Paplašinātā meklēšana
Meklējam sitien.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (396):
- aizklapēt Aiztaisīt, aizcirst ar sitienu.
- kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties.
- karoze Apdullināšana (ar skaņu vai sitienu).
- aizdauzīt Apdullināt ar vairākkārtēju sitienu troksni.
- aperkets Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā).
- apperkatts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā).
- uperkuts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā).
- žmaugs Apraksta pliķa vai sitiena skaņu.
- uzdukņīt Ar (dūres) sitienu uzmodināt no miega.
- uzgriezts sitiens ar apļveida kustību izdarīts sitiens.
- atbadīt Ar badīšanu atbildēt uz badīšanu vai sitienu.
- izdukņāt Ar dūres sitieniem izgrūst ārā.
- atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
- kult Ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
- izsist Ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi).
- sist Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
- uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu); strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
- uzsist Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
- pietinkšķināt Ar piesitienu radīt augstu dzidru skaņu, tinkšķi.
- atvairīt Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
- sist ritmu (arī takti) ar sitieniem atveidot ritmu (takti).
- sist takti (arī ritmu) ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
- izsist Ar sitieniem izveidot (ritmu, skaņas); tie ko sistam, izveidot (ritmu, skaņas) - par skaņas avotu.
- nodzīt Ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost.
- buku Ar sitienu (pret kaut ko mīkstu) saistītu skaņu atdarinājums.
- atkliest Ar sitienu atbildēt uz sitienu.
- atsist Ar sitienu atvirzīt šurp; ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iesist Ar sitienu ieraidīt (piemēram, bumbu vārtos).
- iesist Ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā).
- izsist Ar sitienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzsist zilumu ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu.
- iesist Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
- aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
- pasist gar zemi ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
- pasist Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
- pārsist Ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
- pasitināt Ar sitienu, grūdienu pavirzīt uz priekšu.
- uzdzīt Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
- salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
- atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt.
- atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot.
- plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
- apsist Ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni; nosist.
- nozvelt Ar spēcīgu sitienu nogāzt.
- ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
- iedragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu ielauzt (2).
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- šķaidīt Ar spiedieniem, sitieniem smalcināt (ko), veidot (kā) masu.
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
- kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
- piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus.
- uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
- atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ.
- zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
- atspertne Atbalsta vieta; balsts atsitiena trieciena uztveršanai.
- spriugt Atdarina knipja sitiena troksni.
- atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu.
- attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu.
- acačukavotīs Atjēgties no kāda pārsteiguma, sitiena u. tml.
- reprīze Atkārtots sitiens paukošanā.
- lentprinteris Ātrdarbīgs sitienprinteris, kurš satur metāla vai plastmasas lenti ar tai uzmontētiem rakstzīmju izciļņiem.
- braukšķis Atsevišķa skaņa "braukš!", sitiena skaņa.
- atsitiens Atsites izraisīts sitiens, grūdiens.
- contrecoup Atsitiens, pretsitiens: netiešā nozīmē notikums, kas izcēlies kā kāda agrāka notikuma sekas.
- reperkusija Atsitiens; dzemdniecībā balotēšana.
- atštauka Atsitiens; pretsitiens.
- belzēt Atskanēt (pulksteņa sitieniem).
- smīkstēties atskanēt, noplīkšķēt (par sitienu).
- aizvēzēties Atvēzēties sitienam (ne pilnā mērā).
- kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai.
- taibokss austrumu cīņas paveids, kuras pamatelements ir sitiens bez boksera cimdiem
- bekene Bekhends - sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā).
- bekens Bekhends - sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā).
- bazuka Bezatsitiena amerikāņu parauga reaktīvā šautene ar lielu bruņu caursites spēju, tika izmantota 2. pasaules kara laikā.
- termoprinteris Bezuzsitiena printeris, kas rakstzīmes atveido uz speciāla termiski jutīga papīra ar elektriski nokarsētu adatu palīdzību.
- vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra.
- lappušprinteris Bezuzsitiena printeris, kas vienlaicīgi drukā veselu lappusi.
- kiks Biljardā - neveiksmīgs nūjas sitiens.
- karambols Biljarda spēlē - sitiens ar savu bumbu pa vairākām citām bumbām.
- klinčs Boksā - pretinieka aptveršana, lai viņu kavētu sitienā.
- svings Boksā - sānisks sitiens no distances.
- kreisais aperkots boksā - sitiens ar kreiso roku no apakšas.
- nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- veltnis cilindrs, ap kuru sitienprinteros un rakstāmmašīnās tiek aplocīts papīrs un pret kuru drukāšanas mehānisms izdara sitienu pa šim veltnim aplocīto papīra lapu.
- pankratijs Cīņas un dūru sitienu apvienojums atlētu sacīkstēs Senajā Grieķijā.
- gvelziens Cirtiens, sitiens.
- rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi.
- notrāpīt Dabūt (piem., sitienu vai bārienu).
- dabūt pa ādu Dabūt pērienu, sitienus.
- dabūt pa mizu (arī pa ādu) Dabūt pērienu, sitienus.
- dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus.
- dabūt pa mizu Dabūt pērienu, sitienus.
- dabūt pa purnu dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- dabūt pa purslām dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- dabūt pa kaklu Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- dabūt pa zobiem dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam.
- dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam.
- dabūt bankas dabūt sitienus (pa vēderu).
- stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem; arī piestala, bliete.
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- dikrotija Divkāršs pulsa sitiens, kas atbilst vienai sirds sistolei; novērojams drudzī un pēc amilnitrīta ieelpošanas.
- ieklāstīt Dot sitienu.
- dreivs Draivs - iegrieztais sitiens tenisā.
- buka Dunka, dūres sitiens.
- duka Dunka, sitiens ar dūri.
- dumaks Dunka, sitiens ar dūri.
- dunckuris Dunkas sitiens, dunka.
- dukņa Dūres sitiens, dunka.
- dukns Dūres sitiens, dunka.
- duņķis Dūres sitiens, dunka.
- bukstiņš Dūres sitiens, grūdiens sānos.
- buksts Dūres sitiens, grūdiens sānos.
- dūka Dūres sitiens.
- dulaka Dūres sitiens.
- dūriens Dūres sitiens.
- mukšis Dūres sitiens.
- coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)".
- mukšs Dūrs sitiens.
- kļūme Dzelkšņa sitiens pa kapseli pēc bises mēlītes nospiešanas, kuram neseko sprādziens.
- seismiskie viļņi elastīgas svārstības, kas rodas no zemestrīcēm, sprādzieniem, sitieniem, vibrācijām un izplatās Zemes slāņos.
- stūra sitiens futbolā - sitiens no laukuma gala un sāna līniju krustpunkta.
- šķērīte Futbolā - sitiens pa bumbu atmuguriskā kritienā, kāju kustībām atgādinot šķēru asmeņu virzību.
- pendelists Futbolists, kurš parasti izpilda vienpadsmit metru soda sitienu.
- fosfēns Gaismas sajūta, kas rodas no mehāniska tīklenes kairinājuma (sitiens, spiediens).
- vēzīties Gatavoties sist, atvēzēties sitienam.
- carezzando Glāstoši maigi; klavieru spēles piesitiena veids, kad pirksti it kā slīd pār taustiņiem.
- albatross golfā - izspēle, kurā ir par 3 sitieniem mazāk nekā plānots.
- Pēgass grieķu mitoloģijā - spārnotais zirgs, no kura pakava sitiena Helikona kalnā radies Hipokrēnes avots, kura ūdens esot iedvesmojis dzejniekus.
- iedukāt Iedzīt bailes ar dūres sitienu.
- iedūkāt Iedzīt bailes ar dūres sitienu.
- draivs Iegriezts sitiens tenisā.
- perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
- skleroskops Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot īpaša āmura atsitiena augstumu.
- gruntscaurule Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā.
- zveltnis Ierīce trieciena, spēcīga sitiena izdarīšanai; detaļā, elements (šajā ierīcē), ar kuru izdara triecienu, spēcīgu sitienu.
- sitējs Ierīce, iekārta, arī detaļa sitiena radīšanai.
- sitnis Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa sitiena radīšanai.
- aukstais ierocis ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
- sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
- pulsatio Injūrijas (personas aizskāruma) pakāpe romiešu tiesībās - sitieni bez ievainojumiem.
- intonare Intonēt, saskaņot, ieskaņot, skaņot instrumentu, arī mīkstināt un izlīdzināt klavieru āmuriņu piesitienu stīgām.
- zlaukšis Īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis.
- zliukšis Īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis.
- baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena vai sprādziena troksnis.
- blaukšķis Īslaicīgs, dobjš kritiena, atsitiena, arī šāviena troksnis.
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
- trieķis Izbailes, grūdiens, sitiens.
- perkutēt Izdarīt (kā) perkusiju, izmeklēt slimnieku ar piesitieniem.
- sakoklēt izdarīt daudzus stiprus sitienus.
- uzšņaukt Izdarīt sitienu.
- uzventēt Izdarīt sitienu.
- izdzilināt izjust dedzinošas sāpes saņemot sitienus ar nātrēm.
- aptriekt Izraisīt apziņas traucējumus, piemēram, ar sitienu, troksni, arī ar nesaskaņām.
- bidīdz Izsauciens, kas raksturo sitiena troksni.
- buks Izsauksmes vārds ar sitienu saistītas skaņas apzīmēšanai.
- smīkš izsauksmes vārds, kas raksturo rīkstes sitiena skaņu.
- būks Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju sitiena, kritiena troksni.
- bliukada Izsaukums ar ko atdarina sitienu ar kādu lielāku priekšmetu.
- izvērcināt Izsist, atvairīt (sitienus).
- piesitums Izsolēs lietots termins, kas apzīmē izsolītāja āmura piesitienu, ar to atvietojot paziņojumu, ka vairāksolījums pieņemts un lieta ir pārdota izsolē.
- knockout Izšķirošais sitiens boksā, "nokauts".
- Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
- tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē.
- stiķis Kāršu spēlē - vienā sitienā iegūtais kāršu kopums.
- Kambodžas kikbokss kikbokss, kurā atļauti arī sitieni ar ceļiem un elkoņiem.
- skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas.
- hemisistole Kreisā kambara sistole, kas seko katrai otrai priekškambaru sistolei tā, ka diviem sirdspukstiem atbilst tikai viens pulsa sitiens.
- izņukāt Krietni pacienāt ar sitieniem pa sāniem.
- izņurkāt Krietni pacienāt ar sitieniem pa sāniem.
- blaukstiens Kritiena, sitiena skaņu atdarinoša interjekcija.
- sniegšana ķermeņa daļas tuvināšana kādam, pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
- kardioarteriālais intervāls laika sprīdis no sirds galotnes grūdiena līdz spieķa artērijas pulsa sitienam.
- piekaušana Lielāka skaita sitienu izdarīšana nolūkā cietušajam sagādāt fiziskas sāpes.
- krusa Liels daudzums (sitienu, metienu u. tml., kas seko cits citam).
- žvīgs Lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- šmauks Lieto plaukšķošas skaņas aprakstīšanai (piemēram, sitiena troksni).
- pauc Lieto sitiena vai kritiena trokšņa apzīmēšanai.
- baks Lieto, atdarinot viegla sitiena troksni.
- zliuks Lieto, lai atdarinātu ātra, pēkšņa sitiena troksni.
- žvīks lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
- žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
- žvaukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- bonc Lieto, lai atdarinātu dobja sitiena, kritiena, smagu soļu u. tml. troksni, kas rada atbalsi.
- banks Lieto, lai atdarinātu dobju sitiena vai kritiena troksni.
- blaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni.
- blauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- blaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- paukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- buh Lieto, lai atdarinātu padobja kritiena, atsitiena troksni.
- buk Lieto, lai atdarinātu padobja, neskanīga sitiena, grūdiena troksni.
- bacs Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
- bact Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
- badāc Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
- badaukš Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
- bah Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
- bim Lieto, lai atdarinātu zvana skaņas, pulksteņa sitienus.
- dunkš Lieto, lai raksturotu atsevišķa sitiena troksni.
- beroduāls Medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai, kas var izsaukt pulsa pārsitienus.
- beroteks Medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai, kas var izsaukt pulsa pārsitienus.
- cilojums Metāla ripiņām ar sitienu vai spiedienu uzkalts attēls, uzraksts vai ornaments.
- raidījums metiens, grūdiens, sitiens u. tml., ar kuru panāk (priekšmeta) kustību kādā virzienā; paveikta darbība, rezultāts --> raidīt(2).
- interkadence Neregulārs pulss ar papildu vilni starp diviem sitieniem.
- katadikrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgs papildsitiens sfigmogrammas līknes lejupeja daļā.
- atveķēties No atkārtotiem sitieniem palikt neasam.
- iesasisties No sitiena ieplīst (par traukiem).
- iesadauzīties No sitiena tikt iebojātam; ieplīst.
- iedauzīties No sitiena tikt iebojātam.
- pa Norāda uz objektu, uz kuru tiek vērsta kāda darbība (parasti sitiens).
- nobungāt Nospēlēt uz bungām, dot signālu ar bungām vai koka āmura sitienu.
- nobungot Nospēlēt uz bungām, dot signālu ar bungām vai koka āmura sitienu.
- štose Novusā - visu astoņu kauliņu iedzīšana kulītēs, ne reizi neatdodot sitiena tiesības pretiniekam.
- uzdunckāt Pamodināt ar dunkas sitienu.
- bungulis Pampums no sitiena.
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
- pārsišana Paņēmiens sitienprinterī neesošu vai izceļamu rakstzīmju atveidošanai, atkārtoti drukājot atsevišķas rakstzīmes, parasti nedaudz pārbīdot papīru vai drukājošo ierīci.
- aizgrābts Paralizēts, pamiris, sitiena ķerts, krampjos sarauts.
- šmaukš Parasti atkārtojumā, apraksta ātru (negaidītu) kustību, sitienu.
- pistunga Patronas galā ieliekama, sitiena iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu pildīta maza metāla cepurīte šaujamā pulvera aizdedzināšanai; pistons (1).
- blākšis Pēkšņs troksnis, blākšķis, sitiena vai kritiena troksnis.
- penalti Pendelis - vienpadsmit metru soda sitiens futbolā.
- kaziens Pēriens, sitieni.
- banka Pēriens, sitiens.
- zaltiņš Pēriens, sitiens.
- miglas signāls periodisks skaņas signāls, ko peldīdzekļi lieto miglā, tie var būt šāvieni, miglas taures pūtieni, sirēna, zvanīšana ar zvanu vai gonga sitieni.
- apklauvēšana Perkusija - iekšējo orgānu izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
- izklauvēšana Perkusija - iekšējo orgānu izmeklēšana un to stāvokļa vērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem liek vibrēt dažādu ķermeņa daļu audiem.
- uzskaitīt Perot iesist (kādam vairākus sitienus vai noteiktu sitienu skaitu).
- uzgrasīties Piedraudēt (ar sitieniem), gatavoties sist.
- tušē piesitiens, īpaša veida pieskaršanās.
- izdukāties Pietiekoši apmainīties ar dūru sitieniem.
- piere Plakanā, paplatinātā (sitamo rīku) daļa, kas cirtienā, sitienā saskaras ar apstrādājamo priekšmetu.
- aplausi Plaukstu sišana, arī sitieni, paužot atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
- pļiukšķis Plīkšķošs sitiens.
- šķīst Plīst, parasti vairākos gabalos; kļūt tādam, kam strauji mainās forma, apveidi (parasti spiediena, sitiena iedarbībā).
- kontrafisūra Pretplaisa, galvaskausa plaisa jeb lūzums, kas radies pretējā pusē vai attālu no dabūtā sitiena.
- atsitiens Pretsitiens, sitiens atpakaļ.
- sitienprinteris printeris, kas ar drukāšanas mehānisma palīdzību, izdarot sitienus pa kopējamo lenti, drukā rakstzīmes uz papīra.
- bezuzsitiena printeris printeris, kas drukā rakstzīmes bez mehāniska sitiena.
- apdullināt Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
- baukšēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim.
- baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim.
- apdullināt Radīt samaņas traucējumus (dzīvniekiem ar sitienu, triecienu).
- dauzīt Radīt sitienu, trokšņu, arī sāpju sajūtu (galvā, ausīs) - parasti par spēcīgu pulsu.
- čurināt Radīt skaņu, kas līdzinās šķidruma strūklas atsitiena radītai skaņai.
- klingstināt Radīt zvana piesitienu atsevišķas skaņas.
- šņapt Raksturo ātru darbību, piemēram, sitienu.
- žviuks Raksturo ātru kustību vai sitienu.
- blādz Raksturo kritiena vai sitiena troksni.
- blāgž Raksturo kritiena vai sitiena troksni.
- žmīks Raksturo rīkstes vai pātagas sitiena troksni.
- šņīps Raksturo strauju kustību, asu sitienu.
- apdullt Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
- aizalieties Rasties zemādas asinsizplūdumam (slimības, trieciena, sitiena dēļ).
- tastatūras buferis rezervēts atmiņas apgabals, kurā informācija par taustiņu piesitieniem saglabājas līdz tam laikam, kad programma var tos apstrādāt; tas nodrošina iespēju strādāt ar tastatūru tajā laikā, kad dators izpilda citus uzdevumus.
- riksna rīkstes (siksnas, pletnes) sitienu pēdas uz cilvēka ķermeņa.
- bēcis Rotaļas "piesitieni" dalībnieks, kuram pēdējam piesit un kuram savukārt jāskrien un jācenšas piesist kādam citam dalībniekam.
- rikalts Runga, sitiens.
- rikults Runga, sitiens.
- pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu).
- sašķīst Sadalīties daļās, vairākos gabalos, parasti pēc 1trieciena, sitiena (par priekšmetiem, to kopumu).
- apdukņāt Sadot ar dūru sitieniem vai ar grūdieniem sānos.
- reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
- galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
- dzirkstis šķīst gar acīm (kādam) saka, ja ir liela fiziska piepūle, ja saņem spēcīgu sitienu, ja ir spēcīgs, pēkšņs pārdzīvojums.
- dzirksteles (arī zaļš) (vien) gar acīm nošķīst saka, ja saņem spēcīgu sitienu.
- zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) saka, ja saņemts spēcīgs trieciens vai sitiens, ja ir liela piepūle, nervu sasprindzinājums.
- sirds (pār)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- džiudžitss samuraju cīņas sistēma, uzbrukšana un aizsargāšanās bez ieroča, izdarot sitienus pa ķermeņa sāpīgākajām vietām vai laužot locekļus
- sļizaķ Saņemt (dot) sitienu pa seju.
- dabūt pa bieti saņemt sitienu pa galvu, arī seju.
- dabūt pa ģēveli saņemt sitienu pa seju.
- dabūt pa tango saņemt sitienu.
- dabūt Saņemt sitienu(s), belzienu(s), arī pērienu vai stingru sodu.
- elpi dabūt saņemt spēcīgu sitienu.
- biuks Savienojumā "biuks, bauks" apraksta sitienu troksni.
- svampu Savienojumā "svimpu svampu" raksturo atkārtotus pātagas sitienu trokšņus.
- svimpu Savienojumā "svimpu svampu" raksturo atkārtotus pātagas sitienu trokšņus.
- žviku Savienojumā "žviku žvaku" apraksta ritmisku sitienu troksni.
- pliku Savienojumā ar "plaku" izmanto ritmisku sitienu trokšņu raksturošanai.
- pļikadi Savienojumā ar "pļekadi" raksturo ritmiskas sitienu skaņas, kas rodas, piemēram, velējot veļu.
- pļekadi Savienojumā ar "pļikadi" raksturo ritmiskas pļakšķošas sitienu skaņas, kas rodas, piemēram, veļu velējot.
- pulsa deficīts sirds pukstam atbilstoša pulsa sitiena trūkums.
- sirds klauve sirds sitiens, puksts.
- pikstināt sist, radīt sitienu skaņas (par sienas pulksteni).
- zvans Sitamais mūzikas instruments – metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas.
- sista brūce sitiena radīta brūce.
- punktmatricas printeris sitienprinters, kas ar punktmatricas palīdzību veido tekstu vai grafiskus attēlus, ar adatām sizdams pa kopējamo lenti; matricprinteris.
- pretsitiens Sitiens, ar kuru reaģē uz citu sitienu.
- bunga sitiens.
- sitenis sitiens.
- uzsist Sitot, ar sitieniem nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam).
- pasist Sitot, ar sitieniem piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piesist Sitot, ar sitieniem virzot kam cauri naglas, tapas u. tml., piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost.
- izsist Sitot, ar sitienu izmežģīt; sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu).
- izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- pārsist Sitot, ar sitienu radīt (kam) caurumu, bojājumu; sitot, ar sitienu pārdalīt.
- sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- braukšku Skanīgs sitiens.
- trāpīt Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
- brīvsitiens Soda sitiens.
- koks Soda veids - sitieni ar nūju, rīksti vai pātagu.
- rīkste Soda veids - sitieni ar šādu zaru vai šādu zaru kopumu, arī ar nūju, pātagu.
- štrafnojs Sods; soda metiens, soda sitiens (sporta spēlēs).
- klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (par soļiem, sitieniem u. tml.).
- topspins Spēcīgi iegriezts uzbrukuma sitiens galda tenisā.
- zmēliens Spēcīgs sitiens.
- gremde Spēcīgs, uz leju virzīts bumbas sitiens (piemēram, volejbolā, tenisā).
- oģeržatsja Stāvēt ar paceltām rokām un saņemt sitienus par pārkāpumu.
- nokdauns stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena saņemšanas 10 sekunžu laikā atgūstas un ir spējīgs turpināt cīņu.
- nokauts Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena saņemšanas 10 sekunžu laikā nav spējīgs turpināt cīņu.
- trikrotisms Stāvoklis, kad sfigmogrammas lejupejošā daļā vienam pulsa sitienam atbilst trīs viļņi.
- polikrotisms Stāvoklis, kam raksturīgs daudzsitienu pulss.
- monokrotisms Stāvoklis, kurā katrai sirds sistolei atbilst viens pulsa sitiens.
- hemisfigmija Stāvoklis, kurā pulsa sitienu skaits divreiz pārsniedz sirds pukstienu skaitu.
- mačīt Stipri sajust (parasti sitienu).
- steps Strauja deja ar ritmiskiem purngalu un papēžu piesitieniem; šīs dejas mūzika.
- sacirsties Strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
- notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē; strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- grūdiens Straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens.
- komers Stūra sitiens (futbolā).
- korķis Stūra sitiens (futbolā).
- stūrītis Stūra sitiens (futbolā).
- korners Stūra sitiens futbolā.
- šurca Svītra no pātagas vai rīksts sitiena.
- vīle Svītrveida uztūkums, ievainojums u. tml., kas radies, parasti, sitiena rezultātā, arī svītrveida rēta, arī grumba, rieva (ādā).
- pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
- plīst Šķelties, drupt pēc sitiena, trieciena.
- atrocisks Tāds (grūdiens, sitiens), kas tiek veikts, pavēršot plaukstu uz augšu.
- sitamais Tāds, ar ko sit; tāds, ko darbina ar sitieniem.
- bezuzsitiena tāds, kas darbojas bez uzsitiena vai uzsitieniem.
- sāpīgs Tāds, kas izraisa sāpes (piemēram, par sitienu, dūrienu).
- sitams Tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem).
- džebs Taisnais sitiens (boksā).
- baubiens Takts zizlis; takts sitiens.
- programmējams funkcijtaustiņš tastatūras taustiņš, kas var izpildīt dažādas funkcijas, pārtverot tastatūras kodus un aizstājot tos ar iepriekš sagatavotām taustiņu kombinācijām vai taustiņsitienu sekvencēm (makrokomandām).
- kompozītsecība Taustiņsitienu secība, ar kuras starpniecību datorā tiek ievadītas rakstzīmes, kas nav atrodamas tās tastatūrā.
- īsinājumtaustiņš Taustiņu kombinācija, kas ar vienu taustiņa piesitienu, apejot izvēlņu hierarhiju, nodrošina kādas komandas izpildi vai pieeju dialoglodziņam.
- teikvondo Tekvondo - austrumu pašaizsardzības sistēma, kurā izmanto dažādus sitienus ar rokām un kājām.
- reverss Tenisā - sitiens virs galvas no kreisās puses.
- kross Tenisā - slīps sitiens pie tīkla.
- backhand Tenisā sitiens "ar delnas virspusi".
- krist Tikt izdarītam, parasti virzienā uz leju (par sitienu, cirtienu).
- noraut bietē tikt piekautam; saņemt sitienu.
- norauties Tikt piekautam; saņemt sitienu.
- ķert Trāpīt (piemēram, par sitienu, lodi, šāviņu).
- piesta Trauks vielas sasmalcināšanai beržot vai ar sitieniem.
- katatrikrotisms Trešā pulsācija sfigmogrammas līknes lejupējā daļā (divi pulsa papildsitieni).
- sniegt Tuvināt kādam (piemēram, lūpas, vaigu), pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
- apreibt Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
- noreibt Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
- kunna Uzpampums no sitiena.
- šūte Uzpampums no sitiena.
- uzauzot Uzsist, izdarīt sitienu (zirgam, ar pātagu).
- uzsist bumbu (arī futbolu, volejbolu u. tml.) uzspēlēt spēli, kurā ar sitienu raida bumbu.
- pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem atdalīt (ko pielipušu).
- pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem dzēst (ko degošu).
- pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu); gaiņāt.
- blakata Vairāku, cits citam sekojošu sitienu skaņa.
- atgniezt Veikt atbildes sitienu.
- šnaukt Veikt sitienu ar pātagu.
- saknipelēt veikt sitienu sēriju.
- salaistīt veikt vairākus sitienus (ar pātagu).
- uzkņikstināt Veikt vieglus piesitienus (dodot ar to kādu signālu).
- uzbamberēt Veikt vienu atsevišķu sitienu, uzsist.
- trīsenis Vibrants - līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals izdara pret alveolām ritmiskus piesitienus - vibrācijas.
- pendele Vienpadsmit metru soda sitiens (futbolā); septiņu metru soda metiens (handbolā).
- pendelis Vienpadsmit metru soda sitiens futbolā; arī pārnestā nozīmē.
- cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (5); spēcīgs sitiens.
- belziens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> belzt; spēcīgs sitiens.
- viensitiena Viensitiena zvans - zvans, kas noteiktā laikā nozvana vienu reizi.
- lapka Viļņains, nelīdzens izkapts asmens, kas radies pēc nevienmērīgiem āmura sitieniem pa asmeni.
- lipatka Viļņains, nelīdzens izkapts asmens, kas radies pēc nevienmērīgiem āmura sitieniem pa asmeni.
- reibt Zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
- zila acs zemādas asins izplūdums (parasti sitiena rezultātā) pie redzes orgāna.
- blāva Zilums uz miesas no sitiena.
sitien citās vārdnīcās:
MEV