas atveri.
- kardia- Norāda uz sirdi vai uz kuņģa ieejas atveri.
- kardio- Norāda uz sirdi vai uz kuņģa ieejas atveri.
- trakot Norisēt ļoti spraigi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); ļoti spēcīgi pukstēt (par sirdi).
- aritmija Normāla (sirds) darbības ritmiskuma traucējumi.
- kardioversija Normāla sirds ritma atjaunošana, lietojot elektrisku impulsu.
- hamāza nosaukums arābu antoloģijām, kurās parasti ietvertas slavinājuma dziesmas drošsirdībai, apraudāšanas, dabas tēlojumu dziesmas.
- nosasirdīties Nosirdīties.
- nosirsties Nosirdīties.
- nosirstīties Nosirdīties.
- leikotrihoze Nosirmošana; cēlonis - nepietiekama pigmenta rašanās vai gaisa iekļūšana matos.
- sasirmēt Nosirmot, kļūt sirmam.
- sasirmot Nosirmot, kļūt sirmam.
- nosirmēt Nosirmot.
- nosirži Nosiržu.
- kardioīda Noslēgta plaknes līkne, kas pēc formas līdzīga sirds kontūrai.
- melanholija Noslēgtība, arī grūtsirdība, nomāktība.
- aizslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas; arī būt cietsirdīgam
- komplementārās nukleīnbāzes nukleīnbāzes, kas ietilpst dezoksiribonukleīnskābes vai ribonukleīnskābes dubultspirāļu sastāvā kā atbilstošie pāri divās blakus esošās polimēru ķēdēs, piem., adenīns-timīns, guanīns-citozīns.
- nukleotīdi Nukleīnskābju monomēri, kas sastāv no slāpekļa purīnbāzes (adenīns, guanīns, tos apzīmē attiecīgi ar simboliem A un G) vai pirimidīnbāzes (timīns, citozīns, uracils, simboli T, C, U), ribozes (ribonukleīnskābes) vai dezoksiribozes (dezoksiribonukleīnskābes) un fosforskābes atlikuma.
- nukleohistons Nukleoproteīns, dezoksiribonukleīnskābes un histonu komplekss, veido hromatīnu.
- dezoksiribonukleotīdi Nukleozīdu fosforskābes esteri, kas satur dezoksiribozes.
- strofants oleandru dzimtas ģints ("Strophantus"), gk. Āzijā un Āfrikā, vairāk nekā 50 sugu, kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto pret sirdskaitēm.
- strofanti Oleandru dzimtas ģints (vairāk nekā 50 sugas); kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto sirds ārstēšanai.
- kendira oleandru dzimtas suga ("Apocanum cannabinum"), daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts lakstaugs, gk. Ziemeļamerikā; arī kultivē, iegūst sirds glikozīdu un šķiedru.
- kriptopīns Opijā un dažās lauztās sirds ("Dicentra") sugās atrasts alkaloīds, kas iedarbības ziņā līdzīgs papaverīnam.
- elektrostimulācija organisma audu vai atsevišķu orgānu (piemēram, sirds) darbības ierosināšana ar zemfrekvences līdzstrāvas impulsiem.
- aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
- sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
- ponopalmoze Paātrināta sirdsdarbība no vieglas piepūles.
- sirdsklape Paātrināta sirdsdarbība.
- sirdsklapētājs Paātrināta sirdsdarbība.
- sirdsklapītes Paātrināta sirdsdarbība.
- tahikardija Paātrināta sirdsdarbība.
- atmaidzināt Padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- sirmot Pakāpeniski kļūt sirmam vai sirmākam.
- bradikardija palēnināta sirdsdarbība, pulsa biežums pieaugušajam mazāks par 60 reizēm minūtē.
- brahikardija Palēnināta sirdsdarbība.
- oidēma Pampums, audu piesūkšanās ar šķidrumu, novērojama dažādās sirds, nieru u. c. slimībās.
- sasirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst sirdīgs.
- nobaltot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, arī gaišs, sirms.
- trombozēt Panākt, būt par cēloni, ka (sirds dobumā, asinsvadā) izveidojas trombs.
- pārsirdīties Pārāk daudz sirdīties.
- Scorpidium scorpioides parastā dižsirpe.
- meduspuķe Parastā sirmene ("Berteroa incana").
- sirmenes Parastā sirmene ("Berteroa incana").
- sirmķēra Parastā sirmene ("Berteroa incana").
- Berteroa incana parastā sirmene.
- apmīļot Parasti savienojumā ar "(ar) acīm", "ar skatienu": sirsnīgi, mīļi, ar patiku uzlūkot.
- priecināt Parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- priecēt Parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- iesāpēties Parasti savienojumā ar "sirds": īsu brīdi sāpīgi pārdzīvot; kļūt žēl.
- diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi.
- hiperdiastole Pārmērīga sirds izplešanās diastoles laikā.
- polietilēna glikols 6000 pārtikas piedeva (bez numura), putu dzēsējs, šķīdinātājs, var izraisīt nieru mazspēju, sirds problēmas.
- indigotīns Pārtikas piedeva E132, krāsviela (mēreni koši zaļa), var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigokarmīns.
- kālija acetāts pārtikas piedeva E261 (etiķskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, konservants, vajadzētu izvairīties lietot cilvēkiem ar pavājinātu nieru darbību vai sirds slimībām.
- kalcija laktāts pārtikas piedeva E327, pārtikas skābe, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus; cilvēkiem, kam piemīt laktozes nepanesība, vajadzētu izvairīties.
- kālija tartrāti pārtikas piedeva E336 (vīnskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir pavājināta nieru vai aknu darbība, kā arī augsts asinsspiediens, tūska vai sirdsdarbības traucējumi.
- kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām.
- nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
- nātrija glukonāts pārtikas piedeva E576 (glukonātskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, cilvēkiem, kuri slimo ar sirdi vai ir augsts asinsspiediens, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
- monokālija glutamāts pārtikas piedeva E622 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, var izraisīt bronhu spazmas, paātrinātu sirdsdarbību, depresiju, galvassāpes, nav ieteicams bērniem.
- E154 Pārtikas uzlabotājs - brūnais FK, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, var ietekmēt nieres, aknas, sirdi, vajadzētu izvairīties pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem, nav ieteicams bērniem.
- E952 Pārtikas uzlabotājs - ciklāmskābe un tās nātrija un kalcija sāļi, iespējamā iedarbība - migrēna, ādas slimības, nātrene, sirds, asinsritre.
- E578 Pārtikas uzlabotājs - kalcija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, iespējamas problēmas ar sirdi.
- E327 Pārtikas uzlabotājs - kalcija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus.
- E541 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija skābais fosfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, jāizvairās sirds slimniekiem.
- pasasirdīties Pasirdīties.
- pasirgot Pasirgt - kādu brīdi slimot.
- pasirmēt Pasirmot.
- sirmans Pasirms, iesirms.
- pabalts Pasirms.
- palpitācija Pastiprināta sirds pukstēšana.
- sirdsklauves Pastiprināta sirdsdarbība.
- sirdsklopis Pastiprinātas sirdsdarbības sajūta; sirdsklauves.
- teleelektrokardiogrāfija Pastiprinātu sirds bioelektrisko potenciālu pārraide, izmantojot telekomunikācijas, lai iegūtu kvalificētu speciālistu konsultāciju par elektrokardiogrammām.
- tiesnība Patiesība, sirsnība, godīgums, taisnīgums.
- tiesnībe Patiesība, sirsnība, godīgums, taisnīgums.
- neliekulība Patiesīgums, dabiskums, sirsnība.
- priecājas kā bērns paust sirsnīgu, neviltotu, lielu prieku.
- sirojums Paveikta darbība, rezultāts --> sirot(2).
- sirojums Paveikta darbība, rezultāts --> sirot(3).
- galva balta kā ābele pavisam sirma galva.
- balts kā ābele pavisam sirms, gluži baltiem matiem.
- sirms kā sesks pavisam sirms.
- nošļukt Pazaudēt možumu, kļūt bēdīgam, grūtsirdīgam.
- sašļukt Pazaudēt, parasti pilnīgi, možumu, kļūt, parasti ļoti, bēdīgam, grūtsirdīgam.
- trīs sirdis pazīstama daoistu metafora, kas raksturo "iekšējās alķīmijas" trīs posmus: "cilvēka" jeb "nesaprātīgā sirds, "Dao sirds" (jeb starojošā sirds") un "debesu sirds" jeb "ilgotā pāreja".
- izknobāties Pēc sirds patikas (pietiekami) izslinkoties.
- izķarstīties Pēc sirds patikas (pietiekoši) ķert, izkampt.
- izvataļāties Pēc sirds patikas (pietiekoši) slinkot.
- izgriļļoties Pēc sirds patikas izbraukāties ar ledus karuseļa ragaviņām.
- izdaiņoties Pēc sirds patikas izdziedāties.
- izčavāties Pēc sirds patikas izpļāpāties.
- izčavināties Pēc sirds patikas izpļāpāties.
- izkvenkšēties Pēc sirds patikas izpļāpāties.
- izkarināties Pēc sirds patikas izpriecāties, izkoķetēties.
- izstropīties Pēc sirds patikas izskrieties.
- izolīt Pēc sirds patikas izstaigāt.
- izskūpstīties Pēc sirds patikas skūpstīt, skūpstīties.
- izklabināties Pēc sirds patikas, krietni izpļāpāties.
- izmērķoties Pēc sirds patikas, pietiekoši aušāties, niekoties.
- izklukstēties Pēc sirds patikas, pietiekoši ilgi klukstēt.
- izkaitēties Pēc sirds patikas, pietiekoši izblēņoties, izspēlēties.
- ahileīns Pelašķu glikozīds; saindēšanās izraisa sirds aritmiju.
- Drepanocladus fluitans peldošā sirpjlape.
- sirmala Pelēka, sirma govs.
- palne Pelēki sirmas govs vārds.
- lūsaks Pelēks, sirms zirgs.
- hiloperikardīts Perikarda iekaisums, kas radies, hilozajam šķidrumam nonākot sirds somiņā.
- miglas signāls periodisks skaņas signāls, ko peldīdzekļi lieto miglā, tie var būt šāvieni, miglas taures pūtieni, sirēna, zvanīšana ar zvanu vai gonga sitieni.
- klīniskā nāve periods no samaņas zuduma, sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
- landsknehts Pērkams, cietsirdīgs karotājs.
- ērce Persona, kas rada daudz sirdssāpes.
- kolapss Piepešs sirds un asinsvadu vājums.
- no sirds pilnīgi atklāti, patiesi; aizrautīgi, dedzīgi; ļoti; sirsnīgi, iejūtīgi.
- sniegbalts Pilnīgi sirms.
- Abū Simbela pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Abū Simbel_), Nāsira (Nasera) ezera rietumu krastā.
- Adindāna pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Adindǎn_), Nīlas (Nāsira ezera) labajā krastā.
- Plezīra Pilsēta Francijā ("Plaisir"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jacusiro Pilsēta Japānā ("Yatsushiro"), Kjusju salas rietumos, osta Jacusiro līča krastā, 132300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ancirabe pilsēta Madagaskarā (_Antsirabe_), Antananarivu reģionā, 186250 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ancirambazaha pilsēta Madagaskarā (_Antsirambazaha_), Ancirananas provinces rietumu daļā, Be salā.
- Anciranana pilsēta Madagaskaras ziemeļos (_Antsirariana_), provinces administratīvais centrs, osta Indijas okeāna krastā, 73500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Ajvalika Pilsēta Turcijā ("Ayvalik"), Balikesiras ilā, 37200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Balja Pilsēta Turcijā ("Balya"), Balikesiras ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bandirma Pilsēta Turcijā ("Bandirma"), Balikesiras ilā, 122000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burhanije Pilsēta Turcijā ("Burhaniye"), Balikesiras ilā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dursunbeja Pilsēta Turcijā ("Dursunbey"), Balikesiras ilā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Edremita Pilsēta Turcijā ("Edremit"), Balikesiras ilā, 55300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erdeka Pilsēta Turcijā ("Erdek"), Balikesiras ilā, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Havrana Pilsēta Turcijā ("Havran"), Balikesiras ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ivrindi Pilsēta Turcijā ("Irindi"), Balikesiras ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kepsuta Pilsēta Turcijā ("Kepsut"), Balikesiras ilā, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Manjasa Pilsēta Turcijā ("Manyas"), Balikesiras ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marmara Pilsēta Turcijā ("Marmara"), Balikesiras ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sindirgi Pilsēta Turcijā ("Sindirgi"), Balikesiras ilā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Susurluka Pilsēta Turcijā ("Susurluk"), Balikesiras ilā, 23500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bigadiča Pilsēta Turcijā, Balikesiras ilā, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Genena Pilsēta Turcijā, Balikesiras ilā, 45300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gemeča Pilsēta Turcijā, Balikesiras ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Savaštepe Pilsēta Turcijā, Balikesiras ilā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Balikesira Pilsēta Turcijas rietumos ("Balikesir"), ila administratīvais centrs, 267900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Peiteļa pilskalns pilskalns Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļa ezera rietumu krastā, ir sirpjveidīgs, 2-3 m augsts uzkalns, garums — 75 m, platums — līdz 10 m, kas nocietināts ar grāvi un valni, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos, vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā.
- lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas).
- atrioseptoplastika Plastiska sirds priekškambara starpsienas defektu slēgšana.
- galotne Plaušu daļa, kas atrodas krūškurvja augšdaļā; sirds daļa, kas atrodas vistālāk no ķermeņa viduslīnijas.
- stetofonometrija Plaušu un sirds akustisko parādību intensitātes mērīšana.
- dusulis Plaušu vai sirds slimība (zirgiem), kas saistīta ar apgrūtinātu elpošanu.
- kakles izgriezums plecģērba modeļa augšējo robežlīniju apveids. Var būt apaļais jeb O veida, pakavveida jeb U veida, smailais jeb V veida, taisnstūru, sirdsveida, sakveidā drapētais u. c. kakles izgriezumi.
- aizpļaut Pļaujot skart (ar izkapti, sirpi), ievainot.
- sirpiniece Pļāvēja, kas pļauj ar sirpi.
- nullipleks Poliploīds, kuram visas kāda gēna alēlesir recesīvas.
- Holtera monitors portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk.
- ostija Posmkāju sirds vārstulis.
- ortodiagramma Praktiski eksakts iekšējā orgāna (sirds) konfigurācijas attēls, kuru iegūst ar ortodiagrāfu.
- sirdslīdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds līdzeklis.
- sirds līdzeklis preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirdslīdzeklis.
- dez- Priedēklis - tāds, kuram nav attiecīgās sastāvdaļas (piem., dezoksiribonukleīnskābe, kam katrā posmā ir par vienu skābekļa atomu mazāk nekā ribonukleīnskābei).
- kinetokardiogrāfija Priekšējās krūškurvja sienas sirds apvidus vibrāciju grafiska pierakste; vibrācijas dod priekšstatu par sirds kontrakcijām attiecīgajā krūškurvja vietā.
- sveiciens Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību; arī dāvana.
- sirds priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
- fideicommissum Privāts uzdevums mantiniekiem, uzliekot to viņu sirdsapziņai, atdot kādu daļu no mantojuma vai pat to visu tādām personām, kas pēc stingrām romiešu tiesībām nespēja mantot.
- Augšvele province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Uele_), atrodas valsts ziemeļaustrumos, administrtīvais centrs - Isiro.
- hiromegālija Pseidoakromegālija; siringomiēlija, kuras gadījumā pietūkst plaukstas, plaukstu pamats un potītes.
- sirdsgaišums Psihiska līdzsvarotība, arī labsirdība, dzīvesprieks.
- gaišs Psihiski līdzsvarots; arī labsirdīgs; arī priecīgs.
- nospiestība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga bezcerība, grūtsirdība.
- Elektras komplekss psihoanalīzē libido izveidošanās meitenēm 3-4 gadu vecumā; šo kompleksu raksturo neapzināta dzimumtieksme uz tēvu, greizsirdība un naids pret māti.
- pāresnieks Psihoanalīze pēdējais no trim cilvēka psihiskās uzbūves strukturālajiem posmiem (tasnieks, esnieks, pāresnieks), kas pārstāv sabiedrību, t. i., sirdsapziņu un morāli, un ideālos mērķus (esnieka ideāls).
- Edipa komplekss psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida - bērna, it īpaši zēna, neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi.
- klukstēt Pukstēt (par sirdi).
- sisties Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi); spēcīgi, strauji pulsēt.
- sist Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi); strauji, spēcīgi pulsēt.
- kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni.
- purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā.
- nukleīnbāzes Purīna (adenīns, guanīns) vai pirimidīna (citozīns, uracils, timīns) rindas heterocikliskās bāzes, kas ietilpst nukleozīdu, nukleolīdu, kā arī biopolimēru dezoksiribonukleīnskābes un ribonukleīnskābes sastāvā.
- pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus.
- Tīšezera purvs purvs Zlēku pagastā ap Tīsezeru, tā zemsedzē aug gk. iesirmā ciesa, lielā dzērvene, purva rūgtdille, purva vārnkāja, grīšļi, sfagni.
- pārsūknēt Radīt (asins) plūsmu organismā (parasti par sirdi).
- pūst Radīt gari stieptu skaņu (piemēram, par sirēnu).
- raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem, parasti par vijoli).
- nosmīdināt Radīt sirsnīgus, ilgstošus smieklus.
- ķimelis Raibs vai iesirms zirgs.
- ķimeļains Raibs, iesirms (par zirgu).
- raudelis Raudis, sirmis, salnis (zirgs).
- rautava Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
- rautene Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
- rautiņš Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
- primārā amiloidoze reta slimība, kuras cēlonis nav zināms; to raksturo vairāk vai mazāk plaši amiloīda nogulumi mezodermas struktūrās, piem., skeleta muskuļos, mēlē, kaulos, cīpslās, skrimšļos, sirds muskulī, lūpās u. c.
- progērija Reti sastopama pārmantota anomālija (iespējams, autosomāli recesīva pārmantošana): bērniem senils izskats, plāni, sirmi mati, plāna āda, kas atgādina sklerodermisku ādu; nagi distrofiski vai atrofiski, akromikrija; proporcionāls punduraugums; senilais nanisms.
- sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados.
- novāciāņi Romas garīdznieka Novācija domu biedri 3. gadsimtenī, kas mācīja, ka no kristīgas ticības atkritušus ne par ko nevajagot uzņemt atpakaļ, lai tie arī no visas sirds nožēlotu savu pārkāpumu.
- fūrija romiešu mitoloģijā - atriebības un sirdsapziņas pārmetumu dievietes, kas soda cilvēku par viņa grēkiem.
- kardioshīze Saaugumu pārgriešana starp sirdi un krūškurvja sienu adhezīvā perikardīta gadījumā.
- scillisms Saindēšanas ar jūras sīpoliem; pazīmes: vemšana, palēnināts pulss, sirds kambaru fibrilācija.
- veratrisms Saindēšanās ar veratrīnu: sirds paralīze sistolē.
- asirioloģisks Saistīts ar asirioloģiju, tai raksturīgs.
- humāns Saistīts ar atsaucību, sirsnību, cieņu pret cilvēkiem.
- siru Saistīts ar sirojumiem (1), tiem raksturīgs.
- sirreālistisks Saistīts ar sirreālismu, tam raksturīgs.
- sirreāls Saistīts ar sirreālismu, tam raksturīgs.
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā), tam raksturīgs; tāds, kurā attēloti sirsnīgi, maigi emocionāli pārdzīvojumi (par daiļdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā), tam raksturīgs; tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par skaņdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā), tam raksturīgs; tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par tēlotājas mākslas darbu).
- tahisistolisks saistīts ar tahisistoliju (sirdsdarbības paātrināšanos pirms priekškambaru fibrilācijas iestāšanās).
- sirdsprāts Sajūta, maņa; sirdsapziņa; garīgā tieksme, apņemšanās.
- auksta (arī akmens) sirds, arī sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens saka par cietsirdīgu, nejūtīgu cilvēku.
- sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens saka par cietsirdīgu, nepielūdzamu cilvēku.
- akmens, ne cilvēks saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- zelta sirds saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība.
- pat mušai nedara pāri saka par ļoti lēnu, labsirdīgu cilvēku.
- sirds no krama saka par nejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku.
- nav sirds, arī bez sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- cieta sirds, arī sirds no krama saka par nežēlīgu, cietsirdīgu cilvēku.
- sirds kā uz delnas (arī uz plaukstas) saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
- dzelzs (arī naglotais) zābaks (arī papēdis) saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
- dzelzs papēdis saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
- nospiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) (kā akmens, arī slogs) saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
- nospiež prātu (arī sirdi, retāk apziņu) saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
- sirds lec no krūtīm laukā saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles, dusmām, satraukuma sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- mīksta sirds saka, ja cilvēks ir iejūtīgs, labsirdīgs, arī jūtīgs.
- gaiša sirds (arī dvēsele) saka, ja cilvēks ir psihiski līdzsvarots, arī labsirdīgs, priecīgs.
- sirds atsilst Saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, sirsnību, atsaucību.
- sirds (arī sirdī) iesilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
- sirds atsilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
- sirds smaga kā akmens (retāk galoda) saka, ja ir pārņēmusi grūtsirdība.
- smaida kā pilns mēness saka, ja kāds gaiši, plati, labsirdīgi smaida, ir laimīgs, apmierināts.
- mīlīga sirds saka, ja kāds ir draudzīgs, sirsnīgs.
- greiza sirds saka, ja kāds ir greizsirdīgs.
- maiga sirds saka, ja kāds ir labsirdīgs, mīļš.
- sirds vietā akmens (kādam) saka, ja kāds ir ļoti cietsirdīgs, nepielūdzams.
- kā zvērs saka, ja kāds izturas cietsirdīgi, nežēlīgi, naidīgi, nikni.
- sirds nav krūtīs saka, ja kāds nejūt otram līdzi, ir cietsirdīgs, nežēlīgs.
- mīlīga mēle saka, ja kāds runā sirsnīgi, draudzīgi.
- nospiež kā nasta saka, ja kādu kas ilgi un ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
- sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
- nospiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
- spiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
- (no)spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) kā slogs (arī akmens) saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
- spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
- spiest sirdi saka, ja kaut kas ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu, drūmu.
- sirds sažņaudzas saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
- sirds lec no krūtīm laukā saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds pa muti lec laukā (arī ārā) saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
- sirds (pār)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- sirds nodreb (arī iedrebas, retāk ietrīcas) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- sirds iedrebas saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas; saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- sirds ietrīcas (biežāk iedrebas) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas; saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- trauksmaina sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
- satraukta sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stresa iedarbībā.
- sirds palecas saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
- sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
- aizžņaugt (biežāk sažņaugt) sirdi saka, ja spēcīga pārdzīvojuma (žēluma, dusmu) rezultātā izjūt it kā sirdsdarbības pārtraukumu.
- iet, no kurienes nācis saka, kādu cietsirdīgi dzenot projām.
- iemīļot Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2).
- iemīlēt Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu); pieķerties (kādam).
- sapukstēt Sākt pukstēt vienā ritmā (par sirdīm).
- sasirdīties Sākt, parasti pēkšņi, sirdīties.
- Masīra Sala Arābijas jūrā ("Masira"), Omānā, garums - 70 km, platība - 600 kvadrātkilometru, pauguraina, augstums - līdz 276 m.
- Samosira Sala Tobas ezerā ("Pulau Samosir"), Indonēzijā, Sumatras salā, platība - 640 kvadrātkilometru.
- kardija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz sirdi.
- pasirdīgs Samērā sirdīgs.
- pasirms Samērā, arī mazliet sirms.
- kardialģija Sāpes sirdī vai sirds apvidū.
- reflektoriskā angīna sāpes sirds apvidū, ko izraisa trijzaru nerva vai klejotājnerva sensiblo galu kairinājums (infekcijas perēklis mutes, rīkles vai deguna dobumā, aerofāgija, meteorisms, žultsakmeņu kaites u. c).
- sirdssāpes Sāpes sirds apvidū.
- prekordialģija Sāpes sirds priekšpuses apvidū.
- prūss Sarkani sirms.
- sarkansalns Sarkanīgi pelēks, sarkanīgi sirms.
- sasasirdīties Sasirdīties.
- saguimt Sasirgt, saslimt.
- salāst Sasirgt.
- sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
- nukleozīds Satur ribozes vai dezoksiribozes un purina bāzes vai pirimidīnbāzes atlikumu; rodas, hidrolītiski šķeļot nukleīnskābes un nukleotidus.
- Allākī sausgultne Ēģiptē (_ʻAllāqī, Wādī al_), augštece Sudānā, lietus periodā ietek Nāsira (Nasera) ezerā, Nīlas labā krasta pieteka.
- nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
- dāņu nauda savdabīgas nodevas, ko maksāja Anglijas valdnieki un arī franki, lai atpirktos no dāņu un norvēģu sirotāju uzbrukumiem (10.-11. gs.); pirmo reizi (991. g.) "dāņu naudu" saņēma vēlākais Norvēģijas karalis Olavs Trigvasons; no 11. gs. sākuma dāņu nauda kļuva par regulāru nodokli, ko ievāca līdz 1163. g.
- nosirdīties Savienojumā "nevarēt nosirdīties": nevarēt beigt sirdīties.
- takot Savienojumā "tikot un takot" apraksta ritmisku skaņu, piemēram, sirdspukstus.
- sirdu Savienojumā ar "sirdīties" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- sirdziņ Savienojumā ar "sirgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- nukleotīdi Savienojumi, kuros ietilpst purīnbāze vai pirimidīnbāze, riboze vai dezoksiriboze un fosfāta atlikums; mononukleotīds.
- aptecēties Savienojumos "sirds, dūša aptekas" - pārņem sarūgtinājums, apvainojums, arī dusmas.
- lauksargs Sējumu uzraugs, kas sargā no ienaidnieku vai sirotāju iebrukuma; plašā nozīmē arī sargā savas kopienas teritoriju.
- bomolohs Sengrieķu teātrī - jokdaris, labsirdīga viltnieka tēls.
- Kāma Senindiešu mitoloģijā - mīlas dievs, taisnības dieva Dharmas dēls, pie kura griezās pēc palīdzības sirdslietās; parasti attēlots, kā skaists jaunēklis.
- Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas.
- baroreceptori Sensoriska nerva gali sirds un asinsvadu sistēmā, kas uztver asinsspiediena svārstības un uz tām atbild ar refleksiem.
- pašatklāsme Sevis, savu domu, jūtu vaļsirdīga izpausme.
- zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- nimfomāne Sieviete, kas sirgst ar nimfomāniju.
- ieteps Sievišķīgs, labsirdīgs, nedaudz vientiesīgs cilvēks.
- shashi Silts vai svelmains siroko vējš.
- sirdsēdas Sirdēsti - bēdas, raizes, sirdsapziņas pārmetumi.
- sirdsēsti Sirdēsti (2) - sirdsapziņas pārmetumi.
- sirsnīgs sirdīgs (1).
- sirstīties Sirdīties, dusmoties; sirsnīties.
- sirstoties sirdīties, dusmoties.
- žagnīties Sirdīties, sirdīgi censties.
- ekstratorakālā ektokardija sirds ārpus krūšu dobuma.
- dekstrokardija Sirds atrašanās labajā pusē sakarā ar iedzimtu attīstības anomāliju; šādas sirds struktūra ir it kā normālas sirds spoguļa attēls.
- sirds pamatne sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
- kardiotrofija Sirds barojums; sirds apjoms.
- sirdsdrošība Sirds drošība, jautrība, vaļsirdība.
- densogrāfija Sirds ēnas rentgenoloģiska reģistrācija sirds cikla laikā.
- digitoksīns Sirds glikozīds, ko iegūst no vairākām uzpirkstīšu sugām, lieto gk. sirds mazspējas ārstēšanā.
- hormokardiols Sirds hormons, vardes sirds sinusa ekstrakts, kas stimulē vardes sirds ventrikula kontrakcijas.
- ventrikulotomija Sirds kambara sienas pārgriešana sirds operācijā.
- kardioseptopeksija Sirds kambaru starpsieniņas defekta slēgšanas operācija, lai novērstu savienojumu starp labo un kreiso sirds kambari.
- arteriozais konuss sirds labā kambara konusveida paaugstinājums vietā, kur sākas plaušu stumbrs.
- Leonurus cardiaca sirds mātere.
- sirds vājums sirds mazspēja.
- sirds indekss sirds minūtes tilpums uz ķermeņa virsmas kvadrātmetru; normāli tas ir apm. 2,2 litri.
- infarktnieks sirds miokarda infarkta slimnieks
- pasīvais intervāls sirds muskuļa bezdarbības stāvokļa periods.
- asistolija Sirds muskuļa saraušanās vājums, kas izraisa sirdsdarbības atslābumu.
- automātija Sirds muskuļa spēja ritmiski sarauties pašā sirdī radušos uzbudinājuma impulsu ietekmē.
- Hisa kūlītis sirds muskuļšūnu atrioventrikulārais (priekškambaru un kambaru) veidojums, kas pāriet kambaru starpsienā un sadalās divās kājiņās.
- kardiogēns šoks sirds muskuļu kontraktilās spējas strauja samazināšanās.
- miokarda fragmentācija sirds muskuļu šķiedru sabrukšana agonijā.
- intratorokālā ektokardija sirds nenormāls novietojums krūškurvja robežās.
- kardiopneimonopeksija Sirds operācija, kurā savieno sirdi ar kreiso plaušu, lai radītu kolaterālu asinsriti sirds muskulī.
- cetfāliskā ektokardija sirds pie kakla pamata.
- sirds grūdiens sirds pieskaršanās krūšu kurvja sienai saraušanās momentā.
- pulsa deficīts sirds pukstam atbilstoša pulsa sitiena trūkums.
- ekstrasistole Sirds pukstiens, kas noticis pirms normālā laika sirds ritmā un kam var sekot kompensatoriska pauze.
- mirgošanas aritmija sirds ritma traucējums - nekoordinēta atsevišķu muskuļšķiedru raustīšanās (priekškambaru sistoles vietā); fibrilācija.
- pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās.
- absolūtā aritmija sirds ritma traucējums, kad ir pārtraukta regulāra impulsu rašanās sirds vadīšanas sistēmā, tomēr priekškambaru muskulatūrā rodas dažāda stipruma ierosas impulsi.
- sirds aneirisma sirds sienas, vārstuļu vai šķērssienas norobežots izspiedums kā endokardīta, miokardīta vai infarkta sekas.
- sirds klauve sirds sitiens, puksts.
- perikardijs Sirds somiņa, plāna saišķaudaina plēve, kas ietver sirdi.
- sirds lec (arī lēkā) sirds strauji, spēcīgi pukst.
- kardiocēle Sirds trūce, sirds iespiešanās vēdera dobumā caur diafragmas spraugu vai caur ievainojumu.
- koronārie asinsvadi sirds vainagartērijas, kas baro sirds muskuli.
- koronārā skleroze sirds vainagartēriju pārkaļķošanās un elastības samazināšanās.
- koronarogrāfija sirds vainagartēriju radioloģisks izmeklējums, caurskate.
- abdominālā ektokardija sirds vēdera dobumā.
- sirds balss sirdsapziņa.
- sirdspārmetumi Sirdsapziņas mokas, sirds nemiers.
- vektorkardiogrāfija Sirdsdarbības elektrisko potenciālu virziena un lieluma noteikšana; sirds elektriskās aktivitātes pētīšanas metode, reģistrējot vektora cilpas projekciju (potenciālu starpības lieluma un virziena pārmaiņu attēlu sirds cikla laikā).
- sirds aritmija sirdsdarbības ritma traucējumi.
- Alnus cordata sirdslapu alksnis.
- Bergenia cordifolia sirdslapu bergēnija.
- Aster cordifolius sirdslapu miķelīte.
- Crambe cordifolia sirdslapu sālsķērsa.
- Tiarella cordifolia sirdslapu tiarella.
- sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni.
- sirds pilieni sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirdspilieni.
- remiņš sirdsmiers.
- izcilā sirdspuķe sirdspuķu suga ("Dicentra eximina").
- daiļā sirdspuķe sirdspuķu suga ("Dicentra formosa").
- krāšņā sirdspuķe sirdspuķu suga ("Dicentra spectabilis"), kas tiek dēvēta arī par lauzto sirdi.
- decelerācija sirdsritma pazemināšanās kādā īslaicīgā laika posmā (dzemdībās).
- kardioplēģija Sirdstrieka, sirds paralīze.
- Listera cordata sirdsveida divlape.
- Houttuynia cordata sirdsveida hotūnija.
- Carya cordiformis sirdsveida kārija.
- Macleaya cordata sirdsveida makleja.
- Pontederia cordata sirdsveida pontedērija.
- Juglans ailanthifolia var. cordiformis sirdsveida riekstkoks.
- miglas sirēna sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- šērķis Sirks (sirms) zirgs.
- salne sirma (arī zilgani pelēka) govs; govs ar sirmu, brūni iesārtu spalvu; zila govs ar baltu muguru
- Hirschfeldia incana sirmā briežzvēre.
- Matthiola incana sirmā lefkoja.
- Mammillaria senilis sirmā mamilārija.
- Racomitrium canescens sirmā sarmenīte.
- sirma senatnība sirma senatne.
- Veronica incana sirmā veronika.
- Cephalocereus senilis sirmais cefalocerejs.
- salne sirmas krāsas ķēve
- parastā sirmene sirmeņu suga ("Berteroa incana").
- sirmulis sirmis (mīļvārdiņš).
- sēmāt sirmot; pārklāties ar vieglām putām.
- balts Sirms, arī ļoti sirms.
- sirks sirms, pelēcīgs; sarkanbrūns ar baltu
- šķimelains sirms, pelējuma krāsā.
- sarmains sirms.
- sasirot Sirojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; sirojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās); sirojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- nosirot Sirot (visu laikposmu) un pabeigt sirot.
- sīrēt sirot; staigāt.
- siri Sirotāji, ienaidnieki, kas siro.
- sira Sirotājs, sirenieks.
- sierpi zubrēt sirpi uzasināt, izkult.
- cirpe Sirpis - sens pļaušanas rīks; kaut kas, kam sirpjveidīga forma.
- pļautivs sirpis.
- raušķis sirpis.
- Falculea palliata sirpjknābja vangačaste.
- mīkstā sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus aduncus").
- bezgredzena sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus exannulatus").
- peldošā sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus fluitans").
- Lapzemes sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus lapponicus"), Latvijā reta un aizsargājama.
- staipekņu sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus lycopodioides"), Latvijā reta un aizsargājama.
- atrotītā sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus revolvens"), Latvijā reta un aizsargājama.
- Zentnera sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus sendtneri"), Latvijā reta un aizsargājama.
- meža sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus uncinatus").
- spīdīgā sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus vernicosus"), Latvijā reta un aizsargājama.
- Sphagnum subsecundum sirpjlapu sfagns.
- bērzu sirpjspārnis sirpjspārņu suga ("Drepana falcataria").
- Cyrtomium falcatum sirpjveida cirtomija jeb metālpaparde.
- paraboliskās kāpas sirpjveida iekšzemes kāpas pārpūstu smilšu apgabalos, kas veidojušās humīda klimata apstākļos.
- Medicago falcata sirpjveida lucerna.
- Polygonatum falcatum sirpjveida mugurene.
- paaudze 1909 sirreālismam tuva slovāku gleznotāju grupa 20. gs. 30. gados.
- sirsūns sirsenis ("Vespa crabro").
- Vespa crabro sirsenis.
- spertenis sirsenis.
- ēdamā sirsniņgliemene sirsniņgliemeņu suga ("Cardium edule").
- Liva Skandināvu mitoloģijā - sieviete, kas kopā ar vīrieti Livtrasiru pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi.
- Hrungnirs Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem, āsu pretiniekiem, kuram ir akmens sirds un akmens galva, iet bojā divcīņā ar Toru.
- kardiehēma Skaņa, ko rada sirds.
- lirika Skaņdarbu grupa, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi; šādu elementu kopums (skaņdarbā).
- čeigrs Skarbs, rupjš, cietsirdīgs, bargs, strups, nelaipns.
- veģetatīvie paroksismi slimības izpausmes, kas rodas sakarā ar veģetatīvās nervu sistēmas augstākās daļas funkciju traucējumu: sāpes pakrūtē vai sirdī, elpošanas, sirdsdarbības traucējumi, reibonis.
- kardiofobija Slimīgas bailes no sirds slimībām.
- embriokardija Slimīgs stāvoklis, kurā sirds toņi atgādina augļa sirds toņus; pirmais no otrā toņa gandrīz nav atšķirams.
- delt Slimojot, sirgstot novājēt.
- slimot ar sirdi slimot ar sirds slimību.
- falkogrāfija Smadzeņu sirpja rentgenogrāfija, ievadot kontrastvielu sagitālajā sinusā.
- sirdssāpes Smagi, sāpīgi pārdzīvojumi; arī [sirdēsti]{s:2291}.
- grūtums Smags pārdzīvojums; sirdssāpes.
- dunste Smagums (uz sirds), kaut kas, kas nospiež.
- Ānahata čakra smalks fizioloģiskais taustes, līdzcietības un apziņas centrs; atrodas krūšu vidusdaļā sirds līmenī (pēc budistu ieskatiem - kakla līmenī); fizioloģiski atbilst aizkrūts dziedzerim.
- vīnpuķīte Sparģeļaugu ģints, stublājs tikai ar divām, sirdsveidīgām, kātainām lapām, ziedi galotnes ķekarā, auglis sarkana oga.
- sirdslēkme Spējš, krass sirdsdarbības traucējums, tā izpausme.
- kava Spēļu kāršu suga (piemēram, kāravi, sirdis, krusti, pīķi).
- sirds spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
- červs Spēļu kārts ar sirds attēlu; ercens.
- ercens Spēļu kārts ar sirds attēlu.
- ercīns Spēļu kārts ar sirds attēlu.
- Drepanocladus vernicosus spīdīgā sirpjlape.
- balts kā sniegs spilgti baltā krāsā; ļoti tīrs; pavisam sirms.
- papildlaiks Sporta spēlēs - laiks, ko piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultātsir neizšķirts.
- Unuks spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; arī Čūskas sirds jeb Unuk-El-Haia), ir 2,7. zvaigžņlieluma zvaigzne, kas atrodas 73 ly attālumā.
- kandids Spoži balts, gaišs; nemākslots, atklāts, sirsnīgs; laimīgs.
- Drepanocladus lycopodioides staipekņu sirpjlape.
- tuktāt Staruji pukstēt (par sirdi).
- sasirgums Stāvoklis --> sasirgt; arī slimība.
- pseidodekstrokardija Stāvoklis, kad sirds novirzīta uz labo pusi blakusorgānu slimības dēļ.
- inkompensācija Stāvoklis, kad sirds struktūras bojājums vēl nav kompensēts ar sirds muskuļa pastiprinātu darbību.
- monokrotisms Stāvoklis, kurā katrai sirds sistolei atbilst viens pulsa sitiens.
- miosfigmija Stāvoklis, kurā pulsa biežums ir mazāks par sirdsdarbības frekvenci.
- hemisfigmija Stāvoklis, kurā pulsa sitienu skaits divreiz pārsniedz sirds pukstienu skaitu.
- krūšu angīna stenokardija, stipru sāpju lēkme sirds apvidū; sāpes izstaro uz kreiso plecu un roku, ir nāves baiļu sajūta.
- bufalīns Steroīds aglukons krupju ādas dziedzeru sekrētā, darbības ziņā līdzīgs bufatolīnam; sirds inde.
- bufotalīns Steroīds aglukons krupju ādas dziedzeru sekrētā; sirds inde.
- kalt Stipri pukstēt (par sirdi), būt biežākam, spēcīgākam nekā parasti (par pulsu).
- dungot Strauji, dobji, arī satraukti pukstēt (par sirdi).
- dauzīties Strauji, spēcīgi pukstēt (par sirdi), paātrināti, spēcīgi pulsēt (par asinīm).
- karstība Straujums, ātrsirdība, kārība.
- kardionektors Struktūras, kas regulē sirdspukstus: sinusa un priekškambara mezgls (atrionektors), priekškambara un kambara mezgls ar Hisa kūlīti (ventrikulonektors).
- pioperikards Strutas sirds apvalka dobumā.
- piopneimoperikards Strutas un gāze sirds apvalka dobumā.
- pioperikardīts Strutojošs sirds apvalka iekaisums.
- Gersicania studentu biedrība, dibināta 1946. g. Pinnebergā, Vācijā, devīze: "Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam, kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei!", darbojās Baltijas universitātē līdz 1949. g., aktīvo darbību atjaunoja 1953. g. ārzemēs; krāsas - balts, violets, zaļš; kopš 1990. g. darbojas Latvijā.
- paulokardija Subjektīva sirdspukstu apstāšanās sajūta.
- sirpjsūnas Sūnas, kam ir raksturīgas sirpjveidā lapas un kas aug zāļu purvos, slapjās pļavās.
- mans Svara vienība Persijā un visā Vidusāzijā, 2,944 kg, kas dalījās 40 siros, un 1 sirs līdzinājās 16 viskaliem.
- miglas svilpe svilpe (sirēna, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- salūts Svinīga sveikšana, arī godināšana, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēna signāliem; zalvju, raķešu kopums šādā sveikšanā, arī godināšanā.
- salutēt Svinīgi sveikt, arī godināt, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēnu signāliem.
- skrupuls Šaubas, nedrošība, sirdsapziņa.
- šaursirdis Šaursirdīgs cilvēks.
- šeiloks Šekspīra drāmas "Venēcijas tirgonis" varonis: mantkārīgs, cietsirdīgs ebreju augļotājs.
- krūts Šī ķermeņa daļa (parasti sirds apvidū) kā vieta, kur izjūtamas dažas iekšējās reakcijas uz psihiskiem, parasti emocionāliem, stāvokļiem.
- pontedērijas Šīs dzimtas ģints ("Pontederia"), 2 sugas Ziemeļamerikā, no tām 1 garenām sirdsveida lapām un gaišziliem ziediem ar dzeltenu plankumu, dažkārt krāšņuma augs akvārijos un dīķos.
- liepa Šīs dzimtas ģints ("Tilia"), koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, introducētas \~20 sugas.
- dugongs Šīs ģints suga ("Dugong dugong"), Indijas okeānā un Sarkanajā jūrā mītošs liels (līdz 3 m garš) jūrassirēnu kārtas zīdītājs ar saplacinātu asti.
- hibisks šīs ģints suga ("Hibiscus rosa-sinensis"), telpaugs, krūms ar sirdsveida lapām un sarkaniem ziediem, daudz hibrīdu, pazīstama arī kā Ķīnas hibisks, Ķīnas roze, Havajas puķe.
- māllēpe šīs ģints suga ("Tussilago farfara"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
- endotēlijs Šūnu slānis, kas klāj asinsvadu un limfvadu iekšpusi un sirds dobumus.
- sirpjveidā Tā, ka ir sirpja (1) formā, veidā.
- koronārs Tāds (asinsvads), kas baro sirds muskuli; tāds, kas ir saistīts ar asinsvadu, kurš baro sirds muskuli.
- sirmbārdains Tāds (cilvēks), kam ir sirma bārda.
- sirmūsains Tāds (cilvēks), kam ir sirmas ūsas.
- sirmmatains Tāds (cilvēks), kam ir sirmi mati.
- cildens Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cēls, cēlsirdīgs.
- cēlsirdīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas cēlas, cildenas īpašības; augstsirdīgs.
- bezsirdīgs Tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem; cietsirdīgs, neatsaucīgs.
- greizsirdīgs Tāds (cilvēks), kas pārdzīvo greizsirdību; tāds (cilvēks), kuram ir raksturīga greizsirdība.
- dzēlestība Tāds psihisks pārdzīvojums, kad cita ciešanas dzeļ, sāpina arī mūsu sirdi, modina tajā līdzjutību pret cietēju.
- tuvs Tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem).
- dārgs Tāds, ar ko ir saistītas dziļas jūtas, sirsnīga draudzība (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tuvs, mīļš (par priekšmetiem, atmiņām).
- omulīgs Tāds, kam ir laba pašsajūta, labs garastāvoklis, tāds, kas ir labsirdīgs.
- mīļsirdīgs Tāds, kam ir mīloša sirds.
- sirdsveida Tāds, kam ir mugurkaulnieku sirds forma, veids.
- maigs Tāds, kam ir raksturīga labsirdība, mīļums (piemēram, par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem; tāds, kas ir saudzīgs pret citiem.
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
- sirdslapu Tāds, kam ir sirdsveida lapas (par augiem).
- sirmūsis Tāds, kam ir sirmas ūsas.
- sirpjveida Tāds, kam ir sirpja (1) forma, veids.
- šķīstsirdīgs tāds, kam ir tīra sirdsapziņa.
- aritmisks Tāds, kam nav ritma, kas neiekļaujas ritmā (parasti par sirds darbību, pulsu); neritmisks.
- intīms Tāds, kam raksturīga savstarpēja uzticība, sirsnība, simpātijas; ļoti biedrisks, draudzīgs.
- atklāts Tāds, kam raksturīgs vaļsirdīgums, tiešums.
- strofisks Tāds, kam visām sirotām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
- labs Tāds, kas atbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas iejūtība, labsirdība, labvēlība.
- postkardiāls Tāds, kas atrodas aiz sirds.
- retrokardiāls Tāds, kas atrodas aiz sirds.
- ekstrakardiāls Tāds, kas atrodas ārpus sirds.
- parakardiāls Tāds, kas atrodas blakus sirdij.
- intraventrikulārs tāds, kas atrodas sirds kambarī vai smadzeņu ventrikulā
- intraaurikulārs Tāds, kas atrodas sirds priekškambara austiņā.
- prekardiāls Tāds, kas atrodas sirds priekšpusē.
- interventrikulārs Tāds, kas atrodas starp sirds kambariem.
- kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
- starpkambaru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp sirds kambariem.
- venoaurikulārs Tāds, kas attiecas uz dobo vēnu un sirds austiņu.
- bulboatriāls Tāds, kas attiecas uz embrija sirds priekšējo daļu un priekškambari.
- neirokardiāls Tāds, kas attiecas uz nervu sistēmu un sirdi.
- kardiohepātisks Tāds, kas attiecas uz sirdi un aknām.
- kardioarteriāls Tāds, kas attiecas uz sirdi un artērijām.
- kardiovaskulārs Tāds, kas attiecas uz sirdi un asinsvadiem.
- kardiopneimatisks Tāds, kas attiecas uz sirdi un elpošanu.
- kardiorespiratorisks Tāds, kas attiecas uz sirdi un elpošanu.
- kardioneirāls Tāds, kas attiecas uz sirdi un nervu sistēmu.
- kardiorenāls Tāds, kas attiecas uz sirdi un nierēm.
- kardiopulmonāls Tāds, kas attiecas uz sirdi un plaušām.
- kardiopleirāls Tāds, kas attiecas uz sirdi un pleiru.
- kardiovaskulorenāls Tāds, kas attiecas uz sirdi, asinsvadiem un nierēm.
- mitrāls Tāds, kas attiecas uz sirds divviru vārstuli.
- telesistolisks Tāds, kas attiecas uz sirds sistoles beigām.
- postmitotisks Tāds, kas attiecas uz šūnām, kuras pārtrauc dalīšanos pēc brieduma sasniegšanas (piem., zīdītāju sirds vai centrālās nervu sistēmas šūnas).
- kardioinhibitorisks Tāds, kas ierobežo vai kavē sirdsdarbību.
- hronotrops Tāds, kas ietekmē kāda orgāna, piem., sirds, ritmiskās darbības ātrumu.
- inotropisks Tāds, kas ietekmē muskuļu kontrakcijas; simpātiskā nerva kairinājums ietekmē sirds muskuļa kontrakcijas pozitīvi inotropiski, bet klejotājnerva - negatīvi inotropiski.
- hronotropisks Tāds, kas ietekmē ritmisku periodisku kustību, piem., sirds ritmu.
- kardioaktīvs Tāds, kas ietekmē sirdi.
- nēburāgs Tāds, kas ir cietsirdīgs pret dzīvniekiem un cilvēkiem.
- zems Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.
- lirisks Tāds, kas ir piemērots, lai izpildītu skaņdarbus, kuros pārsvara ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (parasti par balsi).
- tēvišķs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs, tēvišķīgs.
- tēvišķīgs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs; tēvišķs.
- kareivīgs Tāds, kas izceļas ar drošsirdību, bezbailību, izturību karā; tāds, kas daudz karo; tāds, kam ir tieksme karot.
- pieķērīgs Tāds, kas izjūt sirsnību, draudzību (pret kādu) un cenšas būt (tā) tuvumā; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pieglaudīgs Tāds, kas izpauž mīļumu, sirsnīgumu un mēdz pieglausties.
- visžēlīgs Tāds, kas izrāda lielu žēlsirdību.
- genotoksisks Tāds, kas izraisa dezoksiribonukleīnskābes bojājumus, radot mutācijas vai audzējus, piem., radiācija, ķīmiskas vielas u. c.
- atklāts Tāds, kas izsaka visu vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas un jūtas; vaļsirdīgs.
- atturīgs Tāds, kas izturas bez sirsnības, vēsi.
- labvēlis Tāds, kas izturas labvēlīgi, arī labsirdīgi pret kādu.
- slauns Tāds, kas izturas laipni, sirsnīgi; tāds kam ir patīkama, pievilcīga āriene.
- jauks Tāds, kas izturas laipni, sirsnīgi; tāds, kam ir patīkama, pievilcīga āriene (par cilvēku).
- nelaipns Tāds, kas izturas skarbi, asi, bez sirsnības, laipnības, uzmanības.
- raupjš Tāds, kas izturas, rīkojas, runā asi, skarbi, bez maiguma, sirsnības, iejūtības.
- viesmīlīgs Tāds, kas labprāt uzņem, cienā viesus, tāds, kas pret viesiem ir laipns, sirsnīgs.
- kardioīds Tāds, kas līdzīgs sirdij.
- sauss Tāds, kas nav emocionāls, tāds, kas ir atturīgs, izturas bez sirsnības.
- nepiespiests Tāds, kas nav samākslots, neīsts; atklāts, vaļsirdīgs.
- slikts Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība.
- sērs Tāds, kas pārdzīvo bēdas, skumjas; arī grūtsirdīgs.
- sērīgs Tāds, kas pārdzīvo, parasti vieglas, bēdas, skumjas; arī grūtsirdīgs.
- sadrucis Tāds, kas pazaudējis možumu, kļuvis bēdīgs, grūtsirdīgs.
- melmeņsērdzīgs Tāds, kas sirgst ar nieru sāpēm.
- kardiokinetisks Tāds, kas stimulē sirdsdarbību.
- transatriāls Tāds, kas veikts caur sirds priekškambari.
- nospiests Tāds, ko ir pārņēmusi bezcerība, grūtsirdība.
- sadraudzīgs Tāds, ko saista sadraudzība; tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, tuvība, sirsnība.
- humāns Tāds, kura attieksmē pret citiem cilvēkiem izpaužas atsaucība, sirsnība, cieņa; cilvēcīgs.
- cilvēcīgs Tāds, kura attieksmē pret citiem cilvēkiem izpaužas atsaucība, sirsnība, cieņa; labsirdīgs, līdzjūtīgs; arī humāns.
- mīlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir draudzīga, sirsnīga, mīļa; arī simpātisks, patīkams.
- maigs Tāds, kura attieksme pret citiem ir labsirdīga, mīļa.
- nežēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, bez saudzības, žēluma.
- necilvēcīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, nežēlīga.
- nemīlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir nelaipna, bez sirsnības.
- draudzīgs Tāds, kurā cilvēkus saista draudzība, arī sirsnība (par cilvēku grupu).
- humāns Tāds, kurā izpaužas atsaucība, sirsnība, cieņa pret cilvēkiem.
- cilvēcīgs Tāds, kurā izpaužas atsaucība, sirsnība, cieņa.
- sērs Tāds, kurā izpaužas bēdas, skumjas, arī grūtsirdība; tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, arī grūtsirdību.
- nospiests Tāds, kurā izpaužas bezcerība, grūtsirdība.
- greizsirdīgs Tāds, kurā izpaužas greizsirdība.
- melanholisks Tāds, kurā izpaužas grūtsirdība, nomāktība.
- necilvēcīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, nežēlība.
- zvērīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
- zvērisks Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
- samtains Tāds, kurā izpaužas maigums, labsirdība (par acīm, smaidu); patīkami tembrēts, pievilcīgs.
- pieglaudīgs Tāds, kurā izpaužas mīļums, sirsnīgums.
- smags Tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums (par vārdiem, skatienu u. tml.).
- gaišs Tāds, kurā izpaužas psihiska līdzsvarotība, arī labsirdība, prieks.
- mīlināms Tāds, kurā izpaužas sirsnība, maigums (parasti par vārdiem, to nozīmēm).
- mīļš Tāds, kurā izpaužas sirsnība, mīlestība, laipnība (par rīcību, izpausmi, vēstījumu).
- atklāts Tāds, kurā izpaužas vaļsirdība, arī patiesīgums; tāds, kam raksturīga vaļsirdība, arī patiesīgums.
- sērīgs Tāds, kurā izpaužas, parasti vieglas, bēdas, skumjas, arī grūtsirdība; tāds, kas izraisa, parasti vieglas, bēdas, skumjas, arī grūtsirdību.
- zvērīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga; necilvēcīgs (1).
- labs tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir iejūtīga, labsirdīga, labvēlīga (par cilvēku)
- slikts Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
- augstsirdīgs Tāds, kurš nereaģē uz sīkiem aizvainojumiem; cēlsirdīgs.
- draudzīgs Tāds, kuru saista draudzība (ar kādu); tāds, kas izjūt tuvību, sirsnību.
- greizsirdis Tas (tāds), kas ir greizsirdīgs.
- cilvēks Tas, kas ir atsaucīgs, izpalīdzīgs, labsirdīgs.
- sirpjspārnis Tauriņu kārtas dzimta ("Drepanidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga sirpjveidīgi pagarināta priekšējo spārnu priekšmala, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- solidārisma teorija teorija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība izpaužas sabiedriskā solidaritātē, kas valstij ir jāievēro - ja tiesību būtība atšķiras no tām vai citām tiesību normām, tad lieta jāizlemj ne uz šo normu pamata, bet saskaņā ar "laikmeta juridisko sirdsapziņu".
- papucis Tētiņš, sirmgalvis.
- sadisms Tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanas par citu ciešanām; seksuāla perversija, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
- bezdvēsele Tiešā nozīmē cilvēks, kam nav "dziesmu dvēseles", t. i. balss; netiešā nozīmē cietsirdīgs, nepielūdzams un nežēlīgs cilvēks.
- sirds katetrizācija tieva katetra ievadīšana sirdī pa augšdelma vēnu un tālāk pa maģistrālajām vēnām.
- brahibāzija Tipināšana; sirmgalvju gaita sīkiem solīšiem sakarā ar ekstrapiramidālās sistēmas funkcijas traucējumiem.
- ppa Tirdzniecībā lietots saīsinājums, kas nozīmē to, ka paraksttājsir tirgotāja prokūrists.
- normandieši To ziemeļnieku pēcteči, kas 9. gs. siroja Eiropas piekrastē, 878 iekaroja Demlo Anglijā, 911 - Normandiju; normaņi.
- transkriptāzes Transferāžu klases fermenti, katalizē RNS sintēzi no ribonukleozīdtrfosfātiem uz DNS matrices vai DNS sintēzi no dezoksiribonukleozīdtrifosulfātiem uz RNS matrices.
- presbikardija Traucētas sirds funkcijas novecošanas gadījumā, notiek līdztekus pārējām organisma pārmaiņām.
- tromboze Tromba veidošanās sirds dobumos, asinsvados.
- hidroperikardijs Ūdens sakrāšanās sirds plēvē.
- lēpe Ūdensrožu dzimtas ģints ("Nuphar"), ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem; daudzgadīgi ūdensaugi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~10 sugas, Latvijā 2 sugas.
- ehokardiogrāfija Ultraskaņas diagnostikas metode, ar kuru reģistrē sirds struktūru un parāda to kustības laikā.
- Čūskas α Unuks, spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas sirds; Unuk-el-Haia).
- Unuk-el-Haia Unuks, spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; Čūskas sirds).
- Ruki Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ruki"), Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Busirai un Mombojai, garums - 105 km (kopā ar Busiru un tās satekupi Čuapu - \~1300 km).
- Djoma Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas kreisā krasta pieteka, garums 535 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumu nogāzē.
- Boļšojkineļa Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Samaras labā krasta pieteka, garums - 437 km, sākas Obščijsirta rietumu nogāzē.
- Čapajevka Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums 320 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumos, augštecē vasarā vietām izžūst.
- Jeruslana Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Obščijsirta dienvidrietumu malā.
- Boļšojuzeņa Upe Krievijas Saratovas apgabalā un Kazahstānā, garums - 650 km, sākas Obščijsirta augstienes dienvidrietumos, ietek Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst.
- gastrokardiāls Uz kuņģi un sirdi attiecīgs, piem., gastrokardiālais sindroms.
- ventrikulārs uz ventrikulu (kambari) attiecīgs (parasti sirds vai smadzeņu).
- auksomērija Uzbudinājuma izplatīšanās, kas pārņem arvien vairāk šūnu, piem., sirds vadīšanas sistēmā.
- bona fide uzticoties, vaļsirdīgi, neviltoti; bez jebkādiem blakusnodomiem.
- blāgs Vājš, slikts, sirdīgs, nesaticīgs.
- atklāšana vaļsirdīga izpaušana; darbība.
- atvērt sirdi vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
- atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
- atsegt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, parādīt (savu iekšējo būtību).
- atklāt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu.
- atklāt sevi Vaļsirdīgi pastāstīt par savām domām, jūtām u. tml.
- ļaut sirdij vaļu Vaļsirdīgi pateikt, izstāstīt ko par sevi.
- kratīt sirdi vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- izkratīt visu savu sirdi vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- kratīt savu sirdi vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- izkratīt (visu) (savu) sirdi vaļsirdīgi visu izstāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- candido Vaļsirdīgi, atklāti; sirsnīgi.
- ar atklātu sirdi vaļsirdīgi, pilnīgi uzticoties.
- sirsniņa vārds govij ar sirdsveidīgu plankumu pierē.
- mīļvārdiņš Vārds, kādā sauc cilvēku, pret ko izjūt sirsnību, mīlestību.
- vardukšņi Vardukšņaugu ģints ar apaļām, sirdsveidīgām, garkātainām peldlapām.
- žeibt Vārgt, sirgt, nīkuļot.
- sirgaļot vārgt, sirgt.
- drēgāt Vārgt, sirgt.
- drēgnāt Vārgt, sirgt.
- klāpāt Vārgt, sirgt.
- kņerkt Vārgt, sirgt.
- kvākāt Vārgt, sirgt.
- nerselēt Vārgt, sirgt.
- sirgot Vārgt, slimot; sirgt.
- sirdzītis Vārgulis, sirdzējs.
- sirgons Vārgulis, sirgulis.
- sirgulis Vārgulis; sirdzējs.
- džirgt Vārguļot, sirgt, nīkuļot, bēdīgi dzīvot.
- krenēt Vārguļot, sirgt.
- grinīgs Varmācīgs, cietsirdīgs.
- valvulotomija Vārstuļa (piem., sirds vārstuļa) pārdalīšana.
- pusmēness vārstuļi vārstuļi no sirds atejošo asinsvadu (aortas un plaušu stumbra) sākumā.
- senelis Vecāks vīrs, sirmgalvis.
- vecietis Vecs cilvēks, sirmgalvis.
- sirmatne Vecumdienas, sirms vecums.
- parasimpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās iekšējo orgānu darbības regulēšanā (palēnina sirdsdarbību, stimulē gremošanas dziedzeru sekrēciju utt.), veicina potenciālās enerģijas uzkrāšanos.
- vārstulis Veidojums (piemēram, sirdī), kas regulē asins plūsmu, noslēdzot tai ceļu pretējā virzienā.
- barhans vēja sapūsta un veģetācijas nenostiprināta birstošu smilšu pusmēness vai sirpja formas kāpa tuksnešainā apvidū ar garu, lēzenu nogāzi vēja pusē un īsu, stāvu aizvēja nogāzi.
- holesterinizētais antigēns vērša sirds antigēns ar 4% holesterīna piedevu.
- sirds antigēns vērša sirds audu spirta ekstrakts Vasermaņa reakcijai.
- acetonā nešķīstošais antigēns vērša sirds spirta ekstrakta atliekas pēc apstrādes ar acetonu.
- diakonijas māsas vēsturisks termins, kas 19. gs. parādās Vācijā un tiek attiecināts uz nabago un slimo aprūpē iesaistītajām sievietēm; Latvijā 20. gs. starpkaru periodā nosaukumu nomainīja uz "žēlsirdīgās māsas".
- sirds toņi vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība.
- bruņinieks bez bailēm un bez vainas viduslaiku bruņinieku goda tituls, sākotnēji tā godāja drošsirdīgo fr. karavadoni Teraiju de Baijāru (Terrail de Bayard; 1476.-1524. g.).
- sintereze Viduslaiku filozofijā un teoloģijā tiešā labā un ļaunā zināšana, t. i. sirdsapziņas dzirkstele, ko cilvēks uzglabājis arī pēc Ādama grēkā krišanas.
- Grūbu skansts viduslaiku nocietinājums tagadējā Madonas novada Cesvaines pagastā, ierīkots Līčupītes apliektā stāvā zemes izvirzījumā, tas ir 45 m garš, 3 m augsts un 3 m plats sirpjveida uzbērums.
- Novgorodas hronikas viduslaiku vēstures avots 5 hronikās, vecākās (pirmās) no tām sākumdaļā aprakstīti notikumi no 11. gs. līdz 1234. g., rakstīšana turpinājusies līdz 17. gs., tajās ir ziņas par krievu karagājieniem uz Atzeli 1111. un 1180. g., sirojumiem Latgalē 1200. g., kā arī par Livonijas ordeņa cīņām 13.-14. gs. ar Novgorodu un Pleskavu, izdotas vairākkārt krievu (senkrievu) valodā.
- troponīns viela, kas tiek izdalīta asinīs sirds muskuļa - miokarda bojājuma gadījumos; sastāv no trīs proteīniem - troponīna C, troponīna I, troponīna T.
- kardiotrasts Viela, ko lieto intravenozi par kontrastlīdzekli, rentgenoloģiski izmeklējot nieru bļodiņas, urīnvadus, urīnpūsli, kā arī asinsvadus un sirdi.
- kardioprotektori Vielas, kas veicina sirds muskuļu šūnu un asinsvadu atjaunošanos.
- puksts Viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa.
- kāršu suga viena no spēļu kāršu komplekta grupām, kurām ir atšķirīgi apzīmējumi (piemēram, kāravi, sirdis, krusti, pīķi)
- izkampaļoties Vienam otru pēc sirds patikas (pietiekoši) apskaut.
- heterotransplantācija Vienas sugas organisma orgānu vai audu pārstādīšana citas sugas organismam (piemēram, cūkas sirds vārstuļu transplantācija cilvēkam).
- vardukšņaugi Viengadīglapju dzimta, ūdensaugi ar zobenveidīgām, dzeloņzobotām lapām peldošā pudurī vai blietējādām lapām mieturī, vai sirdsveidīgām apaļām, garkātainām peldlapām, un ar baltiem vai sārtiem ziediem.
- pararitmija Vienlaicīga divu dažādu sirds ritmu pastāvēšana.
- akardija Vienolas dvīņu kroplība, ko raksturo sirds trūkums.
- superego Viens no cilvēka psihes uzbūves strukturālajiem komponentiem Z. Freida psihoanalīzes teorijā; pārstāv sirdsapziņu un morāli, kā arī ideālus.
- priekškambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas pie tās pamatnes.
- kambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas tuvāk sirds galotnei.
- paātrinātājs nervs viens no simpātiskās nervu sistēmas nerviem, kas paātrina sirdsdarbību.
- lauvu bedre vieta, kur dzīvo, uzturas nesaticīgi, ļauni, cietsirdīgi cilvēki; to kopums.
- virusālais onkogēns vīrusa gēns, kas iekļaujas šūnas dezoksiribonukleīnskābē un zināmos apstākļos var izraisīt onkoloģiskas slimības.
- retrovīrusi Vīrusi, kuriem ģenētiskais materiāls ir ribonukleīnskābe (RNS), nevis daudz parastākā dezoksiribonukleīnskābe (DNS).
- Pilāds Vispār ļoti sirsnīgs draugs.
- atklātība Vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vaļsirdība.
- ātrsirdība Vispārināta īpašība --> ātrsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstsirdība Vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstsirdīgums Vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezsirdība Vispārināta īpašība --> bezsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cēlsirdība Vispārināta īpašība --> cēlsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietsirdība Vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietsirdīgums Vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošsirdība Vispārināta īpašība --> drošsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bezbailība, drosme.
- greizsirdīgums Vispārināta īpašība --> greizsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grūtsirdīgums Vispārināta īpašība --> grūtsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iesirmums Vispārināta īpašība --> iesirms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labsirdība Vispārināta īpašība --> labsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstsirdība Vispārināta īpašība --> mīkstsirdīgs, īpašības konkrēta izpausme.
- sirdība Vispārināta īpašība --> sirdīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sirmums Vispārināta īpašība --> sirms(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, kad mati zaudē savu sākotnējo krāsu un kļūst pelēcīgi balti.
- sirmums Vispārināta īpašība --> sirms(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sirsnīgums Vispārināta īpašība --> sirsnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaursirdība Vispārināta īpašība --> šaursirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļsirdīgums Vispārināta īpašība --> vaļsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vaļsirdība.
- vaļsirdība Vispārināta īpašība --> vaļsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zemsirdība Vispārināta īpašība --> zemsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zemsirdīgums.
- zemsirdīgums Vispārināta īpašība --> zemsirdīgss, šīs īpašības konkrēta izpausme; zemsirdība.
- zvērība Vispārināta īpašība --> zvērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- žēlsirdīgums Vispārināta īpašība --> žēlsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; žēlsirdība.
- pankardīts Visu sirds sienas slāņu iekaisums.
- ehokardioskopija Vizuālās diagnostikas veids, ar kuras palīdzību izvērtē sirds anatomiju un tās funkcijas, izmantojot datora aparatūru ar ultraskaņas metodi.
- Samara Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, garums - 594 km, sākas Obščijsirta augstienē.
- Boļšojirgiza Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, garums - 675 km, sākas Obščijsirtā.
- sirdszāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds zāles.
- sirds zāles zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirdszāles.
- vijzobe Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortula"), divmāju vai vienmājas augi, kas veido irdenas vai blīvas, līdz 8 cm augstas, nereti sirmas velēnas, \~280 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- atmaigt Zaudēt īgnumu, skarbumu un kļūt maigākam, sirsnīgākam, arī pieļāvīgākam.
- infrakardiāls Zem sirds esošs.
- Drepanocladus sendtneri Zentnera sirpjlape.
- trušnagaiņi Zīdītāju kārta, kopā ar snuķaiņiem un jūrassirēnām ietilpst panagaiņu virskārtā, nelieli (līdz 60 cm un 3 kg) dzīvnieki, kas dzīvo Āfrikā un DR Āzijā.
- jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs.
- dugongs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dzimta ("Dugongidae"), divas sugas, no kurām viena - jūrasgovs - 18. gs. iznīcināta.
- tīstenis Ziedkopas veids, kas pieder žuburoņu grupai, sagriezts sirpis ar ziedēšanas sākumā ieritinātu galotni; raksturīgs asinszālēm u. c.
- tunzivs Zilais tuncis - liela asarveidīgo kārtas suga, zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
- zilruds Zilgani pelēks, zilgani sirms.
- zilsirms Zilgani sirms.
- pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi.
- lēngājēji Zirnekļu klases kārta, mazi tārpējādi dzīvnieciņi ar sūcējām un dūrējām mutes daļām un 4 pāriem īsām, neattīstītām kājām, bez sirds un bez trahejām, uz sauszemes dzīvojošie var sakaltuši atkal atdzīvoties, tiklīdz tiek valgumā.
- flebile žēli, grūtsirdīgi.
- laska Žēlsirdība, laipnība.
- almozija Žēlsirdība, pašuzupurēšanās.
- žēle Žēlsirdība, žēlums.
- samarieši Žēlsirdīgs cilvēks.
- žēlsirdīgais samarietis žēlsirdīgs, nesavtīgi palīdzīgs cilvēks.
- karitatīvs Žēlsirdīgs; uz tuvākā mīlestību, žēlsirdību attiecīgs.
- mielasirdīgs Žēlsirdīgs.
- žēlprātīgs Žēlsirdīgs.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sir.